bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 23.10.2017 | Vārda dienas: Daina, Dainida, Dainis
LatviaLatvija

Pēc skandāla VID darbinieku deklarācijās skaidrās naudas uzkrājumi strauji sarūk

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pēc janvārī publiskotā pētījuma par lielajiem skaidras naudas uzkrājumiem, aizdevumiem un regulāriem dāvinājumiem Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu un Muitas policiju pārvaldēs strādājošajiem izmeklētājiem un viņu vadītājiem, jaunākajās iesniegtajās deklarācijās pusei amatpersonu pazuduši uzkrājumi skaidrā naudā, izpētījis Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Raidījums pieļauj ka amatpersonām pērn nācies savus iekrājumus iztērēt dažādos sadzīviskos sīkumos, ko deklarācijās nav jāuzrāda, vai arī šiem darbiniekiem nekad iepriekš uzrādītie skaidras naudas uzkrājumi realitātē nav bijuši.

2014.gadā kopumā Finanšu un Muitas policiju pārvaldēs strādājošie skaidrā naudā bija iekrājuši teju 350 tūkstošus eiro. Statistikā vairs nav iekļauts bijušais izmeklētājs Roberts Dirnēns, kurš no savas mātes – skolotājas bija saņēmis pusmiljonu vērtu mantojumu, tostarp – lielu apjomu skaidrās naudas. Dirnēns no darba VID ir aizgājis. Tikmēr pārējiem viņa kolēģiem pērn šie uzkrājumi saruka līdz nepilniem 190 tūkstošiem eiro. Arī darbinieku skaits, kuri izvēlas saviem ietaupījumiem diezgan nedrošu veidu, ir krietni samazinājies. No apmēram 150 Finanšu un Muitas policiju pārvaldēs strādājošajiem izmeklētājiem un viņu vadītājiem, pērn skaidrā naudā iekrāja vien 11%, salīdzinot ar 2014. gadu, kad tādu bija 22%.

Pērn visvairāk no saviem skaidras naudas uzkrājumiem, kas iepriekš pārsniedza 87 tūkstošus eiro, šķīrās Finanšu policijas pārvaldes Administratīvās vadības daļas vadītāja vietnieks Jurģis Kijoneks. Viņš iztērēja 26 tūkstošus eiro. Kijonekam gan pērn ir bijis arī kāds 20 tūkstošu eiro vērts pirkums un nekustamo īpašumu saraksts papildināts ar zemi un ēku Ozolnieku novadā. Kijoneks ir publiski zināms ar savu aptraipīto profesionālo darbību. Viņš savulaik figurēja žurnālistes Ilzes Jaunalksnes nelikumīgi noklausīto telefonsarunu lietā. Iespējams, tā rezultātā viņam atņēma pielaidi valsts noslēpumam. Līdzīgi kā Kijonekam, arī viņa dzīvesbiedrei, Finanšu policijas pārvaldes vadītāja vietniecei Evijai Sudmalei pērn no deklarācijas pazuduši ietaupījumi skaidrā naudā 8 tūkstošu eiro apmērā. Jāatzīmē, ka viņa šādā veidā ietaupījumus bija glabājusi pēdējos sešus gadus.

No 2014. gadā kopumā iekrātajiem 15 tūkstošiem eiro, pērn šķīrās arī Muitas policijas direktora vietnieks Jānis Boroviks. Kopš stāšanās amatā pirms četriem gadiem, viņš bija krājis tikai skaidrā naudā nevis bankā.

14 420 eiro iztērējis arī VID izmeklētājs Didzis Mežjānis. Taču atšķirībā no citiem, viņam palielinājās uzkrājumi bankā, kā arī iegādāts jauns auto.

Savukārt izmeklētājs Raivis Cimars pērn šķīries no visiem savas skaidras naudas uzkrājumiem 11 500 eiro apmērā. Jāuzsver, ka kopš 2002. gada viņš bija taupījis tikai skaidru naudu.

Finanšu un Muitas policijas pārvaldes ir VID ģenerāldirektores vietnieka Kaspara Čerņecka tiešā pakļautībā. Šonedēļ viņš piedalījās preses konferencē. Tajā Muitas policija lepojās ar atklāto apjomīgo kokaīna kravu. Taču šajā pasākumā Čerņeckis paguva izteikties arī par to, ka organizētās noziedzības grupējums rīko nomelnošanas kampaņu pret VID. Tajā pašā laikā par savu padoto, iespējams, aizdomīgajiem tēriņiem, viņam runāt neesot atļauts. Arī VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone jautājumu, par deklarācijās uzrādīto informāciju, komentēt atteicās. Tas tāpēc, ka darbiniekiem vēl esot iespēja precizēt iesniegtos datus. Līdz ar to nav zināms, vai un kā VID pārbauda skaidras naudas esamību atlikušajiem 11% darbinieku, kuri savus paradumus nav mainījuši.

