bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 17.08.2017 | Vārda dienas: Oļegs, Vineta
LatviaLatvija

Pašvaldību vēlēšanas 2017: Ko domā sabiedrība?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUTuvojoties 2017.gada pašvaldību vēlēšanām, BNN sniegs apkopojumu, ko par tām domā dažādu nozaru eksperti. Īsās atbildēs apkopotas pārdomas gan par konkrētām pašvaldībām, kas skar respondentus personīgi, gan par pašvaldībām kopumā – ko cilvēki sagaida no pašvaldībām un vai uzskata, ka šī gada vēlēšanas ieviesīs kādas būtiskas pārmaiņas.

Biedrības Papardes zieds interešu aizstāvības speciālists Roberts Osis

Salīdzinot ar iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām, var apgalvot, ka šoreiz politiskās partijas izrāda daudz lielāku aktivitāti tieši sociālajos interneta portālos. Tas liecina par sava veida pārmaiņām domāšanā, kā politiskie spēki cenšas uzrunāt vēl neizlēmušo, bieži vien gados jaunāko vēlētāju. Šī ir pozitīva iezīme, jo tādā veidā potenciāli tiek sasniegta un vēlēšanām mobilizēta lielāka to vēlētāju daļa, kas ikdienā tradicionālos medijus nelieto.

Osis norāda, ka vislielāko aktivitāti šajā ziņā izrāda tieši vairākas salīdzinoši jaunas partijas, kuras par spīti savai īsajai pastāvēšanai ir spējušas piesaistīt un Rīgas sarakstos izvirzījušas Latvijas politikā jau ilgstoši atpazīstamas personības. «Šeit var runāt, piemēram, par Jāni Bordānu un Jutu Strīķi no JKP vai Saeimas deputātu Mārtiņu Bondaru, kurš ir Rīgas mēra kandidāts no partijas Latvijas attīstībai. Tāpat Rīgā startēs arī KPV.LV un vēl virkne citu «klasisko» partiju, kuras visas šogad daudz izteiksmīgāk izrāda cīņas sparu izmainīt politisko varas sadalījumu Rīgā, liekot šķēršļus Saskaņai un Gods kalpot Rīgai!»

Vienlaikus, ja runā par tiem aspektiem, kas ir svarīgi, skatoties no mūsu organizācijas puses, ir jānorāda, ka lielākā daļa par pārmaiņām runājošo partiju, galvenokārt, izceļ Rīgai jau «ierastos» jautājumus, piemēram, par sabiedriskā transporta cenām, nekustamā īpašuma nodokli, ceļu kvalitāti, brīvpusdienām skolās, atbalstu jaunajiem uzņemējiem utt.

Taču politiskajā priekšvēlēšanu diskursā izpaliek dažādi sociālie jautājumi, kas saistīti, piemēram, ar atbalstu seksuālajai un reproduktīvajai veselībai iedzīvotājiem no riska grupām. Tāpat, neskatoties uz HIV un STI izplatības pieaugumu tieši jaunu cilvēku vidū heteroseksuālās transmisijas ceļā, izpaliek politiķu pozīcija uz jauniešiem vērstu pakalpojumu uzlabošanā, piemēram, par iespējām un atbalstu bezmaksas kontracepcijai, prezervatīvu pieejamībai vai izglītošanai šajos jautājumos.  Tāpat arī no lielākās daļas politisko spēku nav skaidrs, cik tie ir gatavi pašvaldības pārvaldes darbā iesaistīt un sadarboties ar nevalstisko sektoru, šobrīd izteiksmīga iniciatīva iesaistīt pilsonisko sabiedrību nav visai jūtama.

