bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 23.05.2017 | Vārda dienas: Leontīne, Ligija, Lonija, Leokādija
LatviaLatvija

Pēc skandāla VID darbinieku deklarācijās skaidrās naudas uzkrājumi strauji sarūk

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pēc janvārī publiskotā pētījuma par lielajiem skaidras naudas uzkrājumiem, aizdevumiem un regulāriem dāvinājumiem Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu un Muitas policiju pārvaldēs strādājošajiem izmeklētājiem un viņu vadītājiem, jaunākajās iesniegtajās deklarācijās pusei amatpersonu pazuduši uzkrājumi skaidrā naudā, izpētījis Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Raidījums pieļauj ka amatpersonām pērn nācies savus iekrājumus iztērēt dažādos sadzīviskos sīkumos, ko deklarācijās nav jāuzrāda, vai arī šiem darbiniekiem nekad iepriekš uzrādītie skaidras naudas uzkrājumi realitātē nav bijuši.

2014.gadā kopumā Finanšu un Muitas policiju pārvaldēs strādājošie skaidrā naudā bija iekrājuši teju 350 tūkstošus eiro. Statistikā vairs nav iekļauts bijušais izmeklētājs Roberts Dirnēns, kurš no savas mātes – skolotājas bija saņēmis pusmiljonu vērtu mantojumu, tostarp – lielu apjomu skaidrās naudas. Dirnēns no darba VID ir aizgājis. Tikmēr pārējiem viņa kolēģiem pērn šie uzkrājumi saruka līdz nepilniem 190 tūkstošiem eiro. Arī darbinieku skaits, kuri izvēlas saviem ietaupījumiem diezgan nedrošu veidu, ir krietni samazinājies. No apmēram 150 Finanšu un Muitas policiju pārvaldēs strādājošajiem izmeklētājiem un viņu vadītājiem, pērn skaidrā naudā iekrāja vien 11%, salīdzinot ar 2014. gadu, kad tādu bija 22%.

Pērn visvairāk no saviem skaidras naudas uzkrājumiem, kas iepriekš pārsniedza 87 tūkstošus eiro, šķīrās Finanšu policijas pārvaldes Administratīvās vadības daļas vadītāja vietnieks Jurģis Kijoneks. Viņš iztērēja 26 tūkstošus eiro. Kijonekam gan pērn ir bijis arī kāds 20 tūkstošu eiro vērts pirkums un nekustamo īpašumu saraksts papildināts ar zemi un ēku Ozolnieku novadā. Kijoneks ir publiski zināms ar savu aptraipīto profesionālo darbību. Viņš savulaik figurēja žurnālistes Ilzes Jaunalksnes nelikumīgi noklausīto telefonsarunu lietā. Iespējams, tā rezultātā viņam atņēma pielaidi valsts noslēpumam. Līdzīgi kā Kijonekam, arī viņa dzīvesbiedrei, Finanšu policijas pārvaldes vadītāja vietniecei Evijai Sudmalei pērn no deklarācijas pazuduši ietaupījumi skaidrā naudā 8 tūkstošu eiro apmērā. Jāatzīmē, ka viņa šādā veidā ietaupījumus bija glabājusi pēdējos sešus gadus.

No 2014. gadā kopumā iekrātajiem 15 tūkstošiem eiro, pērn šķīrās arī Muitas policijas direktora vietnieks Jānis Boroviks. Kopš stāšanās amatā pirms četriem gadiem, viņš bija krājis tikai skaidrā naudā nevis bankā.

14 420 eiro iztērējis arī VID izmeklētājs Didzis Mežjānis. Taču atšķirībā no citiem, viņam palielinājās uzkrājumi bankā, kā arī iegādāts jauns auto.

Savukārt izmeklētājs Raivis Cimars pērn šķīries no visiem savas skaidras naudas uzkrājumiem 11 500 eiro apmērā. Jāuzsver, ka kopš 2002. gada viņš bija taupījis tikai skaidru naudu.

