bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 19.01.2018 | Vārda dienas: Alnis, Andulis
LatviaLatvija

Pēc Zolitūdes traģēdijas mudina pie kriminālatbildības saukt arī uzņēmumus

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

BNN, Baltic news, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUPagājuši četri mēneši kopš traģēdijas Zolitūdē, kad, sabrūkot veikala Maxima jumtam, bojā gāja 54 cilvēki. Policijai sākot izmeklēšanu, sabiedrību šokēja ziņas, kādi sodi draud potenciālajiem vainīgajiem. Tāpēc izstrādāti grozījumi likumā, kas sodus turpmāk darīs bargākus.

Tiesa, krimināltiesību speciālisti šaubās, vai atsevišķu cilvēku sodīšana būs pareizākā rīcība. Iespējams, vajadzētu pie kriminālatbildības saukt arī uzņēmumus, kas Latvijā ir reta prakse, ziņo Latvijas Radio.

«Man šķiet, ka mēs esam nonākuši tajā situācijā, kad laiks aizdomāties, ka droši vien sodu politika līdz šim nebija pārdomāta līdz galam,» tā mēnesi pēc Zolitūdes traģēdijas atzina Andrejs Grišins, Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks. Šī atziņa pēdējos četros mēnešos izskanējusi bieži. Līdz četriem gadiem cietumā – ar tādu sodu jārēķinās būs Zolitūdes traģēdijā vainīgajiem, kas pārkāpuši būvniecības noteikumus, un izraisījuši smagas sekas. Arī tad, ja bojā gājuši 54 cilvēki.

Tagad deputāti izstrādājuši likumprojektu, kas paredz bargākus sodus. Zolitūdes traģēdijas lietā tas gan neko nemainīs, jo jāpiemēro tā likuma redakcija, kas bija spēkā pārkāpuma brīdī.

Taču izmaiņas var līdzēt nākotnē. «Priekšlikuma būtība, pirmkārt, ir pārskatīt sankcijas, – ne tikai par būvniecības pārkāpumu, arī citos pantos, kur atsevišķu, kādu speciālu noteikumu pārkāpšanas dēļ var iestāties nopietnas sekas,» skaidro viens no jaunā likumprojekta iniciatoriem, Saeimas juridiskās komisijas deputāts Andrejs Judins.

«Otrais priekšlikums attiecīgajos pantos ir paredzēts – formulēt arī jaunu kvalificējošo pazīmi. Proti, bargāk sodīt par attiecīgajiem pārkāpumiem, ja iestājas divu vai vairāku cilvēku nāve. Patlaban mums ir kvalificējošā pazīme – smagas sekas – gan gadījumā, kad ir miesas bojājums vienam cilvēkam, miesas bojājums vairākiem cilvēkiem, viena nāve un arī vairāku cilvēku nāve,» skaidro Judins.

Likumprojektā noteikts: ja pārkāpjot būvniecības noteikumus, iestājas divu un vairāku cilvēku nāve, bargākā sankcija ir cietumsods līdz astoņiem gadiem. Tātad divreiz lielāks nekā šobrīd paredzētais. «Ir jāņem vērā, ka sekas iestājas aiz neuzmanības. Un, ja mēs rakstīsim šeit mūža ieslodzījumu, tad tas arī nebūs taisnīgi attiecībā uz tīšu cilvēku nonāvēšanu. Sodiem jābūt samērīgiem un taisnīgiem, un jāskatās arī no sistēmas viedokļa. Es domāju, ka likuma normām ir arī preventīvais efekts, proti, ka mēs piemērojam ne lai varētu biežāk piemērot, bet arī lai atturētu. Tas ir ļoti būtiski,» saka Judins.

