bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 22.07.2017 | Vārda dienas: Marija, Marika, Marina
LatviaLatvija

Pētījums: Iedzīvotāji grāmatas uzskata par svarīgām, bet lasa maz

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN- NEWS.RU

Latvijas iedzīvotāji kultūru uzskata par būtisku nācijas pastāvēšanas sastāvdaļu, kā svarīgākās kultūras jomas minot muzejus, teātri un mūziku. Līderu sarakstam seko arī literatūra, liecina Baltic International Bank Latvijas barometra pētījums.

Grāmatas lasa retāk nekā agrāk

Noskaidrojot iedzīvotāju viedokli par to, kuras kultūras jomas ir būtiskākās nācijas pastāvēšanai un attīstībai, vairāk nekā puse aptaujāto (59%) par svarīgāko atzīmēja Latvijas kultūrvēsturisko mantojumu – muzejus, arhīvus un kultūras pieminekļus. Otra nozīmīgākā vieta piešķirta mūzikai (46%), savukārt trešajā ierindota latviešu tradicionālā kultūra (39%).

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN- NEWS.RU

Nācijas pastāvēšanā un attīstībā nozīmīga loma ir arī teātrim un literatūrai, atzīst aptaujātie, būtiski mazāku svaru piešķirot filmu mākslai, dizainam, arhitektūrai un vizuālajai mākslai.

Jau detalizētāk iedziļinoties tieši literatūras lauciņā, respondenti salīdzināja savus lasīšanas paradumus šodien ar laiku pirms pieciem gadiem, un puse atzina, ka grāmatas lasa retāk nekā iepriekš. Salīdzinoši liela daļa (27%) iedzīvotāju gan norāda, ka turpina lasīt tikpat daudz kā pirms pieciem gadiem, bet 12% uzsver, ka lasa pat vairāk nekā iepriekš.

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN- NEWS.RU

Prognozējot lasīšanas paradumus pēc simt gadiem, vairāk nekā piektā daļa (22%) respondentu uzskata, ka cilvēki lasīs tikpat daudz vai vairāk nekā mūsdienās, savukārt 61% pārstāv viedokli, ka cilvēki grāmatām pievērsīsies retāk nekā pašlaik.

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN- NEWS.RU

«Grāmatu nozīme pirms 100 gadiem bija mazāka nekā pašlaik, un esmu pārliecināts, ka arī pēc 100 gadiem varēsim teikt tāpat, jo – grāmatu nozīme turpinās palielināties. Uzskatu, ka lasīšanas paradumus būtiski ietekmē trīs faktori – sabiedrības izglītības līmenis, pārticība un no izdzīvošanas nodrošināšanas rūpēm brīvais laiks. Zemeslodes iedzīvotāju pārticības līmenis pakāpeniski līdzsvarojas un palielinās, paaugstinās arī izglītības līmenis un savu interešu īstenošanai pieejamā brīvā laika apjoms, un visi šie faktori veicinās lasīšanas popularitāti gan Latvijā, gan visā pasaulē,» norāda Baltic International Bank padomes loceklis Andris Ozoliņš.

Viņš komentē, ka turpinoties tehnoloģiju attīstībai, paplašināsies arī iespējas iepazīties ar jaunāko literatūru – jau pašlaik daļa no grāmatām tiek lasītas elektroniski, ar katru gadu palielinās arī audiogrāmatu pieejamība. «Un, lai gan pašlaik nav iespējams prognozēt, kādi tehnoloģiski risinājumi literatūras apgūšanā tiks izmantoti pēc simts gadiem, esmu  pārliecināts, ka joprojām aktuāla būs arī skaistākā lasīšanas forma – laba, kvalitatīvi izdota grāmata,» turpina Ozoliņš.

