bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 25.06.2018 | Vārda dienas: Maiga, Milija

Pēc Baltijas ceļa parauga cilvēku ķēdē pieprasīs Katalonijas neatkarību

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUVairāki simti tūkstošu kataloņu trešdien, 11.septembrī, sadosies rokās, veidojot 400 kilometru garu dzīvo ķēdi, lai tādējādi atzīmētu Katalonijas Nacionālo dienu un demonstrētu savu vēlmi atdalīties no Spānijas.

Tiek plānots, ka akcijā piedalīsies aptuveni 400 000 cilvēku, kas, lielā mērā iedvesmojoties no savulaik baltiešu neatkarības cīnītāju rīkotā Baltijas ceļa, sadosies rokās, veidojot nepārtrauktu ļaužu ķēdi no Valensijas līdz Francijas robežai. Cilvēku veidotā ķēde šķērsos 86 pilsētas un apdzīvotās vietas.

Barselonā ķēde sažuburosies, un cilvēki pulcēsies pie simboliskajām pilsētas vietām – stadiona Camp Nou, slavenās Svētās Ģimenes baznīcas, Katalonijas laukumā, pie Katalonijas parlamenta un valdības ēkām.

Paredzēts, ka akcijas dalībnieki rokās sadosies tieši plkst.17:14 pēc vietējā laika (plkst.18:14 pēc Latvijas laika), tādējādi simboliski pieminot 1714.gada 11.septembri, kad Burboņu karaspēks karā par Spānijas mantojumu pie Barselonas sakāva kataloņu armiju. Šis datums tagad Katalonijā tiek atzīmēta kā Nacionālā diena jeb, kā saka paši kataloņi, Diada.

Akciju organizē Katalonijas Nacionālā sapulce, nevalstiska organizācija, kas iestājas par provinces neatkarību. Organizatoriem palīdzību sniedz 5 000 brīvprātīgo, un plānots, ka akcijas dalībnieku nogāšanai paredzētajās vietās tiks izmantoti 1 500 autobusi.

Par kārtību akcijas laikā gādās 4 000 policistu.

Vienlaikus Berselonā mītiņu grasās rīkot arī neatkarības pretinieki, kas iestājas par palikšanu Spānijas sastāvā.

Kataloņu neatkarības centieni ar lielu spēku uzvirmoja pirms gada, kad Nacionālajā dienā ielās izgāja pusotrs miljons cilvēku. Šobrīd kataloņi jūtas tā, it kā no neatkarības viņus šķirtu viens solis, taču Madride kategoriski iebilst pret provinces premjerministra Artūra Masa apsolīto referendumu par pašnoteikšanos, kuru paredzēts rīkot 2014.gadā.

Premjerministra Mariano Rahoja vadītā Spānijas labējā valdība vērsusies Konstitucionālajā tiesā, pieprasot atcelt 2013.gada janvārī Katalonijas parlamenta pieņemto suverenitātes deklarāciju, kas pasludināja reģiona tiesības uz pašnoteikšanos.

Madrides centrālā valdība uzskata, ka šis dokuments apdraud valsts pamatlikumā postulēto Spānijas vienotību.

Tiesa maijā piekrita izskatīt valdības prasību un apturēja deklarācijas darbību līdz galīgā lēmuma pieņemšanai.

Kataloņi neslēpj, ka par paraugu trešdienas akcijai viņi izraudzījušies Baltijas ceļu, kuru 1989.gadā sarīkoja igauņi, latvieši, un lietuvieši, nodemonstrējot visai pasaulei savu vēlmi pēc neatkarības atjaunošanas un izsaucot paniku gan vietējās PSRS okupācijas iestādēs, gan Maskavā.

«Jūs, baltieši, mums jau sen esat paraugs attiecībā uz mierīgu un demokrātisku neatkarības ceļu,» laikrakstam Lietuvos rytas sacījis Katalonijas laikraksta Punt Avui žurnālists Oskars Palau, kas informē kataloņus par akciju Via Catalana (Katalonijas ceļš).

Šis izdevums jau veltījis vairākus rakstus Baltijas valstu neatkarībai un Baltijas ceļam. «Baltijas valstu vēsturi nebūtu iespējams saprast bez Baltijas ceļa,» tas rakstījis.

