bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 25.06.2018 | Vārda dienas: Maiga, Milija
LatviaLatvija

Pašvaldību savienība atbalsta vienošanās un domstarpību protokolu ar valdību

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Premjere Laimdota Straujuma un Latvijas pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) pirmdien, 28.septembrī, domes sēdē atbalstīja Ministru kabineta un LPS vienošanās un domstarpību protokolu.

Lielas diskusijas par pašu protokolu domes sēdē nebija. Pašvaldību vadītājiem bija dažādi jautājumi saistībā ar patlaban aktuāliem jautājumiem, kur pašvaldībām ir bažas, ka tas negatīvi ietekmēs viņu budžetus.

Domes sēdē notika balsojums, kur lielākā daļa klātesošo atbalstīja protokola parakstīšanu. Tas uzreiz arī tika parakstīts.

Finanšu ministrija sēdes laikā vērsa uzmanību, ka pašvaldību budžetā nākamgad tiek paredzēts 92 miljonu eiro jeb 6,8% pieaugums pret šā gada budžetu. FM skatījumā šāds pieaugums ir diezgan nozīmīgs, katrā ziņā pēdējos gados tāds nav bijis. Tāpat nākamajā gadā pašvaldībām tiek nodrošināti ieņēmumi iedzīvotāju skaita samazinājuma gadījumā.

Finanšu ministrs Jānis Reirs pauda gandarījumu, ka pirmdien protokola izskatīšana notiek raiti un sarunās ir panākts progress.

Lielvārdes novada domes priekšsēdētājs Jānis Āboliņš vaicāja, vai ir cerība nākotnē mainīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) proporciju. Uz to Reirs atbildēja, norādot uz pašvaldību budžeta pieaugumu, solot katru gadu atgriezties pie šīs diskusijas.

Pašvaldībām bija interese par valsts atbalsta neturpināšanu pirmsskolas izglītības jomā. Ministru prezidente Laimdota Straujuma atgādināja, ka tā bija terminēta programma uz trim gadiem, valstij nolemjot palīdzēt pašvaldībām. «Jūs visi zinājāt, ka tā ir trīs gadu programma,» teica Straujuma.

Arī Reirs norādīja, ka bija pašvaldības, kas problēmu atrisināja, tomēr jāsecina, ka šāda veida risinājums nav bijis pareizs, jo rindu skaits nemazinājās.

LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis gan minēja, ka savulaik vajadzēja visām iesaistītajām pusēm sanākt kopā un vienoties par pareizāko variantu. Savukārt šis bijis politisks lēmums.

Izskanēja aicinājums valdībai ar pašvaldībām cieši sadarboties arī bēgļu jautājumā, kur pašvaldībām patlaban ir daudz neskaidru jautājumu un bažas, ka lielākie izdevumi saistībā ar bēgļiem būs uz pašvaldību pleciem.

Pēc protokola parakstīšanas Straujuma pašvaldībām pauda pateicību par izpratni budžeta veidošanas procesā un gandarījumu, ka ir pildīts solījums par jaunas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas izveidi. «Liels paldies katrai pašvaldībai un visām kopā par līdzdarbību,» noteica valdības vadītāja.

Komentējot parakstīto protokolu, Straujuma atzina, ka starp nesaskaņotajiem jautājumiem vairākums ir tādu, kas ir teorētiski jautājumi, piemēram, par IIN proporcijām. «Es domāju, ka sadarbība ir laba,» viņa teica.

Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem šogad asas diskusijas nebija par IIN proporciju – par to jau iepriekš tika panākta vienošanās, ka nākamajā gadā tā paliek pašreizējā apmērā – 80% pret 20% par labu pašvaldībām.

Vienošanās par IIN proporcijām gan ir tikai par nākamo gadu, jo LPS uzstāj, ka ir ne tikai jākompensē iedzīvotāju ienākumu politikas izmaiņu negatīvā ietekme, bet arī jānodrošina pašvaldībām noteikto funkciju un uzdevumu izpildei nepieciešamais ieņēmumu apjoms kopumā. LPS vērš uzmanību, ka joprojām pašvaldībām tiek uzdotas jaunas funkcijas, neparedzot tam konkrētu finansējumu.

Puses protokolā vienojušās, ka pašvaldību budžetos no šā gada IIN ieņēmumi būs 1,21 miljarda eiro apmērā un pašvaldībām tiek garantēti IIN ieņēmumi 100% apmērā no plānotā ar nosacījumu, ka tiek noteikts IIN prognozēto ieņēmumu procentuālais sadalījums pa ceturkšņiem iepriekš noteiktā apmērā – 1.ceturksnī – 22%, 2.ceturksnī – 24%, 3.ceturksnī – 26% un 4.ceturksnī – 28%.