Klasikas vietā priekšroku dod mūsdienu autoru darbiem

Lūdzot nosaukt, kādām grāmatām un autoriem visbiežāk dod priekšroku, katrs piektais respondents norādījis uz mūsdienu ārzemju autoru darbiem. Nedaudz retāk aptaujātie atzina, ka lasa mūsdienu latviešu (19%) vai krievu (16%) autoru darbus. Tikmēr grāmatām klasikas plauktiņos Latvijas iedzīvotāji putekļus notrauš ievērojami retāk: klasiskos krievu autorus izvēlas 13% aptaujāto, savukārt klasiskos latviešu (12%) un ārzemju (12%) autoru darbus iedzīvotāji lasa vēl nedaudz retāk.

Kā liecina Baltic International Bank Latvijas barometra dati, pēc grāmatām iedzīvotāji visbiežāk dodas uz bibliotēku (28%), taču teju tikpat bieži arī grāmatnīcās iegādājas jaunas (25%). Pētījums rāda, ka vairāki lasītāji ir ne tikai tām grāmatām, kuras nonāk bibliotēkās. Dalīšanās, apmainīšanās un grāmatu aizņemšanās ir ļoti populāra, un to regulāri izmanto 23% aptaujāto. Faktu, ka Latvijas iedzīvotāji aizrautīgāk pievēršas mūsdienu literatūrai, apliecina arī tas, ka lasāmvielu mājas bibliotēkā atrod vien 15% aptaujāto.

Lai gan elektroniskās grāmatas no interneta plašumiem joprojām nav populārākais grāmatu iegūšanas avots Latvijā, 11% aptaujāto norādījuši, ka jaunāko lasāmvielu ieguvuši tieši internetā.

Pēdējā pusgada laikā – vismaz viena grāmata

Lūgti godprātīgi atklāt, cik grāmatas viņi ir pabeiguši lasīt pēdējā pusgada laikā, 43% atzina, ka nav izlasījuši nevienu grāmatu, bet 4% bija grūti atbildēt uz šo jautājumu. Taču 53% respondentu pēdējā pusgada laikā ir izlasījuši vismaz vienu grāmatu: visvairāk (23%) norādīja, ka izlasījuši 1-2 grāmatas, bet katrs desmitais iedzīvotājs šajā laika periodā izlasījis vairāk nekā piecas grāmatas.

Grāmatu lasītāji visbiežāk tās lasa regulāri – ik dienu tam atvēlot vismaz 30 minūtes. Katrs desmitais par lasīšanai piemērotu brīdi atzīst atvaļinājumu vai laiku, kad nolikti gulēt bērni (7%), bet 6% grāmatu par laika kavēkli izmanto, braucot sabiedriskajā transportā.

Ref:224.000.103.308

 


Pievienot komentāru

Zemestrīcē Egejas jūrā dzīvības zaudē atpūtnieki

Stipra zemestrīce ar epicentru Egejas jūrā izvērtusies traģiska Grieķijas salās, kur bojā gājuši divi atpūtnieki, un Turcijas piekrastē, kur cietuši vairāki simti cilvēku.

Mode biznesā: Kā tikt sadzirdētam mūsdienu pasaulē?

Šķiet, ka mūsdienās strikti noteiktas modes tendences ir «mirušas», jo cilvēki meklē gan to, kas izskatās skaisti, gan arī to, lai būtu ērti. Kā sākt biznesu modes industrijā no «nulles» un tikt sadzirdētam mūsdienu mainīgajā pasaulē, intervijā BNN stāsta jaunā apģērbu zīmola TRÉS viena no ideju autorēm Enija Mugureviča. 

Vienotības deputātiem dažādi viedokļi par iespēju mainīt Saeimas frakcijas vadītāju

Vienotības Saeimas frakcijas deputātiem dažādi viedokļi par iespēju nomainīt tās vadītāju Solvitu Āboltiņu šajā amatā, tomēr daudzi arī norāda, ka pašlaik nebūtu jāveic šādas pārmaiņas.

