bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 23.04.2018 | Vārda dienas: Jurģis, Juris, Georgs
LatviaLatvija

66% reemigrantu par priekšrocību darbam uzskata tuvinieku klātbūtni

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Draugu un tuvinieku klātbūtni par priekšrocību darbam Latvijā uzskata 66% reemigrējušo valstspiederīgo, liecina Ārlietu ministrijas atbalstītais Latvijas Universitātes (LU) Diasporas un migrācijas pētījumu centra (DMPC) veiktais pētījums Latvijas darba tirgus informācijas nodrošinājums diasporai.

Tostarp 31% pētījuma laikā aptaujāto par galveno faktoru, kas diasporas pārstāvjus piesaista darbam Latvijā, uzskata iespēju palīdzēt Latvijas ekonomiskajai attīstībai, bet 29% par priekšrocību uzskata iespēju būt saprotamā un pieņemošā vidē. Savukārt 18% no tiem, kas reemigrējuši, darbam Latvijā nesaskata nekādas priekšrocības.

Kaut arī pētījums liecina, ka atalgojums ir svarīgākais aspekts, kam reemigranti pievērš uzmanību, meklējot darbu Latvijā, diasporas pārstāvji būtisku vērību pievērš arī darba apstākļiem (56%), profesionālās izaugsmes iespējām (53%), kā arī kolēģiem, darba videi, darba laikam un darba elastībai (ap 40%).

Vienlaikus daļa reemigrējušo latviešu ir ieinteresēti uzņēmējdarbības sākšanā Latvijā, līdz ar to par ļoti svarīgu tie uzskata valsts atbalstu mazajiem uzņēmumiem vai start-up jeb jaunuzņēmumiem.

Atbilstoši pētījuma laikā veiktajai reemigrantu aptaujai, tikai aptuveni pusei Latvijas diasporas pārstāvju lēmums atgriezties dzimtenē bija plānots. Tiem, kuri lēmumu atgriezties pieņēma spontāni, tas ne vienmēr izdevies veiksmīgi. Savukārt pusei no tiem, kas atgriezās un paredzēja laika gaitā sākt Latvijā strādāt, plānoja strādāt uzreiz. Tomēr tikai 22% reemigrējušo darbu Latvijā atrada uzreiz, jau atrodoties ārzemēs.

Kā norādīja LU DMPC direktore Inta Mieriņa, aptuveni divas trešdaļas reemigrantu, kas darbu Latvijā vēl nebija atraduši, bet cerēja to tuvākajā laikā sākt, darba meklējumus sāka tikai Latvijā. Pēc Mieriņas teiktā, minētais apstiprina pieņēmumu, ka, atrodoties ārzemēs, diasporas pārstāvjiem atrast darbu Latvijā nav viegli.

Pētījuma laikā veiktā aptauja liecina, ka viens no galvenajiem iemesliem, kas diasporas pārstāvjiem, atrodoties ārzemēs, traucē atrast darbu Latvijā, ir iespēju trūkums ierasties uz darba pārrunām klātienē, ko uzsvēra 55% aptaujāto. Vienlaikus 26% par šķērsli uzskata pašu augstās prasības, bet 23% norādīja, ka darba devēji nelabprāt pieņem darbā ārvalstīs dzīvojošos.

Vienlaikus par papildu iemesliem, kas emigrantiem apgrūtina darba meklējumus Latvijā, ir zaudēti kontakti, darba devēju nelabvēlīgā attieksme pret pārrāvumiem profesionālajā darbībā, gatavības trūkums pārtraukt ārvalstīs jau esošās darba attiecības, kā arī gatavības trūkums sākt darba gaitas uzreiz pēc atgriešanās Latvijā, jo sākotnēji reemigrantiem ir vēlme vispirms kārtīgāk izzināt un iepazīt situāciju Latvijas darba tirgū.

Meklējot darbu Latvijā, 84% diasporas pārstāvju galvenokārt to dara internetā, savukārt 5% nezina nevienu darbā iekārtošanas portālu. Vienlaikus 45% no aptaujātajiem atraduši darbu Latvijā, izmantojot portālus.

