bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 22.01.2018 | Vārda dienas: Austris

Piecas iespējamās dabas katastrofas, kas uztrauc pētniekus

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Plaši plūdi, ugunsgrēki, kūstoši ledāji, zemestrīces, vulkānu izvirdumi – nenoliedzami, daļa šo katastrofu ir dabīgi mūsu planētas procesi. Taču šīs norises ietekmē arī klimata pārmaiņas, piemēram, globālā sasilšana, kurā vainojama arī pašu cilvēku rīcība.

Latvijā klimata izmaiņas pēdējā gadsimtā nav nesušas lielas kataklizmas. Arī pašlaik izstrādātie izmaiņu scenāriji mūsu reģionam ir mazāk postoši, nekā, piemēram, Eiropas dienvidiem. «Lielākais drauds Latvijai ir ūdens līmeņa celšanās Baltijas jūrā. Jau tagad ik gadu zaudējam hektāriem piekrastes zemes, jo notiek dabiska krastu erozija – jūra noskalo krastus. Ja ūdens līmenis kāps, erozija kļūs intensīvāka. Ja līmenis paaugstināsies tik dramatiski, kā paredz pesimistiskākie scenāriji, plašas piekrastes daļas var nonākt zem ūdens. Tāpat iespējami biežāki karstuma viļņi, sausums un lietavas, tomēr kopumā siltāks klimats tautsaimniecībai var nākt par labu,» skaidro meteorologs Toms Bricis.

Televīzijas kanāls National Geographic apkopoja iespējamās dabas katastrofas, par kurām uztraucas vides pētnieki:

2050 – 2100: Var applūst lielas teritorijas Ziemeļeiropā un ASV Austrumkrastā

Aizvien spēcīgākas vētras, ļoti augsti viļņi, ūdens līmeņa celšanās – tā pasaules okeāni lēnām «atbild» klimata pārmaiņām un temperatūras pieaugumam. Jūras līmeni ceļ kūstošie arktiskie ledāji un ūdens masas izplešanās, tam silstot.

Kopenhāgenas universitātes Nila Bora institūta aprēķini liecina, ka jūras līmenis Skandināvijā, Anglijā, Nīderlandē un Vācijas ziemeļu daļā var pieaugt pat par pusotru metru. Pastāv samērā liela varbūtība (26-27%), ka pie Londonas ūdens līmenis varētu celties līdz pat 1,75 metriem, bet Nīderlandē – par 1,8 metriem. Tiesa, Grenlandes «atkušana» maina smaguma spēka iedarbību Zemes garozā šajā reģionā, un tā vēl gadsimtiem ilgi celsies uz augšu. Botnijas līcī zeme «ceļas» straujāk nekā ūdens līmenis, tādēļ Somijā jūras līmenis varētu samazināties par desmit centimetriem.

Jūras līmeņa palielināšanās par diviem metriem var radīt daudzu pilsētu pārpurvošanos ASV Austrumkrastā. Virdžīnijas Jūras zinātņu institūta pētnieki secinājuši, ka pie Ņujorkas līdz 2050.gadam tas var palielināties par 79 cm, un teju ceturtā daļa pilsētas, kurā mīt 800 000 cilvēku, var nokļūt plūdu apdraudētā zonā.

2015 – 2050: Spēcīgāki mežu ugunsgrēki ASV

Karstākas un sausākas vasaras veicina tādu apstākļu rašanos, kas palielina ugunsgrēku riskus. Tādēļ Hārvarda universitātes Inženierzinātņu un lietišķo pētījumu skolas zinātnieki prognozē, ka līdz 2050.gadam ASV mežu ugunsgrēku «sezona» būs trīs nedēļas ilgāka, piedūmojums pieaugs divkārt un tiks radīti būtiski lielāki postījumi. Kopš 1999.gada uguns izpostītās platības ir palielinājušās no 0,9 līdz 2,6 miljoniem hektāru gadā. Tie ir miljonu dolāru zaudējumi ik gadu. Tā, pērn Vašingtonas štatā ugunspūķis vienlaikus plosīja 104 000 hektārus, nodarot vairāk nekā astoņus miljonus ASV dolāru zaudējumus.