Vairākas partijas atbalsta «Oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi

Savākti nepieciešamie deputātu paraksti «oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidei - to atbalstīja Vienotības, Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, kā arī Latvijas Reģionu apvienības parlamentārieši.

Smiltēns atkāpjas no Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieka amata

Partijas Vienotība vadītāja vietnieks Edvards Smiltēns piektdien, 21.jūlijā, atkāpies no politiskā spēka Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieka amata, sociālajā tīklā Facebook norāda politiķis.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā jūnijā palielinājās par 0,5%

Šī gada jūnijā salīdzinājumā ar maiju ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Automašīnu zādzību tendences Latvijā: Ko iecienījuši auto zagļi?

Lai gan dažos Latvijas reģionos ir samazinājies zagto automašīnu skaits, tomēr Valsts policijas apkopotā statistika liecina, ka automašīnu zādzības pieaug.

Latvijā viens no zemākajiem eiro viltošanas gadījumu skaitiem ES

Latvijā joprojām ir viens no zemākajiem eiro viltošanas gadījumu skaitiem Eiropas Savienībā, atzīst Latvijas Bankas naudas drošības un tehnoloģiju eksperts Andris Tauriņš.

Saņem sūdzības, ka ģimenes ārsti pieprasa samaksu par valsts pakalpojumiem

Ģimenes ārstus streika laikā Veselības inspekcija saņēmusi trīs pacientu iesniegumus par to, ka ģimenes ārstu praksē pieprasīta samaksa par valsts apmaksātu pakalpojumu, vēsta inspekcijas pārstāve Ineta Miglāne.

FKTK piemēro sodu Norvik bankai- 1,3 milj.eiro; Rietumu bankai - 1,56 milj. eiro

Finanšu un kapitāla tirgus komisija sadarbībā ar Amerikas Savienoto Valstu Federālo izmeklēšanas biroju FIB mērķa pārbaudē konstatēja, ka Latvijas bankas – AS Norvik banka un AS Rietumu Banka – nav ievērojušas regulējošo normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanas jomā.

No ES fondu miljardiem Latvijā apstiprināti projekti par 44%, bet apgūti 9% līdzekļu

Kopumā līdz 2017.gada 19.jūlijam ir apstiprināti projekti vairāk par 1,9 miljardiem eiro, kas ir 44,1% no kopējā Latvijai pieejamā Eiropas Savienības fondu finansējuma 4,4 miljardu eiro apmērā. Līdz šim veikti maksājumi projektos jau par 8,7% finansējuma jeb 382,5 miljoniem eiro

Atbalsta priekšlikumu pedagogu darba kvalitātes novērtēšanu uzticēt skolas vadībai

Saeima piektdien, 21.jūlijā, pirmajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Izglītības likumā, paredzot jaunu un vienkāršāku regulējumu pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanai.

Daugavas baseinā sāk 250 000 zandarta mazuļu ielaišanu

Rīgas HES ūdenskrātuvē ceturtdien, 20.jūlijā, ielaisti 55 tūkstoši zandartu mazuļu, kas izaudzēti zinātniskā institūta BIOR Tomes zivjaudzētavā. Zandartu mazuļu ielaišana Daugavas HES ūdenskrātuvēs un Ķīšezerā turpināsies līdz jūlija beigām, kopumā šovasar izlaižot 250 tūkstošus zandartu mazuļu.

Saeima bez izmaiņām atkārtoti pieņem strīdīgos grozījumus Kredītiestāžu likumā

Saeima piektdien, 21.jūlijā, atkārtotajā izskatīšanā bez izmaiņām pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, kurus iepriekš Valsts prezidents Raimonds Vējonis nodeva parlamentam otrreizējai caurlūkošanai.