Vienošanās panākta par profesionālo izglītības iestāžu finansējumu. Patlaban Izglītības un zinātnes ministrijas noslēgtie līgumi ar pašvaldībām paredz, ka atsevišķas profesionālās skolas tiek finansētas līdz mācību gada beigām, tomēr tika panākta vienošanās, ka valsts tās finansē līdz mācību gada beigām. Runa ir par tām profesionālās izglītības iestādēm, kuras dažādu reformu rezultātā ir nonākušas pašvaldību pārziņā.

Autoceļu jomā LPS lūdza, lai nākamgad tiktu piešķirti papildu 35 miljoni eiro ceļu sakārtošanai. Tomēr par šo nav panākta vienošanās. Satiksmes ministrs Anrijs Matīss paplašinātajā Ministru kabineta sēdē skaidroja, ka nākamajā gadā autoceļiem pieaugums ir 10,2 miljoni eiro un pašvaldībām ceļu sakārtošanai klāt nāk 3,5 miljoni eiro. Lai gan vienošanās netika panākta, gan ministrs, gan LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis pauda gandarījumu, ka puses ir panākušas soli pretī viena otrai.

Lai gan iepriekš diskusijām Ministru kabinetā tika atstāts jautājums par piekrastes publiskajiem ūdeņiem, vienošanās netika panākta. Pašvaldībām, pārņemot publisko ūdeņu apsaimniekošanu, papildus būtu nepieciešami 1,5 miljoni eiro.

Strīdīgs jautājums ir par zemes privatizācijas lauku apvidos procesu. Laikā, kad šī procesa uzraudzība tika nodota pašvaldībām, bija noteikts, ka finansējums tam tiek paredzēts valsts budžetā, tomēr LPS norāda, ka līdzekļi komisijām netiek piešķirti. Tomēr ir panākta vienošanās, ka par šo jautājumu tiks meklēts risinājums, LPS sadarbojoties ar Zemkopības ministriju. Kā viena no iespējām varētu būt normatīvā regulējuma maiņa, paredzot, ka izmaksas par darījumiem ar lauksaimniecībā izmantojamo zemi sedz nevis valsts vai pašvaldības, bet gan darījuma partneri.

LPS protokolā ir noteikusi, ka pašvaldību aizņēmumu kopējam palielinājumam ik gadu jābūt vismaz 10% un būtu jāatceļ ierobežojumi aizņēmumu saņemšanai.

Patlaban ir paredzēts, ka šis palielinājums līdz 2018.gadam ik gadu ir 118 miljoni eiro. Tomēr LPS vēlas, lai vidēja termiņa budžeta ietvarā tiktu paredzēts, ka šis palielinājums ir vismaz 10%, kas nozīmē, ka 2018.gadā minimālais palielinājums būtu 143 miljoni eiro. Tāpat būtu atceļami ierobežojumi pašvaldībām saņemt aizņēmumus.

Tikmēr Ministru kabinets paliek pie sava – ikgadējais pašvaldību kopējais aizņēmumu pieļaujamais palielinājums vidējā termiņā 2016., 2017. un 2018.gadam ir 118 miljoni eiro. Savukārt, katru gadu sagatavojot valsts budžeta likumprojektu, sadarbībā ar LPS ir jāizvērtē iespējamais kopējo aizņēmumu limits un jānosaka optimālie nosacījumi pašvaldību aizņēmumu saņemšanai, nepārsniedzot vidējā termiņā noteikto pašvaldību kopējo aizņēmumu pieļaujamo palielinājumu.

Ir panākta vienošanās arī pašvaldību finanšu izlīdzināšanas jautājumā, kur nolemts, ka no valsts budžeta tiks paredzēts finansējums 36,48 miljonu eiro apmērā, ko izmaksās pašvaldībām par bērniem bērnunamos un iemītniekiem veco ļaužu pansionātos un centros, kas ievietoti tajos līdz 1998.gada 1.janvārim.

Panākta arī vienošanās par iespēju pašvaldībām atsevišķu jomu darbiniekiem paaugstināt maksimālo mēnešalgas apmēru. Tādējādi pašvaldībām tiks nodrošināta iespēja darbiniekiem atbilstoši pienākumu apjomam, sarežģītībai, kompetenču apjomam maksāt augstākas mēnešalgas, ievērojot darba samaksas fonda robežas.

Ref: 102.000.102.10801


Pievienot komentāru

Kaimiņam atcelti piemērotie drošības līdzekļi

«Artusam ir atcelti drošības līdzekļi,» liecina partijas KPV LV premjera kandidāta un advokāta Alda Gobzema ieraksts sociālajā tīklā Facebook.

