bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 30.04.2017 | Vārda dienas: Liāna, Lilija, Alta
LatviaLatvija

Pētījums: Iedzīvotāji nepilnīgi novērtē mājokļa drošības iespējamos riskus

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pētījums Mājokļa drošības uztvere Latvijas iedzīvotāju vidū secināts, ka, lai arī vairums cilvēku (74%) uzskata, ka viņu mājoklis ir drošs, tomēr realitātē iedzīvotāji nepilnīgi novērtē iespējamos riskus un ne vienmēr ir pietiekoši parūpējušies, lai tos laikus novērstu, vēsta Ogilvy PR Latvia, ADB Gjensidige sabiedrisko attiecību pārstāve.

9.martā starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā tika atklāts Baltijā pirmais Gjensidige organizētais Mājokļa Drošības Mēnesis un prezentēts februārī OMD Latvia veiktais pētījums Mājokļa drošības uztvere Latvijas iedzīvotāju vidū.

Lai gan 93% aptaujāto ir aizdomājušies par iespējamiem mājokļa drošības riskiem, iedzīvotāji kā biežāko mājokļa pasargāšanas darbību min pašu uzmanību – parūpēšanos par to, lai izejot no mājas būtu izslēgtas visas elektroierīces (62%), taču tikai neliela daļa aptaujāto (8%) mājoklī tur ugunsdzēšamo aparātu vai ir ierīkojuši pret ielaušanās signalizāciju (15%), liecina pētījuma dati.

Savu mājokli par drošu visbiežāk uzskata iedzīvotāji ar bērniem līdz 2 gadu vecumam (86%), tie, kam pieder kāds mājdzīvnieks (78%), iedzīvotāji ar vidēji augstiem un augstiem ienākumiem (84%), kā arī jauno privātmāju un dzīvokļu projektu īpašnieki (84%).

Pētījums iezīmē būtisku tendenci – cilvēki, kas iepriekš ir pieredzējuši kādu nelaimi mājoklī, (sadūmojums, applūšana, zādzība, u.c.) retāk uzskata mājokli par drošu un saskata vairāk iespējamo risku. Tāpat par drošu savu mājokli mazāk uzskata vecu ēku (vecāka par 20 gadiem) iedzīvotāji (60%), cilvēki ar zemākiem ienākumiem (46%), kā arī lauku reģionu iedzīvotāji (40%).

ADB Gjensidige veiktā pētījuma dati liecina, ka cilvēki par galvenajiem riskiem savā mājoklī uzskata zādzības (43%), ugunsnelaimes (42%) un applūšanu (37%), taču darbības, kuras palīdzētu novērst iespējamo nelaimi, veic nepilnīgi. Lai izvairītos no zādzībām gandrīz puse (46%) aptaujāto par pietiekošu aizsardzību uzskata atbilstošus logus un durvis, ievērojami mazāk cilvēku (25%) mājoklis ir aprīkots ar durvju kodu vai apsardzi, taču gandrīz katrs ceturtais par pietiekamu drošību uzskata mājoklī esošo suni (18%). Ugunsdrošības gadījumā vairums iedzīvotāju paļaujas uz savu uzmanību, bet 24% aptaujāto mājoklī ir ierīkots dūmu detektors un tikai 1% cilvēku cenšas turēt pieejamas evakuācijas izejas.

«Iedzīvotājiem ir jāapzinās iespējamie apdraudējuma riski un savlaicīgi jāparūpējas par savu mājokli – sākot ar tādām lietām, kā skursteņa tīrīšana, zāles nopļaušana, apkures iekārtu pārbaude, kā arī dūmu detektora uzstādīšana un ugunsdzēšamā aparāta iegāde. Ugunsdrošības noteikumi nosaka, ka jau ar 2020.gadu katrā mājoklī būs jābūt dūmu detektoram un privātmājās arī ugunsdzēsības aparātam. Tā nav ugunsdzēsēju glābēju kaprīze, bet gan preventīvas darbības, kuras paveicot ir iespējams pasargāt sevi un savu īpašumu no ugunsnelaimes,» norāda Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes priekšnieks Dzintars Lagzdiņš.

