bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 23.03.2017 | Vārda dienas: Mirdza, Žanete, Žanna
LatviaLatvija

Pētījums: Valdes locekļu vidējā alga privātajā sektorā 2015.gadā bija ap 3 500 eiro mēnesī

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Baltijā valdes locekļu vidējā pamatalga privātajā sektorā pirms nodokļu nomaksas 2015.gadā bijusi ap 3 500 eiro mēnesī. Tomēr galvenie atalgojuma kritēriji ir uzņēmuma darbības nozare vai lielums, liecina Pārresoru koordinācijas centra (PKC) veiktais pētījums par valdības atlīdzības apmēru privātajos sektoros.

PKC vadītājs Pēteris Vilks par pētījuma rezultātiem stāsta: «Esošās atlīdzības politikas regulāra pārskatīšana, atbilstoši vadības līmeņa speciālistu atlīdzībai privātajā sektorā, ļauj veidot konkurētspējīgu atalgojuma politiku augstākā līmeņa vadītājiem valsts kapitālsabiedrībās, apzinoties sarežģītos pārvaldības uzdevumus, īstenojot gan komerciālos, gan nekomerciālos mērķus.»

Vilks atzīmē, ka pētījuma rezultāti rāda – esošais regulējums par atlīdzības apmēru un piemērojamajiem koeficientiem valsts kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu atlīdzībai ir samērā tuvu atlīdzībai privātajā sektorā un valsts kapitālsabiedrības atalgojuma komponentē spēj konkurēt par vadības līmeņa speciālistu piesaisti.»

Pētījuma gaitā analizēti kvantitatīvie un kvalitatīvie dati par valdes locekļu un priekšsēdētāju algām vairāk nekā 100 privātos uzņēmumos 20 dažādās nozarēs visās trijās Baltijas valstīs.

Katrā nozarē uzņēmumi tika sadalīti pēc to lieluma, lai iegūtu detalizētu informāciju par valdes locekļu atlīdzības līmeņiem. Pētījumā iegūtos datus paredzēts izmantot diskusijai un lēmumu pieņemšanai, izstrādājot vadlīnijas atlīdzības noteikšanai valdes un padomes locekļiem valsts kapitālsabiedrībās, kā arī regulāri izvērtējot atlīdzības noteikumu atbilstību Latvijas darba tirgus situācijai dažādu nozaru un uzņēmumu darbības profilu kontekstā.

Atbilstoši pētījuma datiem valdes locekļu vidējā pamatalga privātajā sektorā Baltijā 2015.gadā bija ap 3 500 eiro mēnesī (pirms nodokļu nomaksas), taču atkarībā no uzņēmuma darbības nozares vai lieluma tā var būt pat divas un vairāk reizes augstāka, piemēram, telekomunikācijas nozarē, vai gandrīz uz pusi zemāka – kā izglītības nozarē.

Pētījums liecina, ka valdes priekšsēdētājs saņem vidēji par 20% lielāku pamatalgu nekā valdes locekļi. Tomēr jāņem vērā, ka atlīdzības apmēru (tā mainīgo daļu, kas kopumā sastāda ap 16-19% no kopējās atlīdzības) nosaka arī izvirzīto mērķu sasniegšana attiecībā pret plānoto un valdes locekļa lēmumu pieņemšanas pilnvaras un atbildības līmenis. Papildus, balstoties uz teicamu darba rezultātu, var tikt izmaksāti arī bonusi, piemēram, gada vai pusgada prēmijas veidā, kas kopumā svārstās no viena līdz trīs mēneša algu apmērā.

Pašlaik valdes un padomes locekļu atlīdzības politiku valsts kapitālsabiedrībās regulē Ministru kabineta noteikumi Nr. 791, kas nosaka vienotu mēneša atlīdzības politiku valdes un padomes locekļiem, piemērojot atšķirīgus koeficientus atkarībā no uzņēmuma lieluma un tos sasaistot ar vidējo mēneša darba samaksu iepriekšējā gadā valstī, vēsta pētījuma rezultātu ziņojums.