Neraugoties uz apjomīgajiem tēriņiem, Kijonekam joprojām ir vislielākie skaidras naudas uzkrājumi. Pērn viņš aizvien turpināja glabāt pie sevis 45 tūkstošus eiro un 20 tūkstošus ASV dolāru. Turklāt Kijonekam nebija ietaupījumu bankā.

Uzkrājumu kādā no finanšu iestādēm nav arī izmeklētājam Mikam Indānam. Taču jau gadiem viņš glabā skaidru naudu. Turklāt viņam nav bijuši lieli darījumi iepriekš, kas ļautu tikt pie ietaupītajiem 22 200 eiro un 8 000 ASV dolāru. Iespējams, Indānam izdevies šo summu atlicināt no algas, kas pērn tikai nedaudz pārsniedza tūkstoš eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, bet iepriekšējos gadus bijusi vēl zemāka.

Ietaupījumu bankā pērn nebija arī VID izmeklētājam Edvīnam Repšam. Toties skaidrā naudā glabājušies 20 000 eiro. Taču Repšs pērn veicis nekustamā īpašuma darījumus, kuros nopelnījis vairāk nekā 56 tūkstošus eiro.

Lai mazinātu iespēju amatpersonām legalizēt noziedzīgā ceļā iegūtus līdzekļus, kā arī novērstu iespēju pieņemt «kukuli» nākotnē, VID rosinājis ierobežot skaidras naudas uzkrājumu veidošanu. Proti, amatpersonām šādā veidā atļaut glabāt vien līdz 20 minimālajām mēnešalgām. Piemēram, šogad tie būtu 7 400 eiro. «Jā, ierobežojumi būtu jāievieš, bet, iespējams, mēs varētu pastrādāt ar to, ka sākotnēji šādus ierobežojumus ieviešam personām, kuras stājas amatā pirmo reizi. Tad amatpersonai vajadzētu deklarēt to, cik tai ir skaidras naudas un noteikt ierobežojumu. Tas nozīmē, ka persona uzrāda visus savus uzkrājumus bankā un skaidrā naudā. Jau otrā gadā ir vienkārši pārbaudīt, vai mantiskais stāvoklis ir mainījies. Ja ir mainījies, tad ir jāprasa, kā tas ir izveidojies,» norāda finanšu ministres padomnieks stratēģiskajos jautājumos Jurijs Spiridonovs.

Tomēr skaidras naudas uzkrājumi nav vienīgā jautājumus rosinošā sadaļa amatpersonu deklarācijās. Piemēram, pērn Finanšu un Muitas policiju pārvaldē strādājošie izmeklētāji un viņu vadītāji kopumā bija aizdevuši vairāk nekā 400 tūkstošus eiro, turklāt lielāko daļu summas – vairāk nekā 300 tūkstošus eiro – izmeklētāji, kuriem salīdzinot ar viņu vadītājiem atalgojums ir zemāks.

Visvairāk aizdevis izmeklētājs Aivijs Lagzdiņš – vairāk nekā 100 tūkstošus eiro. Turklāt pērn viņam parādījies arī kāds jauns aizdevums astoņu tūkstošu eiro apmērā. Tikpat daudz, cik Lagzdiņš iepriekš bija glabājis skaidrā naudā.

Ar iespaidīgu aizdevumu summu izceļas arī Finanšu policijas pārvaldē strādājošais Dainis Pelņiks. Ilgstoši skaidrā naudā glabātā nauda jau pirms pieciem gadiem pārvērtās 80 tūkstošu eiro lielā aizdevumā. Pelņiks šobrīd no darba esot aizgājis. Raidījumam zināms, ka Pelņika uzvārds bija iekļauts tā dēvētajā, «melnajā sarakstā».

Komentēt izmaiņas deklarācijās, de facto lūdza arī pašiem VID darbiniekiem. Taču formālu atbildi sniedza VID Sabiedrisko attiecību daļa. Tajā bija uzskaitīti likuma panti, kāpēc amatpersonām nav jāsniedz skaidrojumi par saviem uzkrājumiem vai tēriņiem.