Rezumējot visu minēto, var teikt, ka biedrība Papardes zieds kopumā tic izmaiņām, saredzot jaunievēlētajā galvaspilsētas pašvaldībā izmaiņas politiskās varas sadalījumā, kur, ļoti iespējams, būs lielāka un rīcībspējīgāka opozīcija, kas savukārt varētu potenciāli dot nepieciešamo balansu un dzinuli pozīcijas produktīvākai darbībai. Tāpat mēs ceram, ka no atsevišķu politisko spēku puses izrādītā gatavība ciešāk sadarboties ar nevalstiskajām organizācijām, kas bieži vien ir vienīgais savas pārstāvētās jomas eksperts, neizrādīsies vien tukši solījumi, bet pēc 3.jūnija rezultēsies jau konkrētā un produktīvā sadarbībā.

Miss Latvija 2016 Linda Kinca

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Linda Kinca ir Ķekaviete. Viņa uzsver, ka no visas sirds cer, ka pašvaldības vārdi sakritīs ar darbiem. Kinca tic izmaiņām, jo, pēc vinas domām, Ķekavā nekas nestāv uz vietas, kas nozīmē, ka arī nākotnē šī pilsēta attīstīsies. Ķekavas novadā ir iesniegti četrpadsmit deputātu kanditādu sarkasti. «Teikšu godîgi, man būs grūti izvēlēties, kam atstāt savu balsi.»

 

 

Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrītes Ābrama

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Neatkarīgi no pašvaldībām un politiskajiem spēkiem, kas tajās tiks ievēlēti, Konkurences padome pauž cerību, ka pašvaldības savā reģionā veicinās godīgas un vienlīdzīgas konkurences vides attīstību gan savu iedzīvotāju, gan privāto uzņēmēju interesēs. Atsakoties no mākslīgu un nevajadzīgu šķēršļu radīšanas sekmīgai brīvā tirgus attīstībai, pašvaldības var veicināt kopējo Latvijas ekonomisko izaugsmi un konkurences labumu iegūšanu – patērētājiem iespēju iegādāties kvalitatīvākas un daudzveidīgākas preces un pakalpojumus par konkurētspējīgām cenām.

Priekšsēdētāja norāda, ka tieši tāpēc Konkurences padome arī turpmāk aktīvi sekos līdzi pašvaldību darbībām, lai iespējamu konkurences kropļojumu gadījumā tās informētu par riskiem, kas var tik īstenoti, ja tiek pieņemti konkrētie lēmumi. «Un mēs paļaujamies uz to, ka pašvaldības ieklausīties Konkurences padomes viedoklī un atzinumos, un atturēsies no kļūdainu, konkurenci ierobežojošu lēmumu pieņemšanas.»

Ābrama uzsver, ka pašlaik viena no aktuālākajām konkurences tiesību problēmām Latvijā ir tieši publisku personu – valsts un pašvaldību – radītie konkurences kropļojumi, ko apstiprina gan Konkurences padomes veiktās sabiedriskās domas aptaujas, gan ikdienas darbība. «Šie kropļojumi var tik īstenoti dažādos veidos, visbiežāk tas izpaužas kā privātā sektora uzņēmumu diskriminācija, nodrošinot sev piederošām kapitālsabiedrībām labvēlīgākus nosacījumus.»

Oksfordas Universitātes absolvents un antropologs Andris Šuvajevs

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUSavā pieredzē dalās Oksfordas absolvents un antropologs Andris Šuvajevs sakot, ka vēlēšanas ir kļuvušas par ritualizētu notikumu un ceremoniālu aktivitāti, kuru laikā vienmēr notiek viens un tas pats: ierastie solījumi, ierastās sejas un vārdi, ierastā kritika un ierastais imperatīvs «jāiet balsot!».

