bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 08.12.2016 | Vārda dienas: Gunārs, Vladimirs, Gunis
LatviaLatvija

Pētnieks: Padomju gados Latvija PSRS kasē iemaksāja vairāk, nekā no tās saņēma

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Gatavojot pētījumu par padomju laikiem, Vidzemes augstskolas rektors Gatis Krūmiņš Latvijas Bankas dokumentu kaudzēs pašam par lielu pārsteigu atrada mapes, kur uzskaitīti maksājumi, ko Latvijas PSR pārskaitīja Padomju savienības kasē.

«Es biju diezgan lielā šokā kā pētnieks. Jo man arī kaut kā bija iegājies, ka noteikti viss, kas attiecas uz militārajām lietām, ir izvests projām. Te nekas nav pieejams. Neviens neko nezina. Un tad skatos, ka pilnīgi visas lietas, kas attiecas uz finansēm, uz visiem norēķiniem Latvijas teritorijā – vai tie ir militārie budžeti, kādi ir budžeta tēriņi, kādas investīcijas valstī – pilnīgi viss ir pieejams. Viņi vienkārši stāv. Centrālās grāmatvedības atskaites. Kam viņas var būt interesantas? Loģiski, ka nevienam. Neviens viņas nav skatījis. Es tās ieraudzīju un skaidrs, ka milzīgs pamats fundamentālam pētījumam. Tad tos dokumentus sāku klasificēt un skatīties, lai saprastu metodi un sistēmu. Nonācu līdz slēdzienam, ka līdz pat pēdējai kapeikai, pilnīgi visi dokumenti ir pieejami. No 1946. līdz 1991.gadam,» TV3 raidījumam Nekā personīga stāsta Vidzemes augstskolas rektors, Dr.hist. Krūmiņš.

Pētnieks līdzīgus vērtīgus dokumentus atradis arī Lietuvā un Igaunijā. Piemēram, Lietuvas arhīvu materiāli atklāj, ka pēc 2.pasaules kara PSRS represīvajām iestādēm gadā Latvijas kaimiņvalstī tērēja aptuveni pusmiljardu rubļu, kas bija krietni vairāk nekā Latvijai un Igaunijai kopā. Ar šo naudu finansēja čekistus un armiju, kam bija jālikvidē tolaik ļoti spēcīgā Lietuvas nacionālās pretošanās kustība.

Krietni svarīgāki atklājumi skar Latviju. Konkrēti skaitļi budžetu atskaitēs parāda, ka valsts nevis peldējās naudā, ko tai dāsni deva Maskava, bet PSRS kasē iemaksāja vairāk nekā no tās saņēma.

«Tas ir tas kopējais katls, kas tika Latvijā savākts – 85 miljardi rubļu. Tad uz Latvijas PSR budžetu aizgāja 44,3 miljardi, uz PSRS 40,6 miljardi. Un tad no šīs summas kaut kāda daļa atgriežas. Tas, kas atgriežas – tie ir 24,7 miljardi. Un starpība ir 15,9 miljardi. Tad padomju propaganda stāstīja par ko – viņi par šo vispār nestāstīja, ka šī nauda aiziet prom (40,6 miljardi rubļu). Par armiju un VDK arī nestāstīja (13,3 miljardi rubļu). Bet viņi stāstīja, ka Latvijas PSR budžets tika dotēts. Un citi izdevumi – tātad 7,3 miljardi. Tā ir tā infrastruktūra un vissavienības uzņēmumi. Bet ir jāsaprot tas, ka tā summa, kas aizgāja, ir daudz lielāka. Un tā, kas atgriezās, ir stipri vien mazāka. Un tas, kas atgriezās – liela daļa bija armija. Un tur ir tā fundamentālā starpība ar to, ko šie dokumenti parāda un pierāda,» stāsta Krūmiņš.

PSRS centrālās bankas Latvijas filiāles gatavoto dokumentu kopijas atrodas arhīvos Maskavā. Krūmiņam pazīstami vēsturnieki tos ir pārbaudījuši un pārliecinājušies, ka tajos skaitļi ir tieši tādi paši kā eksemplāros Rīgā.

