bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 22.06.2018 | Vārda dienas: Ludmila, Laimdots, Laimiņš
LatviaLatvija

Pērn Latvijas iedzīvotāji ceļojumos iztērējuši 931 miljonu eiro

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas iedzīvotāju vienas dienas braucienu skaits 2017.gadā, salīdzinot ar 2016.gadu, palielinājies par 5,8% un to izdevumi – par 11,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vairākdienu braucienu skaits samazinājās par 2,6% un pavadīto nakšu skaits – par 5%, savukārt izdevumi palielinājās par 21,0%. Visos braucienos kopā iedzīvotāji pērn iztērējuši 930,9 milj. eiro, par 141,4 milj. jeb 17,9% vairāk nekā gadu iepriekš.

Vienas dienas braucienos pa Latviju iedzīvotāji dodas trīs reizes biežāk nekā vairākdienu braucienos.

Latvijas iedzīvotāji 2017.gadā devās 9,6 milj. vienas dienas braucienos pa Latviju, kas ir par 5,1% vairāk nekā gadu iepriekš. 27,5% braucienu galamērķis bija Pierīgas reģions, tam seko Rīga – 21%, bet retāk Latgale – 11,8%. Līdzīgi kā 2016.gadā arī pērn populārākie vienas dienas braucienu galamērķi bija Rīga (21%) un Jūrmala (8,1%). Vienas dienas braucienos pavisam iztērēti 232,1 milj. eiro, kas ir par 7% vairāk nekā gadu iepriekš. Vidējie izdevumi braucienā bija 24,2 eiro.

Pērn vairākdienu braucienu skaits pa Latviju bija 2,9 milj., kas samazinājies par 4,2%, salīdzinot ar 2016.gadu. 80,6% braucienu bija ar vieglo automašīnu vai motociklu. Vēl iedzīvotāji pa Latviju ceļoja ar autobusu (14,5%) un vilcienu (4,4%). 17,2% braucienos izmantotas īrētas jeb maksas naktsmītnes. No tām 11,1% rezervētas pie tūrisma operatoriem vai tūrisma aģentiem, bet 66,1% patstāvīgi rezervēja pie pakalpojuma sniedzēja. 41,2% rezervācijas tika veiktas, izmantojot interneta automātiskās rezervēšanas sistēmas.

Visbiežākie vietējā tūrisma braucienu iemesli kopš 2012.gada ir radu un draugu apmeklējumi, kuru īpatsvars turpināja palielināties, 2017.gadā sasniedzot 59,7%.

Visvairāk vietējā tūrisma braucienos pēc demogrāfiskajiem rādītājiem devās sievietes (51,6%), iedzīvotāji vecumā no 25–34 gadiem (29,8%), vidējo izglītību ieguvušie (46,5%) un nodarbinātie (73,2%).

Seniori (65 gadi un vairāk) devās 0,3 milj. braucienos (10,6% no visiem), uzturoties 3,6 diennaktis (par 1,2 diennaktīm vairāk nekā vidējais rādītājs)un braucienā iztērējot 47,8 eiro (vidējais 45,2), bet diennaktī – 13,2 eiro (vidējais 18,8).

Vairākdienu braucienos pa Latviju 2017.gadā kopējie izdevumi sasniedza 133 milj. eiro, kas ir par 19,5% vairāk nekā 2016.gadā. Visvairāk jeb 27,2% no izdevumiem tērēti transportam, 17,4% naktsmītnēm, 15% ēdināšanas pakalpojumiem un 40,2% citiem izdevumiem. Vidējie izdevumi vietējā tūrisma braucienā 2017.gadā bija 45,2 eiro, pieaugot par 9 eiro salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Vidējie izdevumi diennaktī bija 18,8 eiro, kas pieauga par 3,4 eiro, salīdzinot ar 2016.gadu.

Vietējā tūrisma braucienos 2017.gadā pavadītas 7,1 milj. nakšu, kas ir par 2,3% mazāk nekā gadu iepriekš. Visvairāk jeb 79,2% nakšu pavadītas privātās naktsmītnēs, tai skaitā 55,7% pie radiem un draugiem. 20,8% nakšu pavadītas viesnīcās, kempingos, kūrorta rehabilitācijas centros un citās maksas naktsmītnēs.

Vidējais ilgums braucieniem 2017.gadā bija 2,4 diennaktis. Visilgākā uzturēšanās kopš 2012.gada ir bijusi hosteļos un kūrorta rehabilitācijas centros, kur 2017.gadā vidēji pavadītas 7,3 diennaktis, bet vasarnīcās 4,8 diennaktis.

