bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 17.01.2018 | Vārda dienas: Tenis, Dravis
LatviaLatvija

66% reemigrantu par priekšrocību darbam uzskata tuvinieku klātbūtni

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Draugu un tuvinieku klātbūtni par priekšrocību darbam Latvijā uzskata 66% reemigrējušo valstspiederīgo, liecina Ārlietu ministrijas atbalstītais Latvijas Universitātes (LU) Diasporas un migrācijas pētījumu centra (DMPC) veiktais pētījums Latvijas darba tirgus informācijas nodrošinājums diasporai.

Tostarp 31% pētījuma laikā aptaujāto par galveno faktoru, kas diasporas pārstāvjus piesaista darbam Latvijā, uzskata iespēju palīdzēt Latvijas ekonomiskajai attīstībai, bet 29% par priekšrocību uzskata iespēju būt saprotamā un pieņemošā vidē. Savukārt 18% no tiem, kas reemigrējuši, darbam Latvijā nesaskata nekādas priekšrocības.

Kaut arī pētījums liecina, ka atalgojums ir svarīgākais aspekts, kam reemigranti pievērš uzmanību, meklējot darbu Latvijā, diasporas pārstāvji būtisku vērību pievērš arī darba apstākļiem (56%), profesionālās izaugsmes iespējām (53%), kā arī kolēģiem, darba videi, darba laikam un darba elastībai (ap 40%).

Vienlaikus daļa reemigrējušo latviešu ir ieinteresēti uzņēmējdarbības sākšanā Latvijā, līdz ar to par ļoti svarīgu tie uzskata valsts atbalstu mazajiem uzņēmumiem vai start-up jeb jaunuzņēmumiem.

Atbilstoši pētījuma laikā veiktajai reemigrantu aptaujai, tikai aptuveni pusei Latvijas diasporas pārstāvju lēmums atgriezties dzimtenē bija plānots. Tiem, kuri lēmumu atgriezties pieņēma spontāni, tas ne vienmēr izdevies veiksmīgi. Savukārt pusei no tiem, kas atgriezās un paredzēja laika gaitā sākt Latvijā strādāt, plānoja strādāt uzreiz. Tomēr tikai 22% reemigrējušo darbu Latvijā atrada uzreiz, jau atrodoties ārzemēs.

Kā norādīja LU DMPC direktore Inta Mieriņa, aptuveni divas trešdaļas reemigrantu, kas darbu Latvijā vēl nebija atraduši, bet cerēja to tuvākajā laikā sākt, darba meklējumus sāka tikai Latvijā. Pēc Mieriņas teiktā, minētais apstiprina pieņēmumu, ka, atrodoties ārzemēs, diasporas pārstāvjiem atrast darbu Latvijā nav viegli.

Pētījuma laikā veiktā aptauja liecina, ka viens no galvenajiem iemesliem, kas diasporas pārstāvjiem, atrodoties ārzemēs, traucē atrast darbu Latvijā, ir iespēju trūkums ierasties uz darba pārrunām klātienē, ko uzsvēra 55% aptaujāto. Vienlaikus 26% par šķērsli uzskata pašu augstās prasības, bet 23% norādīja, ka darba devēji nelabprāt pieņem darbā ārvalstīs dzīvojošos.

Vienlaikus par papildu iemesliem, kas emigrantiem apgrūtina darba meklējumus Latvijā, ir zaudēti kontakti, darba devēju nelabvēlīgā attieksme pret pārrāvumiem profesionālajā darbībā, gatavības trūkums pārtraukt ārvalstīs jau esošās darba attiecības, kā arī gatavības trūkums sākt darba gaitas uzreiz pēc atgriešanās Latvijā, jo sākotnēji reemigrantiem ir vēlme vispirms kārtīgāk izzināt un iepazīt situāciju Latvijas darba tirgū.

Meklējot darbu Latvijā, 84% diasporas pārstāvju galvenokārt to dara internetā, savukārt 5% nezina nevienu darbā iekārtošanas portālu. Vienlaikus 45% no aptaujātajiem atraduši darbu Latvijā, izmantojot portālus.

Aptaujātie reemigranti pētījuma laikā norādīja, ka Latvijā pieejamajos darbā iekārtošanas portālos ne vienmēr ir viegli orientēties un tajos nav pieejama pietiekama informācijas par darba iespējām Latvijā, kā arī tādiem darba aspektiem kā atalgojums, iespējas darba interviju veikt attālināti, uzsākt darbu vēlāk u.c. faktori

Atbilstoši aptaujai, 45% atzina, ka zina par Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) darbā iekārtošanas portālu un 26% norādīja, ka tā ir otrā labākā darbā iekārtošanai veltītā interneta vietne aiz cv.lv. Vienlaikus NVA portāls norāda, ka reti palīdzējis reemigrantiem atrast darbu Latvijā, jo bieži vien ārvalstīs dzīvojošajiem esot nepareizs priekšstats un nepietiekama informācija par to.

Vērtējot pieredzi citviet pasaulē, LU DMPC direktore skaidro, ka vairākās valstīs ir izveidoti portāli, kas vērsti uz darbinieku piesaisti no diasporām vai ārvalstīm kopumā. «Minētos portālus parasti izveidojušas pašas valstis vai nevalstiskā sektora organizācijas. Tomēr Latvijā uz diasporu orientētu portālu nav,» uzsvrt Mieriņa.

Kā piemērus minētajām interneta vietnēm viņa minēja Igaunijas portālu workinestonia.ee, workinlithuania.lt, kā arī līdzīga veida portālus Bulgārijā un Polijā, kuros papildu informācijai par darba iespējām pieejama informācija par iespējām pārvākties uz konkrēto valsti, pieejamajiem veselības pakalpojumiem, izglītības iespējām, sociālajiem pabalstiem u.c.

Atbilstoši pētījuma rezultātiem, lielākā daļa ekspertu, reemigrantu un darba devēju uzskata, ka Latvijā būtu nepieciešams izveidot atsevišķu portālu, kurā diasporas pārstāvjiem publiski pieejama informācija par darba iespējām Latvijā. Tomēr ir arī daļa, kas uzskata, ka vajadzētu attīstīt esošos risinājumus.

Piemēram, 44% reemigrantu vēlētos redzēt darba iespējas Latvijā kā atsevišķu sadaļu interneta vietnē, kas veltīta tieši reemigrantiem, bet 42% vēlētos, lai tiktu izveidots atsevišķs darbā iekārtošanas portāls emigrējušajiem latviešiem. Savukārt 37% aptaujāto par piemērotu uzskatītu informācijas izplatīšanu sociālajā tīklā Facebook. Maza aptaujāto daļa norādīja, ka tos apmierinātu reemigrantiem izveidota sadaļa NVA vai Latvija.lv interneta vietnēs.

Kā uzsvēra Mieriņa, mājaslapa, kas veltīta darba piedāvājumiem ārvalstīs dzīvojošajiem diasporas pārstāvjiem, sniegtu skaidru signālu, ka darba devējs Latvijā novērtēs valstspiederīgo gūto pieredzi ārzemēs, kā arī rēķināsies, ka būs jāmaksā lielāks atalgojums. «Tas sūtītu pozitīvu ziņu, ka cilvēki Latvijā ir gaidīti, un varētu pārliecināt atgriezties tos, kas par to vēl domā,» sacīja LU DMPC direktore.

Pētījuma Latvijas darba tirgus informācijas nodrošinājums diasporai mērķis bija noskaidrot, kā veicināt informācijas par darba iespējām Latvijā efektīvu nodrošināšanu ārvalstīs dzīvojošajiem valstspiederīgajiem, un kā savest kopā darba devējus ar speciālistiem, kuri apsver vai pieļauj iespēju atgriezties Latvijā.

Pētījumā apkopotas un analizētas 387 respondentu atbildes, kā arī 20 reemigrantu, potenciālo reemigrantu un desmit darba devēju padziļinātu interviju rezultāti, kas īpaši noderīgi varētu būt darba devējiem, kuriem trūkst darbaspēka, tai skaitā uzņēmumos Latvijas reģionos.

Ref: 225.000.103.3028


Pievienot komentāru

Latvijas ekonomikā sasniegts augstākais novērtējums kopš 2015.gada

Iedzīvotāju noskaņojums ir uzlabojies lielākajā daļā pētījuma pozīciju. Vispozitīvāk iedzīvotāji izteikušies par Latvijas ekonomikā notiekošajām izmaiņām, kuru novērtējums ir augstākais kopš 2015.gada jūlija.

Atklāj Latvijā radītu bezmaksas mobilo lietotni vinješu apmaksai

Atklāta un Google Play pieejama pirmā mobilā lietotne Baltijā ātrai un ērtai autoceļu lietošanas nodevu jeb vinješu apmaksai Latvijā. Viglat mobilās lietotnes galvenais uzdevums ir atvieglot šobrīd sarežģīto, dārgo un laikietilpīgo vinješu apmaksas procesu privāto transportlīdzekļu īpašniekiem un komerctransporta vadītājiem, šķērsojot Latvija robežu.

Pērn visaugstākā satiksmes intensitāte bijusi uz Ventspils šosejas Jūrmalas šosejas posmā

Pērn ikgadējā valsts autoceļu tīkla apsekošana veikta 20 208 kilometros valsts autoceļu un konstatēts, ka palielinās labā stāvoklī esošo asfaltēto autoceļu īpatsvars. 2017.gadā labā un ļoti labā tehniskajā stāvoklī bija 57% valsts galveno autoceļu, kas ir par 20% vairāk nekā 2012.gadā, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

96% darba devēju gatavi nodarbināt vecākus pēc bērna kopšanas atvaļinājuma

Lai gan lielākā daļa jeb 96% Latvijas darba devēju pauž gatavību pieņemt atpakaļ darbinieku pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, tikai 6% no tiem sniedz atbalstu bērnu uzraudzībai, liecina Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta un pētījumu kompānijas Kantar TNS jaunākās darba devēju aptaujas rezultāti.

Krievijas sociologi pārtrauc priekšvēlēšanu aptauju publicēšanu

Krievijas vadošā, neatkarīgā socioloģisko pētījumu organizācija Levada-Centrs paziņojis, ka pārtrauc to aptauju rezultātu publicēšanu, kas saistītas ar 18.marta Krievijas prezidenta vēlēšanām, lai organizāciju neslēgtu varasiestādes, kas tās darbu var uztvert kā neatļautu jaukšanos politikā.

Rīgas birža jau šogad cer uz jauniem akciju emitentiem

Jau šogad ir cerības sagaidīt jaunas Latvijas uzņēmumu akciju emisijas biržā, norāda biržas Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne.

Stājies spēkā attaisnojošais spriedums bērnudārza darbiniecēm lietā par meitenītes iekrišanu akā

Augstākās tiesas Krimināllietu departaments otrdien, 16.janvārī, nolēma atteikt pārbaudīt kasācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru divas bērnudārza darbinieces attaisnotas apsūdzībā par nolaidīgu darbu pirmsskolas mācību iestādē pēc negadījuma, kad 2013.gada pavasarī četrus gadus veca meitenīte iekrita kanalizācijas akas šahtā.

Aizvadītajā diennaktī uguns laupījusi dzīvību četriem cilvēkiem, vēl četri cietuši

Turpinoties salam, pieaug traģisko ugunsnelaimju skaits - aizvadītajā diennaktī uguns dzīvību atņēmusi jau četriem cilvēkiem, bet vēl četri cietuši, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apkopotā operatīvā informācija.

McDonald’s iepakojumu, kas nav pārstrādāts, izmantos vēl 7 gadus

Pasaulē lielākā ātrās ēdināšanas ķēde McDonald’s izvirzījusi sev mērķi līdz 2025.gadam nodrošināt, ka tās izmantotie iepakojumi ir izgatavoti no pārstrādātiem vai atjaunojamiem materiāliem.

Latvijas augstskolās studentiem tiks veidota inovāciju grantu sistēma

Lai sekmētu studējošo inovāciju un uzņēmējdarbības spēju attīstību, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu studentu grantu sistēmas modeli, kura galvenais mērķis ir atbalstīt studentu inovāciju projektus un pētījumus.

Opel palielina pārdoto auto skaitu

Opel oficiālā zīmola pārstāvja Auto Blitz pārdoto automašīnu skaits 2017.gadā pieaudzis no 519 uz 527 vienībām, un uz gada sākumu jaunu pasūtījumu skaits sastāda 115 jaunas Opel automašīnas.

Tiesa apķīlājusi Bondara bankas kontus un īpašumus

Tiesa ir apķīlājusi Rīgas domes deputāta Mārtiņa Bondara īpašumus un bankas kontus, lai varētu no viņa piedzīt 15 miljonus eiro, Latvijas Krājbankas krimināllietā. Raidījums ziņo, ka pret Bondaru rudenī piemērots prasības nodrošinājums, tādējādi apķīlājot visus Bondaram piederošos īpašumus, kā arī viņa algu.

Ināra Mūrniece: Tieslietu padomes darbībai jākļūst redzamākai

Tieslietu padomes darbībai jākļūst redzamākai, tiekoties ar Tieslietu padomes priekšsēdētāju un Augstākās tiesas priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču un iepazīstoties ar Tieslietu padomes pašreizējo darbu, uzsvērusi Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Masu protesti Grieķiju neattur no aizdevuma reformu pieņemšanas

Grieķijas parlaments ir pieņēmis apjomīgu reformu kopumu, lai valsts no starptautiskiem aizdevējiem saņemtu nākamos miljardus eiro. Politiķiem pret reformām prasījuši balsot aptuveni 20 000 cilvēku, kuri balsojuma laikā piedalījušies demonstrācijā pie parlamenta.

Eksperts: Kailsals līdz šim vairumam dārza kultūru nevarētu būt vērā ņemami kaitējis

Līdz šim gaisa temperatūra Latvijā nav bijusi tik zema, lai kailsals vairumam dārza kultūru būtu vērā ņemami kaitējis, saka Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centra Augkopības nodaļas vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils.

Brexit: EP deputāti nobažījušies par Apvienotās Karalistes valdības prioritātēm

Eiropas Parlamenta deputāti atzīst, ka Brexit sarunās panākts progress, taču uzsver, ka sarunu sarežģītākā daļa vēl ir priekšā.

Pilnveidos regulējumu attiecībā uz emisiju kvotām un gaisa piesārņojumu

Izmaiņas likumā Par piesārņojumu paredz pienākumu kuģiem katru gadu veikt oglekļa dioksīda emisiju monitoringu un sniegt šo informāciju Eiropas Komisijai un Valsts vides dienestam. Jaunas prasības uzliktas arī degvielas piegādātājiem, un paredzēts, ka viņiem līdz 2020.gadam būs jānodrošina aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas uz vienu enerģijas vienību samazinājums vismaz par 6%.

Ogres novada pašvaldības budžeta tēriņi par teju 21 milj. eiro pārsniegs ieņēmumus

Ogres novada pašvaldības 2018.gada budžeta deficīts būs 20,99 miljoni eiro. Deficītu plānots segt ar 8,07 miljonu eiro pārpalikumu no 2017.gada budžeta un 16,96 miljonu lielu aizņēmumu.

Audžuģimenes saņems lielāku pabalstu

Pašvaldībām ir pienākums izmaksāt lielāku pabalstu par bērna uzturu, kurš ievietots audžuģimenē, pielīdzinot to divkāršam minimālo uzturlīdzekļu apmēram.

Precizēta patentmaksas režīma piemērošanas kārtība un profesiju saraksts

Apstiprinot Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam, valdība lēma pilnveidot arī patentmaksas režīmu un noteikt vienotu patentmaksas apmēru. Tiek plānots atteikties no pārāk detalizēta saimnieciskās darbības veidu sadalījuma, vienkāršot patentmaksu samaksu un piemērot samazinātās patentmaksas režīmu arī personām ar I un II grupas invaliditāti, vēsta Ekonomikas ministrijā.

Pērn ugunsgrēkos gāja bojā 80 cilvēki; mazākais skaits pēdējo gadu laikā

Pērn samazinājies izsaukumu skaits uz ugunsgrēku dzēšanu, bojāgājušo skaits, savukārt palielinājies glābšanas darbu skaits, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apkopotā statistika.

Čehijas prezidentu noskaidros duelī starp Zemanu-Drahošu

Čehijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā vairāk nekā pusi balsu nav spējis savāktcis neviens kandidāts, tādēļ janvāra beigās tiks rīkota balsojuma otrā kārta, kur čehu vēlētājiem būs jāizšķiras, vai atbalstīt pašreizējo eiroskeptisko prezidentu vai tomēr viņa vietā likt proeiropeisku akadēmiķi.

Valsts amatpersona savu amatu drīkstēs savienot ar darbu konsultatīvajā padomē

Valsts amatpersonas savu amatu varēs savienot ar darbu konsultatīvajās padomēs, darba grupās, komisijās, vēsta Saeimas Preses dienests.

Valdība plāno uzlabot antidopinga sistēmu Latvijā

Ministru kabineta sēdē apstiprināts Veselības ministrijas izstrādātais likumprojekts, kas paredz izmaiņas Sporta likumā ar mērķi uzlabot antidopinga sistēmu Latvijā. Grozījumi paredz Latvijas Nacionālās antidopinga padomes izveidi, kas darbotos kā konsultatīva institūcija ar antidopinga jomu saistītu jautājumu risināšanai.

Tikai 12% darbinieku pilnīgi pārzina savas organizācijas IT drošības politiku

Uzņēmumos visā pasaulē joprojām ir novērojams satraucošs informētības trūkums Informācijas tehnoloģijas drošības jautājumos, liecina Kaspersky Lab un B2B International veiktais pētījums.