bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 21.06.2018 | Vārda dienas: Monvīds, Egita, Emīls
LatviaLatvija

Pēc Zolitūdes traģēdijas mudina pie kriminālatbildības saukt arī uzņēmumus

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

BNN, Baltic news, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUPagājuši četri mēneši kopš traģēdijas Zolitūdē, kad, sabrūkot veikala Maxima jumtam, bojā gāja 54 cilvēki. Policijai sākot izmeklēšanu, sabiedrību šokēja ziņas, kādi sodi draud potenciālajiem vainīgajiem. Tāpēc izstrādāti grozījumi likumā, kas sodus turpmāk darīs bargākus.

Tiesa, krimināltiesību speciālisti šaubās, vai atsevišķu cilvēku sodīšana būs pareizākā rīcība. Iespējams, vajadzētu pie kriminālatbildības saukt arī uzņēmumus, kas Latvijā ir reta prakse, ziņo Latvijas Radio.

«Man šķiet, ka mēs esam nonākuši tajā situācijā, kad laiks aizdomāties, ka droši vien sodu politika līdz šim nebija pārdomāta līdz galam,» tā mēnesi pēc Zolitūdes traģēdijas atzina Andrejs Grišins, Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks. Šī atziņa pēdējos četros mēnešos izskanējusi bieži. Līdz četriem gadiem cietumā – ar tādu sodu jārēķinās būs Zolitūdes traģēdijā vainīgajiem, kas pārkāpuši būvniecības noteikumus, un izraisījuši smagas sekas. Arī tad, ja bojā gājuši 54 cilvēki.

Tagad deputāti izstrādājuši likumprojektu, kas paredz bargākus sodus. Zolitūdes traģēdijas lietā tas gan neko nemainīs, jo jāpiemēro tā likuma redakcija, kas bija spēkā pārkāpuma brīdī.

Taču izmaiņas var līdzēt nākotnē. «Priekšlikuma būtība, pirmkārt, ir pārskatīt sankcijas, – ne tikai par būvniecības pārkāpumu, arī citos pantos, kur atsevišķu, kādu speciālu noteikumu pārkāpšanas dēļ var iestāties nopietnas sekas,» skaidro viens no jaunā likumprojekta iniciatoriem, Saeimas juridiskās komisijas deputāts Andrejs Judins.

«Otrais priekšlikums attiecīgajos pantos ir paredzēts – formulēt arī jaunu kvalificējošo pazīmi. Proti, bargāk sodīt par attiecīgajiem pārkāpumiem, ja iestājas divu vai vairāku cilvēku nāve. Patlaban mums ir kvalificējošā pazīme – smagas sekas – gan gadījumā, kad ir miesas bojājums vienam cilvēkam, miesas bojājums vairākiem cilvēkiem, viena nāve un arī vairāku cilvēku nāve,» skaidro Judins.

Likumprojektā noteikts: ja pārkāpjot būvniecības noteikumus, iestājas divu un vairāku cilvēku nāve, bargākā sankcija ir cietumsods līdz astoņiem gadiem. Tātad divreiz lielāks nekā šobrīd paredzētais. «Ir jāņem vērā, ka sekas iestājas aiz neuzmanības. Un, ja mēs rakstīsim šeit mūža ieslodzījumu, tad tas arī nebūs taisnīgi attiecībā uz tīšu cilvēku nonāvēšanu. Sodiem jābūt samērīgiem un taisnīgiem, un jāskatās arī no sistēmas viedokļa. Es domāju, ka likuma normām ir arī preventīvais efekts, proti, ka mēs piemērojam ne lai varētu biežāk piemērot, bet arī lai atturētu. Tas ir ļoti būtiski,» saka Judins.

Tiesa, grozījumi paredzēti vairākos Krimināllikuma pantos ne tikai attiecībā uz būvniecību, bet arī, piemēram, ugunsdrošības noteikumus. Te Judins atgādina pirms sešiem gadiem notikušo Reģu traģēdiju. Toreiz Alsungas pansionātā ugunsgrēks izdzēsa 26 cilvēku dzīvības. Arī toreiz bija nolaidība un ugunsdrošības noteikumu nepildīšana ar samērā nelieliem sodiem, bet nekas netika mainīts.

