bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 23.05.2018 | Vārda dienas: Leontīne, Ligija, Lonija, Leokādija
LatviaLatvija

Pērn latvieši mazāk ceļojuši gan pa Latviju, gan uz ārvalstīm

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2014.gadu, par 8,8% samazinājās Latvijas iedzīvotāju vairāku dienu braucienu skaits gan pa Latviju, gan uz ārvalstīm, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Kopējie braucienu izdevumi Latvijā samazinājās par 5,6%, bet ārvalstīs – par 5,5%. Savukārt vidējie izdevumi vienā braucienā pa Latviju sasniedza 40,4 eiro, bet uz ārvalstīm – 360,0 eiro.

Pērn atpūtas braucienos piedalījās 1,26 milj. Latvijas iedzīvotāju, kas ir par 0,4% mazāk nekā 2014. gadā. Visbiežāk atpūtas braucienos kavē doties finansiālo līdzekļu trūkums, ko norādīja 51,5% Latvijas iedzīvotāju, kuri pērn nedevās nevienā braucienā ar vismaz vienu nakšņošanu ārpus savas dzīvesvietas. Kā otrs būtiskākais iemesls bija veselības stāvoklis vai ierobežotās pārvietošanās spējas, ko 2015. gadā norādīja 19,9%.

2015.gadā Latvijas iedzīvotāji devās 7,7 milj. vienas dienas braucienos bez nakšņošanas pa Latviju, kas ir par 5,4% mazāk nekā 2014. gadā, un 0,5 milj. ārvalstu braucienos, kas ir par 1,4% mazāk nekā gadu iepriekš. Samazinoties braucienu skaitam, par 2,4% saruka kopējie izdevumi vienas dienas braucienos pa Latviju, sasniedzot 171,8 milj. eiro, un par 7,8% braucienos uz ārvalstīm, sasniedzot 23,7 milj. eiro. Savukārt vidējie izdevumi vienā braucienā pa Latviju palielinājās par 0,7 eiro, sasniedzot 22,3 eiro, turpretī braucienos uz ārvalstīm tie samazinājās par 3,5 eiro, sasniedzot 49,7 eiro.

Pērn salīdzinājumā ar 2014. gadu vairāku dienu braucienu skaits ar nakšņošanu samazinājās par 8,8% gan braucienos pa Latviju, gan uz ārvalstīm. Latvijas iedzīvotāji piedalījās 3,0 milj. vairāku dienu braucienos pa Latviju un 1,2 milj. vairāku dienu braucienos uz ārvalstīm. 40,5% ārvalstu braucieni bija uz kaimiņvalstīm (Lietuvu, Igauniju, Krieviju un Baltkrieviju), to īpatsvars pieauga par 7,0% salīdzinājumā ar 2014. gadu. Visbiežāk Latvijas iedzīvotāji vairāku dienu braucienos devās uz Lietuvu (13,8%), Igauniju (13,6%), Krieviju (9,7%), Zviedriju (6,0%), Vāciju (5,7%), Apvienoto Karalisti (5,5%), Itāliju (5,1%) un Franciju (4,5%).

Latvijā no 3,0 milj. vairāku dienu braucieniem 41,0% ceļojumu kā galvenais galamērķis bija izvēlēta kāda no republikas pilsētām (Rīga, Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Valmiera vai Ventspils), kas ir par 5,4% vairāk nekā 2014. gadā. Kā galamērķi Latvijas iedzīvotāji norādīja arī Saulkrastu, Cēsu, Talsu, Kuldīgas, Jelgavas, Olaines, Alūksnes, Siguldas, Limbažu, Bauskas, Madonas, Vecpiebalgas, Daugavpils, Krāslavas, Preiļu, Gulbenes, Ventspils un Tukuma novadu.

2015.gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, pavadītas par 22,6% mazāk nakšu gan braucienos pa Latviju, gan braucienos uz ārvalstīm. Braucienos pa Latviju pērn pavadītas 6,5 milj. nakšu, bet braucienos uz ārvalstīm – 6,7 milj. nakšu.

