bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 19.10.2017 | Vārda dienas: Drosma, Drosmis, Elīna
LatviaLatvija

Pērn latvieši mazāk ceļojuši gan pa Latviju, gan uz ārvalstīm

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2014.gadu, par 8,8% samazinājās Latvijas iedzīvotāju vairāku dienu braucienu skaits gan pa Latviju, gan uz ārvalstīm, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Kopējie braucienu izdevumi Latvijā samazinājās par 5,6%, bet ārvalstīs – par 5,5%. Savukārt vidējie izdevumi vienā braucienā pa Latviju sasniedza 40,4 eiro, bet uz ārvalstīm – 360,0 eiro.

Pērn atpūtas braucienos piedalījās 1,26 milj. Latvijas iedzīvotāju, kas ir par 0,4% mazāk nekā 2014. gadā. Visbiežāk atpūtas braucienos kavē doties finansiālo līdzekļu trūkums, ko norādīja 51,5% Latvijas iedzīvotāju, kuri pērn nedevās nevienā braucienā ar vismaz vienu nakšņošanu ārpus savas dzīvesvietas. Kā otrs būtiskākais iemesls bija veselības stāvoklis vai ierobežotās pārvietošanās spējas, ko 2015. gadā norādīja 19,9%.

2015.gadā Latvijas iedzīvotāji devās 7,7 milj. vienas dienas braucienos bez nakšņošanas pa Latviju, kas ir par 5,4% mazāk nekā 2014. gadā, un 0,5 milj. ārvalstu braucienos, kas ir par 1,4% mazāk nekā gadu iepriekš. Samazinoties braucienu skaitam, par 2,4% saruka kopējie izdevumi vienas dienas braucienos pa Latviju, sasniedzot 171,8 milj. eiro, un par 7,8% braucienos uz ārvalstīm, sasniedzot 23,7 milj. eiro. Savukārt vidējie izdevumi vienā braucienā pa Latviju palielinājās par 0,7 eiro, sasniedzot 22,3 eiro, turpretī braucienos uz ārvalstīm tie samazinājās par 3,5 eiro, sasniedzot 49,7 eiro.

Pērn salīdzinājumā ar 2014. gadu vairāku dienu braucienu skaits ar nakšņošanu samazinājās par 8,8% gan braucienos pa Latviju, gan uz ārvalstīm. Latvijas iedzīvotāji piedalījās 3,0 milj. vairāku dienu braucienos pa Latviju un 1,2 milj. vairāku dienu braucienos uz ārvalstīm. 40,5% ārvalstu braucieni bija uz kaimiņvalstīm (Lietuvu, Igauniju, Krieviju un Baltkrieviju), to īpatsvars pieauga par 7,0% salīdzinājumā ar 2014. gadu. Visbiežāk Latvijas iedzīvotāji vairāku dienu braucienos devās uz Lietuvu (13,8%), Igauniju (13,6%), Krieviju (9,7%), Zviedriju (6,0%), Vāciju (5,7%), Apvienoto Karalisti (5,5%), Itāliju (5,1%) un Franciju (4,5%).

Latvijā no 3,0 milj. vairāku dienu braucieniem 41,0% ceļojumu kā galvenais galamērķis bija izvēlēta kāda no republikas pilsētām (Rīga, Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Valmiera vai Ventspils), kas ir par 5,4% vairāk nekā 2014. gadā. Kā galamērķi Latvijas iedzīvotāji norādīja arī Saulkrastu, Cēsu, Talsu, Kuldīgas, Jelgavas, Olaines, Alūksnes, Siguldas, Limbažu, Bauskas, Madonas, Vecpiebalgas, Daugavpils, Krāslavas, Preiļu, Gulbenes, Ventspils un Tukuma novadu.

2015.gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, pavadītas par 22,6% mazāk nakšu gan braucienos pa Latviju, gan braucienos uz ārvalstīm. Braucienos pa Latviju pērn pavadītas 6,5 milj. nakšu, bet braucienos uz ārvalstīm – 6,7 milj. nakšu.

