bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 22.10.2017 | Vārda dienas: Irīda, Īrisa
LatviaLatvija

Pētījums: Iedzīvotāji nepilnīgi novērtē mājokļa drošības iespējamos riskus

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pētījums Mājokļa drošības uztvere Latvijas iedzīvotāju vidū secināts, ka, lai arī vairums cilvēku (74%) uzskata, ka viņu mājoklis ir drošs, tomēr realitātē iedzīvotāji nepilnīgi novērtē iespējamos riskus un ne vienmēr ir pietiekoši parūpējušies, lai tos laikus novērstu, vēsta Ogilvy PR Latvia, ADB Gjensidige sabiedrisko attiecību pārstāve.

9.martā starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā tika atklāts Baltijā pirmais Gjensidige organizētais Mājokļa Drošības Mēnesis un prezentēts februārī OMD Latvia veiktais pētījums Mājokļa drošības uztvere Latvijas iedzīvotāju vidū.

Lai gan 93% aptaujāto ir aizdomājušies par iespējamiem mājokļa drošības riskiem, iedzīvotāji kā biežāko mājokļa pasargāšanas darbību min pašu uzmanību – parūpēšanos par to, lai izejot no mājas būtu izslēgtas visas elektroierīces (62%), taču tikai neliela daļa aptaujāto (8%) mājoklī tur ugunsdzēšamo aparātu vai ir ierīkojuši pret ielaušanās signalizāciju (15%), liecina pētījuma dati.

Savu mājokli par drošu visbiežāk uzskata iedzīvotāji ar bērniem līdz 2 gadu vecumam (86%), tie, kam pieder kāds mājdzīvnieks (78%), iedzīvotāji ar vidēji augstiem un augstiem ienākumiem (84%), kā arī jauno privātmāju un dzīvokļu projektu īpašnieki (84%).

Pētījums iezīmē būtisku tendenci – cilvēki, kas iepriekš ir pieredzējuši kādu nelaimi mājoklī, (sadūmojums, applūšana, zādzība, u.c.) retāk uzskata mājokli par drošu un saskata vairāk iespējamo risku. Tāpat par drošu savu mājokli mazāk uzskata vecu ēku (vecāka par 20 gadiem) iedzīvotāji (60%), cilvēki ar zemākiem ienākumiem (46%), kā arī lauku reģionu iedzīvotāji (40%).

ADB Gjensidige veiktā pētījuma dati liecina, ka cilvēki par galvenajiem riskiem savā mājoklī uzskata zādzības (43%), ugunsnelaimes (42%) un applūšanu (37%), taču darbības, kuras palīdzētu novērst iespējamo nelaimi, veic nepilnīgi. Lai izvairītos no zādzībām gandrīz puse (46%) aptaujāto par pietiekošu aizsardzību uzskata atbilstošus logus un durvis, ievērojami mazāk cilvēku (25%) mājoklis ir aprīkots ar durvju kodu vai apsardzi, taču gandrīz katrs ceturtais par pietiekamu drošību uzskata mājoklī esošo suni (18%). Ugunsdrošības gadījumā vairums iedzīvotāju paļaujas uz savu uzmanību, bet 24% aptaujāto mājoklī ir ierīkots dūmu detektors un tikai 1% cilvēku cenšas turēt pieejamas evakuācijas izejas.

«Iedzīvotājiem ir jāapzinās iespējamie apdraudējuma riski un savlaicīgi jāparūpējas par savu mājokli – sākot ar tādām lietām, kā skursteņa tīrīšana, zāles nopļaušana, apkures iekārtu pārbaude, kā arī dūmu detektora uzstādīšana un ugunsdzēšamā aparāta iegāde. Ugunsdrošības noteikumi nosaka, ka jau ar 2020.gadu katrā mājoklī būs jābūt dūmu detektoram un privātmājās arī ugunsdzēsības aparātam. Tā nav ugunsdzēsēju glābēju kaprīze, bet gan preventīvas darbības, kuras paveicot ir iespējams pasargāt sevi un savu īpašumu no ugunsnelaimes,» norāda Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes priekšnieks Dzintars Lagzdiņš.

Pētījuma dati parāda, ka no iespējamajām nelaimēm, visbiežāk cilvēki ir saskārušies ar mājokļa applūšanu savas vai kaimiņu vainas dēļ (35%), sadūmojumu mājās (12%) un zādzībām (10%). Šie rezultāti liecina par to, ka cilvēku priekšstats par potenciālajiem riskiem neatbilst reālajai ikdienas situācijai, kā rezultātā tie neveic nepieciešamās darbības, lai risku mazinātu.

Ievērojams skaits (37%) aptaujāto apgalvo, ka savu mājokli pasargā, to apdrošinot. Visbiežāk mājokli izvēlējušies apdrošināt tie iedzīvotāji, kuri kā galveno risku min zādzību (46%) un ugunsdrošību (41%), bet ievērojami mazāk (32%) izvēlas apdrošināt mājokli tie, kas baidās no mājokļa appludināšanas radītajām sekām. Vienlaikus apdrošinātāji norāda, ka apdrošināšana gluži no negadījumiem nepasargā.

«Cilvēkiem ir svarīgi saprast, ka apdrošināšana ir domāta, lai palīdzētu mazināt negadījumā radušās sekas, taču tā nepasargā mājokli no negadījuma. Iedzīvotājiem ir nopietni jāizsver visi iespējamie drošības riski un jāizvēlas atbilstošas darbības, kas varētu tos mazināt,» Informē ADB Gjensidige Latvijas filiāles vadītāja Ināra Meija, «Tāpat tiem, kas izvēlas mājokli apdrošināt, ir jāiepazīstas ar polises nosacījumiem ,kā arīapdrošinātājam ir jānodrošina klients ar šo informāciju, lai pēc negadījuma cilvēkiem nerastos nepatīkami pārsteigumi par zaudējumu segšanu.»

Ref: 225.000.103.171


Pievienot komentāru

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro, paredz Zemkopības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts, kas iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Latvijas delegācijas vadītāja: Starptautisko tiesību pamatvērtība ir cilvēks

Starptautisko tiesību lielākā vērtība ir cilvēks, tā neaizskaramais gods un cieņa. Šo un citu Eiropas vērtību kvalitatīva aizsardzība ir nesaraujami saistīta ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu kvalitāti, kuras pamatā ir tiesnešu profesionalitāte, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere.

VID piemēro nodokļu atbalsta kārtību par kopējo summu 7,06 miljoniem

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, VID saņemti jau 3 342 pieteikumi. Uz šī gada 19.oktobri pieņemti 1 181 lēmums par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 7 062 601,45 eiro, ziņo Valsts ieņēmumu dienests.

Profesors: Atņemot naudu zinātnei, valsts «šauj sev kājā»

Šobrīd publiskajā telpā būtiski aktualizējies jautājums par nepietiekamo finansējumu zinātnei. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis visai skarbi raksturojis situāciju: Latvija melojusi Eiropas Savienībai un Eiropas Komisijai par to, ka 2020.gadā finansējums zinātnei mūsu valstī sasniegs 1,5% no valsts iekšzemes kopprodukta.

Krāpšanās iespēju novēršanai veiks OIK saņēmēju auditu

Ekonomikas ministrija veiks obligātās iepirkuma komponentes saņēmēju auditu un ar jaunu regulējumu centīsies izskaust krāpniecības iespējas, informē ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Igaunijā celtnieku algu kāpums – galvenais celtniecības cenu indeksa virzītājs

Celtniecības cenu indekss Igaunijā 2017.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar periodu no aprīļa līdz jūnijam, kāpis par 0,9%, un par 1,7%, ja salīdzina ar pērnā gada trešo ceturksni, tā aplēsuši igauņu statistiķi.

Rail Baltic iepirkumi turpmāk tiks apstrādāti Elektronisko iepirkumu sistēmā

Līdz ar izmaiņām Latvijas Republikas Publisko iepirkumu likumā visi turpmākie RB RAIL AS administrētie Rail Baltica iepirkumi tiks apstrādāti, izmantojot bezmaksas elektronisko informācijas sistēmu un tās e-konkursu apakšsistēmu.

Latvijas budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro

Vispārējās valdības budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro jeb 0,04 % no iekšzemes kopprodukta. Tikmēr vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds gada beigās bija 10 091,6 milj. eiro jeb 40,6 % no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tartu atkāpjas mēra vietnieki, kuri aizturēti par iespējamu kukuļņemšanu

Igaunijas otrajā lielākajā pilsētā Tartu no mēra vietnieku amatiem atkāpušies Artjoms Suvorovs un Valvo Semilarskis, kuri šonedēļ aizturēti uz aizdomu pamata par kukuļņemšanu.

Vienota ostu tīkla izveidē Latvijā plānots ieguldīt 5,9 miljonus eiro

Rīgas plānošanas reģiona un Kurzemes plānošanas reģiona ostās tiek uzsākts nozīmīgs tūrisma projekts, kura mērķis ir izveidot vienotu jahtu ostu tīklu Latvijā un Igaunijā ar kvalitatīviem pakalpojumiem, kas ļautu nākotnē attīstīt burāšanas tūrismu un piesaistīt ārvalstu burātājus no Skandināvijas un citām valstīm.

Eksperte: Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels «izdegšanas» risks

Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels izdegšanas risks, intervijā Latvijas Radio sacījusi kādreizējā domnīcas Providus direktore, pilsoniskās sabiedrības eksperte Dace Akule.