Latvijā ugunspūķis šogad izpostījis vien 309 hektārus meža, taču nodarītie zaudējumi ir visai prāvi – aptuveni 425 000 eiro. Eiropā nevaldāmi mežu ugunsgrēki vasarās plosās Portugālē, Spānijā, Francijā, un arī šim reģionam prognozes ir bēdīgas.

2015 – 2050: Aktivizējas «dusmīgākie» Islandes vulkāni

Islande, kurā ir ap 30 ledājiem klātu vulkānu, atrodas uz robežas starp Ziemeļamerikas un Eirāzijas tektoniskajām plātnēm, kas attālinās viena no otras. Tādēļ pētniekus bažīgus dara teju jebkura vulkāniskās aktivitātes pastiprināšanās. It īpaši, ja atceramies 2010.gadā notikušo Eijafjadlajegidla izvirdumu, kas paralizēja lidmašīnu satiksmi visā Eiropā.

Bardabunga, kas aptuveni pirms 8 000 gadiem izraisīja lielāko izvirdumu 10 000 gadu laikā, līdz šim izvirda aptuveni piecas reizes gadsimtā, pēdējo reizi – 1910.gadā. Tādēļ vērojot neskaitāmus pazemes grūdienus vulkāna tuvumā, 2014.gadā Islandes Meteoroloģiskais dienests sāka brīdināt par izvirdumu. Tika prognozēts jebkas, sākot ar plūdiem izkusuša ledāju dēļ līdz pat milzīgām plaisām un Torfjadlejegidla izvirdumam, kas varētu sapostīt upes un lielākās hidroelektrostacijas. Izvirdums, kas bijis lielākais kopš 1783.gada, ilga aptuveni pusgadu, ar izmesto lavu ik pa piecām minūtēm varēja aizpildīt amerikāņu futbola laukumu. Tā rezultātā radās 33 kvadrātkilometru liels lavas lauks.

2015-2065: Čīlē gaidāmas megazemestrīces

Čīle ir viena no seismiski aktīvākajām valstīm pasaulē, kas atrodas tā dēvētajā Klusā okeāna «Uguns lokā», kurā norisinās 75% no pasaules tektoniskajām aktivitātēm. Spēcīgi pazemes grūdieni Čīlē ir jūtami vismaz dažas reizes gadā, taču 2014.gada 1.aprīlī notikusī 8,2 magnitūdu zemestrīce Klusā okeāna piekrastē, pie Ikikas pilsētas izraisīja nogruvumus, divus metrus augstus viļņus un vēl nopietnākas zemestrīces draudus. Tai sekoja vismaz astoņi spēcīgi pēcgrūdieni un vēl viena 7,8 magnitūdas spēcīga zemestrīce.

Ikika atrodas zonā, kur notiek tektonisko plātņu kustība, proti, Nakas plātne slīd zem Dienvidamerikas plātnes. Zinātnieki uzskata, ka šī bija t.s. megazemestrīce, kuru izraisa plātņu pārvietošanās. Konkrētajā zonā megazemestrīce nebija notikusi kopš 1877.gada, taču 2014.gadā atbrīvojies vien 33% no zemes slāņos uzkrātās tektoniskās spriedzes, tādēļ spēcīgas kataklizmas ir iespējamas arī turpmāk. Piemēram, 8,3 magnitūdu zemestrīce centrālajā piekrastē pērn septembrī izraisīja vairākus metrus augstus cunami un lika evakuēt miljonu cilvēku no piekrastes rajoniem. 1960.gadā Čīle piedzīvoja 9,5 magnitūdas spēcīgu zemestrīci, kas izraisīja cunami Japānā un Havaju salās un tiek uzskatīta par visspēcīgāko reģistrēto tektonisko kataklizmu.