Vidējais braucienu ilgums pa Latviju bija 2,2 diennaktis, kas ir par 0,4 diennaktīm mazāk nekā 2014. gadā, savukārt, ārvalstīs vidējais braucienu ilgums bija 5,4 diennaktis, kas ir par 1,0 diennakti mazāk nekā gadu iepriekš.

Braucienos pa Latviju 79,4% nakšu ceļotāji pavadīja privātās naktsmītnēs (pārsvarā radu vai draugu mājoklī), ar vidējo uzturēšanās ilgumu 2,1 diennakts.

Ārvalstu braucienos 56,3% nakšu ceļotāji pavadīja maksas naktsmītnēs ar vidējo uzturēšanās ilgumu 4,4 diennaktis. Nakšņojot privātās naktsmītnēs, ceļotāji vidēji uzturējās 7,5 diennaktis.

Kopējie izdevumi vairāku dienu braucienos pa Latviju bija 120,0 milj. eiro, kas ir par 5,6% mazāk nekā 2014. gadā. Vidējie izdevumi braucienā bija 40,4 eiro, kas ir par 1,4 eiro vairāk nekā 2014. gadā. Vidējie izdevumi diennaktī bija 18,4 eiro, kas ir par 3,3 eiro vairāk nekā 2014. gadā. Latvijas iedzīvotāji braucienos pa Latviju 43,0 milj. eiro tērēja transportam, 15,7 milj. eiro naktsmītnēm, 18,3 milj. eiro ēdināšanas pakalpojumiem un 43,0 milj. pārējiem ceļojumu izdevumiem.

Kopējie izdevumi vairāku dienu ārvalstu braucienos ar nakšņošanu bija 447,0 milj. eiro, kas ir par 5,5% mazāk nekā 2014. gadā. 21,3% no kopējiem izdevumiem Latvijas ceļotāji iztērēja kaimiņvalstīs. Vidējie izdevumi braucienā bija 360,0 eiro, kas ir par 12,8 eiro vairāk nekā 2014. gadā. Vidējie izdevumi diennaktī bija 66,7 eiro, kas ir par 12,1 eiro vairāk nekā 2014. gadā. Latvijas iedzīvotāji ārvalstu braucienos 148,0 milj. eiro tērēja transportam, 146,7 milj. eiro naktsmītnēm, 47,8 milj. eiro ēdināšanas pakalpojumiem un 104,4 milj. pārējiem ceļojumu izdevumiem.

Ref: 102.000.102.13123


Pievienot komentāru

Turcijā strauji pazeminās nacionālās valūtas vērtība

Turcijas nacionālā valūta lira nedēļas pirmajās dienās zaudējusi piecus procentus no tās vērtības pret Amerikas Savienoto Valstu dolāru. Politiskajā jomā Turcijā spēkā ir ārkārtas stāvoklis, un jūnijā gaidāmas ārkārtas parlamenta un prezidenta vēlēšanas.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā aprīlī palielinājies par 0,6%

Ražotāju cenu līmenis 2018.gada aprīlī salīdzinājumā ar martu Latvijas rūpniecībā palielinājies par 0,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis palielinājās par 1%, savukārt eksportētajai produkcijai cenu līmenis pieauga par 0,3%.

Gadu pirms Eiropas vēlēšanām par tās ieguvumiem pārliecināti 70% iedzīvotāju

Valsts dalība Eiropas Savienībā ir «laba lieta» – atbilstoši jaunākā Eiropas Parlamenta Eirobarometra pētījuma rezultātiem Latvijā tā uzskata 52% iedzīvotāju.

Igaunijas prezidente apmeklē Ukrainas austrumus, kur pastiprinājusies karadarbība

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida (Kersti Kaljulaid) devusies oficiālā vizītē uz Ukrainu, kur iecerētas tikšanās ar augstākajām ukraiņu amatpersonām un arī joprojām kara plosītā Donbasa reģiona apmeklējums.

