bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 22.01.2017 | Vārda dienas: Austris

Pērn ik dienu 42 500 cilvēku pasaulē kļuva par bēgļiem un patvēruma meklētājiem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Piespiedu kārtā pārvietoto personu skaits, kuri bēg no kara, konfliktiem un vajāšanas, ir sasniedzis rekordaugstu līmeni un turpina strauji augt. Pērnā gada beigās pasaulē bija 59,5 miljoni bēgļu, salīdzinot ar 51,2 miljoniem pirms gada un 37,5 miljoniem pirms desmit gadiem.

Pieaugums kopš 2013.gada ir lielākais, kāds jebkad konstatēts viena gada laikā, teikts ANO Bēgļu aģentūra (UNHCR) sagatavotajā ziņojumā.

Straujākais pieaugums sākās 2011.gada pirmajā pusē, kad Sīrijā izcēlās karš un padarīja šo valsti par lielāko dzinuli piespiedu kārtā pārvietoto personu skaita pieaugumam. 2014.gadā katru dienu vidēji 42 500 cilvēku kļuva par bēgļiem, patvēruma meklētājiem vai iekšēji pārvietotajiem, kas nozīmē četrkārtīgu pieaugumu tikai četru gadu laikā. Visā pasaulē pašlaik viens no 122 cilvēkiem ir bēglis, iekšēji pārvietotais, vai arī patvēruma meklētājs. Ja šo cilvēku kopums būtu vienas valsts iedzīvotāji, tā būtu divdesmit ceturtā lielākā valsts pasaulē.

«Mēs piedzīvojam paradigmas maiņu, notiek neapturama virzība uz situāciju, kurā globālais piespiedu pārvietoto personu skaits un tam nepieciešamā atbildes rīcība pilnīgi noteikti aizēno jebko, kas ir pieredzēts līdz šim,» saka ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos Antonio Guterešs. «Tas ir biedējoši, ka no vienas puses ir arvien pieaugoša nesodāmība tiem, kuri sāk konfliktus, un no otras puses ir šķietami pilnīga starptautiskās sabiedrības nespēja strādāt kopā, lai pārtrauktu karus un nodrošinātu un saglabātu mieru.»

Pēdējo piecu gadu laikā ir izcēlušies vai atsākušies vismaz 15 konflikti: astoņi Āfrikā (Ziloņkaula krastā, Centrālāfrikas republikā, Lībijā, Mali, Nigērijas ziemeļaustrumos, Dienvidsudānā, kā arī šogad Burundi), trīs Tuvējos austrumos (Sīrijā, Irākā un Jemenā), viens Eiropā (Ukrainā) un trīs Āzijā (Kirgizstānā, kā arī atsevišķās vietās Mjanmā un Pakistānā). Dažas no šīm krīzēm ir tikušas atrisinātas, bet lielākā daļa rada jaunus piespiedu kārtā pārvietotos. 2014.gadā tikai 126 800 bēgļu bija spējīgi atgriezties savās mājās, kas ir zemākais skaits 31 gada laikā.

Tajā pašā laikā gadu desmitiem ilgusī nestabilitāte un konfliktsituācija Afganistānā, Somālijā un citur nozīmē, ka miljoniem cilvēku no šīm vietām ir bēgļu gaitās, vai arī – kas ir kļuvis arvien vairāk ierasts – ir iesprūduši sabiedrības perifērijā, pilnīgā neskaidrībā un ar izredzēm tā arī palikt par ilgtermiņa iekšēji pārvietotajiem vai bēgļiem. Pēdējā laika visspilgtākais piemērs tam, kādas ir sekas konfliktiem pasaulē un kādas ciešanas tie rada, ir dramatiskais bēgļu skaita pieaugums, kuri savos drošības meklējumos dodas bīstamos ceļojumos pāri jūrai, tostarp Vidusjūrā, Adenas līcī un Sarkanajā jūrā, kā arī Āzijas dienvidaustrumos.

UNHCR Globālo Tendenču ziņojumā konstatēts, ka tikai 2014.gadā vien 13,9 miljoni cilvēku pievienojās piespiedu kārtā pārvietotajiem – kas ir četras reizes vairāk nekā 2010.gadā. Kopumā pasaulē bija 19,5 miljoni bēgļu (kāpums no 16,7 miljoniem 2013.gadā), 38,2 miljoni bija iekšēji pārvietotie savās mītnes valstīs (kāpums no 33,3 miljoniem 2013.gadā), un 1,8 miljoni cilvēku gaidīja lēmumu kā patvēruma meklētāji (iepretim 1,2 miljoniem 2013.gadā).

