bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 21.04.2018 | Vārda dienas: Marģers, Anastasija

Piecas Eiropas viedākās pilsētas – kas tās padara par «gudrām»?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Stokholma

Aptuveni astoņi no katriem desmit eiropiešiem dzīvo pilsētās, kuras patērē 70% enerģijas un kuru radītie sastrēgumi Eiropai gadā izmaksā aptuveni 100 miljardus eiro, tādēļ metropoles aizvien meklē veidus, kā kļūt efektīvākām, taupīgākām un iedzīvotājiem draudzīgākām.

«Runājot par «gudrām» pilsētām, manuprāt, ir svarīgi atcerēties, ka ne jau tehnoloģijas pašas par sevi padara to gudru, bet gan skaidrs tālejošais mērķis – ka tehnoloģijas palīdz pilsētām nodrošināt tās iedzīvotājiem ilgtspējīgu labklājību,» uzsvēra Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta sociālais inženieris un konferences LMT Smart Future lektors Agnis Stibe.

Pēc Stibes domām, par «gudru» varētu dēvēt tādu pilsētu, kas ir izdarījusi visu iespējamo, lai saprastu notiekošos procesus un devusi iespēju cilvēkiem sniegt momentānu atgriezenisko saiti par tiem, kuri veicina sabiedrības labklājību.

«Arī Latvijas pilsētām ir iespējas kļūt «gudrām» un atvērtām, taču jāsaprot, ka vispirms ir svarīgi izveidot izpratni, kas tad ir «gudra» pilsēta, ko šis jēdziens ietver, ko tas mums dos, ko mēs sagaidām no šādas pilsētas un tā joprojām. Kamēr nav radīta šāda kopbilde un atvērta plašāka perspektīva, tikmēr nevar runāt, ka valsts vai sabiedrība ir pilnvērtīgi sagatavota šādām nākotnes pilsētām,» uzskata Stibe.

Lūk, Eiropas «gudrāko» pilsētu TOP5:

Barselona – pilsēta, kur idejas pārtop realitātē

2015.gadā Juniper Research mobilo un digitālo tehnoloģiju analītiķi piešķīra šai Spānijas pilsētai titulu Globālā viedā pilsēta 2015, novērtējot tās attīstību augstāk nekā Ņujorku, Londonu, Nicu un Singapūru. Īpaši augsti tika novērtēta Barselonas viedā satiksmes un stāvvietu vadības sistēma, kā arī «gudrā» apgaismojuma sistēma. Juniper Research analītiķi secinājuši, ka pilsētas ieviestā viedā energoefektivitātes vadības sistēma jeb «smart grid» līdz 2019.gadam sasniegs aptuveni 9,5 miljardus eiro ietaupījumu gadā.

Turklāt pievērsta liela uzmanība sabiedrisko un sociālo pakalpojumu, kā arī procesu  caurskatāmībai – piemēram, pašvaldības sēdes ir pieejamas tiešsaistē un iedzīvotāji to laikā tiešsaistē var uzdot arī savus jautājumus.

Stokholma – atjaunojamo resursu pārstrādes līdere

Zviedrija ir līdere atjaunīgo resursu pārstrādē, un arī tās galvaspilsēta cenšas taupīt tik daudz resursu, cik vien iespējams. Piemēram, tiek attīstīti projekti, kas paredz notekūdeņu izmantošanu apkures sistēmā un to pārveidošanu īpašā degvielā, kuru varētu izmantot sabiedriskais transports. Stokholma ir īsta zaļā oāze, kurā ir ļoti attīstīts sabiedriskā transporta tīkls un labs optiskā interneta pārklājums. Kāda no «gudrajām» iniciatīvām paredz reālas tikšanās ar amatpersonām aizstāt ar virtuālu saziņu.

