bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 05.12.2016 | Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Piecas iespējamās dabas katastrofas, kas uztrauc pētniekus

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Plaši plūdi, ugunsgrēki, kūstoši ledāji, zemestrīces, vulkānu izvirdumi – nenoliedzami, daļa šo katastrofu ir dabīgi mūsu planētas procesi. Taču šīs norises ietekmē arī klimata pārmaiņas, piemēram, globālā sasilšana, kurā vainojama arī pašu cilvēku rīcība.

Latvijā klimata izmaiņas pēdējā gadsimtā nav nesušas lielas kataklizmas. Arī pašlaik izstrādātie izmaiņu scenāriji mūsu reģionam ir mazāk postoši, nekā, piemēram, Eiropas dienvidiem. «Lielākais drauds Latvijai ir ūdens līmeņa celšanās Baltijas jūrā. Jau tagad ik gadu zaudējam hektāriem piekrastes zemes, jo notiek dabiska krastu erozija – jūra noskalo krastus. Ja ūdens līmenis kāps, erozija kļūs intensīvāka. Ja līmenis paaugstināsies tik dramatiski, kā paredz pesimistiskākie scenāriji, plašas piekrastes daļas var nonākt zem ūdens. Tāpat iespējami biežāki karstuma viļņi, sausums un lietavas, tomēr kopumā siltāks klimats tautsaimniecībai var nākt par labu,» skaidro meteorologs Toms Bricis.

Televīzijas kanāls National Geographic apkopoja iespējamās dabas katastrofas, par kurām uztraucas vides pētnieki:

2050 – 2100: Var applūst lielas teritorijas Ziemeļeiropā un ASV Austrumkrastā

Aizvien spēcīgākas vētras, ļoti augsti viļņi, ūdens līmeņa celšanās – tā pasaules okeāni lēnām «atbild» klimata pārmaiņām un temperatūras pieaugumam. Jūras līmeni ceļ kūstošie arktiskie ledāji un ūdens masas izplešanās, tam silstot.

Kopenhāgenas universitātes Nila Bora institūta aprēķini liecina, ka jūras līmenis Skandināvijā, Anglijā, Nīderlandē un Vācijas ziemeļu daļā var pieaugt pat par pusotru metru. Pastāv samērā liela varbūtība (26-27%), ka pie Londonas ūdens līmenis varētu celties līdz pat 1,75 metriem, bet Nīderlandē – par 1,8 metriem. Tiesa, Grenlandes «atkušana» maina smaguma spēka iedarbību Zemes garozā šajā reģionā, un tā vēl gadsimtiem ilgi celsies uz augšu. Botnijas līcī zeme «ceļas» straujāk nekā ūdens līmenis, tādēļ Somijā jūras līmenis varētu samazināties par desmit centimetriem.

Jūras līmeņa palielināšanās par diviem metriem var radīt daudzu pilsētu pārpurvošanos ASV Austrumkrastā. Virdžīnijas Jūras zinātņu institūta pētnieki secinājuši, ka pie Ņujorkas līdz 2050.gadam tas var palielināties par 79 cm, un teju ceturtā daļa pilsētas, kurā mīt 800 000 cilvēku, var nokļūt plūdu apdraudētā zonā.

2015 – 2050: Spēcīgāki mežu ugunsgrēki ASV

Karstākas un sausākas vasaras veicina tādu apstākļu rašanos, kas palielina ugunsgrēku riskus. Tādēļ Hārvarda universitātes Inženierzinātņu un lietišķo pētījumu skolas zinātnieki prognozē, ka līdz 2050.gadam ASV mežu ugunsgrēku «sezona» būs trīs nedēļas ilgāka, piedūmojums pieaugs divkārt un tiks radīti būtiski lielāki postījumi. Kopš 1999.gada uguns izpostītās platības ir palielinājušās no 0,9 līdz 2,6 miljoniem hektāru gadā. Tie ir miljonu dolāru zaudējumi ik gadu. Tā, pērn Vašingtonas štatā ugunspūķis vienlaikus plosīja 104 000 hektārus, nodarot vairāk nekā astoņus miljonus ASV dolāru zaudējumus.

