bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 22.09.2017 | Vārda dienas: Maigurs, Mārica, Māris
LatviaLatvija

Pieaug Latvijas iedzīvotāju satraukums par elektrības sadārdzināšanos

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU Vairums jeb 61% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka enerģētikas galaproduktu cenas pēdējā gada laikā ir paaugstinājušās. To, ka cenas nav mainījušās, atzīmējuši 23%, bet to, ka tās ir samazinājušās, – 7% aptaujāto.

Savukārt, izvērtējot, kura enerģētikas galaprodukta sadārdzināšanās iedzīvotājus uztrauc visvairāk, 39% aptaujāto minēja elektrību, 28% – apkuri, bet 18% – degvielu. Tikmēr citu enerģētikas gala produktu – gāzes (6%) un siltā ūdens (4%) – sadārdzināšanās aptaujātos uztrauc mazāk, liecina DNB Latvijas barometra pētījuma rezultāti.

Šogad, salīdzinot ar 2008.gadu, aptaujātie biežāk pauduši satraukumu par elektrības sadārdzināšanos (2008.: 27%, 2016.: 39%), bet retāk par degvielas (2008.: 25%, 2016.: 18%) un gāzes sadārdzināšanos (2008.: 9%, 2016.: 6%).

Komentējot minētos datus, Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš uzsver: «Kā redzams, cilvēkus Latvijā uztrauc enerģētikas resursu, it īpaši elektrības augstās cenas. Bet, lai tās kļūtu zemākas, der tikai viena recepte – konkurence. Latvijai tas nozīmētu atbrīvošanos no gāzes monopola un savienojumu jeb infrastruktūras attīstīšanu ar Eiropas Savienību. Pozitīvi vērtējams tas, ka Latvija varēs piekļūt Skandināvijā ražotajai elektrībai, jo ir pabeigts Lietuvas un Zviedrijas starpsavienojums NordBalt, kas mūsu mājsaimniecībām nodrošinās lētāku elektroenerģiju.»

Tikmēr DNB bankas valdes loceklis Lauris Macijevskis norāda: «Šis ir ļoti dinamisks laiks enerģētikas nozarē Latvijā, jo vienlaikus notiek vairāki svarīgi procesi – Ekonomikas ministrija uzsākusi darbu pie jauna regulējuma atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanai, ko plānots izstrādāt un ieviest līdz 2020.gada 1.janvārim, tiek veikti priekšdarbi dabasgāzes tirgus liberalizācijai, kā arī pastiprināta uzmanība tiek pievērsta energoefektivitātei, kas saistīts ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/27/ES ieviešanu. Tāpat patlaban vērojams būtisks fosilo energoresursu cenu kritums – kā naftas produktiem, tā dabasgāzei. Paredzams, ka jaunu starpsavienojumu izveide veicinās elektroenerģijas cenu samazinājumu Latvijā un Lietuvā.»

Minot galvenās ar enerģiju saistītās problēmas Latvijā, lielākā daļa aptaujāto atzīmējuši enerģijas galaproduktu cenas (80%). Retāk, bet pietiekami bieži aptaujātie minējuši arī atkarību no enerģijas resursu piegādātājiem citās valstīs (45%) un enerģijas nelietderīgu izmantošanu, netaupīšanu (36%). Citas atbildes aptaujātie minējuši retāk.

Salīdzinot 2008. un 2016.gada aptauju datus, jāsecina, ka šogad aptaujātie enerģētikas nozari Latvijā vērtējuši nedaudz kritiskāk nekā pirms astoņiem gadiem. 2016.gadā biežāk nekā pirms astoņiem gadiem par enerģētikas problēmām uzskatītas enerģijas galaproduktu cenas (2008.: 73%, 2016.: 80%) un atkarība no enerģijas resursu piegādātājiem citās valstīs (2008.: 41%, 2016.: 45%). Savukārt sagaidāmais elektroenerģijas deficīts 2016.gadā atzīmēts retāk (2008.: 27%, 2016.: 19%).

Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens atzīmē: «Latvijas iedzīvotāju skatījumā būtiskākā problēma ir enerģijas cenu kāpums. Tas saskan arī ar manu redzējumu. Taču ir novērojams, ka naftas un gāzes cenas pasaules tirgos samazinās, turpmāk arī elektrības cenām būtu jāsāk kristies. To var sasniegt, gan izbūvējot jaunas elektrības līnijas ar kaimiņvalstīm, gan ierobežojot atjaunojamo energoresursu cenu kāpumu.»

