bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 30.03.2017 | Vārda dienas: Nanija, Ilgmārs, Igmārs
LatviaLatvija

Pašvaldību vadītāji: BBC filma ir provokācija pret Latgales iedzīvotājiem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Rēzeknes simbols – Latgales atbrīvošanas piemineklis Vienoti Latvijai (Latgales Māra).

«Ar nožēlu varam secināt, ka plašu starptautisko rezonansi ieguvusī Lielbritānijas valdības finansētā prestižā sabiedriskā kanālā demonstrētā filma World War Three: Inside War Room attiecībā uz hipotētiskiem notikumiem Latgales reģionā ir absolūta dokumentāli mākslinieciska provokācija pret Latgales reģiona iedzīvotājiem, visasākajā veidā aizskarot reģionā dzīvojošo latviešu, krievu, poļu, baltkrievu, lietuviešu un citu tautību patriotiskās jūtas un viszemiskākajā formā nepelnīti pretnostatot mūs pārējai Latvijai, Eiropai un pasaulei,» atklātā vēstulē valsts augstākajām amatpersonām norāda Latgales pašvaldību vadītāji.

«Vēlamies uzsvērt, ka šī filma nav nedz uzņemta Latgalē, nedz šīs filmas titros norādītajā «radošajā» komandā nav atpazīstami Latgales reģiona iedzīvotāji. Nopietnas bažas rada šīs provokācijas varbūtējais neseno dramatisko Ukrainas dokumentālo notikumu jauniestudējums Daugavpilī un visā Latgalē,» teikts vēstulē, kas adresēta ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam, SIA Latvijas Televīzija un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vadībai, kā arī Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, premjeram Mārim Kučinskim, iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam.

«Neskatoties uz šajā filmā demonstrēto NATO alianses kopējās kolektīvās drošības aspektu simulāciju, vēlamies vērst Jūsu uzmanību uz vairākiem šīs «dokumentāli mākslinieciskā» žanra filmas necieņas un vispārējās provokācijas aspektiem, kas saistīti gan ar Latvijas Valsts simbolikas zaimošanu, gan savstarpējā naida kurināšanu Daugavpilī, Latgalē un Latvijā, virzot to atklātas agresijas aktīvākajās formās un veidos.

Latgalē nešķiro cilvēkus pēc nacionālās vai reliģiskās piederības, šeit gadsimtiem ilgi kopā draudzīgi sadzīvo dažādu tautību un konfesiju cilvēki. Latgales cilvēku sirsnība un atvērtums ir par pamatu savstarpējai cieņai un uzticībai, un neviens šeit necenšas uzspiest kādas vienas izvēles pārākumu. Ar Latgales reģiona pašvaldību aktīvu iniciatīvu un atbalstu tiek sekmēts gan starpnacionālais un starpkultūru dialogs, gan vispārējais sabiedrības savstarpējās cieņas un integrācijas process daudzu gadu garumā.

Protams, sociāli ekonomiskā situācija Latgalē visai smaga – ar zemu ekonomisko aktivitāti un augstu hronisku bezdarba līmeni, vēl dramatiskāku to padara masīvā depopulācija pēdējo 20 gadu laikā gan iedzīvotāju dabiskās kustības, gan ekonomiskās migrācijas negatīvajos rādītājos, vispārējas centralizācijas rezultātā valsts institūciju pakalpojumu ievērojama attālināšanās no iedzīvotājiem, zem «taupības» karoga apvienojot un likvidējot valsts institūcijas uz vietām reģionos,» skaidro pašvaldību vadītāji.

«Tomēr jāatzīmē, ka ar Latgales reģiona pašvaldību, Latgales plānošanas reģiona administrācijas, Latgales reģiona attīstības aģentūras un citu reģiona institūciju un organizāciju iniciatīvām ievērojamā laika posmā ir realizēta virkne uz Latgales reģiona sociāli ekonomisko attīstību vērstu vietējas un reģionālas nozīmes projektu, kas vērsti gan uz ar biznesu saistītās, gan sociālās infrastruktūras sakārtošanu, Latgales tēla un pievilcīgas investīciju vides veidošanu, tūrisma produktu un pakalpojumu attīstību un mārketingu, piesaistot Latvijas valsts un Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Iepriekšējo valdību un šīs valdības deklarācijās jūtams atbalsts Latgales reģiona attīstības jautājumu risināšanai, plānojot un realizējot kompleksas programmas un veidojot Latgales speciālo ekonomisko zonu. Latgales SEZ priekšrocības plānots prezentēt šī gada jūnijā Daugavpilī plašā starptautiskā investīciju piesaistes forumā. Diemžēl jāsecina, ka, neobjektīvi atspoguļojot esošo situāciju reģionā ar augstākminētās provokācijas starptautisku izrādīšanu vienā no pasaules vadošajiem televīzijas kanāliem, ir nodarīts ievērojams neatgriezenisks kaitējums visam iepriekšējam gan reģiona, gan valsts kopdarbam,» pārliecināti vēstules autori.

