bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 27.05.2017 | Vārda dienas: Loreta, Dzidra, Gunita, Dzidris
LatviaLatvija

Pētījums: Liepājā uzņēmēji filiāles neatver loģistikas dēļ, Ventspilī – darbaspēka trūkuma, pirktspējas un pircēju skaita dēļ

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Latvijas Izglītības fonds publicējis pētījumu par Saldus, Talsu, Ventspils, Kuldīgas un Liepājas konkurētspēju. Kā norādīts pētījumā – pilsētu spēja attīstīties un dot saviem iedzīvotājiem labklājību ir cieši saistīta ar to konkurētspēju uzņēmumu, investīciju un cilvēku piesaistīšanā.

Tāpat pētījumā atzīmēts, ka pilsētu pašvaldības lielā mērā ar savu darbību un finanšu līdzekļiem (pārsvarā budžeta) var kompensēt ģeogrāfiskās, resursu un citas objektīvi izveidojušās nepilnības, kā arī dažādu iepriekšējā laikā iegūtu nevēlamu procesu inerci.

Intervijā portālam Ventspilnieks.lv pētījuma autori – ekonomists Romans Vitkovskis un Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektors Egīls Fortiņš atzīmēja, ka iemesls tam, kāpēc tapis šāds pētījums, ir tajā, ka liela daļa transporta un loģistikas uzņēmumu, kā arī dažādu citu uzņēmumu asociācijas interesējas par to, kurās Kurzemes pilsētās vērojama augšupejoša tendence un kurās no tām, no dinamikas viedokļa, būtu interesantāk plānot savu biznesu nākotnē.

«Mums bija svarīgi noskaidrot to uzņēmēju viedokli, kuri šajās pilsētās pelna naudu vai arī domā to darīt. Aptauja aptvēra tikai tādus uzņēmumus, kuri darbojas vairāk nekā vienā pilsētā, no kurām vismaz viena ir kāda no minētajām. Tas tika darīts, lai iegūtu to uzņēmēju viedokli, kuriem bija un ir darbības vietas izvēle, jo tikai vienā pilsētā rezidējoši uzņēmēji bieži nav pat painteresējušies par darbības iespējām citās pilsētās,» norāda autori.

Aptaujas mērķis bijis noskaidrot, kāda ir uzņēmēju attieksme par darbību attiecīgajās pilsētās  neatkarīgi no jebkādu trešo personu – valdības, pašvaldības vai preses – proponētā viedokļa. Tika uzsvērts, ka viedokļu noskaidrošanas metodei nav nekāda sakara ar statistikas metodēm, jo tajā tiek veidots pēc iespējas pilns labo un slikto viedokļu saraksts.

«Atzīmēsim, ka mūsdienu ekonomikā arvien lielāku lomu spēlē nevis cena, bet gan viedoklis. Tātad konkurences cīņa notiek ne tikai cenas par vienu un to pašu lietu, bet arī viedokļu ziņā. Šo konkurences veidu sauc par ārpuscenas konkurenci, un Pols Krugmans (Paul Krugman) par šā efekta pētījumiem saņēma Nobela prēmiju ekonomikā. Ikvienam ir saprotams, ka pilsētu labklājība ir tieši atkarīga no uzņēmēju klātbūtnes un darbības tajā. Uzņēmēju darbība rada darba vietas, veicina celtniecības, pakalpojumu, kultūras dzīves, transporta, komunikāciju un citu attīstību. Savukārt pilsētu spēju piesaistīt uzņēmējus bez dažādiem skaitliskiem parametriem galvenokārt nosaka tieši uzņēmēju viedokļi, kas liek izlemt darboties vienā vai otrā pilsētā.»

Savs pārsteigums bijuši saistībā ar Ventspils rezultātiem. Par šo pilsētu bija visvairāk atbilžu, kuras bija vai nu galēji labas, vai arī galēji sliktas. Pārējās pilsētās bija daudz atbilžu, kuras svārstījās kaut kur pa vidu.

