bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 17.12.2017 | Vārda dienas: Teiksma, Hilda
LatviaLatvija

Pieaug Latvijas iedzīvotāju satraukums par elektrības sadārdzināšanos

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU Vairums jeb 61% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka enerģētikas galaproduktu cenas pēdējā gada laikā ir paaugstinājušās. To, ka cenas nav mainījušās, atzīmējuši 23%, bet to, ka tās ir samazinājušās, – 7% aptaujāto.

Savukārt, izvērtējot, kura enerģētikas galaprodukta sadārdzināšanās iedzīvotājus uztrauc visvairāk, 39% aptaujāto minēja elektrību, 28% – apkuri, bet 18% – degvielu. Tikmēr citu enerģētikas gala produktu – gāzes (6%) un siltā ūdens (4%) – sadārdzināšanās aptaujātos uztrauc mazāk, liecina DNB Latvijas barometra pētījuma rezultāti.

Šogad, salīdzinot ar 2008.gadu, aptaujātie biežāk pauduši satraukumu par elektrības sadārdzināšanos (2008.: 27%, 2016.: 39%), bet retāk par degvielas (2008.: 25%, 2016.: 18%) un gāzes sadārdzināšanos (2008.: 9%, 2016.: 6%).

Komentējot minētos datus, Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš uzsver: «Kā redzams, cilvēkus Latvijā uztrauc enerģētikas resursu, it īpaši elektrības augstās cenas. Bet, lai tās kļūtu zemākas, der tikai viena recepte – konkurence. Latvijai tas nozīmētu atbrīvošanos no gāzes monopola un savienojumu jeb infrastruktūras attīstīšanu ar Eiropas Savienību. Pozitīvi vērtējams tas, ka Latvija varēs piekļūt Skandināvijā ražotajai elektrībai, jo ir pabeigts Lietuvas un Zviedrijas starpsavienojums NordBalt, kas mūsu mājsaimniecībām nodrošinās lētāku elektroenerģiju.»

Tikmēr DNB bankas valdes loceklis Lauris Macijevskis norāda: «Šis ir ļoti dinamisks laiks enerģētikas nozarē Latvijā, jo vienlaikus notiek vairāki svarīgi procesi – Ekonomikas ministrija uzsākusi darbu pie jauna regulējuma atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanai, ko plānots izstrādāt un ieviest līdz 2020.gada 1.janvārim, tiek veikti priekšdarbi dabasgāzes tirgus liberalizācijai, kā arī pastiprināta uzmanība tiek pievērsta energoefektivitātei, kas saistīts ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/27/ES ieviešanu. Tāpat patlaban vērojams būtisks fosilo energoresursu cenu kritums – kā naftas produktiem, tā dabasgāzei. Paredzams, ka jaunu starpsavienojumu izveide veicinās elektroenerģijas cenu samazinājumu Latvijā un Lietuvā.»

Minot galvenās ar enerģiju saistītās problēmas Latvijā, lielākā daļa aptaujāto atzīmējuši enerģijas galaproduktu cenas (80%). Retāk, bet pietiekami bieži aptaujātie minējuši arī atkarību no enerģijas resursu piegādātājiem citās valstīs (45%) un enerģijas nelietderīgu izmantošanu, netaupīšanu (36%). Citas atbildes aptaujātie minējuši retāk.

Salīdzinot 2008. un 2016.gada aptauju datus, jāsecina, ka šogad aptaujātie enerģētikas nozari Latvijā vērtējuši nedaudz kritiskāk nekā pirms astoņiem gadiem. 2016.gadā biežāk nekā pirms astoņiem gadiem par enerģētikas problēmām uzskatītas enerģijas galaproduktu cenas (2008.: 73%, 2016.: 80%) un atkarība no enerģijas resursu piegādātājiem citās valstīs (2008.: 41%, 2016.: 45%). Savukārt sagaidāmais elektroenerģijas deficīts 2016.gadā atzīmēts retāk (2008.: 27%, 2016.: 19%).

Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens atzīmē: «Latvijas iedzīvotāju skatījumā būtiskākā problēma ir enerģijas cenu kāpums. Tas saskan arī ar manu redzējumu. Taču ir novērojams, ka naftas un gāzes cenas pasaules tirgos samazinās, turpmāk arī elektrības cenām būtu jāsāk kristies. To var sasniegt, gan izbūvējot jaunas elektrības līnijas ar kaimiņvalstīm, gan ierobežojot atjaunojamo energoresursu cenu kāpumu.»

