bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 19.09.2017 | Vārda dienas: Verners, Muntis
LatviaLatvija

Pašvaldību savienība atbalsta vienošanās un domstarpību protokolu ar valdību

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Premjere Laimdota Straujuma un Latvijas pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) pirmdien, 28.septembrī, domes sēdē atbalstīja Ministru kabineta un LPS vienošanās un domstarpību protokolu.

Lielas diskusijas par pašu protokolu domes sēdē nebija. Pašvaldību vadītājiem bija dažādi jautājumi saistībā ar patlaban aktuāliem jautājumiem, kur pašvaldībām ir bažas, ka tas negatīvi ietekmēs viņu budžetus.

Domes sēdē notika balsojums, kur lielākā daļa klātesošo atbalstīja protokola parakstīšanu. Tas uzreiz arī tika parakstīts.

Finanšu ministrija sēdes laikā vērsa uzmanību, ka pašvaldību budžetā nākamgad tiek paredzēts 92 miljonu eiro jeb 6,8% pieaugums pret šā gada budžetu. FM skatījumā šāds pieaugums ir diezgan nozīmīgs, katrā ziņā pēdējos gados tāds nav bijis. Tāpat nākamajā gadā pašvaldībām tiek nodrošināti ieņēmumi iedzīvotāju skaita samazinājuma gadījumā.

Finanšu ministrs Jānis Reirs pauda gandarījumu, ka pirmdien protokola izskatīšana notiek raiti un sarunās ir panākts progress.

Lielvārdes novada domes priekšsēdētājs Jānis Āboliņš vaicāja, vai ir cerība nākotnē mainīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) proporciju. Uz to Reirs atbildēja, norādot uz pašvaldību budžeta pieaugumu, solot katru gadu atgriezties pie šīs diskusijas.

Pašvaldībām bija interese par valsts atbalsta neturpināšanu pirmsskolas izglītības jomā. Ministru prezidente Laimdota Straujuma atgādināja, ka tā bija terminēta programma uz trim gadiem, valstij nolemjot palīdzēt pašvaldībām. «Jūs visi zinājāt, ka tā ir trīs gadu programma,» teica Straujuma.

Arī Reirs norādīja, ka bija pašvaldības, kas problēmu atrisināja, tomēr jāsecina, ka šāda veida risinājums nav bijis pareizs, jo rindu skaits nemazinājās.

LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis gan minēja, ka savulaik vajadzēja visām iesaistītajām pusēm sanākt kopā un vienoties par pareizāko variantu. Savukārt šis bijis politisks lēmums.

Izskanēja aicinājums valdībai ar pašvaldībām cieši sadarboties arī bēgļu jautājumā, kur pašvaldībām patlaban ir daudz neskaidru jautājumu un bažas, ka lielākie izdevumi saistībā ar bēgļiem būs uz pašvaldību pleciem.

Pēc protokola parakstīšanas Straujuma pašvaldībām pauda pateicību par izpratni budžeta veidošanas procesā un gandarījumu, ka ir pildīts solījums par jaunas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas izveidi. «Liels paldies katrai pašvaldībai un visām kopā par līdzdarbību,» noteica valdības vadītāja.

Komentējot parakstīto protokolu, Straujuma atzina, ka starp nesaskaņotajiem jautājumiem vairākums ir tādu, kas ir teorētiski jautājumi, piemēram, par IIN proporcijām. «Es domāju, ka sadarbība ir laba,» viņa teica.

Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem šogad asas diskusijas nebija par IIN proporciju – par to jau iepriekš tika panākta vienošanās, ka nākamajā gadā tā paliek pašreizējā apmērā – 80% pret 20% par labu pašvaldībām.

Vienošanās par IIN proporcijām gan ir tikai par nākamo gadu, jo LPS uzstāj, ka ir ne tikai jākompensē iedzīvotāju ienākumu politikas izmaiņu negatīvā ietekme, bet arī jānodrošina pašvaldībām noteikto funkciju un uzdevumu izpildei nepieciešamais ieņēmumu apjoms kopumā. LPS vērš uzmanību, ka joprojām pašvaldībām tiek uzdotas jaunas funkcijas, neparedzot tam konkrētu finansējumu.

Puses protokolā vienojušās, ka pašvaldību budžetos no šā gada IIN ieņēmumi būs 1,21 miljarda eiro apmērā un pašvaldībām tiek garantēti IIN ieņēmumi 100% apmērā no plānotā ar nosacījumu, ka tiek noteikts IIN prognozēto ieņēmumu procentuālais sadalījums pa ceturkšņiem iepriekš noteiktā apmērā – 1.ceturksnī – 22%, 2.ceturksnī – 24%, 3.ceturksnī – 26% un 4.ceturksnī – 28%.

