bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 30.03.2017 | Vārda dienas: Nanija, Ilgmārs, Igmārs
LatviaLatvija

Pašvaldību savienība atbalsta vienošanās un domstarpību protokolu ar valdību

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Premjere Laimdota Straujuma un Latvijas pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) pirmdien, 28.septembrī, domes sēdē atbalstīja Ministru kabineta un LPS vienošanās un domstarpību protokolu.

Lielas diskusijas par pašu protokolu domes sēdē nebija. Pašvaldību vadītājiem bija dažādi jautājumi saistībā ar patlaban aktuāliem jautājumiem, kur pašvaldībām ir bažas, ka tas negatīvi ietekmēs viņu budžetus.

Domes sēdē notika balsojums, kur lielākā daļa klātesošo atbalstīja protokola parakstīšanu. Tas uzreiz arī tika parakstīts.

Finanšu ministrija sēdes laikā vērsa uzmanību, ka pašvaldību budžetā nākamgad tiek paredzēts 92 miljonu eiro jeb 6,8% pieaugums pret šā gada budžetu. FM skatījumā šāds pieaugums ir diezgan nozīmīgs, katrā ziņā pēdējos gados tāds nav bijis. Tāpat nākamajā gadā pašvaldībām tiek nodrošināti ieņēmumi iedzīvotāju skaita samazinājuma gadījumā.

Finanšu ministrs Jānis Reirs pauda gandarījumu, ka pirmdien protokola izskatīšana notiek raiti un sarunās ir panākts progress.

Lielvārdes novada domes priekšsēdētājs Jānis Āboliņš vaicāja, vai ir cerība nākotnē mainīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) proporciju. Uz to Reirs atbildēja, norādot uz pašvaldību budžeta pieaugumu, solot katru gadu atgriezties pie šīs diskusijas.

Pašvaldībām bija interese par valsts atbalsta neturpināšanu pirmsskolas izglītības jomā. Ministru prezidente Laimdota Straujuma atgādināja, ka tā bija terminēta programma uz trim gadiem, valstij nolemjot palīdzēt pašvaldībām. «Jūs visi zinājāt, ka tā ir trīs gadu programma,» teica Straujuma.

Arī Reirs norādīja, ka bija pašvaldības, kas problēmu atrisināja, tomēr jāsecina, ka šāda veida risinājums nav bijis pareizs, jo rindu skaits nemazinājās.

LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis gan minēja, ka savulaik vajadzēja visām iesaistītajām pusēm sanākt kopā un vienoties par pareizāko variantu. Savukārt šis bijis politisks lēmums.

Izskanēja aicinājums valdībai ar pašvaldībām cieši sadarboties arī bēgļu jautājumā, kur pašvaldībām patlaban ir daudz neskaidru jautājumu un bažas, ka lielākie izdevumi saistībā ar bēgļiem būs uz pašvaldību pleciem.

Pēc protokola parakstīšanas Straujuma pašvaldībām pauda pateicību par izpratni budžeta veidošanas procesā un gandarījumu, ka ir pildīts solījums par jaunas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas izveidi. «Liels paldies katrai pašvaldībai un visām kopā par līdzdarbību,» noteica valdības vadītāja.

Komentējot parakstīto protokolu, Straujuma atzina, ka starp nesaskaņotajiem jautājumiem vairākums ir tādu, kas ir teorētiski jautājumi, piemēram, par IIN proporcijām. «Es domāju, ka sadarbība ir laba,» viņa teica.

Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem šogad asas diskusijas nebija par IIN proporciju – par to jau iepriekš tika panākta vienošanās, ka nākamajā gadā tā paliek pašreizējā apmērā – 80% pret 20% par labu pašvaldībām.

Vienošanās par IIN proporcijām gan ir tikai par nākamo gadu, jo LPS uzstāj, ka ir ne tikai jākompensē iedzīvotāju ienākumu politikas izmaiņu negatīvā ietekme, bet arī jānodrošina pašvaldībām noteikto funkciju un uzdevumu izpildei nepieciešamais ieņēmumu apjoms kopumā. LPS vērš uzmanību, ka joprojām pašvaldībām tiek uzdotas jaunas funkcijas, neparedzot tam konkrētu finansējumu.

Puses protokolā vienojušās, ka pašvaldību budžetos no šā gada IIN ieņēmumi būs 1,21 miljarda eiro apmērā un pašvaldībām tiek garantēti IIN ieņēmumi 100% apmērā no plānotā ar nosacījumu, ka tiek noteikts IIN prognozēto ieņēmumu procentuālais sadalījums pa ceturkšņiem iepriekš noteiktā apmērā – 1.ceturksnī – 22%, 2.ceturksnī – 24%, 3.ceturksnī – 26% un 4.ceturksnī – 28%.

