bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 26.04.2018 | Vārda dienas: Rūsiņš, Sandris, Alīna
LatviaLatvija

Pensiju pārrēķinu tomēr varētu sākt jau nākamgad

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pēc Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces sacītā, koalīcijas politiķi otrdienas, 16.jūnija vēlā vakarā tomēr vienojušies par pensiju pārrēķināšanu, lai palielinātu mazās pensijas jau no nākamā gada, vēsta Latvijas sabiedrisko mediju interneta ziņu portāls lsm.

Mūrniece intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma sacīja, ka politiķi nolēma pensijas palielināt pakāpeniski sešu gadu laikā, bet sākt to darīt jau no nākamā gada.

Politiķe atzina, ka sarunas turpinājās otrdien vēlu vakarā un vēl turpināsies. Viņa arī neatklāja detaļas, kā tieši pensijas būs pārrēķinātas un kā varētu pieaugt jau nākamgad, taču pauda savu personīgo viedokli, ka vispirms būtu jāpalielina mazākās pensijas.

Savukārt labklājības ministrs Uldis Augulis intervijā  LTV raidījumam Rīta Panorāma sacīja, ka par pensiju pārrēķināšanu valdība lems rudenī, izskatot valsts budžetu. Arī viņš sacīja, ka mazās pensijas jāpalielina un sociālais budžets to varētu atļauties.

Pārskatot krīzes laikā samazinātās  pensijas, tās varētu pieaugt vidēji par desmit eiro, sacīja Augulis.

Pensionāri šobrīd ir nevienlīdzīgā situācijā – seniori, kuri pensionējās krīzes gados, saņem mazāku pensiju nekā personas ar tādu pašu darba stāžu, kas pensionējās vēlākos gados.

Kopumā pensiju pārrēķināšanai 2016.gadā papildu nepieciešams apmēram 4,1 miljons eiro, 2017.gadā – apmēram 21,6 miljoni eiro, bet 2018.gadā – apmēram 49,3 miljoni eiro.

BNN jau vēstīja, ka Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētājs Andris Siliņš, kurš ir arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvis, pieļauj, ka saistībā ar nepanākto vienošanos par pensiju pārrēķinu no nākamā gada seniori varētu pieprasīt Laimdotas Straujumas valdības atkāpšanos.

Siliņš sacīja, ka apspriedīsies ar Pensionāru federācijas valdi un lēmums par demisijas pieprasīšanu varētu būt zināms pat pirms Jāņiem. Viņš gan piebilda, ka lēmumu nepieņem viens pats, bet kopīgi ar valdi.

Tāpat Siliņš norādīja, ka Pensionāru federācija varētu pievienoties opozīcijas partiju rīkotajām protesta akcijām 8.jūlijā, Valsts prezidenta inaugurācijas dienā.

Vaicāts, cik parakstu ir saņemts no senioriem par atbalsta akciju rīkošanu Labklājības ministrijas virzītajiem grozījumiem Pensiju likumā, Siliņš stāstīja, ka patlaban apkopoti 2 500 paraksti, tomēr, ņemot vērā pirmdienas Straujumas paziņojumu, ka pensijas varētu pārrēķināt tikai 2017.gadā, vairākas organizācijas viņam esot sacījušas, ka paraksti tiks vākti intensīvāk.

Jāpiebilst, ka jūnija sākumā TV3 raidījuma Nekā personīga rīcībā nonāca Pensionāru federācijas priekšsēdētāja vietnieces Dzintras Žildes sūtīta e-pasta vēstule saviem biedriem, kurā rakstīts, ka «tikai kopīgiem spēkiem apvienojoties ir iespējama stulbās Straujumas valdības gāšana un mūsu premjerministra A.Lemberga nākšana pie varas, Latvijas labklājības uzplaukums.»

Ne Žilde, ne Siliņš gan raidījumam neatzina, ka viņu mērķis būtu valdības gāšana. Arī citi premjera kandidāti, pēc viņu teiktā, nemaz neesot apspriesti, tas esot politiķu pienākums.

