bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 23.01.2018 | Vārda dienas: Strauta, Grieta
LatviaLatvija

Pašvaldību vēlēšanas 2017: Ko domā sabiedrība?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUTuvojoties 2017.gada pašvaldību vēlēšanām, BNN sniegs apkopojumu, ko par tām domā dažādu nozaru eksperti. Īsās atbildēs apkopotas pārdomas gan par konkrētām pašvaldībām, kas skar respondentus personīgi, gan par pašvaldībām kopumā – ko cilvēki sagaida no pašvaldībām un vai uzskata, ka šī gada vēlēšanas ieviesīs kādas būtiskas pārmaiņas.

Biedrības Papardes zieds interešu aizstāvības speciālists Roberts Osis

Salīdzinot ar iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām, var apgalvot, ka šoreiz politiskās partijas izrāda daudz lielāku aktivitāti tieši sociālajos interneta portālos. Tas liecina par sava veida pārmaiņām domāšanā, kā politiskie spēki cenšas uzrunāt vēl neizlēmušo, bieži vien gados jaunāko vēlētāju. Šī ir pozitīva iezīme, jo tādā veidā potenciāli tiek sasniegta un vēlēšanām mobilizēta lielāka to vēlētāju daļa, kas ikdienā tradicionālos medijus nelieto.

Osis norāda, ka vislielāko aktivitāti šajā ziņā izrāda tieši vairākas salīdzinoši jaunas partijas, kuras par spīti savai īsajai pastāvēšanai ir spējušas piesaistīt un Rīgas sarakstos izvirzījušas Latvijas politikā jau ilgstoši atpazīstamas personības. «Šeit var runāt, piemēram, par Jāni Bordānu un Jutu Strīķi no JKP vai Saeimas deputātu Mārtiņu Bondaru, kurš ir Rīgas mēra kandidāts no partijas Latvijas attīstībai. Tāpat Rīgā startēs arī KPV.LV un vēl virkne citu «klasisko» partiju, kuras visas šogad daudz izteiksmīgāk izrāda cīņas sparu izmainīt politisko varas sadalījumu Rīgā, liekot šķēršļus Saskaņai un Gods kalpot Rīgai!»

Vienlaikus, ja runā par tiem aspektiem, kas ir svarīgi, skatoties no mūsu organizācijas puses, ir jānorāda, ka lielākā daļa par pārmaiņām runājošo partiju, galvenokārt, izceļ Rīgai jau «ierastos» jautājumus, piemēram, par sabiedriskā transporta cenām, nekustamā īpašuma nodokli, ceļu kvalitāti, brīvpusdienām skolās, atbalstu jaunajiem uzņemējiem utt.

Taču politiskajā priekšvēlēšanu diskursā izpaliek dažādi sociālie jautājumi, kas saistīti, piemēram, ar atbalstu seksuālajai un reproduktīvajai veselībai iedzīvotājiem no riska grupām. Tāpat, neskatoties uz HIV un STI izplatības pieaugumu tieši jaunu cilvēku vidū heteroseksuālās transmisijas ceļā, izpaliek politiķu pozīcija uz jauniešiem vērstu pakalpojumu uzlabošanā, piemēram, par iespējām un atbalstu bezmaksas kontracepcijai, prezervatīvu pieejamībai vai izglītošanai šajos jautājumos.  Tāpat arī no lielākās daļas politisko spēku nav skaidrs, cik tie ir gatavi pašvaldības pārvaldes darbā iesaistīt un sadarboties ar nevalstisko sektoru, šobrīd izteiksmīga iniciatīva iesaistīt pilsonisko sabiedrību nav visai jūtama.

Rezumējot visu minēto, var teikt, ka biedrība Papardes zieds kopumā tic izmaiņām, saredzot jaunievēlētajā galvaspilsētas pašvaldībā izmaiņas politiskās varas sadalījumā, kur, ļoti iespējams, būs lielāka un rīcībspējīgāka opozīcija, kas savukārt varētu potenciāli dot nepieciešamo balansu un dzinuli pozīcijas produktīvākai darbībai. Tāpat mēs ceram, ka no atsevišķu politisko spēku puses izrādītā gatavība ciešāk sadarboties ar nevalstiskajām organizācijām, kas bieži vien ir vienīgais savas pārstāvētās jomas eksperts, neizrādīsies vien tukši solījumi, bet pēc 3.jūnija rezultēsies jau konkrētā un produktīvā sadarbībā.