Vienošanās panākta par profesionālo izglītības iestāžu finansējumu. Patlaban Izglītības un zinātnes ministrijas noslēgtie līgumi ar pašvaldībām paredz, ka atsevišķas profesionālās skolas tiek finansētas līdz mācību gada beigām, tomēr tika panākta vienošanās, ka valsts tās finansē līdz mācību gada beigām. Runa ir par tām profesionālās izglītības iestādēm, kuras dažādu reformu rezultātā ir nonākušas pašvaldību pārziņā.

Autoceļu jomā LPS lūdza, lai nākamgad tiktu piešķirti papildu 35 miljoni eiro ceļu sakārtošanai. Tomēr par šo nav panākta vienošanās. Satiksmes ministrs Anrijs Matīss paplašinātajā Ministru kabineta sēdē skaidroja, ka nākamajā gadā autoceļiem pieaugums ir 10,2 miljoni eiro un pašvaldībām ceļu sakārtošanai klāt nāk 3,5 miljoni eiro. Lai gan vienošanās netika panākta, gan ministrs, gan LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis pauda gandarījumu, ka puses ir panākušas soli pretī viena otrai.

Lai gan iepriekš diskusijām Ministru kabinetā tika atstāts jautājums par piekrastes publiskajiem ūdeņiem, vienošanās netika panākta. Pašvaldībām, pārņemot publisko ūdeņu apsaimniekošanu, papildus būtu nepieciešami 1,5 miljoni eiro.

Strīdīgs jautājums ir par zemes privatizācijas lauku apvidos procesu. Laikā, kad šī procesa uzraudzība tika nodota pašvaldībām, bija noteikts, ka finansējums tam tiek paredzēts valsts budžetā, tomēr LPS norāda, ka līdzekļi komisijām netiek piešķirti. Tomēr ir panākta vienošanās, ka par šo jautājumu tiks meklēts risinājums, LPS sadarbojoties ar Zemkopības ministriju. Kā viena no iespējām varētu būt normatīvā regulējuma maiņa, paredzot, ka izmaksas par darījumiem ar lauksaimniecībā izmantojamo zemi sedz nevis valsts vai pašvaldības, bet gan darījuma partneri.

LPS protokolā ir noteikusi, ka pašvaldību aizņēmumu kopējam palielinājumam ik gadu jābūt vismaz 10% un būtu jāatceļ ierobežojumi aizņēmumu saņemšanai.

Patlaban ir paredzēts, ka šis palielinājums līdz 2018.gadam ik gadu ir 118 miljoni eiro. Tomēr LPS vēlas, lai vidēja termiņa budžeta ietvarā tiktu paredzēts, ka šis palielinājums ir vismaz 10%, kas nozīmē, ka 2018.gadā minimālais palielinājums būtu 143 miljoni eiro. Tāpat būtu atceļami ierobežojumi pašvaldībām saņemt aizņēmumus.

Tikmēr Ministru kabinets paliek pie sava – ikgadējais pašvaldību kopējais aizņēmumu pieļaujamais palielinājums vidējā termiņā 2016., 2017. un 2018.gadam ir 118 miljoni eiro. Savukārt, katru gadu sagatavojot valsts budžeta likumprojektu, sadarbībā ar LPS ir jāizvērtē iespējamais kopējo aizņēmumu limits un jānosaka optimālie nosacījumi pašvaldību aizņēmumu saņemšanai, nepārsniedzot vidējā termiņā noteikto pašvaldību kopējo aizņēmumu pieļaujamo palielinājumu.

Ir panākta vienošanās arī pašvaldību finanšu izlīdzināšanas jautājumā, kur nolemts, ka no valsts budžeta tiks paredzēts finansējums 36,48 miljonu eiro apmērā, ko izmaksās pašvaldībām par bērniem bērnunamos un iemītniekiem veco ļaužu pansionātos un centros, kas ievietoti tajos līdz 1998.gada 1.janvārim.

Panākta arī vienošanās par iespēju pašvaldībām atsevišķu jomu darbiniekiem paaugstināt maksimālo mēnešalgas apmēru. Tādējādi pašvaldībām tiks nodrošināta iespēja darbiniekiem atbilstoši pienākumu apjomam, sarežģītībai, kompetenču apjomam maksāt augstākas mēnešalgas, ievērojot darba samaksas fonda robežas.