«Diemžēl jāsaka, ka Ventspilī galēji negatīvs vērtējums ir par vienu punktu lielāks nekā pozitīvais. Piemēram, Liepājā savas darbošanās pieredzi labi un apmierinoši vērtē 75% aptaujāto, slikti – 12%; Kuldīgā labi un apmierinoši – 100%; Saldū labi un apmierinoši – 50%, slikti – 25%; Talsos labi un apmierinoši – 33 %, slikti – 33 %, bet Ventspilī labs un apmierinošs vērtējums bija 65% aptaujāto, slikts – 27%. Salīdzinājumam minēšu Rīgas rādītājus: labi un apmierinoši uzņēmējdarbības iespējas galvaspilsētā vērtē 78%, slikti – tikai 11 procentu,» stāsta pētnieki.

Respondenti jautāti arī, kādi faktori ietekmē uzņēmumu filiāļu atvēršanu vai neatvēršanu. Liepājā filiāles uzņēmēji neatverot loģistikas problēmu dēļ, bet Ventspilī – atbilstoša darbaspēka trūkuma, mazas pirktspējas un pircēju skaita dēļ. Kuldīgā problēma esot augstas izmaksas, par Saldu un Talsiem iemesli nav uzrādīti.

«Zemā pirktspēja pie augstāka vidējā algu līmeņa rāda, ka Ventspilī var būt problēmas ar ienākumu sadalījumu – lielāks skaits mājsaimniecību ar zemiem ienākumiem un mazāks skaits mājsaimniecību ar ļoti lieliem ienākumiem. Tāpēc pircēju vai klientu skaits ar vidēju pirktspēju atsevišķos sektoros var būt arī nepietiekams. Ja samērā nelielai daļai iedzīvotāju ir ļoti augsti ienākumi, bet pārējiem – nelieli, vidējo ienākumu rādītājs attiecīgajā pilsētā vienalga būs augsts, bet lielas daļas iedzīvotāju pirktspēja būs zema.»

Pētnieki norāda, ka gan Ventspilī, gan Talsos tika mesti akmeņi pašvaldību dārziņos. Proti, pēc uzņēmēju domām, šīs pašvaldības jaucoties iekšā brīvajā konkurencē, bet nepaklausīgajiem uzņēmējiem tiekot likti arī mākslīgi radīti šķēršļi.

«Mūsu aptaujātie uzņēmēji norādīja, ka pašvaldības ierēdņi uz uzdotajiem jautājumiem, piemēram, Liepājā, atbild vidēji ilgā laikā, bet Ventspilī – maksimāli ilgā laikā. Tas ir slikts signāls uzņēmējiem, tāpat kā viņu pieredzē balstītais viedoklis, ka Ventspils pašvaldība papildus likumā noteiktajiem dokumentiem noteikusi vēl papildu dokumentu nepieciešamību. Arī šis signāls nav labs, jo var liecināt par pašvaldības pārlieku birokratizēšanos, mēģinājumiem ierobežot konkurenci vai arī realizēt kaut kādu pašvaldības īpašu vēlmi,» teic pētījuma autori.

Jautāti, kā izpaužas birokratizācija un mākslīga šķēršļu likšana, Vitkovskis un Fortiņš norāda uz, viņuprāt, klasisku piemēru – pērn Latvijas televīzijas Aizliegtajā paņēmienā rādīto sižetu par eksperimentu ar bistro Frics atvēršanu Jūrmalā un tam nepieciešamajiem saskaņojumiem.

«Jūs domājat, ka daudzi mazie uzņēmumi pēc šā sižeta Jūrmalā vēlēsies atvērt vasaras kafejnīcas? Ļoti par to šaubos. Bet tas ir spilgts piemērs tam, kā ar dažādu saskaņojumu pieprasīšanu var sabojāt uzņēmējam visu biznesu. Nereti tas tiek darīts, lai pašvaldības līmenī atbalstītu «savējos» un neļautu attīstīties konkurējošiem uzņēmumiem.»

