bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 29.06.2017 | Vārda dienas: Paulis, Pauls, Pāvils, Pēteris
LatviaLatvija

Pētnieks: Padomju gados Latvija PSRS kasē iemaksāja vairāk, nekā no tās saņēma

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Gatavojot pētījumu par padomju laikiem, Vidzemes augstskolas rektors Gatis Krūmiņš Latvijas Bankas dokumentu kaudzēs pašam par lielu pārsteigu atrada mapes, kur uzskaitīti maksājumi, ko Latvijas PSR pārskaitīja Padomju savienības kasē.

«Es biju diezgan lielā šokā kā pētnieks. Jo man arī kaut kā bija iegājies, ka noteikti viss, kas attiecas uz militārajām lietām, ir izvests projām. Te nekas nav pieejams. Neviens neko nezina. Un tad skatos, ka pilnīgi visas lietas, kas attiecas uz finansēm, uz visiem norēķiniem Latvijas teritorijā – vai tie ir militārie budžeti, kādi ir budžeta tēriņi, kādas investīcijas valstī – pilnīgi viss ir pieejams. Viņi vienkārši stāv. Centrālās grāmatvedības atskaites. Kam viņas var būt interesantas? Loģiski, ka nevienam. Neviens viņas nav skatījis. Es tās ieraudzīju un skaidrs, ka milzīgs pamats fundamentālam pētījumam. Tad tos dokumentus sāku klasificēt un skatīties, lai saprastu metodi un sistēmu. Nonācu līdz slēdzienam, ka līdz pat pēdējai kapeikai, pilnīgi visi dokumenti ir pieejami. No 1946. līdz 1991.gadam,» TV3 raidījumam Nekā personīga stāsta Vidzemes augstskolas rektors, Dr.hist. Krūmiņš.

Pētnieks līdzīgus vērtīgus dokumentus atradis arī Lietuvā un Igaunijā. Piemēram, Lietuvas arhīvu materiāli atklāj, ka pēc 2.pasaules kara PSRS represīvajām iestādēm gadā Latvijas kaimiņvalstī tērēja aptuveni pusmiljardu rubļu, kas bija krietni vairāk nekā Latvijai un Igaunijai kopā. Ar šo naudu finansēja čekistus un armiju, kam bija jālikvidē tolaik ļoti spēcīgā Lietuvas nacionālās pretošanās kustība.

Krietni svarīgāki atklājumi skar Latviju. Konkrēti skaitļi budžetu atskaitēs parāda, ka valsts nevis peldējās naudā, ko tai dāsni deva Maskava, bet PSRS kasē iemaksāja vairāk nekā no tās saņēma.

«Tas ir tas kopējais katls, kas tika Latvijā savākts – 85 miljardi rubļu. Tad uz Latvijas PSR budžetu aizgāja 44,3 miljardi, uz PSRS 40,6 miljardi. Un tad no šīs summas kaut kāda daļa atgriežas. Tas, kas atgriežas – tie ir 24,7 miljardi. Un starpība ir 15,9 miljardi. Tad padomju propaganda stāstīja par ko – viņi par šo vispār nestāstīja, ka šī nauda aiziet prom (40,6 miljardi rubļu). Par armiju un VDK arī nestāstīja (13,3 miljardi rubļu). Bet viņi stāstīja, ka Latvijas PSR budžets tika dotēts. Un citi izdevumi – tātad 7,3 miljardi. Tā ir tā infrastruktūra un vissavienības uzņēmumi. Bet ir jāsaprot tas, ka tā summa, kas aizgāja, ir daudz lielāka. Un tā, kas atgriezās, ir stipri vien mazāka. Un tas, kas atgriezās – liela daļa bija armija. Un tur ir tā fundamentālā starpība ar to, ko šie dokumenti parāda un pierāda,» stāsta Krūmiņš.

