bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 24.01.2018 | Vārda dienas: Krišs, Eglons, Ksenija
LatviaLatvija

PBK: Krievijas televīzijas kanālu slēgšana Latvijā būtu cenzūra

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

BNN, Baltic news, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUJa Pirmais Baltijas kanāls nepārtrauks Krievijas pirmā kanāla propagandisko ziņu raidījumu retranslāciju, kanāls būs jāslēdz, paziņojis Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ainārs Dimants. Tikmēr PBK ziņu dienestā šādus ierobežojumus sauc par cenzūru un norāda – daudz vērtīgāk būtu radīt alternatīvas programmas krievvalodīgo auditorijai.

Latvijas vietējā Pirmā Baltijas kanāla (PBK) ziņu dienestā Latvijas Televīzijai uzsver – vai līgums atļauj pārtraukt Krievijas kanāla satura retranslēšanu, var pateikt tikai kanāla vadība, kas šobrīd ir ārpus valsts. Vietējā ziņu dienesta radītais saturs esot objektīvs.

«Mēs sazināmies gan ar mūsu Latvijas pilsoņiem, uzzinām, kā viņi dzīvo Kijevā un Krimā, mēs runājam ar vietējiem ukraiņiem, mēs runājam ar mūsu politiķiem, ekonomistiem, politologiem,» skaidro PBK ziņu dienesta producente, žurnāliste Natālija Vasiļjeva. Viņa ir pārliecināta – auditorija pati ir spējīga izvērtēt piedāvātās informācijas klāstu: «Taisīt ciet šos Krievijas kanālus – tā ir cenzūra. Punkts. Man vairs nav, ko piebilst.»

NEPLP saskata pārkāpumus retranslēto Krievijas kanālu un arī vietējās apraides Pirmā Baltijas kanāla ziņu saturā, atspoguļojot notikumu Ukrainā. Padomes priekšsēdētājs norāda – tiks izvērtēti visi pēdējo mēnešu PBK ziņu ieraksti, un jau prognozē, ka tiks konstatēti likuma pārkāpumi.

Sarežģītāk būs ierobežot Zviedrijā un Lielbritānijā reģistrēto Krievijas kanālu retranslāciju. Padome cer, ka pēc aicinājuma izvērtēt to saturu, abās valstīs varētu apturēt kanālu reģistrāciju, jo retranslācijas ierobežošana Latvijā būtu ļoti sarežģīta. Šāds variants gan nav pārāk reāls.

Valstij daļēji piederošais telesakaru operators Lattelecom nedomā minētos kanālus izņemt no pamatpakas, bet sola pievienot tai citus kanālus – tādus, kas piedāvātu alternatīvu skatījumu. To starpa ir arī kanāls Doždj, ko pārraida vien dažviet Maskavā, ziņo Panorāma.

Krievijas reģionos kabeļoperatoru piedāvājums ir ļoti skops, turklāt valodas barjeras dēļ tādus kanālus kā CNN un BBC cilvēki neskatās, tādējādi saņemot stipri vienveidīgu un tendenciozu informāciju. To apliecina Maskavā dzīvojošais žurnālists Pāvels Širovs: «Ja visu, ko redz un dzird, ņem par pilnu, tad rodas iespaids, ka pie varas tur ir kaut kādi «banderovieši» – neviens nezina, kas viņi ir, bet sagrābuši varu Ukrainā. Ka Krimā notiek grautiņi, kas vērsti vai nu pret tur dzīvojošajiem krieviem vai nu pret visiem iedzīvotājiem, bet nav skaidrs, kas šos grautiņus rīko. Ka visi Ukrainas austrumi vēlas būt Krievijas sastāvā, lai gan šādam apgalvojumam man nekāda pamata. Tāds ir kopējais iespaids, kāds rodas skatoties Krievijas TV kanālus.»

Tikmēr tiesībsargs Juris Jansons laikrakstam Diena uzsver, ka ikvienam ir tiesības iegūt pēc iespējas precīzāku un nesagrozītu informāciju. Jautājums par Krievijas televīziju ziņu raidījumu retranslēšanas iespējamu ierobežošanu Latvijā, viņaprāt, ir sarežģīts.

«Politiķiem, valsts varas nesējiem, jābūt gudriem un ļoti profesionāliem. No vienas puses, ir personas rīcības brīvība, bet, no otras puses, – ja tas ir citas valsts ierocis (sauksim tā), lai ietekmētu viedokli vai izdarītu zināmu ideoloģisko spiedienu uz noteiktām sabiedrības grupām, tad tas ir ļoti nopietni jāvērtē,» iespējas iejaukties vērtējis Jansons.

