bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 19.11.2017 | Vārda dienas: Liza, Līze, Elizabete, Betija
LatviaLatvija

Pētījums: Liepājā uzņēmēji filiāles neatver loģistikas dēļ, Ventspilī – darbaspēka trūkuma, pirktspējas un pircēju skaita dēļ

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Latvijas Izglītības fonds publicējis pētījumu par Saldus, Talsu, Ventspils, Kuldīgas un Liepājas konkurētspēju. Kā norādīts pētījumā – pilsētu spēja attīstīties un dot saviem iedzīvotājiem labklājību ir cieši saistīta ar to konkurētspēju uzņēmumu, investīciju un cilvēku piesaistīšanā.

Tāpat pētījumā atzīmēts, ka pilsētu pašvaldības lielā mērā ar savu darbību un finanšu līdzekļiem (pārsvarā budžeta) var kompensēt ģeogrāfiskās, resursu un citas objektīvi izveidojušās nepilnības, kā arī dažādu iepriekšējā laikā iegūtu nevēlamu procesu inerci.

Intervijā portālam Ventspilnieks.lv pētījuma autori – ekonomists Romans Vitkovskis un Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektors Egīls Fortiņš atzīmēja, ka iemesls tam, kāpēc tapis šāds pētījums, ir tajā, ka liela daļa transporta un loģistikas uzņēmumu, kā arī dažādu citu uzņēmumu asociācijas interesējas par to, kurās Kurzemes pilsētās vērojama augšupejoša tendence un kurās no tām, no dinamikas viedokļa, būtu interesantāk plānot savu biznesu nākotnē.

«Mums bija svarīgi noskaidrot to uzņēmēju viedokli, kuri šajās pilsētās pelna naudu vai arī domā to darīt. Aptauja aptvēra tikai tādus uzņēmumus, kuri darbojas vairāk nekā vienā pilsētā, no kurām vismaz viena ir kāda no minētajām. Tas tika darīts, lai iegūtu to uzņēmēju viedokli, kuriem bija un ir darbības vietas izvēle, jo tikai vienā pilsētā rezidējoši uzņēmēji bieži nav pat painteresējušies par darbības iespējām citās pilsētās,» norāda autori.

Aptaujas mērķis bijis noskaidrot, kāda ir uzņēmēju attieksme par darbību attiecīgajās pilsētās  neatkarīgi no jebkādu trešo personu – valdības, pašvaldības vai preses – proponētā viedokļa. Tika uzsvērts, ka viedokļu noskaidrošanas metodei nav nekāda sakara ar statistikas metodēm, jo tajā tiek veidots pēc iespējas pilns labo un slikto viedokļu saraksts.

«Atzīmēsim, ka mūsdienu ekonomikā arvien lielāku lomu spēlē nevis cena, bet gan viedoklis. Tātad konkurences cīņa notiek ne tikai cenas par vienu un to pašu lietu, bet arī viedokļu ziņā. Šo konkurences veidu sauc par ārpuscenas konkurenci, un Pols Krugmans (Paul Krugman) par šā efekta pētījumiem saņēma Nobela prēmiju ekonomikā. Ikvienam ir saprotams, ka pilsētu labklājība ir tieši atkarīga no uzņēmēju klātbūtnes un darbības tajā. Uzņēmēju darbība rada darba vietas, veicina celtniecības, pakalpojumu, kultūras dzīves, transporta, komunikāciju un citu attīstību. Savukārt pilsētu spēju piesaistīt uzņēmējus bez dažādiem skaitliskiem parametriem galvenokārt nosaka tieši uzņēmēju viedokļi, kas liek izlemt darboties vienā vai otrā pilsētā.»

Savs pārsteigums bijuši saistībā ar Ventspils rezultātiem. Par šo pilsētu bija visvairāk atbilžu, kuras bija vai nu galēji labas, vai arī galēji sliktas. Pārējās pilsētās bija daudz atbilžu, kuras svārstījās kaut kur pa vidu.

«Diemžēl jāsaka, ka Ventspilī galēji negatīvs vērtējums ir par vienu punktu lielāks nekā pozitīvais. Piemēram, Liepājā savas darbošanās pieredzi labi un apmierinoši vērtē 75% aptaujāto, slikti – 12%; Kuldīgā labi un apmierinoši – 100%; Saldū labi un apmierinoši – 50%, slikti – 25%; Talsos labi un apmierinoši – 33 %, slikti – 33 %, bet Ventspilī labs un apmierinošs vērtējums bija 65% aptaujāto, slikts – 27%. Salīdzinājumam minēšu Rīgas rādītājus: labi un apmierinoši uzņēmējdarbības iespējas galvaspilsētā vērtē 78%, slikti – tikai 11 procentu,» stāsta pētnieki.

Respondenti jautāti arī, kādi faktori ietekmē uzņēmumu filiāļu atvēršanu vai neatvēršanu. Liepājā filiāles uzņēmēji neatverot loģistikas problēmu dēļ, bet Ventspilī – atbilstoša darbaspēka trūkuma, mazas pirktspējas un pircēju skaita dēļ. Kuldīgā problēma esot augstas izmaksas, par Saldu un Talsiem iemesli nav uzrādīti.

«Zemā pirktspēja pie augstāka vidējā algu līmeņa rāda, ka Ventspilī var būt problēmas ar ienākumu sadalījumu – lielāks skaits mājsaimniecību ar zemiem ienākumiem un mazāks skaits mājsaimniecību ar ļoti lieliem ienākumiem. Tāpēc pircēju vai klientu skaits ar vidēju pirktspēju atsevišķos sektoros var būt arī nepietiekams. Ja samērā nelielai daļai iedzīvotāju ir ļoti augsti ienākumi, bet pārējiem – nelieli, vidējo ienākumu rādītājs attiecīgajā pilsētā vienalga būs augsts, bet lielas daļas iedzīvotāju pirktspēja būs zema.»

Pētnieki norāda, ka gan Ventspilī, gan Talsos tika mesti akmeņi pašvaldību dārziņos. Proti, pēc uzņēmēju domām, šīs pašvaldības jaucoties iekšā brīvajā konkurencē, bet nepaklausīgajiem uzņēmējiem tiekot likti arī mākslīgi radīti šķēršļi.

«Mūsu aptaujātie uzņēmēji norādīja, ka pašvaldības ierēdņi uz uzdotajiem jautājumiem, piemēram, Liepājā, atbild vidēji ilgā laikā, bet Ventspilī – maksimāli ilgā laikā. Tas ir slikts signāls uzņēmējiem, tāpat kā viņu pieredzē balstītais viedoklis, ka Ventspils pašvaldība papildus likumā noteiktajiem dokumentiem noteikusi vēl papildu dokumentu nepieciešamību. Arī šis signāls nav labs, jo var liecināt par pašvaldības pārlieku birokratizēšanos, mēģinājumiem ierobežot konkurenci vai arī realizēt kaut kādu pašvaldības īpašu vēlmi,» teic pētījuma autori.

Jautāti, kā izpaužas birokratizācija un mākslīga šķēršļu likšana, Vitkovskis un Fortiņš norāda uz, viņuprāt, klasisku piemēru – pērn Latvijas televīzijas Aizliegtajā paņēmienā rādīto sižetu par eksperimentu ar bistro Frics atvēršanu Jūrmalā un tam nepieciešamajiem saskaņojumiem.

«Jūs domājat, ka daudzi mazie uzņēmumi pēc šā sižeta Jūrmalā vēlēsies atvērt vasaras kafejnīcas? Ļoti par to šaubos. Bet tas ir spilgts piemērs tam, kā ar dažādu saskaņojumu pieprasīšanu var sabojāt uzņēmējam visu biznesu. Nereti tas tiek darīts, lai pašvaldības līmenī atbalstītu «savējos» un neļautu attīstīties konkurējošiem uzņēmumiem.»

