bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 16.01.2017 | Vārda dienas: Lida, Lidija
LatviaLatvija

Pieaug Latvijas iedzīvotāju satraukums par elektrības sadārdzināšanos

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU Vairums jeb 61% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka enerģētikas galaproduktu cenas pēdējā gada laikā ir paaugstinājušās. To, ka cenas nav mainījušās, atzīmējuši 23%, bet to, ka tās ir samazinājušās, – 7% aptaujāto.

Savukārt, izvērtējot, kura enerģētikas galaprodukta sadārdzināšanās iedzīvotājus uztrauc visvairāk, 39% aptaujāto minēja elektrību, 28% – apkuri, bet 18% – degvielu. Tikmēr citu enerģētikas gala produktu – gāzes (6%) un siltā ūdens (4%) – sadārdzināšanās aptaujātos uztrauc mazāk, liecina DNB Latvijas barometra pētījuma rezultāti.

Šogad, salīdzinot ar 2008.gadu, aptaujātie biežāk pauduši satraukumu par elektrības sadārdzināšanos (2008.: 27%, 2016.: 39%), bet retāk par degvielas (2008.: 25%, 2016.: 18%) un gāzes sadārdzināšanos (2008.: 9%, 2016.: 6%).

Komentējot minētos datus, Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš uzsver: «Kā redzams, cilvēkus Latvijā uztrauc enerģētikas resursu, it īpaši elektrības augstās cenas. Bet, lai tās kļūtu zemākas, der tikai viena recepte – konkurence. Latvijai tas nozīmētu atbrīvošanos no gāzes monopola un savienojumu jeb infrastruktūras attīstīšanu ar Eiropas Savienību. Pozitīvi vērtējams tas, ka Latvija varēs piekļūt Skandināvijā ražotajai elektrībai, jo ir pabeigts Lietuvas un Zviedrijas starpsavienojums NordBalt, kas mūsu mājsaimniecībām nodrošinās lētāku elektroenerģiju.»

Tikmēr DNB bankas valdes loceklis Lauris Macijevskis norāda: «Šis ir ļoti dinamisks laiks enerģētikas nozarē Latvijā, jo vienlaikus notiek vairāki svarīgi procesi – Ekonomikas ministrija uzsākusi darbu pie jauna regulējuma atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanai, ko plānots izstrādāt un ieviest līdz 2020.gada 1.janvārim, tiek veikti priekšdarbi dabasgāzes tirgus liberalizācijai, kā arī pastiprināta uzmanība tiek pievērsta energoefektivitātei, kas saistīts ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/27/ES ieviešanu. Tāpat patlaban vērojams būtisks fosilo energoresursu cenu kritums – kā naftas produktiem, tā dabasgāzei. Paredzams, ka jaunu starpsavienojumu izveide veicinās elektroenerģijas cenu samazinājumu Latvijā un Lietuvā.»

Minot galvenās ar enerģiju saistītās problēmas Latvijā, lielākā daļa aptaujāto atzīmējuši enerģijas galaproduktu cenas (80%). Retāk, bet pietiekami bieži aptaujātie minējuši arī atkarību no enerģijas resursu piegādātājiem citās valstīs (45%) un enerģijas nelietderīgu izmantošanu, netaupīšanu (36%). Citas atbildes aptaujātie minējuši retāk.

Salīdzinot 2008. un 2016.gada aptauju datus, jāsecina, ka šogad aptaujātie enerģētikas nozari Latvijā vērtējuši nedaudz kritiskāk nekā pirms astoņiem gadiem. 2016.gadā biežāk nekā pirms astoņiem gadiem par enerģētikas problēmām uzskatītas enerģijas galaproduktu cenas (2008.: 73%, 2016.: 80%) un atkarība no enerģijas resursu piegādātājiem citās valstīs (2008.: 41%, 2016.: 45%). Savukārt sagaidāmais elektroenerģijas deficīts 2016.gadā atzīmēts retāk (2008.: 27%, 2016.: 19%).

Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens atzīmē: «Latvijas iedzīvotāju skatījumā būtiskākā problēma ir enerģijas cenu kāpums. Tas saskan arī ar manu redzējumu. Taču ir novērojams, ka naftas un gāzes cenas pasaules tirgos samazinās, turpmāk arī elektrības cenām būtu jāsāk kristies. To var sasniegt, gan izbūvējot jaunas elektrības līnijas ar kaimiņvalstīm, gan ierobežojot atjaunojamo energoresursu cenu kāpumu.»

