bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 26.04.2018 | Vārda dienas: Rūsiņš, Sandris, Alīna
LatviaLatvija

Pētījums: Liepājā uzņēmēji filiāles neatver loģistikas dēļ, Ventspilī – darbaspēka trūkuma, pirktspējas un pircēju skaita dēļ

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Latvijas Izglītības fonds publicējis pētījumu par Saldus, Talsu, Ventspils, Kuldīgas un Liepājas konkurētspēju. Kā norādīts pētījumā – pilsētu spēja attīstīties un dot saviem iedzīvotājiem labklājību ir cieši saistīta ar to konkurētspēju uzņēmumu, investīciju un cilvēku piesaistīšanā.

Tāpat pētījumā atzīmēts, ka pilsētu pašvaldības lielā mērā ar savu darbību un finanšu līdzekļiem (pārsvarā budžeta) var kompensēt ģeogrāfiskās, resursu un citas objektīvi izveidojušās nepilnības, kā arī dažādu iepriekšējā laikā iegūtu nevēlamu procesu inerci.

Intervijā portālam Ventspilnieks.lv pētījuma autori – ekonomists Romans Vitkovskis un Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektors Egīls Fortiņš atzīmēja, ka iemesls tam, kāpēc tapis šāds pētījums, ir tajā, ka liela daļa transporta un loģistikas uzņēmumu, kā arī dažādu citu uzņēmumu asociācijas interesējas par to, kurās Kurzemes pilsētās vērojama augšupejoša tendence un kurās no tām, no dinamikas viedokļa, būtu interesantāk plānot savu biznesu nākotnē.

«Mums bija svarīgi noskaidrot to uzņēmēju viedokli, kuri šajās pilsētās pelna naudu vai arī domā to darīt. Aptauja aptvēra tikai tādus uzņēmumus, kuri darbojas vairāk nekā vienā pilsētā, no kurām vismaz viena ir kāda no minētajām. Tas tika darīts, lai iegūtu to uzņēmēju viedokli, kuriem bija un ir darbības vietas izvēle, jo tikai vienā pilsētā rezidējoši uzņēmēji bieži nav pat painteresējušies par darbības iespējām citās pilsētās,» norāda autori.

Aptaujas mērķis bijis noskaidrot, kāda ir uzņēmēju attieksme par darbību attiecīgajās pilsētās  neatkarīgi no jebkādu trešo personu – valdības, pašvaldības vai preses – proponētā viedokļa. Tika uzsvērts, ka viedokļu noskaidrošanas metodei nav nekāda sakara ar statistikas metodēm, jo tajā tiek veidots pēc iespējas pilns labo un slikto viedokļu saraksts.

«Atzīmēsim, ka mūsdienu ekonomikā arvien lielāku lomu spēlē nevis cena, bet gan viedoklis. Tātad konkurences cīņa notiek ne tikai cenas par vienu un to pašu lietu, bet arī viedokļu ziņā. Šo konkurences veidu sauc par ārpuscenas konkurenci, un Pols Krugmans (Paul Krugman) par šā efekta pētījumiem saņēma Nobela prēmiju ekonomikā. Ikvienam ir saprotams, ka pilsētu labklājība ir tieši atkarīga no uzņēmēju klātbūtnes un darbības tajā. Uzņēmēju darbība rada darba vietas, veicina celtniecības, pakalpojumu, kultūras dzīves, transporta, komunikāciju un citu attīstību. Savukārt pilsētu spēju piesaistīt uzņēmējus bez dažādiem skaitliskiem parametriem galvenokārt nosaka tieši uzņēmēju viedokļi, kas liek izlemt darboties vienā vai otrā pilsētā.»

Savs pārsteigums bijuši saistībā ar Ventspils rezultātiem. Par šo pilsētu bija visvairāk atbilžu, kuras bija vai nu galēji labas, vai arī galēji sliktas. Pārējās pilsētās bija daudz atbilžu, kuras svārstījās kaut kur pa vidu.

