bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 20.10.2017 | Vārda dienas: Leonīda, Leonīds
LatviaLatvija

Pētniece: Trešā daļa no Latvijas aizbraukušo apzināti atsvešinās no Latvijas

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Trešā daļa no Latvijas aizbraukušo iedzīvotāju apzināti atsvešinās no Latvijas, – diskutējot par latviešu valodu un identitāti pirmā Eiropas Latviešu kongresa laikā, saka Latvijas Universitātes (LU) Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktore Inta Mieriņa.

Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) notiekošajā pirmajā Eiropas Latviešu kongresā Mieriņa klātesošajiem uzsvēra, ka daudz lielāka saikne ar Latviju ir tiem ārzemēs dzīvojošajiem, kuriem kāds no radiniekiem ir palicis Latvijā, kā arī tiem, kas ikdienā lieto arī Latvijas masu medijus.

«Tiem cilvēkiem, kuriem tuvinieki ir palikuši Latvijā, ir daudz lielāka piesaiste Latvijai. Otra lieta ir mediji – pētījumu datos redzam, ka tie, kas vairāk skatās ārzemju medijus, mazāk domā par Latvijā notiekošo, tāpēc, ja runājam par mūsu tautiešu saturēšanu kopā, mediji ir svarīgs aspekts. Tāpat redzam, ka tie, kam ārzemēs iet labi un viņi labāk nopelna, ir vairāk tendēti tur asimilēties,» norāda pētījumu centra direktore.

Viņa vērsa klātesošo uzmanību uz to, ka pētījumu dati rāda ainu, kurā visnegatīvākā attieksme pret valsti ir tiem cilvēkiem, kas aizbraukusi 2009. un 2011.gadā, kad bija ekonomiskā krīze, kas, viņasprāt, nozīmē, ka šie cilvēki aizbrauca ar rūgtumu, tādēļ distancējas no Latvijas. «Trešā daļa apzināti atsvešinās no Latvijas, kas arī ir visciniskākā pret Latvijā notiekošo,» piebilst Mieriņa.

Pētniece domā, ka lielāks atbalsts nepieciešams diasporas bērnu un jauniešu izglītošanai. Pēc Mieriņas domām, latviešu valodas apguve un uzturēšana ir svarīga, turklāt pētījumi parāda, ka piederības sajūta un identitāte veidojas tieši bērnībā. Pētījumu centra direktore sacīja, ka aizbraukušajiem Latvijas iedzīvotājiem ir no politiķiem svarīgi redzēt reālu virzību problēmu risināšanā un ar darbiem parādītu atbalstu tiem, kas vēlas atgriezties.

Arī Saeimas deputāts Ilmārs Latkovskis piekrīt, ka galvenais uzsvars, mācot valodu un uzturot piederību Latvijai, jāieliek jau bērnībā. Viņš norādīja, ka latviešu valoda jāstiprina ne tikai diasporā, jo tās spēks diasporā atkarīgs no tā, cik stipra tā ir Latvijā.

«Jau šobrīd latviešu valodai ir izaicinājumi Latvijā. Lai globālajā pasaulē gūtu panākumus, latviešu valoda varbūt nav tā pirmā, kas nepieciešama, tādēļ šodienas izaicinājums latviešiem ir, lai latviešu valoda nekļūst par slepenu valodu, lai tā attīstās kā kultūras un zinātnes valoda. Mēs kaut kur vēlamies savu valodu aizsargāt un nelaist, piemēram, augstskolā, bet jāmāk visu sabalansēt,» ir pārliecināts Latkovskis.

Savukārt publicists Ilmārs Šlāpins piebilda, ka nacionālā valoda ir viens no spēcīgākajiem identitātes veidošanas faktoriem, un jebkuras būtnes identitāti veido valoda, kādā cilvēks runā un domā. Viņaprāt, cilvēks pieder pie kaut kā tad, ja viņš sevi skaidri apzinās kā personību, kas ir svarīgi arī personisku mērķu sasniegšanai.

Jau ziņots, ka kongresa atklāšanā šodien tika diskutēts par jautājumiem, kas saistīti ar latviešu valodu un identitāti, kā arī piederību, skatot to vietējā un globālā kontekstā.