Miss Latvija 2016 Linda Kinca

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Linda Kinca ir Ķekaviete. Viņa uzsver, ka no visas sirds cer, ka pašvaldības vārdi sakritīs ar darbiem. Kinca tic izmaiņām, jo, pēc vinas domām, Ķekavā nekas nestāv uz vietas, kas nozīmē, ka arī nākotnē šī pilsēta attīstīsies. Ķekavas novadā ir iesniegti četrpadsmit deputātu kanditādu sarkasti. «Teikšu godîgi, man būs grūti izvēlēties, kam atstāt savu balsi.»

 

 

Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrītes Ābrama

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Neatkarīgi no pašvaldībām un politiskajiem spēkiem, kas tajās tiks ievēlēti, Konkurences padome pauž cerību, ka pašvaldības savā reģionā veicinās godīgas un vienlīdzīgas konkurences vides attīstību gan savu iedzīvotāju, gan privāto uzņēmēju interesēs. Atsakoties no mākslīgu un nevajadzīgu šķēršļu radīšanas sekmīgai brīvā tirgus attīstībai, pašvaldības var veicināt kopējo Latvijas ekonomisko izaugsmi un konkurences labumu iegūšanu – patērētājiem iespēju iegādāties kvalitatīvākas un daudzveidīgākas preces un pakalpojumus par konkurētspējīgām cenām.

Priekšsēdētāja norāda, ka tieši tāpēc Konkurences padome arī turpmāk aktīvi sekos līdzi pašvaldību darbībām, lai iespējamu konkurences kropļojumu gadījumā tās informētu par riskiem, kas var tik īstenoti, ja tiek pieņemti konkrētie lēmumi. «Un mēs paļaujamies uz to, ka pašvaldības ieklausīties Konkurences padomes viedoklī un atzinumos, un atturēsies no kļūdainu, konkurenci ierobežojošu lēmumu pieņemšanas.»

Ābrama uzsver, ka pašlaik viena no aktuālākajām konkurences tiesību problēmām Latvijā ir tieši publisku personu – valsts un pašvaldību – radītie konkurences kropļojumi, ko apstiprina gan Konkurences padomes veiktās sabiedriskās domas aptaujas, gan ikdienas darbība. «Šie kropļojumi var tik īstenoti dažādos veidos, visbiežāk tas izpaužas kā privātā sektora uzņēmumu diskriminācija, nodrošinot sev piederošām kapitālsabiedrībām labvēlīgākus nosacījumus.»

Oksfordas Universitātes absolvents un antropologs Andris Šuvajevs

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUSavā pieredzē dalās Oksfordas absolvents un antropologs Andris Šuvajevs sakot, ka vēlēšanas ir kļuvušas par ritualizētu notikumu un ceremoniālu aktivitāti, kuru laikā vienmēr notiek viens un tas pats: ierastie solījumi, ierastās sejas un vārdi, ierastā kritika un ierastais imperatīvs «jāiet balsot!».

Kā uzskata antropologs Šuvajevs: «Process sevī iekļauj vairākus aspektus, bet centrāls iznākums ir sabiedrības vērtību nostiprināšana – ik pēc četriem gadiem, mēs sev atgādinām, ka dzīvojam vienotā kopienā un mūsu spēks ir mūsu iesniegtajā lapiņā.»Turpinot, viņš saka: «Tā ir viscaur kolektīva pieredze, kuras funkcija ir nevis kaut ko mainīt, bet drīzāk nostiprināt esošo. Tāpēc es noteikti nesagaidu nekādas pārmaiņas. Visas partiju programmas, kas kandidē Rīgā, man šķiet smieklīgas un vājas. Reti kura partija piemin īstas problēmas – tukšās ēkas, nabadzību, bezpajumtniekus, Rīgas sabiedrības noslāņošanos, utt.»