Vienošanās panākta par profesionālo izglītības iestāžu finansējumu. Patlaban Izglītības un zinātnes ministrijas noslēgtie līgumi ar pašvaldībām paredz, ka atsevišķas profesionālās skolas tiek finansētas līdz mācību gada beigām, tomēr tika panākta vienošanās, ka valsts tās finansē līdz mācību gada beigām. Runa ir par tām profesionālās izglītības iestādēm, kuras dažādu reformu rezultātā ir nonākušas pašvaldību pārziņā.

Autoceļu jomā LPS lūdza, lai nākamgad tiktu piešķirti papildu 35 miljoni eiro ceļu sakārtošanai. Tomēr par šo nav panākta vienošanās. Satiksmes ministrs Anrijs Matīss paplašinātajā Ministru kabineta sēdē skaidroja, ka nākamajā gadā autoceļiem pieaugums ir 10,2 miljoni eiro un pašvaldībām ceļu sakārtošanai klāt nāk 3,5 miljoni eiro. Lai gan vienošanās netika panākta, gan ministrs, gan LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis pauda gandarījumu, ka puses ir panākušas soli pretī viena otrai.

Lai gan iepriekš diskusijām Ministru kabinetā tika atstāts jautājums par piekrastes publiskajiem ūdeņiem, vienošanās netika panākta. Pašvaldībām, pārņemot publisko ūdeņu apsaimniekošanu, papildus būtu nepieciešami 1,5 miljoni eiro.

Strīdīgs jautājums ir par zemes privatizācijas lauku apvidos procesu. Laikā, kad šī procesa uzraudzība tika nodota pašvaldībām, bija noteikts, ka finansējums tam tiek paredzēts valsts budžetā, tomēr LPS norāda, ka līdzekļi komisijām netiek piešķirti. Tomēr ir panākta vienošanās, ka par šo jautājumu tiks meklēts risinājums, LPS sadarbojoties ar Zemkopības ministriju. Kā viena no iespējām varētu būt normatīvā regulējuma maiņa, paredzot, ka izmaksas par darījumiem ar lauksaimniecībā izmantojamo zemi sedz nevis valsts vai pašvaldības, bet gan darījuma partneri.

LPS protokolā ir noteikusi, ka pašvaldību aizņēmumu kopējam palielinājumam ik gadu jābūt vismaz 10% un būtu jāatceļ ierobežojumi aizņēmumu saņemšanai.

Patlaban ir paredzēts, ka šis palielinājums līdz 2018.gadam ik gadu ir 118 miljoni eiro. Tomēr LPS vēlas, lai vidēja termiņa budžeta ietvarā tiktu paredzēts, ka šis palielinājums ir vismaz 10%, kas nozīmē, ka 2018.gadā minimālais palielinājums būtu 143 miljoni eiro. Tāpat būtu atceļami ierobežojumi pašvaldībām saņemt aizņēmumus.

Tikmēr Ministru kabinets paliek pie sava – ikgadējais pašvaldību kopējais aizņēmumu pieļaujamais palielinājums vidējā termiņā 2016., 2017. un 2018.gadam ir 118 miljoni eiro. Savukārt, katru gadu sagatavojot valsts budžeta likumprojektu, sadarbībā ar LPS ir jāizvērtē iespējamais kopējo aizņēmumu limits un jānosaka optimālie nosacījumi pašvaldību aizņēmumu saņemšanai, nepārsniedzot vidējā termiņā noteikto pašvaldību kopējo aizņēmumu pieļaujamo palielinājumu.

Ir panākta vienošanās arī pašvaldību finanšu izlīdzināšanas jautājumā, kur nolemts, ka no valsts budžeta tiks paredzēts finansējums 36,48 miljonu eiro apmērā, ko izmaksās pašvaldībām par bērniem bērnunamos un iemītniekiem veco ļaužu pansionātos un centros, kas ievietoti tajos līdz 1998.gada 1.janvārim.

Panākta arī vienošanās par iespēju pašvaldībām atsevišķu jomu darbiniekiem paaugstināt maksimālo mēnešalgas apmēru. Tādējādi pašvaldībām tiks nodrošināta iespēja darbiniekiem atbilstoši pienākumu apjomam, sarežģītībai, kompetenču apjomam maksāt augstākas mēnešalgas, ievērojot darba samaksas fonda robežas.