«Vēl jo vairāk, esam neizpratnē par Latvijas Televīzijas rīcību, iegādājoties šīs filmas pārraides tiesības par Latvijas, tai skaitā, Latgales nodokļu maksātāju naudu un gatavojot to translācijai LTV1 kanālā, īpaši laikā, kad Latvijas Televīzija ir spiesta samazināt savu budžetu, darbinieku algas, slēgt raidījumus… Vai tādā veidā visas sabiedrības finansēts valstisks medijs uzskata par savu misiju veicināt sabiedrības savstarpējo cieņu, toleranci un saliedētību Latvijā?

Aicinām Latvijas ārlietu ministru un atbildīgās amatpersonas izvērtēt augstākminētās filmas demonstrēšanas sekas un tās ietekmi uz Daugavpils pilsētas un Latgales reģiona kopējo tēlu un sociāli ekonomiskās attīstības perspektīvu, kā arī nodrošināt visus iespējamos pasākumus Daugavpils pilsētas un Latgales reģiona reputācijas atjaunošanai starptautiskajā līmenī, tai skaitā, pieprasot BBC objektīva materiāla sagatavošanu un demonstrēšanu šajā TV kanālā!» aicināts vēstulē.

BNN jau vēstīja, ka pēc aizsardzības ministra Raimonda Bergmaņa teiktā, «šīs filmas scenārijs ir tikai un vienīgi tās autoru interpretācija, kam nav nekāda sakara ar Latgales reģiona un tās iedzīvotāju dzīves realitāti. Patiesībā šī filma ir par pašiem britiem, kuri pārbauda savu gatavību aizstāvēt alianses sabiedroto – Latviju,»

«Tas kārtējo reizi apliecina, cik NATO 5.paragrāfa jautājums ir nozīmīgs ne tikai Latvijai, bet arī lielajām NATO dalībvalstīm. Tādēļ šāda filma, kura nepārstāv Lielbritānijas valdības oficiālo politiku, drīzāk jāuztver kā nopietns signāls pašai aliansei izvērtēt un apstiprināt savu gatavību aizstāvēt ikvienu NATO valsti neatkarīgi no tās lieluma, ja šāda nepieciešamība rastos. Ja Krievija 2014.gadā nebūtu okupējusi Krimu, izvērsusi karu Donbasā un Gruzijā 2008.gadā, tad BBC par šāda scenārija filmas veidošanu, visticamāk, nerastos pat domas,» uzsvēris ministrs.

Pēc viņa sacītā, «NATO ir pasaules spēcīgākā militārā alianse, kura sargā un sargās Latviju, jo mēs esam daļa no šīs alianses. Jau šobrīd mūsu valsts drošību sekmē pastāvīga sabiedroto klātbūtne Latvijā, regulāras starptautiskās militārās mācības, kā arī NATO sniegtais atbalsts gaisa telpas patrulēšanā virs Baltijas valstīm un citas kopīgas reģiona drošību veicinošas aktivitātes.»

«Tāpat svarīgi apzināties, ka arī mēs paši esam atbildīgi par savu valsti, stiprinot Latvijas pašaizsardzības spējas un savu iekšējo drošību. Mums jāizdara viss, kas atkarīgs tikai no mums pašiem, lai nevienam nebūtu pamats apšaubīt mūsu valsts pastāvēšanu, tās drošību un teritoriālo integritāti. Visbeidzot, šī filma noteikti nav par to, cik bīstama ir Latgale vai tur dzīvojošie cilvēki. To zina ikviens ārvalstu žurnālists, kurš apmeklējis Latgali un ticies ar tās iedzīvotājiem. Latgalē bija, ir un vienmēr būs īsteni Latvijas patrioti. Par to esmu pārliecinājies, vairakkārt apmeklējot šo Latvijas daļu, tiekoties ar zemessargiem no šī reģiona, un zinot cik daudzi karavīri no Latgales dien NBS,» tā Bergmanis.

BBC veidoto filmu par Krievijas iebrukumu Latvijā piektdien, 19.februārī, plkst.21.15 demonstrēs Latvijas Televīzija.