Pirmais Eiropas Latviešu kongress notiks no 28.jūlija līdz 30.jūlijam, un kongresa pamatprogramma notiks uz prāmja maršrutā Rīga-Stokholma-Rīga, simboliski vēstot par diasporas ceļiem pasaulē.

Kongresu rīko ELA sadarbībā ar Pasaules Brīvo latviešu apvienību un partneriem Latvijā, un to papildinās sadarbībā ar Kultūras ministriju un Pasaules Brīvo latviešu apvienību rīkotā Pasaules Latviešu konference, kas 30. jūlijā notiks Rīgā un kurā klātesošie tiks iepazīstināti ar Simtgades ceļa kartes vizualizāciju.

Simtgades ceļa karte tiks veidota, apkopojot Latvijā un tālu ārpus tās robežām dzīvojošo latviešu idejas un priekšlikumus valsts attīstībai tādās jomās kā sabiedrības veselība, izglītība, kultūra, mediju loma, ekonomika un citas. Tā ietvers arī praktiskas iniciatīvas, ko ikviens Eiropas Latviešu kongresa dalībnieks apņemsies paveikt savā ikdienā.

«Tas ieies vēsturē kā pirmais ārzemēs mītošo Latvijas cilvēku pārstāvības un sadarbības forums ar mērķi Latvijas valsts simtgades ieskaņās apliecināt un stiprināt latviešu kopības sajūtu, pilsonisko apziņu un atgriezenisko saikni ar Latviju,» ir sacījuši kongresa rīkotāji.

Ref: 225.000.103.1291


Pievienot komentāru

  1. ina teica:

    Latvijas valdibai 27. gadu garuma veica un turpina genocidu pret savu tautu,ka rezultata 400 000 bija piespiedu izbraukssana pasaule, lai atrastu labaku, labak apmaksatu, no KGB komunistiem valdiba brivu valsti, kura var dzivot un atlicinat savas dzives uzlabossanai un savu bernu skolossanai! PAR VEELU tagad cinities par latviessu saturessanu – par veelu! Latvijai joprojam valda vis- pretigakie izdzimtenji – pagatnes reegi, ar padomijas sapratni par vertibam… Lielais paldies jasaka ‘ekonomistam’ Valdim Dombrovskim, kura vadiba izbrauca visvairak iedzivotaju un vina ‘metodes’ nosodija ari ES, bet tas netrauceja vinam klut par vaditaju ES kantoros…. Noziedznieki ir visas nozares – bankas, izklaides industrija,…. bet ka nav taa nav nedz ekonomiskas nedz politiskas valsts virzibas uz iedzivotaju dzives uzlabossanu – tikai sagrabt cik var prieks sevis un sava kabata… Ar VID un ari juristiem sava kabata – valdibas noziedziba pret savu tautu ir vienigais ar ko Latvija var lepoties. Ak – dejotaju dziedataju tauta…!!!! pliku pakalju gimenes, berni un vecissi…

    +1 0 -1 0

  2. EX teica:

    Kurš “gāba” PAREX? Kurš uzcēla dārgo un nevajadzīgo VID kompleksu? Kurš savas valdības pēdējā dienā organizēja obligāto iepirkuma komponenti elektrībai ? Pirms Dombrovska PVN bija 18%… Kurš ir likvidējis visas Latvijas bankas? 400 000000 miljonu ienākumi ārzemju bankām gadā! Tiesibsargājošie orgāni ir nekompetenti, likumi nejēdzīgi…
    Līdz šim VID ir visnaidīgākā organizācija uzņēmējiem un nodokļu maksātājiem. Atrodiet atbildes uz šiem jautājumiem un tad rīkojieties nākamgad, vēlot deputātus Saeimai!

    +1 0 -1 0

  3. kresiite teica:

    Es atrodoties Latvijā arī atsvešinos, no Latvijas!

    +1 0 -1 0

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro, paredz Zemkopības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts, kas iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Latvijas delegācijas vadītāja: Starptautisko tiesību pamatvērtība ir cilvēks

Starptautisko tiesību lielākā vērtība ir cilvēks, tā neaizskaramais gods un cieņa. Šo un citu Eiropas vērtību kvalitatīva aizsardzība ir nesaraujami saistīta ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu kvalitāti, kuras pamatā ir tiesnešu profesionalitāte, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere.