Ref: 102.000.102.10801


Pievienot komentāru

Digitālas valsts pārvaldes aizstāvi Ilvesu nebaida Igaunijas ID karšu problēma

Reaģējot uz ziņām, ka atklāts iespējams drošības «robs» Igaunijas iedzīvotāju identifikācijas kartēs, Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess noraidījis, ka tehniskas kļūmes neapdraud viņa pārstāvētās valsts kā e-pārvaldes celmlauža reputāciju.

Jauniešiem būs lielākas iespējas izglītības iestādē saņemt karjeras konsultācijas

Turpmāk izglītības iestādes varēs daudz aktīvāk iesaistīties karjeras izglītības un profesionālās orientācijas pasākumu īstenošanā, nodrošinot jauniešiem karjeras izglītības atbalsta pasākumus.

Judins uzskata, ka parlamentārās izmeklēšanas komisija «nevirzās uz priekšu»

«Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas pašreizējais darbs neatbilst mērķim izmeklēt un analizēt iespējamo valsts sagrābšanu, norāda komisijas deputāts, Vienotības Saeimas frakcijas pārstāvis Andrejs Judins.

Pētījums: Iedzīvotāji vislielāko kritiku pauž Latvijas kopējās situācijas attīstībai

Sākoties rudenim, optimisms iedzīvotāju noskaņojumā ir jūtami mazinājies, liecina jaunākais Baltic Internatioanal Bank Latvijas barometra pētījums.

Aizņemto darbvietu skaits palielinājies par 9,3 tūkstošiem jeb 1%

Šī gada pirmā pusgada beigās Latvijā bija 903,2 tūkstoši aizņemto darbvietu, un salīdzinājumā ar 2016.gada pirmā pusgada beigām to skaits ir palielinājies par 9,3 tūkstošiem jeb par 1,0%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

82% Igaunijas mājsaimniecību izvēlas mobilo mājas internetu

Igaunijā arvien vairāk mājsaimniecībām izvēloties mobilo mājas internetu, 2017.gadā to lieto jau 82% mājokļos, kuros vispār lieto globālo tīmekli, aplēsuši igauņu statistiķi.

Zinātniskās institūcijas ar ES fondu atbalstu sekmēs starptautisko sadarbību

Lai sekmētu Eiropas Pētniecības telpas sadarbības projektu izstrādi un veicinātu Latvijas zinātnieku dalību starptautiskos pētniecības un tīklošanās pasākumos, 18 zinātniskajām institūcijām Centrālā finanšu un līgumu aģentūra ir nosūtījusi uzaicinājumu pieteikties Eiropas Savienības fondu līdzfinansējuma saņemšanai.

Notāri: Biežākā kļūda mantojuma kārtošanas procesā - kavēts termiņš

Nemainīgi visaktuālākie juridiskie jautājumi, ar kuriem cilvēki Latvijā vēršas pie notāriem, ir saistīti ar nekustamo īpašumu, īpaši - tā mantošanu. Tajā pašā laikā mantojuma lieta bieži netiek nokārtota līdz galam vai netiek ierosināta vispār. Kā liecina zvērinātu notāru pieredze, mantojuma lietās cilvēki visbiežāk kavē termiņus.

Latkovskis norāda, ka dažreiz Saeimā slīpētā veidā tiek lobēti apšaubāmi balsojumi

Atsevišķos gadījumos Saeimā visnotaļ slīpētā veidā tiek lobēti apšaubāmi balsojumi, turklāt salīdzinājumā ar iepriekšējo Saeimu tiem ir pieaugoša tendence, pauž Saeimas deputāts Ilmārs Latkovskis.

Bildēs: Zapad mācības pilnā sparā

Piedāvājam fotoieskatu Baltkrievijas un Krievijas apvienotajās militārajās mācībās Zapad, kuras klātienē inspicē arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu.

VID: Samaksājot nodokļu pamatparādu, iespējams atbrīvoties no soda naudas

Lai nodokļu maksātājiem atvieglotu radušos nodokļu parāda slogu, laikā no šī gada 1.oktobra līdz 2018.gada 2.janvārim ikviens, kam izveidojies nodokļu parāds, Valsts ieņēmumu dienests aicina pieteikties uz atbalsta pasākumu. Tas paredz nokavējuma un soda naudas pilnīgu dzēšanu ar nosacījumu, ka ne vēlāk kā līdz 2019.gada 31.decembrim tiek samaksāts nodokļu pamatparāds.

Delna aicina Saeimas deputātus atbalstīt iniciatīvu likvidēt balsojumu «atturas»

Sabiedrība par atklātību Delna aicina Saeimas deputātus atbalstīt iedzīvotāju iniciatīvu un likvidēt balsojumu «atturas».