Maijā sasniegta šī gada elektroenerģijas maksimālā un minimālā biržas cena

Šī gada maijā elektroenerģijas biržas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā sasniegusi gan šī gada minimumu – 1,59 Eur/MWh stundā 9.maijā, gan arī maksimālo atzīmi 255,03 EUR/MWh stundā 16.maijā, liecina Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS Augstsprieguma tīkls sagatavotais elektroenerģijas tirgus apskats.

Komisija atbalstījusi ieceri žurnālistiem ļaut iepazīties ar pabeigtiem kriminālprocesiem

Saeimas Juridiskās komisija, veicot pārbalsošanu, atbalstījusi Tieslietu ministrijas kompromisa priekšlikumu likumprojektam par žurnālistu tiesībām iepazīties ar pabeigtu kriminālprocesu materiāliem, pastāstīja komisijas un partijas Vienotība Saeimas frakcijas deputāts Andrejs Judins.

Vairāki potenciālie investori izrādījuši interesi par ABLV Bank piederošās bankas Luksemburgā iegādi

Vairāki potenciālie investori ir izrādījuši interesi par likvidējamajai ABLV Bank piederošās bankas Luksemburgā ABLV Bank Luxembourg iegādi, atzina bankas likvidators Arvīds Kostomārovs.

ES ievieš sankcijas par cilvēktiesību pārkāpumiem Mjanmā

Eiropas Savienība ievieš sankcijas pret bruņoto spēku amatpersonām Mjanmā, kuras, Briseles ieskatā, vainojamas sistēmiskos cilvēktiesību pārkāpumos, kas doties bēgļu gaitās no Dienvidaustrumāzijas valsts likuši vairāk nekā 600 000 rohindžas tautības iedzīvotāju.

Deputāts Kļaviņš pagaidām atkārtoti uz KNAB nav aicināts; no komentāriem izvairās

Saeimas deputāts Askolds Kļaviņš pagaidām atkārtoti uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju nav aicināts. Politiķis aģentūrai norādīja, ka advokātu, kurš viņu pārstāvēs, varētu izvēlēties tad, kad būs zināms došanās laiks uz KNAB. Kļaviņš arī piebilda, ka iepriekšējās komunikācijas laikā no izmeklētāju puses bijusi absolūti korekta izturēšanās.

Vidusskolas eksāmenu rezultāti Igaunijā - par zemu Tartu Universitātei

Igaunijas vidusskolu valsts eksāmenu vidējie rezultāti šogad ir pārāk zemi, lai dotu iespēju nākamiem studentiem iestāties Tartu Universitātē, kas ir starptautiski visaugstāk novērtētā augstākās izglītības iestāde Baltijā.

Vasaras saulgriežos Igaunijā ugunsdzēsēji lūguši reģistrēties «ugunskura sargiem»

Igaunijā aizvadīti vasaras saulgriežu svētki Jaanipäev, kur uz atbildīgu ugunskuru kurināšanu iedzīvotāji aicināti, rosinot katrā Jāņa bērnu pulkā izvirzīt vienu «ugunskura sargu» un par to paziņot ugunsdzēsējiem.

Brīdina – ABLV pašlikvidācijas procesā varētu pazust pierādījumi 102,3 miljonu dolāru atmazgāšanas lietā

Bijušais Sergeja Magņitska darba devējs, Hermitage Capital Management, 2018.gada 21.jūnijā nosūtīja iesniegumu Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm ar aicinājumu izmeklēt naudas atmazgāšanu caur ABLV Bank. Iesniegums ir reakcija uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atļauju ABLV īstenot kontrolētu pašlikvidācijas plānu, jo pastāv risks pašlikvidācijas procesā pazaudēt pierādījumus.

Pavasara sesijā Saeima pieņēmusi 68 likumus, bet deputāti uzstājušies 765 reizes

Saeima šī gada pavasara sesijā kopš 9.aprīļa pieņēmusi 68 likumus – 13 jaunus un grozījumus 55 likumos. Šajā laikā deputāti sanāca uz 11 kārtējām sēdēm, vienu ārkārtas un vienu svinīgo sēdi,bet no tribīnes deputāti šajā laikā runājuši 765 reizes.

Itālija, vēršoties pret migrantu pieplūdumu, brīdina par Šengenas zonas apdraudējumu

Eiropas Savienības bezrobežu zona varētu būt apdraudēta, ja netiks atrisināts Vidusjūras migrācijas plūsmas jautājums, tā tiekoties ar 15 citu dalbvalstu vadītājiem, norādījis Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte.