Pētījuma dati parāda, ka no iespējamajām nelaimēm, visbiežāk cilvēki ir saskārušies ar mājokļa applūšanu savas vai kaimiņu vainas dēļ (35%), sadūmojumu mājās (12%) un zādzībām (10%). Šie rezultāti liecina par to, ka cilvēku priekšstats par potenciālajiem riskiem neatbilst reālajai ikdienas situācijai, kā rezultātā tie neveic nepieciešamās darbības, lai risku mazinātu.

Ievērojams skaits (37%) aptaujāto apgalvo, ka savu mājokli pasargā, to apdrošinot. Visbiežāk mājokli izvēlējušies apdrošināt tie iedzīvotāji, kuri kā galveno risku min zādzību (46%) un ugunsdrošību (41%), bet ievērojami mazāk (32%) izvēlas apdrošināt mājokli tie, kas baidās no mājokļa appludināšanas radītajām sekām. Vienlaikus apdrošinātāji norāda, ka apdrošināšana gluži no negadījumiem nepasargā.

«Cilvēkiem ir svarīgi saprast, ka apdrošināšana ir domāta, lai palīdzētu mazināt negadījumā radušās sekas, taču tā nepasargā mājokli no negadījuma. Iedzīvotājiem ir nopietni jāizsver visi iespējamie drošības riski un jāizvēlas atbilstošas darbības, kas varētu tos mazināt,» Informē ADB Gjensidige Latvijas filiāles vadītāja Ināra Meija, «Tāpat tiem, kas izvēlas mājokli apdrošināt, ir jāiepazīstas ar polises nosacījumiem ,kā arīapdrošinātājam ir jānodrošina klients ar šo informāciju, lai pēc negadījuma cilvēkiem nerastos nepatīkami pārsteigumi par zaudējumu segšanu.»

Ref: 225.000.103.171


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Viļņa tiesāsies ar franču uzņēmumu par EUR 200 milj.

Viļņas pilsētas dome aizvadītajā nedēļā nolēmusi vērsties šķīrējtiesā Stokholmā, lai no franču komunālo pakalpojumu koncerna Veliola un uzņēmuma Vilniaus Energija piedzītu ap 200 miljoniem eiro par zaudējumiem, kurus uzņēmumi atteikušies segt.

BNN nedēļas apkopojums: Būvlaukuma «melnās puses». Kāda ir Valsts kontrole pār gāzi? Porziņģis šovasar Latvijas izlasē.

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

SES pirmā ceturkšņa peļņa palielinājusies par 11,5%

Orbitālo satelītu komunikāciju operatora SES ienākumi 2017.gada par pirmo ceturksni ir 540,6 miljoni eiro. Tas ir par 12,2% vairāk salīdzinoši ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Savukārt SES peļņa pēc nodokļu nomaksas šī gada pirmajos trijos mēnešos ir 128,4 miljoni eiro, kas ir par 11,5 % vairāk nekā gadu iepriekš, par datiem informē Korporatīvo sakaru daļa.

Ar informācijas tehnoloģijām pārbaudīs piemērotību karavīra statusam

Aizsardzības ministrijā trešdien, 3.maijā, plkst.11.00, parakstīs līgumu ar Rīgas Stradiņa universitāti un Rīgas Tehnisko universitāti par pētījuma veikšanu, kura mērķis ir izstrādāt modernu personības novērtēšanas sistēmu, kas tiks izmantota Nacionālo bruņoto spēku personāla atlasē.