Piemēram, likumprojektā paredz mainīt sodu par ugunsdrošības noteikumu tīšu pārkāpšanu. Šobrīd pārkāpējam draud naudas sods, piespiedu darbs vai cietumsods līdz trim mēnešiem. Iecerētā maksimālā sankcija – ja iestājas divu vai vairāku cilvēku nāve – līdz astoņiem gadiem cietumā. Savukārt, ja ir smagas sekas, piemēram, iet bojā viens cilvēks vai smagi miesas bojājumi, tad bargākais sods ir līdz pieciem gadiem cietumā.

Likumprojekts jau atbalstīts Saeimas juridiskajā komisijā un pēc nedēļas to varētu pirmajā lasījumā skatīt Saeima. To konceptuāli atbalstījusi prokuratūra un policija. «Pie 54 cilvēku bojāejas, ja mums ir pants, kas paredz atbildību līdz četriem gadiem, es uzskatu, ka tas nav samērīgi,» atzīst iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis. Viņš pieļauj, ka, iespējams, līdz šim Latvijā pārkāpumi būvniecībā tika uzskatīti par mazāk nozīmīgiem. «Un tagad protams, sabiedrība prasa no izmeklēšanas to, lai būtu bargi sodi, bet savukārt policija likumus nepieņem, un nevarēs izdomāt likumu bargāku nekā tas ir. Tas ir sabiedrības uzstādījums, un politiķu jautājums, ko darīt šajā situācijā,» saka ministrs.

Tiesa izskan bažas, vai atsevišķu personu sodīšana būtu pareiza. «Diez vai būs iespējams kriminālprocesā ikvienas šīs personas darbības sasaistīt ar tām lielajām, kaitīgajām sekām, ko mūsu sabiedrības redzēja,» atzīst krimināltiesību eksperte, Providus pētniece Ilona Kronberga. Viņa pieļauj, ka Zolitūdes lietā, iespējams, īsti vietā būtu Latvijā maz izmantota praksi – saukt pie atbildības ne tikai fiziskas personas, bet arī uzņēmumus.

Uzņēmumu, protams, nevar ielikt cietumā, taču tam var piemērot naudas sodus vai, piemēram, pārtraukt tā darbību, saka Kronberga.

Krimināltiesību ekspertes ieskatā, par maz ir tikai ar darbinieku individuālu atbildību: «Šeit lēmumus pieņēmuši neskaitāmi cilvēki, un katrs pieņēmis savu mazo lēmumu šajā saistībā. Var būt tāda situācija, ka tieši kriminālprocesā šo mazo lēmumu, ko cilvēks pieņēmis, nebūs iespējams tieši sasaistīt ar konkrētajām kaitīgajām sekām, kas bija iestājušās un laupījis cilvēkiem dzīvību.»

Kronberga arī norāda, ka, visticamāk, neviens no lēmumu parakstītājiem nebija vēlējies ļaunās sekas, un būs bijusi tikai neuzmanība vai nolaidība. Tas savukārt mazina sodus. Viņa gan piebilst, ka, raugoties nākotnē, nevajadzētu tik daudz koncentrēties uz sodiem, bet meklēt projektēšanas un būvniecības procesā vājos punktus, lai traģēdijas neatkārtotos.

Vaicāts par iespējām pie kriminālatbildības saukt arī uzņēmumus Andrejs Grišins no Valsts policijas norāda, ka to vēl vērtēs: «Jebkurā gadījumā tas arī ir dienas kārtībā, jebkurā tādā procesā mēs arī saskaramies ar šādiem jautājumiem. Un, ja būs tāds pamats, es neredzu šķēršļus, ka mēs tā arī darītu.»

BNN jau vēstīja, ka izmeklējot Zolitūdes traģēdijas lietu, Valsts policija ir atklājusi, ka vairākiem dokumentiem, kas saistīti ar Priedaines ielas 20.nama būvniecības procesu, ir viltoti paraksti.