Aptaujātie reemigranti pētījuma laikā norādīja, ka Latvijā pieejamajos darbā iekārtošanas portālos ne vienmēr ir viegli orientēties un tajos nav pieejama pietiekama informācijas par darba iespējām Latvijā, kā arī tādiem darba aspektiem kā atalgojums, iespējas darba interviju veikt attālināti, uzsākt darbu vēlāk u.c. faktori

Atbilstoši aptaujai, 45% atzina, ka zina par Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) darbā iekārtošanas portālu un 26% norādīja, ka tā ir otrā labākā darbā iekārtošanai veltītā interneta vietne aiz cv.lv. Vienlaikus NVA portāls norāda, ka reti palīdzējis reemigrantiem atrast darbu Latvijā, jo bieži vien ārvalstīs dzīvojošajiem esot nepareizs priekšstats un nepietiekama informācija par to.

Vērtējot pieredzi citviet pasaulē, LU DMPC direktore skaidro, ka vairākās valstīs ir izveidoti portāli, kas vērsti uz darbinieku piesaisti no diasporām vai ārvalstīm kopumā. «Minētos portālus parasti izveidojušas pašas valstis vai nevalstiskā sektora organizācijas. Tomēr Latvijā uz diasporu orientētu portālu nav,» uzsvrt Mieriņa.

Kā piemērus minētajām interneta vietnēm viņa minēja Igaunijas portālu workinestonia.ee, workinlithuania.lt, kā arī līdzīga veida portālus Bulgārijā un Polijā, kuros papildu informācijai par darba iespējām pieejama informācija par iespējām pārvākties uz konkrēto valsti, pieejamajiem veselības pakalpojumiem, izglītības iespējām, sociālajiem pabalstiem u.c.

Atbilstoši pētījuma rezultātiem, lielākā daļa ekspertu, reemigrantu un darba devēju uzskata, ka Latvijā būtu nepieciešams izveidot atsevišķu portālu, kurā diasporas pārstāvjiem publiski pieejama informācija par darba iespējām Latvijā. Tomēr ir arī daļa, kas uzskata, ka vajadzētu attīstīt esošos risinājumus.

Piemēram, 44% reemigrantu vēlētos redzēt darba iespējas Latvijā kā atsevišķu sadaļu interneta vietnē, kas veltīta tieši reemigrantiem, bet 42% vēlētos, lai tiktu izveidots atsevišķs darbā iekārtošanas portāls emigrējušajiem latviešiem. Savukārt 37% aptaujāto par piemērotu uzskatītu informācijas izplatīšanu sociālajā tīklā Facebook. Maza aptaujāto daļa norādīja, ka tos apmierinātu reemigrantiem izveidota sadaļa NVA vai Latvija.lv interneta vietnēs.

Kā uzsvēra Mieriņa, mājaslapa, kas veltīta darba piedāvājumiem ārvalstīs dzīvojošajiem diasporas pārstāvjiem, sniegtu skaidru signālu, ka darba devējs Latvijā novērtēs valstspiederīgo gūto pieredzi ārzemēs, kā arī rēķināsies, ka būs jāmaksā lielāks atalgojums. «Tas sūtītu pozitīvu ziņu, ka cilvēki Latvijā ir gaidīti, un varētu pārliecināt atgriezties tos, kas par to vēl domā,» sacīja LU DMPC direktore.

Pētījuma Latvijas darba tirgus informācijas nodrošinājums diasporai mērķis bija noskaidrot, kā veicināt informācijas par darba iespējām Latvijā efektīvu nodrošināšanu ārvalstīs dzīvojošajiem valstspiederīgajiem, un kā savest kopā darba devējus ar speciālistiem, kuri apsver vai pieļauj iespēju atgriezties Latvijā.

Pētījumā apkopotas un analizētas 387 respondentu atbildes, kā arī 20 reemigrantu, potenciālo reemigrantu un desmit darba devēju padziļinātu interviju rezultāti, kas īpaši noderīgi varētu būt darba devējiem, kuriem trūkst darbaspēka, tai skaitā uzņēmumos Latvijas reģionos.

Ref: 225.000.103.3028


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Valdība piesaka nodokļu un pensiju sistēmas reformas

Lietuvas valdība aizvadītajā nedēļā nākusi klajā ar ieceri veikt būtiskas reformas nodokļu un pensiju sistēmā.

BNN nedēļas apkopojums: Kučinskim nav risinājuma. Dzimstības līmenis krītas. Neatliekamās palīdzības nepārtrauktība

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Kritums; Izaugsme; Kustība; Vērtējums.