Kā uzskata antropologs Šuvajevs: «Process sevī iekļauj vairākus aspektus, bet centrāls iznākums ir sabiedrības vērtību nostiprināšana – ik pēc četriem gadiem, mēs sev atgādinām, ka dzīvojam vienotā kopienā un mūsu spēks ir mūsu iesniegtajā lapiņā.»Turpinot, viņš saka: «Tā ir viscaur kolektīva pieredze, kuras funkcija ir nevis kaut ko mainīt, bet drīzāk nostiprināt esošo. Tāpēc es noteikti nesagaidu nekādas pārmaiņas. Visas partiju programmas, kas kandidē Rīgā, man šķiet smieklīgas un vājas. Reti kura partija piemin īstas problēmas – tukšās ēkas, nabadzību, bezpajumtniekus, Rīgas sabiedrības noslāņošanos, utt.»

Stāstot par savu nostāju par gaidāmajām vēlēšanām, antropologs min: «Ir skaidrs, ka pietrūkst saskarsme ar topošajiem Rīgas pārvaldniekiem. Var priecāties par aktivitāti sociālajos medijos, bet tur pilnvērtīga diskusija nevar notikt. Ar mani nav runājis neviens kandidāts, tā vietā, kandidāti sagaida, ka es iešu uz viņu teltīm. Tāpēc arī piedāvātās programmas ir attālinātas no cilvēku ikdienas rūpēm un vajadzībām – man neviens nav pajautājis, kādas ir manas problēmas, dzīvojot pilsētā un neviens to nemaz neplāno darīt.»

Galu galā Šuvajevs strikti pauž savu nostāju un saka: «Es arī neiešu balsot un aktīvi aicinu savu ģimeni un draugus to nedarīt. Jebkāda iesniegta balss, tukša, vai par kādu marginālu partiju, manuprāt, ir šīs spēles tālāka leģitimizēšana.»

«Ja mēs vēlamies redzēt īstas un patiesas pārmaiņas, tad ir jāatmet šī iedoma, ka balsot ir pilsonisks pienākums, un jāsāk veikt politiskas darbības ikdienā, kā to piemēram dara Free Riga un pilsetacilvekiem.lv Citādi, liekuļo ne tikai visi kandidāti, bet arī ikviens, kurš ies balsot,» tā uzskata antropologs Šuvajevs.

A/S Tukuma Straume kvalitātes vadītāja Sandra Kūla

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUA/S Tukuma Straume kvalitātes vadītāja Sandra Kūla uzskata, ka trūkst informācijas par kandidātu solījumiem un izvirzītajiem mērķiem.

Turpinot, viņa saka: «Pastkastītē atrodami vien daži bukleti. Dažu partiju kandidāti pielīmēti pie dzīvojamo māju sienām, kaut dzirdēju, ka tas ir nelikumīgi. Pārsteidz tas, ka kandidātu vecumi ir tik dažādi, no vidusskolnieka līdz pensionāram.»
Tomēr Kūla atklāj, ka uz vēlēšanām neies.

«Sarakstu ir daudz, bet skaidrības nekādas. Ja es dzīvotu kādā pagastā, izvēle, iespējams, būtu vieglāka. Pilsētas sarakstos neredzu nevienu perspektīvu vadītāju.No pašvaldības es sagaidu to, ka tiks samazinātas apkures cenas, ņemot vērā mazo pilsētu iedzīvotāju algu salīdzinājumu ar lielajām pilsētām, ir skaidrs, ka mazpilsētā šīs summas par mazu, bet rēķini par lielu.»

Tomēr Kūla noslēgumā min, ka izmaiņām netic, norādot uz problēmu: «Tukumā jaunu darba vietu nav, samazina un likvidē esošās.»

Pensionāre no Jelgavas Vija Dzelme

«Nav tādu brīnumdaru, kas uz sitienu izskaudīs visus trūkumus,» uzskata Dzelme. Pēc viņas domām, gaidāmās izmaiņas būs, ja jaunās partijas vai nu jau esošās strādās ar godu un cieņu pret sabiedrību. «Tad arī izmaiņas uz labāku dzīvi neizpaliks,» uzsver pensionāre.