Lielajām kapitālsabiedrībām maksimālās mēneša atlīdzības koeficients ir desmit, kas nozīmē, ka valdes priekšsēdētājs var saņemt atlīdzību desmit vidējo mēneša darba samaksu apmērā (2015.gadā tā bija 818 eiro). Savukārt lielas valsts kapitālsabiedrības valdes locekļa maksimālā atlīdzība ir 90% no valdes priekšsēdētāja maksimālās mēneša atlīdzības jeb 7 362 eiro, norāda PKC veiktā pētījuma rezultāti.

Vidēja lieluma un mazā kapitālsabiedrībā valdes priekšsēdētāja maksimālais mēneša atlīdzības koeficients ir attiecīgi astoņi un pieci, un maksimālā valdes priekšsēdētāja mēneša atlīdzība vidēja lieluma kapitālsabiedrībā ir 6 544 eiro, bet mazā kapitālsabiedrībā – 4 090 eiro. Valdes priekšsēdētājam un valdes locekļiem reizi gadā pēc gada pārskata apstiprināšanas var izmaksāt prēmiju, kas nedrīkst pārsniegt divu mēneša atlīdzību apmēru, norāda PKC.

Padomes priekšsēdētāja maksimālās mēneša atlīdzības koeficients lielā kapitālsabiedrībā ir trīs un vidēja lieluma kapitālsabiedrībā 2,4, kas nozīmē, ka maksimālā padomes priekšsēdētāja mēneša atlīdzība ir 2 454 eiro lielā kapitālsabiedrībā un 1 963,2 eiro vidēja lieluma kapitālsabiedrībā.

Valsts kapitālsabiedrībām ir būtiska ietekme uz valsts attīstību, valsts budžeta ieņēmumiem un iedzīvotāju nodarbinātību, kapitālsabiedrību kopējai aktīvu bilancei sastādot 8,2 miljardus eiro 2015.gadā un nodarbinot vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju vidēji gadā, tādēļ jo īpaši svarīgi ir nodrošināt valsts ieguldītā kapitāla efektīvu izmantošanu un profesionālu pārvaldību, uzlabojot kapitāla atdeves rādītājus un veicinot kapitālsabiedrību vērtības pieaugumu, kā arī aicinot iedzīvotājus sekot līdzi šai dinamikai, norāda pētījuma centra pārstāve.

PKC kopš 2015.gada 1.jūnija uzticēti valsts kapitālsabiedrību pārvaldības koordinējošās institūcijas uzdevumi, kas noteikti Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā. PKC darbība kapitālsabiedrību pārvaldības jomā ir galvenokārt vērsta uz ilgtspējīgas korporatīvās pārvaldības ieviešanu Latvijas valsts īpašumā esošajos uzņēmumos.

Ref: 225.000.103.109


Pievienot komentāru

Ukraina vaino Krieviju «valsts terorismā» pēc uzbrukuma Voroņenkovam

Ukraina vainojusi Krieviju «valsts terorismā» pēc tam, kad Kijevā uz ielas nošauts bijušais Krievijas parlamentārietis Deniss Voroņenkovs.

Lietuvas pilsoņa 100 miljonu ASV dolāru izkrāpšanas shēmā izmantota arī Latvija

Amerikas Svienotās Valsts tiesībsargājošās iestādes izvirzījušas apsūdzības Lietuvas pilsonim par 100 miljonu ASV dolāru izkrāpšanu no divām ASV augsto tehnoloģiju kompānijām un izmānītā nauda plūdusi uz kontiem arī Latvijā.

Igauņu militārā transporta ražotājs sadarbojas ar norvēģiem un britiem

Igauņu militārā transporta ražotājs Milrem izveidojis kopīgu produkta prototipu ar norvēģu ieroču ražotāju Kongsberg un britu tālvadības sistēmu ražotāju Qinetiq North America.

