bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 17.01.2018 | Vārda dienas: Tenis, Dravis
LatviaLatvija

Pērn pieaudzis lauku saimniecību vidējais lielums un samazinājies to skaits

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

2016.gadā vidējo un lielo lauku saimniecību skaits pieaudzis par 26,8%, kopā apsaimniekojot 71,1% no visas izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) platības jeb par 9,5% vairāk nekā 2013.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2016. gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma rezultāti.

2016.gadā bija 69,9 tūkst. ekonomiski aktīvu lauku saimniecību (ar izmantoto LIZ lielāku nekā 1 ha vai standarta izlaidi lielāku par 70 eiro neatkarīgi no platības), kas apsaimniekoja 1930,8 ha izmantotās LIZ platības. Salīdzinot ar 2013.gadu, kopējais ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits 2016.gadā samazinājās par 14,5%, bet izmantotās LIZ platība pieauga par 2,8%. Būtiski samazinājās mazo lauku saimniecību skaits – par 19,2% jeb 14,1 tūkst., salīdzinot 2013.gadu.

Lauku saimniecību vidējais lielums pieaudzis no 37,4 ha 2013.gadā līdz 43,3 ha 2016.gadā jeb par 15,8%. Salīdzinot ar 2013.gadu, par 4,6 ha jeb 20% pieaudzis izmantotās LIZ platība vidēji vienā saimniecībā, 2016. gadā sasniedzot 27,6 ha. Pieaudzis arī lauksaimniecības dzīvnieku skaits vidēji vienā saimniecībā. Vienā lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju saimniecībā vidēji audzēja 18 liellopus, tai skaitā deviņas slaucamās govis, 31 cūku, 35 aitas, septiņas kazas, 169 mājputnus.

Vislielākās izmaiņas notikušas aitu un mājputnu audzētāju saimniecībās – aitu skaits vidēji vienā audzētāju saimniecībā ir pieaudzis par desmit aitām jeb 40% (no 25 aitām 2013.gadā līdz 35 aitām 2016.gadā), bet mājputnu skaits samazinājies par 26,8% (no 231 mājputna 2013.gadā līdz 169 mājputniem 2016.gadā).

Salīdzinot ar 2013.gadu, 2016.gadā ir mainījusies lauku saimniecību specializācijas struktūra. Saimniecību skaits, kas specializējas cūkkopībā un putnkopībā, ir dubultojies – pieaudzis no diviem tūkst. 2013.gadā līdz 4,5 tūkst. 2016.gadā. Saimniecību, kas specializējas ganāmo māljopu audzēšanā, izņemot piena lopkopību, skaits ir pieaudzis par 24,6 % – no 5,5 tūkst. līdz 6,9 tūkst. Dārzeņkopības saimniecību skaits pieaudzis par 42,7 % – no 655 līdz 935 . Cūkkopības un putnkopības saimniecību skaits pieaudzis par 2,4 tūkst. jeb 119,4 %.

Savukārt par 45% samazinājies to saimniecību skaits, kas specializējušās ilggadīgo kultūru audzēšanā un jauktajā augkopībā (no 2,tūkst. līdz 1,1 tūkst.), par 21% – piena lopkopības saimniecību (no 2,6 tūkst. līdz 2,5 tūkst.) un par 20% – laukkopībā specializējušos saimniecību (no 37,3 tūkst. līdz 29,9 tūkst.) skaits.

2016.gadā 46,2% saimniecību ražoja produkciju tikai savam patēriņam, bet 53,8% saimniecību savu saražoto produkciju pārdeva, kas ir par 9,9% vairāk salīdzinājumā ar 2013.gadu. Visu saražoto produkciju pārdeva 6% saimniecību jeb par 2,7% vairāk nekā 2013.gadā.

2016.gadā lauksaimniecībā pastāvīgi nodarbināto skaits bija 162,6 tūkst., kas ir par 6,5% mazāk nekā 2013.gadā. 49,4 tūkst. bija neregulāri nodarbināti lauksaimniecībā, kas ir par 8,2% mazāk nekā 2013.gadā. Tikai 15,8% jeb 25,7 tūkst. pastāvīgi nodarbināto lauksaimniecībā strādāja pilnu darba laiku, 84,2% jeb 136,9 tūkst. bija nepilnu laiku nodarbināti lauksaimniecībā.

Lauku saimniecības Latvijā galvenokārt ir ģimenes uzņēmumi. 2016.gadā 68,9 tūkst. jeb 98,5% lauku saimniecību piederēja vienai fiziskai personai, no tām 45,6% saimniecību īpašnieces bija sievietes. 0,7 tūkst. jeb 1% lauku saimniecības bija kopīpašuma saimniecības. 69,3 tūkst. jeb 99% lauku saimniecību vadītāji bija īpašnieki vai viņu ģimenes locekļi. 141 tūkst. jeb 86,7% no visiem pastāvīgi nodarbinātajiem bija lauku saimniecību īpašnieki un viņu ģimenes locekļi.