Stāstot par savu nostāju par gaidāmajām vēlēšanām, antropologs min: «Ir skaidrs, ka pietrūkst saskarsme ar topošajiem Rīgas pārvaldniekiem. Var priecāties par aktivitāti sociālajos medijos, bet tur pilnvērtīga diskusija nevar notikt. Ar mani nav runājis neviens kandidāts, tā vietā, kandidāti sagaida, ka es iešu uz viņu teltīm. Tāpēc arī piedāvātās programmas ir attālinātas no cilvēku ikdienas rūpēm un vajadzībām – man neviens nav pajautājis, kādas ir manas problēmas, dzīvojot pilsētā un neviens to nemaz neplāno darīt.»

Galu galā Šuvajevs strikti pauž savu nostāju un saka: «Es arī neiešu balsot un aktīvi aicinu savu ģimeni un draugus to nedarīt. Jebkāda iesniegta balss, tukša, vai par kādu marginālu partiju, manuprāt, ir šīs spēles tālāka leģitimizēšana.»

«Ja mēs vēlamies redzēt īstas un patiesas pārmaiņas, tad ir jāatmet šī iedoma, ka balsot ir pilsonisks pienākums, un jāsāk veikt politiskas darbības ikdienā, kā to piemēram dara Free Riga un pilsetacilvekiem.lv Citādi, liekuļo ne tikai visi kandidāti, bet arī ikviens, kurš ies balsot,» tā uzskata antropologs Šuvajevs.

A/S Tukuma Straume kvalitātes vadītāja Sandra Kūla

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUA/S Tukuma Straume kvalitātes vadītāja Sandra Kūla uzskata, ka trūkst informācijas par kandidātu solījumiem un izvirzītajiem mērķiem.

Turpinot, viņa saka: «Pastkastītē atrodami vien daži bukleti. Dažu partiju kandidāti pielīmēti pie dzīvojamo māju sienām, kaut dzirdēju, ka tas ir nelikumīgi. Pārsteidz tas, ka kandidātu vecumi ir tik dažādi, no vidusskolnieka līdz pensionāram.»
Tomēr Kūla atklāj, ka uz vēlēšanām neies.

«Sarakstu ir daudz, bet skaidrības nekādas. Ja es dzīvotu kādā pagastā, izvēle, iespējams, būtu vieglāka. Pilsētas sarakstos neredzu nevienu perspektīvu vadītāju.No pašvaldības es sagaidu to, ka tiks samazinātas apkures cenas, ņemot vērā mazo pilsētu iedzīvotāju algu salīdzinājumu ar lielajām pilsētām, ir skaidrs, ka mazpilsētā šīs summas par mazu, bet rēķini par lielu.»

Tomēr Kūla noslēgumā min, ka izmaiņām netic, norādot uz problēmu: «Tukumā jaunu darba vietu nav, samazina un likvidē esošās.»

Pensionāre no Jelgavas Vija Dzelme

«Nav tādu brīnumdaru, kas uz sitienu izskaudīs visus trūkumus,» uzskata Dzelme. Pēc viņas domām, gaidāmās izmaiņas būs, ja jaunās partijas vai nu jau esošās strādās ar godu un cieņu pret sabiedrību. «Tad arī izmaiņas uz labāku dzīvi neizpaliks,» uzsver pensionāre.

 

 

 

Sabiedrības veselības pārstāve un fitnesa trenere Flēra Pētersone

Arī sabiedrības veselības pārstāvei un fitnesa trenerei Flērai Pētersonei ir viedoklis par gaidāmajām vēlēšanām.

Viņa saka: «Manuprāt, šajās pašvaldību vēlēšanās ir divas iezīmes – ir pašvaldības, kurās pašvaldību vadības darbs rit bez lieliem skandāliem, ar ievēlētiem deputātiem, kas, visticamāk, arī šīs pozīcijas saglabās pēc 3.jūnija vēlēšanu rezultātiem. Un ir pašvaldības, kur tiek izmantotas savādākas priekšvēlēšanu kampaņas, iesaistot visus medijus, tai skaitā sociālos kanālus, un daļa no partijām izvēlas agresīvas priekšvēlēšanu kampaņas, liekot uzsvaru uz konkurentu darbu nevis iepazīstināšanu ar sava darba vīziju turpmākajiem četriem gadiem.»