 

 

 

Sabiedrības veselības pārstāve un fitnesa trenere Flēra Pētersone

Arī sabiedrības veselības pārstāvei un fitnesa trenerei Flērai Pētersonei ir viedoklis par gaidāmajām vēlēšanām.

Viņa saka: «Manuprāt, šajās pašvaldību vēlēšanās ir divas iezīmes – ir pašvaldības, kurās pašvaldību vadības darbs rit bez lieliem skandāliem, ar ievēlētiem deputātiem, kas, visticamāk, arī šīs pozīcijas saglabās pēc 3.jūnija vēlēšanu rezultātiem. Un ir pašvaldības, kur tiek izmantotas savādākas priekšvēlēšanu kampaņas, iesaistot visus medijus, tai skaitā sociālos kanālus, un daļa no partijām izvēlas agresīvas priekšvēlēšanu kampaņas, liekot uzsvaru uz konkurentu darbu nevis iepazīstināšanu ar sava darba vīziju turpmākajiem četriem gadiem.»

Bet par to, kas trūkst un, ko sagaida sabiedrības veselības pārstāve, viņa komentē: «Ja es šajā jautājumā domāju par savu pašvaldību, tad trūkst skaidra vīzija par turpmāko un par to, kā partijas plāno uzvarēt, jo ir 11 partiju saraksti, kur, apskatot partiju programmas, var secināt, ka no šiem 11 sarakstiem varētu izveidot kādus trīs – četrus spēcīgus sarakstus, jo daudzas programmas vienkārši dublējas.»

Saprotams, ka ikviens vēlās būt pilsētas atslēgu glabātājs un tiek izmantoti jebkādi rīki, lai to panāktu. «Sagaidu, ka ikviens balsstiesīgais vēlētājs izdarīs savu izvēli šajās vēlēšanās.» 

Pētersone par gaidāmajām izmaiņām ir negatīvi noskaņota. «Neticu, ka būs pašvaldībā lielas izmaiņas, bet skatīsimies reālos darbus, jo priekšvēlēšanu programmas var izveidot tik skaistas, ka liela daļa noteikti arī notic, bet es vienmēr cenšos būt reāliste – vados pēc paveiktā darba nevis skaistiem vārdiem. Tā kā skatīsimies, vai jaunievēlētās pašvaldības turēsies pie savām programmām un realizēs izvirzītos mērķus.»

Par kopējo valsts situāciju un par to, kas sabiedrībai trūkst, Pētersone norāda: «Viens gan ir skaidrs, vēlos, lai cilvēki, kuri nonāks pašvaldību domes gaiteņos, apzinās realitāti. To, ka ir cilvēki, kuri nevar atļauties segt medicīniskos izdevumus, ka ir cilvēki, kas, iespējams, drīzumā pārdos savu vienīgo īpašumu, jo nevar nomaksāt Nekustamā īpašuma nodokli, ka ir cilvēki, kas vakarā izvēlas aizdegt svecītes nevis ieslēgt gaismu istabā, un tā es varētu turpināt.»

Ref: 225.224.000.103.003


Pievienot komentāru

Šī gada pirmajā ceturksnī par 18% pieaudzis IKT nozares pakalpojumu eksports

Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas nozares pakalpojumu eksports šī gada pirmajā ceturksnī attiecībā pret to pašu laika periodu pērn pieaudzis par 18%, sasniedzot 137 miljonus eiro, liecina Latvijas Bankas apkopotie dati.

Latvijā pirmajos sešos mēnešos starp ES valstīm bijis vidēji straujš eksporta kāpums

Latvijā šogad pirmajos sešos mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn starp Eiropas Savienības (ES) valstīm bijis vidēji straujš eksporta pieaugums, liecina ceturtdien, 17.augustā, publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat dati.

