bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 18.01.2018 | Vārda dienas: Antis, Antons
LatviaLatvija

Piecas izcilības, kas nesušas Rīgas vārdu pasaulē

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Pilsēta bez cilvēkiem būtu tikai auksti mūri un tukšas ielas. Kuras ir tās izcilās personības, kuras cauri gadsimtiem nesušas Rīgas vārdu plašajā pasaulē ar saviem izcilajiem darbiem un ko pasaule vienmēr atcerēsies?

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Mihails Barišņikovs

Mihails Barišņikovs (1948) – baleta mākslinieks, kuru apbrīno visā pasaulē

Rīgā dzimušā dejotāja gaitas aizsākās Rīgas horeogrāfijas skolā, bet turpinājās Vaganova horeogrāfijas institūtā toreizējā Ļeņingradā. Pirmās atzinības Barišņikovs sāka gūt 60-to gadu otrajā pusē, savukārt 1974.gadā, uzstājoties ar Maskavas Lielā teātra baleta trupu, Toronto viņš izlēma Padomju savienībā vairs nekad neatgriezties. Vēlāk Lielbritānijas laikrakstam New Statesman viņš sacīja: «Es esmu individuālists, bet tur [Padomju savienībā] tas ir noziegums.»

Par savu darbību mākslas jomā Barišņikovs izpelnījies neskaitāmas balvas un atzinības, tostarp 1977.gadā par savu pirmo lomu kino lentē Pagrieziena punkts (The Turning Point) viņu arī izvirzīja Amerikas kinoakadēmijas balvai Oskars. Vēl 2000.gadā viņš saņēma prestižo Kenedija mākslas centra goda balvu par mūža ieguldījumu.

Pirmo reizi kopš emigrācijas savā dzimtenē Barišņikovs viesojās 1997.gadā pēc toreizējā Latvijas Nacionālā operas direktora Andreja Žagara ielūguma. Otro reizi viņš atgriezās 2009.gadā.

Pēdējos gados Barišņikos vairāk darbojies teātra projektos, kur divi no tiem ir bijuši un vēl būs redzami skatītājiem Latvijā. Proti, režisora Alvja Hermaņa radītā monoizrāde Brodskis/Barišņikovs (Brodsky/Baryshnikov) un ikoniskā režisora Roberta Vilsona izrāde Vēstule cilvēkam (Letter to a Man), kas Rīgā, Latvijas Nacionālajā operā būs skatāma no 3. līdz 7.augustam.

Gidons Krēmers (1947) – kamermūzikas festivāla Kremerata Musica dibinātājs

Krēmers ir ieskaņojis vairāk nekā̄ 120 albumu, no kuriem daudzi guvuši atzinību un atnesuši spožajam interpretam vairākus prestižus, starptautiskus apbalvojumus. Pasaulslavenais latviešu vijolnieks, Grammy balvas ieguvējs instrumenta spēli sāka mācīties pie sava tēva un vectēva jau agrā bērnībā.

Emīla Dārziņa mūzikas skolas un Dāvida Oistraha Maskavas konservatorijas absolvents ir uzstājies visās pasaules slavenākajās koncertzālēs ar ievērojamākajiem Eiropas, Āzijas un ASV orķestriem. 1981.gadā viņš Lokenhauzā dibināja kamermūzikas festivālu, kas kopš 1992.gada saucas Kremerata Musica, bet 1997.gadā – kamerorķestri Kremerata Baltica, lai atbalstītu un veicinātu Baltijas valstu talantīgo jauno mūziķu izaugsmi.

Miša Maiskis (1948) – vienīgas čellists, kurš skolojies pie Rostropoviča un Pjatigorska

Rīgā dzimušais Miša Maiskis sevi uzskata par pasaules pilsoni, sakot: «Es spēlēju itāliešu čellu, kuram ir Austrijā un Vācijā izgatavotas stīgas, ar lociņu no Francijas, mana meita piedzima Parīzē, mans vecākais dēls – Briselē, bet jaunākais – Itālijā. Es braucu ar japāņu auto, valkāju Šveices pulksteni un indiešu kaklarotu, manas mājas ir visur, kur cilvēki mīl un ciena klasisko mūziku».

Viņu dēvē par vienu no talantīgākajiem pasaules čellistiem, turklāt viņš ir vienīgais čellists, kurš ir mācījies pie abiem izcilajiem skolotājiem – Mstislava Rostropoviča un Gregora Pjatigorska.

Kopš 1975.gada Maiskis koncertē pasaules slavenākajās koncertzālēs. Pēdējo 25 gadu laikā ir ierakstīti vairāk nekā 50 skaņdarbi, iekļaujot arī pasaules slavenu orķestru izpildījumus, savukārt 2000.gadā savas pasaules turnejas laikā viņš nospēlēja vairāk nekā 100 koncertu. Čellists mēdz tērpties japāņu dizainera Iseja Mijakes skatuves tērpos un tiek uzskatīts par vienu no pasaulē oriģinālāk ģērbtajiem skatuves māksliniekiem akadēmisko mūziķu vidū.

Mariss Jansons (1943) – viens no pasaulslavenākajiem diriģentiem

Jansons jau teju 45 gadus ir diriģējis dažādu pasaules valstu orķestrus. Sākot no Sanktpēterburgas Simfonisko orķestra 1973.gadā, vēlāk kļūstot par Oslo Filharmonijas direktoru, bet kopš 2004.gada viņš vada Bavārijas Radio Simfonisko orķestra. Ne velti pērn pasaules mūzikas kritiķi mākslinieku iekļāva pasaules diriģentu topa augstajā III vietā.