Pēc šādas informācijas publiskošanas masu medijos Latvijas Pensionāru federācija noraidīja un norobežojās no pieļāvumiem, ka pensionāri «šūpo» valdību un cenšas panākt Ventspils mēra Aivara Lemberga kļūšanu par premjeru. Federācijā uzsvēra, ka centieni panākt pensionāriem labvēlīgas izmaiņas likumdošanā ir «izsaukuši nevēlamas reakcijas no to spēku puses, kas izplata nepatiesu informāciju, cenšoties kompromitēt Latvijas lielāko nevalstisko organizāciju».

Kā ziņots, Saskaņas deputāts Andrejs Klementjevs sacīja, ka 8.jūlijā, kad Raimonds Vējonis oficiāli kļūs par Valsts prezidentu, opozīcija varētu sasaukt ārkārtas sēdi par pensiju likuma grozījumiem, kā arī organizēt protesta akciju pie Saeimas, piesaistot pensionāru un citas organizācijas.

Politiķis neskopojās ar kritiku Ministru prezidentei, pat nosaucot viņu par «cinisku meli», jo «neviens premjers līdz šim nav atļāvies šādi rīkoties ar opozīciju un saviem solījumiem». «Sasaucot ārkārtas sēdi 8.jūlijā, opozīcija gribētu demonstrēt visai pasaulei, ka cilvēks nav šīs valdības prioritāte,» piebilda Klementjevs.

Ref: 102.000.102.10102


Pievienot komentāru

Maršruts nedēļas nogalei: moči, lidojošās zivis un Sansusī

Arī šajā garajā nedēļas nogalē visā Latvijā norisināsies daudz un dažādi pasākumi, kas dos iespēju kvalitatīvi pavadīt brīvdienas ikvienam – gan bērnam, gan pieaugušajam – un jebkur – gan dabā, gan iekštelpās. BNN komanda aicina ielūkoties Maršrutā, lai varētu izvēlēties, kurš pasākums ir vispiemērotākais šo garo brīvdienu pavadīšanai.

Saeima atbalsta iespēju ārpus kārtas vērtēt tiesnešu profesionalitāti

Saeima otrajā lasījumā atbalstīja iespēju disciplinārlietas kontekstā nosūtīt tiesnesi uz ārpuskārtas novērtēšanu, ja ir radušās šaubas par viņa profesionalitāti.

KP ļauj UAB Vaizga iegādāties SIA Petrol Property

Konkurences padome pieņēma lēmumu atļaut apvienošanos, ar kuru UAB Vaizga ieguvusi izšķirošu ietekmi pār SIA Petrol Property. Atļauja dota, jo apvienošanās rezultātā nemazinās konkurence ietekmētajā tirgū. Vienlaikus KP ir ierosinājusi pārkāpuma lietu par savlaicīgi nepaziņotu apvienošanos.

Strautiņš: Latvijas nākotne atkarīga no iedzīvotāju pacietības; politiķiem nosliece domāt tikai par tuvāko nākotni

«Šobrīd Latvijā cilvēki dzīvo labāk nekā jebkad, bet ienākumu līmenis Rietumeiropā ir un vēl diezgan ilgu laiku būs augstāks.» Kuras prognozes par banku darbu ir piepildījušās, un kas notiek ar «sāpju bērnu», Latvijas tiesu sistēmu? Intervijā ar BNN skaidro Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

FM: Pašvaldības tērē vairāk nekā pērn, jo strauji ievieš ES fondu projektus

Pašvaldību budžetā bija vērojams 74,5 miljonu eiro pārpalikums 2018.gada pirmajā ceturksnī, kas ir par 20,7 miljoniem eiro mazāks nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Mazāks budžeta pārpalikums skaidrojams ar strauju Eiropas Savienības fondu projektu ieviešanu pašvaldībās, ziņo Finanšu ministrija.

