bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 16.01.2017 | Vārda dienas: Lida, Lidija
LatviaLatvija

Pašvaldību vadītāji: BBC filma ir provokācija pret Latgales iedzīvotājiem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Rēzeknes simbols – Latgales atbrīvošanas piemineklis Vienoti Latvijai (Latgales Māra).

«Ar nožēlu varam secināt, ka plašu starptautisko rezonansi ieguvusī Lielbritānijas valdības finansētā prestižā sabiedriskā kanālā demonstrētā filma World War Three: Inside War Room attiecībā uz hipotētiskiem notikumiem Latgales reģionā ir absolūta dokumentāli mākslinieciska provokācija pret Latgales reģiona iedzīvotājiem, visasākajā veidā aizskarot reģionā dzīvojošo latviešu, krievu, poļu, baltkrievu, lietuviešu un citu tautību patriotiskās jūtas un viszemiskākajā formā nepelnīti pretnostatot mūs pārējai Latvijai, Eiropai un pasaulei,» atklātā vēstulē valsts augstākajām amatpersonām norāda Latgales pašvaldību vadītāji.

«Vēlamies uzsvērt, ka šī filma nav nedz uzņemta Latgalē, nedz šīs filmas titros norādītajā «radošajā» komandā nav atpazīstami Latgales reģiona iedzīvotāji. Nopietnas bažas rada šīs provokācijas varbūtējais neseno dramatisko Ukrainas dokumentālo notikumu jauniestudējums Daugavpilī un visā Latgalē,» teikts vēstulē, kas adresēta ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam, SIA Latvijas Televīzija un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vadībai, kā arī Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, premjeram Mārim Kučinskim, iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam.

«Neskatoties uz šajā filmā demonstrēto NATO alianses kopējās kolektīvās drošības aspektu simulāciju, vēlamies vērst Jūsu uzmanību uz vairākiem šīs «dokumentāli mākslinieciskā» žanra filmas necieņas un vispārējās provokācijas aspektiem, kas saistīti gan ar Latvijas Valsts simbolikas zaimošanu, gan savstarpējā naida kurināšanu Daugavpilī, Latgalē un Latvijā, virzot to atklātas agresijas aktīvākajās formās un veidos.

Latgalē nešķiro cilvēkus pēc nacionālās vai reliģiskās piederības, šeit gadsimtiem ilgi kopā draudzīgi sadzīvo dažādu tautību un konfesiju cilvēki. Latgales cilvēku sirsnība un atvērtums ir par pamatu savstarpējai cieņai un uzticībai, un neviens šeit necenšas uzspiest kādas vienas izvēles pārākumu. Ar Latgales reģiona pašvaldību aktīvu iniciatīvu un atbalstu tiek sekmēts gan starpnacionālais un starpkultūru dialogs, gan vispārējais sabiedrības savstarpējās cieņas un integrācijas process daudzu gadu garumā.

Protams, sociāli ekonomiskā situācija Latgalē visai smaga – ar zemu ekonomisko aktivitāti un augstu hronisku bezdarba līmeni, vēl dramatiskāku to padara masīvā depopulācija pēdējo 20 gadu laikā gan iedzīvotāju dabiskās kustības, gan ekonomiskās migrācijas negatīvajos rādītājos, vispārējas centralizācijas rezultātā valsts institūciju pakalpojumu ievērojama attālināšanās no iedzīvotājiem, zem «taupības» karoga apvienojot un likvidējot valsts institūcijas uz vietām reģionos,» skaidro pašvaldību vadītāji.