«Ir milzīgs līdzekļu trūkums, kā arī lieli robi globālajā režīmā, kam jāaizsargā kara upuri, un rezultātā tie cilvēki, kuriem ir nepieciešama līdzcietība, atbalsts un patvērums, tiek pamesti novārtā,» saka Guterešs. «Vēl nepieredzēta masveidā pārvietoto personu ēra pieprasa arī vēl nepieredzētu humanitāro atbildes reakciju, kā arī atjaunotu globālu apņemšanos būt iecietīgiem un aizsargāt cilvēkus, kuri bēg no konfliktiem un vajāšanām.»

Lielākā daļa pasaules iekšēji pārvietoto personu (7,6 miljoni) un bēgļu (3,88 miljoni 2014.gada beigās) ir no Sīrijas. Nākamās divas lielākās bēgļu izcelsmes valstis ir Afganistāna (2,59 miljoni) un Somālija (1,1 miljons).

Arī situācijā ar šādiem krasi pieaugošiem skaitļiem, bēgļu globālais sadalījums ir stipri nevienmērīgs, ja salīdzina bagātākās valstis ar mazāk pārtikušajām. Vismaz deviņi no katriem desmit bēgļiem (86%) mitinājās reģionos un valstīs, kuras uzskata par ekonomiski mazāk attīstītām. Vesela ceturtdaļa no visiem bēgļiem atradās valstīs, kuras ir ANO vismazāk attīstīto nāciju sarakstā.

Eiropas Savienībā lielākā daļa patvēruma lūgumu tika reģistrēti Vācijā un Zviedrijā. Kopumā piespiedu kārtā pārvietoto cilvēku skaits Eiropā gada beigās sasniedza 6,7 miljonus, salīdzinot ar 4,4 miljoniem 2013.gada beigās, un vismaz ceturtā daļa no tiem bija sīrieši Turcijā.

Piecas ziemeļvalstis 2014.gada laikā saņēma kopumā 106 200 patvēruma lūgumus (36% pieaugums). Galvenā mērķa valsts bija Zviedrija, kura saņēma 70% no visiem šiem pieteikumiem reģionā. Zviedrija arī ierindojas ceturtajā vietā no 44 industriāli attīstītajām valstīm ar 75 100 patvēruma lūgumiem (38% pieaugums), galvenokārt no sīriešiem un eritriešiem. Dānijā reģistrēti 14 820, Norvēģijā 12 640, Somijā 3 520, bet Islandē 160 patvēruma lūgumi. Lietuvā patvērumu lūdza 390 cilvēku, Latvijā 360. Igaunijā šis skaitlis bija 150, kas ir viens no zemākajiem ES dalībvalstu vidū.

Milzīgās Sīrijas kara izraisītās ciešanas ar 7,6 miljoniem iekšēji pārvietoto un 3,88 miljoniem tuvējos reģionos pārvietoto personu padarīja šo reģionu par lielāko bēgļu izcelsmes un arī uzņemšanas vietu. Jau tā pārlieku lielos skaitļus Sīrijā papildināja jauna piespiedu kārtā pārvietoto personu grupa Irākā, kas bija vismaz 2,6 miljoni. Rezultātā šajā valstī 2014.gada beigās kopumā bija 3,6 miljoni iekšēji pārvietoto personu, tāpat 309 000 bija devušies bēgļu gaitās uz Lībiju.

Daudzie Āfrikas konflikti bieži vien tiek piemirsti, ieskaitot Centrālāfrikā, Dienvidsudānā, Somālijā, Nigērijā un Kongo Demokrātiskajā republikā notiekošos. Tie radīja milzīgu piespiedu kārtā pārvietoto personu skaitu 2014.gadā, kas bija tikai nedaudz mazāks par Tuvējo austrumu statistiku. Kopumā Subsahāras Āfrikā bija 3,7 miljoni bēgļu un 11,4 miljoni iekšēji pārvietoto personu, 4,5 miljoni no tām devušās bēgļu gaitās tieši 2014.gadā. 17% pieaugumā nav ieskaitīta Nigērija, jo iekšēji pārvietoto personu uzskaites metodoloģija 2014.gadā mainījās un valsts palika ārpus statistikas. Etiopija nomainīja Keniju kā lielākā bēgļus uzņemošā valsts Āfrikā un piektā lielākā pasaulē.

Āzijas reģions ilgi bijis kā viena no pasaulē lielākajām pārvietoto personu izcelsmes vietām, un 2014.gadā bēgļu un iekšēji pārvietoto cilvēku skaits Āzijā pieauga par 31% līdz 9 miljoniem cilvēku. Afganistāna, kura iepriekš bija viena no pasaules vadošajām bēgļu izcelsmes valstīm, nodeva šo neglaimojošo pozīciju Sīrijai. Pārvietotās personas gan ieceļoja Mjanmā, gan izceļoja no tās 2014.gada laikā, citastarp tās reģionos Rohingjā, Rietumu Rakīnas štatā, kā arī Kačinā un Ziemeļu Šānas reģionos. Irāna un Pakistāna joprojām saglabājās kā divas no četrām lielākajām bēgļus uzņēmējvalstīm pasaulē.