Indijā upes krastā atrasts sakropļots pazudušās Latvijas pilsones līķis

Indijā upes krastā atrasts pirms vairāk nekā mēneša pazudušās Latvijas pilsones Līgas Skromanes līķis, vēsta tīmekļa izdevums India Today.

VL-TB/LNNK Saeimas sēdē plāno atbalstīt aizliegumu «ofšoriem» piedalīties publiskajos iepirkumos

Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK Saeimas sēdē tomēr atbalstīs priekšlikumu, kas paredz aizliegumu publiskajos iepirkumos piedalīties «ofšoriem», vēsta VL-TB/LNNK.

EM: Ražotāju cenas ietekmēs izejvielu cenu dinamika

Apstrādes rūpniecības ražotāju cenas šogad pieaugs līdzīgi kā 2017.gadā. Ražotāju cenu līmeni lielā mērā ietekmēs eksportētās produkcijas ražotāju cenu svārstības, ko pamatā nosaka pasaules izejvielu cenu dinamika, prognozē Ekonomikas ministrija.

Lidostā Rīga ražīgākais marts tās darbības vēsturē

Lidostā Rīga trīs mēnešos apkalpoti jau 1 352 776 pasažieri – par 19,4% vairāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā. Martā lidostā apkalpoti vairāk nekā pusmiljons pasažieru, kas ir lielākais gada trešajā mēnesī apkalpoto pasažieru skaits lidostas vēsturē. Pasažieru skaits martā, salīdzinot ar 2017.gada martu, pieaudzis par 20,4%, liecina operatīvie dati par lidostas darbības rezultātiem šā gada pirmajā ceturksnī.

Lietā par Depo būvniecību Jelgavā zemes īpašnieks prasa noraidīt visu tiesas sastāvu

SIA Auras centrs, kas uz sev piederoša zemesgabala Jelgavā vēlas izbūvēt lielveikalu Depo, Administratīvajā rajona tiesā iesniegusi noraidījumu visam tiesas sastāvam, jo šaubās par tā objektivitāti, izskatot jelgavnieku pieteikumus ar lūgumu atcelt Jelgavas domes lēmumus, ar kuriem atstāta spēkā lielveikala Depo būvēšanai izsniegtā būvatļauja.

Latvijas karavīri piedalīsies Apvienoto reaģēšanas spēku mācībās

No 21.aprīļa līdz 3.maijam, Lielbritānijā, Solsberī poligonā norisināsies Apvienoto reaģēšanas spēku mācības, kurās Latvijas bruņotos spēkus pārstāvēs aptuveni 80 Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes karavīru.

Gapoņenko tiek apcietināts par iespējamām pret Latviju vērstām darbībām

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien nolēma piemērot drošības līdzekli apcietinājumu nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongres vadītajam Aleksandram Gapoņenko.

SPRK: Gaso juridiskā nodalīšana no Latvijas Gāzes atbilst likuma prasībām

Izvērtējot sadales sistēmas operatora iesniegtos dokumentus atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteikumiem un papildu informāciju, SPRK ir atzinusi, ka AS Gaso veiktie pasākumi AS Latvijas Gāze reorganizācijas procesā neatkarības prasību nodrošināšanai ir pietiekami, vēsta SPRK pārstāvji.

No 2.maija būs izmaiņas 34. un 48. autobusa kustības sarakstā

No 2.maija pasažieru ērtībām 34. un 48. autobusa maršrutam tiks mainīts kustības saraksts darba dienām, informē Rīgas satiksme.

Nolemts atteikties ieviest normu, kas apgrūtinātu «ģimenes bankrotu» veikšanu

Skatot piedāvātos grozījumus Maksātnespējas likumā, nolemts atteikties no sākotnēji plānotās normas, kas būtu apgrūtinājusi tā dēvēto «ģimenes bankrotu» veikšanu.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā pieaudzis par 3,5%

Šī gada martā, salīdzinot ar 2017.gada martu, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 3,5%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 4%, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 3,2%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 2,9%, vēsta CSP dati.

Tiesā nonāk krimināllieta par maksātnespējas administratoru pretlikumīgām darbībām

Latvijas prokuratūra tiesai nodevusi krimināllietu par divu maksātnespējas administratoru pretlikumīgām darbībām, tai skaitā izspiešanu, kukuļa pieprasīšanu un pienākumu nepildīšanu.

Pašvaldība: Pēc tikšanās vasarā British Steel atteicās pirkt KVV Liepājas metalurgu

Pēc tikšanās pagājušā gada augusta beigās Lielbritānijas uzņēmums British Steel, kas pašlaik izrāda interesi par Liepājas metālapstrādes uzņēmumu, atteicās pirkt maksātnespējīgo AS KVV Liepājas metalurgs. Tā apgalvo domes priekšsēdētāja padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Andrejs Rjabcevs.

Lielākie valsts amatpersonu ienākumi Spurei un Čakšai, lielākā alga – Rimšēvičam

Īpašumu pārdošanas dēļ lielākos ienākumus starp valsts amatpersonām 2017.gadā ir guvusi Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure un veselības ministre Anda Čakša, bet lielāko algu joprojām ir saņēmis Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, liecina apkopotie Valsts ieņēmumu dienestā iesniegto valsts amatpersonu deklarāciju dati.

Pašvaldības policisti no Hapaka grāvja izceļ 25 metrus garu nelegālu zvejas tīklu

Rīgas pašvaldības policijas Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvaldes darbinieki, veicot rūpnieciskās zvejas noteikumu ievērošanas kontroli, Hapaka grāvī atrada un izcēla nemarķētu zvejas rīku.

Kopējie nodokļu parādi Latvijā – 1,255 miljardi eiro

Latvijā šogad aprīļa sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,255 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3,2% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Spānijā teroraktu upuri nepieņem basku separātistu ETA atvainošanos

Spānijā iedzīvotāji, kuri savulaik cietuši basku separātistu organizācijas ETA sarīkotos vardarbīgos uzbrukumos, ir noraidījuši atvainošanos, ko organizācija paudusi šonedēļ attiecībā tiem upuriem, kurus tā negribot nonāvējusi vai ievainojusi.

Noslēdzies astoņus gadus ilgušais Latvijas-Krievijas robežas demarkācijas process

Stājas spēkā Latvijas-Krievijas valsts robežas demarkācijas dokumenti. Līdz ar to 2018.gada 21.aprīlī ir noslēdzies abu valstu kopējā robežposma demarkācijas process, kas ilga astoņus gadus. Demarkācijas procesa gaitā tika veikta 283,6 km garās robežlīnijas iezīmēšana dabā.

Ģenerālprokurors vēršas Satversmes tiesā par OIK regulējuma neatbilstību Satversmei

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers iesniedzis Satversmes tiesai pieteikumu par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes regulējuma neatbilstību Satversmei.

Veģetāro desiņu Francijā aizliegs saukt par «desiņu»

Francijā iecerēts aizliegt no dārzeņiem gatavotus pārtikas produktus pārdot ar nosaukumiem, kas attiecas uz gaļas izstrādājumiem, tā vēršoties pret tādiem apzīmējumiem kā, piemēram, «sojas steiks» un «veģetārā desiņa».

Vienotība varētu kļūt par Jauno Vienotību, bet par premjera kandidātu Kariņš

Līdzšinējā partija Vienotība Saeimas vēlēšanās varētu startēt ar jaunu nosaukumu - Jaunā Vienotība, bet par Ministru prezidenta amata kandidātu izvirzīs eiroparlamentārieti Krišjāni Kariņu. Tā vēsta LTV raidījums Panorāma.

Atklās pirmo vēstures grāmatu vācu valodā par Latvijas simtgadi

Berlīnē Latvijas vēstniecība Vācijā pirmdien, 23.aprīlī, notiks Latvijas valsts simtgadei veltītās vēstures grāmatas Lettland 1918-2018. Ein Jahrhundert Staatlicheit atklāšana, kurai sekos augsta līmeņa politiska diskusija par Latvijas, Vācijas un Eiropas nākotni.

Pieaug pārkāpumu intensitāte uz Latvijas valsts robežas

Aprīlī aizturētas divas valsts robežu nelikumīgi šķērsojušas Vjetnamas pilsoņu grupas un konstatēti vairāki cigarešu nelikumīgas pārvietošanas gadījumi, vēsta Latvijas Valsts robežsardze.