Finanšu un Muitas policijas pārvaldes ir VID ģenerāldirektores vietnieka Kaspara Čerņecka tiešā pakļautībā. Šonedēļ viņš piedalījās preses konferencē. Tajā Muitas policija lepojās ar atklāto apjomīgo kokaīna kravu. Taču šajā pasākumā Čerņeckis paguva izteikties arī par to, ka organizētās noziedzības grupējums rīko nomelnošanas kampaņu pret VID. Tajā pašā laikā par savu padoto, iespējams, aizdomīgajiem tēriņiem, viņam runāt neesot atļauts. Arī VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone jautājumu, par deklarācijās uzrādīto informāciju, komentēt atteicās. Tas tāpēc, ka darbiniekiem vēl esot iespēja precizēt iesniegtos datus. Līdz ar to nav zināms, vai un kā VID pārbauda skaidras naudas esamību atlikušajiem 11% darbinieku, kuri savus paradumus nav mainījuši.

Neraugoties uz apjomīgajiem tēriņiem, Kijonekam joprojām ir vislielākie skaidras naudas uzkrājumi. Pērn viņš aizvien turpināja glabāt pie sevis 45 tūkstošus eiro un 20 tūkstošus ASV dolāru. Turklāt Kijonekam nebija ietaupījumu bankā.

Uzkrājumu kādā no finanšu iestādēm nav arī izmeklētājam Mikam Indānam. Taču jau gadiem viņš glabā skaidru naudu. Turklāt viņam nav bijuši lieli darījumi iepriekš, kas ļautu tikt pie ietaupītajiem 22 200 eiro un 8 000 ASV dolāru. Iespējams, Indānam izdevies šo summu atlicināt no algas, kas pērn tikai nedaudz pārsniedza tūkstoš eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, bet iepriekšējos gadus bijusi vēl zemāka.

Ietaupījumu bankā pērn nebija arī VID izmeklētājam Edvīnam Repšam. Toties skaidrā naudā glabājušies 20 000 eiro. Taču Repšs pērn veicis nekustamā īpašuma darījumus, kuros nopelnījis vairāk nekā 56 tūkstošus eiro.

Lai mazinātu iespēju amatpersonām legalizēt noziedzīgā ceļā iegūtus līdzekļus, kā arī novērstu iespēju pieņemt «kukuli» nākotnē, VID rosinājis ierobežot skaidras naudas uzkrājumu veidošanu. Proti, amatpersonām šādā veidā atļaut glabāt vien līdz 20 minimālajām mēnešalgām. Piemēram, šogad tie būtu 7 400 eiro. «Jā, ierobežojumi būtu jāievieš, bet, iespējams, mēs varētu pastrādāt ar to, ka sākotnēji šādus ierobežojumus ieviešam personām, kuras stājas amatā pirmo reizi. Tad amatpersonai vajadzētu deklarēt to, cik tai ir skaidras naudas un noteikt ierobežojumu. Tas nozīmē, ka persona uzrāda visus savus uzkrājumus bankā un skaidrā naudā. Jau otrā gadā ir vienkārši pārbaudīt, vai mantiskais stāvoklis ir mainījies. Ja ir mainījies, tad ir jāprasa, kā tas ir izveidojies,» norāda finanšu ministres padomnieks stratēģiskajos jautājumos Jurijs Spiridonovs.

Tomēr skaidras naudas uzkrājumi nav vienīgā jautājumus rosinošā sadaļa amatpersonu deklarācijās. Piemēram, pērn Finanšu un Muitas policiju pārvaldē strādājošie izmeklētāji un viņu vadītāji kopumā bija aizdevuši vairāk nekā 400 tūkstošus eiro, turklāt lielāko daļu summas – vairāk nekā 300 tūkstošus eiro – izmeklētāji, kuriem salīdzinot ar viņu vadītājiem atalgojums ir zemāks.