PSRS centrālās bankas Latvijas filiāles gatavoto dokumentu kopijas atrodas arhīvos Maskavā. Krūmiņam pazīstami vēsturnieki tos ir pārbaudījuši un pārliecinājušies, ka tajos skaitļi ir tieši tādi paši kā eksemplāros Rīgā.

«Kad es arī saviem kolēģiem vēsturniekiem pirmo reizi prezentēju šo, tad cilvēki arī leca kājās un teica – nevar būt. Nu, tas nevar būt! Nu, tas nevar būt! Arī mana pirmā reakcija, kad paņēmu tos dokumentus, es domāju – vai es tur neesmu kaut ko sajaucis? Kaut ko nesaprotu? Jo tas mūsos ir ļoti ielikts iekšā… Jo tā ir viena no propagandas pamatlietām – ja tev ilgstoši kaut ko runā, tu to varbūt nepieņem, bet beigās tomēr pieņem. Uz to propagandas mašīna strādā un to Krievija ļoti labi saprot. Ka tas jau ir iesēdies diezgan dziļi,» uzskata pētnieks.

Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs par vēsturnieku atklājumiem runā izvairīgi. Viņaprāt tie neko vēl nepierāda. «Nu dokumenti…. Ir dažādi vēsturnieki. Ir dažādi dokumenti. Es šos visus dokumentus neesmu analizējis no dažādiem skatu punktiem. Bet analizēt dokumentus vienpusēji es neieteiktu,» izteicies vēstnieks.

Jaunatklātie dokumenti būtiski palīdzēs strādāt komisijai, kas apzina okupācijas laikā Latvijai nodarītos zaudējumus. Līdz šim aprēķinātā summa ir liela – 300 miljardi eiro. Tie ir nodarītie zaudējumi ekonomikai, un drīz būs gatavi aprēķini par kaitējumu videi.

Pirms gada Baltijas valstu tieslietu ministri vienojās, ka zaudējumi no padomju režīma jāaprēķina visām trim valstīm kopā un kopā jāgatavo iespējamā prasība Krievijai. Tas varētu notikt jau tuvāko gadu laikā.

«2020.gadā visas trīs Baltijas valstis varētu jau sagatavot kopīgu prasību paketi. Mēs no šī gada sākam strādāt pie juridiskā pamatojuma izstrādes. Tas nav vienkāršs. Tas ir sarežģīts un tad arī šos jautājumus pētam, kādā veidā un kādā institūcijā to varētu iesniegt. Un kādā formātā,» komentē PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma upuru skaita un masu kapu vietu noteikšanas, informācijas par represijām un masveida deportācijām apkopošanas un Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu aprēķināšanas komisijas locekle Ruta Pazdere.

Viena no prasībām varētu būt arī par izsūtītajiem Latvijas iedzīvotājiem. Cilvēktiesību tiesas bijusī tiesnese Ineta Ziemele piekrīt, ka Latvija kopā ar Lietuvu un Igauniju šādu prasību var gatavot. Bet līdz tam mums pašiem būtu jātiek skaidrībā – vai patiešām vēlamies noskaidrot padomju laika radītās sekas un arī valsts vadītāji, diplomāti ir gatavi par to iestāties.

«Rīgas pašvaldības vadītājs jau arī pasmējās par šo ciparu. Un tas ir tas, par ko es runāju. Mums jau Latvijā pašiem ar sevi jātiek galā. Nevar būt tā, ka vienā līmenī viena ministrija šo jautājumu mēģina virzīt, bet citi koalīcijas partneri vai pašvaldības brīnās un nesaprot, par ko vispār ir stāsts. Viss ir kārtībā. Mēs uztaisām šo fantastisko filmu Melānijas hronika un viss? Nē! Nē! Tas stāsts ir milzīgs. Un mēs to esam visu laiku tikai stiepuši garumā. Es domāju, ka jautājums, kas medijiem noteikti būtu jāuzdod – kā tiek īstenota Saeimas 2005.gada deklarācija par okupāciju. Sāksim ar to…,» teic Satversmes tiesas tiesnese, bijusī Eiropas cilvēktiesību tiesas tiesnese Ineta Ziemele.

«Es nebiju lietas kursā. Neviens to nebija pacēlis augšā. Tas, protams, nav labi, ka Saeima pieņem deklarāciju, bet tā nepaliek dienaskārtībā,» šādi, vaicāts par deklarāciju, atbild Ministru prezidents Māris Kučinskis. «Es esmu viens no cilvēkiem, kas ir vairāk vērsts uz nākotni, un mums ir jācīnās par labāku ekonomisko situāciju. Mums ir jāveic reformas. Izglītība jāreformē. Ja mēs visu laiku tikai pagātnē mēģināsim koncentrēties, aizmirsīsies visas mūsu problēmas šodien, kas mums ir jārisina. Lietas, kas ir Latvijas nacionālās vērtības aizmirst nekādā gadījumā nevajag. Bet īpaši kaut ko celt no pagātnes, kaut ko rēķināt – īsti neredzu, ka tas būtu pirmais valdības uzdevums, kas būtu jādara. Kas varētu novērst uzmanību no maksātnespējas procesa, ekonomiskās attīstības, nepieciešamajām reformām, bet tad man pašam būtu kauns,» tā Ministru prezidents no Zaļo un zemnieku savienības.

Ref: 102.000.102.13938


Pievienot komentāru

  1. Imants Parādnieks teica:

    Virsnieki mana dienesta laikā Ventspilī – par Latviju/latviešiem:”Aņi dobrotno rabotajut! I malo vorujet! Každij moskovskij rubļ – dajot samuju boļšuju pribiļ v sojuze! “

    +1 0 -1 0

Globālajā kiberuzbrukumā saredz saistību ar Ukrainā izstrādātu grāmatvedības programmu

Vairāku kiberdrošības uzņēmumu pārstāvji norādījuši, ka šīs nedēļas starptautiskajā kiberuzbrukumā, kas visnopietnāk skāris Ukrainu, bijusi iesaistīta Ukrainā izstrādātā grāmatvedības programma MEDoc.

Mainīsies Rīgas pilsētas pašvaldības īpašuma privatizācijas komisijas sastāvs

Rīgas domes Īpašuma komitejas sēdē akceptēja Rīgas domes lēmumprojektu par Rīgas pilsētas pašvaldības īpašuma privatizācijas komisijas izveidošanu.

Aptauja - 94% eiropiešu galvenokārt uzņem attēlus ar viedtālruni

Pētījumi rāda, ka viedtālruņi aizvieto citas ierīces, kļūstot par svarīgāko ierīci ceļojumam. 94% eiropiešu uzņem attēlus ar viedtālruni, noskaidrots Huawei vasaras pētījumā. Vairāk nekā 70% telefonā izmanto kartes. Čemodāns un viedtālrunis ar svarīgākajām lietotnēm kļuvuši par neatņemamu ceļojumu sastāvdaļu.

Itālija varētu ostās neielaist kuģus ar Vidusjūrā izglābtiem migrantiem

Itālijas valdība brīdinājusi Eiropas Savienību, ka valsts pārāk lielā migrantu pieplūduma dēļ varētu liegt ostās iebraukt ārvalstu kuģiem, kuri tajās atved migrantus. Itālijas pārstāvniecības ES vadītājs Maurizio Masari vēstulē brīdinājis Briseli, ka situācija ir kļuvusi «neilgtspējīga».

Lietā par 15 miljonu eiro piedziņu no Latvijas krājbankas valdes locekļiem atbildētāju vidū arī Bondars

Civillietā par solidāru 15 miljonu eiro piedziņu no septiņiem bijušajiem Latvijas krājbankas valdes locekļiem Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā atbildētāju vidū ir arī bijušais parlamentārietis, pašreizējais Rīgas domes deputāts Mārtiņš Bondars.