Ref: 102.000.102.10801


Pievienot komentāru

Bildēs: Protesta akcija Par cilvēcīgu cirku

Pie Saeimas ceturtdien, 30.martā, pulksten 8.30 norisinājās protesta akcija Par cilvēcīgu cirku ar mērķi paust atbalstu likuma grozījumiem, kas aizliegtu izmantot savvaļas dzīvniekus cirka izrādēs Latvijā.

Sāk atjaunot pārvadu uz Daugavpils šosejas pie Pļaviņām

Šonedēļ sākas ceļa pārvada atjaunošanas būvdarbi uz valsts galvenā autoceļa Rīga-Daugavpils-Krāslava-Baltkrievijas robeža pie Pļaviņām 119,05 kilometra, informē VAS Latvijas Valsts ceļi. Satiksme pār pārvadu tiks organizēta pa vienu brauktuves joslu ar viena luksofora posmu, bet ātruma ierobežojums būs 50 kilometriem stundā.

Cūkgaļas ražotāji Igaunijā no krīzes cer atkopties triju gadu laikā

Igaunijas cūkgaļas nozarē cūku skaits šogad nepalielināsies, bet turpinās kāpt importētās gaļas apjoms, savukārt, lai nozare pilnībā atgūtos no krīzes, paies ne mazāk kā trīs gadi, vērtē nozares uzņēmējs.

Tele2 šogad plāno uzbūvēt vismaz 60 jaunas bāzes stacijas visā Latvijā

Sakaru operators Tele2 šogad plāno uzbūvēt vismaz 60 jaunas bāzes stacijas visā Latvijā, šim uzdevumam atvēlot aptuveni 3 miljonus eiro, vēst Tele2.

Pēc Dogo ražotāja iesnieguma sākts kriminālprocess pret aktīvistu grupu

Pēc dzīvnieku barības Dogo ražotāja Tukuma straume iesnieguma Valsts policija sākusi kriminālprocesu par neslavas celšanu pret aktīvistu grupu, kas sociālajā vietnē Facebook publicē stāstus par suņiem, kas saslimuši ar barības vada paplašināšanos jeb megaesophagus.

AS Latvijas dzelzceļš gada pirmajos mēnešos palielinājies apgrozījums un peļņa

AS Latvijas dzelzceļš šogad divos mēnešos strādāja ar 35,7 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 3% vairāk nekā attiecīgajā laikā pērn, ziņo uzņēmumā.

Vienojas par kopīgu sadarbību, lai noslēgtu vienošanos par minimālo algu būvniecībā

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un Latvijas Būvuzņēmēju partnerība ir vienojusies par kopīgu sadarbību, lai pārskatāmā laikā noslēgtu ģenerālvienošanos par minimālo algu līmeņiem būvniecības nozarē, ziņo LBAS pārstāvji.

Par valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu aizturēti 17 Vjetnamas pilsoņi

Par valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu aizturēti 17 Vjetnamas pilsoņi un pieci personu pārvietotāji, vēsta Valsts robežsardze.

Bobs Dilans beidzot piekrīt saņemt Nobela balvu literatūrā

Amerikāņu komponists, dzejnieks un mūziķis Bobs Dilans, kurš pērn nosaukts kā Nobela literatūras prēmijas laureāts, šonedēļ Stokholmā saņems balvu.

Circle K Latvia uzsāk pārbūves darbus pirmajā degvielas uzpildes stacijā

SIA Circle K Latvia uzsāk pārbūves darbus pirmajā degvielas uzpildes stacijā, kas iegūs Circle K izskatu - Rīgā, Tvaika ielā 2a. Savukārt pirmā oficiālā Circle K DUS atvēršana Latvijā plānota šī gada maijā.

Atbalsta finansējuma piešķiršanu pieciem sporta veidiem

Par prioritāri atbalstāmiem ziemas sporta veidiem atzīst bobsleju, skeletonu, kamaniņu sportu un biatlonu, atzīmējot, ka šiem sporta veidiem ir visaugstākais potenciāls izcīnīt medaļas, ziņo Ministru prezidenta preses sekretārs Andrejs Vaivars.

Dārgo priekšsēdētāj Tusk... Lielbritānija iesniedz izstāšanās vēstuli

Ar Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas parakstītu vēstuli Lielbritānija izteikusi Eiropadomes priekšsēdētājam Donaldam Tuskam oficiālu lūgumu izstāties no Eiropas Savienības, tā aizsākot ilgu izstāšanās procesu.

Igaunija: Sabiedroto paustajam jābūt konsekventam un skaidram

Baltijas valstu ārlietu ministriem Amerikas Savienotajās Valstīs tiekoties ar ASV Kongresa Pārstāvju palātas spīkeru, Igaunijas ārlietu ministrs Svens Miksers uzsvēris konsekventas attieksmes un paziņojumu nozīmi.