2015-2065: Zemestrīce var sagraut Oregonu un izpostīt Kaliforniju

Arī Oregona (ASV) atrodas virs tektonisko plātņu (Ziemeļamerikas, Huana de Fukas) saskares vietām un tiek uzskatīta par «klusāko plātņu saskares vietu». Tieši nosacītais seismiskais klusums dara zinātniekus bažīgus. Jau kopš 2010.gada viņi prognozē, ka Oregonā var notikt graujoša zemestrīce, cunami, kas sagraus rietumkrastu un radīs desmitiem miljardu ASV dolāru lielus zaudējumus. Pētniekus uztrauc situācija faktiski visā Kaskādijas lūzuma zonā (no Kalifornijas ziemeļiem līdz pat Vankūverai), jo jau vairākus gadus seismiskā situācija ir līdzīga apstākļiem pirms deviņu magnitūdu stiprās zemestrīces Japānā 2011.gadā. Piemēram, zemestrīces gar Sanandreasa lūzumu notiek biežāk nekā ticis prognozēts iepriekš. 7,9 magnitūdu spēcīgi grūdieni Kalifornijas dienvidos pēdējo reizi satricināja 1857.gadā, tādēļ nākamos var gaidīt «kuru katru dienu».

Ref: 102.000.102.13771


Pievienot komentāru

  1. Jūra teica:

    Vai tā kādreiz nebija pie Grobiņas ? Kāpēc par to neviens negrib atcerēties ?

    +1 0 -1 0

Bildēs: Ne kases, ne pirkumu skenēšanas – ASV atver jauna veida pārtikas veikalu

E-tirdzniecības milzis Amazon Amerikas Savienotajās Valstīs vēris durvis veikalam, kur nav ne kases, ne arī pašapkalpošanās kases ar pirkumu skenēšanu, turklāt pircēji tiek mudināti: «Vienkārši ej ārā».

Ledus biezums Lielupē vietām sasniedz 15 centimetru

Ledus biezums Lielupē pie Staļģenes sasniedzis 12 centimetru, savukārt pie Kalnciema - 15 centimetru, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mērījumi. Turklāt nedēļas otrajā pusē - līdz ar atkusni un nokrišņiem - Latvijas upēs sāksies ūdens līmeņa kāpums, vietām tas var būt straujš.

SAB direktora apzagšanā apsūdzētajam vīrietim piespriež piecus gadus cietumā

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa pirmdien, 22.janvārī, piesprieda piecu gadu cietumsodu agrāk tiesātam vīrietim par Satversmes aizsardzības biroja direktora Jāņa Maizīša dzīvokļa un citu personu dzīvokļu apzagšanu. Tāpat vīrietim piemērotas 180 stundas piespiedu darba.

Latviju Phjončhanas Ziemas Olimpiskajās spēles pārstāvēs 35 sportisti

Latvijas Olimpiskās komitejas Izpildkomitejas sēdē pirmdien, 22.janvārī, tika apstiprināts Latvijas Olimpiskās komandas Phjončhana 2018 sastāvs startam XXIII Ziemas Olimpiskajās spēlēs, kas no 9. līdz 25.februārim notiks Dienvidkorejas pilsētā Phjončhanā.

Čehijā gaida sīvu prezidenta vēlēšanu izšķirošo kārtu

Čehijā šonedēļ gaidāma prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kur, kā noskaidrojuši sociologi, mazliet lielāks atbalsts gaidāms proeiropeiskajam akadēmiķim Jirži Drahošam, tomēr vēlēšanu pirmajā kārtā ar ievērojamu vairākumu uzvarējis pašreizējais čehu valsts galva Milošs Zemans.

Latvenergo: Šobrīd Latvija ir lielākā elektroenerģijas eksportētāja Baltijā

Latvija turpina eksportēt saražoto elektroenerģiju - pirmdien, 22.janvārī pulksten 10:00 tie bija 832 megavati. Īpaši intensīva izstrāde ir gan Daugavas hidroelektrostacijās, gan Rīgas termoelektrostacijās. Savukārt lielākais imports ir Lietuvā, kur tiek importēts tikpat, cik Latvija patērē, skaidro AS Latvenergo.