Par mazo tautu neatkarības centieniem interesējas arī bijušais televīzijas žurnālists Marti Anglada, kas strādājis dažādās pasaules valstīs. Šopavasar iznākusi viņa grāmata Četri neatkarības ceļi, kurā pētīta Latvijas, Igaunijas, Slovēnijas un Slovākijas brīvības cīņu vēsture. Grāmatā bieži pieminēta arī Lietuva, bet pats autors atzīst, ka «oficiālajā sarakstā» to nav iekļāvis, jo tur, atšķirībā no Latvijas un Igaunijas, nav tik spēcīgas krievvalodīgo minoritātes.

«Katalonijā situācija vairāk līdzinās Latvijai un Igaunijai, kur neatkarības piekritējiem nācās lauzīt galvu, kā sarunāties ar spēcīgām pret neatkarību noskaņotām minoritātēm. Arī mums ir tāds pats uzdevums, jo mūsu zemē dzīvo daudz cilvēku, kas ieceļojuši no Spānijas,» savā grāmatā raksta Anglada.

Katalonijas Nacionālā sapulce uzmeklēja kādreizējos Baltijas ceļa organizatorus no Lietuvas un Latvijas, cerot uz viņu palīdzību pirms Katalonijas ceļa akcijas, bet igauņu aktīvisti bija ieradušies arī Barselonā.

Šovasar Katalonijas pilsētās jau rīkoti mēģinājumi, gatavojoties vērienīgajai 11.septembra akcijai. Vienlaikus mītiņi tikuši rīkoti arī ārvalstīs, aptverot visus kontinentus.

«Par metru tuvāk brīvībai – atrodi vēsturē arī savu stūrīti!» mudina Nacionālās sapulces interneta vietne, aicinot cilvēkus piedalīties Katalonijas ceļā.

Viens no Katalonijas ceļa iniciatoriem ir arī Latvijas goda konsuls Barselonā, aktīvs baltiešu neatkarības atbalstītājs Šavjers Vinjals i Kapdepons. Viņš pats vada nodaļu, kura cīnās par to, lai kataloņiem būtu pašiem savas sporta komandas.

«Kopš jaunības esmu uzskatījis, ka katrai tautai ir tiesības uz savu valsti,» atzinis goda konsuls, kas 1989.gadā, būdams divdesmit gadus vecs, sāka apmeklēt Baltiju. Baltijas ceļa dienā viņš bijis Rīgā, 1991.gada 13.janvāra traģisko notikumu laikā kopā ar lietuviešiem aizsargājis parlamenta ēku Viļņā, bet 1992.gada Barselonas olimpiskajās spēlēs kā Lietuvas Olimpiskās komitejas atašejs soļojis gājienā kopā ar Lietuvas komandu.

«Baltijas ceļu un Katalonijas ceļu saista tautu brīvības centieni. Gan Baltijas valstis, gan Katalonija saskārušās ar nelikumīgu okupāciju. Atšķirība ir tā, ka Padomju Savienībā bija diktatūra, bet mēs šobrīd dzīvojam demokrātiskā iekārtā. 1989.gadā man šķita, ka Baltijas valstīm būs daudz grūtāk atdalīties no Padomju Savienības nekā Katalonijai no Spānijas. Jūs lieliski izmantojāt unikālo logu, kas pavērās, sašķoboties padomju režīmam. Ja nebūtu izmantojuši, diez vai šobrīd būtu brīvi,» viņš spriedis.

«Manuprāt, līdzīgs brīdis tuvāko mēnešu laikā varētu būt arī Katalonijai. Ja jūs spējāt atdalīties no Padomju Savienības, mēs no Spānijas katrā ziņā atdalīsimies,» solījis Vinjals i Kapdepons.

102.000.102.5307


Pievienot komentāru

  1. magone teica:

    aizkustinoši, ka spējam tā iedvesmot!

  2. ance teica:

    žēl, ka paši nevaram normāli integrēt Latgali.

Vidusskolas eksāmenu rezultāti Igaunijā - par zemu Tartu Universitātei

Igaunijas vidusskolu valsts eksāmenu vidējie rezultāti šogad ir pārāk zemi, lai dotu iespēju nākamiem studentiem iestāties Tartu Universitātē, kas ir starptautiski visaugstāk novērtētā augstākās izglītības iestāde Baltijā.

Vasaras saulgriežos Igaunijā ugunsdzēsēji lūguši reģistrēties «ugunskura sargiem»

Igaunijā aizvadīti vasaras saulgriežu svētki Jaanipäev, kur uz atbildīgu ugunskuru kurināšanu iedzīvotāji aicināti, rosinot katrā Jāņa bērnu pulkā izvirzīt vienu «ugunskura sargu» un par to paziņot ugunsdzēsējiem.