Jansons atzinis, ka retranslēšanas pārtraukšana var būt viens no risinājumiem, taču jābūt arī kompensējošam mehānismam ar saviem kanāliem un informatīvi izglītojošām programmām.

«Mums ir ļoti maz profesionālu diskusiju par situāciju valstī. Par politiku, kultūru, veselības aprūpi, izglītību, tajā skaitā bilingvālo izglītību. Bez sakarsētas atmosfēras. Analītiski par to, kur mēs esam, uz kurieni ejam, kāpēc ejam tieši šo ceļu, kā ir citās valstīs. Bez ierastajiem lozungiem – puseiropā tā ir, mums arī to vajag. Svarīgi saprast, vai tajās «citās Eiropas valstīs» visi aspekti ir ņemti vērā. Līdz ar to veidotos sabiedrības saprasti un akceptēti attīstības vektori konkrētām jomām,» izteicies tiesībsargs.

Savukārt Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece ir izteikusies, ka Kultūras ministrijā nekavējoties ir jāveido Mediju nodaļa un paralēli jāsāk darbs pie Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma revīzijas, lai konstatētu vēl neizmantotās iespējas Latvijas mediju telpas aizsargāšanai.

Krievijas rīcība Ukrainā liek politiķiem sastapties ar realitāti un viņi vairs nešaubās, ka ir nepieciešamas izmaiņas. No Krievijas retranslētie kanāli situāciju Ukrainā atspoguļo no Krievijas interešu viedokļa, un tas kaitē Latvijas interesēm, uzsvēra komisijas priekšsēdētāja.

102.000.102.6794


Pievienot komentāru

  1. viedoklis teica:

    šo kanālu slēgšana tikai vēl vairāk nokaitētu jau tā saspringto gaisotni starp latviešiem un krieviem Latvijā. Tie, kas paši domā ar galvu un filtrē līdzi, to dara jau tagad, bet tie, kas akli tic visam, ko ziņo Krievijas mediji, tāpat Putinu liks Dieva vietā pat ja viņiem nebūs piekļuves šādiem kanāliem un ziņu sižetiem. Tas ir attieksmes un veselā saprāta jautājums.

    +1 0 -1 0

  2. Dainis teica:

    Pilnībā atbalstu, jau sen vajadzēja. Putina rokās esošie mediji tiešām ir ļaunuma sakne. Spriedzi kopienu starpā neveiksmīgi cenšas radīt tieši mediji un prokremliskie politiķi. Lietuvā šie kanāli ir aizliegti, pēdējais laiks darīt to pašu.

    +1 0 -1 0

  3. diemžēl, bet fakts teica:

    ieskatieties vidējā Latvijas krieva televizorā – tur tādi kanāli kā LNT un TV3 ir kaut kur pie beigām viņu kanālu top listē, nemaz nerunājot par LTV1 un LTV7. Nekāda satura maiņa viņus nepiespiedīs skatīties Latvijas kanālus, jo viņu ieraduma spēks dzīvot Krievijas informācijas vidē ir milzīgs.

    +1 0 -1 0

  4. cits viedoklis teica:

    Protams var slēgt, bet ir taču arī citi informācijas avoti!… Mēs sen jau skatamies gan, gan, ne ticam nevienam, jo melo gan vieni, gan otri. Un melo tik ticāmi, ka paši jau tic saviem meliem. Tā turpināt! Bet LV kanālus negribas skatītites arī tāpēc, ka visu šo neapkarības gadu laikā ne viena laba vārda ne par vienu krievu, es jau nerunāju par Krieviju, vismaz par krieviem šeit LV es ne esmu dzirdējusi. Vai tiešam mēs esam tik šausmīgi briesmoni?! Vai mēs neesam izbaudījuši visus Padomju savienības “labumus” kopā ar latviešiem??! Vait iešam mum visus ir jāiznicina moraļi??! Ko grib panākt ar to? tas man nav skaidrs!

    +1 0 -1 0

  5. Vecais teica:

    Pamuldēs un turpinās gāzt Uz Latviju tos kremļa mēslus!!!!

    +1 0 -1 0

Jaunas vēsmas 21.gadsimta bērnu izglītošanā – izstrādāta vai tikai laba ideja?

Līdz 2018.gada 1.februārim ikviens sabiedrības loceklis var ietekmēt to, ko un kādā veidā turpmāk mācīsies bērni un jaunieši skolās Latvijā. Tikmēr skolotāji jau pauž bažas saistībā ar jauno projektu: parādās jauni priekšmeti, bet kurš tos mācīs? Vai visi latviešu valodas un literatūras skolotāji ir spējīgi mācīt drāmu? Vai viņi drīkstēs to darīt, vai arī būs nepieciešams kāds īpašs apliecinājums, lai to drīkstētu darīt?