Tiesa, grozījumi paredzēti vairākos Krimināllikuma pantos ne tikai attiecībā uz būvniecību, bet arī, piemēram, ugunsdrošības noteikumus. Te Judins atgādina pirms sešiem gadiem notikušo Reģu traģēdiju. Toreiz Alsungas pansionātā ugunsgrēks izdzēsa 26 cilvēku dzīvības. Arī toreiz bija nolaidība un ugunsdrošības noteikumu nepildīšana ar samērā nelieliem sodiem, bet nekas netika mainīts.

Piemēram, likumprojektā paredz mainīt sodu par ugunsdrošības noteikumu tīšu pārkāpšanu. Šobrīd pārkāpējam draud naudas sods, piespiedu darbs vai cietumsods līdz trim mēnešiem. Iecerētā maksimālā sankcija – ja iestājas divu vai vairāku cilvēku nāve – līdz astoņiem gadiem cietumā. Savukārt, ja ir smagas sekas, piemēram, iet bojā viens cilvēks vai smagi miesas bojājumi, tad bargākais sods ir līdz pieciem gadiem cietumā.

Likumprojekts jau atbalstīts Saeimas juridiskajā komisijā un pēc nedēļas to varētu pirmajā lasījumā skatīt Saeima. To konceptuāli atbalstījusi prokuratūra un policija. «Pie 54 cilvēku bojāejas, ja mums ir pants, kas paredz atbildību līdz četriem gadiem, es uzskatu, ka tas nav samērīgi,» atzīst iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis. Viņš pieļauj, ka, iespējams, līdz šim Latvijā pārkāpumi būvniecībā tika uzskatīti par mazāk nozīmīgiem. «Un tagad protams, sabiedrība prasa no izmeklēšanas to, lai būtu bargi sodi, bet savukārt policija likumus nepieņem, un nevarēs izdomāt likumu bargāku nekā tas ir. Tas ir sabiedrības uzstādījums, un politiķu jautājums, ko darīt šajā situācijā,» saka ministrs.

Tiesa izskan bažas, vai atsevišķu personu sodīšana būtu pareiza. «Diez vai būs iespējams kriminālprocesā ikvienas šīs personas darbības sasaistīt ar tām lielajām, kaitīgajām sekām, ko mūsu sabiedrības redzēja,» atzīst krimināltiesību eksperte, Providus pētniece Ilona Kronberga. Viņa pieļauj, ka Zolitūdes lietā, iespējams, īsti vietā būtu Latvijā maz izmantota praksi – saukt pie atbildības ne tikai fiziskas personas, bet arī uzņēmumus.

Uzņēmumu, protams, nevar ielikt cietumā, taču tam var piemērot naudas sodus vai, piemēram, pārtraukt tā darbību, saka Kronberga.

Krimināltiesību ekspertes ieskatā, par maz ir tikai ar darbinieku individuālu atbildību: «Šeit lēmumus pieņēmuši neskaitāmi cilvēki, un katrs pieņēmis savu mazo lēmumu šajā saistībā. Var būt tāda situācija, ka tieši kriminālprocesā šo mazo lēmumu, ko cilvēks pieņēmis, nebūs iespējams tieši sasaistīt ar konkrētajām kaitīgajām sekām, kas bija iestājušās un laupījis cilvēkiem dzīvību.»

Kronberga arī norāda, ka, visticamāk, neviens no lēmumu parakstītājiem nebija vēlējies ļaunās sekas, un būs bijusi tikai neuzmanība vai nolaidība. Tas savukārt mazina sodus. Viņa gan piebilst, ka, raugoties nākotnē, nevajadzētu tik daudz koncentrēties uz sodiem, bet meklēt projektēšanas un būvniecības procesā vājos punktus, lai traģēdijas neatkārtotos.

Vaicāts par iespējām pie kriminālatbildības saukt arī uzņēmumus Andrejs Grišins no Valsts policijas norāda, ka to vēl vērtēs: «Jebkurā gadījumā tas arī ir dienas kārtībā, jebkurā tādā procesā mēs arī saskaramies ar šādiem jautājumiem. Un, ja būs tāds pamats, es neredzu šķēršļus, ka mēs tā arī darītu.»

BNN jau vēstīja, ka izmeklējot Zolitūdes traģēdijas lietu, Valsts policija ir atklājusi, ka vairākiem dokumentiem, kas saistīti ar Priedaines ielas 20.nama būvniecības procesu, ir viltoti paraksti.

Šobrīd parakstu viltotājs ir noskaidrots un prokuratūra viņam jau piemērojusi sodu, informē VP.

Dokumentu viltošanas fakts atklājās pēc tam, kad izmeklētāju grupa strādāja ar kratīšanās izņemtajiem dokumentiem un daži no tiem radīja aizdomas par iespējamu viltojumu, tādējādi apstiprinot bažas par būvniecības procesā bieži sastopamo formālo attieksmi. Turpmākās izmeklēšanas darbības un veiktās ekspertīzes šīs aizdomas pastiprināja – uz dokumentiem bija viltots paraksts. Savā nodarījumā atzinās arī pati aizdomās turētā persona – 1952.gadā dzimis vīrietis.

Kā liecināja izmeklēšanas rīcībā esošie pierādījumi, minētie dokumentu viltojumi ir veikti 2011. gadā un ir saistīti ar objekta būvniecības pirmo kārtu. Lai nenovilcinātu šo izmeklēšanu un ņemot vērā, ka konkrētā nodarījuma formālais sastāvs pēc Krimināllikuma ir kvalificējams kā mazāk smags, tika pieņemts lēmums par šī nodarījuma izdalīšanu no kopējās Zolitūdes lietas izmeklēšanas. Pabeidzot visas nepieciešamās pirmstiesas izmeklēšanas darbības, šā gada 17.februārī kriminālprocess par dokumentu viltošanu tika nodots prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai. Šā gada 20. februārī prokuratūra pieņēmusi lēmumu par personas saukšanu pie kriminālatbildības, bet 27.februārī jau pieņemts prokurora priekšraksts par sodu – sešu minimālo mēnešalgu apmērā. Persona piespriesto sodu jau ir samaksājusi.

Par dokumentu viltošanu saņemtais sods neizslēdz iespēju šo personu saukt pie kriminālatbildības arī par citu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu saistībā ar Zolitūdes traģēdiju, ja izmeklēšanas gaitā tiks noskaidrots, ka šī persona tādus izdarījusi.

Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas kriminālprocess ir apjomīgs un darbietilpīgs – vairāk nekā 47 izmeklētāju grupa strādā pie vairākiem desmitiem tūkstošu dokumentu, kas jau šobrīd apvienoti vairāk nekā 30 sējumos.

Kā zināms, pagājušā gada 21.novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam Maxima, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.

102.000.102.6970


Pievienot komentāru

Čigāne: Izaugsmes laiks ir īstais brīdis reformām

Strukturālās reformas Latvijā jāveic bez liekas kavēšanās. Latvijai jāieklausās Eiropas Komisijas rekomendācijās un tās jāīsteno jau tagad, piektdien, 19.janvārī, pēc sēdes uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Pieaudzis policijas lēmumu skaits par varmākas nošķiršanu no upura

Pērn Valsts policija pieņēma 695 lēmumus par varmākas nošķiršanu no upura, kas ir par gandrīz četrām reizēm vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika pieņemti 184 šādi lēmumi, informē policijas pārstāve Kristīne Lāce-Štrodaha.

Mūrniece: Satversmes tiesas autoritāte var veicināt nepieciešamās reformas

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsver Satversmes tiesas autoritātes nozīmi tiesu sistēmai nepieciešamo reformu īstenošanā un uzticamības vairošanā. Turklāt diskusijas dalībnieki atzinuši, ka Satversmes tiesas un Saeimas sadarbība ir bijusi laba.

Lursoft: Pērn uzņēmumiem piemēroto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%

Pagājušajā gadā juridiskām personām reģistrēti 13 779 jauni nodrošinājumi un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pērn reģistrēto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Latvenergo krimināllietā vairāki apsūdzētie varēs neapmeklēt sēdes

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien, 19.janvārī, sākot skatīt apjomīgo Latvenergo kukuļošanas pamata krimināllietu pret 12 apsūdzētajiem, atļāva vairākiem no viņiem uz turpmākajām tiesas sēdēm neierasties.

Apdrošinātājs: Divkāršojies atlīdzību skaits par ziemas sporta veidos gūtajām traumām

Pēdējo trīs gadu laikā atlīdzību skaits par traumām, kas gūtas, nodarbojoties ar ziemas sporta aktivitātēm, palielinājies vairāk nekā divas reizes, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta dati.

VUGD atgādina: Šobrīd atrasties uz ledus ir ļoti bīstami

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina ikvienam, ka ziemas periodā ielūzt ledū un noslīkst ne tikai makšķernieki, bet arī cilvēki, kas, piemēram, pastaigājas vai slidinās pa ledu. Tāpēc VUGD aicina iedzīvotājus nedoties uz ledus, jo tas ir bīstami un var apdraudēt cilvēka veselību un dzīvību.

Ukrainas lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, uzskata FM

Ukrainas 2017.gada pēdējās dienās pieņemtais lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, norāda Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

KP: Iepirkumu rīkotāji var visātrāk pamanīt karteļu pazīmes

Konkurences padome vērš uzmanību uz iepirkumu rīkotāju iespējām pirmajiem pamanīt aizdomīgas sakritības pretendentu piedāvājumos, kas var liecināt par iespējamām uzņēmumu aizliegtām vienošanām. Šādos gadījumos iepirkumu rīkotājiem ir būtiski nepalikt vienaldzīgiem, bet gan par sakritībām ziņot KP.

Lielu izmaksu dēļ mākslīgā ledus slidotavu Bauskā šogad neierīkos

Mākslīgā ledus slidotava, kas Bauskā darbojās pagājušajā ziemā, šogad pilsētā lielu izmaksu dēļ netiks ierīkota.

Alkohola pārdevējus Igaunijā pārbaudīs mazie «policisti»

Lai atrastu pārdevējus, kuri nepilngadīgajiem nelikumīgi pārdod alkoholu vai tabakas izstrādājumus, policija Igaunijā turpmāk drīkstēs darbā iesaistīt nepilngadīgos, kuru uzdevums būs mēģināt nopirkt neatļautās preces.

Patēriņam Latvijā nodoto cigarešu skaits pērn 11 mēnešos samazinājies par 1,4%

Pagājušā gada 11 mēnešos patēriņam Latvijā kopumā nodoti 1,757 miljardi cigarešu, kas ir par 25,642 miljoniem cigarešu jeb 1,4% mazāk nekā 2016.gada 11 mēnešos.

PVD: Biodrošības prasībām Latvijā neatbilst 5-6% mājas cūku novietņu

 Biodrošības prasībām patlaban neatbilst 5-6% no kopējā mājas cūku novietņu skaita Latvijā un tas nozīmē, ka vairums cūkkopju attiecīgās prasības ievēro, norāda Pārtikas un veterinārā dienesta Novietņu uzraudzības daļas vadītāja Maija Irbe.

Ekonomists: Svarīgākajai reformai jānotiek cilvēku galvās

«No biznesa skolā mācītajām psiholoģijas gudrībām man vislabāk palikusi prātā iekšējās/ārējās kontroles punkta ideja. Ir cilvēki, kuri tic, ka viņi paši nosaka savu likteni, un ir tādi, kuri domā, ka to nosaka ārēji spēki. Man ir ļoti lielas aizdomas, ka Latvijā cilvēki savas veiksmes vai neveiksmes izskaidro ar ārējiem apstākļiem daudz lielākā mērā nekā Šveicē vai citā ilgāk brīvību baudījušā valstī,» komentē Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Valsts kontroliere: Budžeta plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā

Latvijas valsts un pašvaldību budžetu plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā, Rīta panorāmā pauž Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa.

Pērn 11 mēnešos Latvijā saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu

Pērnā gada 11 mēnešos Latvijā saražoti 51,52 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2016.gada 11 mēnešiem, pērn saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu, liecina VID apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Sola lielākas algas strādājošajiem un atbalstu Latvijas rūpniecībai

«Ekonomikas ministrijas prioritātes 2018.gadā ir lielākas algas strādājošajiem un atbalsts Latvijas rūpniecībai. Latvijas simtgades gadā ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir jāsajūt gan valsts, gan savas personīgās labklājības celšanās,» sola ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. 

Tallinas-Helsinku tuneļa iecerei trūkst ambīciju, tā «Dusmīgo putnu» izstrādātājs

Kamēr Somija un Igaunija kaļ plānus zemūdens tunelim starp Tallinu un Helsinkiem, ko varētu īstenot 2030.gados, somu datorspēļu veidotājs Tallinā iepazīstinājis ar ieceri, kas paredz šādu būvi pabeigt jau 2024.gadā.

Skycop: Aviopasažieriem ir tiesības zināt, kas slēpjas aiz iemesla «ārkārtas apstākļi»

Patērētāju uzraudzības biedrības Wich? datu analīze atklāj, ka Lielbritānijā vidēji katrs ceturtais lidojums, kas sasniedz savu galamērķi, ir kavējies. «Ārkārtas apstākļi» kļuvuši par aviosabiedrību iecienītāko attaisnojumu, lai izvairītos no kompensāciju izmaksāšanas, taču patiesā kavēšanās iemesls esot citādāks

Ždanoka biedē krievvalodīgos vēlētājus teju zem Kubas revolūcijas saukļiem

Politiķe Tatjana Ždanoka, atgriežoties Latvijas politikā, plāno organizēt spēcīgu pilsonisko pretošanos iecerētajām izglītības reformām, cilvēkus pulcējos zem saukļiem Tagad vai nekad vai Tēvzeme vai nāve, kas izmantots Kubas revolūcijā.

ASV biržu indeksi krītas pēc bažām par valdības darba apturēšanu

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi ceturtdien, 18.janvārī, kritās un saruka arī ASV dolāra vērtība, jo investoru noskaņojumu ietekmēja bažas par iespējamu ASV valdības darba apturēšanu.

Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu ieviest maksu tikai par receptes izrakstīšanu

Veselības ministre Anda Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu piemērot samaksu tikai par receptes izrakstīšanu, bet varētu rosināt diskusiju par attālinātās konsultācijas apmaksu.

Latvenergo: Pēdējos trīs gados elektroenerģijas cena kritusies par 30%

Pēdējos gados Latvijā ir strauji kritusies elektroenerģijas cena. No 2014. līdz 2017.gadam vidējā elektrības cena Nord Pool biržā ir kritusies par 30%, ļaujot samazināt galalietotāju izmaksas, vēsta AS Latvenergo.

«Agresorvalsts» Krievija: Ukraina «aprok» Minskas nolīgumus par konflikta izbeigšanu

Saistībā ar Ukrainas austrumos notiekošo karu tās Augstākā rada pieņēmusi Donbasa reintegrācijas likumprojektu, kur Krievija atzīta par agresorvalsti, uz ko Maskava atbildējusi, ka Ukraina šādi vēršas pret Minskas miera nolīgumiem.

EY pētījums: Par komercbanku prioritātēm pasaulē kļūst kiberdrošība

Gada laikā banku prioritātes mainījušās no reputācijas un darbības risku vadības uz datu drošības jautājumiem, secina Jaunākais EY banku nozares vispasaules pētījums EY Global Banking Outlook 2018.