bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 25.04.2018 | Vārda dienas: Līksma, Bārbala
LatviaLatvija

Pēc skandāla VID darbinieku deklarācijās skaidrās naudas uzkrājumi strauji sarūk

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pēc janvārī publiskotā pētījuma par lielajiem skaidras naudas uzkrājumiem, aizdevumiem un regulāriem dāvinājumiem Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu un Muitas policiju pārvaldēs strādājošajiem izmeklētājiem un viņu vadītājiem, jaunākajās iesniegtajās deklarācijās pusei amatpersonu pazuduši uzkrājumi skaidrā naudā, izpētījis Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Raidījums pieļauj ka amatpersonām pērn nācies savus iekrājumus iztērēt dažādos sadzīviskos sīkumos, ko deklarācijās nav jāuzrāda, vai arī šiem darbiniekiem nekad iepriekš uzrādītie skaidras naudas uzkrājumi realitātē nav bijuši.

2014.gadā kopumā Finanšu un Muitas policiju pārvaldēs strādājošie skaidrā naudā bija iekrājuši teju 350 tūkstošus eiro. Statistikā vairs nav iekļauts bijušais izmeklētājs Roberts Dirnēns, kurš no savas mātes – skolotājas bija saņēmis pusmiljonu vērtu mantojumu, tostarp – lielu apjomu skaidrās naudas. Dirnēns no darba VID ir aizgājis. Tikmēr pārējiem viņa kolēģiem pērn šie uzkrājumi saruka līdz nepilniem 190 tūkstošiem eiro. Arī darbinieku skaits, kuri izvēlas saviem ietaupījumiem diezgan nedrošu veidu, ir krietni samazinājies. No apmēram 150 Finanšu un Muitas policiju pārvaldēs strādājošajiem izmeklētājiem un viņu vadītājiem, pērn skaidrā naudā iekrāja vien 11%, salīdzinot ar 2014. gadu, kad tādu bija 22%.

Pērn visvairāk no saviem skaidras naudas uzkrājumiem, kas iepriekš pārsniedza 87 tūkstošus eiro, šķīrās Finanšu policijas pārvaldes Administratīvās vadības daļas vadītāja vietnieks Jurģis Kijoneks. Viņš iztērēja 26 tūkstošus eiro. Kijonekam gan pērn ir bijis arī kāds 20 tūkstošu eiro vērts pirkums un nekustamo īpašumu saraksts papildināts ar zemi un ēku Ozolnieku novadā. Kijoneks ir publiski zināms ar savu aptraipīto profesionālo darbību. Viņš savulaik figurēja žurnālistes Ilzes Jaunalksnes nelikumīgi noklausīto telefonsarunu lietā. Iespējams, tā rezultātā viņam atņēma pielaidi valsts noslēpumam. Līdzīgi kā Kijonekam, arī viņa dzīvesbiedrei, Finanšu policijas pārvaldes vadītāja vietniecei Evijai Sudmalei pērn no deklarācijas pazuduši ietaupījumi skaidrā naudā 8 tūkstošu eiro apmērā. Jāatzīmē, ka viņa šādā veidā ietaupījumus bija glabājusi pēdējos sešus gadus.

No 2014. gadā kopumā iekrātajiem 15 tūkstošiem eiro, pērn šķīrās arī Muitas policijas direktora vietnieks Jānis Boroviks. Kopš stāšanās amatā pirms četriem gadiem, viņš bija krājis tikai skaidrā naudā nevis bankā.

14 420 eiro iztērējis arī VID izmeklētājs Didzis Mežjānis. Taču atšķirībā no citiem, viņam palielinājās uzkrājumi bankā, kā arī iegādāts jauns auto.

Savukārt izmeklētājs Raivis Cimars pērn šķīries no visiem savas skaidras naudas uzkrājumiem 11 500 eiro apmērā. Jāuzsver, ka kopš 2002. gada viņš bija taupījis tikai skaidru naudu.

Finanšu un Muitas policijas pārvaldes ir VID ģenerāldirektores vietnieka Kaspara Čerņecka tiešā pakļautībā. Šonedēļ viņš piedalījās preses konferencē. Tajā Muitas policija lepojās ar atklāto apjomīgo kokaīna kravu. Taču šajā pasākumā Čerņeckis paguva izteikties arī par to, ka organizētās noziedzības grupējums rīko nomelnošanas kampaņu pret VID. Tajā pašā laikā par savu padoto, iespējams, aizdomīgajiem tēriņiem, viņam runāt neesot atļauts. Arī VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone jautājumu, par deklarācijās uzrādīto informāciju, komentēt atteicās. Tas tāpēc, ka darbiniekiem vēl esot iespēja precizēt iesniegtos datus. Līdz ar to nav zināms, vai un kā VID pārbauda skaidras naudas esamību atlikušajiem 11% darbinieku, kuri savus paradumus nav mainījuši.