Saeima konceptuāli atbalsta likumprojektu Likteņdārza attīstībai

Saeima ceturtdien, 26.aprīlī, pirmajā lasījumā atbalstīja jauna likuma projektu Likteņdārza attīstībai, kas paredz nostiprināt zemes piederību Latvijas valstij. Likumprojekta mērķis ir nodrošināt Likteņdārza saglabāšanu, aizsardzību, attīstīšanu un pēctecību.

FKTK vadītājs: FinCEN publiskotā paziņojuma mērķis nebija slēgt ABLV Bank

ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas februāra vidū publiskotais paziņojums par ABLV Bank netika sagatavots ar mērķi banku slēgt, ceturtdien Eiropas Parlamentā Briselē jaunizveidotās komitejas TAX3 organizētajā publiskajā uzklausīšanā atzina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Četri aizturētie par noziegumiem maksātnespējas procesā, tostarp, Sprūds

Valsts policija aizdomās par noziedzīgiem nodarījumiem maksātnespējas procesa laikā aizturējusi četras personas, tostarp jau apsūdzētā statusā bijušo maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu.

VM grib ierobežot kompensējamo medikamentu pieļaujamo cenu līdzvērtīgiem medikamentiem

Veselības ministrija publiskajai apspriedei nodevusi jaunu politisko iniciatīvu, ar kuru plāno ierobežot kompensējamo medikamentu pieļaujamo cenu medikamentiem ar identisku aktīvo vielu.

Nacionālie bruņotie spēki pilnveido medicīniskā atbalsta spēju

Aizsardzības ministrijas centralizētā iepirkumu aģentūra Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs ir noslēdzis vispārīgo vienošanos par karavīru individuālo medicīnas somu un karavīru glābēju somu iegādi, lai pilnveidotu neatliekamās medicīniskās reaģēšanas spēju Nacionālajos bruņotajos spēkos.

Septiņu gadu laikā ārvalstu ceļotāju skaits Latvijā pieaudzis par 53,2%

Ārvalstu ceļotāji pērn Latvijas robežu šķērsojuši 7,7 miljonus reižu, kas ir par 13,7% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati. 2017.gadā ārvalstu ceļotāji valstī iztērēja 691,9 miljonus eiro – par 46,7 miljoniem eiro jeb 7,2% vairāk nekā 2016.gadā.

Pētījums: Pērn darba samaksa Latvijā pieaugusi straujāk nekā iepriekšējos gados

Ekonomiskās izaugsmes un pieaugošā darbaspēka pieprasījuma rezultātā atalgojuma līmenis Latvijā pagājušā gada laikā ir sasniedzis straujāko pieaugumu pēdējo gadu laikā. Kopumā vidējā neto darba samaksa ir palielinājusies par 6%, sasniedzot 894 eiro, secina interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia ikgadējā atalgojuma pētījumā.

Pauž satraukumu par HIV pacientu ārstēšanas iespēju neizmantošanu

Šā gada pirmajā ceturksnī ārstēto HIV pacientu skaits Latvijā nav būtiski mainījies, kaut gan 2018.gada veselības aprūpes budžetā HIV/AIDS ārstēšanai tika piešķirts ievērojams papildu finansējums. Tas rada bažas, vai tiek pilnībā izmantotas visas HIV pacientu ārstēšanas iespējas, ko sniedz pērn apstiprinātais HIV infekcijas izplatības ierobežošanas plāns, uzsver biedrībā Apvienība HIV.LV .

Saeima nosaka aizliegumu bankām apkalpot čaulas kompānijas

Latvijā reģistrētām bankām turpmāk būs aizliegt sadarboties ar čaulas kompānijām un apkalpot to kontus. To paredz Saeimā ceturtdien, 26.aprīlī, pieņemtie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā

Kurzemes uzņēmumi nodokļos samaksājuši 252,88 miljonus eiro

Pērn 12 938 Kurzemē reģistrētie uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā samaksājuši 252,88 miljonus eiro, tostarp 81,80 milj. eiro no iedzīvotāju ienākuma nodoklī, bet 141,11 milj.eiro – valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās, liecina Lursoft aprēķinātie dati.  