Ref: 225.000.103.1951


Pievienot komentāru

Čigāne: ES Digitālais vienotais tirgus – pamudinājums Latvijai veikt reformas

Eiropas Savienības Digitālā vienotā tirgus stratēģija sniedz jaunas iespējas Latvijas uzņēmējiem aktīvāk piedāvāt savus pakalpojumus citās dalībvalstīs. Turklāt tā var kalpot kā impulss ne vien uzņēmējdarbības videi, bet arī valsts pārvaldei. Stratēģija mudina mūsu valsts pārvaldi straujāk iet reformu ceļu un savest kārtībā vēl nesakārtotās lietas, saka Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Eksperts: Ždanokas lēmums atstāt EP ir precīzi aprēķināts gājiens, lai reanimētu LKS

Līdzšinējās Eiropas Parlamenta deputātes, Latvijas Krievu savienības līderes Tatjanas Ždanokas lēmums atstāt darbu Eiropas Parlamentā, iesaistoties LKS vēlēšanu kampaņā, ir precīzi aprēķināts gājiens, kas ļaus reanimēt partiju, kurai pēdējās vēlēšanās neizdodas iekļūt Saeimā, šādu viedokli pauž Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Juris Rozenvalds.

Maxima Latvija sagaida cenu kritumu līdz pat 15%

Līdz ar Maxima Latvija lēmumu samazināt regulārās cenas teju 1 000 svarīgām ikdienas precēm, sagaidāms, ka līdzīgu soli spers arī citi nozares spēlētāji, tādējādi cenas svarīgām ikdienas precēm tuvākajā laikā mazumtirdzniecības nozarē varētu samazināties līdz pat 15%.

Par Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāju ievēlēta Lībiņa-Egnere

Par Saeimas Nacionālās drošības komisijas jauno priekšsēdētāju ievēlēta deputāte Inesi Lībiņu-Egneri, kuras kandidatūru izvirzīja Kārlis Seržants.

Latvijas ekonomikā sasniegts augstākais novērtējums kopš 2015.gada

Iedzīvotāju noskaņojums ir uzlabojies lielākajā daļā pētījuma pozīciju. Vispozitīvāk iedzīvotāji izteikušies par Latvijas ekonomikā notiekošajām izmaiņām, kuru novērtējums ir augstākais kopš 2015.gada jūlija.

Atklāj Latvijā radītu bezmaksas mobilo lietotni vinješu apmaksai

Atklāta un Google Play pieejama pirmā mobilā lietotne Baltijā ātrai un ērtai autoceļu lietošanas nodevu jeb vinješu apmaksai Latvijā. Viglat mobilās lietotnes galvenais uzdevums ir atvieglot šobrīd sarežģīto, dārgo un laikietilpīgo vinješu apmaksas procesu privāto transportlīdzekļu īpašniekiem un komerctransporta vadītājiem, šķērsojot Latvija robežu.

Pērn visaugstākā satiksmes intensitāte bijusi uz Ventspils šosejas Jūrmalas šosejas posmā

Pērn ikgadējā valsts autoceļu tīkla apsekošana veikta 20 208 kilometros valsts autoceļu un konstatēts, ka palielinās labā stāvoklī esošo asfaltēto autoceļu īpatsvars. 2017.gadā labā un ļoti labā tehniskajā stāvoklī bija 57% valsts galveno autoceļu, kas ir par 20% vairāk nekā 2012.gadā, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

96% darba devēju gatavi nodarbināt vecākus pēc bērna kopšanas atvaļinājuma

Lai gan lielākā daļa jeb 96% Latvijas darba devēju pauž gatavību pieņemt atpakaļ darbinieku pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, tikai 6% no tiem sniedz atbalstu bērnu uzraudzībai, liecina Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta un pētījumu kompānijas Kantar TNS jaunākās darba devēju aptaujas rezultāti.

Krievijas sociologi pārtrauc priekšvēlēšanu aptauju publicēšanu

Krievijas vadošā, neatkarīgā socioloģisko pētījumu organizācija Levada-Centrs paziņojis, ka pārtrauc to aptauju rezultātu publicēšanu, kas saistītas ar 18.marta Krievijas prezidenta vēlēšanām, lai organizāciju neslēgtu varasiestādes, kas tās darbu var uztvert kā neatļautu jaukšanos politikā.

Rīgas birža jau šogad cer uz jauniem akciju emitentiem

Jau šogad ir cerības sagaidīt jaunas Latvijas uzņēmumu akciju emisijas biržā, norāda biržas Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne.

Stājies spēkā attaisnojošais spriedums bērnudārza darbiniecēm lietā par meitenītes iekrišanu akā

Augstākās tiesas Krimināllietu departaments otrdien, 16.janvārī, nolēma atteikt pārbaudīt kasācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru divas bērnudārza darbinieces attaisnotas apsūdzībā par nolaidīgu darbu pirmsskolas mācību iestādē pēc negadījuma, kad 2013.gada pavasarī četrus gadus veca meitenīte iekrita kanalizācijas akas šahtā.

