bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 23.06.2017 | Vārda dienas: Līga
LatviaLatvija

Pētījums: Latvijā šogad ir vērojams mazāks studēt gribētāju skaits

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Lai arī vairāk nekā puse (54%) jauniešu vecumā no 15 līdz 19 gadiem plāno turpināt mācības pēc vidusskolas absolvēšanas, tomēr trešdaļa (33%) vēl šaubās. To vidū arī 23% šā gada 12.klases absolventi, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā iedzīvotāju aptauja.

Visbiežāk (47%) jaunieši plāno turpināt studijas kādā no Latvijas augstākās izglītības iestādēm, kamēr studijas ārvalstīs apsver 7%. Interesanti, ka divreiz vairāk skolēnu jeb 13% domā par darba gaitu uzsākšanu uzreiz pēc vidusskolas absolvēšanas.

Kopumā, salīdzinot ar situāciju pirms diviem gadiem, šogad ir vērojams mazāks studēt gribētāju skaits (no 63% 2015.gadā līdz 54% šogad), turklāt tas lielākoties samazinājies tieši uz to vidusskolēnu rēķina, kuri pēc skolas absolvēšanas drīzāk raugās strādāšanas virzienā, vismaz uz laiku ar mācībām “iepauzējot” (8% 2015.gadā pretstatā 13% šogad).

«Lēmums pēc skolas absolvēšanas uzsākt darba gaitas, lai arī sākotnēji varētu šķist neapdomīgs vai pat riskants, tomēr nebūt nav nevēlams, ja tiek rūpīgi pārdomāts, un laiks pavadīts lietderīgi. Iespēja gūt jaunu pieredzi, paplašināt savu redzesloku un vairāk izprast studiju virziena vēlmes būs galvenie šādas izvēles ieguvumi. Tāpēc no šāda notikumu pavērsiena nebūtu jābaidās nedz jauniešiem, nedz viņu vecākiem. Vecākiem drīzāk būtu vēlams savas atvases atbalstīt – pieteikties praksē, izmēģināt spēkus konkrētā darbā vai arī iesaistīties brīvprātīgajā darbā. Tās šobrīd ir tikai dažas no iespējām, kas varētu būt piemērotas nelielas pauzes aizpildīšanai īstā aicinājuma meklējumos,» norāda Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Studiju virziena izvēlē dominē patiesa interese, tad peļņas iespējas

Patiesa interese par apgūstamo profesiju ir galvenais kritērijs, kas nosaka turpmākā̄ studiju virziena izvēli (68%). Īpaši svarīgi tas ir tieši šī gada divpadsmito klašu absolventiem, kuri norāda – izvēlētajam studiju virzienam jābūt interesantam un saistošam (80% pret 68% vidēji).

Būtiski retāk (49%) topošie studenti izvērtē pelņas perspektīvas izvelētajā profesijā. Savukārt ceturtdaļai izvēli nosaka iespēja apgūt profesiju par valsts budžeta līdzekļiem (26%), un pieprasījums pēc attiecīgās jomas speciālistiem darba tirgū (25%). Jāpiebilst, ka tuvojoties skolas absolvēšanai, budžeta vietām ir daudz izšķirošāka nozīme – teju puse (47%) divpadsmito klašu skolēni atzīst, ka šis kritērijs viņiem ir nozīmīgs.

Tāpat interesanti, ka Rīgas un Pierīgas reģionā dzīvojošie jaunieši salīdzinoši lielāku uzmanību pievērš iespējai nākotnes profesijā labi nopelnīt (svarīgi 63% rīdzinieku pretstatā 49% skolēnu vidēji).

Lai arī paredzams, ka līdz ar tehnoloģiju attīstību un automatizāciju, kas pārņem dažādu nozaru ikdienas darbu, jau tuvākajā laikā izzudīs vairākas tradicionālās profesijas, novērtējot tehnoloģiju attīstības laikmeta ietekmi uz studiju virziena izvēli un plānoto nodarbošanos, teju katrs ceturtais jaunietis (23%) atzīst, ka par to vispār nav domājis. Savukārt 41% skolēnu norāda, ka šim aspektam ir niecīga vai maznozīmīga ietekme.

«Jaunieši ir tehnoloģiju sniegto iespēju atvērtākā sabiedrības grupa, tomēr satraucoši šķiet, ka tikai 37% jeb mazākā daļa skolēnu apzinās tehnoloģiju un automatizācijas ietekmi uz darba vidi, domājot, ka šīs nākotnē sagaidāmās pārmaiņas neietekmē viņu šī brīža studiju izvēli. Tehnoloģijas attīstās arvien straujāk, kas nozīmē – iedzīvotājiem gan šobrīd, gan arī tuvākajā nākotnē būs jāspēj mainīt kvalifikāciju uz citu profesiju, iespējams, pat vairākas reizes dzīves laikā. Šādos mainīgos apstākļos īpaši svarīgi attīstīt prasmes un iemaņas, kas nav saistītas tikai ar vienu noteiktu profesiju, bet gan personības īpašībām kopumā, kā, piemēram, radošumu, kritisko domāšanu, empātiju, sociālās prasmes, kas ļaus vieglāk piemēroties pārmaiņām. Ir svarīgi, ka jaunieši to izvērtē un ņem vērā studiju virziena un augstskolas izvēles brīdī,» uzsver Kropa.

Pozitīvi vērtējams, ka par svarīgākajiem priekšnoteikumiem labi apmaksāta darba iegūšanai, vidusskolēni līdztekus profesionālajām iemaņām (25%) izvirza arī personības īpašības (25%).

Izteikti mainīgas vides apstākļos, kāda tā ir šobrīd, personības īpašības veido būtisku daļu no 21.gadsmita prasmēm, kas būs augsti novērtētas no teju jebkura darba devēja puses. Savukārt labai izglītībai un darba pieredzei jaunieši piešķir mazāk izšķirošu nozīmi (attiecīgi 19% uzskata to par būtisku).

Zīmīgi, ka viszemāko ticību labai izglītībai kā drošākajam ceļam uz labi apmaksātu darbu demonstrē šā gada 12.klašu absolventi (3% pretstatā 19% vidēji), tā vietā daudz lielāku akcentu liekot uz personības īpašību (33% pretstatā 25% vidēji) un darba pieredzes ietekmi (26% pretstatā 19% vidēji).

Pētījumā aptaujāja 500 skolēnus vecumā no 15 līdz 19 gadiem visā Latvijā.

Ref:224.000.103.1504


Pievienot komentāru

Lietuva grasās noteikt griestus skaidras naudas maksājumiem 3 000 eiro apmērā

Zemnieku un zaļo vadītā Lietuvas valdība pieņēmusi likumprojektu par ierobežojumu noteikšanu skaidras naudas maksājumiem, tiem nosakot griestus 3 000 eiro apmērā.

Būs jāpublicē arī valsts iestāžu darbinieku atalgojums

Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma likuma grozījumus, atbalstot deputāta Inta Dāldera priekšlikumu, ka būs jāpublicē arī valsts iestāžu darbinieku atalgojums.

Par apzināti mainītiem transportlīdzekļa nobraukuma rādītājiem piemēros sodus

Personām, kas apzināti mainījušas transportlīdzekļa nobraukuma rādītājus, varēs piemērot ar administratīvo atbildību un naudas sodu.

Skudra: Prezidents maldās, ja domā, ka tautas vēlēts prezidents ieviesīs uzticamību valdībai

Valsts prezidents Raimonds Vējonis dziļi maldās, ja domā, ka tautas velēts prezidents palīdzēs celt sabiedrības uzticību prezidenta institūtam, parlamentam un valdībai, saka Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra.

VPR: Reģioni spēj piedāvāt vairāk nekā metropoles

Reģionu sabalansētu un ilgtspējīgu attīstību iespējams panākt vienīgi ar mērķtiecīgu un pamatotu rīcību. Piemēri no citām ES valstīm parāda, ka vislabākos rezultātus uzrāda tie reģioni, kuros stratēģijas tiek īstenotas ar spēcīgu reģionālo finanšu instrumentu palīdzību, kas mūsu valstī joprojām iztrūkst, pauž Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības un projektu nodaļas vadītāja Laila Gercāne.