Čakšu lūdz atturēties no prettiesiskiem mēģinājumiem ietekmēt arodorganizāciju

Veselības ministrei Andai Čakšai nosūtīta vēstule ar aicinājumu atturēties no jebkādiem mēģinājumiem prettiesiskā ceļā ietekmēt arodorganizāciju lēmumus par atteikšanos strādāt pagarināto normālo darba laiku, vēsta Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība.

Eiropā masalu uzliesmojums; Latvijā slimība nav reģistrēta kopš 2014.gada

Pasaules Veselības organizācijas Eiropas reģiona direktore Žužanna Jakaba brīdinājusi par masalu uzliesmojumiem vairākās Eiropas valstīs kur janvārī reģistrēti vairāk kā 500 saslimšanas gadījumi, vēsta Slimību profilakses un kontroles centra.

Latvijas banku sektora peļņa divos mēnešos - 60,89 miljoni eiro

Latvijas banku sektors šogad pirmajos divos mēnešos strādāja ar peļņu 60,89 miljonu eiro apmērā, kas ir par 3,5% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati.

FM aicina iedzīvotājus cīnīties par, viņuprāt, valstī augsto negodīguma līmeni

Finanšu ministrija aicina Latvijas iedzīvotājus cīnīties pret ēnu ekonomiku, korupciju un citām negodprātīgām darbībām, kas ietekmē valsts budžetu un kopējo sabiedrības labklājību, īstenojot valsts pārvaldes sociāli informatīvā kampaņu jeb pretkrāpšanas kustību –Atkrāpies!

Mazās saimniecības var saņemt 15 000 eiro atbalstu

Mazās lauku saimniecības, kuras plāno tālāku attīstību, no otrdienas, 28.marta, var sākt izstrādāt projektu pieteikumus 15 000 eiro liela atbalsta saņemšanai, vēsta SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs pārstāvji.

Rīgā pieaudzis negadījumu skaits uz neregulējamām gājēju pārejām

Rīgā pieaudzis negadījumu skaits uz neregulējamām gājēju pārejām - pērn galvaspilsētā notika 65 šādi negadījumi, bet šogad pusotra mēneša laikā reģistrēti jau 16 šādi negadījumi, liecina Valsts policijas vēstule Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājam Dainim Turlajam.

Baltijas kontekstā Latvija būtiski atpaliek arī privātmāju un dzīvokļu būvniecības ziņā

Ne tikai būvatļaujas iegūšanas ziņā Latvija būtiski atpaliek no tuvākajām kaimiņvalstīm, bet Latvija no Lietuvas un Igaunijas būtiski atpaliek arī privātmāju un dzīvokļu būvniecības ziņā, norāda eksperti.

Banka paaugstina Igaunijas ekonomiskās izaugsmes prognozi līdz 2,5%

Igaunijas tautsaimniecības izaugsme 2017.gadā būs 2,5% līmenī, tā vērtējusi banka Nordea, kura pērnā gada nogalē šim gadam Igaunijai prognozēja ekonomikas pieaugumu 2,4% apmērā.

Saeimā diskutēs par izmaiņām mācību saturā

Saeimas namā piektdien, 31.martā, notiks seminārs, kurā deputāti un eksperti diskutēs par iecerēto pāreju uz kompetenču pieeju mācību saturā.

Kučinskis vēlas Valsts kancelejas direktora amatā Citskovski, jo viņam «spīd acis»

Valsts kancelejas direktora amata kandidātam, pašreizējam Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietniekam Jānim Citskovskim viena no stiprajām pusēm ir prasme izveidot spējīgu un savstarpēji saprotošu komandu, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes norāda Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Seesam: Laikus neiztīrīts dūmvads var radīt nopietnus zaudējumus namīpašniekam

«Laikus neiztīrīts dūmvads vai vieglprātīga attieksme pret apkures sistēmas lietošanu ēkās ar malkas apkuri, var izraisīt ugunsnelaimi, radot nopietnus zaudējumus namīpašniekam,» uzsver Seesam privātpersonu īpašuma apdrošināšanas eksperts Arnolds Linītis.

Lielākie nodokļu maksātāji tiks godināti jau divdesmito gadu

Šī gada 30.martā notiks Valsts ieņēmumu dienesta Lielo nodokļu maksātāju apbalvošanas pasākums. Svinīgā pasākuma ietvaros finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule un sadarbības partneri pasniegs balvas un atzinības rakstus 2016.gada lielākajiem nodokļu maksātājiem deviņpadsmit nominācijās.