VID piemēro nodokļu atbalsta kārtību par kopējo summu 7,06 miljoniem

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, VID saņemti jau 3 342 pieteikumi. Uz šī gada 19.oktobri pieņemti 1 181 lēmums par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 7 062 601,45 eiro, ziņo Valsts ieņēmumu dienests.

Profesors: Atņemot naudu zinātnei, valsts «šauj sev kājā»

Šobrīd publiskajā telpā būtiski aktualizējies jautājums par nepietiekamo finansējumu zinātnei. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis visai skarbi raksturojis situāciju: Latvija melojusi Eiropas Savienībai un Eiropas Komisijai par to, ka 2020.gadā finansējums zinātnei mūsu valstī sasniegs 1,5% no valsts iekšzemes kopprodukta.

Krāpšanās iespēju novēršanai veiks OIK saņēmēju auditu

Ekonomikas ministrija veiks obligātās iepirkuma komponentes saņēmēju auditu un ar jaunu regulējumu centīsies izskaust krāpniecības iespējas, informē ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Igaunijā celtnieku algu kāpums – galvenais celtniecības cenu indeksa virzītājs

Celtniecības cenu indekss Igaunijā 2017.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar periodu no aprīļa līdz jūnijam, kāpis par 0,9%, un par 1,7%, ja salīdzina ar pērnā gada trešo ceturksni, tā aplēsuši igauņu statistiķi.

Rail Baltic iepirkumi turpmāk tiks apstrādāti Elektronisko iepirkumu sistēmā

Līdz ar izmaiņām Latvijas Republikas Publisko iepirkumu likumā visi turpmākie RB RAIL AS administrētie Rail Baltica iepirkumi tiks apstrādāti, izmantojot bezmaksas elektronisko informācijas sistēmu un tās e-konkursu apakšsistēmu.

Latvijas budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro

Vispārējās valdības budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro jeb 0,04 % no iekšzemes kopprodukta. Tikmēr vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds gada beigās bija 10 091,6 milj. eiro jeb 40,6 % no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tartu atkāpjas mēra vietnieki, kuri aizturēti par iespējamu kukuļņemšanu

Igaunijas otrajā lielākajā pilsētā Tartu no mēra vietnieku amatiem atkāpušies Artjoms Suvorovs un Valvo Semilarskis, kuri šonedēļ aizturēti uz aizdomu pamata par kukuļņemšanu.

Vienota ostu tīkla izveidē Latvijā plānots ieguldīt 5,9 miljonus eiro

Rīgas plānošanas reģiona un Kurzemes plānošanas reģiona ostās tiek uzsākts nozīmīgs tūrisma projekts, kura mērķis ir izveidot vienotu jahtu ostu tīklu Latvijā un Igaunijā ar kvalitatīviem pakalpojumiem, kas ļautu nākotnē attīstīt burāšanas tūrismu un piesaistīt ārvalstu burātājus no Skandināvijas un citām valstīm.

Eksperte: Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels «izdegšanas» risks

Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels izdegšanas risks, intervijā Latvijas Radio sacījusi kādreizējā domnīcas Providus direktore, pilsoniskās sabiedrības eksperte Dace Akule.

Vides piesārņojums pasaulē saistīts ar katru sesto priekšlaicīgas nāves gadījumu

Vides piesārņojums 2015.gadā bijis saistīts ar kopumā deviņiem miljoniem priekšlaicīgas nāves gadījumu, secināts pētījumā, kas kā divus cilvēka veselībai kaitīgākos vides piesārņojuma veidus izcēlis kaitīgu vielu klātbūni gaisā un ūdenī.

Pasaules akciju tirgi izjutuši spiedienu

Pasaules akciju tirgi ceturtdien, 19.oktobrī, izjutuši spiedienu, Volstrītā apsīkstot šonedēļ pieredzētajam akciju cenu pieaugumam, bet biržas Eiropā saskārās ar krīzi Katalonijā.

