bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 27.05.2017 | Vārda dienas: Loreta, Dzidra, Gunita, Dzidris
LatviaLatvija

Pērn fiksēts pēdējo piecu gadu zemākais jaunreģistrēto uzņēmumu skaits

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Aizvadītajā gadā Latvijā fiksēts pēdējo piecu gadu zemākais jaunreģistrēto uzņēmumu skaits, savukārt likvidēto uzņēmumu skaits palielinājies par 57%.

Lursoft apkopotā informācija rāda, ka 2015.gadā reģistrēti kopumā 13 483 jauni uzņēmumi, kas ir par 10% mazāk nekā gadu iepriekš.

Analizējot iepriekšējo gadu datus, redzams, ka jaunreģistrēto uzņēmumu skaits strauji palielinājās 2010.gadā, kad tika atviegloti jaunu komersantu reģistrācijas noteikumi, ļaujot reģistrēt SIA arī ar samazinātu pamatkapitālu. Jau no pirmajām dienām jaunā uzņēmējdarbības forma guva lielu popularitāti, kā rezultātā ik gadu vairāk nekā puse no visiem jaunreģistrētajiem uzņēmumiem bijušas SIA ar samazinātu pamatkapitālu. Līdzīga tendence saglabājusies arī 2015.gadā, kad no visiem jaunreģistrētajiem uzņēmumiem 8 060 jeb 60% bijušas SIA ar samazinātu pamatkapitālu, no kurām 62% pamatkapitāls bijis līdz 10 EUR.

Ņemot vērā 2015.gada zemo jaunreģistrēto uzņēmumu skaitu un ievērojamo likvidēto skaita pieaugumu, faktiski Latvijā reģistrēto uzņēmumu skaits pagājušajā gadā pieaudzis vien par 3 415 uzņēmumiem, kas ir zemākais rādītājs kopš 2007.gada. Pētījuma dati rāda, ka pirms deviņiem gadiem Latvijā reģistrēti 14 208 jauni uzņēmumi, bet likvidēti 11 185, kā rezultātā faktiski uzņēmumu skaits gada laikā pieauga vien par 3 023 uzņēmumiem. Iemesli ievērojamajam likvidēto uzņēmumu skaitam bijuši visdažādākie, taču viens no būtiskākajiem – likvidēti Komerclikuma prasībām neatbilstošie uzņēmumi. Līdzīgi iemesli rodami arī pēdējo gadu tendencēs pieaugot likvidēto uzņēmumu skaitam, kad īstenoti vairāki pasākumi uzņēmējdarbības vides sakārtošanai, tostarp, pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vai Uzņēmumu reģistra (UR) iniciatīvas izslēdzot no reģistriem uzņēmumus, kuri jau ilgstoši neveic saimniecisko darbību, kuru valdei ilgāku laika periodu nav pārstāvības tiesību un citos gadījumos.

Analizējot likvidēto uzņēmumu datus, redzams, ka 2015.gadā visbiežāk likvidēti uzņēmumi, kuri iepriekš strādājuši mazumtirdzniecības, vairumtirdzniecības un ēku būvniecības jomās. Pretstatā uzskatam, ka lielākoties tiek likvidēti pēdējo gadu laikā reģistrētie uzņēmumi, Apkopotā informācija rāda, ka 2015.gadā likvidēto uzņēmumu vecums sasniedz 9,5 gadus, tiesa gan, aizvadītajā gadā likvidēti arī 44 pērn reģistrēti uzņēmumi, tostarp 11 mazkapitāla SIA, savukārt viens – reorganizēts.

Starp aizvadītajā gadā reģistrētajiem uzņēmumiem lielākais pamatkapitāla apjoma ziņā bijis Krievijas kālija minerālmēslu ražotāja Uralkaļij dibinātais meitas uzņēmums SIA Uralkali Trading ar 30 milj.EUR pamatkapitālu. Kā liecina plašsaziņas līdzekļos pieejamā informācija, Uralkaļij ir viens no lielākajiem kālija minerālmēslu ražotājiem pasaulē, kontrolējot aptuveni piekto daļu tirgus.

Otrs lielākais pamatkapitāls 2015.gadā reģistrēts holdingkompānijai SIA LNK PROPERTIES, kuras pamatkapitālā SIA LNK (Latvijas Novitātes Komplekss) ieguldījis 16,697 milj.EUR. Lursoft pieejamā informācija rāda, ka pērn reģistrētais uzņēmums apvieno 13 meitas uzņēmumus komerciālo un dzīvojamo nekustamo īpašumu jomā, tostarp SIA Dienvidu Vārti, SIA Alojas Biznesa Centrs (ABC) u.c.ar mērķi veicināt nekustamo īpašumu attīstību.