Ref: 102.000.102.12439


Pievienot komentāru

BNN nedēļas apkopojums: Demogrāfiskie rādītāji Latvijā biedējoši. Spēļu zāļu slēgšana

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro, paredz Zemkopības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts, kas iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Latvijas delegācijas vadītāja: Starptautisko tiesību pamatvērtība ir cilvēks

Starptautisko tiesību lielākā vērtība ir cilvēks, tā neaizskaramais gods un cieņa. Šo un citu Eiropas vērtību kvalitatīva aizsardzība ir nesaraujami saistīta ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu kvalitāti, kuras pamatā ir tiesnešu profesionalitāte, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere.

VID piemēro nodokļu atbalsta kārtību par kopējo summu 7,06 miljoniem

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, VID saņemti jau 3 342 pieteikumi. Uz šī gada 19.oktobri pieņemti 1 181 lēmums par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 7 062 601,45 eiro, ziņo Valsts ieņēmumu dienests.

Profesors: Atņemot naudu zinātnei, valsts «šauj sev kājā»

Šobrīd publiskajā telpā būtiski aktualizējies jautājums par nepietiekamo finansējumu zinātnei. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis visai skarbi raksturojis situāciju: Latvija melojusi Eiropas Savienībai un Eiropas Komisijai par to, ka 2020.gadā finansējums zinātnei mūsu valstī sasniegs 1,5% no valsts iekšzemes kopprodukta.

Krāpšanās iespēju novēršanai veiks OIK saņēmēju auditu

Ekonomikas ministrija veiks obligātās iepirkuma komponentes saņēmēju auditu un ar jaunu regulējumu centīsies izskaust krāpniecības iespējas, informē ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Igaunijā celtnieku algu kāpums – galvenais celtniecības cenu indeksa virzītājs

Celtniecības cenu indekss Igaunijā 2017.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar periodu no aprīļa līdz jūnijam, kāpis par 0,9%, un par 1,7%, ja salīdzina ar pērnā gada trešo ceturksni, tā aplēsuši igauņu statistiķi.

Rail Baltic iepirkumi turpmāk tiks apstrādāti Elektronisko iepirkumu sistēmā

Līdz ar izmaiņām Latvijas Republikas Publisko iepirkumu likumā visi turpmākie RB RAIL AS administrētie Rail Baltica iepirkumi tiks apstrādāti, izmantojot bezmaksas elektronisko informācijas sistēmu un tās e-konkursu apakšsistēmu.

Latvijas budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro

Vispārējās valdības budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro jeb 0,04 % no iekšzemes kopprodukta. Tikmēr vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds gada beigās bija 10 091,6 milj. eiro jeb 40,6 % no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tartu atkāpjas mēra vietnieki, kuri aizturēti par iespējamu kukuļņemšanu

Igaunijas otrajā lielākajā pilsētā Tartu no mēra vietnieku amatiem atkāpušies Artjoms Suvorovs un Valvo Semilarskis, kuri šonedēļ aizturēti uz aizdomu pamata par kukuļņemšanu.

Vienota ostu tīkla izveidē Latvijā plānots ieguldīt 5,9 miljonus eiro

Rīgas plānošanas reģiona un Kurzemes plānošanas reģiona ostās tiek uzsākts nozīmīgs tūrisma projekts, kura mērķis ir izveidot vienotu jahtu ostu tīklu Latvijā un Igaunijā ar kvalitatīviem pakalpojumiem, kas ļautu nākotnē attīstīt burāšanas tūrismu un piesaistīt ārvalstu burātājus no Skandināvijas un citām valstīm.

Eksperte: Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels «izdegšanas» risks

Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels izdegšanas risks, intervijā Latvijas Radio sacījusi kādreizējā domnīcas Providus direktore, pilsoniskās sabiedrības eksperte Dace Akule.

Vides piesārņojums pasaulē saistīts ar katru sesto priekšlaicīgas nāves gadījumu

Vides piesārņojums 2015.gadā bijis saistīts ar kopumā deviņiem miljoniem priekšlaicīgas nāves gadījumu, secināts pētījumā, kas kā divus cilvēka veselībai kaitīgākos vides piesārņojuma veidus izcēlis kaitīgu vielu klātbūni gaisā un ūdenī.