Amsterdama – maksimāla sasaiste visos jautājumos

Nīderlandes galvaspilsēta ir «sasaistīta» visos iespējamos veidos. Lai veicinātu lietotājiem draudzīgu, racionāli dzīvojošu pilsētu, ir izveidota platforma Amsterdam Smart City. Platforma, kuras pamatā ir atvērtie dati, ļauj nodrošināt saiknes starp vietējiem uzņēmumiem, pašvaldību un iedzīvotājiem. Piemēram, ir izveidota lietotne, kas palīdz cilvēkiem ar īpašām vajadzībām pārvietoties pa pilsētu. Ja pa ceļam gadās kāda liksta, zvanu centra speciālisti palīdz tās atrisināt. Savukārt lietotne City Alerts brīdina ugunsdzēsējus par to, ka konkrētajā objektā ir cilvēki ar kustību vai garīgajiem traucējiem, vai citām īpašām vajadzībām.

Vīne – viena no Eiropas zaļākajām pilsētām

Salīdzinoši nelielā Austrijas galvaspilsēta ir viena no zaļākajām pilsētām Eiropā, kas spēj nodrošināt augstu dzīves kvalitāti. Vairāk nekā 15% no pilsētai nepieciešamajiem energoresursiem tiek iegūti no atjaunīgajiem avotiem, tostarp izmantojot Eiropā lielāko biomasas elektrostaciju. Jaunbūvējamajām ēkām ir jāatbilst stingrām zemas oglekļa emisijas prasībām. Vairāk nekā 90% iedzīvotāju ir ērti pieejams sabiedriskais transports.

Kopenhāgena – līdz 2025.gadam vēlas kļūt izmešu neitrāla

Kopenhāgena rada vienu no mazākajām t.s. «oglekļa pēdām» pasaulē – mazāk nekā divas tonnas uz iedzīvotāju, taču Dānijas galvaspilsētai ar to nepietiek – līdz 2025.gada tā vēlas kļūt izmešu neitrāla. Lai to panāktu, ir izvirzīti ļoti stingri mērķi energoefektivitātes, «zaļās» būvniecības standartu un «zaļās» enerģijas izmantošanas jomā. Pilsēta ir atbalstījusi projektu par velosipēdu aprīkošanu ar īpašiem sensoriem, kuri reālajā laikā ziņo par piesārņojuma līmeni un satiksmes sastrēgumiem.

Ref: 102.000.102.12541


Pievienot komentāru

Indijā upes krastā atrasts sakropļots pazudušās Latvijas pilsones līķis

Indijā upes krastā atrasts pirms vairāk nekā mēneša pazudušās Latvijas pilsones Līgas Skromanes līķis, vēsta tīmekļa izdevums India Today.

VL-TB/LNNK Saeimas sēdē plāno atbalstīt aizliegumu «ofšoriem» piedalīties publiskajos iepirkumos

Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK Saeimas sēdē tomēr atbalstīs priekšlikumu, kas paredz aizliegumu publiskajos iepirkumos piedalīties «ofšoriem», vēsta VL-TB/LNNK.

EM: Ražotāju cenas ietekmēs izejvielu cenu dinamika

Apstrādes rūpniecības ražotāju cenas šogad pieaugs līdzīgi kā 2017.gadā. Ražotāju cenu līmeni lielā mērā ietekmēs eksportētās produkcijas ražotāju cenu svārstības, ko pamatā nosaka pasaules izejvielu cenu dinamika, prognozē Ekonomikas ministrija.

Lidostā Rīga ražīgākais marts tās darbības vēsturē

Lidostā Rīga trīs mēnešos apkalpoti jau 1 352 776 pasažieri – par 19,4% vairāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā. Martā lidostā apkalpoti vairāk nekā pusmiljons pasažieru, kas ir lielākais gada trešajā mēnesī apkalpoto pasažieru skaits lidostas vēsturē. Pasažieru skaits martā, salīdzinot ar 2017.gada martu, pieaudzis par 20,4%, liecina operatīvie dati par lidostas darbības rezultātiem šā gada pirmajā ceturksnī.