Vidējais braucienu ilgums pa Latviju bija 2,2 diennaktis, kas ir par 0,4 diennaktīm mazāk nekā 2014. gadā, savukārt, ārvalstīs vidējais braucienu ilgums bija 5,4 diennaktis, kas ir par 1,0 diennakti mazāk nekā gadu iepriekš.

Braucienos pa Latviju 79,4% nakšu ceļotāji pavadīja privātās naktsmītnēs (pārsvarā radu vai draugu mājoklī), ar vidējo uzturēšanās ilgumu 2,1 diennakts.

Ārvalstu braucienos 56,3% nakšu ceļotāji pavadīja maksas naktsmītnēs ar vidējo uzturēšanās ilgumu 4,4 diennaktis. Nakšņojot privātās naktsmītnēs, ceļotāji vidēji uzturējās 7,5 diennaktis.

Kopējie izdevumi vairāku dienu braucienos pa Latviju bija 120,0 milj. eiro, kas ir par 5,6% mazāk nekā 2014. gadā. Vidējie izdevumi braucienā bija 40,4 eiro, kas ir par 1,4 eiro vairāk nekā 2014. gadā. Vidējie izdevumi diennaktī bija 18,4 eiro, kas ir par 3,3 eiro vairāk nekā 2014. gadā. Latvijas iedzīvotāji braucienos pa Latviju 43,0 milj. eiro tērēja transportam, 15,7 milj. eiro naktsmītnēm, 18,3 milj. eiro ēdināšanas pakalpojumiem un 43,0 milj. pārējiem ceļojumu izdevumiem.

Kopējie izdevumi vairāku dienu ārvalstu braucienos ar nakšņošanu bija 447,0 milj. eiro, kas ir par 5,5% mazāk nekā 2014. gadā. 21,3% no kopējiem izdevumiem Latvijas ceļotāji iztērēja kaimiņvalstīs. Vidējie izdevumi braucienā bija 360,0 eiro, kas ir par 12,8 eiro vairāk nekā 2014. gadā. Vidējie izdevumi diennaktī bija 66,7 eiro, kas ir par 12,1 eiro vairāk nekā 2014. gadā. Latvijas iedzīvotāji ārvalstu braucienos 148,0 milj. eiro tērēja transportam, 146,7 milj. eiro naktsmītnēm, 47,8 milj. eiro ēdināšanas pakalpojumiem un 104,4 milj. pārējiem ceļojumu izdevumiem.

Ref: 102.000.102.13123


Pievienot komentāru

Igaunijas ostām par 29% lielāki janvāra-septembra ieņēmumi

Igaunijas valsts ostu uzņēmums Tallina Sadam 2017.gada pirmajos deviņos mēnešos guvis 99,1 miljona eiro lielus ieņēmumus, kas ir par 29% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Dažiem ārstiem atalgojums nākamgad pieaugšot pat par 80%

Nākamgad stacionārajā veselības aprūpē strādājošo ārstu un funkcionālo speciālistu darba samaksa pieaugs no aptuveni 80% - no 859 eiro līdz 1 547 eiro, liecina Veselības ministrijas apkopotā informācija.

MTG Baltijas biznesa pārdošana Providence noslēgusies

Trešdien, 18.oktobrī, noslēgusies Zviedrijas mediju koncerna Modern Times Group Baltijas biznesa pārdošana starptautiskajai aktīvu pārvaldīšanas kompānijai Providence Equity Partners.

Novērojums: Latvijas iedzīvotāji turpina riskantu un nedrošu uzvedību internetā

Lai arī masu medijos regulāri izskan informācija par krāpšanas gadījumiem internetā, Latvijas iedzīvotāji turpina riskanto uzvedību interneta vidē. Lielākā problēma - interneta lietotāji ir lētticīgi un nepārbauda informāciju par pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju, pauž Drošāka interneta centra pārstāvis.