Par Ventspili runājot, pētnieki atzīst, ka uzņēmējiem saistībā ar konkurenci domas dalījās – pēc viņu teiktā, pašvaldība gan atbalsta brīvu konkurenci, gan saprātīgi to iegrožo, gan atbalsta tikai savējos. Savukārt Liepājā dominē viedoklis, ka šajā pilsētā pastāv tikai brīva konkurence. Saskaņā ar uzņēmēju teikto Ventspilī ir vēl kāda citām pilsētām neraksturīga iezīme – «silti ieteikumi» materiāli un finansiāli atbalstīt pašvaldības projektus, kā arī dažādi maksājumi ziedojumu veidā. Daļai uzņēmēju tas savam biznesam liek izvēlēties citu vietu.

Vēl viena nopietna problēma ir darbaspēks. No apskatītājam pilsētām Ventspilī ar kvalificēta darbaspēka trūkumu ir lielas problēmas. Var secināt, ka pašvaldība nav šai problēmai savlaicīgi pievērsusi uzmanību, un, lai arī pilsēta izglītībai atvēl pietiekami lielas summas, ir augstskola, profesionālais kompetenču centrs un profesionāli tehniskā skola, nepieciešamajām pārkvalifikācijas programmām nav pievērsta vajadzīgā uzmanība.

«Ventspils vide pārsvarā ne ar ko neatšķiras no Liepājas, bet tai ir mazāks iedzīvotāju skaits, lielākais izmantoto un izmantojamo līdzekļu daudzums uz vienu iedzīvotāju, kā arī bijis zelta periods, kura laikā pilsēta tika daudz agrāk sakārtota pretēji Liepājai, Kuldīgai, Talsiem un Saldum. Tātad pie tāda mantojuma un lieliem līdzekļiem ir maza atdeve, jo uzņēmēju viedokļi ir tādi, kā ir, – Ventspils ir viduvēja,» secinājuši pētnieki.

Pilsētu reputācijas reitings (punktos) uzņēmēju skatījumā

Galēji «labi»:

Liepāja 22

Ventspils 27

Kuldīga 13

Saldus 12

Talsi 4

Galēji «slikti»:

Liepāja 17

Ventspils 28

Kuldīga 11

Saldus 9

Talsi 11

Vidēji punkti šajā reitingā netika iekļauti.


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Seims pieņem «Magņitska likumu»

Lietuvas Seims ceturtdien, 16.novembrī, pieņēmis tiesību normas, ar kurām valstī tiks ieviests tā sauktais «Magņitska likuma» princips, kas paredz liegt valstī ieceļot ārvalstniekiem, kuri iesaistīti liela apmēra korupcijā, naudas atmazgāšanā vai cilvēktiesību pārkāpšanā.

BNN nedēļas apkopojums: Medicīniskā marihuāna Lietuvā. Kravu pārvadājumu antirekordi. Lemberga ietekme ZSS

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne

Kopš neatkarības atgūšanas vērienīgākā militārā parāde godinās Latvijas izveidošanu

18.novembrī Rīgā, 11.novembra krastmalā, plkst.13:30 notiks Latvijas Republikas proklamēšanas 99.gadadienai veltīta Latvijas un tās sabiedroto bruņoto spēku, Iekšlietu ministrijas pakļautības iestāžu un Jaunsardzes vienību militārā parāde.

19.novembris - Ceļu satiksmē bojāgājušo piemiņas diena

Jau svētdien, 19.novembrī, visā pasaulē atzīmēs atceres dienu, kurā pieminēs ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušos cilvēkus.

Dalībai nodokļu atbalsta pasākumā saņemti 6 194 iesniegumi

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, VID saņemti 6 194 pieteikumi. Uz šī gada 16.novembri pieņemti 4 416 lēmumi par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 46 047 157,81 eiro.