Lietā par Depo būvniecību Jelgavā zemes īpašnieks prasa noraidīt visu tiesas sastāvu

SIA Auras centrs, kas uz sev piederoša zemesgabala Jelgavā vēlas izbūvēt lielveikalu Depo, Administratīvajā rajona tiesā iesniegusi noraidījumu visam tiesas sastāvam, jo šaubās par tā objektivitāti, izskatot jelgavnieku pieteikumus ar lūgumu atcelt Jelgavas domes lēmumus, ar kuriem atstāta spēkā lielveikala Depo būvēšanai izsniegtā būvatļauja.

Latvijas karavīri piedalīsies Apvienoto reaģēšanas spēku mācībās

No 21.aprīļa līdz 3.maijam, Lielbritānijā, Solsberī poligonā norisināsies Apvienoto reaģēšanas spēku mācības, kurās Latvijas bruņotos spēkus pārstāvēs aptuveni 80 Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes karavīru.

Gapoņenko tiek apcietināts par iespējamām pret Latviju vērstām darbībām

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien nolēma piemērot drošības līdzekli apcietinājumu nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongres vadītajam Aleksandram Gapoņenko.

SPRK: Gaso juridiskā nodalīšana no Latvijas Gāzes atbilst likuma prasībām

Izvērtējot sadales sistēmas operatora iesniegtos dokumentus atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteikumiem un papildu informāciju, SPRK ir atzinusi, ka AS Gaso veiktie pasākumi AS Latvijas Gāze reorganizācijas procesā neatkarības prasību nodrošināšanai ir pietiekami, vēsta SPRK pārstāvji.

No 2.maija būs izmaiņas 34. un 48. autobusa kustības sarakstā

No 2.maija pasažieru ērtībām 34. un 48. autobusa maršrutam tiks mainīts kustības saraksts darba dienām, informē Rīgas satiksme.

Nolemts atteikties ieviest normu, kas apgrūtinātu «ģimenes bankrotu» veikšanu

Skatot piedāvātos grozījumus Maksātnespējas likumā, nolemts atteikties no sākotnēji plānotās normas, kas būtu apgrūtinājusi tā dēvēto «ģimenes bankrotu» veikšanu.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā pieaudzis par 3,5%

Šī gada martā, salīdzinot ar 2017.gada martu, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 3,5%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 4%, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 3,2%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 2,9%, vēsta CSP dati.

Tiesā nonāk krimināllieta par maksātnespējas administratoru pretlikumīgām darbībām

Latvijas prokuratūra tiesai nodevusi krimināllietu par divu maksātnespējas administratoru pretlikumīgām darbībām, tai skaitā izspiešanu, kukuļa pieprasīšanu un pienākumu nepildīšanu.

Pašvaldība: Pēc tikšanās vasarā British Steel atteicās pirkt KVV Liepājas metalurgu

Pēc tikšanās pagājušā gada augusta beigās Lielbritānijas uzņēmums British Steel, kas pašlaik izrāda interesi par Liepājas metālapstrādes uzņēmumu, atteicās pirkt maksātnespējīgo AS KVV Liepājas metalurgs. Tā apgalvo domes priekšsēdētāja padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Andrejs Rjabcevs.

Lielākie valsts amatpersonu ienākumi Spurei un Čakšai, lielākā alga – Rimšēvičam

Īpašumu pārdošanas dēļ lielākos ienākumus starp valsts amatpersonām 2017.gadā ir guvusi Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure un veselības ministre Anda Čakša, bet lielāko algu joprojām ir saņēmis Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, liecina apkopotie Valsts ieņēmumu dienestā iesniegto valsts amatpersonu deklarāciju dati.

Pašvaldības policisti no Hapaka grāvja izceļ 25 metrus garu nelegālu zvejas tīklu

Rīgas pašvaldības policijas Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvaldes darbinieki, veicot rūpnieciskās zvejas noteikumu ievērošanas kontroli, Hapaka grāvī atrada un izcēla nemarķētu zvejas rīku.