12,513 milj.EUR pamatkapitāls aizvadītajā gadā reģistrēts nīderlandiešu Talfin Amsterdam Holding B.V. piederošajam SIA Darwin’s theory.

Reģistrētā pamatkapitāla apjoma ziņā ceturtais lielākais uzņēmums 2015.gadā bijis SIA HD Portfolio, kura pamatdarbība saistīta ar sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu. SIA Trust Retail jaunreģistrētā uzņēmuma pamatkapitālā ieguldījis 10,004 milj.EUR, savukārt lietuviešu UAB VB investicijos ieguldījis 10 milj.EUR aizvadītā gada februārī reģistrētā SIA VBLV pamatkapitālā.

Līdz ar kopējo tendenci valstī samazināties jaunreģistrēto uzņēmumu skaitam un pieaugt likvidēto, praktiski visās Latvijas lielākajās pilsētās novērota līdzīga situācija. Izņēmums ir bijusi Daugavpils, kur pērn reģistrēto uzņēmumu skaits audzis, tiesa gan, likvidēto uzņēmumu skaits tāpat kā citviet pieaudzis. Pētījums parāda, ka lielākais jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums 2015.gadā reģistrēts Jēkabpilī, kur reģistrēts par 21% jauno uzņēmumu mazāk nekā 2014.gadā, un Rēzeknē, kur kritums veido attiecīgi 17%. Kopš 2012.gada kritums turpinās arī Rīgā, kur aizvadītajā gadā reģistrēts 7 931 jauns uzņēmums, kas ir par 13% mazāk nekā gadu iepriekš.

Jauno uzņēmumu skaita kritums saudzīgāk skāris abas Kurzemes lielās pilsētas – Ventspili un Liepāju -, kur reģistrēto uzņēmumu skaits, salīdzinot ar 2014.gadu, pērn samazinājies par 3%.

Tiesa gan, analizējot kopējo uzņēmumu skaita bilanci lielākajās Latvijas pilsētās, redzams, ka tikai četrās pilsētās pagājušajā gadā tas bijis ar plusa zīmi. Proti, jaunreģistrēto uzņēmumu skaits bijis lielāks nekā likvidēto tikai Jelgavā, Jūrmalā, Rīgā un Valmierā. Pārējās pilsētās likvidēto uzņēmumu skaits pārsniedzis reģistrēto vidēji par septiņiem uzņēmumiem.

Vērtējot jaunu uzņēmumu reģistrāciju novados, jānorāda, ka 2015.gadā jauni uzņēmumi reģistrēti visos Latvijas novados, tiesa gan, atsevišķos novados aktivitāte tradicionāli bijusi ievērojami zemāka nekā novados, kuri veidoti ap kādreizējo rajonu centriem.

Pieejamā informācija liecina, ka zemākais jaunreģistrēto uzņēmumu skaits pagājušajā gadā reģistrēts Baltinavas un Lubānas novados, kur reģistrēts tikai viens jauns uzņēmums. Dati rāda, ka Baltinavas novadā līdztekus vienam jaunreģistrētajam uzņēmumam 2015.gadā reģistrēta arī viena uzņēmuma likvidācija, kamēr Lubānas novadā likvidēti trīs uzņēmumi. Abos novados pēdējo reizi pozitīva tendence, kad jaunreģistrēto uzņēmumu skaits pārsniedz likvidēto, reģistrēta 2013.gadā.

Aizvadītajā gadā divi jauni uzņēmumi reģistrēti Zilupes novadā, savukārt uzņēmumu skaits par trīs jauniem komersantiem pieaudzis Tērvetes, Aglonas un Apes novados. Kopumā, pēc Lursoft aprēķiniem, 2015.gadā bijuši 36 novadi, kuros reģistrēto uzņēmumu skaits bijis mazāks par desmit jauniem komersantiem.

Pretstats tiem ir Pierīgā esošie Mārupes (216 jauni uzņēmumi), Ķekavas (202 uzņēmumi), Ogres (197) un Salaspils (153) novadi, kas jaunreģistrēto uzņēmumu skaita ziņā pērn apsteiguši gan Ventspili, gan Valmieru un Rēzekni. Piedevām, visos iepriekš nosauktajos novados jaunreģistrēto uzņēmumu skaits pārsniedzis likvidēto komersantu skaitu, Mārupes un Ķekavas novados jaunreģistrēto skaitam esot pat 3 reizes lielākam.

Salīdzinot ar 2014.gadu, kad no visiem jaunreģistrētajiem uzņēmumiem teju 18% uzņēmumu pamatkapitālu ieguldījušas arī personas no ārvalstīm, pērn šis rādītājs samazinājies līdz 2013.gada līmenim, sarūkot līdz 16%. Apkopotā informācija liecina, ka 2015.gadā visbiežāk savu kapitālu Latvijā reģistrētajos uzņēmumos ieguldījušas personas no tuvējām kaimiņvalstīm, kā arī no Vācijas. Piecas populārākās valstis, kuru pārstāvji 2015.gadā visbiežāk ieguldījuši līdzekļus Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā, ir Krievija, Lietuva, Igaunija, Baltkrievija un Vācija.

Ref: 102.000.102.11526


Pievienot komentāru

Rīgas kuģu būvētavas valdes priekšsēdētājs atstājis amatu

Kuģu būves un remonta uzņēmuma Rīgas kuģu būvētava valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs atstājis amatu, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai Nasdaq Riga.

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kredītportfelis pieaug līdz 527,79 milj. eiro

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kopējais kredītportfelis 31.decembrī pērn bija 527,79 miljoni eiro, kas ir par 76,89 miljoniem eiro jeb 17,05% vairāk nekā pirms gada, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārskats par nebanku patērētāju kreditēšanas tirgus darbību 2016.gadā.

Deputātiem nav skaidrs par izmaiņām invaliditātes ekspertīzē

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti otrdien, 30.maijā, uz komisijas sēdi aicinājuši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas jauno vadītāju Juri Gaiķi, lai runātu par iestādes sniegto pakalpojumu kvalitāti un turpmākās attīstības perspektīvām.

KNAB rosina uzsākt kriminālvajāšanu pret vides inspektoru

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nosūtīja prokuratūrai krimināllietas materiālus, rosinot uzsākt kriminālvajāšanu pret Dabas aizsardzības pārvaldes vecāko valsts vides inspektoru par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu.

Lauku ģimenes ārsti atbalstīs akciju par atteikšanos strādāt pagarināto darba laiku

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valde nolēmusi atbalstīt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības brīdinājuma akciju, kurā darbinieki aicināti atteikties strādāt pagarināto normālo darba laiku no 1.jūlija, informē asociācijas vadītāja Līga Kozlovska.

Strauji samazinās OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā

Būtiski samazinās to OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā, vēsta apdrošināšanas BTA Baltic Insurance Company pārstāvji.

Ašeradens: Latvija ir ceļā uz augstas pievienotās vērtības ekonomiku

Latvijas ekonomikā vērojama izaugsme – šā gada 1.ceturksnī iekšzemes kopprodukts audzis par 3,9%, gada pirmajos mēnešos eksports audzis par 10%, ar atzinību par valdības paveikto reformu īstenošanu paziņo ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Pašvaldību vēlēšanas 2017: Ko domā sabiedrība?

Tuvojoties 2017.gada pašvaldību vēlēšanām, BNN sniegs apkopojumu, ko par tām domā dažādu nozaru eksperti. Īsās atbildēs apkopotas pārdomas gan par konkrētām pašvaldībām, kas skar respondentus personīgi, gan par pašvaldībām kopumā – ko cilvēki sagaida no pašvaldībām un vai uzskata, ka šī gada vēlēšanas ieviesīs kādas būtiskas pārmaiņas.

Lietuvas KNAB: Korupcijas radītie zaudējumi līdzvērtīgi 4,44 miljardiem eiro

Lietuvas korupcijas apkarošanas iestādes veiktā plašā aptaujā secināts, ka zaudējumi, kādus tautsaimniecībai valstī nodarījušas tieši un netieši veiktas koruptīvas darbības, mērāmi 4,44 miljardos eiro, bet pēdējo piecu gadu laikā 15% uzņēmumu vadītāju ir devuši kukuli amatpersonām.

Mūrniece: Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste

Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste, tostarp risinot jautājumus, kas skar bērnu un sieviešu tiesības, cilvēkus ar invaliditāti, drošību, nodokļu politiku un Eiropas Savienību, uzsver Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Uzsāk dabasgāzes tirdzniecību klientiem Latvijā

Uzsākta dabasgāzes tirdzniecību juridiskajiem klientiem Latvijā, AS Latvenergo tirdzniecības zīmols Elektrum, piedāvājot fiksētas cenas līguma nosacījumus 12 mēnešiem. Šobrīd jau noslēgti pirmie gāzes piegādes līgumi ar klientiem Latvijā, ziņo uzņēmums.

Arestētais Tallinas mēra vietnieks atkāpjas no amata

Atlūgumu iesniedzis Tallinas mēra vietnieks Arvo Sarapū, kurš šonedēļ arestēts uz aizdomu pamata, ka bijis saistīts ar pašvaldības iepirkuma procedūras ierobežojumu pārkāpšanu sevišķi lielos apmēros.

Latvijas banku sektora peļņa četros mēnešos sarūk par 4,6%

Latvijas banku sektors šogad pirmajos četros mēnešos strādāja ar peļņu 135,525 miljonu eiro apmērā, kas ir par 4,6% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati.

Parakstīts līgums ar Ķīnas - Baltkrievijas industriālo parku Lielais akmens

Ventspils brīvostas pārvalde un Ventspils Augstais tehnoloģiju parks aizvadītajā dienā Rīgā parakstījuši līgumu starp Ķīnas - Baltkrievijas industriālo parku Lielais akmens, kas ir lielākais infrastruktūras attīstības projekts Baltkrievijā, vēsta brīvostas pārstāvji.

Latvijā: Ceļu sliktais stāvoklis ir nopietns apgrūtinājums uzņēmējdarbībai

Vidēji 50% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ārpus pilsētām sliktie ceļi ir nopietns apgrūtinājums uzņēmējdarbībai, liecina biedrības Latvijas ceļu būvētājs pētījumā dati.

KNAB rīcībā nonāk atklāta vēstule; paustas bažas par Saskaņas priekšvēlēšanu aģitāciju

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja rīcībā nonākusi atklāta vēstule no Latvijas pilsoņa Krišjāņa Liepiņa ar lūgumu izskatīt iespējamu Saskaņas priekšvēlēšanu aģitācijas nelikumīgu darbību sabiedriskā transporta līdzekļos.

Stipendiju Sievietēm zinātnē pirmo reizi saņem visās Baltijas valstīs

Šogad pirmo reizi stipendija Sievietēm zinātnē tika pasniegta Baltijas valstu zinātniecēm. Svinīgā ceremonijā Latvijas Zinātņu akadēmijā piektdien, 26.maijā, 6 000 eiro vērtās stipendijas saņēma piecas zinātnieces no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, BNN vēsta L’Oréal – UNESCO pārstāvji.

Naftas cena sarūk par 5%, kaut ieguves valstis saglabā «sūknēšanas griestus»

Naftas cena pasaulē samazinājusies par aptuveni pieciem procentiem, kaut arī resursa eksportētājvalstis vienojušās paturēt spēkā ieguves apjomu griestus vēl uz deviņiem mēnešiem.

Iedzīvotāji: Situācija Latvijā attīstās nepareizi

Vairāk nekā puse aptaujāto domā, ka situācija Latvijā attīstās nepareizi. Līdzīga situācija vērojama arī, vērtējot valdības darbu. Par valdības darbu izsakās kritiski, bet pozitīvi noskaņoto ir vien 17%, liecina jaunākie Baltic International Bank Latvijas barometra pētījuma rezultāti.

Latvietis iegūst MMA pasaules čempiona titulu

Latvijas labākais MMA cīkstonis Edgars Skrīvers piecu raundu titula cīņā ar vienbalsīgu tienešu lēmumu uzveicis sportistu no Horvātijas, kā rezultātā kļuvis par vakantās Superior FC organizācijas 62 kg kategorijas pasaules čempionu. Ar šo uzvaru Skrīvers nokļūst soļa attālumā no pasaulē vadošākās MMA organizācijas UFC.

Finanšu ministre: Reformas plānā jābūt arī gataviem «elastībai»

Pašlaik būtu jāvirzās uz priekšu ar iecerēto nodokļu reformu, bet arī jāsagatavojas kādai «elastībai» nepieciešamības gadījumā, norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Tramps pastiprina spiedienu uz NATO «parādniekiem»

Visām NATO dalībvalstīm jāmaksā sava godīga daļa militāro izdevumu, tā alianses dalībvalstu līderiem norādījis Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps.

KNAB priekšnieka konkursa otrajai kārtai virza divus no deviņiem kandidātiem

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja amata konkursa komisija nolēmusi no deviņiem pretendentiem nākamajai konkursa kārtai virzīt divus, pavēsta komisijas vadītājs, Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis.

Zariņš: Atšķirībā no veselības aprūpes darbiniekiem, Latvijas ceļi sabrūk klusējot

Saeimas deputāts Ivars Zariņš ir iesniedzis priekšlikumu, kas paredz atjaunot Valsts autoceļu fondu, un nodrošināt tam finansējumu 80% apmērā no akcīzes nodokļa par naftas produktiem ieņēmumiem, kā arī iekļaujot tajā ieņēmumus no transporta līdzekļu ekspluatācijas nodokļa un autoceļu lietošanas nodevas.

Eksperti: Brīvās tirdzniecības līgumu nozīme pieaugs - īpaši ar Āziju

Latvijas uzņēmēji uz citu Eiropas Savienības valstu fona jau patlaban salīdzinoši veiksmīgi darbojas vairākos Āzijas reģionos, un līdzšinējā viņu pieredze apliecina - šajos tirgos ir liels potenciāls, pauž Eiropas parlamenta Informācijas biroja pārstāvji.