Danske Bank klientu apkalpošanu Baltijas valstīs pārtrauks pakāpeniski

Baltijā Danske Bank koncentrēsies tikai un vienīgi uz atbalsta sniegšanu Ziemeļvalstu klientu meitasuzņēmumiem, kā arī globālajām korporācijām ar nozīmīgu biznesa daļu Ziemeļvalstīs. Iziešana no vietējo uzņēmumu, kā arī privātpersonu apkalpošanas tiks īstenota pakāpeniskas apjomu samazināšanas ceļā, informē Danske Bank filiāles Latvijā Komunikācijas nodaļas vadītājas pienākumu izpildītāja Zane Strade.

Latvijas galvenā problēma ir vecās paaudzes politiķi, tā Pavļuts

Latvijas galvenā problēma ir vecās paaudzes politiķi, daļa no kuriem jāsūta atpūtā, tāpēc Kustības Par mērķis ir iesaistīt politikā jaunu paaudzi, intervijā stāsta partijas vadītājs Daniels Pavļuts.

Tiesa: Zolitūdes lielveikala jumta nogruvums bija ārpus Maxima kontroles; pret VDI uzvara nav gūta

Mazumtirdzniecības uzņēmumam Maxima Latvija tiesā nav pilnībā izdevies uzvarēt Valsts darba inspekciju (VDI) par tās pieņemtajiem lēmumiem pēc Zolitūdes traģēdijas, tomēr ir izdevies panākt, ka tiesa atzīst, ka lielveikala jumta nogruvums bijis «ārpus jebkādas pieteicēja kontroles un tas šādu gadījumu nevarēja paredzēt».

Danske Bank varētu paziņot par aiziešanu no Baltijas valstīm

Dānijas banku grupas Danske Bank Lietuvas filiāle ceturtdien,26.aprīlī, varētu paziņot par saviem plāniem aiziet no Lietuvas un, iespējams, no visām Baltijas valstīm, ziņu aģentūras BNS Lietuvas birojam apliecinājuši divi savstarpēji nesaistīti avoti.

Dāņu izgudrotājam mūža ieslodzījums par žurnālistes slepkavību zemūdenē

Tiesa Dānijā atzinusi izgudrotāju Peteru Madsenu par vainīgu zviedru žurnālistes nonāvēšanā un viņas ķermeņa sadalīšanā, kas noticis uz viņa būvētas zemūdenes klāja Kopenhāgenā 2017.gada vasarā.

Eksperts: Latvijas izglītības sistēmā vērojama meiteņu un zēnu segregācija

Latvijas izglītības sistēmā vērojama meiteņu un zēnu segregācija, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, kā arī Sociālo un darba lietu komisijas kopsēdē norāda Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta eksperts Mauricio Moska.

KNAB šonedēļ pamet ilggadējā priekšnieka vietniece Jurča

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju šonedēļ pametīs ilggadējā biroja priekšnieka vietniece Ilze Jurča.

Precizēts: OECD veiks FKTK un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta darbības principu auditu

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija veiks Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta sistēmu vērtēs  kopumā – darbības principus un struktūru –, lai saprastu, vai viņu rokās ir viss nepieciešamais, lai gana stingri vērstos pret naudas atmazgāšanu Latvijā, skaidro finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Starp pašvaldību amatpersonām lielākos ienākumus gūst Ameriks un Lembergs

Lielākos ienākumus pagājušajā gadā no Latvijas pašvaldību vēlētajām amatpersonām ir guvis Rīgas vicemērs Andris Ameriks, apsteidzot Ventspils mēru Aivaru Lembergu, liecina apkopotās amatpersonu deklarācijas.