Populārākie galamērķi vairākdienu braucienos pa Latviju bija Rīga (10,0%), Ventspils (5,2%), Limbažu novads (4,6%), Jūrmala (4,5%), Liepāja (4,4%), Saldus novads (3,4%), Daugavpils (2,9%), Talsu novads (2,5%) un Jelgava (2,5%). 33,9% no visu braucienu galamērķiem bija republikas nozīmes pilsētas.

Ārvalstu ceļojumos iedzīvotāji devās lielākoties atpūtas nolūkā

2017.gadā Latvijas iedzīvotāji devās 0,8 milj. vienas dienas ārvalstu braucienos, kas ir par 14,7% vairāk nekā gadu iepriekš. Visvairāk braucienu bija uz Lietuvu (73,4%) un uz Igauniju (20,2%). Kopējie izdevumi braucienos palielinājās par 40,2%, sasniedzot 43,7 milj. eiro. Vidējie izdevumi vienas dienas braucienam uz ārvalstīm palielinājās par 10,1 eiro, sasniedzot 55,3 eiro.

Pērn iedzīvotāji devās 1,3 milj. vairākdienu braucienos uz ārvalstīm, kas bija par 1,2% vairāk nekā gadu iepriekš. 43,2% ārvalstu braucienos devās ar lidmašīnu, bet 34,9% ar vieglo automašīnu vai motociklu. Vēl uz ārvalstīm ceļoja ar autobusu (12,8%) un ūdens transportu (7%). Biežākie braucienu iemesli uz ārvalstīm kopš 2012. gada ir atpūta (60,3%) un radu un draugu apciemojumi (23,4%).

Ceļazīme jeb kompleksais tūrisma pakalpojums pirkts 20,1% braucienu. 67,5% braucienu nakšņošanai izmantoja maksas jeb īrētas naktsmītnes. 31,9% no tām rezervētas vai apmaksātas pie tūrisma operatoriem vai aģentiem, bet 47,7% rezervētas patstāvīgi. No visām naktsmītņu rezervācijām 58,3% veiktas, izmantojot automātiskās rezervēšanas sistēmas.

Visvairāk ārvalstu braucienos pēc demogrāfiskajiem rādītājiem devās sievietes (55,3%), iedzīvotāji vecumā no 35–44 gadiem (26%), augstāko izglītību ieguvušie (54,8%) un nodarbinātie (77,8%).

Seniori (65 gadi un vairāk) devās 87 milj. jeb 6,9% braucienu, uzturoties 7,2 diennaktis (par 1,8 diennaktīm vairāk nekā vidējais rādītājs)un braucienā iztērējot 333,2 eiro (vidējais 412,6 eiro), bet diennaktī – 46 eiro (vidējais 76,4 eiro).

Vairākdienu braucienos uz ārvalstīm 2017.gadā kopējie izdevumi sasniedza 522,1 milj. eiro, kas ir par 21,4% vairāk nekā 2016.gadā. Visvairāk, jeb 32,7% no izdevumiem tērēti transportam, 29,4% naktsmītnēm, 17,3% ēdināšanas pakalpojumiem, 7% izklaides un kultūras aktivitātēm un 13,6% citiem izdevumiem. Vidējie izdevumi vairākdienu braucienā uz ārvalstīm pērn bija 412,6 eiro, pieaugot par 68,6 eiro salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Vidējie izdevumi diennaktī bija 76,4 eiro, kas pieauga par 18,3 eiro, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Vislielākie izdevumi diennaktī bija 114,3 eiro braucienos ar nakšņošanu viesnīcā, kūrortviesnīcā, motelī vai viesu mājā, bet vismazākie – 24,9 eiro, apmetoties vasarnīcās.

Ārvalstu braucienos 2017.gadā pavadīti 6,8 milj. nakšu, kas ir par 7,7% mazāk nekā gadu iepriekš. Vidējais uzturēšanās ilgums braucienā bija 5,4 diennaktis. Īsāks laiks pavadīts maksas jeb īrētās naktsmītnēs – 4,6 diennaktis, bet garāks – privātās jeb bezmaksas naktsmītnēs – 7 diennaktis.

Populārākie ārvalstu braucienu galamērķi 2017.gadā bija kaimiņvalstis Igaunija (13,7%), Lietuva (12,1%), Krievija (6,7%) un Baltkrievija (6,0%), kopā veidojot 38,6% no visiem braucieniem. Vēl Latvijas iedzīvotāji bieži brauca uz Vāciju (11,7%) un Zviedriju (6,3%).


Pievienot komentāru

  1. PILÕDZIS teica:

    Interesonti cik cilvēku LV vispõr õrzemju ceļojumos nov bijuši? Rokstītois ir opšoubõms,jo LV opmērom 30 proc.iedz.ir turīgi,un nobogie neceļo.

ES valstis apņēmušās pagarināt sankcijas pret Krieviju par Krimas aneksiju

Eiropas Savienības dalībvalstis nākamnedēļ līdz 2019.gada janvāra nogalei paildzinās ierobežojošos pasākumus, kuri pret konkrētiem Krievijas uzņēmumiem un amatpersonām ieviesti par to saistību ar Krievijas agresīvo rīcību Ukrainā, tā aģentūrai Reuters norādījuši ES diplomāti un amatpersonas.

VID konstatē pārkāpumus vairāk nekā pusē darba devēju tematiskajās pārbaudēs

Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvalde šogad pirmajā ceturksnī veica 305 darba devēju tematiskās pārbaudes, 171 gadījumā konstatējot pārkāpumus, liecina VID informācija.

Sadales tīklam ir jāuzlabo sistēmas pieslēguma process un tā kontrole

Turpmākos divus gadus AS Sadales tīkls ir pienākums uzlabot sistēmas pieslēguma procesu un tā kontroli. Savukārt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija no savas puses turpmākos divus gadus papildus veiks šī procesa pastiprinātu monitoringu un uzraudzību.

Šogad pasaulē nākuši jau trešie Latvijas trīnīši

Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā nākuši pasaulē šogad trešie trīnīši, ar komentāru, ka «trīs lietas – labas lietas», savā Facebook kontā pavēstījis labklājības ministrs Jānis Reirs.

Latvijā pērn trešais lielākais nerezidentu īpatsvars ES valsts parāda struktūrā

Nerezidenti pērn Latvijai ir aizdevuši 67,6% no kopējā valsts parāda apmēra, kas ir trešais lielākais nerezidentu īpatsvars Eiropas Savienības dalībvalstu parādu struktūrā, liecina ES statistikas biroja Eurostat apkopotā informācija.

Iemaksu apmērs trešā līmeņa pensiju plānos sasniedz jaunu rekordaugstu apmēru

Iedzīvotāju interese par pensijas uzkrājumu veidošanu saglabājas augsta, un gada pirmajos trijos mēnešos veikto iemaksu apmērs privātajos pensiju plānos ir sasniedzis jaunu vēsturisko maksimumu.

Vai turpmāk nebūs jāgaida garā rindā Vaivaros, lai saņemtu vajadzīgo riteņkrēslu?

«Patlaban tehnisko palīglīdzekļu pakalpojumus cilvēkiem ar invaliditāti sniedz Nacionālais rehabilitācijas centrs Vaivari, taču gadiem saņemtās klientu sūdzības un rindas uz pakalpojuma saņemšanu parāda, ka tā nav iespējami efektīvākā sistēma,» saka Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.

Latvijā strādājošs degvielas uzpildes staciju tīkls pieķerts krāpšanā ar dīzeļdegvielu

Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvalde ir pārtraukusi noziedzīgu shēmu, kurās krāpnieciskos darījumos ar dīzeļdegvielu iesaistīts kāds Latvijā strādājošs degvielas uzpildes staciju tīkls, informē VID.

Konceptuāli atbalsta izmaiņas virsstundu apmaksas kārtībā

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, pirmajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Darba likumā, kas paredz iespēju nozarēs, kurās ar ģenerālvienošanos būtiski palielināta minimālā darba alga, noteikt mazāku piemaksu par virsstundu darbu, ziņo Saeimas Preses dienests.

Saeima atbalsta priekšlikumu tabaku veikalos tirgot tikai pēc cenu lapām

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, otrajā lasījumā pieņēma grozījumus tabakas apriti regulējošajā likumā. Izmaiņas paredz, ka tabakas izstrādājumi veikalos vairs nebūs pircējiem redzami un tos varēs iegādāties tikai pēc cenu lapas, informē Saeimas Preses dienests.

Vētra appludina Tallinas ielas un pārtrauc futbola pārraidi svarīgā brīdī

Igaunijas ziemeļus skārusi vētra un lietusgāze, kas galvaspilsētā Tallinā appludinājusi ielas, nodarījusi bojājumus ēkām un pat svarīgā brīdī pārtraukusi aizraujošu Pasaules Kausa futbola spēles pārraidi.

Saeima 2.lasījumā atbalsta fondēto pensiju kapitāla mantošanu

Iedzīvotājiem būs iespēja mantot otrajā pensiju līmenī uzkrāto kapitālu. To paredz Saeimā ceturtdien, 21.jūnijā, otrajā lasījumā pieņemtie grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā, ziņo Saeimas Preses dienests.

Kaimiņš: Manuprāt, KNAB izpilda politisko pasūtījumu; deputāts izstāsta aizturēšanas gaitu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ceturtdienas, 21.jūnija, vakarā atbrīvojis kriminālprocesā par iespējamu nelikumīgu partijas KPV LV finansēšanu aizturētās personas – Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu, viņa partijas biedru Ati Zakatistovu un uzņēmēju Viesturu Tamužu.