Baltijas ekspresis piesaista dzelzceļa kravas; kritums pārējiem pārvadātājiem

Kravu pārvadātājs pa dzelzceļu AS Baltijas ekspresis šā gada septiņos mēnešos vairāk nekā dubultojis pārvadāto kravu apjomus, tikmēr pārējiem abiem pārvadātājiem - SIA LDz Cargo un AS Baltijas tranzīta serviss novērojams kravu apjoma kritums. Biedrība Baltijas Asociācija - transports un loģistika norāda, ka ceļ trauksmi kopējās situācijas dēļ nozarē nevis savu biedru interesēs.

Latvijas krājbankas administrators atguvis vēl 2,141 miljonu eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators šogad augustā atguvis 2,141 miljonu eiro, kas ir 4,1 reizi vairāk nekā mēnesi iepriekš.

Aptauja: Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju pavirši izturas pret savu veselību

Mazāk nekā puse jeb 44% Latvijas iedzīvotāju slimības gadījumā lieto visus ārsta izrakstītos medikamentus, liecina Mana Aptieka&Apotheka Veselības indekss.

Norvēģijā vadošam policistam 21 gads cietumā par hašiša kontrabandu

Tiesa Norvēģijā, kas bieži atzīta par vienu no vismazāk korumpētajām valstīm pasaulē, notiesājusi augsta ranga policistu, piespriežot tam 21 gada cietumsodu par kukuļņemšanu un līdzdalību narkotiku kontrabandā.

Balta: Pieteikto apdrošināšanas atlīdzību skaits palielinās dzīvnieku dēļ

Šogad līdz augustam apdrošināšanas sabiedrība Balta atlīdzībās par sadursmēs ar dzīvniekiem bojātiem transportlīdzekļiem jau izmaksājusi teju 0,9 miljonus eiro.

Gaidāma Ryanair lidojumu atcelšana septembra beigās un oktobrī

Īru lidsabiedrības Ryanair iekšējās plānošanas kļūdas dēļ tiek prognozēts, ka laika posmā no septembra nogales līdz oktobra beigām lidojumi varētu tikt atcelti turpat 400 000 pasažieriem visā Eiropas Savienībā.

Ārlietu ministrs Rikēvičs aicina Indiju atvērt vēstniecību Latvijā

Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 72.sesijas ietvaros, pirmdien, 18.septembrī, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs Ņujorkā ticies ar Indijas ārlietu ministri Sušmu Svaradžu, lai pārrunātu abu valstu politisko un ekonomisko sadarbību, tostarp sadarbību starptautiskajās organizācijās.

Autotransporta direkcija: Transporta plānošana Rīgā neatspoguļo reģiona mērogu

Autotransporta direkcija plāno uzrunāt Rīgas un Pierīgas pašvaldības saistībā ar sadrumstaloto sabiedriskā transporta sistēmu reģionā, pauž direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Biržu indeksi pieaug, naftas cenām dažādas tendences

Biržu indeksi pirmdien, 18.septembrī pieauga gan Amerikas Savienotajās Valstīs, gan Eiropā, un indekss Dow Jones Industrial Average sasniedza jaunu rekordu, reaģējot uz stabilām naftas cenām un situācijas nomierināšanos Korejas pussalā.

ZM mobilizē pieejamo atbalstu plūdos cietušajiem lauksaimniekiem

Konsultatīvajā padomē zemkopības ministrs Jānis Dūklavs informējis lauksaimnieku organizācijas par Zemkopības ministrijas rīcību, lai palīdzētu zemniekiem pārvarēt plašo postījumu sekas, kas daudzviet radusies pēc ilgstošajām lietavām septembrī un nelabvēlīgajiem laikapstākļiem vasar

Reģistrē likumprojektu par vienkāršāku tautas nobalsošanas procedūru

Centrālā vēlēšanu komisija reģistrē parakstu vākšanai biedrības Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā ceturto reizi iesniegto likumprojektu.

Grieķija atteiksies no «nelietderīgā» vīna nodokļa

Grieķijas valdība grasās iesniegt grozījumu projektu ar mērķi atcelt akcīzes nodokli vīnam, jo tas nav nesis cerētos budžeta ieņēmumus, tā paziņojis Grieķijas zemkopības attīstības un pārtikas ministrs.

Aizvien vairāk sēņotāju un ogotāju apmaldās mežos

Aizvien vairāk mežā dodas liels skaits sēņotāju un ogotāju pārliecībā, ka nekas slikts nevar atgadīties. Diemžēl statistikas dati liecina par pretējo - 2017.gada pirmajos astoņos mēnešos mežā apmaldījās un pazuda 53 personas, norāda Valsts policijā.

Jaunākie komentāri