«Kad es arī saviem kolēģiem vēsturniekiem pirmo reizi prezentēju šo, tad cilvēki arī leca kājās un teica – nevar būt. Nu, tas nevar būt! Nu, tas nevar būt! Arī mana pirmā reakcija, kad paņēmu tos dokumentus, es domāju – vai es tur neesmu kaut ko sajaucis? Kaut ko nesaprotu? Jo tas mūsos ir ļoti ielikts iekšā… Jo tā ir viena no propagandas pamatlietām – ja tev ilgstoši kaut ko runā, tu to varbūt nepieņem, bet beigās tomēr pieņem. Uz to propagandas mašīna strādā un to Krievija ļoti labi saprot. Ka tas jau ir iesēdies diezgan dziļi,» uzskata pētnieks.

Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs par vēsturnieku atklājumiem runā izvairīgi. Viņaprāt tie neko vēl nepierāda. «Nu dokumenti…. Ir dažādi vēsturnieki. Ir dažādi dokumenti. Es šos visus dokumentus neesmu analizējis no dažādiem skatu punktiem. Bet analizēt dokumentus vienpusēji es neieteiktu,» izteicies vēstnieks.

Jaunatklātie dokumenti būtiski palīdzēs strādāt komisijai, kas apzina okupācijas laikā Latvijai nodarītos zaudējumus. Līdz šim aprēķinātā summa ir liela – 300 miljardi eiro. Tie ir nodarītie zaudējumi ekonomikai, un drīz būs gatavi aprēķini par kaitējumu videi.

Pirms gada Baltijas valstu tieslietu ministri vienojās, ka zaudējumi no padomju režīma jāaprēķina visām trim valstīm kopā un kopā jāgatavo iespējamā prasība Krievijai. Tas varētu notikt jau tuvāko gadu laikā.

«2020.gadā visas trīs Baltijas valstis varētu jau sagatavot kopīgu prasību paketi. Mēs no šī gada sākam strādāt pie juridiskā pamatojuma izstrādes. Tas nav vienkāršs. Tas ir sarežģīts un tad arī šos jautājumus pētam, kādā veidā un kādā institūcijā to varētu iesniegt. Un kādā formātā,» komentē PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma upuru skaita un masu kapu vietu noteikšanas, informācijas par represijām un masveida deportācijām apkopošanas un Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu aprēķināšanas komisijas locekle Ruta Pazdere.

Viena no prasībām varētu būt arī par izsūtītajiem Latvijas iedzīvotājiem. Cilvēktiesību tiesas bijusī tiesnese Ineta Ziemele piekrīt, ka Latvija kopā ar Lietuvu un Igauniju šādu prasību var gatavot. Bet līdz tam mums pašiem būtu jātiek skaidrībā – vai patiešām vēlamies noskaidrot padomju laika radītās sekas un arī valsts vadītāji, diplomāti ir gatavi par to iestāties.

«Rīgas pašvaldības vadītājs jau arī pasmējās par šo ciparu. Un tas ir tas, par ko es runāju. Mums jau Latvijā pašiem ar sevi jātiek galā. Nevar būt tā, ka vienā līmenī viena ministrija šo jautājumu mēģina virzīt, bet citi koalīcijas partneri vai pašvaldības brīnās un nesaprot, par ko vispār ir stāsts. Viss ir kārtībā. Mēs uztaisām šo fantastisko filmu Melānijas hronika un viss? Nē! Nē! Tas stāsts ir milzīgs. Un mēs to esam visu laiku tikai stiepuši garumā. Es domāju, ka jautājums, kas medijiem noteikti būtu jāuzdod – kā tiek īstenota Saeimas 2005.gada deklarācija par okupāciju. Sāksim ar to…,» teic Satversmes tiesas tiesnese, bijusī Eiropas cilvēktiesību tiesas tiesnese Ineta Ziemele.