Interneta lietotāji nespēj noteikt, vai interneta vietne ir legāla

Eiropas Savienības mēroga pētījumā lēsts, ka 97% no visiem ES pilsoņiem uzskata, ka gan izgudrotāji, gan radītāji un izpildmākslinieki var aizsargāt savas tiesības un saņemt atalgojumu par savu darbu, liecina ES Intelektuālā īpašuma birojs.

Iedzīvotāji pārliecināti - viņu auto nenozags; tomēr zādzību skaits Latvijā pieaug

Lielākā daļa auto īpašnieku uzskata, ka viņu automašīna ir drošībā un netiks nozagta, liecina apdrošināšanas kompānijas Balta veiktā aptauja. Savukārt Valsts policijas statistikas dati rāda – jauno automašīnu zādzību skaits šogad palielinājies 2,5 reizes.

Īri Brexit dēļ Latvijā apgūst robežas sargāšanu

Gatavojoties kaimiņvalsts Lielbritānijas aiziešanai no Eiropas Savienības, Īrijas nodokļu un muitas administrācija viesojās Latvijā, lai apgūtu robežas sargāšanu, informēja Valsts ieņēmumu dienests.

Turpmāk Veselības inspekcijai būs tiesības pieprasīt dzeramā ūdens paraugu

Turpmāk Veselības inspekcijai būs tiesības pieprasīt periodisku dzeramā ūdens paraugu (ēkas siltummezglā un ūdens paraugos kondicionēšanas sistēmā) analizēšanu un profilaktiskās dezinfekcijas veikšanu arī pēc noslēguma dezinfekcijas veikšanas, vēsta Veselības ministrija.

Kučinskis jauno Valsts kancelejas vadītāju cer atrast tuvāko divu nedēļu laikā

Ministru prezidents Māris Kučinskis jauno Valsts kancelejas vadītāju cer atrast tuvāko divu nedēļu laikā.

Latvijā darbu sākusi biznesa akseleratora InnoEnergy pārstāvniecība

Latvijā darbu uzsākusi starptautiskā biznesa akseleratora InnoEnergy pārstāvniecība, kuras uzdevums ir jaunu inovatīvu uzņēmumu un tehnoloģiju attīstītāju sagatavošana investīciju piesaistei InnoEnergy akseleratorā.

EK vēlas rast risinājumus, kā novērst cenu kāpumu elektroenerģijas lietotājiem

Svarīgi rast risinājumu, kā novērst cenu kāpumu elektroenerģijas lietotājiem un turpināt sniegt atbalstu aizsargātajiem lietotājiem, par prioritāti norāda Ekonomikas ministrija.

Zemi Latvijā neļaus iegādāties ES pilsoņiem, kuri patstāvīgi neuzturas Latvijā

Izmaiņas likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos paredz nosacījumu, ka zemi nedrīkst iegādāties citu Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas valstu, kā arī Šveices Konfederācijas pilsoņi, kuri pastāvīgi neuzturas Latvijā, Saeima pieņēma galīgajā lasījumā ceturtdien, 23.martā.

Latvijas Banka paaugstina inflācijas prognozi šim gadam līdz 2,7%

Latvijas Banka paaugstinājusi inflācijas prognozi šim gadam no 1,6% līdz 2,7%, vēsta Latvijas Bankas preses dienestā.

Meja: Londonas uzbrucējs bijis vietējais iedzīvotājs

Vīrietis, kurš Londonā sarīkoja traģisku terora aktu, bijis dzimis Lielbritānijā, tā pavēstījusi britu premjerministre Terēza Meja.

Visvairāk par atjaunojamo enerģiju zina vidzemnieki, bez vismazāk - kurzemnieki

Vislabāk informēti par atjaunojamajiem enerģijas resursiem un to izmantošanu ir vidzemnieki, bet vismazākās zināšanas šajā jautājumā ir Kurzemē dzīvojošajiem, liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometra pētījums, kas veltīts mājokļa un zaļo tehnoloģiju tēmai.

Augstākais vidējais atalgojums ir Rīgā - 936 eiro, zemākais Daugavpilī - 582 eiro

Atalgojuma līmenis Latvijā pagājušā gada laikā ir mēreni pieaudzis. Pētījuma rezultāti apliecina, ka 2016.gadā vidējā neto darba samaksa, ieskaitot prēmijas, kopumā palielinājusies par nepilniem 5%.