Nacionālajā Sporta padomē skatīs valsts sporta budžeta sadalījumu 2018.gadam

Otrdien, 2018.gada 23.janvārī, notiks Latvijas Nacionālās Sporta padomes sēde, kurā skatīs šā gada valsts budžeta programmas Sports sadalījumu, vēsta Izglītības un zinātnes ministrijā.

Plāno noteikt institūcijas, kuras būs tiesīgas apstrādāt Invaliditātes sistēmas datus

Plāno noteikt virkni institūciju, kurām būs tiesības apstrādāt Invaliditātes informācijas sistēmā iekļauto informāciju saistībā ar invaliditāti un prognozējamo invaliditāti.

Pagājušajā nedēļā elektroenerģijas cenas Baltijas valstīs pieauga par vidēji 10%

Pagājušajā nedēļā elektroenerģijas cenas Baltijas valstīs pieauga par vidēji 10%, bet Latvijā pieaugums bija nepilni 11%, aģentūru informē AS Latvenergo. Cenu kāpuma galvenais faktors bija NordBalt starpsavienojuma atslēgums nedēļas sākumā, tam turpinoties arī visas nedēļas gaitā.

Nedēļas laikā Kurzemē fiksēti 134 auto ar neatbilstošu riepu protektoru dziļumu

Nedēļas laikā Kurzemes reģionā pārbaudīti 2 827 transportlīdzekļi ar masu līdz 3,5 tonnām, savukārt administratīvo pārkāpumu protokoli noformēti 134 gadījumos. Liepājas pusē konstatēts mazākais riepu protektora dziļums - 0,79 mm, savukārt Talsu pusē - 1,49 mm.

LPS ģenerālsekretāre: Jāmazina ES pilsoņu dzīves apstākļu atšķirības

Kopš Latvija iestājās Eiropas Savienībā, iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 14%, un būtiskāko samazinājumu radījusi darbspējīgo iedzīvotāju pārvietošanās ES ietvaros, austrumu reģionos iedzīvotāju skaits ir samazinājies pat par 23%. Tātad dzīves apstākļu harmonizācija ES reģionu starpā ir ļoti liels izaicinājums, komentē Latvijas Pašvaldību savienības ģenerālsekretāre Mudīte Priede.

Totalizators: Brieža uzvara būtu īsta sensācija

Jau šajā nedēļas nogalē sestdien, 27.janvārī, Arēnā Rīga norisināsies gada lielākais sporta notikums Latvijā - Mairis Briedis cīņā par WBC un WBO pasaules čempionu jostām sacentīsies ar ukrainieti Oleksandru Usiku, kas reizē arī būs Pasaules boksa Supersērijas pusfināls. Sporta totalizatori Brieža izredzes nevērtē spīdoši - Betsafe bukmeikeri norāda, ka viņa uzvara būtu liela sensācija.

RAKUS: Austrumu slimnīcā veikta unikāla plaušu operācija zemniekam no Latgales

Pagājušajā nedēļā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā Tuberkulozes un plaušu slimību centrs veikta īpaši sarežģīta operācija, kuras laikā vīrietim spēka gados veiksmīgi izoperēts ļaundabīgs plaušu audzējs, kas jau bija skāris elpvadu un augšējo dobo vēnu un atradās tuvu sirdij, vēsta slimnīcā.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā gada laikā pieaudzis par 3,1%

2017.gada decembrī, salīdzinot ar 2016.gada decembri, ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir pieaudzis par 3,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 3,0%, savukārt eksportētajai produkcijai - par 3,3%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 3,8 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm - par 2,9%.

Mājlopi jāaudzē labturības un ilgtspējas apstākļos, uzskata Igaunija

Lai arī pasaulē pieaug pieprasījums pēc dzīvnieku izcelsmes pārtikas precēm, ir jārūpējas arī par dzīvnieku labturību un lauksaimniecības ilgtspēju, tā uzskata Igaunijas lauku lietu ministrs Tarmo Tamms.