Par Ventspili runājot, pētnieki atzīst, ka uzņēmējiem saistībā ar konkurenci domas dalījās – pēc viņu teiktā, pašvaldība gan atbalsta brīvu konkurenci, gan saprātīgi to iegrožo, gan atbalsta tikai savējos. Savukārt Liepājā dominē viedoklis, ka šajā pilsētā pastāv tikai brīva konkurence. Saskaņā ar uzņēmēju teikto Ventspilī ir vēl kāda citām pilsētām neraksturīga iezīme – «silti ieteikumi» materiāli un finansiāli atbalstīt pašvaldības projektus, kā arī dažādi maksājumi ziedojumu veidā. Daļai uzņēmēju tas savam biznesam liek izvēlēties citu vietu.

Vēl viena nopietna problēma ir darbaspēks. No apskatītājam pilsētām Ventspilī ar kvalificēta darbaspēka trūkumu ir lielas problēmas. Var secināt, ka pašvaldība nav šai problēmai savlaicīgi pievērsusi uzmanību, un, lai arī pilsēta izglītībai atvēl pietiekami lielas summas, ir augstskola, profesionālais kompetenču centrs un profesionāli tehniskā skola, nepieciešamajām pārkvalifikācijas programmām nav pievērsta vajadzīgā uzmanība.

«Ventspils vide pārsvarā ne ar ko neatšķiras no Liepājas, bet tai ir mazāks iedzīvotāju skaits, lielākais izmantoto un izmantojamo līdzekļu daudzums uz vienu iedzīvotāju, kā arī bijis zelta periods, kura laikā pilsēta tika daudz agrāk sakārtota pretēji Liepājai, Kuldīgai, Talsiem un Saldum. Tātad pie tāda mantojuma un lieliem līdzekļiem ir maza atdeve, jo uzņēmēju viedokļi ir tādi, kā ir, – Ventspils ir viduvēja,» secinājuši pētnieki.

Pilsētu reputācijas reitings (punktos) uzņēmēju skatījumā

Galēji «labi»:

Liepāja 22

Ventspils 27

Kuldīga 13

Saldus 12

Talsi 4

Galēji «slikti»:

Liepāja 17

Ventspils 28

Kuldīga 11

Saldus 9

Talsi 11

Vidēji punkti šajā reitingā netika iekļauti.


Pievienot komentāru

Rīgas kuģu būvētavas valdes priekšsēdētājs atstājis amatu

Kuģu būves un remonta uzņēmuma Rīgas kuģu būvētava valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs atstājis amatu, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai Nasdaq Riga.

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kredītportfelis pieaug līdz 527,79 milj. eiro

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kopējais kredītportfelis 31.decembrī pērn bija 527,79 miljoni eiro, kas ir par 76,89 miljoniem eiro jeb 17,05% vairāk nekā pirms gada, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārskats par nebanku patērētāju kreditēšanas tirgus darbību 2016.gadā.

Deputātiem nav skaidrs par izmaiņām invaliditātes ekspertīzē

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti otrdien, 30.maijā, uz komisijas sēdi aicinājuši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas jauno vadītāju Juri Gaiķi, lai runātu par iestādes sniegto pakalpojumu kvalitāti un turpmākās attīstības perspektīvām.

KNAB rosina uzsākt kriminālvajāšanu pret vides inspektoru

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nosūtīja prokuratūrai krimināllietas materiālus, rosinot uzsākt kriminālvajāšanu pret Dabas aizsardzības pārvaldes vecāko valsts vides inspektoru par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu.