Pasaules akciju tirgi izjutuši spiedienu

Pasaules akciju tirgi ceturtdien, 19.oktobrī, izjutuši spiedienu, Volstrītā apsīkstot šonedēļ pieredzētajam akciju cenu pieaugumam, bet biržas Eiropā saskārās ar krīzi Katalonijā.

Producents: Kinoindustrijā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku

Latvijā pēdējos gados sākusi veidoties kinoindustrija, un īpaši priecē tas, ka tajā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku, intervijā sacījis režisors un producents, kompānijas Film Angels Productions pārstāvis Jānis Kalējs.

Autovadītājiem jābūt īpaši uzmanīgiem, drīzumā uz ceļiem gaidāms «melnais ledus»

Autovadītājiem jābūt īpaši vērīgiem uz autoceļa un jāpielāgo braukšanas paradumus, ņemot vērā laika apstākļus un ceļa seguma īpašības. Meteorologi prognozē, ka jau šajās brīvdienās naktīs gaisa temperatūra var pazemināties zem nulles, kas nozīmē, ka no rīta autoceļi vietām var būt apledojuši un slideni.

Infektoloģe: Gripa nogalina bioloģiski trauslākos, tostarp bērnus un grūtnieces

Gripa ir bērnu un jaunu pieaugušo infekcija, taču tā nogalina bioloģiski trauslākos, pauž Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu vakcinācijas centra vadītāja infektoloģe Dace Zavadska.

Atvieglo investoru darbību starp Latviju un Vjetnamu

Parakstīts Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokols.

Maltas žurnāliste nogalināta ar «tālvadības ierīces detonētu» spridzekli

Maltas amatpersonas pavēstījušas, ka atklāts – žurnāliste Dafne Karuana Galicija nonāvēta, automašīnā, kurā viņa braukusi, palaižot spridzekli ar tālvadības ierīci.

Tuvākajās dienās ieplūdīs aukstāks gaiss, bet nokrišņu būs maz

Kaut arī tuvākajās dienās virs Latvijas dominēs augsta spiediena atzars, tomēr sestdien, 21.oktobrī, Latvijas dienvidu rajonos ir sagaidāmi īslaicīgi nokrišņi ciklona darbības rezultātā virs Polijas teritorijas. Jau tuvākajās dienās Latvijā ieplūdīs aukstākas gaisa masas un, gan dienām, gan naktīm kļūstot vēsākām, iespējams jau nākamnedēļ atsevišķās vietās sagaidīsim pirmo sniegu, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Kučinskis: Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus

Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus, ceturtdien, 19.oktobrī, tikšanās laikā ar Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru sacījis Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Farmaceite: Viltīgā osteoporoze - nešķiro ne vecumu, ne dzimumu

Kaulu trauslums, biežas traumas un nepilnvērtīgs uzturs, kā arī mazkustīgs dzīvesveids ir ideāla vide, lai veidotos pirmie aizmetņi nopietnām kaulu un locītavu saslimšanām. Tā kā mūsdienās šī problēma kļūst arvien aktuālāka, arī farmaceitiem bieži tiek uzdoti jautājumi saistībā ar kaulu sāpēm, norāda Euroaptiekas farmaceite Daina Bulmeistere.

Barometrs: Nepietiekams materiālais stāvoklis liedz ģimenes pieaugumu

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vēlamais bērnu skaits ģimenē būtu vismaz trīs, bet realitātē vismaz pagaidām visbiežāk ģimenēs ir divi bērni un mazāk. Par iemeslu visbiežāk atzīts nepietiekams materiālais stāvoklis, liecina Baltic International Bank Latvijas barometra aptauja. 

Skandināvi pārpērk tūrisma uzņēmumu Lietuvā, gaidāmas pārmaiņas arī Latvijā

Nīderlandes tiešsaistes ceļojumu organizācija Otravo paplašinās un iegādājas lietuviešu tiešsaistes ceļojumu aģentūru Interno Partneris, tādā veidā piesakot sevi Baltijas tirgū.

Zviedrijas ārlietu ministre: seksuāla uzmākšanās pastāv arī politiskā līmenī

Zviedrijas ārlietu ministre paudusi atbalstu aktuālai sociālo mediju kampaņai, kas pievērš uzmanību seksuālas izmantošanas un uzmākšanās gadījumiem visā pasaulē un aicinājusi arī poltiķus Zviedrijā pievērsties šīs problēmas risināšanai.