Atkārtoti izskatīs aizliegumu ziedot olšūnas nedzemdējušām sievietēm

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti atkārtoti aktualizējuši jautājumu par dzimumšūnu donoru reģistru, kā ietvaros neizvērtēts palicis arī aizliegums ziedot olšūnas nedzemdējušām sievietēm.

Piecu gadu laikā Rīgā slēgs 42 azartspēļu zāles

Rīgas dome trešdien, 18.oktobrī, atbalstījusi vēl 33 spēļu zāļu slēgšanu, līdz ar to kopumā paredzot turpmāko piecu gadu laikā Rīgā likvidēt 42 spēļu zāles.

Latvijā ir visaugstākais sieviešu - vadītāju rādītājs ES dalībvalstu vidū

Visaugstākais sieviešu – vadītāju rādītājs Eiropas Savienības dalībvalstu vidū ir tieši Latvijā – 47%. Kopumā ES pērn tikai trešā daļa vadītāju bija sievietes, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati.

Aptauja: Aizvien vairāk cilvēku pārliecināti par ieguvumiem no dalības ES

Teju divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka valsts dalība Eiropas Savienībā kopumā ir nesusi ieguvumus. Līdzīgu viedokli Eiropas Parlamenta rudens Eirobarometra aptaujā pauduši 64% visu ES dalībvalstu iedzīvotāju.

Uz Latviju no Turcijas pārmitinātas 17 personas, kurām nepieciešama palīdzība

Eiropas Savienības pārvietošanas programmas ietvaros otrdien, 17.oktobrī, uz Latviju no Turcijas pārmitinātas 17 personas, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, tai skaitā deviņi nepilngadīgi bērni, vēsta Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

BATL: Laiki, kad nozares atbildīgās amatpersonas saka «tranzītā viss kārtībā», ir beigušies

Ministru prezidenta Māra Kučinska vadītā Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padome arī atbalsta Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lēmumu par nepieciešamību par nozari atbildīgajai Satiksmes ministrijai izstrādāt nozares attīstības ilgtermiņa redzējumu.

Klaipēdā biļešu kontroles sistēmu uzstādīs igauņu uzņēmums

Lietuvas ostas pilsētas sabiedriskajā transportā biļešu kontroles sistēmu uzstādīs Igaunijas jaunuzņēmums Ridango.

Eksperts par traģēdiju Saulkrastos: Viņš bija profesionālis, zināja, ar ko riskē

Traģēdiju Saulkrastos, kur sprāgstot pirotehnikai gāja bojā pieci cilvēki, izraisīja pirotehniķa Ilmāra Āboliņa bezatbildība un rupji drošības pārkāpumi, piemēram, glabājot pirotehniku privātmājas apkures telpās, šādu viedokli Latvijas Avīzē pauž Valsts policijas kriminālistikas pārvaldes sprādzienbīstamu priekšmetu eksperts Jānis Jakušs-Kreituss.

Psiholoģe: Sešgadnieki nav gatavi skolai

«Ir aplami domāt, ka, agrāk sūtot bērnus skolā, viņi mācīsies labāk. Reformas tiek ieviestas stihiski, agresīvi, nerēķinoties ar pedagogu un citu speciālistu profesionālo redzējumu, līdzīgi kā ideoloģija. Trūkst vispusīgas esošās situācijas analīzes, kas balstīta pētījumos, nevis starptautiskos reitingos,» uzskata klīniskā psiholoģe un psihoterapeite Jolanta Lamstere.

Atstādina policistu par maltiešu žurnālistes slepkavības uzteikšanu

Maltā, kur šonedēļ noslepkavota analītiskā žurnāliste - korupcijas pretiniece, kāds policists paudis prieku par viņas nonāvēšanu un dienu vēlāk ticis atstādināts no amata. Jau vēstīts, ka 16.oktobrī 53 gadus vecā Dafne Karuana Galicija izbraukusi no savām mājām Maltā ar īrētu automašīnu un tajā sprādzis spridzeklis, nonāvējot viņu. Šobrīd notiek izmeklēšana.

Ukrainā korupcijas pretinieki iesaistās sadursmēs ar policiju

Trīs protestētāji un viens policists cietis, kad Ukrainas galvaspilsētā Kijevā notikusi demonstrācija, kur pieprasītas reformas korupcijas mazināšanai.

ASV biržu indeksi vairākkārt sasnieguši jaunus rekordus, arī naftas cenas pieaugušas

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi Dow Jones Industrial Average un Standard & Poor's 500 otrdien, 17.oktobrī, sasniedza jaunus rekordus, reaģējot uz labiem kompāniju darbības rezultātiem, bet dolāra vērtība pret eiro un jenu pieauga.

Ādažos militāro karjeru sāk vairāk nekā 30 dienestā pieņemto karavīru

Vairāk nekā 30 karavīru, kuri sekmīgi pabeiguši Rekrutēšanas un atlases centra veikto atlasi, trešdien, 18.oktobrī, sāks dienestu bruņotajos spēkos, apgūstot profesijas pamatiemaņas Sauszemes spēku Mehanizētajā kājnieku brigādē Ādažos.

«Islāma valsts» galvaspilsēta krīt sīriešu kaujinieku rokās

Sīriešu kaujinieku apvienība, ko atbalsta Amerikas Savienotās Valstis, paziņojusi, ka ir ieņēmusi Rakas pilsētu Sīrijā, kur pēdējos trīs gadus valdījis teroristiskais grupējums «Islāma valsts».

Polija cer, ka Turcija iestāsies ES

Polija cer, ka Turcija ar laiku pievienosies Eiropas Savienībai, tā norādījis Polijas prezidents Andžejs Duda (Andrzej Duda), tiekoties ar savu Turcijas kolēģi īsi pirms ES-Turcijas galotņu sanāksmes.

Austrijas prezidents valdības veidošanā pastāvēs uz eiropeiskām vērtībām

Austrijas prezidents brīdinājis parlamenta vēlēšanu uzvarētājus, konservatīvo Austrijas Tautas partiju, kura apsver galēji labējas partijas iesaistīšanu valdībā, ka nākamās Austrijas valdības pamatā jābūt eiropeiskām vērtībām.

E-Igaunijā, saskaroties ar politisku kritiku, aizstāv elektroniskās balsošanas uzticamību

Atsaucoties uz Igaunijas politiķa pausto, ka valstī pastāvošai elektroniskās balsošanas sistēmai trūkst caurskatāmības, Igaunijas e-Pārvaldības akadēmijas speciāliste skaidrojusi, ka pastāv iespēja, ka vienas partijas atbalstītāji e-balsošanā ir aktīvāki nekā citu partiju vēlētāji.

Nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits Baltijas valstīs augstāks par ES vidējo

Nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars Baltijas valstīs ir augstāks par Eiropas Savienībā (ES) vidējo, liecina ES statistikas biroja Eurostat dati, kas apkopoti par 2016.gadu un aptver 26 no 28 bloka valstīm.

VID grib līdz 2021.gadam dzēst nepiedzenamos parādus miljarda apmērā

Valsts ieņēmumu dienesta mērķis ir līdz 2021.gadam dzēst reāli nepiedzenamos parādus aptuveni viena miljarda eiro apmērā, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktore Santa Garanča.

Baltijas valstīs septembrī reģistrēta lielākā gada inflācija ES

Baltijas valstīs šogad septembrī bijusi lielākā gada inflācija to Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, par kurām pieejama informācija, liecina otrdien, 17.oktobrī, publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Iedzīvotāju noskaņojums pasliktinājies, kritiski vērtē materiālo stāvokli

Mēneša laikā iedzīvotāju kopējais noskaņojums ir ievērojami pasliktinājies - kritumu piedzīvojušas visas pētījumā analizētās jomas. Viskritiskāk tiek vērtēta ģimenes materiālā stāvokļa attīstība, indeksam nokrītoties no -9 līdz -11 indeksa punktiem, liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometrs.