bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 23.11.2017 | Vārda dienas: Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds
LatviaLatvija

Pētījums: Baltijā cilvēki palīdz citiem vidēji desmit reizes mēnesī

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Baltijas valstīs cilvēki gan svešiniekiem, gan tuviniekiem palīdz vidēji desmit reižu mēnesī, liecina If Apdrošināšana veiktais Palīdzības indeksa pētījums. Turklāt pēc pētījuma datiem secināts, ka cilvēkiem lielāku psiholoģisko komfortu rada tieši palīdzēšana kādam citam, nevis palīdzības pieņemšana.

Pētījuma dati liecina arī par to, ka Baltijas valstīs pozitīvās emocijas ir 1,5 reizes spēcīgākas, kad ir palīdzēts otram, nevis saņemta palīdzība.

Latvijā un Lietuvā palīdz biežāk

Pastāv vispārējs pieņēmums par to, ka cilvēki Ziemeļu un Baltijas valstīs ir atturīgi un arī neizpalīdzīgi. Taču If Apdrošināšanas aptaujas dati liecina par pretējo – Baltijā cilvēki palīdz citiem vidēji desmit reizes mēnesī. Visās valstīs katrs aptaujātais ik mēnesi bija 6–7 reizes palīdzējis draugiem un radiem, kā arī trīs līdz četras reizes – svešiniekiem. Cilvēki lielākoties izpalīdz ikdienas situācijās, piemēram, palīdz nomainīt automašīnas riepu, pieskata bērnus, panes iepirkumu maisiņus, aizdod naudu, pārvieto bērnu ratiņus, arī neatsaka padomu vai konsultē.

Pētījuma veicējs un tā metodoloģijas autors ir Latvijas Universitātes (LU) Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes psiholoģijas (PPMFP) profesors Ivars Austers, kurš stāsta: «Salīdzinot rezultātus starp Baltijas valstīm, tika konstatēts, ka biežāk mēdz palīdzēt Lietuvas un Latvijas iedzīvotāji. Kopumā aptaujas dalībnieki Lietuvā atklāja, ka palīdzējuši citiem vidēji 11 reižu mēnesī, savukārt Latvijā – vidēji desmit reižu mēnesī, bet aptaujātie Igaunijā – vidēji 8,5 reizes.

Latvijā aptaujātie cilvēki atzina, ka viņiem ir daudz pierastāk un ērtāk palīdzēt kādam savā iekšējā lokā – tuviniekiem un draugiem, bet situācijās, kad palīdzība nepieciešama svešiniekam, ir vajadzīgs ilgāks laiks, lai pieņemtu lēmumu par došanos palīgā. Cilvēki arī atklāja, ka vairāk ir gatavi palīdzēt konkrētām cilvēku grupām – bērniem, grūtniecēm, cilvēkiem no tā saucamajām riska grupām, toties krietni mazāka ir vēlme palīdzēt alkoholiķiem un uzmācīgiem ubagotājiem. Svešiniekiem cilvēki visbiežāk mēdz palīdzēt spontāni, reaģējot kādā īpašā situācijā vai apstākļos.

Pētījums arī apliecina, ka vēlme palīdzēt nav saistīta ne ar kādām demogrāfiskām atšķirībām. Baltijas valstīs palīdzību cilvēki bija snieguši neatkarīgi no vecuma, dzimuma, etniskās piederības vai ienākumu līmeņa – šie demogrāfiskie faktori nenoteica atšķirības izpalīdzēšanas biežumā.

Palīdzot citiem, cilvēks kļūst laimīgāks

Atbildot uz jautājumu, kāpēc cilvēki palīdz citiem, Austers stāsta: «Tāpēc, ka, palīdzot citiem, cilvēki gūst pozitīvas emocijas, tas ir, kļūst laimīgāki. Laimes rādītāji (kas aprēķināti, no pozitīvas pieredzes izteiktības atņemot negatīvas pieredzes izteiktību) vienmēr bija pozitīvi: kad cilvēki palīdz kādam citam, pozitīvas emocijas ir pārsvarā, tas ir, visās trīs valstīs laimes rādītāji bija aptuveni 1,5 reizes augstāki tad, kad cilvēki bija snieguši palīdzību, nekā tad, kad paši to saņēmuši. Tas nozīmē, ka pozitīvās emocijas ir arī 1,5 reizes spēcīgākas, kad cilvēki kādam sniedz, nevis pieņem palīdzību.»

Baltijas valstu dati liecina vēl par to, ka, domājot par palīdzības sniegšanu, tiek iegūts pozitīvs paštēls. Pētījumā ir vērojamas atšķirības starp minēto palīdzēšanas reižu un tās saņemšanas reižu skaitu. Lielā un reprezentatīvā izlasē šiem skaitļiem būtu jāsakrīt, un šis ir labs piemērs tam, kā uzlabot savu paštēlu, respektīvi, mums ir tieksme pārspīlēt tikai to, ko augstu vērtējam.

Lepnums, iedvesma un kompetences izjūta

If Palīdzības indeksa pētījums ļāva arī noteikt būtiskākās pozitīvās emocijas, ko cilvēki izjūt, palīdzot citiem. Visbiežāk tika minētas tādas emocijas kā lepnums, lielākas pašnozīmības apziņa, iedvesma un kompetences izjūta. Cilvēki arī atzina, ka šīs emocijas kļūst spēcīgākas palīdzības sniegšanas, nevis saņemšanas brīdī, liecina pētījuma rezultāti.

«Kā zināms, laime slēpjas sīkumos un vienkāršās lietās. Pētījuma rezultāti parādīja ļoti līdzīgu korelāciju visās trīs valstīs: tika novērota pozitīva korelācija starp palīdzēšanas biežumu un pozitīvo emociju intensitāti palīdzēšanas brīdī. Šī sakarība apstiprina vispārīgu sociālās psiholoģijas atklājumu par to, ka cilvēki nekļūst laimīgāki, īstenojot tikai lielos dzīves mērķus, kā laulības noslēgšana, bagātības nodrošināšana, nekustamā īpašuma iegāde vai doktora grāda iegūšana. Tie visi ir svarīgi, tomēr tieši mazie ikdienas notikumi dod vislielāko ieguldījumu laimīgai dzīvei, un aptauja rāda, ka šajā ziņā liela nozīme ir palīdzības sniegšanai,» atzīst If P&C Insurance AS valdes priekšsēdētājs un Baltijas biznesa segmenta vadītājs Andris Morozovs.

Grūti palūgt palīdzību

Latvijā pētījuma ietvaros aptaujātie cilvēki atzina, ka emocionāli daudz vieglāk un pieņemamāk ir palīdzēt citiem nekā pašam lūgt palīdzību, īpaši situācijās, kad palīdzība nepieciešama saistībā ar veselības problēmām. Tāpat daļa cilvēku atklāja, ka viņiem ir sarežģīti tieši palūgt palīdzību un vienkāršāk ir dot apkārtējiem cilvēkiem mājienus par to, ka palīdzība būtu noderīga. Arī aptaujas dalībnieki no Lietuvas atzina, ka kopumā viņi ir diezgan pretimnākoši un bieži palīdz pat bez lūgšanas. Savukārt pilnīgi cita attieksme parādās situācijās, kad palīdzība bijusi nepieciešama viņiem pašiem: cilvēki atzina, ka no tā, cik vien iespējams, cenšas izvairīties, liecina pētījuma dati.

Igaunijā aptaujas dalībnieki, atbildot uz jautājumu par palīdzēšanas kultūru, norādīja, ka tā pēdējos gados ir uzlabojusies. Paradoksāli, bet tajā pašā laikā cilvēki atzina, ka sabiedrība kopumā nav atsaucīga, lai gan personīgi viņi bija saņēmuši atbalstu, kad tas bijis nepieciešams. Arī respondenti Lietuvā norādīja, ka sabiedrība nav atsaucīga, lai gan paši varēja minēt daudzus gadījumus, kad citi cilvēki viņiem ir palīdzējuši. «Tādējādi šķiet, ka šajā aspektā joprojām ir iespēja attīstīties un veicināt izpratni par atsaucību un savstarpēju palīdzību mūsu sabiedrībā,» secina Austers. 

Kad izvēlamies nepalīdzēt

Tāpat pētījumā tika konstatēts, ka Baltijas valstīs vidēji 6% cilvēku nekad nav palīdzējuši tuviniekiem un 21% – svešiniekiem.

Respondenti Lietuvā atzina, ka atsaka palīdzību, ja redz, ka cilvēks pats spēj tikt galā ar situāciju, kā arī tad, ja lūdzējs vienkārši vēlas dzīvot no citu žēlastības. Latvijā cilvēki nepalīdz nekaunīgiem, alkoholu lietojušiem vai uzbāzīgiem cilvēkiem. Tāpat cilvēki mēdz atteikt pārāk uzmācīgiem radiniekiem, kuru uzvedība ir kaitinoša, un kolēģiem, kas netiek galā ar saviem darba pienākumiem. Savukārt aptaujas dalībnieki no Igaunijas atzina, ka izvairās palīdzēt, ja tas nepieciešams svešiniekam vai ja viņiem nav atbilstošu iemaņu, lai palīdzētu, vai arī ja situācija ir pārāk riskanta.

Vai par palīdzību ir jāmaksā?

Lai gan valda pārliecība, ka sabiedrība kopumā gaida materiālu atlīdzību par izpalīdzēšanu, pētījums atklāja citu ainu. Atbildot uz jautājumu par atlīdzību pēc sniegtās palīdzības, aptaujas dalībnieki norādīja, ka materiālais aspekts ir mazāk svarīgs nekā attiecības un viņiem pilnībā pietiek ar vārdos izteiktu pateicību. Tajā pašā laikā aptaujas dalībnieki uzskatīja, ka, viņuprāt, citi cilvēki materiālo aspektu vērtē augstāk. «Proti, sakarība ir šāda: spriežam, ka citiem nauda un dāvanas ir svarīgākas nekā man, tomēr arī citiem ir pozitīvas emocijas un attiecības ir nozīmīgas,» skaidro Austers.

Ref: 225.000.103.086


Pievienot komentāru

Kā ogļu Polija gausi palielina atjaunojamo energoresursu īpatsvaru

Polija ir spērusi platus soļus, lai samazinātu oglekļa dioksīdu veidojošo energoresursu īpatsvaru savā enerģētikā, pie viena izaicinot iesakņojušos stereotipus par to kā Eiropas akmeņogļu bastionu, taču pievēršanās atjaunojamiem enerģijas avotiem, šķiet apstājusies 2015.gadā.

Latvijas aizsardzības budžets pirmo reizi sasniedz 2% no iekšzemes kopprodukta

Saeimas apstiprinātais Latvijas aizsardzības budžets pirmo reizi sasniegs 2% no iekšzemes kopprodukta, izpildot NATO ieteikumu dalībvalstīm atvēlēt vismaz divus procentus aizsardzības izdevumiem, informē Aizsardzības ministrija.

Likvidēts Rīgas Patvēruma meklētāju uzņemšanas koordinācijas centrs

Līdz ar šī gada oktobri slēgts Rīgas Patvēruma meklētāju uzņemšanas koordinācijas centrs, apstiprina Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Uģis Vidauskis. Viņš informē, ka centrs ir likvidēts kopš šī gada 1.oktobra un tas ticis likvidēts pēc tā darbības lietderības izvērtēšanas.

Prezentē Latvijas Olimpiskās komandas apģērbu kolekciju

Prezentēta Latvijas Olimpiskās komandas apģērbu kolekcija 2018.gada Ziemas Olimpiskajām spēlēm Phjončhanā. Katrs sporta komplekts sastāv no apģērba Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijai, treniņiem, ikdienai un plaša aksesuāru klāsta, kopā 45 priekšmeti katrā komplektā, vēsta sporta preču zīmols 4F pārstāvji. 

Video: Policija meklē iespējamo degvielas zagli

Valsts policijas rīcībā esošā informācija liecina, ka video redzamais vīrietis, iespējams, 2017.gada rudenī regulāri izdarījis zādzības no degvielas uzpildes stacijām Saulkrastu iecirkņa apkalpojamā teritorijā.

Saeima pieņem nākamā gada budžetu, paredzot būtiski vairāk līdzekļu veselībai un aizsardzībai

Saeima ceturtdien, 23.novembrī, pieņēma nākamā gada valsts budžetu, kurā ieņēmumi plānoti 8,75 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 8,95 miljardu eiro apmērā. Nākamā gada budžetā lielākais līdzekļu pieaugums ir paredzēts veselības aprūpei, savukārt aizsardzības jomas budžets sasniegs NATO prasītos 2% no iekšzemes kopprodukta.

Ķuzis: 94% gadījumos dzimumnoziegumus paveic bērniem pazīstami cilvēki

Aptuveni puse no seksuālā rakstura noziegumiem, kas ir vērsti pret nepilngadīgajiem, tiek paveikta interneta vidē, preses konferencē par bērnu aizsardzību pret seksuālo vardarbību, teic Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis.

Saeima piešķir papildu līdzekļus augstākajai izglītībai

Apstiprinot nākamā gada budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem, Saeima piešķīrusi papildu līdzekļus augstākajai izglītībai, trīs gadu periodā paredzot kopumā 906 750 eiro.

Vadītāju digitālais portrets: Teju puse informāciju biznesa lēmumiem iegūst mobilajās ierīcēs

Latvijas uzņēmumu vadītāji aizvien vairāk uzticas mobilajām tehnoloģijām, un nu jau 43% vadītāju, atrodoties ārpus biroja, iegūst lēmumu pieņemšanai nepieciešamo informāciju, pieslēdzoties uzņēmuma sistēmām no viedtālruņa vai planšetdatora.

Mjanma un Bangladeša slēgs vienošanos par simtiem tūkstošu bēgļu atgriešanos

Dienvidaustrumāzijā Mjanma, no kuras šoruden bēgļu gaitās uz Bangladešu devušies vairāk nekā pusmiljons iedzīvotāju, grasās šonedēļ noslēgt ar kaimiņvalsti vienošanos par bēgļu atgriešanos, tikmēr Rietumos pieaug satraukums par iespējamām militāristu pastrādātām zvērībām.

Pusotra mēneša laikā strauji audzis zādzību skaits no privātmājām

Pēdējā pusotra mēneša laikā Rīgas un Zemgales reģionā novērots, ka strauji pieaudzis zādzību skaits no privātmājām. Pēdējā laika tendence liecina, ka daļa zādzību tiek veiktas brīžos, kad saimnieki ir pārradušies mājās un atslēguši signalizāciju, ziņo Valsts policija.

Rīgas dome atgādina: Lai saņemtu samazināto NĪN, dzīvesvietu jādeklarē

Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvalde atgādina - lai 2018.gadā dzīvošanai paredzētajam nekustamajam īpašumam tiktu piemērota samazinātā nekustamā īpašuma nodokļa likme 0,2% - 0,6% no kadastrālās vērtības, tad īpašumā jābūt deklarētai dzīvesvietai.

Apstiprina ES Solidaritātes fonda izmantošanu avansa maksājumiem

Eiropas Parlamenta Budžeta komiteja ir apstiprinājusi EP deputātes Ineses Vaideres virzīto ziņojumu par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu avansa maksājumiem 2018.gadā.

BTA: Nepatīkamākos savainojumus cilvēki gūst pavisam ikdienišķās situācijās

Ikdienišķas, šķietami nekaitīgas situācijas nereti mēdz izvērsties nepatīkamos pārdzīvojumos un beigties ar ilgstošu ārstēšanos. AAS BTA Baltic Insurance Company vidēji mēnesī saņem 350 pieteikumus medicīnisko izdevumu atlīdzināšanai pēc visdažādākajiem nelaimes gadījumiem. Oktobrī cilvēki visbiežāk guvuši pirkstu lūzumus, kā arī sasitušies un lauzuši kaulus, krītot no privātmāju jumta vai pārlūzuša trepju pakāpiena.