Ref: 102.000.102.11933


Pievienot komentāru

  1. rasa teica:

    Laikam jau latgaliešiem ir lielas bailes no kaimiņzemes,tad jau jābļauj skaļā balsī.Kas tad neļāva Latgales vadošajiem darboņiem divdesmit piecus gadus attīstīt savus novadus?Un ja pie viņiem viss ir tik bēdīgi,tad kā var pārmest LTV par naudas izšķērdēšanu.Jādomā,ka nodokļu maksātāju nemaz tik daudz nav.Varbūt nevajadzētu visādus projektus bīdīt un palīdzēt ,izdalot lielas naudas summas,lai paši vien tiek skaidrībā.Vēstules nevajadzētu sūtīt-tās norāda uz zināmas tautas daļas intelekta trūkumu…

    +1 0 -1 0

Igauņu uzņēmējs Krimas tiesā uzvar Krievijas Aizsardzības ministriju

Igauņu uzņēmējs uzvarējis tiesas procesā pret Krievijas Aizsardzības ministriju, juridiskā strīdā aizstāvot tiesības uz uzņēmumam piederošu nekustamo īpašumu Krimā.

Lielbritānija izklāsta ieceri pārņemt ES tiesību normas

Lielbritānija savos likumos pārņems tūkstošiem Eiropas Savienības tiesību normu, kas regulē jomas no darba tiesībām līdz vides aizsardzībai, tā paredz likumprojekts, ar ko Lielbritānijā iecerēts regulēt valsts juridisko atdalīšanos no ES.

Swedbank ekonomiste: Mazumtirdzniecība Latvijā aug nepārliecinoši

Pēdējo mēnešu dati rāda, ka mazumtirdzniecības nozarē ir vērojama izaugsme, taču tā ir lēna un svārstīga, norāda Swedbank ekonomiste Agnese Buceniece.

Eirozonas ekonomiskā pārliecība martā piedzīvojusi negaidītu kritumu

Eirozonas ekonomiskās pārliecības indekss šā gada martā negaidīti samazinājies līdz 107,9 punktiem salīdzinājumā ar 108 punktiem februārī, teikts ceturtdien publiskotajā Eiropas Komisijas paziņojumā.

Valsts apmaksātas apaugļošanas rezultātā notikušas 790 dzemdības

Kopš valsts apmaksātas neauglības ārstēšanas programmas uzsākšanas medicīniskās apaugļošanas procedūru rezultātā kopumā notikušas jau 790 dzemdības, ziņo Nacionālais veselības dienests.

Pētījums: Latvijas krievvalodīgie mediji bieži izmanto Krievijā tapušu saturu - pasniedz to vēl nicinošāk

Latvijas krievvalodīgajos medijos bieži izmanto Krievijā tapušu saturu, tikai pasniedz to vēl nicinošāk, secinājis pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica.

Satiksmes departaments sola turpināt izbūvēt autonovietnes Rīgas mirkrorajonos

Rīgas pilsētā turpina izbūvēt bezmaksas autostāvvietas mikrorajonos, lai risinātu izveidojušos autonovietņu problēmu, par turpmāko darbu sola Rīgas domes Satiksmes departaments.

Centrāltirgus apkaimē izņemtas 5 200 nelegālās cigaretes

Centrāltirgus apkaimē izņemtas 5 200 nelegālās cigaretes, ziņo Rīgas pašvaldības policijas pārstāvji.

Eurostat: Latvijā IKP uz vienu iedzīvotāju, izsakot PPS, ir mazāks nekā pārējās Baltijas valstīs

Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju, kas izteikts pirktspējas paritātes standartos, 2015.gadā veidoja 64% no Eiropas Savienības vidējā līmeņa, kas ir mazāk nekā abās pārējās Baltijas valstīs, kur šis rādītājs sasniedza 75%.

Ārstniecības personām jauni noteikumi par personām, kuras atsakās maksāt

Izstrādāta kārtība, kādā ārstniecības personas ziņos tiesai par personu, kas izvairās no tai noteiktā medicīniskā rakstura piespiedu līdzekļa, teikts Veselības ministrijas ziņojumā.

Maxima Latvija investē 2,4 miljonus eiro Daugavpils veikala rekonstrukcijā

Pēc nedēļas, 6.aprīlī, plkst.10.00 Maxima Latvija atklās Maxima XX formāta veikalu Daugavpilī, Cietokšņa ielā 60, kura rekonstrukcijā investēti 2,4 miljoni eiro, BNN vēsta uzņēmumā.

