bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 17.12.2017 | Vārda dienas: Teiksma, Hilda
LatviaLatvija

Pētnieks: Padomju gados Latvija PSRS kasē iemaksāja vairāk, nekā no tās saņēma

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Gatavojot pētījumu par padomju laikiem, Vidzemes augstskolas rektors Gatis Krūmiņš Latvijas Bankas dokumentu kaudzēs pašam par lielu pārsteigu atrada mapes, kur uzskaitīti maksājumi, ko Latvijas PSR pārskaitīja Padomju savienības kasē.

«Es biju diezgan lielā šokā kā pētnieks. Jo man arī kaut kā bija iegājies, ka noteikti viss, kas attiecas uz militārajām lietām, ir izvests projām. Te nekas nav pieejams. Neviens neko nezina. Un tad skatos, ka pilnīgi visas lietas, kas attiecas uz finansēm, uz visiem norēķiniem Latvijas teritorijā – vai tie ir militārie budžeti, kādi ir budžeta tēriņi, kādas investīcijas valstī – pilnīgi viss ir pieejams. Viņi vienkārši stāv. Centrālās grāmatvedības atskaites. Kam viņas var būt interesantas? Loģiski, ka nevienam. Neviens viņas nav skatījis. Es tās ieraudzīju un skaidrs, ka milzīgs pamats fundamentālam pētījumam. Tad tos dokumentus sāku klasificēt un skatīties, lai saprastu metodi un sistēmu. Nonācu līdz slēdzienam, ka līdz pat pēdējai kapeikai, pilnīgi visi dokumenti ir pieejami. No 1946. līdz 1991.gadam,» TV3 raidījumam Nekā personīga stāsta Vidzemes augstskolas rektors, Dr.hist. Krūmiņš.

Pētnieks līdzīgus vērtīgus dokumentus atradis arī Lietuvā un Igaunijā. Piemēram, Lietuvas arhīvu materiāli atklāj, ka pēc 2.pasaules kara PSRS represīvajām iestādēm gadā Latvijas kaimiņvalstī tērēja aptuveni pusmiljardu rubļu, kas bija krietni vairāk nekā Latvijai un Igaunijai kopā. Ar šo naudu finansēja čekistus un armiju, kam bija jālikvidē tolaik ļoti spēcīgā Lietuvas nacionālās pretošanās kustība.

Krietni svarīgāki atklājumi skar Latviju. Konkrēti skaitļi budžetu atskaitēs parāda, ka valsts nevis peldējās naudā, ko tai dāsni deva Maskava, bet PSRS kasē iemaksāja vairāk nekā no tās saņēma.

«Tas ir tas kopējais katls, kas tika Latvijā savākts – 85 miljardi rubļu. Tad uz Latvijas PSR budžetu aizgāja 44,3 miljardi, uz PSRS 40,6 miljardi. Un tad no šīs summas kaut kāda daļa atgriežas. Tas, kas atgriežas – tie ir 24,7 miljardi. Un starpība ir 15,9 miljardi. Tad padomju propaganda stāstīja par ko – viņi par šo vispār nestāstīja, ka šī nauda aiziet prom (40,6 miljardi rubļu). Par armiju un VDK arī nestāstīja (13,3 miljardi rubļu). Bet viņi stāstīja, ka Latvijas PSR budžets tika dotēts. Un citi izdevumi – tātad 7,3 miljardi. Tā ir tā infrastruktūra un vissavienības uzņēmumi. Bet ir jāsaprot tas, ka tā summa, kas aizgāja, ir daudz lielāka. Un tā, kas atgriezās, ir stipri vien mazāka. Un tas, kas atgriezās – liela daļa bija armija. Un tur ir tā fundamentālā starpība ar to, ko šie dokumenti parāda un pierāda,» stāsta Krūmiņš.

PSRS centrālās bankas Latvijas filiāles gatavoto dokumentu kopijas atrodas arhīvos Maskavā. Krūmiņam pazīstami vēsturnieki tos ir pārbaudījuši un pārliecinājušies, ka tajos skaitļi ir tieši tādi paši kā eksemplāros Rīgā.

«Kad es arī saviem kolēģiem vēsturniekiem pirmo reizi prezentēju šo, tad cilvēki arī leca kājās un teica – nevar būt. Nu, tas nevar būt! Nu, tas nevar būt! Arī mana pirmā reakcija, kad paņēmu tos dokumentus, es domāju – vai es tur neesmu kaut ko sajaucis? Kaut ko nesaprotu? Jo tas mūsos ir ļoti ielikts iekšā… Jo tā ir viena no propagandas pamatlietām – ja tev ilgstoši kaut ko runā, tu to varbūt nepieņem, bet beigās tomēr pieņem. Uz to propagandas mašīna strādā un to Krievija ļoti labi saprot. Ka tas jau ir iesēdies diezgan dziļi,» uzskata pētnieks.

Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs par vēsturnieku atklājumiem runā izvairīgi. Viņaprāt tie neko vēl nepierāda. «Nu dokumenti…. Ir dažādi vēsturnieki. Ir dažādi dokumenti. Es šos visus dokumentus neesmu analizējis no dažādiem skatu punktiem. Bet analizēt dokumentus vienpusēji es neieteiktu,» izteicies vēstnieks.

Jaunatklātie dokumenti būtiski palīdzēs strādāt komisijai, kas apzina okupācijas laikā Latvijai nodarītos zaudējumus. Līdz šim aprēķinātā summa ir liela – 300 miljardi eiro. Tie ir nodarītie zaudējumi ekonomikai, un drīz būs gatavi aprēķini par kaitējumu videi.

Pirms gada Baltijas valstu tieslietu ministri vienojās, ka zaudējumi no padomju režīma jāaprēķina visām trim valstīm kopā un kopā jāgatavo iespējamā prasība Krievijai. Tas varētu notikt jau tuvāko gadu laikā.

«2020.gadā visas trīs Baltijas valstis varētu jau sagatavot kopīgu prasību paketi. Mēs no šī gada sākam strādāt pie juridiskā pamatojuma izstrādes. Tas nav vienkāršs. Tas ir sarežģīts un tad arī šos jautājumus pētam, kādā veidā un kādā institūcijā to varētu iesniegt. Un kādā formātā,» komentē PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma upuru skaita un masu kapu vietu noteikšanas, informācijas par represijām un masveida deportācijām apkopošanas un Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu aprēķināšanas komisijas locekle Ruta Pazdere.

Viena no prasībām varētu būt arī par izsūtītajiem Latvijas iedzīvotājiem. Cilvēktiesību tiesas bijusī tiesnese Ineta Ziemele piekrīt, ka Latvija kopā ar Lietuvu un Igauniju šādu prasību var gatavot. Bet līdz tam mums pašiem būtu jātiek skaidrībā – vai patiešām vēlamies noskaidrot padomju laika radītās sekas un arī valsts vadītāji, diplomāti ir gatavi par to iestāties.

«Rīgas pašvaldības vadītājs jau arī pasmējās par šo ciparu. Un tas ir tas, par ko es runāju. Mums jau Latvijā pašiem ar sevi jātiek galā. Nevar būt tā, ka vienā līmenī viena ministrija šo jautājumu mēģina virzīt, bet citi koalīcijas partneri vai pašvaldības brīnās un nesaprot, par ko vispār ir stāsts. Viss ir kārtībā. Mēs uztaisām šo fantastisko filmu Melānijas hronika un viss? Nē! Nē! Tas stāsts ir milzīgs. Un mēs to esam visu laiku tikai stiepuši garumā. Es domāju, ka jautājums, kas medijiem noteikti būtu jāuzdod – kā tiek īstenota Saeimas 2005.gada deklarācija par okupāciju. Sāksim ar to…,» teic Satversmes tiesas tiesnese, bijusī Eiropas cilvēktiesību tiesas tiesnese Ineta Ziemele.

«Es nebiju lietas kursā. Neviens to nebija pacēlis augšā. Tas, protams, nav labi, ka Saeima pieņem deklarāciju, bet tā nepaliek dienaskārtībā,» šādi, vaicāts par deklarāciju, atbild Ministru prezidents Māris Kučinskis. «Es esmu viens no cilvēkiem, kas ir vairāk vērsts uz nākotni, un mums ir jācīnās par labāku ekonomisko situāciju. Mums ir jāveic reformas. Izglītība jāreformē. Ja mēs visu laiku tikai pagātnē mēģināsim koncentrēties, aizmirsīsies visas mūsu problēmas šodien, kas mums ir jārisina. Lietas, kas ir Latvijas nacionālās vērtības aizmirst nekādā gadījumā nevajag. Bet īpaši kaut ko celt no pagātnes, kaut ko rēķināt – īsti neredzu, ka tas būtu pirmais valdības uzdevums, kas būtu jādara. Kas varētu novērst uzmanību no maksātnespējas procesa, ekonomiskās attīstības, nepieciešamajām reformām, bet tad man pašam būtu kauns,» tā Ministru prezidents no Zaļo un zemnieku savienības.

Ref: 102.000.102.13938


Pievienot komentāru

  1. Imants Parādnieks teica:

    Virsnieki mana dienesta laikā Ventspilī – par Latviju/latviešiem:”Aņi dobrotno rabotajut! I malo vorujet! Každij moskovskij rubļ – dajot samuju boļšuju pribiļ v sojuze! “

    +1 0 -1 0

Nedēļa Lietuvā. Piedāvās brīvprātīgu alkohola paradumu pārbaudi

Lietuvas veselības ministrs apstiprinājis alkohola pārbaužu piedāvāšanu visiem darbspējīgā vecuma iedzīvotājiem, kuri vien apmeklēs ārstniecības iestādes, lai šādi uzzinātu vairāk par lietuviešu dzeršanas paradumiem un attiecīgos gadījumos norādītu uz atkarības iespēju.

BNN nedēļas apkopojums: Putina sekmētaja Ždanoka. Obligātā veselības apdrošināšana. Cīņa par Āgenskalna tirgu

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Patiesība; Cīņa; Kritums; Viedoklis; Virzība; Nākotne; Taisnība, Sēras.

Šonedēļ reģistrēts dienas laikā lielākais avāriju skaits

Aizvadītajā dienā Latvijā reģistrēts 121 ceļu satiksmes negadījums, kuros cietuši desmit cilvēki, bet viens cilvēks gājis bojā, informē Valsts policija. Šis šonedēļ esot lielākais vienas dienas laikā reģistrēto avāriju skaits.

Samazināts atļautais braukšanas ātrums uz Dienvidu tilta

Lai paaugstinātu satiksmes drošību no piektdienas, 15.decembrī, samazināts atļautais braukšanas ātrums uz Dienvidu tilta līdz 50 kilometriem stundā, informē Rīgas domes Satiksmes departaments.

Citadele Index: Uzņēmēji optimistiski par ekonomikas izaugsmi

Pēc četru gadu pārtraukuma optimisms novērojams visās Latvijas uzņēmējdarbības nozarēs. Jau trešo ceturksni pēc kārtas Citadele Index vērtība pārsniedz 50 punktu robežu, un uzņēmēji ir pozitīvi noskaņoti gan par ekonomiku valstī, gan savām finansēm.

Vaidere: Breksit sarunu pirmajā kārtā vairāk piekāpusies Lielbritānija

Breksit sarunu pirmajā kārtā vairāk piekāpusies Lielbritānija, norāda Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere.

No katra nodokļos samaksātā eiro 10 centi paredzēti veselības nozarei

Ņemot vērā, ka par nākamā gada valsts budžeta prioritātēm ir noteiktas veselības aprūpe, valsts iekšējā un ārējā drošība, kā arī atbalsts demogrāfijas pasākumiem. Veselībai 2018.gadā tiek novirzīts 11,1%, kas kopā ar veselību saistīto izglītību kopumā ir 1 018,2 miljoni eiro. Līdz ar to no viena nodokļos samaksātā eiro desmit centi tiek paredzēti veselības nozarei, teikts Finanšu ministrijas ziņojumā.

Rīgas siltums pirks Rīgas BioEnerģijas kapitāldaļas

AS Rīgas siltums valde pieņēmusi lēmumu izmantot pirmpirkuma tiesības 50% SIA Rīgas BioEnerģija kapitāla daļu iegādei, informē Rīgas siltums pārstāvji. Turklāt pirkuma summa netiek atklāta.

Advokāte mēģina cietumā ienest narkotikas

Narkotiku nelikumīgas aprites noziegumu izmeklēšanas prokuratūra tiesai nosūtīja krimināllietu attiecībā pret kādu advokāti, kura mēģināja ienest narkotiskās un psihotropās vielas personai, kura ievietota ieslodzījuma vietā Rīgas Centrālcietumā.

ES līderi nespēj vienoties par bēgļu politiku; gaidāms smags uzdevums

Eiropas Savienības līderi piektdien, 15.decembrī, rītā nav spējuši atrisināt bloka austrumu un rietumu valstu domstarpības par bēgļu politiku, un viņus sagaida smags uzdevums reformēt patvēruma politiku līdz nākamā gada jūnijā noteiktajam gala termiņam, vēsta samita dalībnieki.

Latvijas Banka paaugstina IKP pieauguma prognozi šim gadam līdz 4,7%

Latvijas Banka paaugstinājusi iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš lēstajiem 4,2% līdz 4,7%, vēsta Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Iedzīvotāju noskaņojums par valdības darbu joprojām ir negatīvs

Vislielāko neapmierinātību iedzīvotāji pauduši par Latvijas situācijas attīstību kopumā, kā arī par valdības darbu. Lai gan iepriekš valdības darba vērtējums bija pakāpies par četriem punktiem, tagad tas atkal par diviem ir noslīdējis, liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometrs dati.

Plūdu dēļ slēgts vēl viens autoceļu posms

Ilgstošu nokrišņu dēļ no piektdienas, 15.decembra, ir slēgts vietējas nozīmes ceļš Iecava-Lambārte, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

Baltijas jūrā uz trim mēnešiem aizliedz zušu zveju

Eiropas Savienības Zivsaimniecības padome ir pieņēmusi lēmumu - aizliegt zušu zveju uz trim mēnešiem 2018.gadā visos ūdeņos, tostarp arī Baltijas jūrā. Lai gan Pasaules Dabas Fonds un citas Eiropas vides organizācijas to vērtē kā atzīstamu pirmo soli, tomēr šiem centieniem būs maza ietekme uz būtiskāko problēmu - zušu populācijas apjomi dramatiski sarūk.

Latvijas tūrisma mītnēs viesu pavadīto nakšu skaits pieaudzis par 12%

Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs šogad desmit mēnešos viesu pavadīto nakšu skaits palielinājies par 12% salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu, sasniedzot 4,32 miljonus.

Rīgas dome apstiprina pilsētas 2018.gada budžetu ar 48 miljonu eiro deficītu

Rīgas dome apstiprina pašvaldības 2018.gada budžetu, kas paredz, ka galvaspilsēta nākamo gadu noslēgs ar 48,28 miljonu eiro lielu budžeta deficītu.

Somijas gaļas lielražotājs ieguldīs Igaunijas rūpnīcā 8 miljonus

Patēriņam gatavo gaļas produktu tirgus segmentā pastāv strauja izaugsme, tā novērojis Baltijā strādājošais Somijas gaļas pārstrādes uzņēmums HKScan, kas gatavojas ieguldīt astoņus miljonus eiro tam piederošā pārstrādes rūpnīcā Igaunijā.

LTRK: Elektrības rēķinu palielināšana desmitiem tūkstošu uzņēmumu ir nepieļaujama

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera kategoriski iebilst pret to, ka lielākajai daļai mazo un vidējo uzņēmumu, obligātās iepirkuma komponentes diferencēšanas dēļ no nākamā gada sākuma pieaugs rēķins par elektroenerģiju, uzskatot, ka tādējādi šai komersantu grupai tiek ieviests jauns papildu nodoklis, padarot viņus vēl konkurēt nespējīgākus.

Citadele banka izsniegusi miljonu eiro Rigvir ražotājam

Rigvir holdinga uzņēmums SIA Latima no bankas Citadele saņēmis 994 000 eiro aizdevumu jaunā Rigvir Zinātniskā centra - aktīvās substances ražotnes un pētniecības laboratorijas pabeigšanai, vēsta uzņēmumā.

Bondars svētku brīvdienās domās, vai palikt LRA

Nepamierināts ar vairākiem Latvijas Reģionu apvienības lēmumiem, Rīgas domnieks Mārtiņš Bondars svētku brīvdienās domāšot, vai palikt šajā politiskajā spēkā.

Tusks atzīst ES bēgļu kvotu sistēmu par neiedarbīgu un norāda uz austrumu-rietumu šķelšanos

Pirms Eiropas Savienības galotņu sanāksmes šonedēļ, tās priekšsēdētājs un arī ES Padomes galva Donalds Tusks (Donald Tusk) vērtējis, ka bēgļu kvotu sistēma bloka teritorijā izrādījusies neiedarbīga, turklāt tā izgaismojusi asas pretrunas šajā jomā starp austrumu un rietumu dalībvalstīm.

Asociācija: Nepērc dāvanu kredītā; grimšana parādos turpināsies

Ziemassvētku dāvanu pirkšanas drudžainākajā laikā ar aicinājumu Nepērc dāvanu kredītā! pie iedzīvotājiem vēršas Latvijas kredītņēmēju asociācija, kas ir pārliecināta - pēc svētkiem, kad neapdomīgi un pārlieku viegli pieejamie kredīti būs jāsāk atdot, būs simtiem, pat tūkstošiem cilvēku, kuri to nespēs izdarīt.

Bičkovičs aicina tiesnešus būt atbildīgiem un stiprināt tiesu varas reputāciju

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs aicina tiesnešus departamentos objektīvi izvērtēt situāciju, kad publiskajā telpā tiek apšaubīta tiesu sistēmas reputācija saistībā ar maksātnespējas procesu tiesvedībām.

Aptur vēl vienu «aplokšņu algas» izmaksātāju grupējumu

VID Finanšu policijas pārvalde, veicot 26 kratīšanas Rīgā, Ikšķilē un Valmierā, apturējusi kārtējā noziedzīgā grupējuma darbību, kas izvairījusies no nodokļu nomaksas izmaksājot darbiniekiem «aplokšņu algas». Nenomaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli un neveicot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, valsts budžetam nodarīti zaudējumi vairāk nekā 220 tūkstošus eiro.

Cido Grupa trīs ceturkšņos pieaudzis līdz 49 miljoniem eiro

Dzērienu ražotāja Baltijā SIA Cido Grupa apgrozījums šogad pirmajos trīs ceturkšņos ir pieaudzis līdz 49 miljoniem eiro, kas ir par 4% vairāk, salīdzinot ar pērnā gada tādu pašu periodu.