«Es nebiju lietas kursā. Neviens to nebija pacēlis augšā. Tas, protams, nav labi, ka Saeima pieņem deklarāciju, bet tā nepaliek dienaskārtībā,» šādi, vaicāts par deklarāciju, atbild Ministru prezidents Māris Kučinskis. «Es esmu viens no cilvēkiem, kas ir vairāk vērsts uz nākotni, un mums ir jācīnās par labāku ekonomisko situāciju. Mums ir jāveic reformas. Izglītība jāreformē. Ja mēs visu laiku tikai pagātnē mēģināsim koncentrēties, aizmirsīsies visas mūsu problēmas šodien, kas mums ir jārisina. Lietas, kas ir Latvijas nacionālās vērtības aizmirst nekādā gadījumā nevajag. Bet īpaši kaut ko celt no pagātnes, kaut ko rēķināt – īsti neredzu, ka tas būtu pirmais valdības uzdevums, kas būtu jādara. Kas varētu novērst uzmanību no maksātnespējas procesa, ekonomiskās attīstības, nepieciešamajām reformām, bet tad man pašam būtu kauns,» tā Ministru prezidents no Zaļo un zemnieku savienības.

Ref: 102.000.102.13938


Pievienot komentāru

  1. Imants Parādnieks saka:

    Virsnieki mana dienesta laikā Ventspilī – par Latviju/latviešiem:”Aņi dobrotno rabotajut! I malo vorujet! Každij moskovskij rubļ – dajot samuju boļšuju pribiļ v sojuze! “

    +1 0 -1 0

Modovas jaunievēlētais prezidents iestājas pret NATO biroja atvēršanu

Moldovas jaunievēlētais prezidents, sociālists Igors Dodons šonedēļ norādījis, ka iestājas pret ieceri Kišiņevā atvērt NATO sadarbības biroju.

LTRK: Jābūt konkurētspējīgiem laikā, kad igauņi apsver mikrouzņēmumu režīma ieviešanu

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera sarunās ar Ministru prezidentu Māri Kučinski panākusi kompromisu par minimālo valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu atcelšanu nepilnām darba slodzēm un mikrouzņēmumiem, paredzot, ka mikrouzņēmumu nodoklis tiks palielināts, lai neradītu būtisku fiskālu ietekmi uz nākamā gada valsts budžetu.

ES revizori nezina, kam tērēti Ukrainai piešķirtie miljardi

Eiropas Savienība pēdējo gadu laikā Ukrainai piešķīrusi vairākus miljardus eiro, galvenokārt kā tiešas iemaksas valsts budžetā, taču ES Eiropas Revīzijas palāta 6.decembrī atzinusi, ka nevar pateikt, kā šī nauda tērēta.

Latvijā piektais lielākais smēķētāju īpatsvars ES

Latvijā smēķē 29,5% vismaz 15 gadu vecumu sasniegušo valsts iedzīvotāju, kas ir piektais augstākais rādītājs Eiropas Savienībā, liecina ES statistikas departamenta Eurostat jaunākie dati, kas apkopoti par 2014.gadu.

Latvijas Finierim ugunsgrēka dēļ lielākā atlīdzība apdrošinātāju nozares vēsturē

Apdrošināšanas AS Balta kokapstrādes uzņēmumam AS Latvijas Finieris izmaksājusi atlīdzību 4 846 855 eiro apmērā par 2014.gada decembrī rūpnīcā Lignums notikušā ugunsgrēka radītajiem zaudējumiem.

Pa Latvijas dzelzceļu šogad pārvadāti 84,4% no pērn sasniegtā apjoma

Turpinot nupat aizvadītā rudens tendenci, arī novembrī pa Latvijas dzelzceļa infrastruktūru pārvadāto kravu apjoms palielinājies - pagājušajā mēnesī pārvadāti 4,46 miljoni tonnu kravu jeb par 7,6% vairāk nekā pagājušā gada novembrī.