Šobrīd parakstu viltotājs ir noskaidrots un prokuratūra viņam jau piemērojusi sodu, informē VP.

Dokumentu viltošanas fakts atklājās pēc tam, kad izmeklētāju grupa strādāja ar kratīšanās izņemtajiem dokumentiem un daži no tiem radīja aizdomas par iespējamu viltojumu, tādējādi apstiprinot bažas par būvniecības procesā bieži sastopamo formālo attieksmi. Turpmākās izmeklēšanas darbības un veiktās ekspertīzes šīs aizdomas pastiprināja – uz dokumentiem bija viltots paraksts. Savā nodarījumā atzinās arī pati aizdomās turētā persona – 1952.gadā dzimis vīrietis.

Kā liecināja izmeklēšanas rīcībā esošie pierādījumi, minētie dokumentu viltojumi ir veikti 2011. gadā un ir saistīti ar objekta būvniecības pirmo kārtu. Lai nenovilcinātu šo izmeklēšanu un ņemot vērā, ka konkrētā nodarījuma formālais sastāvs pēc Krimināllikuma ir kvalificējams kā mazāk smags, tika pieņemts lēmums par šī nodarījuma izdalīšanu no kopējās Zolitūdes lietas izmeklēšanas. Pabeidzot visas nepieciešamās pirmstiesas izmeklēšanas darbības, šā gada 17.februārī kriminālprocess par dokumentu viltošanu tika nodots prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai. Šā gada 20. februārī prokuratūra pieņēmusi lēmumu par personas saukšanu pie kriminālatbildības, bet 27.februārī jau pieņemts prokurora priekšraksts par sodu – sešu minimālo mēnešalgu apmērā. Persona piespriesto sodu jau ir samaksājusi.

Par dokumentu viltošanu saņemtais sods neizslēdz iespēju šo personu saukt pie kriminālatbildības arī par citu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu saistībā ar Zolitūdes traģēdiju, ja izmeklēšanas gaitā tiks noskaidrots, ka šī persona tādus izdarījusi.

Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas kriminālprocess ir apjomīgs un darbietilpīgs – vairāk nekā 47 izmeklētāju grupa strādā pie vairākiem desmitiem tūkstošu dokumentu, kas jau šobrīd apvienoti vairāk nekā 30 sējumos.

Kā zināms, pagājušā gada 21.novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam Maxima, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.

102.000.102.6970


Pievienot komentāru

Ukrainas plānotā pretkorupcijas tiesa nestrādātu iedarbīgi, tā aizdevēji SVF

Ieklausoties Rietumu spiedienā aktīvāk cīnīties ar korupciju, Ukrainas parlaments jūnijā ir pieņēmis likumu par īpašas pretkorupcijas tiesas izveidi, tomēr Kijevas naudas devējs Starptautskais Valūtas fonds jau aicinājis likumu grozīt, lai panāktu, ka tiesa tiešām var strādās iedarbīgi.

Latvijā preču un pakalpojumu cenu līmenis pērn bijis 72% no ES vidējā

Patēriņa preču un pakalpojumu cenu līmenis Latvijā pērn bijis 72% no Eiropas Savienībā vidējā, liecina ES statistikas pārvaldes Eurostat jaunākie dati.

Diplomātisko pasi plāno izsniegt arī Satversmes tiesas tiesnešiem un Augstākās tiesas priekšsēdētājam

Saeima trešdien, 20.jūnijā, konceptuāli atbalstījusi grozījums likumā Par diplomātisko pasi, kas paredz tiesības diplomātisko pasi saņemt arī Satversmes tiesas tiesnešiem un Augstākās tiesas priekšsēdētājam, vēsta Saeimas Preses dienests.