Visvairāk aizdevis izmeklētājs Aivijs Lagzdiņš – vairāk nekā 100 tūkstošus eiro. Turklāt pērn viņam parādījies arī kāds jauns aizdevums astoņu tūkstošu eiro apmērā. Tikpat daudz, cik Lagzdiņš iepriekš bija glabājis skaidrā naudā.

Ar iespaidīgu aizdevumu summu izceļas arī Finanšu policijas pārvaldē strādājošais Dainis Pelņiks. Ilgstoši skaidrā naudā glabātā nauda jau pirms pieciem gadiem pārvērtās 80 tūkstošu eiro lielā aizdevumā. Pelņiks šobrīd no darba esot aizgājis. Raidījumam zināms, ka Pelņika uzvārds bija iekļauts tā dēvētajā, «melnajā sarakstā».

Komentēt izmaiņas deklarācijās, de facto lūdza arī pašiem VID darbiniekiem. Taču formālu atbildi sniedza VID Sabiedrisko attiecību daļa. Tajā bija uzskaitīti likuma panti, kāpēc amatpersonām nav jāsniedz skaidrojumi par saviem uzkrājumiem vai tēriņiem.

Ref: 102.000.102.12439


Pievienot komentāru

Jauniešus izglīto par korupciju un mudina sekot pašvaldības vēlēšanām

Jauniešus izglīto par liela mēroga korupciju un mudina sekot pašvaldības vēlēšanām, ziņo Sabiedrības par atklātību - Delna direktora vietniece Liene Gātere.

Iedzīvotājiem - 29.maijā būs trauksmes sirēnu gatavības pārbaude

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests informē, ka šī gada 29.maijā no pulksten 14.00 līdz 14.15 uz trīs minūtēm tiks iedarbinātas trauksmes sirēnas.

Deputāti pārrunās Latvijas Bankas Aizsardzības pārvaldes lomu

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti trešdien, 24.maijā, dosies uz Latvijas Banku, lai pārrunātu tās Aizsardzības pārvaldes lomu valsts aizsardzībā, BNN ziņo Saeimas Preses dienestā.

LOB: Latvijas mežiem draud pastiprināta izciršana

Zemkopības ministrija nodevusi sabiedriskajai apspriešanai grozījumus koku ciršanas noteikumos, kas var novest pie Latvijas mežu pastiprinātas izciršanas un vēl lielāka spiediena uz mežu dabas vērtībām, BNN ziņo Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvji.

Ražuks dod mājienu, ka veselības aprūpes budžeta palielināšanai jāievieš jauns maksājums

Pašlaik iesaistītās puses vēl nav vienojušās par to, kur ņemt papildus līdzekļus veselības aprūpei, tomēr iespējams, ka tiks ieviests jauns maksājums, otrdien, 23.maijā, Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāmā stāsta Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētājs Romualds Ražuks.

Starptautiskie aizdevēji Grieķijai pagaidām liedz vitāli svarīgo aizdevumu

Grieķija nav saņēmusi starptautisko aizdevēju un eirozonas finanšu ministru piekrišanu tam, ka valsts ar krasiem taupības pasākumiem izdarījusi pietiekami, lai saņemtu nākamos aizdevuma miljardus, bet sarunas turpināsies, lai nodrošinātu pozitīvu fiskālā darba vērtējumu nākamajā Eirogrupas sanāksmē 15.jūnijā.

Latvijā atjaunošanas darbus plāno uzsākt 60 daudzdzīvokļu mājās

Plānots, ka šogad atjaunošanas darbi tiks uzsākti aptuveni 60 daudzdzīvokļu mājās visā Latvijā un siltumenerģijas patēriņš pēc darbu pabeigšanas tajās samazināsies vidēji par 50% gadā, BNN vēsta Attīstības finanšu institūcija Altum pārstāvji.