Arī Amerikā tika pieredzēts piespiedu pārvietoto personu skaita pieaugums. Kolumbijas bēgļu skaits samazinājās par 36 300 līdz 360 300 gada laikā, taču tas notika galvenokārt pateicoties Venecuēlas veiktajai bēgļu skaita korekcijai. Kolumbija tāpat saglabāja vienu no lielākajām iekšēji pārvietoto personu grupām pasaulē, kopumā tie bija seši miljoni, no kuriem 137 000 kolumbiešu bija devušies bēgļu gaitās gada laikā. Turpinot pieaugt to cilvēku skaitam, kuri bēg no bruņotu grupējumu vardarbības un cita veida vajāšanām Centrālamerikā, ASV saņēma par 36 800 vairāk patvēruma lūgumu nekā 2013.gadā, kas bija 44% pieaugums.

Ref: 102.000.102.10118


Pievienot komentāru

  1. :( saka:

    biedējoši…

    +1 0 -1 0

Antāne: Cilvēki vairs netic savai valstij, jo valsti viņi asociē ar tiem, kuri pieņem lēmumus

Žurnāla Atbalsts galvenā redaktore Ilona Bērziņa veica interviju ar Ingu Antāni, kas jau vairāk kā divus gadus ir Biedrības Baltijas asociācija – transports un loģistika prezidente un zvērināta advokāte zvērinātu advokātu birojā Triniti.

Valsts policijas inspektors 1,61 promiļu reibumā izraisīja ceļu satiksmes negadījumu

Valsts policijas Speciālo uzdevumu nodaļas inspektors trešdien, 17.janvārī, 1.61 promiļu reibumā izraisījis ceļu satiksmes negadījumu, notikumu vietu policists pameta ar kājām, vēsta valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica.

E-veselības funkcionalitātes pārbaudē konstatē virkni nepilnību

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pārbaudot Nacionālā veselības dienesta īstenotā e-veselības projekta funkcionalitāti, atklājusi virkni nepilnību. Pārbaudes rezultātā sniegtas vairāk nekā 20 rekomendācijas sistēmas ērtuma un lietojamības pilnveidošanai.

Nozare: Reklāma pozitīvi ietekmē visas Eiropas Savienības ekonomiku

Katram reklāmā ieguldītajam eiro ir septiņkārtīga ietekme uz valsts iekšzemes kopproduktu. Tātad - katrs ieguldītais eiro atnes septiņus eiro valsts IKP, uzsver Latvijas Reklāmas asociācija, norādot, ka reklāmas nozare veicina nodarbinātību un inovāciju visā Eiropas Savienībā.

VP: No ES fondiem Latvijā centušies izkrāpt vairāk nekā 20 miljonus

Aizvadītajā gadā par Eiropas Savienības fondu līdzekļu neatbilstošu izlietošanu kopumā uzsākusi 18 kriminālprocesus un novērsusi līdzekļu izkrāpšanu vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā, vēsta Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins.

Noraida Ventspils vicemēra prasību pret pensionāru par aizskarošiem izteikumiem

Augstākā tiesa pērn nogalē lēmusi, ka pensionāram Ivaram Jansonam nebūs jāmaksā Ventspils domes priekšsēdētāja vietniekam Jānim Vītoliņam kompensācija par godu un cieņu aizskarošiem izteikumiem, ziņo portāls Pietiek.com. Šis lēmums nav pārsūdzams.

CSP: Vairāk nekā puse uzņemto studentu mācās par personīgajiem līdzekļiem

Latvijas augstākās izglītības iestādēs 2016./2017. akadēmiskajā gadā studē 82,9 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Informācija autovadītājiem par dalītās atbildības negadījumiem

«Nosakot ceļu satiksmes negadījumā atbildīgo personu atbildības pakāpi, tiek ņemta vērā bīstamība, kas radīta, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus,» skaidro Ergo Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis.

Igaunijai šogad prognozē lēnāku – 2,2% - izaugsmi

Igaunijas tautsaimniecības izaugsme 2017.gadā būs lēnāka nekā gaidīts iepriekš, tā samazinot savu iepriekšējo Igaunijas ekonomikas prognozi šim gadam par 0,2% līdz 2,2%, pavēstījuši Swedbank ekonomisti.

Saeimas rudens sesijā administratīvi sodīti seši deputāti

Parlamenta rudens sesijā administratīvi tikuši sodīti seši Saeimas deputāti, liecina parlamentam sniegtā informācija.