«Tomēr jāatzīmē, ka ar Latgales reģiona pašvaldību, Latgales plānošanas reģiona administrācijas, Latgales reģiona attīstības aģentūras un citu reģiona institūciju un organizāciju iniciatīvām ievērojamā laika posmā ir realizēta virkne uz Latgales reģiona sociāli ekonomisko attīstību vērstu vietējas un reģionālas nozīmes projektu, kas vērsti gan uz ar biznesu saistītās, gan sociālās infrastruktūras sakārtošanu, Latgales tēla un pievilcīgas investīciju vides veidošanu, tūrisma produktu un pakalpojumu attīstību un mārketingu, piesaistot Latvijas valsts un Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Iepriekšējo valdību un šīs valdības deklarācijās jūtams atbalsts Latgales reģiona attīstības jautājumu risināšanai, plānojot un realizējot kompleksas programmas un veidojot Latgales speciālo ekonomisko zonu. Latgales SEZ priekšrocības plānots prezentēt šī gada jūnijā Daugavpilī plašā starptautiskā investīciju piesaistes forumā. Diemžēl jāsecina, ka, neobjektīvi atspoguļojot esošo situāciju reģionā ar augstākminētās provokācijas starptautisku izrādīšanu vienā no pasaules vadošajiem televīzijas kanāliem, ir nodarīts ievērojams neatgriezenisks kaitējums visam iepriekšējam gan reģiona, gan valsts kopdarbam,» pārliecināti vēstules autori.

«Vēl jo vairāk, esam neizpratnē par Latvijas Televīzijas rīcību, iegādājoties šīs filmas pārraides tiesības par Latvijas, tai skaitā, Latgales nodokļu maksātāju naudu un gatavojot to translācijai LTV1 kanālā, īpaši laikā, kad Latvijas Televīzija ir spiesta samazināt savu budžetu, darbinieku algas, slēgt raidījumus… Vai tādā veidā visas sabiedrības finansēts valstisks medijs uzskata par savu misiju veicināt sabiedrības savstarpējo cieņu, toleranci un saliedētību Latvijā?

Aicinām Latvijas ārlietu ministru un atbildīgās amatpersonas izvērtēt augstākminētās filmas demonstrēšanas sekas un tās ietekmi uz Daugavpils pilsētas un Latgales reģiona kopējo tēlu un sociāli ekonomiskās attīstības perspektīvu, kā arī nodrošināt visus iespējamos pasākumus Daugavpils pilsētas un Latgales reģiona reputācijas atjaunošanai starptautiskajā līmenī, tai skaitā, pieprasot BBC objektīva materiāla sagatavošanu un demonstrēšanu šajā TV kanālā!» aicināts vēstulē.

BNN jau vēstīja, ka pēc aizsardzības ministra Raimonda Bergmaņa teiktā, «šīs filmas scenārijs ir tikai un vienīgi tās autoru interpretācija, kam nav nekāda sakara ar Latgales reģiona un tās iedzīvotāju dzīves realitāti. Patiesībā šī filma ir par pašiem britiem, kuri pārbauda savu gatavību aizstāvēt alianses sabiedroto – Latviju,»

«Tas kārtējo reizi apliecina, cik NATO 5.paragrāfa jautājums ir nozīmīgs ne tikai Latvijai, bet arī lielajām NATO dalībvalstīm. Tādēļ šāda filma, kura nepārstāv Lielbritānijas valdības oficiālo politiku, drīzāk jāuztver kā nopietns signāls pašai aliansei izvērtēt un apstiprināt savu gatavību aizstāvēt ikvienu NATO valsti neatkarīgi no tās lieluma, ja šāda nepieciešamība rastos. Ja Krievija 2014.gadā nebūtu okupējusi Krimu, izvērsusi karu Donbasā un Gruzijā 2008.gadā, tad BBC par šāda scenārija filmas veidošanu, visticamāk, nerastos pat domas,» uzsvēris ministrs.

Pēc viņa sacītā, «NATO ir pasaules spēcīgākā militārā alianse, kura sargā un sargās Latviju, jo mēs esam daļa no šīs alianses. Jau šobrīd mūsu valsts drošību sekmē pastāvīga sabiedroto klātbūtne Latvijā, regulāras starptautiskās militārās mācības, kā arī NATO sniegtais atbalsts gaisa telpas patrulēšanā virs Baltijas valstīm un citas kopīgas reģiona drošību veicinošas aktivitātes.»