Investē 12 miljonus eiro automazgātavu tīkla izveidei Latvijā

Rīgā atklāj pilsētā lielāko Wash & Drive pašapkalpošanās automazgātavi ar septiņiem boksiem, kurā sadarbībā ar banku Citadele automazgātavas izveidē investēti 800 000 eiro, vēsta bankā.

Šadurskis: Latvijai jākļūst par pilntiesīgu CERN dalībvalsti

Izglītības un zinātnes ministrija rosinās Ministru kabinetu lemt par pilntiesīgu Latvijas zinātnes sadarbība ar Eiropas Kodolpētījumu organizāciju (CERN) dalībvalsts statusu, šādu iniciatīvu CERN nedēļas Latvijā atklāšanā pauda izglītības un zinātnes ministrs, profesors Kārlis Šadurskis.

EK: Latvijas nodokļu sistēma ir mazāk progresīva nekā citās bloka dalībvalstīs

Eiropas Komisija rekomendē Latvijai samazināt nodokļu slogu zemu ienākumu saņēmējiem, pārceļot to uz citiem avotiem, kas ir mazāk kaitīgi izaugsmei un veicina nodokļu maksāšanu.

Šogad apvienoto sauszemes un gaisa spēku mācību vadošā ir Latvija

No šā gada 3. līdz 15.jūnijam Latvijā notiks Amerikas Savienoto Valsts spēku Eiropā vadītās ikgadējās starptautiskās militārās mācības Saber Strike, uz kurām aktīvi sāk ierasties sabiedroto spēku karavīri un militārā tehnika, ziņo Aizsardzības ministrijā.

Lielbritānijā traģisks sprādziens pēc Arianas Grandes koncerta

Sprādzienā Lielbritānijā, kas noticis Mančestras sporta un mūzikas pasākumu arēnā, bojā gājuši 22 cilvēki un vēl 59 guvuši miesas bojājumus. sprādziens arēnā ar 21 tūkstoša apmeklētāju ietilpību nograndis pirmdienas, 22.maija, vakarā pēc amerikāņu popmūzikas dziedātājas Arianas Grandes koncerta. Notikušā apstākļi tiek noskaidroti.

FM: Arī turpmākajos ceturkšņos bezdarba līmenis turpinās samazināties

Arī turpmākajos ceturkšņos bezdarba līmenis turpinās samazināties, ko veicinās straujāki ekonomiskās attīstības tempi. Vienlaikus nodarbināto skaita pieaugumu turpinās ierobežot darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās, līdz ar to ekonomikas izaugsme balstīsies galvenokārt uz produktivitātes un investīciju pieaugumu, kamēr strādājošo skaits saglabāsies pagājušā gada līmenī, secina Finanšu ministrija.

Rosina aktualizēt pieteikumus rindā uz Rīgas pirmsskolas izglītības iestādēm

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments atgādina, ka bērnu vecākiem ir iespēja pārvaldīt un aktualizēt pieteikumus uz Rīgas bērnudārziem, lai elektroniskajā pieteikšanās sistēmā būtu aktuālākie dati veiksmīgai komunikācijai ar vecākiem.

Iedzīvotāji aicināti uz bezmaksas ādas veselības pārbaudēm jau 26.maijā

Noslēdzot Eiromelanomas mēneša aktivitātes, aicina iedzīvotājus uz ādas veselības pārbaudēm piektdien, 26.maijā, kur pasākuma laikā ikvienam būs iespēja bez maksas pārbaudīt savus ādas veidojumus, veikt to dermatoskopisko izmeklēšanu, kā arī saņemt Rīgas dermatoloģisko klīniku speciālistu konsultācijas un praktiskus padomus par saules aizsarglīdzekļu lietošanu.

Darbadevējiem jākompensē pirmās slimības dienas, vērtē igauņu arodbiedrības

Darbadevējiem būtu jāapmaksā slimības lapa arī par pirmajām trim dienām, kad darbinieks sasirdzis, aicinājusi Igaunijas Arodbiedrību savienību konfederācija.

