bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 29.03.2017 | Vārda dienas: Agija, Aldonis
LatviaLatvija

Pētersone neredz perspektīvu uzlabot situāciju valsts pārvaldē

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone lēmumu atkāpties no amata pieņēmusi, jo nesaskata perspektīvu uzlabot situāciju valsts pārvaldē.

Pētersone otrdien, 31.maijā, brīfingā uzsvēra, ka atlūguma iesniegšana nav saistīta ar draudiem vai psiholoģisko spiedienu.

VID vadītāja uzsvēra, ka patlaban valsts pārvaldē neesot komandas ar kopīgu mērķi un viņa neredzot veidu, kā iekustināt visu valsts pārvaldi kopīgiem mērķiem. Daudzas lietas valsts pārvaldē esot bezjēdzīgas, no kurām daudzas lietas neesot iespējams mainīt.

Pēc viņas domām, valstī nav virsvadības, kas stūrētu valsts pārvaldi vienā virzienā. «Pretējā gadījumā varam aiziet katrs uz savu pusi, un kopējo, sabiedrībai nepieciešamo mērķi varam nesasniegt,» sacīja VID vadītāja.

Amatpersona skaidroja, ka vairākus gadus bijuši solījumi par atalgojuma reformām un pārmaiņām valsts pārvaldē. Tomēr tie nav realizēti. Tādejādi nevar prasīt, ka cilvēki ar augstāko izglītību atbildīgi, laipni strādās, pretī saņemot minimālo vai nedaudz lielāku atalgojumu nekā minimālais. Tas radot spriedzi, kuras dēļ cilvēki ar stratēģisku un inovatīvu domāšanu nevēlas strādāt valsts pārvaldē. Tāpat valsts pārvaldē atnākot strādāt jauni cilvēki ar “dzirkstelīti”, kas dažu mēnešu laikā izdziest.

«Valsts pārvaldē nav komandas ar kopīgu mērķi,» uzsvēra Pētersone, piebilstot, ka nerunā par plānošanas dokumentiem, kuru ir tik daudz, ka diez vai ir kāds, kurš tos visus ir izlasījis.

Kā sacīja Pētersone, nevarot runāt par psiholoģisku spiedienu no Ministru prezidenta Māra Kučinska vai finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas. Tieši pretēji – ar šiem valdības pārstāvjiem esot kopīgs redzējums un Pētersone sajutusi viņu atbalstu.

Pētersone kā sava veida psiholoģisko spiedienu raksturoja notiekošo ap VID un sabiedrības kritiku. Viņa gan saprotot, ka ir sakrājies tik daudz, ar ko nepamierināta sabiedrība, lai izgāztu dusmas uz valsts pārvaldi un tieši uz VID.

Tāpat lēmums neesot saistīts ar apmelojošām kampaņām. «Esmu pietiekami stipra, to esmu pierādījusi kolektīvam un pati sev,» sacīja VID vadītāja.

«Spriedze kolektīvā ir milzīga,» sacīja Pētersone.

Viņa arī gribējusi sagaidīt uzņēmēju aktīvāku atbalstu VID kolektīvam

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola pieņems Pētersones atlūgumu, apstiprināja finanšu ministre.

Pēc atkāpšanās no amata Pētersonei VID vadītājas pienākumi būs jāpilda mēnesi, savukārt Reizniece-Ozola apņēmusies šajā laikā izsludināt konkursu uz VID vadītāja amatu.

Kā ziņots, Pētersone pirmdien iesniedza atlūgumu, taču ministre to vēl nepieņēma. Kā atzina Reizniece-Ozola, atlūgums bija liels pārsteigums apstākļos, kad Pētersone godprātīgi pildījusi savu darbu.

Pētersones atkāpšanās gadījumā jaunais iestādes vadītājs tiks meklēts atklātā konkursā, šorīt intervijā Latvijas Radio atzina Reizniece-Ozola.

Ministre atzina, ka neviens profesionālis nav neaizvietojams, tāpēc Pētersones aiziešanas gadījumā īsā laikā būs jāmeklē cits VID vadītājs, izsludinot konkursu, kurā varētu pieteikties visi «spējīgākie un godprātīgākie profesionāļi».