Jautāti, kas pašreizējā situācijā būtu jādara Latvijai, lai risinātu ar enerģētiku saistītās problēmas, visbiežāk aptaujātie uzskata, ka ir jāattīsta alternatīvie enerģijas ieguves avoti (54%). Salīdzinoši bieži aptaujātie arī norādījuši, ka ir jāmeklē gan papildu naftas produktu piegādātāji (33%), gan arī iespējas pieslēgties gāzes vadam, kas tiek būvēts zem Baltijas jūras (28%). Tikmēr katrs piektais aptaujātais jeb 21% uzskata, ka jāveido vairāk mazo hidroelektrostaciju (HES).

Šogad aptaujātie biežāk nekā pirms astoņiem gadiem norādījuši, ka ir jāmeklē iespējas pieslēgties gāzes vadam, kas tiek būvēts zem Baltijas jūras (2008.: 22%, 2016.: 28%). Tikmēr 2008.gadā daudz biežāk nekā šogad atbalstīta ideja par jaunas atomelektrostacijas būvniecību sadarbībā ar citām Baltijas valstīm (2008.: 22%; 2016.: 15%).

Tikmēr, vaicāti, ko paši ir darījuši pēdējo trīs gadu laikā, lai taupītu enerģijas resursus, 59% aptaujāto norādīja, ka parastās spuldzes aizvieto ar ekonomiskajām spuldzēm, bet 58% aptaujāto lielāku uzmanību pievērš tam, lai tiek izslēgtas konkrētajā laikā neizmantotās elektroierīces. Tikmēr nedaudz vairāk nekā trešdaļa aptaujāto minēja, ka pērk sadzīves tehniku, kas mazāk patērē resursus (33%). 12% neveic nevienu no minētajām aktivitātēm.

Savukārt 2008.gadā, lūgti atzīmēt, ko viņi būtu gatavi darīt, lai taupītu enerģijas resursus, aptaujātie retāk bija gatavi uz konkrētu rīcību – 44% bija gatavi lielāku uzmanību pievērst tam, lai tiek izslēgtas tobrīd neizmantotās elektroierīces, bet 31% aptaujāto plānoja aizvietot parastās spuldzes ar ekonomiskajām spuldzēm.

Jautāti, vai iedzīvotāji būtu gatavi ikdienā vairāk maksāt par enerģiju, ja tās iegūšanā vairāk tiktu izmantoti atjaunojamie energoresursi un tādējādi mazāk kaitēts videi, lielākoties aptaujātie pauduši noliedzošu viedokli – 61% norādīja, ka nebūtu gatavi ikdienā vairāk maksāt par enerģiju. Iespējams, to darīt būtu gatavi 28%, bet 3% aptaujāto noteikti būtu gatavi maksāt vairāk par enerģiju, ja tās iegūšanā vairāk tiktu izmantoti atjaunojamie energoresursi.

Savukārt, vaicāti, kādas vispār ir būtiskākās problēmas pasaulē, visbiežāk jeb 55% aptaujāto atzīmējuši terorismu. Salīdzinoši bieži aptaujātie minējuši arī migrāciju (33%), kara draudus (28%) un ekonomisko situāciju (27%). Tikai 9% aptaujāto kā problēmu norādījuši atjaunojamo resursu izsīkumu, tostarp grūtības ar enerģijas ieguvi.

Ref: 102.000.102.11990


Pievienot komentāru

  1. Andris saka:

    Maksa par elektroenergiju ir celusies! Dzivoju personigaja maja,man maksa celusies divkart,jo man tagad menesi jamaksa 10,43 euro par Parvades un sadales pakalpojumiem un Obligata iepirkuma komponente 4,95 euro,PVN 21% .Tagad pie paterina 185 kw man jamaksa 45 euro menesi.Labs rekins 2.grupas invalidam!

    +1 0 -1 0

Igauņi un latvieši apņemas kopīgi izstrādāt gaisa satiksmes vadības risinājumu

Latvijas un Igaunijas aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji VAS Latvijas gaisa satiksme un Lennuliiklusteeninduse Aktsiaselts ir gatavi kopīgi izstrādāt gaisa satiksmes vadības risinājumu Tālvadības tornis.

Lietuvas valsts budžetam nodarīti 750 tūkstošu eiro zaudējumi Latvijas pilsoņu dēļ

Lietuvā mobilo telefonu, klēpjdatoru un citu elektronisko ierīču tirdzniecības kompānijas, kas produkciju pārdeva Lietuvā un Latvijā, tiek turētas aizdomās par pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmām, kuras vadīja Latvijas pilsoņi.

Noord Natie Ventspils Terminals piedāvās alternatīvu autopārvadājumiem

Šogad uz jauna un pozitīva viļņa darbu turpina daudzfunkcionālais kravu pārkraušanas centrs Noord Natie Ventspils Terminals, kurš šogad plāno ieviest jaunu pārvadāšanas līniju jeb kuģniecības ceļu, kas kļūs par alternatīvu esošajiem autopārvadājumiem un kāpinās kravu apgrozījumu.