Ventspilī joprojām neatklāj, kāpēc pēc kataraktas operācijas cieta desmit cilvēki

Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas vadība joprojām klusē saistībā ar Ventspils slimnīcā veiktajiem bakteoroloģiskajiem izmeklējumiem pēc tam, kad pēc katarakta operācijas dažādas nopietnības pakāpes komplikācijas skāra desmit pacientus, kuriem šī operācija tika veikta Ventspilī.

«Oligarhu lietas» izmeklēšanas komisijā izvaicāšanā kārta pienākusi Lembergam

No Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja amata pildīšanas atstādinātais Aivars Lembergs aicināts 27.novembrī ierasties un atbildēt uz deputātu jautājumiem tā dēvētās «oligarhu lietas» Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē. Viņš kļūs par otro oligarhu, kurš klātienē tiks izvaicāts saistībā ar iepriekš žurnālā Ir publiskotajām tā dēvētajām «Rīdzenes sarunām».

CSDD teorijas eksāmenos iekļaus arī video jautājumus

Ceļu satiksmes drošības direkcija teorētiskajā eksāmenā ieviesīs nebijušu jaunumu – video jautājumus, kas būs pietuvināti reālām dzīves situācijām uz ceļa.

NBS: Krievijas demonstrētā attieksme diemžēl joprojām nav draudzīga Latvijai

Krievijas demonstrētā attieksme diemžēl joprojām nav draudzīga Latvijai, telekanālā LNT pauž Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš.

Aicina pārdomātāk izvēlēties atbilstošas riepas ziemas sezonai

Ņemot vērā faktu, ka šajā gadalaikā būtiski pagarinās bremzēšanas ceļa garums, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs aicina patērētājus atbildīgi izvēlēties atbilstošas ziemas riepas. Tāpat eksperti uzsver, ka ceļu satiksmes dalībniekiem ir jāatceras, ka neatkarīgi no riepu klases, bremzēšanas ceļa garums uz sausa seguma un uz slidena ceļa var atšķirties pat vairākas reizes.

Eksperti iesaka nelietot antibiotikas nepamatoti; baktērijas var kļūt rezistentas

Pēdējo gadu laikā par vienu no nopietnākajiem sabiedrības veselības apdraudējumiem visā pasaulē tiek uzskatīta antimikrobā rezistence, kad baktēriju izraisītu slimību ārstēšanā antibiotikas vairs nepalīdz, jo baktērijas ir kļuvušas rezistentas jeb nejūtīgas pret antibiotikām.

Eiroparlaments iekustina Polijas sodīšanas procedūru

Eiropas Parlaments pieņēmis rezolūciju, aicinot piemērot tā saucamo «atomiespēju» jeb «Līguma par Eiropas Savienību» 7.panta pieļauto sodīšanas procedūru pret Poliju saistībā ar plaši izskanējušām bažām, ka Austrumeiropas lielākajā valstī ir apdraudēta likuma vara.

Kredītu reģistrā ziņas par 724 200 personu ar spēkā esošām saistībām

Kredītu reģistrā šogad septembra beigās bija ziņas par 724 200 personu ar spēkā esošām saistībām, kas ir par 1,1% vairāk nekā pagājušā gada beigās.

Kā Latvijas valsts svētkus svinēs dažādas latviešu kopienas pasaulē

Latvijas Republikas neatkarības svētki allaž ir bijusi būtiska tradīcija, kas latviešu diasporai visos laikos ir ļāvusi saglabāt saikni ar dzimteni - šogad šis notikums ir vēl gaišāks, jo vienlaikus notiek dažādi valsts simtgadi ieskandinoši pasākumi teju visā pasaulē.

Mazākumtautību skolās nav vienotas latviešu valodas mācību programmas

Krievu skolās šobrīd trūkst latviešu valodas skolotāju, stāsta Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības eksperte Irina Avdejeva.

Čekas maisu saturs ar nolūku ir izrevidēts, uzsver Vīķe-Freiberga

Tā dēvēto «čekas maisu» saturs ar nolūku ir izrevidēts, Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma teica bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Tas esot darīts ar nolūku «ne jau mums labu darīt», uzskata bijusī prezidente. Viņasprāt, «čekas maisos» ir apslēptas dažādas «dziļbumbas».

LLKC: Ziemāju lauki Latvijā pašlaik ir kā raibs lupatdeķis; izdzīvošana sarežģīta

Ziemāju lauki visā Latvijā pašlaik ir kā raibs lupatdeķis, - pakalni zaļi, ielejas izmirkušas, lielā mitruma dēļ daudzviet, kas sākuši dīgt, nosmakuši un sapuvuši - tos nāksies pārsēt ar vasarājiem.

Igaunija ar 700 000 eiro atbalsta Somijas-Igaunijas Kultūras fondu

Igaunijas valdība ir nolēmusi piešķirt 700 000 eiro Somijas-Igaunijas Kultūras Fondam, kas kopš 2015.gada veicina abu tautu sadarbību kultūras, radošas ekonomikas un izglītības jomā.

Darba samaksas noteikumu pārkāpšana visbiežāk saistīta ar «aplokšņu» algām

Lai veicinātu sabiedrības informētību, kā arī komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu saistību izpildi, Valsts ieņēmumu dienests papildinās VID publiskojamo datu bāzi ar jaunu informāciju par nodokļu maksātājiem.

Vienotības Saeimas frakcijas vadība mainīsies 21.decembrī

«Ir noslēgušās politiskās konsultācijas ar visām Vienotības sadarbības partijām, kas pārstāvētas Saeimas frakcijā, un panākta vienošanās, ka frakcijas vadības maiņa notiks līdz ar Saeimas rudens sesijas beigām 21.decembrī,» norāda partijas Vienotība valdes priekšsēdētājs Arvils Ašeradens.

Krievija ANO bloķē Sīrijas ķīmiskā uzbrukuma izmeklēšanas turpināšanu

ANO Drošības padomē Krievija ir izmantojusi veto tiesības, lai bloķētu rezolūciju, ar ko tiktu ļauts turpināt izmeklēt Sīrijā šopavasar notikušo uzbrukumu ar aizliegtiem ķīmiskiem ieročiem, kas tolaik pamudināja Amerikas Savienotās Valstis ar raķetēm apšaudīt Sīrijas militārās aviācijas bāzi.

EM prognozēto reemigrācijas dinamiku nosauc par utopisku

Ekonomikas ministrijas prognozētā reemigrācijas dinamika ir utopiska, turklāt ar Latvijas pilsoņu atgriešanos dzimtenē ir saistīti dažādi izaicinājumi, ko līdz šim neviens nav uzņēmies risināt, norāda domnīcas PROVIDUS pētniece Agnese Lāce.

Privātās ārstniecības iestādes sašutušas par ierobežojumiem valsts naudas sadalē

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija vienbalsīgi ir atbalstījusi ierobežojumus valsts naudas piešķiršanai privātajām ārstniecības iestādēm, kas radījis lielu sašutumu privāto ārstniecības iestāžu īpašnieku vidū.

Grieķijā plūdu dēļ spēkā ārkārtas stāvoklis

Glābēji Grieķijas vidienē turpina meklēt ne mazāk kā piecus cilvēkus, kuri pazuduši bez vēsts negaidītajos un postošajos trešdienas, 15.novembra, plūdos, turklāt sinoptiķi prognozē, ka reģionā saglabāsies lietains laiks.

EP gatavs sākt sarunas ar ES valdībām par patvēruma sistēmas reformu

Eiropas Parlaments ir gatavs uzsākt sarunas par Dublinas noteikumu reformu, lai nodrošinātu, ka katra valsts uzņem atbilstošu daļu patvēruma meklētāju.