KP ļauj Lietuvas uzņēmumam iegūt izšķirošu ietekmi pār Latvijas uzņēmumiem

Konkurences padome atļāvusi divus savstarpēji saistītus darījumus koncerniem W.P.Carey un Kesko iegūt kopīgu izšķirošu ietekmi pār Lietuvas Baltic Retail Properties un netieši pār trim Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem - SIA K Prof, SIA Polo LS un SIA Daugavkrasts M.

Papildināts: Traģisks uzbrukums Londonas centrā

Četri cilvēki gājuši bojā un ne mazāk kā 40 ievainoti, vīrietim Londonā sarīkojot uzbrukumu civiliedzīvotājiem un policistam.

LM ir pret sociālā budžeta daļu novirzīšanu veselības aprūpei

Finanšu ministrijas ierosinājumus par noteiktas sociālā budžeta daļas 1% novirzīšanu veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai eksperti vērtē piesardzīgi, Labklājības ministrija ir pret šādu priekšlikumu.

Preventīvos nolūkos ļaunprātīgas mājaslapas varēs atslēgt uz laiku

Konceptuāli atbalstīts grozījumu Elektronisko sakaru likumā, lai pilnveidotu mājaslapu atslēgšanas kārtības regulējumu, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē.

Saeima piekrīt disciplināri sodīto tiesnešu vārdu publiskošanai

Publicējot informāciju par tiesnešiem uzliktajiem disciplinārsodiem, pie atbildības saukto personu vārdi un uzvārdi turpmāk netiks aizsegti, paredz Saeimā ceturtdien, 23.martā, pirmajā lasījumā atbalstītie grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā.

Latvijas šautriņu metēji kvalificējas PDC pasaules kausam

Latvijas šautriņu metēji Madars Razma un Nauris Gleglu izcīnījuši tiesības pārstāvēt Latviju PDC pasaules kausā šautriņu mešanā, kurš no 1.jūnija līdz 4.jūnijam notiks Vācijas pilsētā Frankfurtē un kura kopējais balvu fonds būs 350 tūkstoši eiro.

Eksperti: Interneta lietotāji atver pat 30% krāpniecisko e-pasta vēstuļu

Kibernoziedznieki kļūst arvien viltīgāki, bet viņu sūtītās krāpnieciskās e-pasta vēstules arvien grūtāk atšķirt no parastā e-pasta - interneta lietotāji atver pat 30% krāpniecisko e-pasta vēstuļu, skaidro antivīrusu programmu izstrādātāji eScan.

Rinkēvičs: Latvija atbalsta Starptautiskās koalīcijas cīņu ar Daesh

«Starptautiskā koalīcija cīņai pret Daesh ir kļuvusi par ļoti piemērotu un efektīvu instrumentu, lai ievērojami samazinātu Daesh militārās, finansiālās, un rekrutēšanas spējas,» starptautiskās koalīcijas ārlietu ministru sanāksmē pauž Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Ukraina liedz Krievijas pārstāvei piedalīties «Eirovīzijā» Kijevā

Ukrainas drošībnieki noteikuši aizliegumu dziedātājai, kura uzvarējusi popmūzikas konkursa «Eirovīzija» Krievijas nacionālajā atlasē, ieceļot Ukrainas teritorijā. Lēmums liegt dziedātājai Jūlijai Samolovai ieceļot Ukrainā nākamos trīs gadus, nozīmē, ka Krievijas pārstāve nevarēs piedalīties dziesmu konkursa finālā, kas maijā notiks Kijevā

Saeima atbalsta ieceri par vienkāršotu reģistrāciju buru jahtām

Lai vienkāršotu reģistrācijas kārtību buru un sporta buru jahtām, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 22.martā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Jūras kodeksā nosakot, ka šos atpūtas kuģus turpmāk varēs reģistrēt arī bez īpašumtiesībām.