Antāne: Steidzami jārīkojas, lai tranzīta jomā neatkristu otrā ātruma valstu grupā

Eiropai ir ļoti lieli plāni attiecībā uz ostu attīstību – līdz 2030.gadam kravu apjomus plānots palielināt pusotru reizi, radot papildu 160 tūkstošus darba vietu. Mums steidzami jārīkojas, lai tranzīta jomā neatkristu otrā ātruma valstu grupā, uzskata Baltijas asociācija –Transports un Loģistika prezidente Inga Antāne.

Pieejams 24,8 milj. eiro ERAF finansējums Inčukalna gudrona dīķu sanācijai

Lai panāktu augsnes, grunts, pazemes un virszemes ūdeņu kvalitātes uzlabošanu, kā arī atjaunotu vides kvalitāti un novērstu iedzīvotāju veselības apdraudējumu, sanācijas darbu turpināšanai Inčukalna sērskābā gudrona dīķos no Eiropas Reģionālās attīstības fonda pieejami vairāk nekā 24,8 miljoni eiro.

Strīķe sniegusi paskaidrojumus par it kā notikušu kukuļošanu KNAB

Jaunās konservatīvās partijas Rīgas mēra amata kandidāte, bijusī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietniece Juta Strīķe piektdien, 28.aprīlī, izsaukta uz savu bijušo darbavietu, lai sniegtu paskaidrojumus par it kā notikušu kukuļošanu KNAB.

Stradiņa slimnīcas infrastruktūrai pieejami 64 miljoni eiro no ERAF

Ieguldījumiem veselības aprūpes infrastruktūrā valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca ir paredzēts vairāk nekā 91 miljons eiro, no tiem 64 miljoni – no Eiropas Reģionālās attīstības fonda.

Aizdomas par apzinātu provokāciju Olaines novadā; VVD lūdz uzsākt kriminālprocesu

Valsts vides dienests piektdien, 28.aprīlī, or nosūtījis lūgumu Valsts policijai uzsākt kriminālprocesu saistībā ar nesankcionētajām noziedzīgajām darbībām, ko nezināmas personas, bez saskaņošanas ar VVD, veikušas īpašumā Ekolauks Olaines novadā, kur agrāk atradusies Olaines šķidro bīstamo atkritumu izgāztuve. VVD pieļauj, ka ir notikusi apzināta provokācija

Ārlietu ministrijā: Eiropas attīstības sadarbības politika mainīsies

«Eiropai un Āfrikai ir jāsadarbojas patiesā partnerība jau no pašiem pirmsākumiem, jo mūs ietekmē tie paši ekonomiskie, drošības un ar migrāciju saistītie izaicinājumi,» uzsver Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Autovadītāju ievērībai: Pēcpusdienā Pierīgā ir iespējami sastrēgumi

Pirms svētku brīvdienām daudzi dosies ārpus Rīgas, tāpēc pēcpusdienā Pierīgā būs augsta satiksmes intensitāte un palēnināta satiksme, brīdina VAS Latvijas Valsts ceļi.

Auto līzinga uzņēmums: Latvijas privātā auto parka vidējais vecums turpina pieaugt

Auto līzinga Mogo neto peļņa šī gada pirmajos trīs mēnešos sasniegusi 1,1 miljons eiro un tas ir 122 % pieaugums, salīdzinot ar attiecīgo 2016.gada periodu, BNN vēsta uzņēmumā.

Pēdējā laikā Rīgas būvvalde ir aizliegusi ekspluatēt vairāk nekā 100 iekšpagalmu stāvlaukumus

Nekustamo īpašumu projektu attīstītāju asociācija ir nosūtījusi vēstuli ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam par Rīgas pilsētas būvvaldes centieniem masveidā aizliegt izmantot ekspluatācijā autostāvvietas Rīgas centrā.

Pirmajā ceturksnī pašvaldību budžeta pārpalikums samazinājies par 15,6 milj.

Šā gada pirmajā ceturksnī konsolidētajā kopbudžetā bija 99,8 miljoni eiro pārpalikums, kas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada trim mēnešiem pieauga par 51,3 miljoniem eiro, par datiem ziņo Finanšu ministrija.