ASV bankas iztur finanšu satricinājumu pārbaudes

Amerikas Savienotajās Valstīs 35 lielāko banku rīcībā ir pietiekami daudz naudas, lai tās izturētu iespējamu smagu ārēju finanšu satricinājumu apstākļos, liecina banku ilgtspējas pārbaužu rezultāti.

Konceptuāli atbalsta VDK dokumentu publisku pieejamību pētniecībai

Saeimas deputāti ceturtdien, 21.jūnijā, galīgajā lasījumā kā steidzamus atbalstīja grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, kas pilnveido ar sankciju režīmiem saistīto regulējumu, lai efektīvi varētu piemērot un izpildīt nacionālās un starptautiskās sankcijas.

Par atrašanos darbā reibumā Saeima no amata atcēlusi Rēzeknes tiesas tiesnesi Arvi Garo

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, atbalstījusi Rēzeknes tiesas tiesneša Arvja Garā atcelšanu no amata. Par tiesneša atcelšanu nobalsojis 71 deputāts, neviens neatturējās un nebija pret.

Lai paliktu Lielbritānijā, ES pilsoņiem prasīs atbilstību trim prasībām

Tiem Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, kuri vēlēsies turpināt dzīvot Lielbritānijā pēc valsts izstāšanās no ES, būs jāaizpilda obligāti elektroniskie iesniegumi, sniedzot atbildes uz trim būtiskiem jautājumiem, pavēstījis britu iekšlietu ministrs.

Līgo svētkos gaidāms lietains un vēss, bet jaunnedēļ atkal sauss un karsts laiks

Piektdien un svētku brīvdienās laika apstākļus noteiks ciklonu darbība, tādēļ Līgo dienā vietām īslaicīgi līs, savukārt Jāņu dienā sagaidāms pat ilgstošs lietus. Laika apstākļi uzlabosies nākamajā nedēļā, kad atgriezīsies vasarīgs karstums.

Saeima ļauj KNAB uzsākt zaļzemnieka Kļaviņa mājas un auto kratīšanu

Saeimas deputāti deva atļauju uzsākt kratīšanu Zaļo un zemnieku savienības deputāta Askolda Kļaviņa deklarētajā dzīvesvietā un automašīnā.

Lietuvas asins plazmas korupcijas skandāls aizsniedzas līdz Latvijas veselības ministrei

Bijusī Lietuvas Nacionālā Asins centra vadītāja Joana Bikulčiene, kuru tur aizdomās par korupciju un neatļautu shēmu organizēšanu asins plazmas savākšanas jomā, šonedēļ saņēmusi sliktas vēstis no Latvijas, kur Lietuvas Īpašās izmeklēšanas dienests nopratinājis Latvijas veselības ministri Andu Čakšu.

Maršruts nedēļas nogalei: līgošana visā Latvijā

Nevienam nav noslēpums, ka šajā nedēļas nogalē visā Latvijā tiks sagaidīti Jāņi. Ja nu kādam vēl nav grandiozu plānu, kā pavadīt vienu no gada īsākajām naktīm, tad ir vērts ielūkoties BNN sagatavotajā maršrutā, kurš aizvedīs uz kādu zaļumballi visā Latvijā.

Protestētāji sadzirdēti – priekšlikums liegt nedzemdējušām sievietēm ziedot olšūnas noraidīts

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, atteicās no iepriekš atbalstītā nosacījuma, ka dzimumšūnas var ziedot tikai tās sievietes, kuras ir dzemdējušas. Tāpat kā līdz šim, par dzimumšūnu donoru varēs būt veseli cilvēki - vīrieši vecumā no 18 līdz 45 gadiem un sievietes vecumā no 18 līdz 35 gadiem. 

Atbalsta grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā

Saeimas deputāti ceturtdien, 21.jūnijā, galīgajā lasījumā kā steidzamus atbalstīja grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, kas pilnveido ar sankciju režīmiem saistīto regulējumu, lai efektīvi varētu piemērot un izpildīt nacionālās un starptautiskās sankcijas.

Mazinās administratīvo slogu ārvalstu studentiem un pētniekiem

Atvieglos administratīvo slogu ārvalstu studentiem un pētniekiem, kā arī viņus uzņemošajām izglītības un pētniecības iestādēm. To nosaka Saeimas trešajā lasījumā pieņemtie grozījumi Imigrācijas likumā.

Par tālruņa izmantošanu pie stūres piemēros naudas sodu līdz 100 eiro

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, trešajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas palielina administratīvo atbildību par atsevišķiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem.

Jaunākie komentāri