Brīdina – ABLV pašlikvidācijas procesā varētu pazust pierādījumi 102,3 miljonu dolāru atmazgāšanas lietā

Bijušais Sergeja Magņitska darba devējs, Hermitage Capital Management, 2018.gada 21.jūnijā nosūtīja iesniegumu Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm ar aicinājumu izmeklēt naudas atmazgāšanu caur ABLV Bank. Iesniegums ir reakcija uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atļauju ABLV īstenot kontrolētu pašlikvidācijas plānu, jo pastāv risks pašlikvidācijas procesā pazaudēt pierādījumus.

Pavasara sesijā Saeima pieņēmusi 68 likumus, bet deputāti uzstājušies 765 reizes

Saeima šī gada pavasara sesijā kopš 9.aprīļa pieņēmusi 68 likumus – 13 jaunus un grozījumus 55 likumos. Šajā laikā deputāti sanāca uz 11 kārtējām sēdēm, vienu ārkārtas un vienu svinīgo sēdi,bet no tribīnes deputāti šajā laikā runājuši 765 reizes.

Itālija, vēršoties pret migrantu pieplūdumu, brīdina par Šengenas zonas apdraudējumu

Eiropas Savienības bezrobežu zona varētu būt apdraudēta, ja netiks atrisināts Vidusjūras migrācijas plūsmas jautājums, tā tiekoties ar 15 citu dalbvalstu vadītājiem, norādījis Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte.

Jurašs vēršas ar iesniegumu KNAB par Lemberga meitas ofšoru tīklu

Jaunās konservatīvās partijas politiķis, bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieks Juris Jurašs ir vērsies ar iesniegumu KNAB, aicinot izvērtēt žurnālistu publicētos materiālus par Ventspils mēra Aivara Lemberga meitas ofšoru tīklu, liecina paziņojums sociālajos tīklos.

VID: Par ienākumiem no savvaļas veltēm līdz 3000 eiro nav jāmaksā IIN

Ja personas ienākumi no dažādu savvaļas velšu pārdošanas kopā ar ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas gada laikā nepārsniedz 3 000 eiro, šīs personas var nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēji, tām nav jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis no gūtā ienākuma un tirdzniecībā tām arī nav jāizmanto kases aparāts.

Turcijas prezidenta vēlēšanās uzvar ilggadējais līderis Erdogans

Turcijā svētdien, 24.jūnijā, aizvadītas parlamenta un prezidenta vēlēšanas. Kamēr parlamenta vēlēšanu rezultāti vēl tiek skaitīti, prezidenta vēlēšanās savu uzvaru pieteicis ilggadējais Turcijas premjerministrs Redžeps Tajips Erdogans.

DP nesaskata kriminālpārkāpumus Tēvijas sargu paziņojumā par «īstajā laikā neizmantotiem ieročiem»

Drošības policija patlaban nesaskata Krimināllikuma pārkāpumus biedrības Tēvijas sargi paziņojumā par «lielās talkas» rīkošanu Latvijā un «īstajā laikā neizmantotiem ieročiem».

Šajā nedēļā nokrišņi mitēsies un temperatūra paaugstināsies līdz +27

Šī nedēļa daļā Latvijas vēl iesāksies lietaina, taču, pastiprinoties anticiklonam, nokrišņi mitēsies un gaisa temperatūra pakāpeniski paaugstināsies. Darba nedēļas beigās laika apstākļi atkal mainīsies, ziņo Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Nedēļa Lietuvā. Sperts pirmais solis uz VDK aģentu atklāšanu

Lietuvas Seims ceturtdien, 21.jūnijā, atbalstījis priekšlikumu atklāt šobrīd noslepenotas ziņas par tiem bijušajiem Padomju Valsts Drošības komitejas aģentiem, kuri brīvprātīgi atzinušies sadarbībā ar «Čeku».

BNN nedēļas apkopojums: KNAB vizītes Saeimā. Nedemisonējošais Ašeradens un Rasnačs. DTV spriedums

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem. Šoreiz ietvertās tēmas Spriedums; KNAB vizītes; Saeimas uzticība ; Postenis; Cīņa; Kalendārs.

ES valstis apņēmušās pagarināt sankcijas pret Krieviju par Krimas aneksiju

Eiropas Savienības dalībvalstis nākamnedēļ līdz 2019.gada janvāra nogalei paildzinās ierobežojošos pasākumus, kuri pret konkrētiem Krievijas uzņēmumiem un amatpersonām ieviesti par to saistību ar Krievijas agresīvo rīcību Ukrainā, tā aģentūrai Reuters norādījuši ES diplomāti un amatpersonas.