Jautāti, kas pašreizējā situācijā būtu jādara Latvijai, lai risinātu ar enerģētiku saistītās problēmas, visbiežāk aptaujātie uzskata, ka ir jāattīsta alternatīvie enerģijas ieguves avoti (54%). Salīdzinoši bieži aptaujātie arī norādījuši, ka ir jāmeklē gan papildu naftas produktu piegādātāji (33%), gan arī iespējas pieslēgties gāzes vadam, kas tiek būvēts zem Baltijas jūras (28%). Tikmēr katrs piektais aptaujātais jeb 21% uzskata, ka jāveido vairāk mazo hidroelektrostaciju (HES).

Šogad aptaujātie biežāk nekā pirms astoņiem gadiem norādījuši, ka ir jāmeklē iespējas pieslēgties gāzes vadam, kas tiek būvēts zem Baltijas jūras (2008.: 22%, 2016.: 28%). Tikmēr 2008.gadā daudz biežāk nekā šogad atbalstīta ideja par jaunas atomelektrostacijas būvniecību sadarbībā ar citām Baltijas valstīm (2008.: 22%; 2016.: 15%).

Tikmēr, vaicāti, ko paši ir darījuši pēdējo trīs gadu laikā, lai taupītu enerģijas resursus, 59% aptaujāto norādīja, ka parastās spuldzes aizvieto ar ekonomiskajām spuldzēm, bet 58% aptaujāto lielāku uzmanību pievērš tam, lai tiek izslēgtas konkrētajā laikā neizmantotās elektroierīces. Tikmēr nedaudz vairāk nekā trešdaļa aptaujāto minēja, ka pērk sadzīves tehniku, kas mazāk patērē resursus (33%). 12% neveic nevienu no minētajām aktivitātēm.

Savukārt 2008.gadā, lūgti atzīmēt, ko viņi būtu gatavi darīt, lai taupītu enerģijas resursus, aptaujātie retāk bija gatavi uz konkrētu rīcību – 44% bija gatavi lielāku uzmanību pievērst tam, lai tiek izslēgtas tobrīd neizmantotās elektroierīces, bet 31% aptaujāto plānoja aizvietot parastās spuldzes ar ekonomiskajām spuldzēm.

Jautāti, vai iedzīvotāji būtu gatavi ikdienā vairāk maksāt par enerģiju, ja tās iegūšanā vairāk tiktu izmantoti atjaunojamie energoresursi un tādējādi mazāk kaitēts videi, lielākoties aptaujātie pauduši noliedzošu viedokli – 61% norādīja, ka nebūtu gatavi ikdienā vairāk maksāt par enerģiju. Iespējams, to darīt būtu gatavi 28%, bet 3% aptaujāto noteikti būtu gatavi maksāt vairāk par enerģiju, ja tās iegūšanā vairāk tiktu izmantoti atjaunojamie energoresursi.

Savukārt, vaicāti, kādas vispār ir būtiskākās problēmas pasaulē, visbiežāk jeb 55% aptaujāto atzīmējuši terorismu. Salīdzinoši bieži aptaujātie minējuši arī migrāciju (33%), kara draudus (28%) un ekonomisko situāciju (27%). Tikai 9% aptaujāto kā problēmu norādījuši atjaunojamo resursu izsīkumu, tostarp grūtības ar enerģijas ieguvi.

Ref: 102.000.102.11990


Pievienot komentāru

  1. Andris teica:

    Maksa par elektroenergiju ir celusies! Dzivoju personigaja maja,man maksa celusies divkart,jo man tagad menesi jamaksa 10,43 euro par Parvades un sadales pakalpojumiem un Obligata iepirkuma komponente 4,95 euro,PVN 21% .Tagad pie paterina 185 kw man jamaksa 45 euro menesi.Labs rekins 2.grupas invalidam!

    +1 0 -1 0

IZM: Veicot RPIVA auditu, aizdomas par nepamatotām izmaksām

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas iekšējā auditā konstatētas, iespējams, nepamatotas izmaksas par sabiedrisko attiecību uzņēmumu un advokātu pakalpojumiem, ko vērtē tiesībsargājošās iestādes.