Lietuva vienojas par dabasgāzes piegādi no ASV

Lietuvas valsts gāzes tirdzniecības uzņēmums Lietuvos Duju Tiekimas šonedēļ pavēstījis, ka parakstījis vienošanos par dabasgāzes piegādi no Amerikas Savienotajām Valstīm un ka pirmā piegāde gaidāma augustā.

Degušās nelegālās atkritumu izgāztuves sakārtošanai pieteikušies trīs uzņēmumi

Jūrmalā degušās nelegālās atkritumu izgāztuves sakārtošanai Valsts vides dienestā pieteikušies trīs uzņēmumi - SIA Clean R, SIA Ragn-Sells un SIA Eco Baltia vide, norāda VVD sabiedrisko attiecību speciāliste Maruta Bukleviča.

VID: LU maģistrantūras absolventi saņem gandrīz par pusi lielāku algu nekā bakalauri

Latvijas Universitātē maģistra grādu ieguvušie vidēji saņem par 40% lielāku algu nekā bakalauri, liecina jaunākie pieejamie, apkopotie Valsts Ieņēmuma dienesta dati par LU absolventu darba samaksu. 

Notiek diskusijas par minimālās algas paaugstināšanas tempu

Pašlaik notiek diskusijas par minimālās algas paaugstināšanas tempu, piemēram, vai plānoto paaugstinājumu veikt divu vai trīs gadu laikā, komentē Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs, Saeimas deputāts Edgars Putra.

Lembergs visus apsveic, ka nauda nesmird!

Ne vien valsts galvenās amatpersonas novēloti komentē žurnāla Ir rīcībā nonākušas «Rīdzenes» sarunas, bet arī pats runātājs smagos noziegumos apsūdzētais politiķis Aivars Lembergs veltījis tikai divarpus minūtes, lai komentētu situāciju, vienlaikus nosaukdams žurnālisti par politisko prostitūtu.

Lai varētu veikt darījumus finanšu tirgos, uzņēmumiem jāsaņem LEI kodi

Juridiskām personām, kuras veic vai arī plāno veikt darījumus ar finanšu instrumentiem, ir laikus jāsaņem LEI kodi, lai varētu veikt darījumus finanšu tirgos, ziņo Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Ieteikumi iedzīvotājiem pirms gaidāmās ģimenes ārstu protesta akcijas

Ņemot vērā Latvijas ģimenes ārstu asociācijas pieteikto protesta akciju no šā gada 3.jūnijā, Nacionālais veselības dienests sniedz ieteikumus iedzīvotājiem situācijai, kad ģimenes ārsta praksē netiek nodrošinātas ārsta konsultācijas.

Valsts galvenās amatpersonas uztrauc - oligarhu sarunas veicinās neuzticību politiķiem

Ja šādas sarunas, kā oligarhu sarunas notiek, tas vēlreiz pierāda, ka sabiedrības neuzticība politiķiem pieaug trešdien, 28.jūnijā, pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Māri Kučinski norāda Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

RD koalīcija nevēlas iesaistīt sabiedrības pārstāvjus lemšanā par biļešu cenām

Rīgas domes koalīcija nevēlas iesaistīt sabiedrības pārstāvjus komisijā, kas lemj par biļešu cenām sabiedriskajā transportā, BNN ziņo Rīgas domes opozīcijas frakcija Latvijas attīstībai.

Otto Ozols: Viens Latvijas prezidents ir ticis nopirkts kā cūka uz tirgus plača..

«Skarbākā atziņa ir tā, ka Latvijas valstī tik milzīga ietekme bijusi personām ar tik plakanu un seklu domāšanu,» situāciju par nesen žurnālā Ir publicēto Rīdzenes sarunas portālā Delfi.lv komentē latviešu publicists Otto Ozols.