Tiesnešiem par nopietnākiem disciplinārpārkāpumiem varētu uzlikt pienākumu veikt ārkārtas atestāciju

Nākotnē tiesnešiem, kuri ir pieļāvuši nopietnākus disciplinārpārkāpumus, kā papildsodu varētu noteikt pienākumu veikt ārpuskārtas profesionālās darbības atestāciju, intervijā Latvijas Radio pauž Augstākās tiesas un Tieslietu padomes priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs.

Valsts policija Daugavpilī atsavina atpazīstamu smaržu viltojumus

Šī gada sākumā Valsts policija, veicot plānotās pārbaudes, Daugavpilī konstatēja tirdzniecību ar pasaulē populāru smaržu viltojumiem. Pārbaudes laikā tika izņemtas 99 pudelītes ar viltotām smaržām, kuru vērtība lēšama aptuveni 5 000 eiro apmērā.

Pabriks: Vēl lielāka ZZS dominance valdībā bremzēs Latvijas attīstību

Ja Zaļo un zemnieku savienība pēc Saeimas vēlēšanām iegūs vēl lielāku pārsvaru valdībā, tad nākotnē Latvijas attīstība tiks bremzēta, izriet no Eiropas Parlamenta deputāta Arta Pabrika paustā. «ZZS nekad nav izcēlusies ar ļoti aktīvu politiku, bet drīzāk pasīvu, konservatīvu, lēnu, un tas nav veids, kā Latvija var tikt ārā no trešās vietas Baltijā,» izteicās Pabriks.

Nodokļu reformas izaicinājums janvārī: Darbaspēka nodokļu aprēķins

2018.gads Latvijā ir sācies ar vēsturisku nodokļu reformu un konceptuālām izmaiņām, būtiski ietekmējot uzņēmēju, darba devēju un grāmatvežu ikdienas darbu.

Igaunijā informēs iedzīvotājus par rīcību dižķibeles vai kara gadījumā

Igaunija gatavo brošūru, lai izskaidrotu iedzīvotājiem, kā rīkoties ārkārtas situācijās vai kara gadījumā, pavēstījusi augsta armijas amatpersona.

Rīgas dome prēmē arī Barona ielas lietā apsūdzēto, ziņo de facto

Krišjāņa Barona ielas krimināllietā apsūdzētais Jānis Sprinģis ir ne vien saglabājis Būvdarbu vadības nodaļas vadītāja vietnieka amatu Rīgas domes Satiksmes departamentā, bet arī saņēmis prēmiju par labo darbu pagājušajā gadā. Departamenta direktors Emīls Jakrins teic, ka viņam neesot pamata apšaubīt Sprinģa godaprātu, jo darbinieks tagad esot pārdomājis visu savu dzīvi.

Kopējie nodokļu parādi Latvijā gada sākumā - 1,217 miljardi eiro

Latvijā šogad janvāra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,217 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta dati.

Vācijas sociāldemokrāti pauž atbalstu sarunām ar Merkeles konservatīvajiem

Vācijā, kur četrus mēnešus pēc federālā parlamenta vēlēšanām joprojām nav izveidota valdība, koalīcijas sarunām ar kancleres Angelas Merkeles vadīto konservatīvo partiju tandēmu piekritusi Vācijas Sociāldemokrātiskā partija.

Līdz 1.februārim jādeklarē iedzīvotāju veiktie līzinga un/vai kredīta maksājumi

Līdz šī gada 1.februārim tiem nodokļu maksātājiem, kuri sniedz līzinga un kreditēšanas pakalpojumus, ir jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā informatīvā deklarācija par fiziskās personas - Latvijas Republikas rezidenta - veiktajiem līzinga un/vai kredīta un ar to saistīto procentu maksājumiem.

Latvijai ir cerības atgūt no klasiskā cūku mēra brīvas valsts statusu

Ir cerības, ka Latvija atgūs no klasiskā cūku mēra brīvas valsts statusu, norāda Pārtikas un veterinārā dienesta Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vecākais eksperts Mārtiņš Seržants.

Jaunākie komentāri