Bet par to, kas trūkst un, ko sagaida sabiedrības veselības pārstāve, viņa komentē: «Ja es šajā jautājumā domāju par savu pašvaldību, tad trūkst skaidra vīzija par turpmāko un par to, kā partijas plāno uzvarēt, jo ir 11 partiju saraksti, kur, apskatot partiju programmas, var secināt, ka no šiem 11 sarakstiem varētu izveidot kādus trīs – četrus spēcīgus sarakstus, jo daudzas programmas vienkārši dublējas.»

Saprotams, ka ikviens vēlās būt pilsētas atslēgu glabātājs un tiek izmantoti jebkādi rīki, lai to panāktu. «Sagaidu, ka ikviens balsstiesīgais vēlētājs izdarīs savu izvēli šajās vēlēšanās.» 

Pētersone par gaidāmajām izmaiņām ir negatīvi noskaņota. «Neticu, ka būs pašvaldībā lielas izmaiņas, bet skatīsimies reālos darbus, jo priekšvēlēšanu programmas var izveidot tik skaistas, ka liela daļa noteikti arī notic, bet es vienmēr cenšos būt reāliste – vados pēc paveiktā darba nevis skaistiem vārdiem. Tā kā skatīsimies, vai jaunievēlētās pašvaldības turēsies pie savām programmām un realizēs izvirzītos mērķus.»

Par kopējo valsts situāciju un par to, kas sabiedrībai trūkst, Pētersone norāda: «Viens gan ir skaidrs, vēlos, lai cilvēki, kuri nonāks pašvaldību domes gaiteņos, apzinās realitāti. To, ka ir cilvēki, kuri nevar atļauties segt medicīniskos izdevumus, ka ir cilvēki, kas, iespējams, drīzumā pārdos savu vienīgo īpašumu, jo nevar nomaksāt Nekustamā īpašuma nodokli, ka ir cilvēki, kas vakarā izvēlas aizdegt svecītes nevis ieslēgt gaismu istabā, un tā es varētu turpināt.»

Ref: 225.224.000.103.003


Pievienot komentāru

Bildēs: Ne kases, ne pirkumu skenēšanas – ASV atver jauna veida pārtikas veikalu

E-tirdzniecības milzis Amazon Amerikas Savienotajās Valstīs vēris durvis veikalam, kur nav ne kases, ne arī pašapkalpošanās kases ar pirkumu skenēšanu, turklāt pircēji tiek mudināti: «Vienkārši ej ārā».

Ledus biezums Lielupē vietām sasniedz 15 centimetru

Ledus biezums Lielupē pie Staļģenes sasniedzis 12 centimetru, savukārt pie Kalnciema - 15 centimetru, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mērījumi. Turklāt nedēļas otrajā pusē - līdz ar atkusni un nokrišņiem - Latvijas upēs sāksies ūdens līmeņa kāpums, vietām tas var būt straujš.

SAB direktora apzagšanā apsūdzētajam vīrietim piespriež piecus gadus cietumā

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa pirmdien, 22.janvārī, piesprieda piecu gadu cietumsodu agrāk tiesātam vīrietim par Satversmes aizsardzības biroja direktora Jāņa Maizīša dzīvokļa un citu personu dzīvokļu apzagšanu. Tāpat vīrietim piemērotas 180 stundas piespiedu darba.

Latviju Phjončhanas Ziemas Olimpiskajās spēles pārstāvēs 35 sportisti

Latvijas Olimpiskās komitejas Izpildkomitejas sēdē pirmdien, 22.janvārī, tika apstiprināts Latvijas Olimpiskās komandas Phjončhana 2018 sastāvs startam XXIII Ziemas Olimpiskajās spēlēs, kas no 9. līdz 25.februārim notiks Dienvidkorejas pilsētā Phjončhanā.

Čehijā gaida sīvu prezidenta vēlēšanu izšķirošo kārtu

Čehijā šonedēļ gaidāma prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kur, kā noskaidrojuši sociologi, mazliet lielāks atbalsts gaidāms proeiropeiskajam akadēmiķim Jirži Drahošam, tomēr vēlēšanu pirmajā kārtā ar ievērojamu vairākumu uzvarējis pašreizējais čehu valsts galva Milošs Zemans.

