bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 05.12.2016 | Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs
LatviaLatvija

Pētnieks: Labākajā gadījumā varam rēķināties ar 2 500 konteineriem no Ķīnas gadā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Vairāk nekā 99% Ķīnas eksporta uz Eiropu tiek transportēts pa jūru. Pagājušajā gadā tādā veidā tika pārvadāti vairāk nekā desmit miljoni kravas konteineru ar produkciju vairāk nekā 350 miljardu eiro vērtībā. Viena konteinera transportēšanas vidējās izmaksas pēdējo septiņu gadu laikā ir bijušas apmēram 1 185 dolāri. 2015.gadā tās samazinājās līdz pat 629 dolāriem par konteineru; tam par iemeslu kļuva nesen uzbūvēto kravas kuģu skaita pieaugums – pasūtījums, kas tika veikts vēl pirmskrīzes laikā, portālam Delfi norāda domnīcas CERTUS pētnieks Dr. Sergejs Gubins.

«Salīdzinājumam – pagājušajā gadā no Ķīnas uz Eiropu pa dzelzceļu tika transportēti tikai 50 tūkstoši kravas konteineru. Tas ir kā piliens jūrā. Pat Latvijas tranzīta nozarei tas ir neliels apjoms – tikai 2015. gadā vien Rīgas ostā tika pārkrauti 355 tūkstoši konteineru. Ja ņem vērā, ka viena konteinera transportēšana pa dzelzceļu no Ķīnas uz, piemēram, Vācijā izvietoto Duisburgas loģistikas centru izmaksā 2 400 dolārus, tad nelielais apjoms nav nekāds pārsteigums,» norāda Gubins.

«Turklāt, pagaidām puse konteineru, kas no Ķīnas uz Eiropu nogādāti pa dzelzceļu, atpakaļ uz Ķīnu dodas pa jūras ceļu. Latvijas ģeogrāfiskais izvietojums ļauj piesaistīt Latvijas ostām kravas, kas tiek sūtītas uz Skandināviju. Eksports uz Zviedriju un Norvēģiju ir 3% no kopējā Ķīnas eksporta apjoma uz Eiropu, vēl 2% tiek sūtīti uz Dāniju. Atliek secināt, ka šobrīd varam rēķināties labākajā gadījumā ar 5% jeb 2 500 konteineriem gadā. Nedaudz. Skaidrs, ka nav vērts gaidīt lielāku kravas plūsmu, pastāvot pašreizējām cenām,» turpina pētnieks.

Pēc viņa sacītā, «Ķīnas iniciatīva Jaunais zīda ceļš ir vērsta arī uz dzelzceļa pārvadājumu attīstību no Āzijas uz Eiropu; tās mērķis ir transporta izmaksu samazināšana, palielinot kravu pārvadājumu efektivitāti un apjomu. Ķīna apgalvo, ka gatava pat investēt transporta infrastruktūrā. Kāpēc Ķīnai tas ir nepieciešams, ja jau šobrīd ir iespēja salīdzinoši lēti fraktēt kuģus? Tādēļ, lai veicinātu ekonomisko attīstību valsts rietumu provincēs, kurām nav izejas uz jūru un kurās investīcijas ražošanā ir nelielas, jo transportēšanas izmaksas produkcijas piegādei ir nesalīdzināmi augstākas nekā piejūras reģionos valsts austrumos. Pastāvot attīstītai dzelzceļa satiksmei, būtu iespējams tā vietā, lai mestu līkumu caur Ķīnas austrumiem, kravas nosūtīt caur Krieviju un Kazahstānu tieši uz Eiropu.

(..) Saskaņā ar OECD pētījumiem pēc 15-35 gadiem no Ķīnas uz Eiropu pa dzelzceļu varētu tikt transportēts viens miljons kravas konteineru gadā. Latvija varētu rēķināties ar 50 tūkstošiem konteineru, kas tiek sūtīti uz Skandināviju. Par laimi, šajā gadījumā, manuprāt, iespēja, ka Krievija varētu bloķēt Latvijas ostas, ir neliela, jo dzelzceļa pārvadājumi konkurē ar jūras pārvadājumiem. Tas nozīmē, ja Krievija pieņemtu lēmumu virzīt Ķīnas preces tikai uz savām ostām, tā var palikt pavisam bez kravām, kuras drīzāk tiktu sūtītas pa jūru, apejot Krieviju (vai caur Kaukāzu un Turciju, izmantojot TRACECA transporta koridoru). Šajā gadījumā Latvijas un Krievijas ekonomiskās intereses sakrīt,» uzsver pētnieks, piebilstot, ka šobrīd skaidrs ir tikai tas, ka Ķīnas kravu apjoms uz Latviju tuvākajā laikā būtiski nepalielināsies.

Ref: 102.000.102.14020


Pievienot komentāru

Lietuvā ar TV reklāmām brīdina par Krievijas spiegu vervēšanu

Lietuvas televīzijā tiek rādīti informatīvi reklāmas rullīši, kuros iedzīvotāji tiek mudināti uzmanīties no svešinieku laipnībām un zvanīt uz informatīvu tālruni, lai pārliecinātos, vai sastaptie svešinieki nemēģina tos ievilināt spiegošanā par labu ārvalstu aģentiem.