Latvijas Banka: Nodokļu reforma ir vilšanās, kas neveicinās konkurētspēju

Apstiprināšanai Saeimā virzītā nodokļu reforma ir vilšanās, kas neveicinās konkurētspēju, šorīt kanāla LNT raidījumā 900 sekundes stāsta Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Nodod teju 700 000 eiro nedeklarēšanā apsūdzētu Latvijas pilsoņu krimināllietu

Lietuvas Ģenerālprokuratūra nodevusi Viļņas apgabaltiesai krimināllietu, kurā trīs Latvijas pilsoņi apsūdzēti nedeklarētas skaidras naudas pārvadāšanā gandrīz 700 000 eiro apmērā.

Naftas cenas krītas; eiro kurss pret dolāru kāpj

Amerikas Savienoto Valstu un Eiropas biržu indeksu dinamikā ceturtdien, 20.jūlijā, bija novērojamas dažādas tendences. ASV biržu indekss Nasdaq Composite pieauga līdz jaunam rekordam, bet indeksi Dow Jones Industrial Average un Standard & Poor's 500 kritās.

Bukmeikeri prognozē: Vai Dūklavs saglabās zemkopības ministra amatu?

Lai gan Vienotība ieteikusi Zaļo un zemnieku savienībai nomainīt zemkopības ministru Jāni Dūklavu, lai žurnāla Ir publicētās sarunas viesnīcā Rīdzene nemestu ēnu uz valdību, Dūklavs amatu saglabās, uzskata Betsafe bukmeikeri.

Dabiskais pieaugums Latvijā joprojām saglabājas negatīvs

Šā gada pirmajā pusgadā reģistrēti 10 175 jaundzimušie, kas ir par 990 mazuļiem jeb nepilniem 9% mazāk nekā attiecīgajā periodā iepriekšējā gadā.

Latvijas alkohola nozarei ir piedāvājums, lai palēlinātu akcīzes nodokļa tempus

Līdzšinējā pieredze rāda - strauji palielinot akcīzes nodokli un līdz ar to dzēriena cenu plauktā, ieņēmumi valsts kasē sarūk nevis pieaug. Balstoties uz aprēķiniem, Latvijas alkohola nozares asociācija aicina valdību palikt pie iepriekš apstiprinātā akcīzes nodokļa pieauguma plāna.

Nedēļas nogalē vietām gaiss iesils arī līdz +24…+25 grādu atzīmei

Brīvdienas gaidāms lielākoties sauss laiks, bieži uzspīdēs saule, bet jaunnedēļ mākoņu būs vairāk un biežāk līs, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteroloģijas centrs.

Lietuvas Enerstenos grupe Latvijā būvēs trīs miljonu eiro vērtu biomasas katlumāju

Lietuvas enerģētikas būvniecības grupa Enerstenos grupe parakstījusi vairāk nekā trīs miljonus eiro vērtu līgumu par biomasas katlumājas ar desmit megavatu jaudu būvniecību kokapstrādes uzņēmuma AmberBirch ražotnē Latvijā.

Latvijā pirmajā ceturksnī bijis straujākais valsts parāda kāpums ES

Latvijā šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar janvāri-martu pērn bijis lielākais vispārējā valdības parāda kāpums attiecībā pret iekšzemes kopproduktu Eiropas Savienībā, liecina ceturtdien, 20.jūlijā, publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat dati, kas apkopoti par 27 bloka dalībvalstīm.

Par «oligarhu sarunu» komisiju parakstās Vienotību nepārstāvoši deputāti

Par «oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi pagaidām parakstījušies tikai divi deputāti, kas nepārstāv Vienotības frakciju, - Kārlis Seržants un Einars Cilinskis.

Latvijā pirmajā ceturksnī bijis viens no lielākajiem budžeta pārpalikumiem ES

Latvijā pirmajā ceturksnī bija viens no lielākajiem vispārējās valdības budžeta pārpalikumiem attiecībā pret iekšzemes kopproduktu Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, liecina publicētie ES statistikas departamenta Eurostat jaunākie dati, kas apkopoti par 20 ES dalībvalstīm.

Jaunākie komentāri