Sniegs atbalstu aizsargātajiem lietotājiem jauna elektrības pieslēguma ierīkošanai

Ministru kabinets noteic jaunu elektroenerģijas pieslēguma ierīkošanas un finansēšanas kārtību aizsargātajiem lietotājiem, paredzot iespēju jauna elektrības pieslēguma ierīkošanas izmaksas aizsargātajam lietotājam segt no valsts budžeta līdzekļiem.

Latvijā gada inflācija jūlijā bijusi viena no lielākajām ES

Latvijā - tāpat kā Apvienotajā Karalistē - šogad jūlijā, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, inflācijas rādītājs sasniedza 2,6%, kas Eiropas Savienības dalībvalstu vidū ir viens no lielākajiem, liecina ceturtdien, 17.augustā, publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Pirmajā pusgadā Latvijā saražots par 2,22% mazāk alkoholisko dzērienu

Šā gada sešos mēnešos Latvijā saražoti 25,589 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2016.gada sešiem mēnešiem, šogad saražots par 2,22% mazāk alkoholisko dzērienu.

Atbalsta 2'000 eiro piešķiršanu Tēva dienas festivāla organizēšanai

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komiteja ceturtdien, 17.augustā, atbalstīja 2 000 eiro līdzfinansējuma piešķiršanu nodibinājumam Fonds mammām un tētiem Tēva dienas festivāla organizēšanai Vērmanes dārzā.

Pieaug Regulatorā iesniegto elektronisko sakaru pakalpojumu lietotāju sūdzību skaits

Salīdzinot ar pagājušā gada pirmajiem sešiem mēnešiem, sūdzību skaits elektronisko sakaru jomā ir palielinājies par 53%, ziņo Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.

Ķirsis nekandidēs uz Vienotības priekšsēdētāja amatu par labu Ašeradenam

Rīgas domes deputāts Vilnis Ķirsis atsaucis savu kandidatūru uz Vienotības valdes priekšsēdētāja amatu par labu citam pretendentam, ekonomikas ministram, Ministru prezidenta biedram Arvilam Ašeradenam.

Rinkēvičs pauž Latvijas interesi turpināt politiskās konsultācijas ar Palestīnu

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ceturtdien, 17.augustā, tiekas ar Palestīnas misijas vadītāju Latvijā, vēstnieku Taisiru Al Adžuri, lai pārrunātu divpusējās Latvijas un Palestīnas attiecības un Tuvo Austrumu miera procesu.

Latvijas valsts mežu peļņa pirmajā pusgadā samazinājusies līdz 34,371 miljonam eiro

Latvijas valsts mežu apsaimniekotāja Latvijas valsts meži apgrozījums šogad pirmajā pusgadā bija 135,252 miljoni eiro, kas ir par 6% vairāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, savukārt uzņēmuma peļņa samazinājusies par 7,3% un bija 34,371 miljons eiro.

Aptauja: Par drošāko automašīnas krāsu atzīta sarkanā krāsa

Vairākums Latvijas autobraucēju par drošāko automašīnas krāsu uzskata sarkano krāsu, savukārt par iecienītāko - melno, norāda pašmāju degvielas tirgotāja AS Virši-A veiktā aptauja.

airBaltic pārvadāto pasažieru skaits otro mēnesi pēc kārtas sasniedz rekordu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic šī gada jūlijā pārvadājusi 393 312 pasažierus, kas ir par 21% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn. Otro mēnesi pēc kārtas pārvadāto pasažieru skaits bijis lielākais lidsabiedrības vēsturē.

Brīvais vilnis: Gandrīz visiem zivrūpniekiem patlaban ir zaudējumi

Latvijā šobrīd gandrīz visiem zivrūpniekiem ir lielāki vai mazāki zaudējumi, stāsta zivju pārstrādes uzņēmuma Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris.

Pārtrauc luksus automašīnu tirdzniecības grupējuma darbību

Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde šī gada augustā apturēja organizētas personu grupas darbību, kas nodarbojās ar ekskluzīvu automašīnu un sadzīves tehnikas tirdzniecību. Izvairoties no pievienotās vērtības nodokļa nomaksas, valsts budžetam nodarīti zaudējumi vairāk kā 2,8 miljoni eiro apmērā.