Igaunijā apstiprina likumprojektu par savvaļas dzīvnieku cirka aizliegumu

Igaunijas valdība ceturtdien, 27.aprīlī, apstiprināja tālākai virzībai likumprojektu, kas paredz izmaiņas dzīvnieku aizsardzības likumā, ierobežojot savvaļas sugu dzīvnieku publisku izrādīšanu, tostarp arī izmantošanu cirkā. Tuvākajā laikā par likumprojektu būs jābalso Igaunijas parlamentam.

ERGO: Pēdējo sešu gadu laikā interese par veselības apdrošināšanu ir diezgan maza

Viens no lielākajiem izaicinājumiem privātpersonu veselības apdrošināšanā ir cilvēku attieksme un izpratnes trūkums par tās būtību, tā liecina apdrošināšanas sabiedrības ERGO novērojumi.

Rīgā: Būtiskākais vides drauds ir transporta izplūdes gāzu radītais piesārņojums

Novērtējot galvenos faktorus, kas Latvijas videi nodara vislielāko kaitējumu, vairums rīdzinieku uzskata, ka būtiskākais vides drauds ir transporta izplūdes gāzu radītais piesārņojums, ar ko ikdienā jāsaskaras pilsētā, atklāj jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometra pētījums.

Naftas cenas pēc krituma pieaug; biržu indeksi kāpj ASV, bet sarūk Eiropā

Naftas cenas pasaulē rītā piektdienas, 28.aprīlī, rītā pieaug pēc tam, kad ceturtdien, 27.aprilī, tās nokritās līdz mēneša zemākajai atzīmei. Ceturtdien, 27. aprīlī, naftas cenas samazinājums saistāms ar ieguves atsākšanu Lībijā.

Mazumtirdzniecības apgrozījums pieaug par 1,5%

Šogad martā, salīdzinot ar aizvadītā gada martu, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 1,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Martā būvniecības izmaksu līmenis Latvijā pieaudzis par 0,1%

Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas pieauga par 0,3%, strādnieku darba samaksa – par 0,1%, bet būvmateriālu cenas būtiski nemainījās.

Akcīzes nodokļa pieauguma dēļ Latvijā gada vidējā inflācija varētu pietuvoties arī 3%

Akcīzes nodokļa likmju pieauguma ietekmē nākamgad Latvijā gada vidējā inflācija varētu pietuvoties arī 3%, atzīst banku analītiķi, vienlaikus norādot uz iespējamu kontrabandas aktivizēšanos.

VNT pirmajā ceturksnī pārkrāva 2,3 miljonus tonnu naftas prouduktu

AS Ventspils nafta meitas uzņēmums SIA Ventspils nafta termināls 2017.gada pirmajā ceturksnī pārkrāva 2,3 miljonus tonnu naftas produktu (2016.gadā – 2,7 miljonus tonnu), savukārt SIA LatRosTrans transportēja 1,5 miljonus tonnu (2016.gadā – 1,6 miljonus tonnu).

Mūrniece: Kremļa agresīvā uzvedība ir drauds mūsu reģionam

Amerikas Savienoto Valstu nepārtraukta militārā klātbūtne Baltijas valstīs ir izšķiroša, lai stātos pretī reģiona drošības izaicinājumiem, uzsver Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, tiekoties ar ASV Kongresa Pārstāvju palātas spīkeru Polu Raienu.

Par dalību Sīrijas konfliktā jaunietim piespriež četru gadu cietumsodu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ceturtdien, 27.aprīlī, piesprieda četru gadu cietumsodu Mārtiņam Grīnbergam par dalību Sīrijas konfliktā.

Lietuvā šogad plāno noasfaltēt 815 km valstij piederošo grants ceļu

Lietuvā šogad plāno noasfaltēt 815 km valstij piederošo grants ceļu. No tiem 600km tiks uzklāts mīkstais asfalts, bet 215 km tiks veikta virsmas apstrāde.

Jaunākie komentāri