Atmasko tirdzniecību ar Latvijā un Pasaulē īpaši aizsargātu dzīvnieku izstrādājumiem

Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar Valsts policiju pēdējā mēneša laikā pastiprinājusi apdraudēto savvaļas sugu izstrādājumu tirdzniecības kontroli un šajā periodā ir izņemtas dažādas preces, kas veidotas no Latvijā un Pasaulē aizsargātiem dzīvniekiem.

Poļu kuģu būvnieku apsūdz kukuļdošanā Igaunijas ostu pārvaldnieka vadībai

Vadošs Polijas kuģubūves uzņēmuma Remontowa Shipbuilding darbinieks apsūdzēts par to, ka devis kukuļus Igaunijas valsts ostu pārvaldnieka Tallina Sadam bijušiem vadības pārstāvjiem.

Swedbank aptauja: jaunieši vēlas stabilitāti, aug ticība Latvijas darba tirgum

Stabilitāte un ienākumu prognozējamība Latvijas jauniešiem šobrīd ir būtiskākās vērtības, domājot par savu nākotnes darba vietu. Kā liecina Swedbank veiktā jauniešu aptauja*, vairāk nekā puse no studiju vecuma jauniešiem vislabprātāk uzsāktu darba gaitas kādā jau sevi apliecinājušā uzņēmumā.

Igaunijā varēs izmantot Somijas zāļu receptes

Igaunijā no 2018.gada vasaras stāsies spēkā kārtība, kas ļaus valstī izmantot Somijā izrakstītas elektroniskās zāļu receptes.

Par Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāju varētu kļūt Lībiņa-Egnere

Par Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāju varētu kļūt Vienotības deputāte Inese Lībiņa-Egnere, raksta Latvijas Avīze.

Aptauja: Tikai puse no vecākiem runā ar bērniem par seksuālu pāridarījumu riskiem

Par izvairīšanos no seksuālu pāridarījumu riskiem ar saviem bērniem runā tikai 51% vecāku, turklāt pieaugot seksuālas vardarbības riskiem interneta vidē, par tiem ar saviem bērniem runā vien 46% vecāku.liecina Centrs Dardedze aptaujas dati. 

Biržu indeksi pārsvarā krītas, taču naftas cenas pieaug

Divi no trim Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksiem trešdien. 22.novembrī, kritās, bet indekss Nasdaq Composite pieauga līdz jaunam rekordam, savukārt ASV dolāra vērtība samazinājās pēc Federālo rezervju bankas sanāksmes, kurā tika runāts par pastāvīgi zemu inflāciju.

Nogalinātās maltiešu žurnālistes tuvinieki iesūdz tiesā policiju

Maltā nogalinātās žurnālistes Dafnes Karuanas Galicijas ģimene ir vērsusies tiesā pret policiju, uzskatot, ka tā neveic objektīvu nozieguma izmeklēšanu.

Eksperts: NĪ darījumu apmērs Latvijā šogad varētu sasniegt 100 miljonus eiro

Komerciālo nekustamo īpašumu darījumu apmērs šogad Baltijā varētu pārsniegt miljardu eiro, bet Latvija gan šajā ziņā ievērojami atpaliek no savām kaimiņvalstīm un darījumu apmērs varētu sasniegt 100 miljonus eiro, stāsta nekustamo īpašumu konsultāciju uzņēmuma Colliers International izpilddirektors Deniss Kairāns.

Ulbrokā atrasti divi miruši cilvēki ar šautām brūcēm; VP uzsākts kriminālprocess

Valsts policija, ierodoties uz izsaukumu Stopiņu novada Ulbrokā, daudzdzīvokļu nama kāpņutelpā konstatēja mirušu sievieti ar šautām brūcēm, savukārt šī paša nama pagalmā tika atrasts miris vīrietis ar šautām brūcēm.

Valdībai ļauj noteikt minimālo skolēnu skaitu vidusskolas klasēs

Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Izglītības likumā, kas paredz iespēju valdībai noteikt minimālo skolēnu skaitu vidusskolas klasēs.

Jaunākie komentāri