«Tāpat svarīgi apzināties, ka arī mēs paši esam atbildīgi par savu valsti, stiprinot Latvijas pašaizsardzības spējas un savu iekšējo drošību. Mums jāizdara viss, kas atkarīgs tikai no mums pašiem, lai nevienam nebūtu pamats apšaubīt mūsu valsts pastāvēšanu, tās drošību un teritoriālo integritāti. Visbeidzot, šī filma noteikti nav par to, cik bīstama ir Latgale vai tur dzīvojošie cilvēki. To zina ikviens ārvalstu žurnālists, kurš apmeklējis Latgali un ticies ar tās iedzīvotājiem. Latgalē bija, ir un vienmēr būs īsteni Latvijas patrioti. Par to esmu pārliecinājies, vairakkārt apmeklējot šo Latvijas daļu, tiekoties ar zemessargiem no šī reģiona, un zinot cik daudzi karavīri no Latgales dien NBS,» tā Bergmanis.

BBC veidoto filmu par Krievijas iebrukumu Latvijā piektdien, 19.februārī, plkst.21.15 demonstrēs Latvijas Televīzija.

Ref: 102.000.102.11933


Pievienot komentāru

  1. rasa saka:

    Laikam jau latgaliešiem ir lielas bailes no kaimiņzemes,tad jau jābļauj skaļā balsī.Kas tad neļāva Latgales vadošajiem darboņiem divdesmit piecus gadus attīstīt savus novadus?Un ja pie viņiem viss ir tik bēdīgi,tad kā var pārmest LTV par naudas izšķērdēšanu.Jādomā,ka nodokļu maksātāju nemaz tik daudz nav.Varbūt nevajadzētu visādus projektus bīdīt un palīdzēt ,izdalot lielas naudas summas,lai paši vien tiek skaidrībā.Vēstules nevajadzētu sūtīt-tās norāda uz zināmas tautas daļas intelekta trūkumu…

    +1 0 -1 0

Savisārs var izvairīties stāšanās tiesas priekšā

Bijušais Igaunijā valdošās Centra partijas priekšsēdētājs un atstādinātais Tallinas mērs Edgars Savisārs veselības problēmu dēļ varētu izvairīties no stāšanās tiesas priekšā saistībā ar viņam izvirzītajām apsūdzībām pašvaldības līdzekļu izšķērdēšanā, kukuļņemšanā un citos nodarījumos.

Igauņi un latvieši apņemas kopīgi izstrādāt gaisa satiksmes vadības risinājumu

Latvijas un Igaunijas aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji VAS Latvijas gaisa satiksme un Lennuliiklusteeninduse Aktsiaselts ir gatavi kopīgi izstrādāt gaisa satiksmes vadības risinājumu Tālvadības tornis.

Lietuvas valsts budžetam nodarīti 750 tūkstošu eiro zaudējumi Latvijas pilsoņu dēļ

Lietuvā mobilo telefonu, klēpjdatoru un citu elektronisko ierīču tirdzniecības kompānijas, kas produkciju pārdeva Lietuvā un Latvijā, tiek turētas aizdomās par pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmām, kuras vadīja Latvijas pilsoņi.

Noord Natie Ventspils Terminals piedāvās alternatīvu autopārvadājumiem

Šogad uz jauna un pozitīva viļņa darbu turpina daudzfunkcionālais kravu pārkraušanas centrs Noord Natie Ventspils Terminals, kurš šogad plāno ieviest jaunu pārvadāšanas līniju jeb kuģniecības ceļu, kas kļūs par alternatīvu esošajiem autopārvadājumiem un kāpinās kravu apgrozījumu.

Āfrikas cūku mēris skāris Krimuldas un Ādažu novadus

Krīzes vadības padome pirmdien, 16.janvārī, nolēma rosināt izsludināt ārkārtas situāciju Āfrikas cūku mēra skartajos Krimuldas un Ādažu novados.