Neraugoties uz apjomīgajiem tēriņiem, Kijonekam joprojām ir vislielākie skaidras naudas uzkrājumi. Pērn viņš aizvien turpināja glabāt pie sevis 45 tūkstošus eiro un 20 tūkstošus ASV dolāru. Turklāt Kijonekam nebija ietaupījumu bankā.

Uzkrājumu kādā no finanšu iestādēm nav arī izmeklētājam Mikam Indānam. Taču jau gadiem viņš glabā skaidru naudu. Turklāt viņam nav bijuši lieli darījumi iepriekš, kas ļautu tikt pie ietaupītajiem 22 200 eiro un 8 000 ASV dolāru. Iespējams, Indānam izdevies šo summu atlicināt no algas, kas pērn tikai nedaudz pārsniedza tūkstoš eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, bet iepriekšējos gadus bijusi vēl zemāka.

Ietaupījumu bankā pērn nebija arī VID izmeklētājam Edvīnam Repšam. Toties skaidrā naudā glabājušies 20 000 eiro. Taču Repšs pērn veicis nekustamā īpašuma darījumus, kuros nopelnījis vairāk nekā 56 tūkstošus eiro.

Lai mazinātu iespēju amatpersonām legalizēt noziedzīgā ceļā iegūtus līdzekļus, kā arī novērstu iespēju pieņemt «kukuli» nākotnē, VID rosinājis ierobežot skaidras naudas uzkrājumu veidošanu. Proti, amatpersonām šādā veidā atļaut glabāt vien līdz 20 minimālajām mēnešalgām. Piemēram, šogad tie būtu 7 400 eiro. «Jā, ierobežojumi būtu jāievieš, bet, iespējams, mēs varētu pastrādāt ar to, ka sākotnēji šādus ierobežojumus ieviešam personām, kuras stājas amatā pirmo reizi. Tad amatpersonai vajadzētu deklarēt to, cik tai ir skaidras naudas un noteikt ierobežojumu. Tas nozīmē, ka persona uzrāda visus savus uzkrājumus bankā un skaidrā naudā. Jau otrā gadā ir vienkārši pārbaudīt, vai mantiskais stāvoklis ir mainījies. Ja ir mainījies, tad ir jāprasa, kā tas ir izveidojies,» norāda finanšu ministres padomnieks stratēģiskajos jautājumos Jurijs Spiridonovs.

Tomēr skaidras naudas uzkrājumi nav vienīgā jautājumus rosinošā sadaļa amatpersonu deklarācijās. Piemēram, pērn Finanšu un Muitas policiju pārvaldē strādājošie izmeklētāji un viņu vadītāji kopumā bija aizdevuši vairāk nekā 400 tūkstošus eiro, turklāt lielāko daļu summas – vairāk nekā 300 tūkstošus eiro – izmeklētāji, kuriem salīdzinot ar viņu vadītājiem atalgojums ir zemāks.

Visvairāk aizdevis izmeklētājs Aivijs Lagzdiņš – vairāk nekā 100 tūkstošus eiro. Turklāt pērn viņam parādījies arī kāds jauns aizdevums astoņu tūkstošu eiro apmērā. Tikpat daudz, cik Lagzdiņš iepriekš bija glabājis skaidrā naudā.

Ar iespaidīgu aizdevumu summu izceļas arī Finanšu policijas pārvaldē strādājošais Dainis Pelņiks. Ilgstoši skaidrā naudā glabātā nauda jau pirms pieciem gadiem pārvērtās 80 tūkstošu eiro lielā aizdevumā. Pelņiks šobrīd no darba esot aizgājis. Raidījumam zināms, ka Pelņika uzvārds bija iekļauts tā dēvētajā, «melnajā sarakstā».

Komentēt izmaiņas deklarācijās, de facto lūdza arī pašiem VID darbiniekiem. Taču formālu atbildi sniedza VID Sabiedrisko attiecību daļa. Tajā bija uzskaitīti likuma panti, kāpēc amatpersonām nav jāsniedz skaidrojumi par saviem uzkrājumiem vai tēriņiem.

Ref: 102.000.102.12439


Pievienot komentāru

OECD veiks FKTK un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta lēmumu auditu

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija veiks Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta pieņemto lēmumu auditu, šodien pēc Finanšu sektora attīstības padomes sēdes žurnālistus informēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Starp pašvaldību amatpersonām lielākos ienākumus gūst Ameriks un Lembergs

Lielākos ienākumus pagājušajā gadā no Latvijas pašvaldību vēlētajām amatpersonām ir guvis Rīgas vicemērs Andris Ameriks, apsteidzot Ventspils mēru Aivaru Lembergu, liecina apkopotās amatpersonu deklarācijas.

Latvija Preses brīvības indeksā – augšup par četrām vietām

Prese Latvijā kļuvusi brīvāka, taču šajā demokrātijas aspektā mediju videmūsu valstī turpina apalikt no Igaunijas un Ziemeļvalstīm, tā secinājusi franču starptautiskā organizācija Reportieri bez robežām tās sagatavotajā Pasaules Preses brīvības indeksā 2018.

Rīgā ģimenēm jārēķinās ar dārgākiem dzīves apstākļiem nekā citās Baltijas galvaspilsētās, tā bankā

Lai gan pēdējos gados mājsaimniecību rocība Latvijā turpinājusi augt, vairums ģimeņu joprojām lielāko daļu savu ieņēmumu atvēl pārtikas iegādei, kā arī mājokļa un transporta izdevumu segšanai, vēsta Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Lauksaimniecības produktu cenu līmenis pērn palielinājies par 11,6%

Lauksaimniecības cenu indekss pērn palielinājies par 11,6%, ko galvenokārt ietekmēja lopkopības produkcijas cenu indeksa kāpums par 25,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Augkopības produkcijas cenu indekss pieaudzis par 2,2%.

Badastreiku pieteikušais Gapoņenko cietumā atsācis ēst

Apcietinātais nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongress vadītājs Aleksandrs Gapoņenko otrdienas, 24.aprīļa, vakarā Rīgas Centrālcietumā atsācis ēst.

51% iedzīvotāju neiegādātos preces, kuru ražošana piesārņo vidi

Videi draudzīgs dzīvesveids Latvijā, tāpat kā citviet pasaulē, kļūst arvien populārāks, un «zaļā domāšana» arvien spēcīgāk ietekmē arī Latvijas iedzīvotāju ikdienas paradumus. Jau 53% Latvijas iedzīvotāju, ikdienā izvēloties preces un pakalpojumus, priekšroku dod zīmoliem, kuri saudzē vidi, liecina AS Latvijas Zaļais punkts veiktā zaļo zīmolu izpēte.

Starptautiskajā nopludināto e-pasta paroļu sarakstā atrod 215 000 igauņu paroļu

Starptautiskajā datubāzē, kur apkopotas internetā nopludinātas e-pasta kastīšu paroles, atrodamas arī paroles, ko, lai piekļūtu savām vēstulēm, lietojuši ap 215 000 Igaunijas interneta lietotāju.

Abu Meri: Parlamentārā izmeklēšanas komisija varētu būt instruments Rīgas domes sistemātiskās korupcijas apkarošanai

«Nila Ušakova politika Rīgas pašvaldībā ir ne tikai nedemokrātiska režīma stilā, bet tajā nepārtraukti notiek sistemātiska korupcija, kas nu jau kļuvusi par tradīciju. Ja nedēļu nav ziņots par kādu skandālu, tad tas jau šķiet ļoti ilgi. Tas ir iemesls, kāpēc domāju par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi, lai pētītu korupcijas jautājumus Rīgas domē,» intervijā ar BNN stāsta Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Hosams Abu Meri.

Latvijas karavīri un militārā tehnika piedalās mācībās Combined Resolve Vācijā

No 24.aprīļa līdz 12.maijam Vācijā, Hohenfelsā Latvijas karavīri un militārā tehnika piedalās militārajās mācības Combined Resolve, lai trenētu savietojamību un sadarbību, kā arī spēju plānot un veikt kopējus pilna spektra operāciju taktiskos uzdevumus daudznacionālā vidē.

Spānijas kūrortpilsētā aizliegs izīrēt dzīvokļus atpūtniekiem

Spānijas kūrotpilsētā Palmā, kas atrodas Vidusjūras salā Maljorkā, pašvaldība nolēmusi liegt dzīvokļu īpašniekiem izīrēt savus dzīvokļus atpūtniekiem, tā kļūstot par pirmo vietu Spānijā, kur iecerēts ieviest šādu ierobežojumu.

Dombrovskis aicina uzņēmumus sagatavoties visiem Brexit scenārijiem

Uzņēmumiem un uzraugiem būtu jāturpina darbs, lai sagatavotos visiem iespējamiem Brexit scenārijiem, piedaloties Lielbritānijā notiekošajā starptautiskajā finanšu servisu forumā City Week, norāda Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgus savienības jautājumos Valdis Dombrovskis.

Pasaules Brīvo latviešu apvienība iebilst pret luteriskās baznīcas tiesību monopolizāciju

Pasaules Brīvo latviešu apvienība kategoriski iebilst pret Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas pasludināšanu par vienīgo tiesību pārmantotāju luteriskajai baznīcai, kas darbojās Latvijā līdz 1940.gadam.

FKTK nemaina pretcikliskās kapitāla rezerves normu, atstājot to 0% apmērā

Ņemot vērā makroekonomiskos un finanšu sektora rādītājus, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome nolēmusi atstāt bez izmaiņām pretcikliskās kapitāla rezerves normu riska darījumiem, kuri noslēgti ar Latvijas iekšzemes klientiem, nosakot to 0% apmērā, informē FKTK.

WhatsApp Eiropā paaugstinās lietotāju vecuma slieksni līdz 16 gadiem

Iecienītās ziņapmaiņas lietojumprogrammas WhatsApp uzturētāji apņēmušies Eiropas Savienībā dzīvojošiem lietotājiem paaugstināt no 13 līdz 16 gadiem vecumu, no kura atļauts to lietot. Amerikāņu uzņēmums noteikumus maina, gatavojoties ES Vispārīgās datu aizsardzības regulas ieviešanai.

Valdība gatava dalībai izstādē Expo 2020 Dubai atvēlēt 4,8 miljonus eiro

Valdība ir gatava dalībai starptautiskajā izstādē Expo 2020 Dubai atvēlēt 4,8 miljonus eiro, otrdien pēc Ministru kabineta sēdes atzīmē premjers Māris Kučinskis.

Augstākā tiesa skata Kristovska prasību pret Ventspils domi

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 25.aprīlī skata divus Ventspils domes deputāta Ģirta Valda Kristovska prasījumus pret Ventspils domi. «Ņemot vērā to, ka lieta tiks skatīta mutvārdu procesā, kurā atbildētājs ir ne tikai Ventspils dome, bet arī VARAM un Pašvaldību savienība, tas būs unikāls, līdz šim nebijis notikums līdzšinējā Latvijas tiesu praksē,» saka Kristovskis.

Slovākijā nominē jaunu iekšlietu ministru, gatavojas mainīt policijas priekšnieku

Slovākijā, kur turpinās žurnālista Jāna Kuceka slepkavības izmeklēšana, pēc otrā iekšlietu ministra atkāpšanās šogad, valdošā partija amatam nominējusi savu pārstāvi. Opozīcijas acīs šāds solis nevairo cerības uz neatkarīgu slepkavības izmeklēšanu, kas metusi ēnu arī valstī valdošo polistko eliti.

Virza iniciatīvu par pabalstu pensionāru atraitņiem

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 24.aprīlī, nolēma iesniegt izskatīšanai Saeimā grozījumus pensiju likumā, kas paredz ieviest pabalstu pensionāru atraitņiem.

Aizturēts iespējamais bijušās prokurores Birutas Lozes slepkava

Valsts policija atradusi iepriekš meklēšanā izsludināto bijušo totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas prokurori Birutu Lozi mirušu ar vardarbīgas nāves pazīmēm. Aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir aizturēts 1967.gadā dzimis vīrietis, kuram tiesa piemērojusi drošības līdzekli – apcietinājumu, informē VP.

Nordea nedaudz palielinājusi Latvijas un Igaunijas šā gada IKP pieauguma prognozi

Nordea nedaudz palielinājusi Latvijas un Igaunijas šā gada iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi, vienlaikus samazinot IKP pieauguma prognozi Lietuvai, liecina jaunākais bankas ekonomikas apskats.

Eurostat: Latvijā ceturtajā ceturksnī – otrs mazākais valsts parāda kritums ES

Latvijā pērn ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada bijis otrs mazākais vispārējā valdības parāda kritums attiecībā pret iekšzemes kopproduktu Eiropas Savienībā, liecina otrdien publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat dati.

No jūlija OIK saruks līdz 22,68 eiro par megavatstundu

Elektroenerģijas kopējās obligātā iepirkuma un jaudas komponentes vidējā vērtība no šā gada 1.jūlija saruks no 25,79 eiro par megavatstundu līdz 22,68 eiro par megavatstundu, lēmusi valdība.

Mūrniece Tallinā: Jāstiprina ES un NATO sadarbība drošībā un aizsardzībā

Cieša Eiropas Savienības un NATO sadarbība aizsardzības jomā ir svarīgāka nekā jebkad agrāk, īpaši kiberdrošības un hibrīddraudu jomā. To otrdien, 24.aprīlī, uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece ES dalībvalstu parlamentu spīkeru sanāksmē Tallinā, sakot vienu no programmatiskajām uzrunām sesijā par ES drošību un aizsardzību.