Vides piesārņojums pasaulē saistīts ar katru sesto priekšlaicīgas nāves gadījumu

Vides piesārņojums 2015.gadā bijis saistīts ar kopumā deviņiem miljoniem priekšlaicīgas nāves gadījumu, secināts pētījumā, kas kā divus cilvēka veselībai kaitīgākos vides piesārņojuma veidus izcēlis kaitīgu vielu klātbūni gaisā un ūdenī.

Pasaules akciju tirgi izjutuši spiedienu

Pasaules akciju tirgi ceturtdien, 19.oktobrī, izjutuši spiedienu, Volstrītā apsīkstot šonedēļ pieredzētajam akciju cenu pieaugumam, bet biržas Eiropā saskārās ar krīzi Katalonijā.

Producents: Kinoindustrijā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku

Latvijā pēdējos gados sākusi veidoties kinoindustrija, un īpaši priecē tas, ka tajā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku, intervijā sacījis režisors un producents, kompānijas Film Angels Productions pārstāvis Jānis Kalējs.

Autovadītājiem jābūt īpaši uzmanīgiem, drīzumā uz ceļiem gaidāms «melnais ledus»

Autovadītājiem jābūt īpaši vērīgiem uz autoceļa un jāpielāgo braukšanas paradumus, ņemot vērā laika apstākļus un ceļa seguma īpašības. Meteorologi prognozē, ka jau šajās brīvdienās naktīs gaisa temperatūra var pazemināties zem nulles, kas nozīmē, ka no rīta autoceļi vietām var būt apledojuši un slideni.

Infektoloģe: Gripa nogalina bioloģiski trauslākos, tostarp bērnus un grūtnieces

Gripa ir bērnu un jaunu pieaugušo infekcija, taču tā nogalina bioloģiski trauslākos, pauž Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu vakcinācijas centra vadītāja infektoloģe Dace Zavadska.

Atvieglo investoru darbību starp Latviju un Vjetnamu

Parakstīts Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokols.

Maltas žurnāliste nogalināta ar «tālvadības ierīces detonētu» spridzekli

Maltas amatpersonas pavēstījušas, ka atklāts – žurnāliste Dafne Karuana Galicija nonāvēta, automašīnā, kurā viņa braukusi, palaižot spridzekli ar tālvadības ierīci.

Tuvākajās dienās ieplūdīs aukstāks gaiss, bet nokrišņu būs maz

Kaut arī tuvākajās dienās virs Latvijas dominēs augsta spiediena atzars, tomēr sestdien, 21.oktobrī, Latvijas dienvidu rajonos ir sagaidāmi īslaicīgi nokrišņi ciklona darbības rezultātā virs Polijas teritorijas. Jau tuvākajās dienās Latvijā ieplūdīs aukstākas gaisa masas un, gan dienām, gan naktīm kļūstot vēsākām, iespējams jau nākamnedēļ atsevišķās vietās sagaidīsim pirmo sniegu, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Kučinskis: Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus

Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus, ceturtdien, 19.oktobrī, tikšanās laikā ar Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru sacījis Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Farmaceite: Viltīgā osteoporoze - nešķiro ne vecumu, ne dzimumu

Kaulu trauslums, biežas traumas un nepilnvērtīgs uzturs, kā arī mazkustīgs dzīvesveids ir ideāla vide, lai veidotos pirmie aizmetņi nopietnām kaulu un locītavu saslimšanām. Tā kā mūsdienās šī problēma kļūst arvien aktuālāka, arī farmaceitiem bieži tiek uzdoti jautājumi saistībā ar kaulu sāpēm, norāda Euroaptiekas farmaceite Daina Bulmeistere.

Barometrs: Nepietiekams materiālais stāvoklis liedz ģimenes pieaugumu

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vēlamais bērnu skaits ģimenē būtu vismaz trīs, bet realitātē vismaz pagaidām visbiežāk ģimenēs ir divi bērni un mazāk. Par iemeslu visbiežāk atzīts nepietiekams materiālais stāvoklis, liecina Baltic International Bank Latvijas barometra aptauja. 

Skandināvi pārpērk tūrisma uzņēmumu Lietuvā, gaidāmas pārmaiņas arī Latvijā

Nīderlandes tiešsaistes ceļojumu organizācija Otravo paplašinās un iegādājas lietuviešu tiešsaistes ceļojumu aģentūru Interno Partneris, tādā veidā piesakot sevi Baltijas tirgū.

Zviedrijas ārlietu ministre: seksuāla uzmākšanās pastāv arī politiskā līmenī

Zviedrijas ārlietu ministre paudusi atbalstu aktuālai sociālo mediju kampaņai, kas pievērš uzmanību seksuālas izmantošanas un uzmākšanās gadījumiem visā pasaulē un aicinājusi arī poltiķus Zviedrijā pievērsties šīs problēmas risināšanai.

DB: Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki

Jau vairāk nekā desmit gadus Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki, vēsta laikraksta Dienas Bizness izdotais ikgadējais žurnāls 100 Latvijas lielākie pelnītāji.