Latvijas uzņēmēju lielākās bažas – nodokļi, korupcija un darbaspēka trūkums

Baltijas valstu uzņēmēji ir vienisprātis, ka tuvākā gada laikā ekonomikas izaugsme būtiski nemainīsies. 84% Lietuvas un Igaunijas uzņēmumu vadītāju tuvākajos trīs gados prognozē biznesa ieņēmumu pieaugumu. Latvijā to sagaida 76% aptaujāto, secināts PwC CEO Survey veiktajā aptaujā.

CIDO paplašina eksportu uz eksotiskajām valstīm

Šogad uzsākot sulu eksportu uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem, SIA CIDO Grupa paplašinājusi eksporta daļu eksotisko valstu grupā, kas kopā ar Krievijas un citu valstu tirgiem veido 12% no uzņēmuma kopējā produkcijas pārdošanas apjoma. Uzņēmumā norāda, ka pirmo kravu panākumi ir labi, un tas ļauj cerēt uz labiem panākumiem jaunajā tirgū arī nākotnē.

BALTA: Izaugsme nedzīvības apdrošināšanas tirgū apsteigusi IKP pieauguma rādītājus

Neskatoties uz kopējo Latvijas nedzīvības apdrošināšanas tirgus lēno izaugsmi, kas pirmajos trīs ceturkšņos sasniegusi vien 6%, apdrošināšanas sabiedrība BALTA šī gada deviņus mēnešus noslēgusi ar 3,2 miljonu eiro neto peļņu. Kā informē kompānijas pārstāvji, kopējā uzņēmuma izaugsme šogad, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, sasniegusi 14%.

Investori: Iemeslu investēt Latvijā ik gadu kļūst arvien mazāk

Neraugoties uz politikas veidotāju centieniem sakārtot uzņēmējdarbības vidi un padarīt to labvēlīgāku, pēdējo 12 mēnešu laikā būtiski uzlabojumi nav manāmi, un Latvijas pievilcība investoru acīs joprojām neuzlabojas.

Rūpniecības produkcijas apjomam 6,7% pieaugums

Šā gada oktobrī, salīdzinot ar 2015.gada oktobri, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās Latvijā pieauga par 6,7%. Ražošanas apjoma kāpums bija apstrādes rūpniecībā par 7,0%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 9,8% un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 5,1%.

Ukrainā traģisks noslēgums pārpratuma apšaudei starp policistiem

Ukrainā 4.decembrī pārpratuma dēļ notikusi apšaude starp divām policijas vienībām, kurām, vienai otru uzskatot par noziedzniekiem, nošauti pieci policisti, norādījusi Ukrainas Iekšlietu ministrija.

Aplēstas summas, ko ES ik gadu zaudē viltojumu un pirātisma dēļ

Tirgū esošo viltoto preču dēļ katru gadu deviņās nozarēs tiek zaudēti vairāk nekā 48 miljardi eiro jeb 7,4% no kopējā pārdošanas apjoma, aprēķināts vairākos Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja pētījumos, kas veikti ar Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centra palīdzību.

Saskaņai un tās palīgorganizācijām dāsnas summas ziedo maksātnespējīgie

Partijai Saskaņa arī pagājušais – starpvēlēšanu gads – bija ražens. Ziedojumos tā saņēma 76 000 eiro, biedra naudās 27 000. Ražīgs gads bija arī Saskaņas satelītorganizācijām.

Vai Renci demisijai Itālijā sekos populistu uznāciens?

Itālijā, zaudējis referendumā par politiskās sistēmas reformām, par demisiju paziņojis premjerministrs Mateo Renci, bet gatavību pārņemt varas grožus paudusi eiroskeptiskā partija Pieczvaigžņu kustība

Turpinās izskatīt smagos noziegumos apsūdzētā Lemberga krimināllietu

Rīgas apgabaltiesā pirmdien, 5.decembrī, plkst.11 plānots turpināt izskatīt smagos noziegumos apsūdzētā Aivara Lemberga krimināllietu, kas novembra beigās tika noņemta no izskatīšanas tiesneša Borisa Geimana slimības dēļ.

Nauda deputātu kvotās izšķiesta, atbildību neviens negrib uzņemties

Tā saucamās deputātu kvotas radās vēl 90.gadu beigās - premjera Viļa Krištopāna mazākuma valdība ar tām divu miljonu latu apmērā panāca opozīcijas atbalstu budžetam. Kopš tā laika iespēja deputātiem dalīt naudu dažādām grāmatām, filmām, pašvaldību muzejiem un ceļiem kļuvusi par neatņemamu budžeta sastāvdaļu. Šogad notika līdzīgi - tikai pārsteidza mērogs.