KNAB uzsāk pārbaudi par RD līdzekļu izmantošanu aģitācijai sociālajos tīklos

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir uzsācis pārbaudi par iespējamo pašvaldības līdzekļu izmantošanu politiskās aģitācijas veikšanai sociālajos tīklos.

FDP uztrauc - nodokļu reformas var būtiski samazināt valsts budžeta ieņēmumu līmeni

Nodokļu reformas iespējamās sekas ir rūpīgi jāizvērtē, BNN komentē Fiskālās disciplīnas padomes pārstāvji.

Valdība pieņēmusi Psihologa likumu

Saeima trešajā galīgajā lasījumā pieņēmusi Psihologu likumu, kas valstī regulēs psihologu profesionālo darbību. Likums arī noteiks psihologa profesionālās darbības pamatprincipus, psihologa atzinuma uzbūves un satura principus, kā arī šajā profesijā strādājošo pienākumus un tiesības.

Pērn AS Virši-A sasniedzis labāko apgrozījumu veikala vēsturē

Pašmāju degvielas tirgotājs AS Virši-A 2016.gadā degvielu uzpildes staciju veikalu kopējais apgrozījums pieaudzis par 13%, salīdzinot ar 2015.gadu.

Paraksta EP Konvenciju par cīņu pret cilvēku orgānu tirdzniecību

Latvijas tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs parakstījis Eiropas Padomes Konvenciju par cīņu pret cilvēku orgānu tirdzniecību, BNN informē ministrijā.

Mazumtirdzniecības apgrozījums pieaug par 1,2%

2017.gada februārī, salīdzinot ar 2016.gada februāri, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 1,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Bez vecāku gādības palikuši bērni varēs izvēlēties mājokli jebkur Latvijā

Saeima ceturtdien, 3o.martā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, nosakot, ka bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības, informējot attiecīgo pašvaldību, būs iespēja izvēlēties sev mājokli jebkurā Latvijas administratīvajā teritorijā.

Buru jahtas turpmāk varēs reģistrēt arī bez īpašumtiesībām

Lai vienkāršotu reģistrācijas kārtību buru un sporta buru jahtām, Saeima ceturtdien, 30.martā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Jūras kodeksā. Šos atpūtas kuģus turpmāk varēs reģistrēt arī bez īpašumtiesībām, vēsta Saeima.

EM Būvniecības politikas departamentam būs jauna direktore - Olga Geitus - Eitvina

Šā gada 4.aprīlī Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta direktores pienākumus sāks pildīt Olga Geitus - Eitvina.

Interneta lietotājus šantažē jauna tipa izspiedējvīrusi

Ir parādījies jauns izspiedējvīrusu tips - doxware, kas šantažē savus upurus, draudot, ka lietotāju privātos un konfidenciālos failus publiskos internetā, brīdina eScan antivīrusu programmu izstrādātāji.

Pilnveidos sadarbību starp ES valstīm krimināllietu izmeklēšanā

Saeima ceturtdien, 30.martā, atbalstīja izmaiņas Kriminālprocesa likumā, kas paredz noņemt šķēršļus Eiropas Savienības valstu sadarbībai krimināllietu izmeklēšanā, ieviešot vienotu instrumentu pierādījumu iegūšanai citās dalībvalstīs – Eiropas izmeklēšanas rīkojumu.

Būvvalde pieņem ekspluatācijā Stradiņa slimnīcas jauno korpusu

Rīgas pilsētas būvvalde pieņēmusi ekspluatācijā Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jauno korpusu, informē būvvaldes pārstāve Ilze Žūka.

Bildēs: Protesta akcija Par cilvēcīgu cirku

Pie Saeimas ceturtdien, 30.martā, pulksten 8.30 norisinājās protesta akcija Par cilvēcīgu cirku ar mērķi paust atbalstu likuma grozījumiem, kas aizliegtu izmantot savvaļas dzīvniekus cirka izrādēs Latvijā.

Sāk atjaunot pārvadu uz Daugavpils šosejas pie Pļaviņām

Šonedēļ sākas ceļa pārvada atjaunošanas būvdarbi uz valsts galvenā autoceļa Rīga-Daugavpils-Krāslava-Baltkrievijas robeža pie Pļaviņām 119,05 kilometra, informē VAS Latvijas Valsts ceļi. Satiksme pār pārvadu tiks organizēta pa vienu brauktuves joslu ar viena luksofora posmu, bet ātruma ierobežojums būs 50 kilometriem stundā.