Jautāti, kas pašreizējā situācijā būtu jādara Latvijai, lai risinātu ar enerģētiku saistītās problēmas, visbiežāk aptaujātie uzskata, ka ir jāattīsta alternatīvie enerģijas ieguves avoti (54%). Salīdzinoši bieži aptaujātie arī norādījuši, ka ir jāmeklē gan papildu naftas produktu piegādātāji (33%), gan arī iespējas pieslēgties gāzes vadam, kas tiek būvēts zem Baltijas jūras (28%). Tikmēr katrs piektais aptaujātais jeb 21% uzskata, ka jāveido vairāk mazo hidroelektrostaciju (HES).

Šogad aptaujātie biežāk nekā pirms astoņiem gadiem norādījuši, ka ir jāmeklē iespējas pieslēgties gāzes vadam, kas tiek būvēts zem Baltijas jūras (2008.: 22%, 2016.: 28%). Tikmēr 2008.gadā daudz biežāk nekā šogad atbalstīta ideja par jaunas atomelektrostacijas būvniecību sadarbībā ar citām Baltijas valstīm (2008.: 22%; 2016.: 15%).

Tikmēr, vaicāti, ko paši ir darījuši pēdējo trīs gadu laikā, lai taupītu enerģijas resursus, 59% aptaujāto norādīja, ka parastās spuldzes aizvieto ar ekonomiskajām spuldzēm, bet 58% aptaujāto lielāku uzmanību pievērš tam, lai tiek izslēgtas konkrētajā laikā neizmantotās elektroierīces. Tikmēr nedaudz vairāk nekā trešdaļa aptaujāto minēja, ka pērk sadzīves tehniku, kas mazāk patērē resursus (33%). 12% neveic nevienu no minētajām aktivitātēm.

Savukārt 2008.gadā, lūgti atzīmēt, ko viņi būtu gatavi darīt, lai taupītu enerģijas resursus, aptaujātie retāk bija gatavi uz konkrētu rīcību – 44% bija gatavi lielāku uzmanību pievērst tam, lai tiek izslēgtas tobrīd neizmantotās elektroierīces, bet 31% aptaujāto plānoja aizvietot parastās spuldzes ar ekonomiskajām spuldzēm.

Jautāti, vai iedzīvotāji būtu gatavi ikdienā vairāk maksāt par enerģiju, ja tās iegūšanā vairāk tiktu izmantoti atjaunojamie energoresursi un tādējādi mazāk kaitēts videi, lielākoties aptaujātie pauduši noliedzošu viedokli – 61% norādīja, ka nebūtu gatavi ikdienā vairāk maksāt par enerģiju. Iespējams, to darīt būtu gatavi 28%, bet 3% aptaujāto noteikti būtu gatavi maksāt vairāk par enerģiju, ja tās iegūšanā vairāk tiktu izmantoti atjaunojamie energoresursi.

Savukārt, vaicāti, kādas vispār ir būtiskākās problēmas pasaulē, visbiežāk jeb 55% aptaujāto atzīmējuši terorismu. Salīdzinoši bieži aptaujātie minējuši arī migrāciju (33%), kara draudus (28%) un ekonomisko situāciju (27%). Tikai 9% aptaujāto kā problēmu norādījuši atjaunojamo resursu izsīkumu, tostarp grūtības ar enerģijas ieguvi.

Ref: 102.000.102.11990


Pievienot komentāru

  1. Andris teica:

    Maksa par elektroenergiju ir celusies! Dzivoju personigaja maja,man maksa celusies divkart,jo man tagad menesi jamaksa 10,43 euro par Parvades un sadales pakalpojumiem un Obligata iepirkuma komponente 4,95 euro,PVN 21% .Tagad pie paterina 185 kw man jamaksa 45 euro menesi.Labs rekins 2.grupas invalidam!

    +1 0 -1 0

BNN nedēļas apkopojums: Putina sekmētaja Ždanoka. Obligātā veselības apdrošināšana. Cīņa par Āgenskalna tirgu

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Patiesība; Cīņa; Kritums; Viedoklis; Virzība; Nākotne; Taisnība, Sēras.

Šonedēļ reģistrēts dienas laikā lielākais avāriju skaits

Aizvadītajā dienā Latvijā reģistrēts 121 ceļu satiksmes negadījums, kuros cietuši desmit cilvēki, bet viens cilvēks gājis bojā, informē Valsts policija. Šis šonedēļ esot lielākais vienas dienas laikā reģistrēto avāriju skaits.

Samazināts atļautais braukšanas ātrums uz Dienvidu tilta

Lai paaugstinātu satiksmes drošību no piektdienas, 15.decembrī, samazināts atļautais braukšanas ātrums uz Dienvidu tilta līdz 50 kilometriem stundā, informē Rīgas domes Satiksmes departaments.

Citadele Index: Uzņēmēji optimistiski par ekonomikas izaugsmi

Pēc četru gadu pārtraukuma optimisms novērojams visās Latvijas uzņēmējdarbības nozarēs. Jau trešo ceturksni pēc kārtas Citadele Index vērtība pārsniedz 50 punktu robežu, un uzņēmēji ir pozitīvi noskaņoti gan par ekonomiku valstī, gan savām finansēm.

Vaidere: Breksit sarunu pirmajā kārtā vairāk piekāpusies Lielbritānija

Breksit sarunu pirmajā kārtā vairāk piekāpusies Lielbritānija, norāda Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere.

No katra nodokļos samaksātā eiro 10 centi paredzēti veselības nozarei

Ņemot vērā, ka par nākamā gada valsts budžeta prioritātēm ir noteiktas veselības aprūpe, valsts iekšējā un ārējā drošība, kā arī atbalsts demogrāfijas pasākumiem. Veselībai 2018.gadā tiek novirzīts 11,1%, kas kopā ar veselību saistīto izglītību kopumā ir 1 018,2 miljoni eiro. Līdz ar to no viena nodokļos samaksātā eiro desmit centi tiek paredzēti veselības nozarei, teikts Finanšu ministrijas ziņojumā.

Rīgas siltums pirks Rīgas BioEnerģijas kapitāldaļas

AS Rīgas siltums valde pieņēmusi lēmumu izmantot pirmpirkuma tiesības 50% SIA Rīgas BioEnerģija kapitāla daļu iegādei, informē Rīgas siltums pārstāvji. Turklāt pirkuma summa netiek atklāta.

Advokāte mēģina cietumā ienest narkotikas

Narkotiku nelikumīgas aprites noziegumu izmeklēšanas prokuratūra tiesai nosūtīja krimināllietu attiecībā pret kādu advokāti, kura mēģināja ienest narkotiskās un psihotropās vielas personai, kura ievietota ieslodzījuma vietā Rīgas Centrālcietumā.

ES līderi nespēj vienoties par bēgļu politiku; gaidāms smags uzdevums

Eiropas Savienības līderi piektdien, 15.decembrī, rītā nav spējuši atrisināt bloka austrumu un rietumu valstu domstarpības par bēgļu politiku, un viņus sagaida smags uzdevums reformēt patvēruma politiku līdz nākamā gada jūnijā noteiktajam gala termiņam, vēsta samita dalībnieki.

Latvijas Banka paaugstina IKP pieauguma prognozi šim gadam līdz 4,7%

Latvijas Banka paaugstinājusi iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš lēstajiem 4,2% līdz 4,7%, vēsta Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Iedzīvotāju noskaņojums par valdības darbu joprojām ir negatīvs

Vislielāko neapmierinātību iedzīvotāji pauduši par Latvijas situācijas attīstību kopumā, kā arī par valdības darbu. Lai gan iepriekš valdības darba vērtējums bija pakāpies par četriem punktiem, tagad tas atkal par diviem ir noslīdējis, liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometrs dati.

Plūdu dēļ slēgts vēl viens autoceļu posms

Ilgstošu nokrišņu dēļ no piektdienas, 15.decembra, ir slēgts vietējas nozīmes ceļš Iecava-Lambārte, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

Baltijas jūrā uz trim mēnešiem aizliedz zušu zveju

Eiropas Savienības Zivsaimniecības padome ir pieņēmusi lēmumu - aizliegt zušu zveju uz trim mēnešiem 2018.gadā visos ūdeņos, tostarp arī Baltijas jūrā. Lai gan Pasaules Dabas Fonds un citas Eiropas vides organizācijas to vērtē kā atzīstamu pirmo soli, tomēr šiem centieniem būs maza ietekme uz būtiskāko problēmu - zušu populācijas apjomi dramatiski sarūk.

Latvijas tūrisma mītnēs viesu pavadīto nakšu skaits pieaudzis par 12%

Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs šogad desmit mēnešos viesu pavadīto nakšu skaits palielinājies par 12% salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu, sasniedzot 4,32 miljonus.

Rīgas dome apstiprina pilsētas 2018.gada budžetu ar 48 miljonu eiro deficītu

Rīgas dome apstiprina pašvaldības 2018.gada budžetu, kas paredz, ka galvaspilsēta nākamo gadu noslēgs ar 48,28 miljonu eiro lielu budžeta deficītu.

Somijas gaļas lielražotājs ieguldīs Igaunijas rūpnīcā 8 miljonus

Patēriņam gatavo gaļas produktu tirgus segmentā pastāv strauja izaugsme, tā novērojis Baltijā strādājošais Somijas gaļas pārstrādes uzņēmums HKScan, kas gatavojas ieguldīt astoņus miljonus eiro tam piederošā pārstrādes rūpnīcā Igaunijā.

LTRK: Elektrības rēķinu palielināšana desmitiem tūkstošu uzņēmumu ir nepieļaujama

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera kategoriski iebilst pret to, ka lielākajai daļai mazo un vidējo uzņēmumu, obligātās iepirkuma komponentes diferencēšanas dēļ no nākamā gada sākuma pieaugs rēķins par elektroenerģiju, uzskatot, ka tādējādi šai komersantu grupai tiek ieviests jauns papildu nodoklis, padarot viņus vēl konkurēt nespējīgākus.

Citadele banka izsniegusi miljonu eiro Rigvir ražotājam

Rigvir holdinga uzņēmums SIA Latima no bankas Citadele saņēmis 994 000 eiro aizdevumu jaunā Rigvir Zinātniskā centra - aktīvās substances ražotnes un pētniecības laboratorijas pabeigšanai, vēsta uzņēmumā.

Bondars svētku brīvdienās domās, vai palikt LRA

Nepamierināts ar vairākiem Latvijas Reģionu apvienības lēmumiem, Rīgas domnieks Mārtiņš Bondars svētku brīvdienās domāšot, vai palikt šajā politiskajā spēkā.

Tusks atzīst ES bēgļu kvotu sistēmu par neiedarbīgu un norāda uz austrumu-rietumu šķelšanos

Pirms Eiropas Savienības galotņu sanāksmes šonedēļ, tās priekšsēdētājs un arī ES Padomes galva Donalds Tusks (Donald Tusk) vērtējis, ka bēgļu kvotu sistēma bloka teritorijā izrādījusies neiedarbīga, turklāt tā izgaismojusi asas pretrunas šajā jomā starp austrumu un rietumu dalībvalstīm.

Asociācija: Nepērc dāvanu kredītā; grimšana parādos turpināsies

Ziemassvētku dāvanu pirkšanas drudžainākajā laikā ar aicinājumu Nepērc dāvanu kredītā! pie iedzīvotājiem vēršas Latvijas kredītņēmēju asociācija, kas ir pārliecināta - pēc svētkiem, kad neapdomīgi un pārlieku viegli pieejamie kredīti būs jāsāk atdot, būs simtiem, pat tūkstošiem cilvēku, kuri to nespēs izdarīt.

Bičkovičs aicina tiesnešus būt atbildīgiem un stiprināt tiesu varas reputāciju

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs aicina tiesnešus departamentos objektīvi izvērtēt situāciju, kad publiskajā telpā tiek apšaubīta tiesu sistēmas reputācija saistībā ar maksātnespējas procesu tiesvedībām.

Aptur vēl vienu «aplokšņu algas» izmaksātāju grupējumu

VID Finanšu policijas pārvalde, veicot 26 kratīšanas Rīgā, Ikšķilē un Valmierā, apturējusi kārtējā noziedzīgā grupējuma darbību, kas izvairījusies no nodokļu nomaksas izmaksājot darbiniekiem «aplokšņu algas». Nenomaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli un neveicot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, valsts budžetam nodarīti zaudējumi vairāk nekā 220 tūkstošus eiro.

Cido Grupa trīs ceturkšņos pieaudzis līdz 49 miljoniem eiro

Dzērienu ražotāja Baltijā SIA Cido Grupa apgrozījums šogad pirmajos trīs ceturkšņos ir pieaudzis līdz 49 miljoniem eiro, kas ir par 4% vairāk, salīdzinot ar pērnā gada tādu pašu periodu.

Ievestā benzīna apmērs desmit mēnešos sarucis par 7,3%

Latvijā ievestā motorbenzīna daudzums šogad desmit mēnešos samazinājies par 7,3% salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu, bet dīzeļdegviela ievesta par 3,9% mazāk.