Āfrikas cūku mēris skāris Krimuldas un Ādažu novadus

Krīzes vadības padome pirmdien, 16.janvārī, nolēma rosināt izsludināt ārkārtas situāciju Āfrikas cūku mēra skartajos Krimuldas un Ādažu novados.

Ventspilī dārgākā apkure lielajās pilsētās

Apkures sezona ventspilniekiem ir īpaši nepatīkama, jo, saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas datiem, Ventspilī ir visaugstākais siltumapgādes tarifs starp lielajām pilsētām. Vēl dārgāka apkure ir tikai dažās mazajās pilsētās, taču pat vairumā Latgales pilsētu apkures rēķini iedzīvotājiem ir zemāki nekā bagātajā tranzīta ostas pilsētā.

Vēsta par Lietuvas ieceri celt žogu gar robežu ar Krieviju

Lietuva iecerējusi būvēt 45 kilometrus garu žogu gar valsts robežu ar Krievijai piederošo Kaļiņingradas apgabalu, tā Lietuvas robežsardzes priekšnieka pausto citē Krievijas prese.

VIDEO: Kā dzīvo «svētmoceklis» Lembergs

Publicēts video, kur no «putna lidojuma» redzams, kā un kur dzīvo smagos noziegumos apsūdzētais, kā pats sevi sauc, oligarhs un tagadējais Ventspils Domes deputāts Aivars Lembergs.

Nekustamā īpašuma tirgus investīciju apjoms pārsniedz 300 miljonus eiro

Latvijas nekustamā īpašuma tirgus investīciju apjoms ceturto gadu pēc kārtas pārsniedz 300 miljonus eiro. Kopējais investīciju apjoms komercīpašumā Latvijā aizvadītajā gadā sasniedzis 341,3 miljonus eiro, salīdzinot ar 394,4 miljoniem eiro 2015.gadā, ziņo uzņēmums Colliers International Latvia.

Juriste: Jāpievērš uzmanība nepārdomātam lēmumam - RPIVA reorganizēšanai

Laiks pievērst nevalstisko organizāciju un arī sabiedrības uzmanību uz ļoti nepārdomātu, sabiedrībā neizdiskutētu un seku ziņā neprognozējamu Izglītības un zinātnes ministrijas lēmumu – ar 2017.gada augustu reorganizēt RPIVA, uzskata RSU Juridiskās fakultātes lektore Barba Girgensone.

Hesburger plāno gada laikā atvērti vēl deviņus restorānus Baltijā

Somijas un Baltijas ātrās ēdināšanas restorānu ķēde Hesburger aizvadītā gadā Baltijas valstīs pārdošanas apjoms sasniedzis 58 miljonus eiro.

Igaunijā novēro iedzīvotāju skaita pieaugumu

Igaunijā pērn par 0,14% jeb 1 850 cilvēkiem pieaudzis iedzīvotāju skaits, tā sākotnējā aplēsē par iedzīvotāju skaitu janvāra sākumā salīdzinājumā ar pērnā gada sākumu noskaidrojusi Igaunijas statistikas pārvalde.

Nordea: No Baltijas valstīm regulatora prasības bankām visstingrākās ir Latvijā

No trim Baltijas valstīm regulatora prasības bankām ir visstingrākās Latvijā tās banku tirgus specifikas dēļ, taču uzrauga prasības nav neadekvātas, intervijā vēsta Nordea bankas vadītājs Latvijā Jānis Buks.

Somijā izmēģina pabalsta vietā bezdarbniekiem maksāt iztikas minimumu

Somijā 2 000 bezdarbnieku izvēlēti tam, lai sociālajā jomā izmēģinātu jauninājumu – reģistrētajiem bezdarbniekiem nemaksāt bezdarbnieka pabalstu, bet tā vietā maksāt iztikas minimumu.

Atklāj, ka Lembergam bijis kopīgs ofšors ar Putina padomnieku

1994.gadā Ventspils mērs Aivars Lembergs devās uz Maskavu, lai parakstītu dokumentu, ar kuru kļuva par ofšora Solvolub līdzīpašnieku. Lielākais uzņēmuma līdzīpašnieks tobrīd bija Krievijas uzņēmējs Boriss Titovs, kurš pašlaik strādā pie Krievijas prezidenta Vladimira Putina. Tā Lembergs ieguva daļas Ventspils uzņēmumā Ventamonjaks, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.

Serbijas-Kosovas vilciena strīdā Belgrada pauž militārus draudus

Serbija brīdinājusi, ka tā aizsargās «katru sprīdi» no teritorijas, ko tā uzskata par savu kaimiņvalstī Kosovā.

Šonedēļ Latvijā gaidāms atkusnis; dauzviet veidosies apledojums

Darba nedēļas pirmajās dienās atmosfēras spiediens paaugstināsies, tomēr mākoņi izklīdīs tikai brīžiem un teritorijas lielākajā daļā pa laikam gaidāms arī neliels sniegs, slapjš sniegs. Pūšot lēnam vējam, vietām veidosies dūmaka un sarma, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Nedēļa Lietuvā. Landsberģis iesaka uzaicināt ciemos Krievijas parlamentāriešus

Lietuvas Atmodas kustības līderis un atjaunotās Lietuvas valsts pirmais galva Vītauts Landsberģis ieteicis uzaicināt Krievijas parlamentāriešus uz 1991.gada 13.janvāra valsts apvērsuma mēģinājuma piemiņas pasākumiem, norādot, ka tas būtu humāns un loģisks solis.

Vējonis mudina Reiznieci-Ozolu stingrāk pievērsties «aplokšņu algu» problēmai

«Jāizveido nodokļu politika, kas mazinās iedzīvotāju sociālo nevienlīdzību, stimulēs uzņēmējdarbības veidošanu un veicinās sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei», uzsvēra Valsts prezidents Raimonds Vējonis, piektdien tiekoties ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu.

ES aicina Itāliju atbildēt par iespējamu Fiat krāpšanos ar auto izmešiem

Eiropas Komisija vērsusies pie Itālijas valdības ar aicinājumu sniegt pierādījumus saistībā ar Vācijas valdības pārmetumiem, ka autobūves uzņēmums Fiat Chrysler savos dīzeļauto iebūvējis neatļautas ierīces, kas izplūdes gāzēs uzrāda nepatiesu izmešu daudzumu.

Trukšņa amatu pārņem Sproģe

Jūrmalas domes priekšsēdētājam Gatim Truksnim atkāpjoties no amata, tai pašā dienā, piektdien, 13.janvārī, viņa vietā ievēlēta līdzšinējā vietniece Rita Sproģe.

Truksnis kārtējo reizi atkāpsies no Jūrmalas domes priekšsēdētāja amata; ZZS no partijas neizslēdz

Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis piektdien, 13.janvārī, pašvaldības ārkārtas sēdē paziņos par atkāpšanos no amata, informēja Latvijas Zaļās partijas nodaļas vadītājs Jānis Lediņš.

Igaunijas ostu uzņēmuma kukuļošanas lieta tiesā nonāks šogad

Krimināllieta par kukuļošanu Igaunijas valsts ostu pārvaldes uzņēmumā Tallina Sadam, kas prasījusi igauņu izmeklētājiem sadarboties ar Polijas, Turcijas un Norvēģijas tiesībsargājošām iestādēm, tiesā nonāks 2017.gada pirmajā pusē, tā pavēstījusi Igaunijas ģenerālprokurore.

Igaunija savā prezidentūrā iestāsies par aizsargātu, inovatīvu un digitālu ES

Igaunijas valdība apstiprinājusi politiskās prioritātes šogad gaidāmajā valsts pirmajā prezidentūrā Eiropas Savienībā. Gatavojoties prezidentūrai, kas Igaunijai sāksies 2017.gada jūlijā, Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass norādījis: «Mums jāatrod saskares punkti un iespējams dalībvalstīm būt vienotām un jāsaglabā Eiropas Savienības spēja pieņemt lēmumus».

Rention: Apvienojoties uzņēmumiem tiks atvieglota īres un citu maksājumu izpilde

Uzsākot sadarbību ar SIA Corvin Real Estate, mājokļu pārvaldības sistēmā Rention tiks apvienotas un vienkāršotas tādas darbības, kā apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu līgumu parakstīšana, īres un citu maksājumu izpilde, kā arī rēķinu izrakstīšana, skaitītāju rādījumu nodošana, deklarāciju sastādīšana, vēsta Rention pārstāvji.

Aptauja: Vairākums iedzīvotāju aktivitātes veselības uzlabošanai veic neregulāri

Sākoties jaunam gadam, liela daļa iedzīvotāju Jaunā gada apņemšanos saista ar esošo paradumu maiņu. Daļa plāno atmest smēķēšanu, citi solās vairāk sportot un vēl kāds apņēmies sākt ēst veselīgāk. Tomēr aptauja rāda, ka lielākā daļa jeb 67% aptaujāto aktivitātes savas veselības uzlabošanai veic neregulāri, tāpec ir izveidots tests, kas sniegs ieteikumus velesīgam dzīves veidam ikdienai.