Kopējie nodokļu parādi Latvijā – 1,255 miljardi eiro

Latvijā šogad aprīļa sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,255 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3,2% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Spānijā teroraktu upuri nepieņem basku separātistu ETA atvainošanos

Spānijā iedzīvotāji, kuri savulaik cietuši basku separātistu organizācijas ETA sarīkotos vardarbīgos uzbrukumos, ir noraidījuši atvainošanos, ko organizācija paudusi šonedēļ attiecībā tiem upuriem, kurus tā negribot nonāvējusi vai ievainojusi.

Noslēdzies astoņus gadus ilgušais Latvijas-Krievijas robežas demarkācijas process

Stājas spēkā Latvijas-Krievijas valsts robežas demarkācijas dokumenti. Līdz ar to 2018.gada 21.aprīlī ir noslēdzies abu valstu kopējā robežposma demarkācijas process, kas ilga astoņus gadus. Demarkācijas procesa gaitā tika veikta 283,6 km garās robežlīnijas iezīmēšana dabā.

Ģenerālprokurors vēršas Satversmes tiesā par OIK regulējuma neatbilstību Satversmei

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers iesniedzis Satversmes tiesai pieteikumu par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes regulējuma neatbilstību Satversmei.

Veģetāro desiņu Francijā aizliegs saukt par «desiņu»

Francijā iecerēts aizliegt no dārzeņiem gatavotus pārtikas produktus pārdot ar nosaukumiem, kas attiecas uz gaļas izstrādājumiem, tā vēršoties pret tādiem apzīmējumiem kā, piemēram, «sojas steiks» un «veģetārā desiņa».

Vienotība varētu kļūt par Jauno Vienotību, bet par premjera kandidātu Kariņš

Līdzšinējā partija Vienotība Saeimas vēlēšanās varētu startēt ar jaunu nosaukumu - Jaunā Vienotība, bet par Ministru prezidenta amata kandidātu izvirzīs eiroparlamentārieti Krišjāni Kariņu. Tā vēsta LTV raidījums Panorāma.

Atklās pirmo vēstures grāmatu vācu valodā par Latvijas simtgadi

Berlīnē Latvijas vēstniecība Vācijā pirmdien, 23.aprīlī, notiks Latvijas valsts simtgadei veltītās vēstures grāmatas Lettland 1918-2018. Ein Jahrhundert Staatlicheit atklāšana, kurai sekos augsta līmeņa politiska diskusija par Latvijas, Vācijas un Eiropas nākotni.

Pieaug pārkāpumu intensitāte uz Latvijas valsts robežas

Aprīlī aizturētas divas valsts robežu nelikumīgi šķērsojušas Vjetnamas pilsoņu grupas un konstatēti vairāki cigarešu nelikumīgas pārvietošanas gadījumi, vēsta Latvijas Valsts robežsardze.

Starptautiska organizācija: Latvija «izkrīt» no pasaules demokrātiskāko valstu saimes

Uz Saeimas mēģinājumiem Latvijā ierobežot pilsoņu pamata brīvības, norādījusi starptautiskā organizācija CIVICUS, kas pasaulē novēro pilsoniskās līdzdalības iespējas. CIVICUS reitingā, piecu punktu skalā Latvijas pilsoniskā telpa vairs nav «atvērta», bet gan«sašaurināta».

ES fondu atbalstu jaunu produktu ieviešanai visvairāk vēlas izmantot Zemgales ražotnes

Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu jaunu produktu ieviešanai ražošanā projektu atlases otrajā kārtā komersanti vēlas izmantot 51 projekta īstenošanai. Kopumā pieprasītais ERAF līdzfinansējums 64,3 miljonu eiro apmērā par 88% pārsniedz pieejamo līdzfinansējumu. Visvairāk Eiropas Savienības fondu atbalstu jaunu produktu ieviešanai visvairāk vēlas izmantot Zemgales ražotnes, informē Centrālajā finanšu un līgumu aģentūra.