Latvenergo: Šobrīd Latvija ir lielākā elektroenerģijas eksportētāja Baltijā

Latvija turpina eksportēt saražoto elektroenerģiju - pirmdien, 22.janvārī pulksten 10:00 tie bija 832 megavati. Īpaši intensīva izstrāde ir gan Daugavas hidroelektrostacijās, gan Rīgas termoelektrostacijās. Savukārt lielākais imports ir Lietuvā, kur tiek importēts tikpat, cik Latvija patērē, skaidro AS Latvenergo.

Nacionālajā Sporta padomē skatīs valsts sporta budžeta sadalījumu 2018.gadam

Otrdien, 2018.gada 23.janvārī, notiks Latvijas Nacionālās Sporta padomes sēde, kurā skatīs šā gada valsts budžeta programmas Sports sadalījumu, vēsta Izglītības un zinātnes ministrijā.

Plāno noteikt institūcijas, kuras būs tiesīgas apstrādāt Invaliditātes sistēmas datus

Plāno noteikt virkni institūciju, kurām būs tiesības apstrādāt Invaliditātes informācijas sistēmā iekļauto informāciju saistībā ar invaliditāti un prognozējamo invaliditāti.

Pagājušajā nedēļā elektroenerģijas cenas Baltijas valstīs pieauga par vidēji 10%

Pagājušajā nedēļā elektroenerģijas cenas Baltijas valstīs pieauga par vidēji 10%, bet Latvijā pieaugums bija nepilni 11%, aģentūru informē AS Latvenergo. Cenu kāpuma galvenais faktors bija NordBalt starpsavienojuma atslēgums nedēļas sākumā, tam turpinoties arī visas nedēļas gaitā.

Nedēļas laikā Kurzemē fiksēti 134 auto ar neatbilstošu riepu protektoru dziļumu

Nedēļas laikā Kurzemes reģionā pārbaudīti 2 827 transportlīdzekļi ar masu līdz 3,5 tonnām, savukārt administratīvo pārkāpumu protokoli noformēti 134 gadījumos. Liepājas pusē konstatēts mazākais riepu protektora dziļums - 0,79 mm, savukārt Talsu pusē - 1,49 mm.

LPS ģenerālsekretāre: Jāmazina ES pilsoņu dzīves apstākļu atšķirības

Kopš Latvija iestājās Eiropas Savienībā, iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 14%, un būtiskāko samazinājumu radījusi darbspējīgo iedzīvotāju pārvietošanās ES ietvaros, austrumu reģionos iedzīvotāju skaits ir samazinājies pat par 23%. Tātad dzīves apstākļu harmonizācija ES reģionu starpā ir ļoti liels izaicinājums, komentē Latvijas Pašvaldību savienības ģenerālsekretāre Mudīte Priede.

Totalizators: Brieža uzvara būtu īsta sensācija

Jau šajā nedēļas nogalē sestdien, 27.janvārī, Arēnā Rīga norisināsies gada lielākais sporta notikums Latvijā - Mairis Briedis cīņā par WBC un WBO pasaules čempionu jostām sacentīsies ar ukrainieti Oleksandru Usiku, kas reizē arī būs Pasaules boksa Supersērijas pusfināls. Sporta totalizatori Brieža izredzes nevērtē spīdoši - Betsafe bukmeikeri norāda, ka viņa uzvara būtu liela sensācija.

RAKUS: Austrumu slimnīcā veikta unikāla plaušu operācija zemniekam no Latgales

Pagājušajā nedēļā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā Tuberkulozes un plaušu slimību centrs veikta īpaši sarežģīta operācija, kuras laikā vīrietim spēka gados veiksmīgi izoperēts ļaundabīgs plaušu audzējs, kas jau bija skāris elpvadu un augšējo dobo vēnu un atradās tuvu sirdij, vēsta slimnīcā.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā gada laikā pieaudzis par 3,1%

2017.gada decembrī, salīdzinot ar 2016.gada decembri, ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir pieaudzis par 3,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 3,0%, savukārt eksportētajai produkcijai - par 3,3%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 3,8 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm - par 2,9%.

Mājlopi jāaudzē labturības un ilgtspējas apstākļos, uzskata Igaunija

Lai arī pasaulē pieaug pieprasījums pēc dzīvnieku izcelsmes pārtikas precēm, ir jārūpējas arī par dzīvnieku labturību un lauksaimniecības ilgtspēju, tā uzskata Igaunijas lauku lietu ministrs Tarmo Tamms.

Tiesnešiem par nopietnākiem disciplinārpārkāpumiem varētu uzlikt pienākumu veikt ārkārtas atestāciju

Nākotnē tiesnešiem, kuri ir pieļāvuši nopietnākus disciplinārpārkāpumus, kā papildsodu varētu noteikt pienākumu veikt ārpuskārtas profesionālās darbības atestāciju, intervijā Latvijas Radio pauž Augstākās tiesas un Tieslietu padomes priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs.

Valsts policija Daugavpilī atsavina atpazīstamu smaržu viltojumus

Šī gada sākumā Valsts policija, veicot plānotās pārbaudes, Daugavpilī konstatēja tirdzniecību ar pasaulē populāru smaržu viltojumiem. Pārbaudes laikā tika izņemtas 99 pudelītes ar viltotām smaržām, kuru vērtība lēšama aptuveni 5 000 eiro apmērā.

Pabriks: Vēl lielāka ZZS dominance valdībā bremzēs Latvijas attīstību

Ja Zaļo un zemnieku savienība pēc Saeimas vēlēšanām iegūs vēl lielāku pārsvaru valdībā, tad nākotnē Latvijas attīstība tiks bremzēta, izriet no Eiropas Parlamenta deputāta Arta Pabrika paustā. «ZZS nekad nav izcēlusies ar ļoti aktīvu politiku, bet drīzāk pasīvu, konservatīvu, lēnu, un tas nav veids, kā Latvija var tikt ārā no trešās vietas Baltijā,» izteicās Pabriks.

Nodokļu reformas izaicinājums janvārī: Darbaspēka nodokļu aprēķins

2018.gads Latvijā ir sācies ar vēsturisku nodokļu reformu un konceptuālām izmaiņām, būtiski ietekmējot uzņēmēju, darba devēju un grāmatvežu ikdienas darbu.

Igaunijā informēs iedzīvotājus par rīcību dižķibeles vai kara gadījumā

Igaunija gatavo brošūru, lai izskaidrotu iedzīvotājiem, kā rīkoties ārkārtas situācijās vai kara gadījumā, pavēstījusi augsta armijas amatpersona.

Rīgas dome prēmē arī Barona ielas lietā apsūdzēto, ziņo de facto

Krišjāņa Barona ielas krimināllietā apsūdzētais Jānis Sprinģis ir ne vien saglabājis Būvdarbu vadības nodaļas vadītāja vietnieka amatu Rīgas domes Satiksmes departamentā, bet arī saņēmis prēmiju par labo darbu pagājušajā gadā. Departamenta direktors Emīls Jakrins teic, ka viņam neesot pamata apšaubīt Sprinģa godaprātu, jo darbinieks tagad esot pārdomājis visu savu dzīvi.

Kopējie nodokļu parādi Latvijā gada sākumā - 1,217 miljardi eiro

Latvijā šogad janvāra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,217 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta dati.

Vācijas sociāldemokrāti pauž atbalstu sarunām ar Merkeles konservatīvajiem

Vācijā, kur četrus mēnešus pēc federālā parlamenta vēlēšanām joprojām nav izveidota valdība, koalīcijas sarunām ar kancleres Angelas Merkeles vadīto konservatīvo partiju tandēmu piekritusi Vācijas Sociāldemokrātiskā partija.

Līdz 1.februārim jādeklarē iedzīvotāju veiktie līzinga un/vai kredīta maksājumi

Līdz šī gada 1.februārim tiem nodokļu maksātājiem, kuri sniedz līzinga un kreditēšanas pakalpojumus, ir jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā informatīvā deklarācija par fiziskās personas - Latvijas Republikas rezidenta - veiktajiem līzinga un/vai kredīta un ar to saistīto procentu maksājumiem.

Latvijai ir cerības atgūt no klasiskā cūku mēra brīvas valsts statusu

Ir cerības, ka Latvija atgūs no klasiskā cūku mēra brīvas valsts statusu, norāda Pārtikas un veterinārā dienesta Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vecākais eksperts Mārtiņš Seržants.