Latvijai un Lietuvai sadarbojoties, pārtrauc divu noziedzīgu grupējumu darbību

Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde apturējusi divas organizētas personu grupas, kuras laikā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30.novembrim nodarīja ievērojamus zaudējumus valsts budžetam, īstenojot pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmas.

Igaunijā vienojas likvidēt izdienas pensijas, virzīt pensiju reformēšanu

Igaunijas valdība nolēmusi likvidēt izdienas pensijas un turpināt virzīt ieceri par krasām pensiju sistēmas reformām, tostarp pensionēšanās vecuma piesaistīšanu vidējam statistiskam mūža ilgumam.

Ķīnas tautsaimniecība pērn augusi par 6,7%

Pasaulē otrā lielākā ekonomika 2016.gadā piedzīvojusi 6,7% izaugsmi, liecina Ķīnas oficiālie dati, kas rāda, ka pieaugums bijis lēnāks par 6,9% tempu, kāds tas bijis 2015.gadā, un lēnākais kopš 1990.gada.

KNAB veic pārbaudi par Jakrina apstiprināšanu Rīgas satiksmes valdē

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbaudīs, vai ar Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāja Emīla Jakrina apstiprināšanu SIA Rīgas satiksme valdes locekļa amatā nav pārkāpts labas pārvaldības princips un saskatāms amatpersonas interešu konflikts.

Itālijā meklē izdzīvojušos viesnīcā, kurai uzgāzusies lavīna

Itālijā šonedēļ notikušas virkne zemestrīču, kas izraisījušas arī lavīnu kalnos Abruco reģionā. Tā uzgāzusies uz viesnīcas ēkas, kur bojā gājuši divi cilvēki un zem gruvešiem un sniega atrodas vēl vairāk kā divdesmit.

Arī brīvdienās atkusnis mīsies ar salu; autovadītājiem jāuzmanās

Tuvākajās dienās laika apstākļi būs nepastāvīgi - gaidāmas gan mākoņainas debesis ar nelieliem nokrišņiem, gan debesu skaidrošanās un saules stari, ziņo Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Lietuva ar 14 apdraudējumu sarakstu papildina «Valsts Drošības stratēģiju»

Lietuvas Seims lielā vienprātībā šonedēļ pieņēmis papildināto «Valsts Drošības stratēģiju», kur uzskaitīti 14 būtiski iespējama apdraudējuma cēloņi un riska faktori. Drošības eksperts savukārt vērtē dokumenta saturs ir kā «kišmiš ar rozīnēm».

Tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošana

Norvēģu kompānija Orkla Confectionery & Snacks Latvija tuvākajā laikā ieguldīs daudzmiljonu eiro investīcijas jaunas un multifunkcionālas ražotnes būvniecībā Latvijā, uz kuru trīs gadu laikā tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošanas.

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu, ceturtdien, 19.janvārī, par kopīgu pieteikumu paziņoja abu pušu pārstāvji.

Loģistikas nozares padome vērtē 16+1 samita rezultātus

Eksperti lēš, ka loģistikas uzņēmumam konteinerkravas turpmāk varētu sniegt būtisku pienesumu nozarei, līdz ar to LDz Loģistika turpinot strādāt pie nākamā konteinervilciena organizēšanas no Ķīnas, kā arī sadarbības plāniem Baltkrievijas un Ķīnas industriālā parka Lielais akmens konteksta, BNN informē Satiksmes ministrijas pārstāve Ilze Greiškalna.

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauguši par 7,6%

2015.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2014.gadu, pieauga par 7,6%, sasniedzot 417 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina CSP veiktās aptaujas dati.

Atbalsta grozījumus, lai nebūtu jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi

Lai ierakstītu zemesgrāmatā valsts robežas joslas zemes vienības, vairs nebūs nepieciešams sagatavot zemes robežu plānu. Tas ļaušot būtiski ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, jo nebūs jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi, vēsta Saeimas Preses dienests.

Vācija prasa skaidru ASV dienaskārtību, sola palielināt aizsardzības tēriņus

Vācija solījusi palielināt aizsardzības tēriņus pēc tam, kad saskārusies ar jaunievēlētā Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa kritiku par NATO tēriņu sliekšņa neizpildi.

Pēc atkārtotiem kāpumiem piena cena Igaunijā sasniegusi 55 centus litrā

Igaunijā pēc ilgstoši zemām piena iepirkuma cenām, kādas tās bijušas arī Latvijā, nu divreiz novērota piena cenas paaugstināšanās, kas liecina arī par godīgākām piena iepirkuma cenām.

KP uzraugiem bažas par Latvijas Gāzes līguma noteikumiem

Konkurences padomei bažas AS Latvijas Gāze rīcību dabasgāzes tirgus atvēršanas gaidās. Ministru kabineta komitejas sēdei 23.janvārī Ekonomikas ministrija pieteikusi Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumu projektu.