Igaunijā atkāpjas lauku lietu ministrs pēc mazāk kā divām nedēļām amatā

Par atkāpšanos 6.decembrī paziņojis Igaunijas lauku lietu ministrs Martins Repinskis no valdošās Centra partijas, kurš amatā aizvadījis mazāk nekā divas nedēļas, taču bijis spiests uzņemties atbildību par pārmetumiem krāpšanā, kas tiek vērsti pret viņam piederošu uzņēmumu.

Eiropas Komisijai pārmet kūtrumu Lietuvas geju tiesību aizstāvēšanā

Seši eiroparlamentārieši no piecām politiskajām frakcijām šonedēļ pārmetuši Eiropas Savienības Eiropas Komisijai to, ka tā nepievērš uzmanību skaidriem homoseksuālu cilvēku diskriminēšanas gadījumiem Lietuvā.

Šogad iespaidīgs «lēciens» Latvijas uzņēmumu kreditēšanā

Latvijas uzņēmumiem šā gada pirmajos trīs ceturkšņos bankas izsniegušas jaunos aizdevumos 1,4 miljardus eiro, kas ir par 40% vairāk nekā 2015.gada pirmajos deviņos mēnešos, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas aprēķini pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datiem.

Desmit pārsteidzošas prognozes, kas nākamgad var šokēt finanšu vidi

Tiešsaistes tirdzniecības un investīciju uzņēmums Saxo Bank paziņojis savas pārsteidzošās prognozes 2017.gadam. Tās aptver desmit neordinārus iespējamos notikumus un izmaiņas tirgū, kas nākamajā gadā varētu pārsteigt vai šokēt finanšu vidi.

Indijā prezentēs Latvijas tranzīta potenciālu

Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš trešdien, 7.decembrī, devies vizītē uz Indiju, lai tiktos ar Indijas amatpersonām, transporta nozares pārstāvjiem un uzstātos Indijas-Eiropas biznesa forumā.

Lielāko krējumu no deputātu kvotām nosmēlusi Ventspils

Lai gan Latvijā ir 119 pašvaldības, caur deputātu kvotām dalītā budžeta nauda lielākoties nogulsnējas dažās pašvaldībās, kurām ir ciešas saites ar valdošajām partijām. Turklāt piecās pašvaldībās piešķirtās summas pārsniedz miljonu eiro.

Iespaidīgās deputātu kvotas - ZZS centieni piešķirt naudu savām pašvaldībām

Deputātu budžeta kvotās sadalītā summa izauga līdz 20 miljoniem eiro, jo Zaļo un zemnieku savienība budžetā vēlējās atvēlēt lielas summas savu partijas biedru vadītajām pašvaldībām, norāda Saeimas deputāte, ekspremjere Laimdota Straujuma.

Merkele atbalsta musulmaņu galvassegas aizliegumu likuma robežās

Vācijas kanclere Angela Merkele norādījusi, ka valstī būtu jāaizliedz nēsāt pilnībā seju aizsedzošas galvassegas, «kur vien tas juridiski iespējams». Uzstājoties ar uzrunu viņas pārstāvētās Kristīgo demokrātu savienības kongresā, ilggadējā Vācijas valdības vadītāja paudusi atbalstu aizliegumam valkāt šādas musulmaņu galvassegas skolās, tiesās un citās valsts iestādēs.

FM: Latvija par vienu iemaksāto eiro ES budžetā saņem vidēji četrus eiro

Nākamgad Latvija saņems vairāk nekā iemaksās Eiropas Savienības budžetā, proti, par vienu iemaksāto eiro ES budžetā saņems vidēji četrus eiro, informē Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

Grieķijas tiesa atbalsta Turcijas apvērsuma mēģinājumā apsūdzēto izdošanu

Tiesa Grieķijā 6.decembrī atzinusi, ka trīs Turcijas armijas virsniekiem, kuri iejaukti jūlijā notikušajā Turcijas valsts apvērsuma mēģinājumā, būtu jāstājas tiesas priekšā savā dzimtenē.