Ventspilī dārgākā apkure lielajās pilsētās

Apkures sezona ventspilniekiem ir īpaši nepatīkama, jo, saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas datiem, Ventspilī ir visaugstākais siltumapgādes tarifs starp lielajām pilsētām. Vēl dārgāka apkure ir tikai dažās mazajās pilsētās, taču pat vairumā Latgales pilsētu apkures rēķini iedzīvotājiem ir zemāki nekā bagātajā tranzīta ostas pilsētā.

Vēsta par Lietuvas ieceri celt žogu gar robežu ar Krieviju

Lietuva iecerējusi būvēt 45 kilometrus garu žogu gar valsts robežu ar Krievijai piederošo Kaļiņingradas apgabalu, tā Lietuvas robežsardzes priekšnieka pausto citē Krievijas prese.

VIDEO: Kā dzīvo «svētmoceklis» Lembergs

Publicēts video, kur no «putna lidojuma» redzams, kā un kur dzīvo smagos noziegumos apsūdzētais, kā pats sevi sauc, oligarhs un tagadējais Ventspils Domes deputāts Aivars Lembergs.

Nekustamā īpašuma tirgus investīciju apjoms pārsniedz 300 miljonus eiro

Latvijas nekustamā īpašuma tirgus investīciju apjoms ceturto gadu pēc kārtas pārsniedz 300 miljonus eiro. Kopējais investīciju apjoms komercīpašumā Latvijā aizvadītajā gadā sasniedzis 341,3 miljonus eiro, salīdzinot ar 394,4 miljoniem eiro 2015.gadā, ziņo uzņēmums Colliers International Latvia.

Juriste: Jāpievērš uzmanība nepārdomātam lēmumam - RPIVA reorganizēšanai

Laiks pievērst nevalstisko organizāciju un arī sabiedrības uzmanību uz ļoti nepārdomātu, sabiedrībā neizdiskutētu un seku ziņā neprognozējamu Izglītības un zinātnes ministrijas lēmumu – ar 2017.gada augustu reorganizēt RPIVA, uzskata RSU Juridiskās fakultātes lektore Barba Girgensone.

Hesburger plāno gada laikā atvērti vēl deviņus restorānus Baltijā

Somijas un Baltijas ātrās ēdināšanas restorānu ķēde Hesburger aizvadītā gadā Baltijas valstīs pārdošanas apjoms sasniedzis 58 miljonus eiro.

Igaunijā novēro iedzīvotāju skaita pieaugumu

Igaunijā pērn par 0,14% jeb 1 850 cilvēkiem pieaudzis iedzīvotāju skaits, tā sākotnējā aplēsē par iedzīvotāju skaitu janvāra sākumā salīdzinājumā ar pērnā gada sākumu noskaidrojusi Igaunijas statistikas pārvalde.

Nordea: No Baltijas valstīm regulatora prasības bankām visstingrākās ir Latvijā

No trim Baltijas valstīm regulatora prasības bankām ir visstingrākās Latvijā tās banku tirgus specifikas dēļ, taču uzrauga prasības nav neadekvātas, intervijā vēsta Nordea bankas vadītājs Latvijā Jānis Buks.

Somijā izmēģina pabalsta vietā bezdarbniekiem maksāt iztikas minimumu

Somijā 2 000 bezdarbnieku izvēlēti tam, lai sociālajā jomā izmēģinātu jauninājumu – reģistrētajiem bezdarbniekiem nemaksāt bezdarbnieka pabalstu, bet tā vietā maksāt iztikas minimumu.

Atklāj, ka Lembergam bijis kopīgs ofšors ar Putina padomnieku

1994.gadā Ventspils mērs Aivars Lembergs devās uz Maskavu, lai parakstītu dokumentu, ar kuru kļuva par ofšora Solvolub līdzīpašnieku. Lielākais uzņēmuma līdzīpašnieks tobrīd bija Krievijas uzņēmējs Boriss Titovs, kurš pašlaik strādā pie Krievijas prezidenta Vladimira Putina. Tā Lembergs ieguva daļas Ventspils uzņēmumā Ventamonjaks, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.

Serbijas-Kosovas vilciena strīdā Belgrada pauž militārus draudus

Serbija brīdinājusi, ka tā aizsargās «katru sprīdi» no teritorijas, ko tā uzskata par savu kaimiņvalstī Kosovā.

Šonedēļ Latvijā gaidāms atkusnis; dauzviet veidosies apledojums

Darba nedēļas pirmajās dienās atmosfēras spiediens paaugstināsies, tomēr mākoņi izklīdīs tikai brīžiem un teritorijas lielākajā daļā pa laikam gaidāms arī neliels sniegs, slapjš sniegs. Pūšot lēnam vējam, vietām veidosies dūmaka un sarma, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Nedēļa Lietuvā. Landsberģis iesaka uzaicināt ciemos Krievijas parlamentāriešus

Lietuvas Atmodas kustības līderis un atjaunotās Lietuvas valsts pirmais galva Vītauts Landsberģis ieteicis uzaicināt Krievijas parlamentāriešus uz 1991.gada 13.janvāra valsts apvērsuma mēģinājuma piemiņas pasākumiem, norādot, ka tas būtu humāns un loģisks solis.

Vējonis mudina Reiznieci-Ozolu stingrāk pievērsties «aplokšņu algu» problēmai

«Jāizveido nodokļu politika, kas mazinās iedzīvotāju sociālo nevienlīdzību, stimulēs uzņēmējdarbības veidošanu un veicinās sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei», uzsvēra Valsts prezidents Raimonds Vējonis, piektdien tiekoties ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu.

ES aicina Itāliju atbildēt par iespējamu Fiat krāpšanos ar auto izmešiem

Eiropas Komisija vērsusies pie Itālijas valdības ar aicinājumu sniegt pierādījumus saistībā ar Vācijas valdības pārmetumiem, ka autobūves uzņēmums Fiat Chrysler savos dīzeļauto iebūvējis neatļautas ierīces, kas izplūdes gāzēs uzrāda nepatiesu izmešu daudzumu.

Trukšņa amatu pārņem Sproģe

Jūrmalas domes priekšsēdētājam Gatim Truksnim atkāpjoties no amata, tai pašā dienā, piektdien, 13.janvārī, viņa vietā ievēlēta līdzšinējā vietniece Rita Sproģe.

Truksnis kārtējo reizi atkāpsies no Jūrmalas domes priekšsēdētāja amata; ZZS no partijas neizslēdz

Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis piektdien, 13.janvārī, pašvaldības ārkārtas sēdē paziņos par atkāpšanos no amata, informēja Latvijas Zaļās partijas nodaļas vadītājs Jānis Lediņš.

Igaunijas ostu uzņēmuma kukuļošanas lieta tiesā nonāks šogad

Krimināllieta par kukuļošanu Igaunijas valsts ostu pārvaldes uzņēmumā Tallina Sadam, kas prasījusi igauņu izmeklētājiem sadarboties ar Polijas, Turcijas un Norvēģijas tiesībsargājošām iestādēm, tiesā nonāks 2017.gada pirmajā pusē, tā pavēstījusi Igaunijas ģenerālprokurore.

Igaunija savā prezidentūrā iestāsies par aizsargātu, inovatīvu un digitālu ES

Igaunijas valdība apstiprinājusi politiskās prioritātes šogad gaidāmajā valsts pirmajā prezidentūrā Eiropas Savienībā. Gatavojoties prezidentūrai, kas Igaunijai sāksies 2017.gada jūlijā, Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass norādījis: «Mums jāatrod saskares punkti un iespējams dalībvalstīm būt vienotām un jāsaglabā Eiropas Savienības spēja pieņemt lēmumus».

Rention: Apvienojoties uzņēmumiem tiks atvieglota īres un citu maksājumu izpilde

Uzsākot sadarbību ar SIA Corvin Real Estate, mājokļu pārvaldības sistēmā Rention tiks apvienotas un vienkāršotas tādas darbības, kā apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu līgumu parakstīšana, īres un citu maksājumu izpilde, kā arī rēķinu izrakstīšana, skaitītāju rādījumu nodošana, deklarāciju sastādīšana, vēsta Rention pārstāvji.