Aizvadītajā diennaktī uguns laupījusi dzīvību četriem cilvēkiem, vēl četri cietuši

Turpinoties salam, pieaug traģisko ugunsnelaimju skaits - aizvadītajā diennaktī uguns dzīvību atņēmusi jau četriem cilvēkiem, bet vēl četri cietuši, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apkopotā operatīvā informācija.

McDonald’s iepakojumu, kas nav pārstrādāts, izmantos vēl 7 gadus

Pasaulē lielākā ātrās ēdināšanas ķēde McDonald’s izvirzījusi sev mērķi līdz 2025.gadam nodrošināt, ka tās izmantotie iepakojumi ir izgatavoti no pārstrādātiem vai atjaunojamiem materiāliem.

Latvijas augstskolās studentiem tiks veidota inovāciju grantu sistēma

Lai sekmētu studējošo inovāciju un uzņēmējdarbības spēju attīstību, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu studentu grantu sistēmas modeli, kura galvenais mērķis ir atbalstīt studentu inovāciju projektus un pētījumus.

Opel palielina pārdoto auto skaitu

Opel oficiālā zīmola pārstāvja Auto Blitz pārdoto automašīnu skaits 2017.gadā pieaudzis no 519 uz 527 vienībām, un uz gada sākumu jaunu pasūtījumu skaits sastāda 115 jaunas Opel automašīnas.

Tiesa apķīlājusi Bondara bankas kontus un īpašumus

Tiesa ir apķīlājusi Rīgas domes deputāta Mārtiņa Bondara īpašumus un bankas kontus, lai varētu no viņa piedzīt 15 miljonus eiro, Latvijas Krājbankas krimināllietā. Raidījums ziņo, ka pret Bondaru rudenī piemērots prasības nodrošinājums, tādējādi apķīlājot visus Bondaram piederošos īpašumus, kā arī viņa algu.

Ināra Mūrniece: Tieslietu padomes darbībai jākļūst redzamākai

Tieslietu padomes darbībai jākļūst redzamākai, tiekoties ar Tieslietu padomes priekšsēdētāju un Augstākās tiesas priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču un iepazīstoties ar Tieslietu padomes pašreizējo darbu, uzsvērusi Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Masu protesti Grieķiju neattur no aizdevuma reformu pieņemšanas

Grieķijas parlaments ir pieņēmis apjomīgu reformu kopumu, lai valsts no starptautiskiem aizdevējiem saņemtu nākamos miljardus eiro. Politiķiem pret reformām prasījuši balsot aptuveni 20 000 cilvēku, kuri balsojuma laikā piedalījušies demonstrācijā pie parlamenta.

Eksperts: Kailsals līdz šim vairumam dārza kultūru nevarētu būt vērā ņemami kaitējis

Līdz šim gaisa temperatūra Latvijā nav bijusi tik zema, lai kailsals vairumam dārza kultūru būtu vērā ņemami kaitējis, saka Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centra Augkopības nodaļas vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils.

Brexit: EP deputāti nobažījušies par Apvienotās Karalistes valdības prioritātēm

Eiropas Parlamenta deputāti atzīst, ka Brexit sarunās panākts progress, taču uzsver, ka sarunu sarežģītākā daļa vēl ir priekšā.

Pilnveidos regulējumu attiecībā uz emisiju kvotām un gaisa piesārņojumu

Izmaiņas likumā Par piesārņojumu paredz pienākumu kuģiem katru gadu veikt oglekļa dioksīda emisiju monitoringu un sniegt šo informāciju Eiropas Komisijai un Valsts vides dienestam. Jaunas prasības uzliktas arī degvielas piegādātājiem, un paredzēts, ka viņiem līdz 2020.gadam būs jānodrošina aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas uz vienu enerģijas vienību samazinājums vismaz par 6%.

Ogres novada pašvaldības budžeta tēriņi par teju 21 milj. eiro pārsniegs ieņēmumus

Ogres novada pašvaldības 2018.gada budžeta deficīts būs 20,99 miljoni eiro. Deficītu plānots segt ar 8,07 miljonu eiro pārpalikumu no 2017.gada budžeta un 16,96 miljonu lielu aizņēmumu.

Audžuģimenes saņems lielāku pabalstu

Pašvaldībām ir pienākums izmaksāt lielāku pabalstu par bērna uzturu, kurš ievietots audžuģimenē, pielīdzinot to divkāršam minimālo uzturlīdzekļu apmēram.

Precizēta patentmaksas režīma piemērošanas kārtība un profesiju saraksts

Apstiprinot Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam, valdība lēma pilnveidot arī patentmaksas režīmu un noteikt vienotu patentmaksas apmēru. Tiek plānots atteikties no pārāk detalizēta saimnieciskās darbības veidu sadalījuma, vienkāršot patentmaksu samaksu un piemērot samazinātās patentmaksas režīmu arī personām ar I un II grupas invaliditāti, vēsta Ekonomikas ministrijā.

Pērn ugunsgrēkos gāja bojā 80 cilvēki; mazākais skaits pēdējo gadu laikā

Pērn samazinājies izsaukumu skaits uz ugunsgrēku dzēšanu, bojāgājušo skaits, savukārt palielinājies glābšanas darbu skaits, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apkopotā statistika.