Producents: Kinoindustrijā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku

Latvijā pēdējos gados sākusi veidoties kinoindustrija, un īpaši priecē tas, ka tajā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku, intervijā sacījis režisors un producents, kompānijas Film Angels Productions pārstāvis Jānis Kalējs.

Autovadītājiem jābūt īpaši uzmanīgiem, drīzumā uz ceļiem gaidāms «melnais ledus»

Autovadītājiem jābūt īpaši vērīgiem uz autoceļa un jāpielāgo braukšanas paradumus, ņemot vērā laika apstākļus un ceļa seguma īpašības. Meteorologi prognozē, ka jau šajās brīvdienās naktīs gaisa temperatūra var pazemināties zem nulles, kas nozīmē, ka no rīta autoceļi vietām var būt apledojuši un slideni.

Infektoloģe: Gripa nogalina bioloģiski trauslākos, tostarp bērnus un grūtnieces

Gripa ir bērnu un jaunu pieaugušo infekcija, taču tā nogalina bioloģiski trauslākos, pauž Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu vakcinācijas centra vadītāja infektoloģe Dace Zavadska.

Atvieglo investoru darbību starp Latviju un Vjetnamu

Parakstīts Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokols.

Maltas žurnāliste nogalināta ar «tālvadības ierīces detonētu» spridzekli

Maltas amatpersonas pavēstījušas, ka atklāts – žurnāliste Dafne Karuana Galicija nonāvēta, automašīnā, kurā viņa braukusi, palaižot spridzekli ar tālvadības ierīci.

Tuvākajās dienās ieplūdīs aukstāks gaiss, bet nokrišņu būs maz

Kaut arī tuvākajās dienās virs Latvijas dominēs augsta spiediena atzars, tomēr sestdien, 21.oktobrī, Latvijas dienvidu rajonos ir sagaidāmi īslaicīgi nokrišņi ciklona darbības rezultātā virs Polijas teritorijas. Jau tuvākajās dienās Latvijā ieplūdīs aukstākas gaisa masas un, gan dienām, gan naktīm kļūstot vēsākām, iespējams jau nākamnedēļ atsevišķās vietās sagaidīsim pirmo sniegu, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Kučinskis: Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus

Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus, ceturtdien, 19.oktobrī, tikšanās laikā ar Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru sacījis Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Farmaceite: Viltīgā osteoporoze - nešķiro ne vecumu, ne dzimumu

Kaulu trauslums, biežas traumas un nepilnvērtīgs uzturs, kā arī mazkustīgs dzīvesveids ir ideāla vide, lai veidotos pirmie aizmetņi nopietnām kaulu un locītavu saslimšanām. Tā kā mūsdienās šī problēma kļūst arvien aktuālāka, arī farmaceitiem bieži tiek uzdoti jautājumi saistībā ar kaulu sāpēm, norāda Euroaptiekas farmaceite Daina Bulmeistere.

Barometrs: Nepietiekams materiālais stāvoklis liedz ģimenes pieaugumu

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vēlamais bērnu skaits ģimenē būtu vismaz trīs, bet realitātē vismaz pagaidām visbiežāk ģimenēs ir divi bērni un mazāk. Par iemeslu visbiežāk atzīts nepietiekams materiālais stāvoklis, liecina Baltic International Bank Latvijas barometra aptauja. 

Skandināvi pārpērk tūrisma uzņēmumu Lietuvā, gaidāmas pārmaiņas arī Latvijā

Nīderlandes tiešsaistes ceļojumu organizācija Otravo paplašinās un iegādājas lietuviešu tiešsaistes ceļojumu aģentūru Interno Partneris, tādā veidā piesakot sevi Baltijas tirgū.

Zviedrijas ārlietu ministre: seksuāla uzmākšanās pastāv arī politiskā līmenī

Zviedrijas ārlietu ministre paudusi atbalstu aktuālai sociālo mediju kampaņai, kas pievērš uzmanību seksuālas izmantošanas un uzmākšanās gadījumiem visā pasaulē un aicinājusi arī poltiķus Zviedrijā pievērsties šīs problēmas risināšanai.

DB: Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki

Jau vairāk nekā desmit gadus Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki, vēsta laikraksta Dienas Bizness izdotais ikgadējais žurnāls 100 Latvijas lielākie pelnītāji.