Algu pēc nodokļiem līdz 450 eiro pirmajā ceturksnī Latvijā saņēma 41,9% strādājošo

Šogad pirmajā ceturksnī Latvijā pamata darbavietā neto darba algu (pēc nodokļu samaksas) līdz 450 eiro mēnesī saņēma 41,9% darba ņēmēju, kas ir par 1,8 procentpunktiem mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotā informācija.

Eksperts - Rail Baltica - savienojamība, kas sniedz ieguvumus visiem

Rail Baltica projekta galvenā būtība ir nevis mēģināt apkarot tās tendences, kas šobrīd notiek pasaulē, bet tieši otrādi - mēģināt tās izmantot savā labā, savu nostāju pauž Latvijas Bankas padomnieks Andris Strazds, kā arī norāda uz to, ka arvien vairāk ekonomiskā un sociālā attīstība koncentrējas lielajos un urbānajos pilsētu centros.

Apcietinātie Latvijas pilsoņi varēs vēlēt pašvaldību vēlēšanās ieslodzījuma vietās

Šī gada pašvaldību vēlēšanās aizdomās turētām, apsūdzētām vai tiesājamām personām, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, Latvijas pilsētas vai novada vēlēšanu komisija nodrošinās balsošanu ieslodzījuma vietā.

Eksperti aicina uzreiz nepiekrist mobilo sakaru operatoru piedāvātajām izmaiņām

Pirms viesabonēšanas pilnīgas atcelšanas mobilo sakaru operatori publiski paziņoja par izmaiņām tarifu plānos un ar to saistīto cenu paaugstināšanu, tāpēc Konkurences padome ir uzsākusi apstākļu noskaidrošanu, lai izvērtētu, vai cenu pieaugums ir saistīts ar ekonomiski pamatotiem apstākļiem vai arī tam nav saistības ar objektīvo tirgus situāciju.

Prognozes: Tramps savu amatu varētu atstāt pirms pilnvaru termiņa beigām

Līdz ar Amerikas Savienotās Valsts prezidenta Donalda Trampa lēmumu atlaist Federālās izmeklēšanās biroja direktoru, eksperti par aizvien reālāku iespēju uzskata, ka Tramps savu amatu atstās pirms pilnvaru termiņa beigām, Betsafe bukmeikeri šādu iespēju novērtējuši ar 50% varbūtību.

Gada laikā nodarbinātības līmenis pieaudzis par 0,6 procentpunktiem

Kopš 2016.gada 1.ceturksņa nodarbinātības līmenis pieaudzis par 0,6 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Papildus līdzekļus piešķirs vēl 16 kultūras pieminekļu projektu līdzfinansēšanai

Rīgas domes Īpašuma komitejas sēdē pirmdien, 22.maijā, deputāti lēmuši par papildus finansējuma piešķiršanu programmā Līdzfinansējums kultūras pieminekļu saglabāšanai. Atbalstīs vēl 16 kultūras pieminekļu projektu līdzfinansēšanu, informē Rīgas dome.

Latvijas uzņēmumi apsteidz kaimiņus biznesa ceļojumu organizēšanā

Latvijas uzņēmumi ir progresīvākie biznesa ceļojumu organizēšanā, apsteidzot kaimiņvalsti Lietuvu. Tomēr tie tērē ļoti lielus līdzekļus komandējumu plānošanai un organizēšanai, turklāt izmanto neefektīvus finansēšanas veidus - 20% darbinieku savus komandējumus ir spiesti priekšfinansēt no personīgajiem līdzekļiem, liecina starptautiska pētījuma rezultāti.

Tiesa noraida pieteikumus par viena dzimuma personu ģimenes attiecību reģistrēšanu

Administratīvā rajona tiesa noraidījusi pieteikumus par pienākumu dzimtsarakstu nodaļai izdot labvēlīgu administratīvo aktu - juridiski reģistrēt viendzimuma līdzpieteicēju ģimenes attiecības, norāda pieteicēju pārstāve Evita Goša.