Lauku ģimenes ārsti atbalstīs akciju par atteikšanos strādāt pagarināto darba laiku

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valde nolēmusi atbalstīt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības brīdinājuma akciju, kurā darbinieki aicināti atteikties strādāt pagarināto normālo darba laiku no 1.jūlija, informē asociācijas vadītāja Līga Kozlovska.

Strauji samazinās OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā

Būtiski samazinās to OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā, vēsta apdrošināšanas BTA Baltic Insurance Company pārstāvji.

Ašeradens: Latvija ir ceļā uz augstas pievienotās vērtības ekonomiku

Latvijas ekonomikā vērojama izaugsme – šā gada 1.ceturksnī iekšzemes kopprodukts audzis par 3,9%, gada pirmajos mēnešos eksports audzis par 10%, ar atzinību par valdības paveikto reformu īstenošanu paziņo ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Pašvaldību vēlēšanas 2017: Ko domā sabiedrība?

Tuvojoties 2017.gada pašvaldību vēlēšanām, BNN sniegs apkopojumu, ko par tām domā dažādu nozaru eksperti. Īsās atbildēs apkopotas pārdomas gan par konkrētām pašvaldībām, kas skar respondentus personīgi, gan par pašvaldībām kopumā – ko cilvēki sagaida no pašvaldībām un vai uzskata, ka šī gada vēlēšanas ieviesīs kādas būtiskas pārmaiņas.

Lietuvas KNAB: Korupcijas radītie zaudējumi līdzvērtīgi 4,44 miljardiem eiro

Lietuvas korupcijas apkarošanas iestādes veiktā plašā aptaujā secināts, ka zaudējumi, kādus tautsaimniecībai valstī nodarījušas tieši un netieši veiktas koruptīvas darbības, mērāmi 4,44 miljardos eiro, bet pēdējo piecu gadu laikā 15% uzņēmumu vadītāju ir devuši kukuli amatpersonām.

Mūrniece: Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste

Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste, tostarp risinot jautājumus, kas skar bērnu un sieviešu tiesības, cilvēkus ar invaliditāti, drošību, nodokļu politiku un Eiropas Savienību, uzsver Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Uzsāk dabasgāzes tirdzniecību klientiem Latvijā

Uzsākta dabasgāzes tirdzniecību juridiskajiem klientiem Latvijā, AS Latvenergo tirdzniecības zīmols Elektrum, piedāvājot fiksētas cenas līguma nosacījumus 12 mēnešiem. Šobrīd jau noslēgti pirmie gāzes piegādes līgumi ar klientiem Latvijā, ziņo uzņēmums.

Arestētais Tallinas mēra vietnieks atkāpjas no amata

Atlūgumu iesniedzis Tallinas mēra vietnieks Arvo Sarapū, kurš šonedēļ arestēts uz aizdomu pamata, ka bijis saistīts ar pašvaldības iepirkuma procedūras ierobežojumu pārkāpšanu sevišķi lielos apmēros.

Latvijas banku sektora peļņa četros mēnešos sarūk par 4,6%

Latvijas banku sektors šogad pirmajos četros mēnešos strādāja ar peļņu 135,525 miljonu eiro apmērā, kas ir par 4,6% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati.

Parakstīts līgums ar Ķīnas - Baltkrievijas industriālo parku Lielais akmens

Ventspils brīvostas pārvalde un Ventspils Augstais tehnoloģiju parks aizvadītajā dienā Rīgā parakstījuši līgumu starp Ķīnas - Baltkrievijas industriālo parku Lielais akmens, kas ir lielākais infrastruktūras attīstības projekts Baltkrievijā, vēsta brīvostas pārstāvji.

Latvijā: Ceļu sliktais stāvoklis ir nopietns apgrūtinājums uzņēmējdarbībai

Vidēji 50% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ārpus pilsētām sliktie ceļi ir nopietns apgrūtinājums uzņēmējdarbībai, liecina biedrības Latvijas ceļu būvētājs pētījumā dati.