Valsts pārvaldē e-projektos neatbilstoši iztērēti astoņi miljoni eiro

Dažādos ministriju pasūtītajos e-projektos par neatbilstoši iztērētiem atzīti 7,9 miljoni eiro. Tas nozīmē, ka struktūrfondu vietā šī nauda jāsedz Latvijas nodokļu maksātājiem.

Pētījums: Igaunija narkotiku patēriņā - vadošā Baltijā

Kā liecina pētījums «Eiropas Narkotiku ziņojums 2016», aizliegto vielu patēriņš Igaunijā kopumā ir būtiski lielāks nekā Latvijā un Lietuvā, turklāt augstāks par Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem attiecībā uz marihuānu, amfetamīnu un ekstazī.

Meteorologi šonedēļ prognozē straujus gaisa temperatūru kontrastus

Nedēļas sākums Latvijā gaidāms ar mainīgiem laika apstākļiem - pirmdien, 5.decembrī, līdz ar brāzmainiem dienvidrietumu, rietumu vējiem, kas daudzviet sasniegs vēja brāzmas līdz 15-18 m/s, Latvijā sāks ieplūst siltāks gaiss.

Nedēļa Lietuvā. Lietuva pastiprinās aizsardzības sadarbību ar ASV

Lietuva parakstījusi pirmo divpusējo nolīgumu ar Amerikas Savienotajām Valstīm par sadarbības padziļināšanu aizsardzības jomā, kur skaidri definēta ASV spēku klātbūtne Lietuvā

Ekonomikas dienasgrāmata Latvija. Vilinās Brexit pārbēdzējus

Latvijā 2016.gada trešajā ceturksnī bijis vislēnākais iekšzemes kopprodukta pieaugums starp Baltijas valstīm, liecina Centrālās statistikas pārvaldes šonedēļ publicētā informācija. Premjerministram Mārim Kučinskim tas neliedz cerēt uz IKP pieaugumu 4-5% gadā.

FOTO: Ieguldot 3,3 miljonus eiro, K-rauta pārtop par K Senukai

Baltijas valstīs lielāko būvniecības, remonta un sadzīves preču tīklu pārvaldošā kompānija Kesko Senukai piektdien, 2.decembrī, Rīgā, Lucavsalas ielā, atklājusi Latvijā pirmo jaunās koncepcijas tīkla iepirkšanās centru K Senukai, kurā ieguldītas 3,3 miljonus eiro lielas investīcijas.

Deputāti nākamā gada budžetā «savējo projektiem» izdāļājuši rekordlielu summu

Valsts budžeta nauda, kura sadalīta nevis atbilstoši nozaru politikas prioritātēm, bet izdabājot politiķu vēlmēm un dažādu organizāciju lobijam, šogad sasniegusi rekordlielus apmērus - 2017.gada budžetā tā izdalīti 27,9 miljoni eiro, balstoties uz veiktajiem aprēķiniem.

Kritušies ienākumi no ārvalstu ceļotāju viesošanās Latvijā

Šā gada trešajā ceturksnī tekošais konts Latvijā veidoja 93,4 miljonu eiro pārpalikumu jeb 1,5% no iekšzemes kopprodukta, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile.

airBaltic pārdos Boeing 737 lidmašīnas, nomainot tās pret Bombardier CS300

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic, pakāpeniski atjaunojot floti ar Kanādas Bombardier ražotājām CS300 lidmašīnām, pārdos Boeing 737 lidmašīnas, norāda lidsabiedrības izpilddirektors Martins Gauss.

Pētījums: No Lietuvas drīzumā emigrēs miljonais iedzīvotājs

Lietuvas statistiķi aplēsuši, ka katru dienu ar mērķi meklēt labāku dzīvi Skandināvijā un Rietumeiropā lidmašīnās sēžas ap 120 lietuviešu. Aplēses liecina, ka 2016.gadā emigrācijas vilnis pastiprinājies un decembrī valsti varētu pamest 1 000 000. lietuvietis kopš valsts iestāšanās Eiropas Savienībā.

Aktīvo vēlētāju skaits pirms nākamā gada pašvaldību vēlēšanām turpina sarukt

Nākamā gada 3.jūnija pašvaldību vēlēšanās noteikti piedalīties plāno 47% balsstiesīgo pilsoņu, liecina pētījumu centra SKDS pēc Centrālās vēlēšanu komisijas pasūtījuma šā gada novembrī veiktā vēlētāju aptauja.

Trīs Eiropas lielpilsētās plāno aizliegt auto ar dīzeļdzinējiem

Meklējot iespējas uzlabot gaisa kvalitāti, Parīzes, Madrides un Atēnu mēri 1.decembrī pauduši apņēmību panākt dīzeļmotoru vieglo un kravas automašīnu aizliegumu šajās pilsētās līdz nākamās desmitgades vidum.

Igaunijā uz pēkšņām militārām mācībām izsauc 300 rezervistus

Igaunijas valdība 1.decembrī pieņēmusi rīkojumu sarīkot pēkšņas militāras mācības, lai pārbaudītu rezervistu spēju būt kaujas gatavībā 24 stundu laikā.