Jurašs vēršas ar iesniegumu KNAB par Lemberga meitas ofšoru tīklu

Jaunās konservatīvās partijas politiķis, bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieks Juris Jurašs ir vērsies ar iesniegumu KNAB, aicinot izvērtēt žurnālistu publicētos materiālus par Ventspils mēra Aivara Lemberga meitas ofšoru tīklu, liecina paziņojums sociālajos tīklos.

VID: Par ienākumiem no savvaļas veltēm līdz 3000 eiro nav jāmaksā IIN

Ja personas ienākumi no dažādu savvaļas velšu pārdošanas kopā ar ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas gada laikā nepārsniedz 3 000 eiro, šīs personas var nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēji, tām nav jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis no gūtā ienākuma un tirdzniecībā tām arī nav jāizmanto kases aparāts.

Turcijas prezidenta vēlēšanās uzvar ilggadējais līderis Erdogans

Turcijā svētdien, 24.jūnijā, aizvadītas parlamenta un prezidenta vēlēšanas. Kamēr parlamenta vēlēšanu rezultāti vēl tiek skaitīti, prezidenta vēlēšanās savu uzvaru pieteicis ilggadējais Turcijas premjerministrs Redžeps Tajips Erdogans.

DP nesaskata kriminālpārkāpumus Tēvijas sargu paziņojumā par «īstajā laikā neizmantotiem ieročiem»

Drošības policija patlaban nesaskata Krimināllikuma pārkāpumus biedrības Tēvijas sargi paziņojumā par «lielās talkas» rīkošanu Latvijā un «īstajā laikā neizmantotiem ieročiem».

Šajā nedēļā nokrišņi mitēsies un temperatūra paaugstināsies līdz +27

Šī nedēļa daļā Latvijas vēl iesāksies lietaina, taču, pastiprinoties anticiklonam, nokrišņi mitēsies un gaisa temperatūra pakāpeniski paaugstināsies. Darba nedēļas beigās laika apstākļi atkal mainīsies, ziņo Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Nedēļa Lietuvā. Sperts pirmais solis uz VDK aģentu atklāšanu

Lietuvas Seims ceturtdien, 21.jūnijā, atbalstījis priekšlikumu atklāt šobrīd noslepenotas ziņas par tiem bijušajiem Padomju Valsts Drošības komitejas aģentiem, kuri brīvprātīgi atzinušies sadarbībā ar «Čeku».

BNN nedēļas apkopojums: KNAB vizītes Saeimā. Nedemisonējošais Ašeradens un Rasnačs. DTV spriedums

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem. Šoreiz ietvertās tēmas Spriedums; KNAB vizītes; Saeimas uzticība ; Postenis; Cīņa; Kalendārs.

ES valstis apņēmušās pagarināt sankcijas pret Krieviju par Krimas aneksiju

Eiropas Savienības dalībvalstis nākamnedēļ līdz 2019.gada janvāra nogalei paildzinās ierobežojošos pasākumus, kuri pret konkrētiem Krievijas uzņēmumiem un amatpersonām ieviesti par to saistību ar Krievijas agresīvo rīcību Ukrainā, tā aģentūrai Reuters norādījuši ES diplomāti un amatpersonas.

VID konstatē pārkāpumus vairāk nekā pusē darba devēju tematiskajās pārbaudēs

Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvalde šogad pirmajā ceturksnī veica 305 darba devēju tematiskās pārbaudes, 171 gadījumā konstatējot pārkāpumus, liecina VID informācija.

Sadales tīklam ir jāuzlabo sistēmas pieslēguma process un tā kontrole

Turpmākos divus gadus AS Sadales tīkls ir pienākums uzlabot sistēmas pieslēguma procesu un tā kontroli. Savukārt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija no savas puses turpmākos divus gadus papildus veiks šī procesa pastiprinātu monitoringu un uzraudzību.

Šogad pasaulē nākuši jau trešie Latvijas trīnīši

Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā nākuši pasaulē šogad trešie trīnīši, ar komentāru, ka «trīs lietas – labas lietas», savā Facebook kontā pavēstījis labklājības ministrs Jānis Reirs.

Latvijā pērn trešais lielākais nerezidentu īpatsvars ES valsts parāda struktūrā

Nerezidenti pērn Latvijai ir aizdevuši 67,6% no kopējā valsts parāda apmēra, kas ir trešais lielākais nerezidentu īpatsvars Eiropas Savienības dalībvalstu parādu struktūrā, liecina ES statistikas biroja Eurostat apkopotā informācija.

Iemaksu apmērs trešā līmeņa pensiju plānos sasniedz jaunu rekordaugstu apmēru

Iedzīvotāju interese par pensijas uzkrājumu veidošanu saglabājas augsta, un gada pirmajos trijos mēnešos veikto iemaksu apmērs privātajos pensiju plānos ir sasniedzis jaunu vēsturisko maksimumu.