Vienkāršos traktortehnikas tiesību kategorijas

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 23.janvārī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz vienkāršot traktortehnikas vadītāju apliecību kategorijas.

Precīzāk noteiks Kanādas karavīru tiesības un pienākumus, uzturoties Latvijā

Lai turpinātu saņemt Kanādas sniegtās kolektīvās aizsardzības garantijas, Aizsardzības ministrija sagatavojusi memorandu, kurā detalizētāk būs noteiktas Kanādas bruņoto spēku un tiem piederošo personu tiesības un pienākumu apjoms, uzturoties Latvijā.

VM: Slimnīcām būs pieejams struktūrfondu finansējums attīstībai

Veselības ministrija izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu, kas paredzēs iespēju slimnīcām piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu savai attīstībai. No Eiropas Savienības fondu līdzekļiem tam paredzēti 15,8 miljoni eiro.

Denacionalizēto dzīvokļu īrnieku pārcelšanās pabalstiem vajadzīgi 7 milj. eiro

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja noteica, ka 2019.gadā dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstiem būtu nepieciešami septiņi miljoni eiro. Pēdējo reizi pārcelšanās pabalsti tika izmaksāti 2009.gadā, bet pēc tam valsts visus šos gadus pēc kārtas atteica līdzfinansējumu pabalsta izmaksai.

Fotoieskats Davosas forumā, kur Latviju pārstāvēs Reizniece-Ozola un Kučinskis

Ar moto «sašķeltā pasaulē veidot kopīgu nākotni» 23.janvārī Davosā Šveicē sācies gadskārtējais Pasaules Ekonomiskais forums, kur Latviju pārstāvēs finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un premjers Māris Kučinskis.

RB Rail: Galvenais šī gada fokuss būs Rail Baltica būvprojektēšana

Šogad tiks pabeigti darbi pie vispusīga konsolidētā tehniskā būvprojekta sagatavošanas visās trīs valstīs - apvienoti sākotnējie tehniskie risinājumi, lai attīstītu vienlaidu dzelzceļa koridoru. Šogad pilnībā tiks pabeigti būvprojektēšanas iepirkumi Igaunijā, kā arī daļēji - Latvijā un Lietuvā, informē RB Rail AS.

Aviokompānijām par pasažieru datu nesniegšanu varēs piemērot 5 100 eiro sodu

Valdība atbalstīja grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas aviokompānijām par pasažieru datu nesniegšanu vai nepilnīgu datu sniegšanu Drošības policijai paredz līdz 5 100 eiro sodu.

PVD aicina nelietot uztura bagātinātāju DNP Fatburner

Pārtikas un veterinārais dienests aicina neiegādāties un nelietot Krievijā ražotu uztura bagātinātāju DNP Fatburner, jo tā sastāvā ir toksiska ķīmiska viela - dinitrofenols, kas apdraud patērētāju veselību un dzīvību.

Mainīs pārsūdzēšanas kārtību atteikumam izsniegt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu

Lai mainītu pārsūdzēšanas kārtību saistībā ar drošības iestāžu atteikumu izsniegt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija noslēdza darbu pie grozījumiem likumā Par valsts noslēpumu.

Turpmāk slimnīcas dalīs piecos līmeņos; daļai slimnīcu līmeni paaugstina

Turpmāk slimnīcas Latvijā tiks iedalītas piecos līmeņos lēma valdība. Kā rezultātā Siguldā, Tukumā, Alūksnē un Preiļos slimnīcas līmenis paaugstināsies.

Ašeradens: Latvijas uzņēmējdarbības vide investoriem kļūst arvien pievilcīgāka

«Aizvadītā gadā īstenotie pasākumi uzņēmējdarbības vides uzlabošanai padarīs to pievilcīgāku gan pašmāju, gan ārvalstu investoriem, kā arī ievērojami atvieglos uzņēmēju darbu ikdienā,» uzskata Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Latvijas piena pārstrāde ir mazefektīva, tā Konkurences padome

Šobrīd piena tirgū konstatējams, ka svaigpiena iepirkuma cenas ietekmē daudzu vietējā un pasaules mēroga tirgus faktoru kopums. Turklāt nelabvēlīgām pieprasījuma un cenu izmaiņām ir tendence kļūt arvien biežākām.

