bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 20.10.2017 | Vārda dienas: Leonīda, Leonīds
LatviaLatvija

Pētījums: Latvijā šogad ir vērojams mazāks studēt gribētāju skaits

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Lai arī vairāk nekā puse (54%) jauniešu vecumā no 15 līdz 19 gadiem plāno turpināt mācības pēc vidusskolas absolvēšanas, tomēr trešdaļa (33%) vēl šaubās. To vidū arī 23% šā gada 12.klases absolventi, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā iedzīvotāju aptauja.

Visbiežāk (47%) jaunieši plāno turpināt studijas kādā no Latvijas augstākās izglītības iestādēm, kamēr studijas ārvalstīs apsver 7%. Interesanti, ka divreiz vairāk skolēnu jeb 13% domā par darba gaitu uzsākšanu uzreiz pēc vidusskolas absolvēšanas.

Kopumā, salīdzinot ar situāciju pirms diviem gadiem, šogad ir vērojams mazāks studēt gribētāju skaits (no 63% 2015.gadā līdz 54% šogad), turklāt tas lielākoties samazinājies tieši uz to vidusskolēnu rēķina, kuri pēc skolas absolvēšanas drīzāk raugās strādāšanas virzienā, vismaz uz laiku ar mācībām “iepauzējot” (8% 2015.gadā pretstatā 13% šogad).

«Lēmums pēc skolas absolvēšanas uzsākt darba gaitas, lai arī sākotnēji varētu šķist neapdomīgs vai pat riskants, tomēr nebūt nav nevēlams, ja tiek rūpīgi pārdomāts, un laiks pavadīts lietderīgi. Iespēja gūt jaunu pieredzi, paplašināt savu redzesloku un vairāk izprast studiju virziena vēlmes būs galvenie šādas izvēles ieguvumi. Tāpēc no šāda notikumu pavērsiena nebūtu jābaidās nedz jauniešiem, nedz viņu vecākiem. Vecākiem drīzāk būtu vēlams savas atvases atbalstīt – pieteikties praksē, izmēģināt spēkus konkrētā darbā vai arī iesaistīties brīvprātīgajā darbā. Tās šobrīd ir tikai dažas no iespējām, kas varētu būt piemērotas nelielas pauzes aizpildīšanai īstā aicinājuma meklējumos,» norāda Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Studiju virziena izvēlē dominē patiesa interese, tad peļņas iespējas

Patiesa interese par apgūstamo profesiju ir galvenais kritērijs, kas nosaka turpmākā̄ studiju virziena izvēli (68%). Īpaši svarīgi tas ir tieši šī gada divpadsmito klašu absolventiem, kuri norāda – izvēlētajam studiju virzienam jābūt interesantam un saistošam (80% pret 68% vidēji).

Būtiski retāk (49%) topošie studenti izvērtē pelņas perspektīvas izvelētajā profesijā. Savukārt ceturtdaļai izvēli nosaka iespēja apgūt profesiju par valsts budžeta līdzekļiem (26%), un pieprasījums pēc attiecīgās jomas speciālistiem darba tirgū (25%). Jāpiebilst, ka tuvojoties skolas absolvēšanai, budžeta vietām ir daudz izšķirošāka nozīme – teju puse (47%) divpadsmito klašu skolēni atzīst, ka šis kritērijs viņiem ir nozīmīgs.

Tāpat interesanti, ka Rīgas un Pierīgas reģionā dzīvojošie jaunieši salīdzinoši lielāku uzmanību pievērš iespējai nākotnes profesijā labi nopelnīt (svarīgi 63% rīdzinieku pretstatā 49% skolēnu vidēji).

Lai arī paredzams, ka līdz ar tehnoloģiju attīstību un automatizāciju, kas pārņem dažādu nozaru ikdienas darbu, jau tuvākajā laikā izzudīs vairākas tradicionālās profesijas, novērtējot tehnoloģiju attīstības laikmeta ietekmi uz studiju virziena izvēli un plānoto nodarbošanos, teju katrs ceturtais jaunietis (23%) atzīst, ka par to vispār nav domājis. Savukārt 41% skolēnu norāda, ka šim aspektam ir niecīga vai maznozīmīga ietekme.

«Jaunieši ir tehnoloģiju sniegto iespēju atvērtākā sabiedrības grupa, tomēr satraucoši šķiet, ka tikai 37% jeb mazākā daļa skolēnu apzinās tehnoloģiju un automatizācijas ietekmi uz darba vidi, domājot, ka šīs nākotnē sagaidāmās pārmaiņas neietekmē viņu šī brīža studiju izvēli. Tehnoloģijas attīstās arvien straujāk, kas nozīmē – iedzīvotājiem gan šobrīd, gan arī tuvākajā nākotnē būs jāspēj mainīt kvalifikāciju uz citu profesiju, iespējams, pat vairākas reizes dzīves laikā. Šādos mainīgos apstākļos īpaši svarīgi attīstīt prasmes un iemaņas, kas nav saistītas tikai ar vienu noteiktu profesiju, bet gan personības īpašībām kopumā, kā, piemēram, radošumu, kritisko domāšanu, empātiju, sociālās prasmes, kas ļaus vieglāk piemēroties pārmaiņām. Ir svarīgi, ka jaunieši to izvērtē un ņem vērā studiju virziena un augstskolas izvēles brīdī,» uzsver Kropa.

Pozitīvi vērtējams, ka par svarīgākajiem priekšnoteikumiem labi apmaksāta darba iegūšanai, vidusskolēni līdztekus profesionālajām iemaņām (25%) izvirza arī personības īpašības (25%).

Izteikti mainīgas vides apstākļos, kāda tā ir šobrīd, personības īpašības veido būtisku daļu no 21.gadsmita prasmēm, kas būs augsti novērtētas no teju jebkura darba devēja puses. Savukārt labai izglītībai un darba pieredzei jaunieši piešķir mazāk izšķirošu nozīmi (attiecīgi 19% uzskata to par būtisku).

Zīmīgi, ka viszemāko ticību labai izglītībai kā drošākajam ceļam uz labi apmaksātu darbu demonstrē šā gada 12.klašu absolventi (3% pretstatā 19% vidēji), tā vietā daudz lielāku akcentu liekot uz personības īpašību (33% pretstatā 25% vidēji) un darba pieredzes ietekmi (26% pretstatā 19% vidēji).

Pētījumā aptaujāja 500 skolēnus vecumā no 15 līdz 19 gadiem visā Latvijā.

Ref:224.000.103.1504


Pievienot komentāru

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro, paredz Zemkopības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts, kas iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Latvijas delegācijas vadītāja: Starptautisko tiesību pamatvērtība ir cilvēks

Starptautisko tiesību lielākā vērtība ir cilvēks, tā neaizskaramais gods un cieņa. Šo un citu Eiropas vērtību kvalitatīva aizsardzība ir nesaraujami saistīta ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu kvalitāti, kuras pamatā ir tiesnešu profesionalitāte, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere.

VID piemēro nodokļu atbalsta kārtību par kopējo summu 7,06 miljoniem

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, VID saņemti jau 3 342 pieteikumi. Uz šī gada 19.oktobri pieņemti 1 181 lēmums par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 7 062 601,45 eiro, ziņo Valsts ieņēmumu dienests.

Profesors: Atņemot naudu zinātnei, valsts «šauj sev kājā»

Šobrīd publiskajā telpā būtiski aktualizējies jautājums par nepietiekamo finansējumu zinātnei. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis visai skarbi raksturojis situāciju: Latvija melojusi Eiropas Savienībai un Eiropas Komisijai par to, ka 2020.gadā finansējums zinātnei mūsu valstī sasniegs 1,5% no valsts iekšzemes kopprodukta.

Krāpšanās iespēju novēršanai veiks OIK saņēmēju auditu

Ekonomikas ministrija veiks obligātās iepirkuma komponentes saņēmēju auditu un ar jaunu regulējumu centīsies izskaust krāpniecības iespējas, informē ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Igaunijā celtnieku algu kāpums – galvenais celtniecības cenu indeksa virzītājs

Celtniecības cenu indekss Igaunijā 2017.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar periodu no aprīļa līdz jūnijam, kāpis par 0,9%, un par 1,7%, ja salīdzina ar pērnā gada trešo ceturksni, tā aplēsuši igauņu statistiķi.

Rail Baltic iepirkumi turpmāk tiks apstrādāti Elektronisko iepirkumu sistēmā

Līdz ar izmaiņām Latvijas Republikas Publisko iepirkumu likumā visi turpmākie RB RAIL AS administrētie Rail Baltica iepirkumi tiks apstrādāti, izmantojot bezmaksas elektronisko informācijas sistēmu un tās e-konkursu apakšsistēmu.

Latvijas budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro

Vispārējās valdības budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro jeb 0,04 % no iekšzemes kopprodukta. Tikmēr vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds gada beigās bija 10 091,6 milj. eiro jeb 40,6 % no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tartu atkāpjas mēra vietnieki, kuri aizturēti par iespējamu kukuļņemšanu

Igaunijas otrajā lielākajā pilsētā Tartu no mēra vietnieku amatiem atkāpušies Artjoms Suvorovs un Valvo Semilarskis, kuri šonedēļ aizturēti uz aizdomu pamata par kukuļņemšanu.

Vienota ostu tīkla izveidē Latvijā plānots ieguldīt 5,9 miljonus eiro

Rīgas plānošanas reģiona un Kurzemes plānošanas reģiona ostās tiek uzsākts nozīmīgs tūrisma projekts, kura mērķis ir izveidot vienotu jahtu ostu tīklu Latvijā un Igaunijā ar kvalitatīviem pakalpojumiem, kas ļautu nākotnē attīstīt burāšanas tūrismu un piesaistīt ārvalstu burātājus no Skandināvijas un citām valstīm.

Eksperte: Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels «izdegšanas» risks

Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels izdegšanas risks, intervijā Latvijas Radio sacījusi kādreizējā domnīcas Providus direktore, pilsoniskās sabiedrības eksperte Dace Akule.

Vides piesārņojums pasaulē saistīts ar katru sesto priekšlaicīgas nāves gadījumu

Vides piesārņojums 2015.gadā bijis saistīts ar kopumā deviņiem miljoniem priekšlaicīgas nāves gadījumu, secināts pētījumā, kas kā divus cilvēka veselībai kaitīgākos vides piesārņojuma veidus izcēlis kaitīgu vielu klātbūni gaisā un ūdenī.

Pasaules akciju tirgi izjutuši spiedienu

Pasaules akciju tirgi ceturtdien, 19.oktobrī, izjutuši spiedienu, Volstrītā apsīkstot šonedēļ pieredzētajam akciju cenu pieaugumam, bet biržas Eiropā saskārās ar krīzi Katalonijā.

Producents: Kinoindustrijā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku

Latvijā pēdējos gados sākusi veidoties kinoindustrija, un īpaši priecē tas, ka tajā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku, intervijā sacījis režisors un producents, kompānijas Film Angels Productions pārstāvis Jānis Kalējs.

Autovadītājiem jābūt īpaši uzmanīgiem, drīzumā uz ceļiem gaidāms «melnais ledus»

Autovadītājiem jābūt īpaši vērīgiem uz autoceļa un jāpielāgo braukšanas paradumus, ņemot vērā laika apstākļus un ceļa seguma īpašības. Meteorologi prognozē, ka jau šajās brīvdienās naktīs gaisa temperatūra var pazemināties zem nulles, kas nozīmē, ka no rīta autoceļi vietām var būt apledojuši un slideni.

Infektoloģe: Gripa nogalina bioloģiski trauslākos, tostarp bērnus un grūtnieces

Gripa ir bērnu un jaunu pieaugušo infekcija, taču tā nogalina bioloģiski trauslākos, pauž Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu vakcinācijas centra vadītāja infektoloģe Dace Zavadska.

Atvieglo investoru darbību starp Latviju un Vjetnamu

Parakstīts Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokols.

Maltas žurnāliste nogalināta ar «tālvadības ierīces detonētu» spridzekli

Maltas amatpersonas pavēstījušas, ka atklāts – žurnāliste Dafne Karuana Galicija nonāvēta, automašīnā, kurā viņa braukusi, palaižot spridzekli ar tālvadības ierīci.

Tuvākajās dienās ieplūdīs aukstāks gaiss, bet nokrišņu būs maz

Kaut arī tuvākajās dienās virs Latvijas dominēs augsta spiediena atzars, tomēr sestdien, 21.oktobrī, Latvijas dienvidu rajonos ir sagaidāmi īslaicīgi nokrišņi ciklona darbības rezultātā virs Polijas teritorijas. Jau tuvākajās dienās Latvijā ieplūdīs aukstākas gaisa masas un, gan dienām, gan naktīm kļūstot vēsākām, iespējams jau nākamnedēļ atsevišķās vietās sagaidīsim pirmo sniegu, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Kučinskis: Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus

Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus, ceturtdien, 19.oktobrī, tikšanās laikā ar Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru sacījis Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Farmaceite: Viltīgā osteoporoze - nešķiro ne vecumu, ne dzimumu

Kaulu trauslums, biežas traumas un nepilnvērtīgs uzturs, kā arī mazkustīgs dzīvesveids ir ideāla vide, lai veidotos pirmie aizmetņi nopietnām kaulu un locītavu saslimšanām. Tā kā mūsdienās šī problēma kļūst arvien aktuālāka, arī farmaceitiem bieži tiek uzdoti jautājumi saistībā ar kaulu sāpēm, norāda Euroaptiekas farmaceite Daina Bulmeistere.

Barometrs: Nepietiekams materiālais stāvoklis liedz ģimenes pieaugumu

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vēlamais bērnu skaits ģimenē būtu vismaz trīs, bet realitātē vismaz pagaidām visbiežāk ģimenēs ir divi bērni un mazāk. Par iemeslu visbiežāk atzīts nepietiekams materiālais stāvoklis, liecina Baltic International Bank Latvijas barometra aptauja. 

Skandināvi pārpērk tūrisma uzņēmumu Lietuvā, gaidāmas pārmaiņas arī Latvijā

Nīderlandes tiešsaistes ceļojumu organizācija Otravo paplašinās un iegādājas lietuviešu tiešsaistes ceļojumu aģentūru Interno Partneris, tādā veidā piesakot sevi Baltijas tirgū.

Zviedrijas ārlietu ministre: seksuāla uzmākšanās pastāv arī politiskā līmenī

Zviedrijas ārlietu ministre paudusi atbalstu aktuālai sociālo mediju kampaņai, kas pievērš uzmanību seksuālas izmantošanas un uzmākšanās gadījumiem visā pasaulē un aicinājusi arī poltiķus Zviedrijā pievērsties šīs problēmas risināšanai.

DB: Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki

Jau vairāk nekā desmit gadus Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki, vēsta laikraksta Dienas Bizness izdotais ikgadējais žurnāls 100 Latvijas lielākie pelnītāji.