«VID vadītāja amatā vēlos redzēt jomas profesionāli, kas pārzina nodokļu politiku, saprot, kādas pārmaiņas sagaida VID, un kuram piemīt drosme. Būtībā tādas īpašības, kas piemīt Pētersonei,» teica Reizniece-Ozola.

Vaicāta, vai uz VID vadītāja amatu varētu tikt virzīts finanšu ministres padomnieks Jurijs Spiridonovs, Reizniece-Ozola atzina, ka vēl nav domājusi par konkrētiem VID vadītāja amata kandidātiem.

«VID ģenerāldirektoru izvirza ministrs un valdība apstiprina uz pieciem gadiem. Pagaidām man tiešām nav kandidāta, jo viss notika ļoti pēkšņi. Nekas neliecināja, ka Pētersone atkāpsies, viņa godprātīgi pildīja visus savus pienākumus,» sacīja Reizniece-Ozola.

Pētersone VID ģenerāldirektora amatā tika apstiprināta 2013.gada 22.oktobrī. Šim amatam viņa tika virzīta pēc toreizējā finanšu ministra Andra Vilka ieteikuma.

Pētersone nodokļu jomā strādā kopš 1995.gada. Gandrīz 15 gadus viņa vadījusi VID struktūrvienības, kuru darbs saistīts ar audita un nodokļu kontroles organizēšanu, savu profesionālo karjeru veidojot no auditores līdz ģenerāldirektora vietnieces amatam. Pētersone ieguvusi profesionālo maģistra grādu ar lauksaimniecības ekonomista grāmatveža kvalifikāciju, kā arī maģistra grādu un uzņēmumu un iestāžu vadītāja kvalifikāciju.

VID ģenerāldirektora vietniece nodokļu jomā, Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Pētersone par VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāju tika iecelta 2013.gada jūlijā. Iepriekšējā VID ģenerāldirektore Nelija Jezdakova atstāja amatu pēc pašas vēlēšanās.

Ref: 102.000.102.12853


Pievienot komentāru

Čakšu lūdz atturēties no prettiesiskiem mēģinājumiem ietekmēt arodorganizāciju

Veselības ministrei Andai Čakšai nosūtīta vēstule ar aicinājumu atturēties no jebkādiem mēģinājumiem prettiesiskā ceļā ietekmēt arodorganizāciju lēmumus par atteikšanos strādāt pagarināto normālo darba laiku, vēsta Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība.

Eiropā masalu uzliesmojums; Latvijā slimība nav reģistrēta kopš 2014.gada

Pasaules Veselības organizācijas Eiropas reģiona direktore Žužanna Jakaba brīdinājusi par masalu uzliesmojumiem vairākās Eiropas valstīs kur janvārī reģistrēti vairāk kā 500 saslimšanas gadījumi, vēsta Slimību profilakses un kontroles centra.

Latvijas banku sektora peļņa divos mēnešos - 60,89 miljoni eiro

Latvijas banku sektors šogad pirmajos divos mēnešos strādāja ar peļņu 60,89 miljonu eiro apmērā, kas ir par 3,5% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati.

FM aicina iedzīvotājus cīnīties par, viņuprāt, valstī augsto negodīguma līmeni

Finanšu ministrija aicina Latvijas iedzīvotājus cīnīties pret ēnu ekonomiku, korupciju un citām negodprātīgām darbībām, kas ietekmē valsts budžetu un kopējo sabiedrības labklājību, īstenojot valsts pārvaldes sociāli informatīvā kampaņu jeb pretkrāpšanas kustību –Atkrāpies!

Mazās saimniecības var saņemt 15 000 eiro atbalstu

Mazās lauku saimniecības, kuras plāno tālāku attīstību, no otrdienas, 28.marta, var sākt izstrādāt projektu pieteikumus 15 000 eiro liela atbalsta saņemšanai, vēsta SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs pārstāvji.