Ļaunprātīgi izveidotas mājaslapas preventīvos nolūkos varēs uz laiku atslēgt

Lai pilnveidotu mājaslapu atslēgšanas kārtības regulējumu, Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, galīgajā lasījumā atbalstījusi grozījumu Elektronisko sakaru likumā.

«Lembergs: Tev viņus vajag pazemot, pazemot. Lai viņi nāk pie oligarha - lai nāk lūgties pie tā, ko apd****»

Politbiznesmenis Ainārs Šlesers ar saviem sarunu biedriem - Ventspils mēru Aivaru Lembergu, Rīgas domnieku Andri Ameriku, partijas Saskaņa valdes locekli Jāni Urbanoviču, zemkopības ministru Jāni Dūklavu un eksbaņķieri Valēriju Karginu - viesnīcā Rīdzene apspriedis gan Valda Dombrovska valdības gāšanu, gan vairāku augstu valsts amatpersonu nomaiņu, turklāt ar Dūklavu pārrunātas arī iespējas pārdot kādu viņam pastarpināti piederošu zemesgabalu Rīgas brīvostas teritorijā, liecina žurnālā Ir publicētie sarunu atšifrējumi, kas esot iegūti «no avotiem, kas lūdz savu identitāti neatklāt».

Atvieglo prasības izmaiņām būvniecības iecerē

Lai veicinātu būvniecības procesa efektivitāti, Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus Būvniecības likumā. Tie paredz atvieglot prasības izmaiņām būvniecības iecerē, kā arī veicināt Būvniecības informācijas sistēmas izmantošanu.

Nacionālie bruņotie spēki nogādās Ukrainā jau septīto labdarības sūtījumu

Nākamnedēļ Nacionālo bruņoto spēku karavīri un virskapelāns Elmārs Pļaviņš dosies uz Ukrainu, lai nogādātu jau septīto humānās palīdzības kravu Ukrainas bruņoto spēku karavīriem, viņu ģimenēm un Austrumukrainā cietušajiem civiliedzīvotājiem.

Sesku atkārtoti ievēl par Liepājas mēru

Notikušajā pirmajā jaunā sasaukuma Liepājas domes sēdē  piektdien, 22.jūnijā, par Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēts līdzšinējais pašvaldības vadītājs Uldis Sesks,  informē Liepājas vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Simona Petrovica.

Policijai daudz darba: Atklātas vairākas nelikumīgas alkohola ražotnes

Valsts policija mērķtiecīga darba rezultātā vairākās vietās Latvijā pagājušajā nedēļas izskaņā vien izņēmusi ievērojamu skaitu nelegālo akcizēto preču. Kopumā šajās dienās likumsargi izņēmuši teju sešas tonnas alkoholiskā dzēriena, kuru izcelsmi skaidros ekspertīzēs un 110 tūkstošus cigarešu bez Latvijas akcīzes markām. Tāpat Pierīgā aizvērtas divas nelikumīgas alkohola ražotnes.

Rumānijā krīt Grindeanu valdība

Pēc mazāk nekā sešiem mēnešiem pie varas Rumānijā gāzta premjerministra Sorina Grindeanu vadītā valdība.

Aizliedz izceļot no valsts personām, kuras apdraud drošību

Lai novērstu radikalizācijas un ekstrēmisma izplatīšanos, izceļot no valsts aizliegs personām, kuras var apdraudēt valsts drošību, BNN informē Saeimas Preses dienestā. Izmaiņas saistītas ar ierobežojumiem militārās un kaujas gūšanas pieredzei ārvalstīs, lai atturētu personas piedalīties šādos pasākumos.

Ūdens temperatūra upēs un ezeros pārsvarā zemāka par +19 grādiem

Lielākajā daļā upju un ezeru ūdens temperatūra ir +15..+19 grādi pēc Celsija, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

Ko Saulgriežos iespējams piedzīvot kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā?

Vasaras Saulgriežu un Jāņu svinēšana ir viena no senākajām tradīcijām Baltijas valstīs, ko atzīmē ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā un Igaunijā. Šajā laikā cilvēki arvien vairāk dodas ārpus pilsētas, lai iepazītu apkārtni un kaimiņu valstis, liecina autonomas uzņēmumā Payless novērojumi.

Alus patēriņš pēdējos gados Latvijā saglabājas nemainīgs; sieru apēd vairāk

Pirms desmit gadiem viens iedzīvotājs alum iztērēja nedaudz vairāk par 15 eiro gadā, bet pēc pēdējiem pieejamiem datiem viens iedzīvotājs alum iztērēja 17,6 eiro gadā, liecina Centrālā statistikas pārvalde apkopotā statistika.

Saeima nosaka indeksācijas pieaugumu pensionāriem ar lielu darba stāžu

Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, divos lasījumos kā steidzamas pieņēma Sociālo un darba lietu komisijas sagatavotās izmaiņas pensiju likumā, nākamgad paredzot pensiju pieaugumu vairākām pensionāru grupām.

Šķērsojot ES robežu, jādeklarē skaidra nauda 10 000 eiro vai vairāk apmērā

Ja persona iebrauc Eiropas Savienībā vai izbrauc no tās un ved skaidru naudu 10 000 eiro apmērā vai vairāk, tā ir jādeklarē, atgādina Valsts ieņēmumu dienests.

Institūts: Valstij jāsaglabā akciju kontrolpakete, taču politiķiem ir bailes šādu soli spert

Pilnīgi neizmantota finansējuma piesaistes iespēja valsts uzņēmumiem ir to akciju daļēja kotācija biržā, atzīst Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta Latvijas pārstāvniecības vadītājs Andris Grafs.

Rail Baltica līgums ļaus vilcieniem sasniegt 240 km/h līdzšinējo 120 vietā

Latvijas Republikas Saeima ratificē Rail Baltica līgumu, kurā paredzēts pasažieru vilcieniem sasniegt ātrumu līdz pat 240 kilometriem stundā līdzšinējo 120 vietā un kravas no Tallinas līdz Polijai nogādāt divās dienās līdzšinējo četru vietā. 

Notiesāts neiroķirurgs par nevērību operācijas laikā, kā rezultātā pacients mira

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija paziņojusi saīsināto spriedumu krimināllietā, ar kuru tika notiesāts SIA Rīgas 1. slimnīca bijušais neiroķirurgs Māris Strazdiņš par ārstniecības personas profesionālo pienākumu nepienācīgu pildīšanu.

Mamikins: Latvija kļūst par bagāto Eiropas valstu izgāztuvi

Šonedēļ, nelegālās izgāztuves teritorijā Jūrmalā, notika paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks. Pēc Valsts vides aizsardzības dienesta aplēsēm dega ap 23 tonnām atkritumu, galvenokārt plastmasas atkritumi, uzsver Latvijas eiroparlamentārieša Andrejs Mamikins birojā.

Noderīgi farmaceita padomi drošai līgošanai, ja gadās kāda ķibele

Lai svētkus pavadītu bez raizēm, kārtojot ceļasomas līgošanai, farmaceiti aicina laikus nodrošināties pret sadzīviskām ķibelēm un paredzamām veselības problēmām, proti, ja iedūrusies skabarga, pārēšanās, alerģijas, kukaiņu kodumi un apdegumi ir vienas no biežākajām ķibelēm Saulgriežu laikā.

Latvijas uzņēmēji e-komercijas iespējas izmanto biznesa attīstībai

E-komercijas apmēriem pieaugot visā pasaulē, arī Latvijas uzņēmēji to arvien vairāk izmanto sava biznesa attīstībā, tostarp preču un pakalpojumu eksportam. Kā atzīmē sūtījumu pārvadātājs DPD Latvija, tiešsaistes tirdzniecības ietekmē uz ārvalstīm nosūtīto paku skaits pērn kāpis par 22%.

Latvijā vēlas mainīt Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību; Vējonis aicina piešķirt tiesības tautai

Saeimas Juridiskā komisija, skatot ierosinājumus izmaiņām Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtībā un pilnvaru apjomā, nolēma darba grupas izstrādātos priekšlikumus nodot izvērtēšanai Saeimas frakcijās.