Latvijā ugunspūķis šogad izpostījis vien 309 hektārus meža, taču nodarītie zaudējumi ir visai prāvi – aptuveni 425 000 eiro. Eiropā nevaldāmi mežu ugunsgrēki vasarās plosās Portugālē, Spānijā, Francijā, un arī šim reģionam prognozes ir bēdīgas.

2015 – 2050: Aktivizējas «dusmīgākie» Islandes vulkāni

Islande, kurā ir ap 30 ledājiem klātu vulkānu, atrodas uz robežas starp Ziemeļamerikas un Eirāzijas tektoniskajām plātnēm, kas attālinās viena no otras. Tādēļ pētniekus bažīgus dara teju jebkura vulkāniskās aktivitātes pastiprināšanās. It īpaši, ja atceramies 2010.gadā notikušo Eijafjadlajegidla izvirdumu, kas paralizēja lidmašīnu satiksmi visā Eiropā.

Bardabunga, kas aptuveni pirms 8 000 gadiem izraisīja lielāko izvirdumu 10 000 gadu laikā, līdz šim izvirda aptuveni piecas reizes gadsimtā, pēdējo reizi – 1910.gadā. Tādēļ vērojot neskaitāmus pazemes grūdienus vulkāna tuvumā, 2014.gadā Islandes Meteoroloģiskais dienests sāka brīdināt par izvirdumu. Tika prognozēts jebkas, sākot ar plūdiem izkusuša ledāju dēļ līdz pat milzīgām plaisām un Torfjadlejegidla izvirdumam, kas varētu sapostīt upes un lielākās hidroelektrostacijas. Izvirdums, kas bijis lielākais kopš 1783.gada, ilga aptuveni pusgadu, ar izmesto lavu ik pa piecām minūtēm varēja aizpildīt amerikāņu futbola laukumu. Tā rezultātā radās 33 kvadrātkilometru liels lavas lauks.

2015-2065: Čīlē gaidāmas megazemestrīces

Čīle ir viena no seismiski aktīvākajām valstīm pasaulē, kas atrodas tā dēvētajā Klusā okeāna «Uguns lokā», kurā norisinās 75% no pasaules tektoniskajām aktivitātēm. Spēcīgi pazemes grūdieni Čīlē ir jūtami vismaz dažas reizes gadā, taču 2014.gada 1.aprīlī notikusī 8,2 magnitūdu zemestrīce Klusā okeāna piekrastē, pie Ikikas pilsētas izraisīja nogruvumus, divus metrus augstus viļņus un vēl nopietnākas zemestrīces draudus. Tai sekoja vismaz astoņi spēcīgi pēcgrūdieni un vēl viena 7,8 magnitūdas spēcīga zemestrīce.

Ikika atrodas zonā, kur notiek tektonisko plātņu kustība, proti, Nakas plātne slīd zem Dienvidamerikas plātnes. Zinātnieki uzskata, ka šī bija t.s. megazemestrīce, kuru izraisa plātņu pārvietošanās. Konkrētajā zonā megazemestrīce nebija notikusi kopš 1877.gada, taču 2014.gadā atbrīvojies vien 33% no zemes slāņos uzkrātās tektoniskās spriedzes, tādēļ spēcīgas kataklizmas ir iespējamas arī turpmāk. Piemēram, 8,3 magnitūdu zemestrīce centrālajā piekrastē pērn septembrī izraisīja vairākus metrus augstus cunami un lika evakuēt miljonu cilvēku no piekrastes rajoniem. 1960.gadā Čīle piedzīvoja 9,5 magnitūdas spēcīgu zemestrīci, kas izraisīja cunami Japānā un Havaju salās un tiek uzskatīta par visspēcīgāko reģistrēto tektonisko kataklizmu.