Eiropas dienā ceļu satiksmes negadījumos Latvijā nav bojā gājušo

Kad visā Eiropā tika atzīmēta diena bez ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušiem, Latvijā tika reģistrēti 133 ceļu satiksmes negadījumi, kuros cieta 13 cilvēki, taču izdevās iztikt bez upuriem uz ceļiem.

CSP: Palielinās lauku saimniecību vidējais lielums

Pērn lauku saimniecību vidējais lielums bija 43,2 ha, kas ir par 15,5% vairāk nekā 2013.gadā, kad to vidējā zemes platība bija 37,4 ha. To kopējā standarta izlaide pieaugusi par 24,5%, lai arī ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits ir samazinājies par 14,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2016.gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma provizoriskie rezultāti.

Kardiologi brīdina: Augsts holesterīna līmenis var novest pie infarkta vai nāves

Augsts holesterīna līmenis var būt ne tikai neveselīga dzīvesveida sekas, bet arī iedzimta slimība, kas var novest pie agrīna infarkta vai pat pāragras nāves, uzsver kardiologi.

Regulators apstiprina jaunu metodiku, kā turpmāk tiks aprēķināts OIK

Turpmāk lietotāju maksājumi būs atkarīgi ne tikai no patēriņa apjoma, bet arī no izvēlētā pieslēguma veida un pieslēguma izmantošanas efektivitātes, ziņo Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomē.

Kariņš: Vienotība sāka dreifēt, kad Valdis Dombrovskis atstāja tās vadību

Nopietni jāapsver iespēja Vienotībai Saeimas vēlēšanās startēt kopā ar citām partijām, intervijā Latvijas Radio norāda eiroparlamentārietis, partijas domes vadītājs Krišjānis Kariņš.

Aptauja: Latvieši iet uz darbu arī slimi un ārstējas ar kolēģu dotām zālēm

Neskatoties uz to, ka sasirdzis darbinieks nedrīkst turpināt strādāt un ar darba devēja atļauju viņam būtu jādodas mājās ārstēties, 83% Euroaptiekas veiktās aptaujas dalībnieku atzīst, ka uz darbu dodas arī tad, ja izjūt slimības pazīmes.

EK: Turpmākais Rail Baltica finansējums būs atkarīgs no sarunām ES

Vienošanās par naudu Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projektam Rail Baltica laika posmam pēc 2020.gada tiks panākta sarunās par Eiropas Savienības nākamā perioda finanšu plānu, tā skaidrojusi eirokomisāre.

Antāne ar vairāk nekā 350 domubiedriem Ventspilī dibina jaunu politisko partiju

Ventspilī ceturtdien, 21.septembrī, tika nodibināta jauna reģionālā politiskā partija Laiks Pārmaiņām, kuras dibināšanas iniciatore ir Inga Antāne ar domubiedriem.

Aizdomas par mācībām Zapad 2017 bija pamatotas, uzskata NATO

NATO savas aizdomas par Krievijas un Baltkrievijas manevriem Zapad 2017 uzskata par pamatotām, jo to mērogs un ģeogrāfija bija plašāki par sākotnēji teikto.

Eksperts: Latvijā pieaug elektronikas nozares produktivitātes indekss

Elektronikas un elektrotehnikas nozare ir visstraujāk augošā apstrādes rūpniecības nozare Latvijā. Nozares apgrozījuma izaugsme Latvijā ir bijusi straujākā, tā pārsniegusi gan Eiropas Savienības, gan pārējo Baltijas valstu rādītājus, pauž uzņēmuma SIA Lemona Latvija vairumtirdzniecības vadītājs Sergejs Nikiforovs.

Kaimiņš: Manuprāt, Aivars Lembergs ir Latvijas lielākā nelaime

Nevienam vairs nav noslēpums, ka «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijā piedalās tā sauktie «eksperti», kuri ir saistīti ar politiķi Aivaru Lembergu vai viņa ģimeni. Intervijā ar BNN viens no skaļākajiem Saeimas deputātiem Artuss Kaimiņš izsaka savu viedokli par pēdējo laiku skandalozāko notikumu Latvijā «oligarhu sarunām». Lembergu viņš nosauc par Latvijas lielāko nelaimi.

Igaunija veselības aprūpē novirzīs papildu 300 miljonus eiro

Ar mērķi uzlabot Igaunijas veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību Igaunijas valdība ir atbalstījusi tiesību aktu grozījumus, kas piecu gadu laikā paredz nozares finansējumu pacelt par 300 miljoniem eiro.