KNAB rīcībā nonāk atklāta vēstule; paustas bažas par Saskaņas priekšvēlēšanu aģitāciju

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja rīcībā nonākusi atklāta vēstule no Latvijas pilsoņa Krišjāņa Liepiņa ar lūgumu izskatīt iespējamu Saskaņas priekšvēlēšanu aģitācijas nelikumīgu darbību sabiedriskā transporta līdzekļos.

Stipendiju Sievietēm zinātnē pirmo reizi saņem visās Baltijas valstīs

Šogad pirmo reizi stipendija Sievietēm zinātnē tika pasniegta Baltijas valstu zinātniecēm. Svinīgā ceremonijā Latvijas Zinātņu akadēmijā piektdien, 26.maijā, 6 000 eiro vērtās stipendijas saņēma piecas zinātnieces no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, BNN vēsta L’Oréal – UNESCO pārstāvji.

Naftas cena sarūk par 5%, kaut ieguves valstis saglabā «sūknēšanas griestus»

Naftas cena pasaulē samazinājusies par aptuveni pieciem procentiem, kaut arī resursa eksportētājvalstis vienojušās paturēt spēkā ieguves apjomu griestus vēl uz deviņiem mēnešiem.

Iedzīvotāji: Situācija Latvijā attīstās nepareizi

Vairāk nekā puse aptaujāto domā, ka situācija Latvijā attīstās nepareizi. Līdzīga situācija vērojama arī, vērtējot valdības darbu. Par valdības darbu izsakās kritiski, bet pozitīvi noskaņoto ir vien 17%, liecina jaunākie Baltic International Bank Latvijas barometra pētījuma rezultāti.

Latvietis iegūst MMA pasaules čempiona titulu

Latvijas labākais MMA cīkstonis Edgars Skrīvers piecu raundu titula cīņā ar vienbalsīgu tienešu lēmumu uzveicis sportistu no Horvātijas, kā rezultātā kļuvis par vakantās Superior FC organizācijas 62 kg kategorijas pasaules čempionu. Ar šo uzvaru Skrīvers nokļūst soļa attālumā no pasaulē vadošākās MMA organizācijas UFC.

Finanšu ministre: Reformas plānā jābūt arī gataviem «elastībai»

Pašlaik būtu jāvirzās uz priekšu ar iecerēto nodokļu reformu, bet arī jāsagatavojas kādai «elastībai» nepieciešamības gadījumā, norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Tramps pastiprina spiedienu uz NATO «parādniekiem»

Visām NATO dalībvalstīm jāmaksā sava godīga daļa militāro izdevumu, tā alianses dalībvalstu līderiem norādījis Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps.

KNAB priekšnieka konkursa otrajai kārtai virza divus no deviņiem kandidātiem

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja amata konkursa komisija nolēmusi no deviņiem pretendentiem nākamajai konkursa kārtai virzīt divus, pavēsta komisijas vadītājs, Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis.

Zariņš: Atšķirībā no veselības aprūpes darbiniekiem, Latvijas ceļi sabrūk klusējot

Saeimas deputāts Ivars Zariņš ir iesniedzis priekšlikumu, kas paredz atjaunot Valsts autoceļu fondu, un nodrošināt tam finansējumu 80% apmērā no akcīzes nodokļa par naftas produktiem ieņēmumiem, kā arī iekļaujot tajā ieņēmumus no transporta līdzekļu ekspluatācijas nodokļa un autoceļu lietošanas nodevas.

Eksperti: Brīvās tirdzniecības līgumu nozīme pieaugs - īpaši ar Āziju

Latvijas uzņēmēji uz citu Eiropas Savienības valstu fona jau patlaban salīdzinoši veiksmīgi darbojas vairākos Āzijas reģionos, un līdzšinējā viņu pieredze apliecina - šajos tirgos ir liels potenciāls, pauž Eiropas parlamenta Informācijas biroja pārstāvji.