2015-2065: Zemestrīce var sagraut Oregonu un izpostīt Kaliforniju

Arī Oregona (ASV) atrodas virs tektonisko plātņu (Ziemeļamerikas, Huana de Fukas) saskares vietām un tiek uzskatīta par «klusāko plātņu saskares vietu». Tieši nosacītais seismiskais klusums dara zinātniekus bažīgus. Jau kopš 2010.gada viņi prognozē, ka Oregonā var notikt graujoša zemestrīce, cunami, kas sagraus rietumkrastu un radīs desmitiem miljardu ASV dolāru lielus zaudējumus. Pētniekus uztrauc situācija faktiski visā Kaskādijas lūzuma zonā (no Kalifornijas ziemeļiem līdz pat Vankūverai), jo jau vairākus gadus seismiskā situācija ir līdzīga apstākļiem pirms deviņu magnitūdu stiprās zemestrīces Japānā 2011.gadā. Piemēram, zemestrīces gar Sanandreasa lūzumu notiek biežāk nekā ticis prognozēts iepriekš. 7,9 magnitūdu spēcīgi grūdieni Kalifornijas dienvidos pēdējo reizi satricināja 1857.gadā, tādēļ nākamos var gaidīt «kuru katru dienu».

Ref: 102.000.102.13771


Pievienot komentāru

  1. Jūra saka:

    Vai tā kādreiz nebija pie Grobiņas ? Kāpēc par to neviens negrib atcerēties ?

    +1 0 -1 0

Lietuvā ar TV reklāmām brīdina par Krievijas spiegu vervēšanu

Lietuvas televīzijā tiek rādīti informatīvi reklāmas rullīši, kuros iedzīvotāji tiek mudināti uzmanīties no svešinieku laipnībām un zvanīt uz informatīvu tālruni, lai pārliecinātos, vai sastaptie svešinieki nemēģina tos ievilināt spiegošanā par labu ārvalstu aģentiem.

Latvijas uzņēmēju lielākās bažas – nodokļi, korupcija un darbaspēka trūkums

Baltijas valstu uzņēmēji ir vienisprātis, ka tuvākā gada laikā ekonomikas izaugsme būtiski nemainīsies. 84% Lietuvas un Igaunijas uzņēmumu vadītāju tuvākajos trīs gados prognozē biznesa ieņēmumu pieaugumu. Latvijā to sagaida 76% aptaujāto, secināts PwC CEO Survey veiktajā aptaujā.

CIDO paplašina eksportu uz eksotiskajām valstīm

Šogad uzsākot sulu eksportu uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem, SIA CIDO Grupa paplašinājusi eksporta daļu eksotisko valstu grupā, kas kopā ar Krievijas un citu valstu tirgiem veido 12% no uzņēmuma kopējā produkcijas pārdošanas apjoma. Uzņēmumā norāda, ka pirmo kravu panākumi ir labi, un tas ļauj cerēt uz labiem panākumiem jaunajā tirgū arī nākotnē.

BALTA: Izaugsme nedzīvības apdrošināšanas tirgū apsteigusi IKP pieauguma rādītājus

Neskatoties uz kopējo Latvijas nedzīvības apdrošināšanas tirgus lēno izaugsmi, kas pirmajos trīs ceturkšņos sasniegusi vien 6%, apdrošināšanas sabiedrība BALTA šī gada deviņus mēnešus noslēgusi ar 3,2 miljonu eiro neto peļņu. Kā informē kompānijas pārstāvji, kopējā uzņēmuma izaugsme šogad, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, sasniegusi 14%.

Investori: Iemeslu investēt Latvijā ik gadu kļūst arvien mazāk

Neraugoties uz politikas veidotāju centieniem sakārtot uzņēmējdarbības vidi un padarīt to labvēlīgāku, pēdējo 12 mēnešu laikā būtiski uzlabojumi nav manāmi, un Latvijas pievilcība investoru acīs joprojām neuzlabojas.

Rūpniecības produkcijas apjomam 6,7% pieaugums

Šā gada oktobrī, salīdzinot ar 2015.gada oktobri, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās Latvijā pieauga par 6,7%. Ražošanas apjoma kāpums bija apstrādes rūpniecībā par 7,0%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 9,8% un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 5,1%.

Ukrainā traģisks noslēgums pārpratuma apšaudei starp policistiem

Ukrainā 4.decembrī pārpratuma dēļ notikusi apšaude starp divām policijas vienībām, kurām, vienai otru uzskatot par noziedzniekiem, nošauti pieci policisti, norādījusi Ukrainas Iekšlietu ministrija.

Aplēstas summas, ko ES ik gadu zaudē viltojumu un pirātisma dēļ

Tirgū esošo viltoto preču dēļ katru gadu deviņās nozarēs tiek zaudēti vairāk nekā 48 miljardi eiro jeb 7,4% no kopējā pārdošanas apjoma, aprēķināts vairākos Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja pētījumos, kas veikti ar Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centra palīdzību.

Saskaņai un tās palīgorganizācijām dāsnas summas ziedo maksātnespējīgie

Partijai Saskaņa arī pagājušais – starpvēlēšanu gads – bija ražens. Ziedojumos tā saņēma 76 000 eiro, biedra naudās 27 000. Ražīgs gads bija arī Saskaņas satelītorganizācijām.

Vai Renci demisijai Itālijā sekos populistu uznāciens?

Itālijā, zaudējis referendumā par politiskās sistēmas reformām, par demisiju paziņojis premjerministrs Mateo Renci, bet gatavību pārņemt varas grožus paudusi eiroskeptiskā partija Pieczvaigžņu kustība

Turpinās izskatīt smagos noziegumos apsūdzētā Lemberga krimināllietu

Rīgas apgabaltiesā pirmdien, 5.decembrī, plkst.11 plānots turpināt izskatīt smagos noziegumos apsūdzētā Aivara Lemberga krimināllietu, kas novembra beigās tika noņemta no izskatīšanas tiesneša Borisa Geimana slimības dēļ.

Nauda deputātu kvotās izšķiesta, atbildību neviens negrib uzņemties

Tā saucamās deputātu kvotas radās vēl 90.gadu beigās - premjera Viļa Krištopāna mazākuma valdība ar tām divu miljonu latu apmērā panāca opozīcijas atbalstu budžetam. Kopš tā laika iespēja deputātiem dalīt naudu dažādām grāmatām, filmām, pašvaldību muzejiem un ceļiem kļuvusi par neatņemamu budžeta sastāvdaļu. Šogad notika līdzīgi - tikai pārsteidza mērogs.

Valsts pārvaldē e-projektos neatbilstoši iztērēti astoņi miljoni eiro

Dažādos ministriju pasūtītajos e-projektos par neatbilstoši iztērētiem atzīti 7,9 miljoni eiro. Tas nozīmē, ka struktūrfondu vietā šī nauda jāsedz Latvijas nodokļu maksātājiem.

Pētījums: Igaunija narkotiku patēriņā - vadošā Baltijā

Kā liecina pētījums «Eiropas Narkotiku ziņojums 2016», aizliegto vielu patēriņš Igaunijā kopumā ir būtiski lielāks nekā Latvijā un Lietuvā, turklāt augstāks par Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem attiecībā uz marihuānu, amfetamīnu un ekstazī.

Meteorologi šonedēļ prognozē straujus gaisa temperatūru kontrastus

Nedēļas sākums Latvijā gaidāms ar mainīgiem laika apstākļiem - pirmdien, 5.decembrī, līdz ar brāzmainiem dienvidrietumu, rietumu vējiem, kas daudzviet sasniegs vēja brāzmas līdz 15-18 m/s, Latvijā sāks ieplūst siltāks gaiss.