ASV helikopteri veiks zemos lidojumus Latvijas gaisa telpā

Amerikas Savieotās Valsts Gaisa spēku kaujas brigādes Fēnikss vienības helikopteri, kas Latvijā atrodas ASV vadītās mācību operācijas Atlantic Resolve ietvaros, piektdien, 18.augustā, no plkst.16.00 līdz 18.00 Latvijas gaisa telpā, virzienā no Lielvārdes uz Dobeli un atpakaļ, veiks zemos lidojumus.

Ievestā benzīna apmērs sarucis par 9,5%

Latvijā ievestā motorbenzīna daudzums šogad pirmajā pusgadā samazinājies par 9,5% salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu, bet dīzeļdegviela ievesta par 2,7% mazāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vēlas nomainīt Veselības ministrijas valsts sekretāru Ketneru

Veselības ministrija varētu nomainīt valsts sekretāru Kārli Ketneru, kurš varētu tikt pārcelts darbā uz Finanšu ministriju, ziņo Latvijas Televīzija.

Nīderlandē tiesas prāva par saindēto olu skandālu

Nīderlandē tiesas priekšā stājušies divi vīrieši par iespējamu saistību ar aizliegtu insekticīdu saturošu olu skandālu, kura dēļ virknē Eiropas valstu iznīcināti miljoniem olu un nodarīti zaudējumi vairāku miljonu eiro vērtībā.

LLKC: Augļu un ogu raža piedzīvos samazinājumu no 40% līdz pat 80%

Augļu un ogu raža atkarībā no kultūras šogad piedzīvos samazinājumu no 40% līdz pat 80%, savukārt dārzeņkopībā - 20% līdz 30%, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra dārzkopības ekspertu veiktie apsekojumi.

Lidosta Rīga pilnveido vides pieejamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām

Starptautiskajā lidostā Rīga uzbrauktuvē pie izlidošanas termināļa ir ierīkota jauna autostāvvieta personām ar īpašām vajadzībām, kas tagad ir aprīkota gan ar ceļa marķējumu, gan arī attiecīgu ceļazīmi, vēsta lidostas pārstāvji.

Autovadītāji sāk retāk piekukuļot policistus

Šogad septiņos mēnešos samazinājies gadījumu skaits, kad transportlīdzekļu vadītāji policistiem piedāvājuši kukuli.

Uz robežas aizturēts Indijas pilsonis ar viltotiem dokumentiem; kriminālsoda nav

Terehovas robežkontroles punktā konstatēts viens no Maskavas ar autobusu ieceļojošs Indijas pilsonis, kurš uzrādījis viltotu Eiropas Savienības ģimenes locekļa uzturēšanās karti. Kriminālprocess nav uzsākts, turklāt persona atgriezta uz izceļošanas valsti.

Latvijas dzelzceļam nevajadzēs maksāt dividendes no pērnā gada peļņas

AS Latvijas dzelzceļš nevajadzēs maksāt dividendes no pērnā gada peļņas, kas bija 880 998 eiro, trešdien, 16.augustā, lēma valdība.

Papildināts Dziesmu un deju svētku likums- Kas tajā jauns?

Gatavojoties XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku norisei 2018.gada vasarā, trešdien, 16.augustā, Ministru kabinets apstiprinājis vairākus grozījumus Dziesmu un deju svētku likumā. Priekšlikumi paredz precizēt vairākus aspektus, kas skar svētku sagatavošanu un iesaistīto pušu atbildības.

Igauņu Inbank pusgadā nopelna 5,7 miljonus eiro

Igauņu finanšu pakalpojumu sniedzējs Inbank 2017.gada pirmajā pusē guvis peļņu 5,7 miljonu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ir lēciens par 429%.