Rosina arī privātajās augstskolās un koledžās noteikt aizliegumu studijām krievu valodā

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina privātajām augstskolām un koledžām piemērot valsts augstskolām jau noteiktos ierobežojumus saistībā ar pienākumu studiju programmas īstenot latviešu valodā vai kādā no Eiropas Savienības (ES) oficiālajām valodām, kas nozīmētu aizliegumu studiju programmas īstenot krievu valodā.

Lauksaimnieki pieteikušies platību maksājumiem: saņemti 57 176 iesniegumi

Līdz šā gada 22.maijam Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā saņemti 57 176 iesniegumus platību maksājumiem bez kavējuma sankcijām. Platību maksājumiem vēl var pieteikties līdz 15.jūnijam, bet šajā gadījumā atbalstu samazina 1% apmērā par katru nokavēto darbadienu.

Tallinā populārāki kļūst diennakts lielveikali

Tallinā pieprasījumu pēc diennakts pārtikas veikaliem ievērojis Somijas lielveikalu tīkls Prisma, kam Igaunijas galvaspilsētā drīzumā būšot trīs mazumtirdzniecības vietas, kuras strādās cauru diennakti un septiņas dienas nedēļā.

Ašeradens: KP un SPRK apvienošana ir īstenojama; tas jāpaveic nākamajai valdībai

Konkurences padomes un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apvienošana ir īstenojama un tas jāpaveic nākamajai valdībai, norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Pieaug to uzņēmumu skaits, kuru darbinieki šķiro atkritumus

Noslēgusies AS Latvijas Zaļais punkts, biroja preču tirgotāja SIA Officeday Latvia un SIA Fazer Latvija kopīgā bateriju vākšanas kampaņa. Kampaņas astoņos mēnešos vairāk nekā 100 uzņēmumu savāca 1 104 kg izlietoto bateriju.

AS Augstsprieguma tīkls šogad attīstībā ieguldīs 89,05 miljonu eiro

Latvijas Pārvades sistēmas operators AS Augstsprieguma tīkls šogad attīstībā ieguldīs 89,05 miljonus eiro, no kuriem 29,8 miljoni ir Eiropas Savienības līdzfinansējums.

ASV atteiksies no banku kontroles noteikumiem, kas ieviesti dižķibeles laikā

Amerikas Savienotajam Valstīm tiecoties mīkstināt banku paškontroles un uzraudzības noteikumus, kas tika ieviesti globālās finanšu krīzes iespaidā, ASV Kongress atbalstījis stingro prasību mīkstināšanu.

Biržu indeksi krītas ASV un pieaug Eiropā, naftas cenas sarūk Ņujorkā un kāpj Londonā

ASV biržu indeksi otrdien, 22.maijā, kritušies, reaģējot uz ASV prezidenta Donalda Trampa piezīmēm par tirdzniecību un ģeopolitiku.

Valsts kontrole: Valstī beidzot ir jāsakārto izdienas pensiju sistēma

Latvijā beidzot ir jāsakārto sensitīvā izdienas pensiju sistēma, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma teic valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Izglītības komisija virza likumprojektu Rīgas Latviešu biedrības nama atbalstam

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija otrdien, 22.maijā, lēmusi konceptuāli atbalstīt un virzīt izskatīšanai Saeimā jaunu likumprojektu Rīgas Latviešu biedrības nama atbalstam, ziņo Saeimas Preses dienests.

Cukerbergs EP atvainojas par Facebook lomu Cambridge Analytica skandālā

Facebook izpilddirektors Marks Cukerbergs Eiropas Parlamentā ir atvainojies par sociālā tīkla lomu lietotāju datu vākšanas skandālā ap uzņēmumu Cambridge Analytica un par atļaušanu sociālajā tīklā izplatīt viltus ziņas.

Patvaļīgi nocirstu koku vietā Rīgas vēsturiskajā centrā plāno likt iestādīt jaunus

Rīgas vēsturiskajā centrā esošas zemes īpašniekiem bojā gājuša vai patvaļīgi nocirsta koka vietā būs jāiestāda jauns, konceptuāli lēma Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija.

Efektivizēs strīdu izskatīšanu maksātnespējas procesā

Saeimas Juridiskās komisijas deputāti otrdien, 22.maijā, galīgajam lasījumam parlamentā atbalstījuši grozījumus Maksātnespējas likumā un saistītos grozījumus Civilprocesa likumā. Grozījumi paredz efektivizēt esošo kārtību un strīdus par tiesībām kreditoru prasījumu atzīšanas procesā izskatīt paātrinātā un vienkāršotā civilprocesā.

Aizsardzības komisija konceptuāli atbalsta grozījumus Nacionālās drošības likumā

Lai pilnveidotu tiesisko regulējumu valsts aizsardzības jomā, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien, 22.maijā, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Nacionālās drošības likumā. Likumprojektā definēti visaptverošas valsts aizsardzības pamatprincipi, kā arī precizēti gadījumi, kad Ministru kabinets ir tiesīgs pieņemt lēmumu par zemessargu un rezerves karavīru mobilizāciju. 

Sola stratēģiju mediķu iztrūkuma «aizpildīšanai» līdz ar pagarinātā normālā darba laika atcelšanu

Tiek veidota skaidra stratēģija, kā līdz ar Satversmes tiesas sprieduma izpildi nozarē aizpildīt cilvēkresursu iztrūkumu, pēc tikšanās ar slimnīcu pārstāvjiem  norāda veselības ministre Anda Čakša.

DP: Esot brīvībā, Lindermans var kavēt izmeklēšanu lietā pret viņu

Drošības policija uzskata, ka aizdomās par nacionālā naida izraisīšanu un par masu nekārtību organizēšanu turētais prokrieviskais aktīvists Vladimirs Lindermans, atrodoties brīvībā, var kavēt pirmstiesas izmeklēšanu.

Ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars Latvijā līdz gada beigām var sarukt līdz 19%

Šā gada beigās ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars Latvijā varētu samazināties līdz 24%, bet, ja Latvijā neatgriezīsies patlaban iesaldētie ABLV Bank ārvalstu noguldījumi, tad līdz 19%,  Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē prognozē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes locekle, Regulējošo prasību un statistikas departamenta direktore Ludmila Vojevoda.

Ventspils brīvostas prasības pret Kālija parku izskatīšanu atliek līdz novembrim

Kurzemes rajona tiesa Ventspilī otrdien, 22.maijā, līdz 12.novembrim atlika tiesas sēdi, kurā plānots skatīt Ventspils brīvostas pārvaldes prasību lauzt ar AS Kālija parks noslēgtos zemes un piestātņu nomas līgumus, informē tiesā.

Pagarina satiksmes ierobežojumus Matīsa ielā

Saistībā ar tramvaju sliežu ceļa rekonstrukcijas darbiem no 24.maija līdz 30.maijam tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme Matīsa ielā, 50 m garā posmā no Brīvības ielas.

Latvijas PrivatBank auditētie zaudējumi pērn – 6,533 miljoni eiro; revidenta atzinums ar iebildi

Latvijas PrivatBank pagājušajā gadā strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 6,533 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, liecina bankas publiskotais gada pārskats. Savukārt PrivatBank grupas zaudējumi bija 5,378 miljoni eiro pretstatā peļņai 2016.gadā.

Plāno mainīt valsts materiālo rezervju administrēšanas sistēmu

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 22.maijā, konceptuāli atbalstīja jauna Valsts materiālo rezervju likuma projektu, kas paredz būtiski mainīt valsts materiālo rezervju administrēšanas sistēmu.

Jaunākie komentāri