Rīgā pieaudzis negadījumu skaits uz neregulējamām gājēju pārejām

Rīgā pieaudzis negadījumu skaits uz neregulējamām gājēju pārejām - pērn galvaspilsētā notika 65 šādi negadījumi, bet šogad pusotra mēneša laikā reģistrēti jau 16 šādi negadījumi, liecina Valsts policijas vēstule Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājam Dainim Turlajam.

Baltijas kontekstā Latvija būtiski atpaliek arī privātmāju un dzīvokļu būvniecības ziņā

Ne tikai būvatļaujas iegūšanas ziņā Latvija būtiski atpaliek no tuvākajām kaimiņvalstīm, bet Latvija no Lietuvas un Igaunijas būtiski atpaliek arī privātmāju un dzīvokļu būvniecības ziņā, norāda eksperti.

Banka paaugstina Igaunijas ekonomiskās izaugsmes prognozi līdz 2,5%

Igaunijas tautsaimniecības izaugsme 2017.gadā būs 2,5% līmenī, tā vērtējusi banka Nordea, kura pērnā gada nogalē šim gadam Igaunijai prognozēja ekonomikas pieaugumu 2,4% apmērā.

Saeimā diskutēs par izmaiņām mācību saturā

Saeimas namā piektdien, 31.martā, notiks seminārs, kurā deputāti un eksperti diskutēs par iecerēto pāreju uz kompetenču pieeju mācību saturā.

Kučinskis vēlas Valsts kancelejas direktora amatā Citskovski, jo viņam «spīd acis»

Valsts kancelejas direktora amata kandidātam, pašreizējam Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietniekam Jānim Citskovskim viena no stiprajām pusēm ir prasme izveidot spējīgu un savstarpēji saprotošu komandu, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes norāda Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Seesam: Laikus neiztīrīts dūmvads var radīt nopietnus zaudējumus namīpašniekam

«Laikus neiztīrīts dūmvads vai vieglprātīga attieksme pret apkures sistēmas lietošanu ēkās ar malkas apkuri, var izraisīt ugunsnelaimi, radot nopietnus zaudējumus namīpašniekam,» uzsver Seesam privātpersonu īpašuma apdrošināšanas eksperts Arnolds Linītis.

Lielākie nodokļu maksātāji tiks godināti jau divdesmito gadu

Šī gada 30.martā notiks Valsts ieņēmumu dienesta Lielo nodokļu maksātāju apbalvošanas pasākums. Svinīgā pasākuma ietvaros finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule un sadarbības partneri pasniegs balvas un atzinības rakstus 2016.gada lielākajiem nodokļu maksātājiem deviņpadsmit nominācijās.

Starptautiskais kredītrisku apdrošinātājs uzlabo Latvijas biznesa riska reitingu

Starptautiskais kredītrisku apdrošinātājs Coface valstu biznesa risku reitingā paaugstinājis Latvijas vērtējumu uz A3 jeb «gandrīz zemu risku».

Karavīri, kuri nodienējuši ne mazāk kā 25 gadus, saņems lielāku pensiju

Atbalstīts grozījumus Militārpersonu izdienas pensiju likumā. Likumprojekts paredz aprēķināt lielāku izdienas pensiju visiem karavīriem, kuri militārajā dienestā ir nodienējuši ne mazāk kā 25 gadus un tiek atvaļināti, vēsta Saeimas ziņojums.

No 1.aprīļa palielinās piemaksas mediķiem

No 1.aprīļa tiks palielinātas fiksētās piemaksas ārstniecības iestāžu neatliekamās medicīniskās palīdzības un pacientu uzņemšanas nodaļām, kurās nodrošina diennakts dežūras, un izlīdzināts ārstniecības personu posteņu skaits, kas slimnīcās nepieciešams neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai, vēsta Veselības ministrija.

Jysk investē pusmiljonu eiro atklājot savu lielāko veikalu Rīgā

Mājsaimniecības preču mazumtirgotājs SIA Jysk Linnen'n Furniture investē pusmiljonu eiro jauna veikala izveidē, informē Jysk vadītāja Baltijas valstīs un Baltkrievijā Dace Zundure.

Gruzijā gandarīti par jauno bezvīzu režīmu ar ES

Pēc četrus ar pusi gadus ilgām sarunām ar Eiropas Savienību spēkā stājies bezvīzu režīms Gruzijas pilsoņu ceļošanai uz Šengenas zonu, ko Gruzijas premjerministrs atzīmējis, kopā ar skolēnu grupu apmeklējot Atēnas un Briseli.

Par naftas produktu drošības rezervju izveidi saņemti 13 piedāvājumi no četrām valstīm

Ekonomikas ministrijas šā gada februārī izsludinātajā atklātajā konkursā par drošības rezervju pakalpojuma sniegšanu Latvijas naftas produktu rezervju izveidei saņemti 13 piedāvājumi no pretendentiem Latvijā, Lietuvā, Apvienotajā Karalistē un Šveices Konfederācijā, BNN ziņo ministrijā.

Valsts kontrole: Pašvaldības liegušas uzņēmējiem nopelnīt 179 000 eiro

Nepamatota pakalpojumu sniegšana divu gadu laikā tikai deviņās relatīvi nelielās pašvaldībās ir liegusi komersantiem gūt ieņēmumus 179 000 eiro apmērā, secinājusi Valsts kontrole revīzijā par pašvaldību rīcību ar mantu un finanšu līdzekļiem, nodrošinot maksas pakalpojumus iedzīvotājiem.

Dabasgāzes cena saistītajiem lietotājiem arī atvērtā tirgū tiks regulēta

Atveroties dabasgāzes tirgum, līdz 2017.gada 1.jūnijam saistītie lietotāji turpinās norēķināties par līdzšinējiem tarifiem, kā to nosaka Enerģētikas likums. Pēc tam saistīto lietotāju maksāto dabasgāzes cenu noteikts atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (Regulatora) apstiprinātajai Dabasgāzes cenas saistītajiem lietotājiem aprēķināšanas metodikai.

Cirka atbalsta biedrība apgalvo, ka paraksti Par cilvēcīgu cirku ir viltoti

Rīgas cirka atbalsta biedrība adresējusi Valsts policijai, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam un Saeimas priekšsēdētājai iesniegumu ar lūgumu sākt kriminālprocesu par biedrības Dzīvnieku brīvība Saeimā iesniegtajiem parakstiem, uzskatot, ka tie ir viltojumi.

Uz Latvijas ceļiem atsākusies motosezona – ir pirmie cietušie

Pavasarīgi laikapstākļi un īsā ziema bez sniega daudzus jau mudinājusi atsākt motosezonu, apliecina gan Ergo dati par motocikliem iegādātajām OCTA polisēm, gan Valsts policijas informācija - šogad jau notikuši desmit ceļu satiksmes negadījumi, kuros iesaistīts mototransports, no tiem septiņos cietuši seši motociklisti, bet viens gājis bojā.

Pērn pieaugušas Latvijas vēstnieces Krievijā parādsaistības

Pagājušajā gadā līdz nepilniem 42 000 eiro pieaugušas Latvijas vēstnieces Krievijā Astras Kurmes parādsaistības, liecina viņas iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija par 2016.gadu.

Nordea ekonomisti: Baltijas valstu liktenis - pārticība vai nesamērīga dārdzība?

Ekonomikas izaugsme paātrinās un kļūst līdzsvarotāka visās trīs Baltijas valstīs. Pateicoties straujākai cikliskajai izaugsmei eirozonā, nekā tika gaidīts, un pašreizējās politiskās nenoteiktības visai ierobežotajai ietekmei uz pasaules ekonomikas izaugsmi, Nordea bankas ekonomisti paredz 3% lielu izaugsmi Lietuvā un Latvijā, bet 2,5 % – Igaunijā.

Pēc riskantām dzemdībām Zviedrijas reģionos, atrod finansējumu dzemdību namiem

Reaģējot uz ziņām par riskantām dzemdībām attālās Zviedrijas vietās, Skandināvijas valsts valdība piešķīrusi ārkārtas finansējumu, lai darbību varētu atsākt vai turpināt šobrīd nepietiekami finansētas dzemdību nodaļas reģionos.