«Diemžēl jāsaka, ka Ventspilī galēji negatīvs vērtējums ir par vienu punktu lielāks nekā pozitīvais. Piemēram, Liepājā savas darbošanās pieredzi labi un apmierinoši vērtē 75% aptaujāto, slikti – 12%; Kuldīgā labi un apmierinoši – 100%; Saldū labi un apmierinoši – 50%, slikti – 25%; Talsos labi un apmierinoši – 33 %, slikti – 33 %, bet Ventspilī labs un apmierinošs vērtējums bija 65% aptaujāto, slikts – 27%. Salīdzinājumam minēšu Rīgas rādītājus: labi un apmierinoši uzņēmējdarbības iespējas galvaspilsētā vērtē 78%, slikti – tikai 11 procentu,» stāsta pētnieki.

Respondenti jautāti arī, kādi faktori ietekmē uzņēmumu filiāļu atvēršanu vai neatvēršanu. Liepājā filiāles uzņēmēji neatverot loģistikas problēmu dēļ, bet Ventspilī – atbilstoša darbaspēka trūkuma, mazas pirktspējas un pircēju skaita dēļ. Kuldīgā problēma esot augstas izmaksas, par Saldu un Talsiem iemesli nav uzrādīti.

«Zemā pirktspēja pie augstāka vidējā algu līmeņa rāda, ka Ventspilī var būt problēmas ar ienākumu sadalījumu – lielāks skaits mājsaimniecību ar zemiem ienākumiem un mazāks skaits mājsaimniecību ar ļoti lieliem ienākumiem. Tāpēc pircēju vai klientu skaits ar vidēju pirktspēju atsevišķos sektoros var būt arī nepietiekams. Ja samērā nelielai daļai iedzīvotāju ir ļoti augsti ienākumi, bet pārējiem – nelieli, vidējo ienākumu rādītājs attiecīgajā pilsētā vienalga būs augsts, bet lielas daļas iedzīvotāju pirktspēja būs zema.»

Pētnieki norāda, ka gan Ventspilī, gan Talsos tika mesti akmeņi pašvaldību dārziņos. Proti, pēc uzņēmēju domām, šīs pašvaldības jaucoties iekšā brīvajā konkurencē, bet nepaklausīgajiem uzņēmējiem tiekot likti arī mākslīgi radīti šķēršļi.

«Mūsu aptaujātie uzņēmēji norādīja, ka pašvaldības ierēdņi uz uzdotajiem jautājumiem, piemēram, Liepājā, atbild vidēji ilgā laikā, bet Ventspilī – maksimāli ilgā laikā. Tas ir slikts signāls uzņēmējiem, tāpat kā viņu pieredzē balstītais viedoklis, ka Ventspils pašvaldība papildus likumā noteiktajiem dokumentiem noteikusi vēl papildu dokumentu nepieciešamību. Arī šis signāls nav labs, jo var liecināt par pašvaldības pārlieku birokratizēšanos, mēģinājumiem ierobežot konkurenci vai arī realizēt kaut kādu pašvaldības īpašu vēlmi,» teic pētījuma autori.

Jautāti, kā izpaužas birokratizācija un mākslīga šķēršļu likšana, Vitkovskis un Fortiņš norāda uz, viņuprāt, klasisku piemēru – pērn Latvijas televīzijas Aizliegtajā paņēmienā rādīto sižetu par eksperimentu ar bistro Frics atvēršanu Jūrmalā un tam nepieciešamajiem saskaņojumiem.

«Jūs domājat, ka daudzi mazie uzņēmumi pēc šā sižeta Jūrmalā vēlēsies atvērt vasaras kafejnīcas? Ļoti par to šaubos. Bet tas ir spilgts piemērs tam, kā ar dažādu saskaņojumu pieprasīšanu var sabojāt uzņēmējam visu biznesu. Nereti tas tiek darīts, lai pašvaldības līmenī atbalstītu «savējos» un neļautu attīstīties konkurējošiem uzņēmumiem.»