Itālijas populārākā partija atmet eiro referenduma ieceri

Gatavojoties Itālijas parlamenta vēlēšanām, kas gaidāmas 4.martā, valstī populārākā partija Pieczvaigžņu kustība ir nākusi klajā ar savu politisko programmu, kur, par laimi vienotās valūtas atbalstītājiem, vairs nav minēts tās mērķis panākt, lai viena no vadošajām eirozonas ekonomiskām atteiktos no eiro.

Arktisko dīzeļdegvielu bez biodegvielas piejaukuma varēs tirgot tikai ziemas periodā

Ministru kabinets sēdē apstiprināja grozījumus MK 2000.gada 26.septembra noteikumos Par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu, skaidri definējot laika periodu no 15.aprīļa līdz 31.oktobrim, kurā dīzeļdegviela būs jātirgo ar biodegvielas piejaukumu. Šī norma stāsies spēkā 2018.gada aprīlī.

Civinity: Vajag stingrāku normatīvo regulējumu par ietvju tīrīšanu ziemā

Lai sniegotā laikā visas ietves patiešām būtu labi sakoptas, ir nepieciešama vienota izpratne par notīrītām ietvēm un lielāka sabiedrības iesaiste, uzskata apsaimniekošanas grupas Civinity vadītājs Latvijā Remigijs Valentinavičs. Viņš uzsver, ka iedzīvotājiem trūkst informācijas par to, kādi ir noteikumi par ietvju tīrīšanu, kam var sūdzēties par pārkāpumiem un kādi ir pašu iedzīvotāju pienākumi, lai netraucētu ielu tīrīšanu.

Fotoradari pastiprināti kontrolēs OCTA un tehniskās apskates derīguma termiņus

No 22.janvāra līdz 4.februārim Latvijas transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, CSDD un Valsts policija, īstenos sociālu kampaņu. Kampaņas ietvaros paredzēts veikt plašu profilaktisko darbu, skaidrojot autovadītājiem, ka OCTA vai tehniskā apskate nav tikai formalitāte

10 gadu laikā studentu skaits krities par 35%

2017./2018. akadēmiskajā gadā studijās iesaistījušies 81,6 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 1,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati. Pēdējo desmit gadu laikā, samazinoties iedzīvotāju skaitam, studentu skaits ir sarucis par 43,8 tūkstošiem jeb 35%.

Valdība piekrīt 2019.gadā sākt pāreju uz mācībām latviešu valodā

Ministru kabinets piekrita no 2019.gada 1.septembra vispārējās izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā.

Latvijas krājbankas administrators pērn atguvis 7,198 miljonus eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators pagājušajā gadā atguvis kopumā 7,198 miljonus eiro, liecina oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis publicētais pārskats.

NA deputāts: Nelielas valstis nevar atļauties viduvējību un dažādu mērogu tiesiskuma un korupcijas skandālus

«Dzīvojot demokrātiskā valstī, katram iedzīvotājam, kuram ir vēlēšanu tiesības, izaicinājums ir sekot politiskajiem procesiem un pamanīt, kurš politiskais spēks aiz kādām interesēm «stāv»,» intervijā ar BNN uzsver Nacionālās apvienības Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK Rīgas domes opozīcijas deputāts Jurģis Klotiņš.

Pērn ar zaudējumiem strādājis Igaunijas dzelzceļa kravu pārvadātājs

Igaunijas valsts dzelzceļa uzņēmums EVR Cargo 2017.gadu noslēdzis ar neto zaudējumiem 1,2 miljona eiro apmērā, taču zaudējumus samazināt palīdzējusi gada trešajā ceturksnī gūtā peļņa aptuveni miljona eiro apmērā.

Ierosina mainīt pārbaudes darbu organizēšanu skolās

Iesniegta iniciatīva par to, lai valsts un skolas pārbaudes darbi tiktu organizēti ar minimālu vienas dienas pārtraukumu starp diviem darbiem. Iniciatīvas autors uzskata, ka, ieviešot šādu likumu, tiks uzlaboti pārbaudes darbu rezultāti un samazināsies skolēnu slodze.

Latvija nodod pieredzi Uzbekistānai valsts civildienesta reformu jautājumos

Uzbekistāna ir viena no Latvijas prioritārajām valstīm attīstības sadarbības politikā. Ņemot vērā Uzbekistānā uzsāktās vērienīgās valsts pārvaldes reformas, Latvija ir gatava turpināt sniegt atbalstu un dalīties ar savu uzkrāto pieredzi, apliecina Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks Igors Apokins.

Igaunijā būvniecības izmaksu kāpumu visvairāk ietekmē darbaspēka izmaksas

Pērn Igaunijā sadārdzinājušies celtniecības darbi, jo būvniecības izmaksu indekss valstī, salīdzinot ar 2016.gada vidējo līmeni, audzis par 1,5%.