VID konstatē pārkāpumus vairāk nekā pusē darba devēju tematiskajās pārbaudēs

Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvalde šogad pirmajā ceturksnī veica 305 darba devēju tematiskās pārbaudes, 171 gadījumā konstatējot pārkāpumus, liecina VID informācija.

Sadales tīklam ir jāuzlabo sistēmas pieslēguma process un tā kontrole

Turpmākos divus gadus AS Sadales tīkls ir pienākums uzlabot sistēmas pieslēguma procesu un tā kontroli. Savukārt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija no savas puses turpmākos divus gadus papildus veiks šī procesa pastiprinātu monitoringu un uzraudzību.

Šogad pasaulē nākuši jau trešie Latvijas trīnīši

Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā nākuši pasaulē šogad trešie trīnīši, ar komentāru, ka «trīs lietas – labas lietas», savā Facebook kontā pavēstījis labklājības ministrs Jānis Reirs.

Latvijā pērn trešais lielākais nerezidentu īpatsvars ES valsts parāda struktūrā

Nerezidenti pērn Latvijai ir aizdevuši 67,6% no kopējā valsts parāda apmēra, kas ir trešais lielākais nerezidentu īpatsvars Eiropas Savienības dalībvalstu parādu struktūrā, liecina ES statistikas biroja Eurostat apkopotā informācija.

Iemaksu apmērs trešā līmeņa pensiju plānos sasniedz jaunu rekordaugstu apmēru

Iedzīvotāju interese par pensijas uzkrājumu veidošanu saglabājas augsta, un gada pirmajos trijos mēnešos veikto iemaksu apmērs privātajos pensiju plānos ir sasniedzis jaunu vēsturisko maksimumu.

Vai turpmāk nebūs jāgaida garā rindā Vaivaros, lai saņemtu vajadzīgo riteņkrēslu?

«Patlaban tehnisko palīglīdzekļu pakalpojumus cilvēkiem ar invaliditāti sniedz Nacionālais rehabilitācijas centrs Vaivari, taču gadiem saņemtās klientu sūdzības un rindas uz pakalpojuma saņemšanu parāda, ka tā nav iespējami efektīvākā sistēma,» saka Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.

Latvijā strādājošs degvielas uzpildes staciju tīkls pieķerts krāpšanā ar dīzeļdegvielu

Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvalde ir pārtraukusi noziedzīgu shēmu, kurās krāpnieciskos darījumos ar dīzeļdegvielu iesaistīts kāds Latvijā strādājošs degvielas uzpildes staciju tīkls, informē VID.

Konceptuāli atbalsta izmaiņas virsstundu apmaksas kārtībā

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, pirmajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Darba likumā, kas paredz iespēju nozarēs, kurās ar ģenerālvienošanos būtiski palielināta minimālā darba alga, noteikt mazāku piemaksu par virsstundu darbu, ziņo Saeimas Preses dienests.

Saeima atbalsta priekšlikumu tabaku veikalos tirgot tikai pēc cenu lapām

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, otrajā lasījumā pieņēma grozījumus tabakas apriti regulējošajā likumā. Izmaiņas paredz, ka tabakas izstrādājumi veikalos vairs nebūs pircējiem redzami un tos varēs iegādāties tikai pēc cenu lapas, informē Saeimas Preses dienests.

Vētra appludina Tallinas ielas un pārtrauc futbola pārraidi svarīgā brīdī

Igaunijas ziemeļus skārusi vētra un lietusgāze, kas galvaspilsētā Tallinā appludinājusi ielas, nodarījusi bojājumus ēkām un pat svarīgā brīdī pārtraukusi aizraujošu Pasaules Kausa futbola spēles pārraidi.

Saeima 2.lasījumā atbalsta fondēto pensiju kapitāla mantošanu

Iedzīvotājiem būs iespēja mantot otrajā pensiju līmenī uzkrāto kapitālu. To paredz Saeimā ceturtdien, 21.jūnijā, otrajā lasījumā pieņemtie grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā, ziņo Saeimas Preses dienests.

Kaimiņš: Manuprāt, KNAB izpilda politisko pasūtījumu; deputāts izstāsta aizturēšanas gaitu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ceturtdienas, 21.jūnija, vakarā atbrīvojis kriminālprocesā par iespējamu nelikumīgu partijas KPV LV finansēšanu aizturētās personas – Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu, viņa partijas biedru Ati Zakatistovu un uzņēmēju Viesturu Tamužu.