Par Ventspili runājot, pētnieki atzīst, ka uzņēmējiem saistībā ar konkurenci domas dalījās – pēc viņu teiktā, pašvaldība gan atbalsta brīvu konkurenci, gan saprātīgi to iegrožo, gan atbalsta tikai savējos. Savukārt Liepājā dominē viedoklis, ka šajā pilsētā pastāv tikai brīva konkurence. Saskaņā ar uzņēmēju teikto Ventspilī ir vēl kāda citām pilsētām neraksturīga iezīme – «silti ieteikumi» materiāli un finansiāli atbalstīt pašvaldības projektus, kā arī dažādi maksājumi ziedojumu veidā. Daļai uzņēmēju tas savam biznesam liek izvēlēties citu vietu.

Vēl viena nopietna problēma ir darbaspēks. No apskatītājam pilsētām Ventspilī ar kvalificēta darbaspēka trūkumu ir lielas problēmas. Var secināt, ka pašvaldība nav šai problēmai savlaicīgi pievērsusi uzmanību, un, lai arī pilsēta izglītībai atvēl pietiekami lielas summas, ir augstskola, profesionālais kompetenču centrs un profesionāli tehniskā skola, nepieciešamajām pārkvalifikācijas programmām nav pievērsta vajadzīgā uzmanība.

«Ventspils vide pārsvarā ne ar ko neatšķiras no Liepājas, bet tai ir mazāks iedzīvotāju skaits, lielākais izmantoto un izmantojamo līdzekļu daudzums uz vienu iedzīvotāju, kā arī bijis zelta periods, kura laikā pilsēta tika daudz agrāk sakārtota pretēji Liepājai, Kuldīgai, Talsiem un Saldum. Tātad pie tāda mantojuma un lieliem līdzekļiem ir maza atdeve, jo uzņēmēju viedokļi ir tādi, kā ir, – Ventspils ir viduvēja,» secinājuši pētnieki.

Pilsētu reputācijas reitings (punktos) uzņēmēju skatījumā

Galēji «labi»:

Liepāja 22

Ventspils 27

Kuldīga 13

Saldus 12

Talsi 4

Galēji «slikti»:

Liepāja 17

Ventspils 28

Kuldīga 11

Saldus 9

Talsi 11

Vidēji punkti šajā reitingā netika iekļauti.


Pievienot komentāru

Danske Bank varētu paziņot par aiziešanu no Baltijas valstīm

Dānijas banku grupas Danske Bank Lietuvas filiāle ceturtdien,26.aprīlī, varētu paziņot par saviem plāniem aiziet no Lietuvas un, iespējams, no visām Baltijas valstīm, ziņu aģentūras BNS Lietuvas birojam apliecinājuši divi savstarpēji nesaistīti avoti.

Dāņu izgudrotājam mūža ieslodzījums par žurnālistes slepkavību zemūdenē

Tiesa Dānijā atzinusi izgudrotāju Peteru Madsenu par vainīgu zviedru žurnālistes nonāvēšanā un viņas ķermeņa sadalīšanā, kas noticis uz viņa būvētas zemūdenes klāja Kopenhāgenā 2017.gada vasarā.

Eksperts: Latvijas izglītības sistēmā vērojama meiteņu un zēnu segregācija

Latvijas izglītības sistēmā vērojama meiteņu un zēnu segregācija, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, kā arī Sociālo un darba lietu komisijas kopsēdē norāda Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta eksperts Mauricio Moska.

KNAB šonedēļ pamet ilggadējā priekšnieka vietniece Jurča

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju šonedēļ pametīs ilggadējā biroja priekšnieka vietniece Ilze Jurča.

OECD veiks FKTK un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta lēmumu auditu

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija veiks Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta pieņemto lēmumu auditu, šodien pēc Finanšu sektora attīstības padomes sēdes žurnālistus informēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Starp pašvaldību amatpersonām lielākos ienākumus gūst Ameriks un Lembergs

Lielākos ienākumus pagājušajā gadā no Latvijas pašvaldību vēlētajām amatpersonām ir guvis Rīgas vicemērs Andris Ameriks, apsteidzot Ventspils mēru Aivaru Lembergu, liecina apkopotās amatpersonu deklarācijas.

Latvija Preses brīvības indeksā – augšup par četrām vietām

Prese Latvijā kļuvusi brīvāka, taču šajā demokrātijas aspektā mediju videmūsu valstī turpina apalikt no Igaunijas un Ziemeļvalstīm, tā secinājusi franču starptautiskā organizācija Reportieri bez robežām tās sagatavotajā Pasaules Preses brīvības indeksā 2018.

Rīgā ģimenēm jārēķinās ar dārgākiem dzīves apstākļiem nekā citās Baltijas galvaspilsētās, tā bankā

Lai gan pēdējos gados mājsaimniecību rocība Latvijā turpinājusi augt, vairums ģimeņu joprojām lielāko daļu savu ieņēmumu atvēl pārtikas iegādei, kā arī mājokļa un transporta izdevumu segšanai, vēsta Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Lauksaimniecības produktu cenu līmenis pērn palielinājies par 11,6%

Lauksaimniecības cenu indekss pērn palielinājies par 11,6%, ko galvenokārt ietekmēja lopkopības produkcijas cenu indeksa kāpums par 25,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Augkopības produkcijas cenu indekss pieaudzis par 2,2%.

Badastreiku pieteikušais Gapoņenko cietumā atsācis ēst

Apcietinātais nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongress vadītājs Aleksandrs Gapoņenko otrdienas, 24.aprīļa, vakarā Rīgas Centrālcietumā atsācis ēst.

51% iedzīvotāju neiegādātos preces, kuru ražošana piesārņo vidi

Videi draudzīgs dzīvesveids Latvijā, tāpat kā citviet pasaulē, kļūst arvien populārāks, un «zaļā domāšana» arvien spēcīgāk ietekmē arī Latvijas iedzīvotāju ikdienas paradumus. Jau 53% Latvijas iedzīvotāju, ikdienā izvēloties preces un pakalpojumus, priekšroku dod zīmoliem, kuri saudzē vidi, liecina AS Latvijas Zaļais punkts veiktā zaļo zīmolu izpēte.

Starptautiskajā nopludināto e-pasta paroļu sarakstā atrod 215 000 igauņu paroļu

Starptautiskajā datubāzē, kur apkopotas internetā nopludinātas e-pasta kastīšu paroles, atrodamas arī paroles, ko, lai piekļūtu savām vēstulēm, lietojuši ap 215 000 Igaunijas interneta lietotāju.

Abu Meri: Parlamentārā izmeklēšanas komisija varētu būt instruments Rīgas domes sistemātiskās korupcijas apkarošanai

«Nila Ušakova politika Rīgas pašvaldībā ir ne tikai nedemokrātiska režīma stilā, bet tajā nepārtraukti notiek sistemātiska korupcija, kas nu jau kļuvusi par tradīciju. Ja nedēļu nav ziņots par kādu skandālu, tad tas jau šķiet ļoti ilgi. Tas ir iemesls, kāpēc domāju par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi, lai pētītu korupcijas jautājumus Rīgas domē,» intervijā ar BNN stāsta Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Hosams Abu Meri.

Latvijas karavīri un militārā tehnika piedalās mācībās Combined Resolve Vācijā

No 24.aprīļa līdz 12.maijam Vācijā, Hohenfelsā Latvijas karavīri un militārā tehnika piedalās militārajās mācības Combined Resolve, lai trenētu savietojamību un sadarbību, kā arī spēju plānot un veikt kopējus pilna spektra operāciju taktiskos uzdevumus daudznacionālā vidē.

Spānijas kūrortpilsētā aizliegs izīrēt dzīvokļus atpūtniekiem

Spānijas kūrotpilsētā Palmā, kas atrodas Vidusjūras salā Maljorkā, pašvaldība nolēmusi liegt dzīvokļu īpašniekiem izīrēt savus dzīvokļus atpūtniekiem, tā kļūstot par pirmo vietu Spānijā, kur iecerēts ieviest šādu ierobežojumu.

Dombrovskis aicina uzņēmumus sagatavoties visiem Brexit scenārijiem

Uzņēmumiem un uzraugiem būtu jāturpina darbs, lai sagatavotos visiem iespējamiem Brexit scenārijiem, piedaloties Lielbritānijā notiekošajā starptautiskajā finanšu servisu forumā City Week, norāda Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgus savienības jautājumos Valdis Dombrovskis.

Pasaules Brīvo latviešu apvienība iebilst pret luteriskās baznīcas tiesību monopolizāciju

Pasaules Brīvo latviešu apvienība kategoriski iebilst pret Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas pasludināšanu par vienīgo tiesību pārmantotāju luteriskajai baznīcai, kas darbojās Latvijā līdz 1940.gadam.

FKTK nemaina pretcikliskās kapitāla rezerves normu, atstājot to 0% apmērā

Ņemot vērā makroekonomiskos un finanšu sektora rādītājus, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome nolēmusi atstāt bez izmaiņām pretcikliskās kapitāla rezerves normu riska darījumiem, kuri noslēgti ar Latvijas iekšzemes klientiem, nosakot to 0% apmērā, informē FKTK.

WhatsApp Eiropā paaugstinās lietotāju vecuma slieksni līdz 16 gadiem

Iecienītās ziņapmaiņas lietojumprogrammas WhatsApp uzturētāji apņēmušies Eiropas Savienībā dzīvojošiem lietotājiem paaugstināt no 13 līdz 16 gadiem vecumu, no kura atļauts to lietot. Amerikāņu uzņēmums noteikumus maina, gatavojoties ES Vispārīgās datu aizsardzības regulas ieviešanai.

Valdība gatava dalībai izstādē Expo 2020 Dubai atvēlēt 4,8 miljonus eiro

Valdība ir gatava dalībai starptautiskajā izstādē Expo 2020 Dubai atvēlēt 4,8 miljonus eiro, otrdien pēc Ministru kabineta sēdes atzīmē premjers Māris Kučinskis.

Augstākā tiesa skata Kristovska prasību pret Ventspils domi

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 25.aprīlī skata divus Ventspils domes deputāta Ģirta Valda Kristovska prasījumus pret Ventspils domi. «Ņemot vērā to, ka lieta tiks skatīta mutvārdu procesā, kurā atbildētājs ir ne tikai Ventspils dome, bet arī VARAM un Pašvaldību savienība, tas būs unikāls, līdz šim nebijis notikums līdzšinējā Latvijas tiesu praksē,» saka Kristovskis.

Slovākijā nominē jaunu iekšlietu ministru, gatavojas mainīt policijas priekšnieku

Slovākijā, kur turpinās žurnālista Jāna Kuceka slepkavības izmeklēšana, pēc otrā iekšlietu ministra atkāpšanās šogad, valdošā partija amatam nominējusi savu pārstāvi. Opozīcijas acīs šāds solis nevairo cerības uz neatkarīgu slepkavības izmeklēšanu, kas metusi ēnu arī valstī valdošo polistko eliti.

Virza iniciatīvu par pabalstu pensionāru atraitņiem

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 24.aprīlī, nolēma iesniegt izskatīšanai Saeimā grozījumus pensiju likumā, kas paredz ieviest pabalstu pensionāru atraitņiem.

Aizturēts iespējamais bijušās prokurores Birutas Lozes slepkava

Valsts policija atradusi iepriekš meklēšanā izsludināto bijušo totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas prokurori Birutu Lozi mirušu ar vardarbīgas nāves pazīmēm. Aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir aizturēts 1967.gadā dzimis vīrietis, kuram tiesa piemērojusi drošības līdzekli – apcietinājumu, informē VP.