Igaunijā aicina pieteikties projektētājus un būvniekus elektrostarpsavienojumam ar Latviju

Igaunijas elektrosadales tīklu pārvaldes uzņēmums Elering izsludinājis publiskā iepirkuma konkursu, lai atrastu projektētāju un būvnieku Igaunijas posma veidošanai plānotā trešā Igaunijas-Latvijas elektrības starpsavienojuma ietvaros.

Balsts: Nākamais gads nekustamo īpašumu tirgum var atnest negatīvas izmaiņas

Neskatoties uz nestabilo ekonomisko un politisko situāciju Latvijā, nekustamo īpašumu tirgus joprojām ir aktīvs un darījumu skaits turpina palielināties. No 2016.gada janvāra līdz novembra beigām, salīdzinot ar situāciju pērn šajā pašā laika posmā, darījumu skaits palielinājies par 12,88%, ziņu portālam BNN atklāj kompānijas Balsts valdes priekšsēdētājs Aigars Zariņš.

Eksperte: Ir ļoti grūti ieteikt mazajiem uzņēmējiem, kā strādāt turpmāk

Ņemot vērā to, ka nav pilnīgi nekāda skaidrība, kāds nākotnē būs nodokļu regulējums, šobrīd mazajiem uzņēmējiem ir ļoti grūti kaut ko ieteikt, kā strādāt nākotnē. Šādu atzinumu otrdienas rītā intervijā Latvijas Radio izteica nodokļu eksperte, auditorkompānijas KPMG vecākā auditore Gunta Kauliņa.

Facebook, Twitter un YouTube veido «teroristiska satura» datu bāzi

Lielākie Amerikas Savienoto Valstu sociālo tīklu uzņēmumi 5.decembrī paziņojuši, ka tie sadarbojas, lai kopīgi izveidotu datu bāzi ar attēliem un video materiāliem, kas šajās vietnēs tiek izmantoti potenciālo teroristu vervēšanai.

Aptur narkotiku kontrabandistus, no kuriem viens - Centrālcietuma ieslodzītais

Šī gada 23.novembrī Valsts ieņēmumu dienesta Muitas policijas pārvaldes amatpersonas veica vairākas kratīšanas Rīgā. Kratīšanas notika pie personām, kas tika turētas aizdomās par dažādu narkotisko vielu pasūtīšanu internetā no Nīderlandes un tālāku izplatīšanu Latvijā, piemēram – Rīgas Centrālcietuma ieslodzītajiem.

VNT apšauba, ka pārbaudīta patiesā situācija saistībā ar smaku avotu Ventspilī

SIA Ventspils nafta termināls noraida uzņēmumam izvirzītās apsūdzības saistībā ar spēcīgās naftas produktu smakas izplatību aizvadītajā nedēļā Ventspilī, norādot, ka, piemēram, 3.decembrī uzņēmums pārkraušanas darbus nemaz nav veicis.

Francijas premjera amatam nominē iekšlietu ministru

Pēc pašreizējā Francijas premjerministra demisijas valdības vadītāja amatam Parīzē 6.decembrī nominēts līdzšinējais iekšlietu ministrs Bernārs Kazenēvs.

Igaunijas ražotāji iestājas pret akcīzes nodokļa kāpumu dabasgāzei

Igaunijā pret valdības iecerēto akcīzes nodokļa likmes kāpumu 5.decembrī kopīgi iestājušās deviņu ražošanas nozaru uzņēmumu asociācijas un Igaunijas Darbadevēju konfederācija.

Ekonomiste: Investīciju ieplūde būs pozitīva, bet lēnāka nekā pērn

Šī gada trešajā ceturksnī tekošajā kontā atkal atgriezies pārpalikums 1,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta, liecina Latvijas Bankas dati. Šogad kopumā pārpalikums veido 1,1% no IKP. Sagaidāms, ka investīciju ieplūde līdz gada beigām būs pozitīva, taču tā būs lēnāka nekā iepriekšējā gadā, prognozē AS Swedbank ekonomiste Agnese Buceniece.

Jaunākie komentāri