Latvieši joprojām neapmierināti ar medicīnisko pakalpojumu dārdzību

Vairākums Latvijas iedzīvotāju vairāk rūpētos par veselību, ja uzlabotos profilaktisko pārbaužu pieejamība, liecina liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometra pētījums.

Latvijas un Lietuvas ārlietu ministri vienojas izveidot Baltu balvu

Baltu vienības dienas priekšvakarā, kad latvieši un lietuvieši piemin vēsturisko Saules kauju, Latvijas un Lietuvas ārlietu ministri Edgars Rinkēvičs un Lins Linkevičs ir nākuši klajā ar paziņojumu izveidot Baltu balvu, ziņo Ārlietu ministrijā.

Augusta plūdos bojāti vairāk nekā 150 valsts autoceļu posmi

Augusta beigās notikušie plūdi Latgales reģionā bija skāruši vairāk kā 150 valsts autoceļu posmus un radījuši zaudējumus 1 300 000 eiro apmērā.

Google vienojas pārpirkt HTC pētniekus savu datorierīču attīstīšanai

Amerikāņu datortehnoloģiju uzņēmums Google ir panācis vienošanos ar Taivānas viedtālruņu ražotāju HTC, lai tas par 0,9 miljardiem eiro dalītos ar savu produktu attīstīšanas jomas personālu un ļautu izmantot HTC intelektuālo īpašumu.

Sudraba parlamentārās izmeklēšanas mājaslapā publicējusi «nepatiesu informāciju»

Parlamentārietis Andrejs Judins prasa izvērtēt Ingunas Sudrabas iespējamo ētikas pārkāpumu, «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas mājaslapā publicējot «nepatiesu informāciju».

Lielbritānija piedāvās ES 20 miljardus eiro, saglabājot piekļuvi vienotam tirgum

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja grasās piedāvāt pārejas vienošanos ar Eiropas Savienību, kas attiektos uz divu gadu periodu, līdz valsts pametīs bloku 2019.gada martā.

Stājas spēka 22 gadu cietumsods Imantas pedofilam

Augstākajai tiesai atsakoties kasācijas kārtībā pārbaudīt Rīgas apgabaltiesas spriedumu, stājies spēkā 22 gadu cietumsods tā dēvētajā Imantas pedofila lietā notiesātajam vīrietim, ziņo tiesā.

Latvijā brīvdienas sola saulainas un siltas

Latvijā piektdien, 22.septembrī, dienas laikā debesis pakāpeniski skaidrosies un tikai dažviet rietumos vēl gaidāms neliels īslaicīgs lietus. Dienas laikā gaiss iesils līdz +16…+20 grādiem pēc Celsija, bet naktī uz sestdienu gaisa temperatūra pazemināsies līdz +9…+14 grādiem.

Citadele Index: Vispesimistiskākie ir Latgales un Vidzemes uzņēmēji

Šī gada 2. ceturksnī visoptimistiskākie ir Pierīgas, Zemgales un Kurzemes uzņēmēji. Savukārt Latgales un Vidzemes uzņēmējos ir novērojams pesimistiskums, liecina jaunākais Citadele Index pētījumu.

No 1.oktobra Latvijā sāks darboties eZvana sistēma

Latvijā  no 1.oktobra sāks darboties avārijas zvanu automātiskā eZvana sistēma - ja transportlīdzeklis būs iekļuvis ceļu satiksmes negadījumā, neatliekamo palīdzību varēs izsaukt, izmantojot automātisko avārijas zvanu sistēmu, kas iebūvēta transportlīdzeklī.

Izglītības ministrs Šadurskis: Mācību saturs mainīsies, bet eksāmeni paliks

Eksāmeni kā viena no vērtēšanas iespējām paliks arī pēc mācību satura reformas, ceturtdien, 21.septembrī, konferencē «Vērtēt, lai mācītos» uzsvēris izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

Arī Lietuva satraukta par Rietumu gardumu kvalitāti

Lietuvas Pārtikas un veterinārais dienests šonedēļ paziņojis, ka, salīdzinot starptautisku zīmolu produktus, kas nopērkami gan Rietumeiropā, gan Lietuvā, secināts – vietējos veikalos nopērkamais nav īsti tas pats, kas Berlīnē.