Atbalsta konvencijas par kuģu balasta ūdens kontroli un pārvaldību ratificēšanu

Saeima otrajā galīgajā lasījumā, trešdien, 20.jūnijā, atbalstīja likumprojektu ar kuru ratificē 2004.gada Starptautisko konvenciju par kuģu balasta ūdens un nosēdumu kontroli un pārvaldību. Konvencija paredz tās dalībvalstu vienotu rīcību, lai ar kuģu balasta ūdens un nosēdumu kontroli un pārvaldību novērstu, samazinātu un likvidētu kaitīgu ūdens organismu un patogēnu pārnesi.

Saeima par atzīmējamo dienu nosaka Latgales kongresa dienu

Saeima trešdien, 20.jūnijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām, kas par atzīmējamo dienu nosaka 27.aprīli – Latgales kongresa dienu.

Turpmāk sabiedriskie mediji vairs nebūs reklāmas tirgū

Saeima otrajā lasījumā steidzamības kārtā atbalstījusi grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas paredz sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu iziešanu no reklāmas tirgus visās platformās no 2021.gada, vēsta Saeimas Preses dienests.

Gobzems: Mums šodien cenšas aizvērt muti; KPV LV nav izdevīgi esošajai varai

«Mēs neesam izdevīgi esošajai varai, jau ierastajai kārtībai, jo pirmo reizi priekšvēlēšanu laikā kāda partija ir gatava runāt ar faktiem. Mums šodien cenšas aizvērt muti,» tā preses konferencē pēc KPV LV deputāta Artusa Kaimiņa KNAB aizturēšanas izsakās partijas izvirzītais premjera kandidāts Aldis Gobzems.

Turpmāk mazāk smagu noziegumu izmeklēšanas process būs paātrināts

Saeima trešdien, 20.jūnijā, trešajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Kriminālprocesa likumā, ar kurām vienkāršos un paātrinās mazāk smagu noziegumu izmeklēšanas procesu, ziņo Saeimas Preses dienests.

Vjetnamā strādājošos Latvijas uzņēmumus ar ienākuma nodokļiem neapliks dubulti

Vjetnamā strādājošiem Latvijas uzņēmējiem turpmāk paredzēts nodrošināt stabilu nodokļu maksāšanas režīmu, ko neietekmēs Vjetnamas normatīvo aktu grozījumi, ziņo Saeimas Preses dienests.

Igaunijas nodevēju Simmu tiesa atstāj cietumā uz visiem 12 gadiem

Tartu Apgabaltiesa nolēmusi, ka Igaunijas Aizsardzības ministrijas bijušajam vadošam darbiniekam Hermanam Simmam, kurš notiesāts par valsts nodevību, ir jāizcieš tam piespriestie 12 ar pusi gadi cietumā bez iespējas tik atbrīvotam agrāk.

Paplašinās atbildību par valsts karoga zaimošanu

Par dekoratīvos nolūkos lietota Latvijas valsts karoga vai karoga attēla zaimošanu vainīgās personas būs saucamas pie atbildības, tāpat stingrāk uzraudzīs karoga izgatavošanu un izplatīšanu tirdzniecībai. To paredz Saeimas Juridiskajā komisijā galīgajam lasījumam parlamentā atbalstītie grozījumi Latvijas valsts karoga likumā.

HES un vēja elektrostacijās pērn saražots par 70,5% vairāk elektroenerģijas

Kopējais energoresursu patēriņš 2017.gadā bijis 194,9 petadžouli, kas ir par 5,5% vairāk nekā 2016.gadā. Pēdējo piecu gadu laikā no 2013.gada  līdz 2017.gadam kopējais energoresursu patēriņš nav būtiski mainījies, bet par 2,55 procentpunktiem palielinājies atjaunīgo energoresursu īpatsvars tajā.

Aplēses: Igaunijā 15% pusaudžu cieš no psihiskām slimībām

Igaunijā aptuveni 30 000 pusaudžu vecumā no 15 līdz 19 gadiem, kas ir ap 15% no visiem iedzīvotājiem šajā vecuma grupā, ir konstatēta kāda psihiska slimība vai traucējumi, bet recepšu antidepresantus lieto tuvu pie 3 000 nepilngadīgajiem, tā liecina oficiālās aplēses, kaut arī precīzu datu šajā jomā nav.