Nedēļa Lietuvā. Lietuva pastiprinās aizsardzības sadarbību ar ASV

Lietuva parakstījusi pirmo divpusējo nolīgumu ar Amerikas Savienotajām Valstīm par sadarbības padziļināšanu aizsardzības jomā, kur skaidri definēta ASV spēku klātbūtne Lietuvā

Ekonomikas dienasgrāmata Latvija. Vilinās Brexit pārbēdzējus

Latvijā 2016.gada trešajā ceturksnī bijis vislēnākais iekšzemes kopprodukta pieaugums starp Baltijas valstīm, liecina Centrālās statistikas pārvaldes šonedēļ publicētā informācija. Premjerministram Mārim Kučinskim tas neliedz cerēt uz IKP pieaugumu 4-5% gadā.

FOTO: Ieguldot 3,3 miljonus eiro, K-rauta pārtop par K Senukai

Baltijas valstīs lielāko būvniecības, remonta un sadzīves preču tīklu pārvaldošā kompānija Kesko Senukai piektdien, 2.decembrī, Rīgā, Lucavsalas ielā, atklājusi Latvijā pirmo jaunās koncepcijas tīkla iepirkšanās centru K Senukai, kurā ieguldītas 3,3 miljonus eiro lielas investīcijas.

Deputāti nākamā gada budžetā «savējo projektiem» izdāļājuši rekordlielu summu

Valsts budžeta nauda, kura sadalīta nevis atbilstoši nozaru politikas prioritātēm, bet izdabājot politiķu vēlmēm un dažādu organizāciju lobijam, šogad sasniegusi rekordlielus apmērus - 2017.gada budžetā tā izdalīti 27,9 miljoni eiro, balstoties uz veiktajiem aprēķiniem.

Kritušies ienākumi no ārvalstu ceļotāju viesošanās Latvijā

Šā gada trešajā ceturksnī tekošais konts Latvijā veidoja 93,4 miljonu eiro pārpalikumu jeb 1,5% no iekšzemes kopprodukta, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile.

airBaltic pārdos Boeing 737 lidmašīnas, nomainot tās pret Bombardier CS300

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic, pakāpeniski atjaunojot floti ar Kanādas Bombardier ražotājām CS300 lidmašīnām, pārdos Boeing 737 lidmašīnas, norāda lidsabiedrības izpilddirektors Martins Gauss.

Pētījums: No Lietuvas drīzumā emigrēs miljonais iedzīvotājs

Lietuvas statistiķi aplēsuši, ka katru dienu ar mērķi meklēt labāku dzīvi Skandināvijā un Rietumeiropā lidmašīnās sēžas ap 120 lietuviešu. Aplēses liecina, ka 2016.gadā emigrācijas vilnis pastiprinājies un decembrī valsti varētu pamest 1 000 000. lietuvietis kopš valsts iestāšanās Eiropas Savienībā.

Aktīvo vēlētāju skaits pirms nākamā gada pašvaldību vēlēšanām turpina sarukt

Nākamā gada 3.jūnija pašvaldību vēlēšanās noteikti piedalīties plāno 47% balsstiesīgo pilsoņu, liecina pētījumu centra SKDS pēc Centrālās vēlēšanu komisijas pasūtījuma šā gada novembrī veiktā vēlētāju aptauja.

Trīs Eiropas lielpilsētās plāno aizliegt auto ar dīzeļdzinējiem

Meklējot iespējas uzlabot gaisa kvalitāti, Parīzes, Madrides un Atēnu mēri 1.decembrī pauduši apņēmību panākt dīzeļmotoru vieglo un kravas automašīnu aizliegumu šajās pilsētās līdz nākamās desmitgades vidum.

Igaunijā uz pēkšņām militārām mācībām izsauc 300 rezervistus

Igaunijas valdība 1.decembrī pieņēmusi rīkojumu sarīkot pēkšņas militāras mācības, lai pārbaudītu rezervistu spēju būt kaujas gatavībā 24 stundu laikā.