Maijā būvniecības izmaksas palielinājās par 0,2%

Šī gada maijā, salīdzinot ar aprīli, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 0,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Strādnieku darba samaksa pieauga par 0,4%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,3%, bet būvmateriālu cenas – par 0,2%.

Tiesa Igaunijā: Viendzimuma pāriem ir tiesības uz ģimenes dzīves aizsardzību

Igaunijas Augstākā tiesa atzinusi, ka arī viendzimuma pāriem ir tiesības uz ģimenes dzīves aizsardzību, precizējot Igaunijas tiesu jurisdikciju saistībā ar ārvalstnieku pieteikšanos uz tiesisko aizsardzību situācijās, kad norisinās tiesas procesi par uzturēšanās atļaujām.

Iedzīvotāji pārliecināti, ka pēc vēlēšanām jaunu darba vietu nebūs

Lielākā daļa aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pēc pašvaldību vēlēšanām jaunu darba vietu rašanās nav gaidāma, liecina darba portāla CV Market veiktā aptauja. «Kopējās tendences parāda, ka divas trešdaļas no sabiedrības netic politiskajai ietekmei uz labklājību,» aptaujas datus komentē CV Market personāla atlases vadītājs Kristaps Kolosovs.

Austrālijā pāris no Latvijas apsūdzēts 170'000 eiro izkrāpšanā

Austrālijā kāds pāris no Latvijas apsūdzēts vairāk nekā 250 000 Austrālijas dolāru izkrāpšanā, izmantojot viltus iepirkšanās tīmekļa vietnes, ziņo Austrālijas mediji.

Rīgas brīvostas valde pārvaldnieka amatā apstiprina Latvijas dzelzceļš padomes priekšsēdētāju Ansi Zeltiņu

Rīgas brīvostas pārvaldnieka amata pretendentu atlases komisija par labāko kandidātu atzinusi AS Latvijas dzelzceļš padomes priekšsēdētāju Ansi Zeltiņu.

Visvairāk viedtālruņos lejupielādē saziņas, sociālo tīklu un banku mobilās lietotnes

Ik gadu pieaugot viedtālruņu lietotāju skaitam, attiecīgi pieaug dažādu lietotņu jeb aplikāciju izmantošana. Kā rāda Swedbank veiktā aptauja, kopumā 87% iedzīvotāju lieto viedtālruni.

Portugāles mežu ugunsgrēku upurus pievīluši sakari ar glābšanas dienestiem

Pēc nesenajiem mežu ugunsgrēkiem Portugālē, kur miruši 64 cilvēki un cietuši 254, Portugāles valdība likusi izmeklēt glābšanas dienestu sakaru sistēmas traucējumus, jo tiek ziņots, ka 10 svarīgi ārkārtas zvani postošās ugunsnelaimes laikā nav sasnieguši ugunsdzēsējus.

Vairāk nekā puse pacientu brauc uz slimnīcu, nekonsultējoties ar ģimenes ārstu

Latvijā 43,5% pacientu, saskaroties ar veselības problēmām, konsultējas ar savu ģimenes ārstu, pirms izsaukt neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādi vai doties uz slimnīcu pašiem.

Dzintars zaudējumi samazinājušies: Vai uzņēmums pārcietis krīzi?

Salīdzinājumā ar 2015.gadu, 2016.gadā AS Dzintars neto apgrozījums ir samazinājies par 104 tūkstošiem eiro. Savukārt zaudējumi salīdzinot ar 2015.gadu ir samazinājušies par 904 tūkstošiem eiro, ziņo uzņēmuma valdes locekle Dagnija Maike.

LIZDA: Nav saprotams pedagogu algu publiskošanas mērķis

Patlaban nav skaidrs pedagogu atalgojuma publiskošanas mērķis, bet, ja tas tiks īstenots, tas jādara korekti, uzskata Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga.