bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 18.01.2018 | Vārda dienas: Antis, Antons
LatviaLatvija

Pētniece: Trešā daļa no Latvijas aizbraukušo apzināti atsvešinās no Latvijas

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Trešā daļa no Latvijas aizbraukušo iedzīvotāju apzināti atsvešinās no Latvijas, – diskutējot par latviešu valodu un identitāti pirmā Eiropas Latviešu kongresa laikā, saka Latvijas Universitātes (LU) Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktore Inta Mieriņa.

Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) notiekošajā pirmajā Eiropas Latviešu kongresā Mieriņa klātesošajiem uzsvēra, ka daudz lielāka saikne ar Latviju ir tiem ārzemēs dzīvojošajiem, kuriem kāds no radiniekiem ir palicis Latvijā, kā arī tiem, kas ikdienā lieto arī Latvijas masu medijus.

«Tiem cilvēkiem, kuriem tuvinieki ir palikuši Latvijā, ir daudz lielāka piesaiste Latvijai. Otra lieta ir mediji – pētījumu datos redzam, ka tie, kas vairāk skatās ārzemju medijus, mazāk domā par Latvijā notiekošo, tāpēc, ja runājam par mūsu tautiešu saturēšanu kopā, mediji ir svarīgs aspekts. Tāpat redzam, ka tie, kam ārzemēs iet labi un viņi labāk nopelna, ir vairāk tendēti tur asimilēties,» norāda pētījumu centra direktore.

Viņa vērsa klātesošo uzmanību uz to, ka pētījumu dati rāda ainu, kurā visnegatīvākā attieksme pret valsti ir tiem cilvēkiem, kas aizbraukusi 2009. un 2011.gadā, kad bija ekonomiskā krīze, kas, viņasprāt, nozīmē, ka šie cilvēki aizbrauca ar rūgtumu, tādēļ distancējas no Latvijas. «Trešā daļa apzināti atsvešinās no Latvijas, kas arī ir visciniskākā pret Latvijā notiekošo,» piebilst Mieriņa.

Pētniece domā, ka lielāks atbalsts nepieciešams diasporas bērnu un jauniešu izglītošanai. Pēc Mieriņas domām, latviešu valodas apguve un uzturēšana ir svarīga, turklāt pētījumi parāda, ka piederības sajūta un identitāte veidojas tieši bērnībā. Pētījumu centra direktore sacīja, ka aizbraukušajiem Latvijas iedzīvotājiem ir no politiķiem svarīgi redzēt reālu virzību problēmu risināšanā un ar darbiem parādītu atbalstu tiem, kas vēlas atgriezties.

Arī Saeimas deputāts Ilmārs Latkovskis piekrīt, ka galvenais uzsvars, mācot valodu un uzturot piederību Latvijai, jāieliek jau bērnībā. Viņš norādīja, ka latviešu valoda jāstiprina ne tikai diasporā, jo tās spēks diasporā atkarīgs no tā, cik stipra tā ir Latvijā.

«Jau šobrīd latviešu valodai ir izaicinājumi Latvijā. Lai globālajā pasaulē gūtu panākumus, latviešu valoda varbūt nav tā pirmā, kas nepieciešama, tādēļ šodienas izaicinājums latviešiem ir, lai latviešu valoda nekļūst par slepenu valodu, lai tā attīstās kā kultūras un zinātnes valoda. Mēs kaut kur vēlamies savu valodu aizsargāt un nelaist, piemēram, augstskolā, bet jāmāk visu sabalansēt,» ir pārliecināts Latkovskis.

Savukārt publicists Ilmārs Šlāpins piebilda, ka nacionālā valoda ir viens no spēcīgākajiem identitātes veidošanas faktoriem, un jebkuras būtnes identitāti veido valoda, kādā cilvēks runā un domā. Viņaprāt, cilvēks pieder pie kaut kā tad, ja viņš sevi skaidri apzinās kā personību, kas ir svarīgi arī personisku mērķu sasniegšanai.

Jau ziņots, ka kongresa atklāšanā šodien tika diskutēts par jautājumiem, kas saistīti ar latviešu valodu un identitāti, kā arī piederību, skatot to vietējā un globālā kontekstā.

Pirmais Eiropas Latviešu kongress notiks no 28.jūlija līdz 30.jūlijam, un kongresa pamatprogramma notiks uz prāmja maršrutā Rīga-Stokholma-Rīga, simboliski vēstot par diasporas ceļiem pasaulē.

Kongresu rīko ELA sadarbībā ar Pasaules Brīvo latviešu apvienību un partneriem Latvijā, un to papildinās sadarbībā ar Kultūras ministriju un Pasaules Brīvo latviešu apvienību rīkotā Pasaules Latviešu konference, kas 30. jūlijā notiks Rīgā un kurā klātesošie tiks iepazīstināti ar Simtgades ceļa kartes vizualizāciju.

Simtgades ceļa karte tiks veidota, apkopojot Latvijā un tālu ārpus tās robežām dzīvojošo latviešu idejas un priekšlikumus valsts attīstībai tādās jomās kā sabiedrības veselība, izglītība, kultūra, mediju loma, ekonomika un citas. Tā ietvers arī praktiskas iniciatīvas, ko ikviens Eiropas Latviešu kongresa dalībnieks apņemsies paveikt savā ikdienā.

«Tas ieies vēsturē kā pirmais ārzemēs mītošo Latvijas cilvēku pārstāvības un sadarbības forums ar mērķi Latvijas valsts simtgades ieskaņās apliecināt un stiprināt latviešu kopības sajūtu, pilsonisko apziņu un atgriezenisko saikni ar Latviju,» ir sacījuši kongresa rīkotāji.

Ref: 225.000.103.1291


Pievienot komentāru

  1. ina teica:

    Latvijas valdibai 27. gadu garuma veica un turpina genocidu pret savu tautu,ka rezultata 400 000 bija piespiedu izbraukssana pasaule, lai atrastu labaku, labak apmaksatu, no KGB komunistiem valdiba brivu valsti, kura var dzivot un atlicinat savas dzives uzlabossanai un savu bernu skolossanai! PAR VEELU tagad cinities par latviessu saturessanu – par veelu! Latvijai joprojam valda vis- pretigakie izdzimtenji – pagatnes reegi, ar padomijas sapratni par vertibam… Lielais paldies jasaka ‘ekonomistam’ Valdim Dombrovskim, kura vadiba izbrauca visvairak iedzivotaju un vina ‘metodes’ nosodija ari ES, bet tas netrauceja vinam klut par vaditaju ES kantoros…. Noziedznieki ir visas nozares – bankas, izklaides industrija,…. bet ka nav taa nav nedz ekonomiskas nedz politiskas valsts virzibas uz iedzivotaju dzives uzlabossanu – tikai sagrabt cik var prieks sevis un sava kabata… Ar VID un ari juristiem sava kabata – valdibas noziedziba pret savu tautu ir vienigais ar ko Latvija var lepoties. Ak – dejotaju dziedataju tauta…!!!! pliku pakalju gimenes, berni un vecissi…

    +1 0 -1 0

  2. EX teica:

    Kurš “gāba” PAREX? Kurš uzcēla dārgo un nevajadzīgo VID kompleksu? Kurš savas valdības pēdējā dienā organizēja obligāto iepirkuma komponenti elektrībai ? Pirms Dombrovska PVN bija 18%… Kurš ir likvidējis visas Latvijas bankas? 400 000000 miljonu ienākumi ārzemju bankām gadā! Tiesibsargājošie orgāni ir nekompetenti, likumi nejēdzīgi…
    Līdz šim VID ir visnaidīgākā organizācija uzņēmējiem un nodokļu maksātājiem. Atrodiet atbildes uz šiem jautājumiem un tad rīkojieties nākamgad, vēlot deputātus Saeimai!

    +1 0 -1 0

  3. kresiite teica:

    Es atrodoties Latvijā arī atsvešinos, no Latvijas!

    +1 0 -1 0

Par 2 miljoniem pieaudzis finansējums studiju vietām augstskolām un koledžām

Par diviem miljoniem eiro pieaudzis pieejamais finansējums valsts finansētajām studiju vietām Izglītības un zinātnes ministrijas augstskolām un koledžām. Vienas studiju vietas bāzes izmaksas ir palielinājušās no 1393,11 eiro 2017.gadā līdz 1458,51 eiro 2018.gadā.

Kaimiņa sods nebijis precedents Latvijas vēsturē; «Esmu pārliecināts - man liegs dalību «oligarhu lietas» galaziņojuma nolasīšanā»

«Cilvēks var gulēt Saeimā, cilvēks kā Saeimas deputāts var rupjiem vārdiem rakstīt sociālos tīklos un interneta portālos un pazemot jebkuru Latvijas iedzīvotāju, cilvēks var personīgu interešu vadīts lūgt valsts pielaidi, kad tiek izskatīts kāds konkrēts likumprojekts, taču, acīmredzot, cilvēks nevar, izsakot viedokli, apšaubīt dažu labu kolēģu psihi,» tā komentējot Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas lēmumu sodīt deputātu Artusu Kaimiņu ar liegumu apmeklēt vienu Saeimas plenārsēdi, sacījis pats Kaimiņš.

Latvijā mājokļu cenu kāpums trešajā ceturksnī bijis straujāks nekā ES vidēji

Eiropas Savienības dalībvalstu vidū Latvijā pērnā gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada mājokļu cenas pieaugušas par 9,5%, kas ir krietni straujāks kāpums nekā Eiropas Savienībā vidēji, liecina ES statistikas biroja Eurostat ceturtdien, 18.janvārī, publiskotie dati par 27 bloka dalībvalstīm.

Ādažu bāzē atklās jaunas kazarmas būvniecību

Piektdien, 19.janvārī, plkst. 13.00 aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš piedalīsies piemiņas kapsulas iemūrēšanas ceremonijā Ādažu bāzē, atklājot daudzfunkcionālas kazarmas būvniecību. 

Sakritība? Ar Saskaņas un ZZS balsīm Sudraba paliek «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijā

Saeimas deputātu vairākums ceturtdien, 18.janvārī,  neatbalstīja ierosinājumu atsaukt Ingunu Sudrabu no «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas.

Pārrobežu bērnu nolaupīšanu skaits ES liek uzlabot strīdu risināšanas noteikumus

Ceturtdien, 18.janvārī, lemjot par izmaiņām Eiropas Savienības noteikumos par starptautisku šķiršanās strīdu risinājumu, Eiropas Parlamenta deputāti galveno uzmanību pievērsa bērnu interešu aizstāvībai, BNN vēsta Parlamentā. 

Nabadzības riskam Latvijā pakļauti 22,1% iedzīvotāju

2016.gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 425 tūkstoši jeb 22,1% iedzīvotāju - par 0,3 procentpunktiem vairāk nekā 2015.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes 2017.gadā veiktās iedzīvotāju aptaujas dati. Šo iedzīvotāju ekvivalentie ienākumi bija mazāki par 330 eiro mēnesī.

Aptauja: Latvijas iedzīvotāji internetā visbiežāk iegādājas modes preces

Latvijas iedzīvotāji internetā visbiežāk pērk preces skaistumkopšanai un veselībai, kā arī modes preces, liecina DPD sadarbībā ar Kantar TNS veiktā ikgadējā aptauja par eiropiešu tiešsaistes iepirkšanās paradumiem. Vienlaikus 86% Latvijas e-pircēju ir veikuši pirkumus ārzemju interneta vietnēs, un tas ir augstākais rādītājs Eiropā.

Helmanis: Teju 17 milj. lielie Ogres pašvaldības kredīti saistīti ar ES projektiem

Teju 17 miljonu lielās kredītsaistības, ko Ogres novada pašvaldības plāno uzņemties 2018.gadā, saistītas ar Eiropas Savienības projektu īstenošanu, un pašvaldība ar laiku šo naudu saņems atpakaļ, teic Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis.

LLKA: Piena tirgu Latvijā var sakārtot, apvienojoties eksportam

Pēdējās dienās Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija saņēmusi gan atbalstu, gan nopēlumu par publiski uzsākto diskusiju attiecībā uz straujajām piena iepirkuma cenu izmaiņām, kas skārušas lielāko daļu piena kooperatīvu. Tas veicinājis piena kooperatīvu saliedēšanos ar mērķi sakārtot piena tirgu, ņemot piemēru no graudaudzētāju kooperatīviem, kas šo darbu paveica pirms 15 gadiem, vēsta asociācijas pārstāvji.

Pašvaldība palielinās līdzfinansējumu privātajiem bērnudārziem

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komiteja ceturtdien, 18.janvārī, akceptēja izmaiņas Rīgas domes saistošajos noteikumos par pirmsskolas izglītības nodrošināšanu, kas paredz palielināt līdz 231 eiro līdzfinansējumu par bērniem no pusotra gada līdz četru gadu vecumam, vēsta domē.

Turpmāk jānodrošina sniega un ledus notīrīšana no jumtiem un trotuāriem

Sākoties intensīvai snigšanai, saskaņā ar normatīvajiem aktiem namu īpašniekiem vai to apsaimniekotājiem ir jānodrošina sniega un ledus notīrīšana no jumtiem un trotuāriem. Pretējā gadījumā ir iespējami sodi, bet, ja ir cietušie kājāmgājēji - pat tiesvedībam, atgādina Rīgas pašvaldības policija.

Igaunijas Banka vēlas no apgrozības pamazām izņemt 1 un 2 centu monētas

Igaunijas Banka ierosinājusi, ka valsts naudas sistēma varētu sekot citu eirozonas dalībvalstu piemēram un ierobežot viena un divu eiro centu apgrozību, lai ar laiku tās pilnībā izņemtu no apgrozības.

Forevers paziņo, ka izstājas no Pārtikas uzņēmumu federācijas

Pašmāju gaļas pārstrādes uzņēmums Forevers ir nolēmis izstāties no Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas, līgumu pārtraucot šī gada janvārī.

Saglabās pilnvaru termiņu ierobežojumu tiesu priekšsēdētājiem

Saeima ceturtdien, 18.janvārī, pieņēma grozījumus likumā Par tiesu varu, saglabājot ierobežojumus tiesas priekšsēdētājam ieņemt šo amatu vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas.

Katalonijas parlamentam atsākot darbu, priekšsēdētāja amatā – neatkarības atbalstītājs

Katalonijas reģionālais parlaments pirmajā sēdē pēc tā iepriekšējā sasaukuma atlaišanas un ārkārtas vēlēšanām par priekšsēdētāju ievēlējis separātiski noskaņotu politiķi, kas liecina, ka turpināsies reģiona centieni atdalīties no Spānijas.

VIDEO: Steigā, ar gramatiskām kļūdām parlamentārās izmeklēšanas komisija apstiprina «oligarhu lietas» galaziņojumu

Neskatoties uz iebildumiem, gramatiskām kļūdām, pārmetumiem par paviršu darbu, kā arī Ingunas Sudrabas iespējamo neatbilstību amatam, tā kā izjukusi viņas pārstāvētās partijas No Sirds Latvijai frakcija, komisijai pārceļot sēdi no pulksten 11.00 uz 8.30 un steigā balsojot, apstiprināts «oligarhu lietas» galaziņojums.

Cert.lv: Uzbrukumi e-veselības sistēmai un aģentūrai LETA varētu būt rīkoti pēc pasūtījuma

Uzbrukumi e-veselības sistēmai un aģentūrai LETA varētu būt rīkoti pēc pasūtījuma, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma norāda informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas Cert.lv vadītājas vietnieks Varis Teivāns.

Nacionālie bruņotie spēki saņēmuši jaunas taktiskās radiostacijas Harris

2017.gadā Latvija saņēmusi Amerikas Savienoto Valstu korporācijas Harris ražotās militāri taktiskās radiostacijas vairāk nekā 10,5 miljonu ASV dolāru vērtībā. Apjomīgā jauno radiostaciju piegāde stiprinās Nacionālo bruņoto spēku komandvadības spēju un ļaus turpināt attīstīt ilgtspējīgu un ar citām NATO dalībvalstīm savietojamu sakaru sistēmu, vēsta Aizsardzības ministrijā.

Apple par ārvalstīs glabāto naudu nodokļos maksās 38 miljardus dolāru

Amerikas Savienoto Valstu nodokļu reformas pamudināts, Apple paziņojis par plāniem vairāk koncentrēties uz savu devumu ASV ekonomikai un par skaidras naudas līdzekļiem, ko datortehnoloģiju uzņēmums glabā ārpus savas dzimtenes, aptuveni 250 miljardu ASV dolāru apmērā nodokļos ASV samaksāt aptuveni 38 miljardus dolāru.

Aicina pašvaldības gatavoties reģionālā maršrutu tīkla samazinājumiem

Pašvaldībām ir jāpaskatās uz skaudro realitāti Latvijas reģionos un jāspēj attiecīgi rīkoties, skaidrojot iemeslus reģionālā maršrutu tīkla pārskatīšanai un iespējamiem samazinājumiem, teic Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Kariņš: Eiropa stiprina enerģētisko neatkarību

Eiropas Parlaments ir izteicis stingru atbalstu Eiropas enerģētiskajai neatkarībai un enerģētikas politikas virzībai prom no Krievijas energoresursu monopola, investējot energoefektivitātē un atjaunojamos resursos,» pauž Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš.

Saeima caurlūkos likuma grozījumus par tiesas priekšsēdētāju karjeras jautājumiem

Saeima ceturtdien, 18.janvārī, otrreizējā caurlūkošanā skatīs grozījumus likumā Par tiesu varu saistībā ar tiesas priekšsēdētāju karjeras jautājumiem

Atceļ aizliegumu atrasties uz dažu Rīgas ūdenstilpju ledus

No ceturtdienas, 18.janvāra, ir atcelts aizliegums iedzīvotājiem atrasties uz atsevišķu Rīgas administratīvajā teritorijā esošu ūdenstilpju ledus. Tomēr, ņemot vērā arī iespējamību, ka neveidojas pietiekami izturīga ledus kārta, joprojām ir aizliegts atrasties uz vairāku iekšzemes publisko ūdenstilpju vai to daļu un Rīgai piegulošās jūras piekrastes publisko ūdeņu ledus.

Šajā gadā uzsākti jau trīs kriminālprocesi par narkotisko vielu kontrabandu

Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvalde 2018.gada pirmajās divās nedēļās uzsākusi trīs kriminālprocesus par narkotisko vielu kontrabandu pasta sūtījumos no Lietuvas uz Latviju.