Saeima balsojumā neatbalsta Rasnača demisiju

Trešdien, 20.jūnijā, Saeima ar balsojumu 33 par un 41 pret, deviņiem deputātiem atturoties, neatbalstīja tieslietu ministra Dzintara Rasnača (VL–TB/LNNK) demisiju.

Maigāki sodi digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētajiem; idejas autori cietumsodu nesaņem

Rīgas apgabaltiesa pasludināja saīsināto spriedumu tā dēvētās digitālās televīzijas lietā, ar kuru attaisnoja iepriekš notiesāto bijušo Nacionālā teātra direktoru Ojāru Rubeni, taču piemēroja naudas sodus un reālu brīvības atņemšanu citiem apsūdzētajiem.

Pēc Saeimas sēdes KNAB darbinieki aiztur Kaimiņu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieki  pēc Saeimas sēdes aizturēja parlamentārieti Artusu Kaimiņu. Viņš zināja teikt, ka uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju izsaukta partijas grāmatvede, un piebilda, ka nespējot saprast, kāpēc birojs to darījis, jo partijai tā dēvētās «melnās kases» neesot.

ASV izstājas no ANO Cilvēktiesību padomes

Amerikas Savienotās Valstis ir paziņojušas par izstāšanos no ANO Cilvēktiesību padomes, kas uzrauga cilvēktiesību ievērošanu pasaulē, Vašingtonai uzskatot, ka organizācijā tiek ievēlētas valstis, kuras ilgstoši pieļauj rupjus cilvēktiesību pārkāpumus.

Vai atklāto «mafijas» shēmu dēļ kriminālvajāšanai izdos Kaimiņu?

Pašlaik Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskata Ģenerālprokuratūras lūgumu izdot kriminālvajāšanai Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu,  apstiprināja KPV LV premjera amata kandidāts advokāts Aldis Gobzems.

Kontroles dienests nedrīkstētu atrasties viena cilvēka pakļautībā, tā Znotiņa

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests nedrīkstētu atrasties viena cilvēka pakļautībā, norāda Kontroles dienesta priekšniece Ilze Znotiņa.

Kanāda legalizē marihuānu lietošanai vienkārši tāpat

Kanādas parlaments pieņēmis likumu, kas paredz atļaut lietot marihuānu atpūtas nolūkos. Šīs psihoaktīvā auga lietošana medicīniskos nolūkos Kanādā bijusi atļauta kopš 2001.gada.

Deputāti: kredītņēmēju spēju atmaksāt aizdevumu vērtēs stingrāk

Latvijā vēlas stingrāk vērtēt kredītņēmēju spēju aizdevumu atmaksāt, informē Saeimas Preses dienests.

Plāno aizliegt militārās apmācības, kas netiek organizētas valsts aizsardzībai

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien, 19.jūnijā, otrajā lasījumā atbalstīja priekšlikumu, kas paredz noteikt aizliegumu veikt, organizēt un piedalīties militāri taktisku uzdevumu izpildes apmācībās.

Čakša apstiprina Lietuvas dienestu veiktu pratināšanu, tomēr detaļās neieslīgst

Lietuvas dienesti lietā par iespējamu korupciju Nacionālajā asins centrā ir nopratinājuši arī Latvijas veselības ministri Andu Čakšu, atzīst amatpersona.

Cilvēktiesību komiteja: VDK dokumentiem jābūt publiski pieejamiem

Latvijas PSR Valsts drošības komitejas dokumenti ir daļa no nacionālā dokumentārā mantojuma, kas jānodod mūžīgai glabāšanai kā nedalāms kopums un kuriem jābūt publiski pieejamiem pētniecībai Latvijas Nacionālajā arhīvā.

Francijas prezidents publiski audzina pusaudzi par nepieklājīgu izturēšanos

«Kā iet, Manu?» tā Francijas prezidentu Emanuelu Makronu uzrunājis kāds jaunietis svinīgas ceremonijas laikā, turklāt liberāli noskaņotā politiķa priekšā dziedājis starptautisko sociālistu himnu.

Jaunākie komentāri