Grammy, Francijas augstākās pakāpes ordeņa mākslā un literatūrā, Lielbritānijas Karaliskās filharmonijas biedrības balvas, II šķiras Triju Zvaigžņu ordeņa un Lielās mūzikas balvas 2014 par mūža ieguldījumu laureāts teicis: «Jo vecāks kļūstu, jo vairāk mani ar Latviju saista jūtas un emocijas. Man ļoti patīkami atbraukt uz Rīgu, kaut arī diemžēl tas izdodas reti».

2016.gadā Jansons saņēmis Latvijas Republikas prezidenta atzinības rakstu par ieguldījumu Latvijas un pasaules mūzikas interpretācijā un Latvijas tēla popularizēšanā.

Andris Nelsons (1978) – Bostonas Simfoniskā orķestra galvenais diriģents un Grammy balvas laureāts

Andra Nelsona panākumiem bagātā karjera sākās 2003.gadā Latvijas Nacionālajā operā, un kopš 2007.gada viņš diriģējis vairāku valstu izcilākos orķestrus dažādās Eiropas valstīs. Savukārt 2013.gadā viņu iecēla par Bostona Simfoniskā orķestra galveno diriģentu – tā viņš kļuva par jaunāko šā orķestra diriģentu pēdējos 100 gados.

Vēl šāgada februārī par «Deutsche Grammophon» izdoto Dmitrija Šostakoviča 10.simfonijas ierakstu viņš ieguva prestižo Grammy balvu. Droši vien arī citas atzinības vairs nav aiz kalniem, jo līdz pat 2019.gadam Nelsons kopā ar Vīnes Filharmoniķiem ierakstīs visas Ludviga van Bēthovena simfonijas. Kā sacījis pats Nelsons, tad viņš jūtas ļoti pagodināts stāties Vīnes Filharmonijas orķestra priekšā, ierakstot Bēthovena radītos skaņdarbus.

Ref: 102.000.102.12977


Pievienot komentāru

  1. EX teica:

    Kur Mstislavs Keldišs, Māris Liepa, Anatolijs Solovjovs, Jesaja Berlins, Arkādijs Raikins unSergejs Eizrnšteins?

    +1 0 -1 0

  2. Andris teica:

    Inese Galante, Egils Siliņš, Elīna Garanča, Raimonds Pauls, Baiba Skride, Vestards Šimkus…?

    +1 0 -1 0

EP deputāti atzinīgi vērtē aicinājumu veidot demokrātiskāku ES

Īrijas premjerministrs Leo Varadkars trešdien, 17.janvārī, aizsāka Eiropas nākotnes debašu ciklu, kura ietvaros Eiropas Savienību valstu vadītāji diskutēs ar Eiropas Parlamenra deputātiem. 

Jāstiprina Latvijas valsts budžeta procesa kvalitāte, uzsver Valsts kontrole

«Valsts budžeta plānošanā jāizmanto labākā zināmā prakse un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas vadlīnijas, jāveicina domāšana ilgtermiņā un jāstiprina komandas darbs, kur katrs atbildīgais zina savus pienākumus un uzņemas atbildību par paveiktā kvalitāti. Tikai tad valsts budžets kļūs par valsts attīstības instrumentu un nodrošinās valsts ilgtermiņa mērķu sasniegšanu un iedzīvotāju labklājības pieaugumu.»

BetsafeNo sirds Latvijai atlikušas niecīgas izredzes iekļūt nākamajā Saeimā

Līdz ar No sirds Latvijai Saeimas frakcijas pajukšanu deputātes Ingunas Sudrabas vadītās partijas izredzes tikt ievēlētai nākamajā Saeimas sasaukumā sarukušas līdz minimumam, uzskata Betsafe bukmeikeri. Iespēju, ka partija No sirds Latvijai oktobrī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās pārvarēs 5% balsu robežu, bukmeikeri novērtējuši ar 10%.

ES pašlaik pārskata divējādi lietojamu preču eksporta kontroles noteikumus

Eiropas Savienības eksporta kontrole būtu jāpaplašina, tajā iekļaujot arī cilvēktiesību pārkāpumos izmantojamas kibernovērošanas ierīces, trešdien, 17.janvārī, lēmuši Eiropas Parlamenta deputāti. Turklāt EP tagad ir gatavs uzsākt sarunas ar ES dalībvalstu ministriem.

Čigāne: ES Digitālais vienotais tirgus – pamudinājums Latvijai veikt reformas

Eiropas Savienības Digitālā vienotā tirgus stratēģija sniedz jaunas iespējas Latvijas uzņēmējiem aktīvāk piedāvāt savus pakalpojumus citās dalībvalstīs. Turklāt tā var kalpot kā impulss ne vien uzņēmējdarbības videi, bet arī valsts pārvaldei. Stratēģija mudina mūsu valsts pārvaldi straujāk iet reformu ceļu un savest kārtībā vēl nesakārtotās lietas, saka Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Eksperts: Ždanokas lēmums atstāt EP ir precīzi aprēķināts gājiens, lai reanimētu LKS

Līdzšinējās Eiropas Parlamenta deputātes, Latvijas Krievu savienības līderes Tatjanas Ždanokas lēmums atstāt darbu Eiropas Parlamentā, iesaistoties LKS vēlēšanu kampaņā, ir precīzi aprēķināts gājiens, kas ļaus reanimēt partiju, kurai pēdējās vēlēšanās neizdodas iekļūt Saeimā, šādu viedokli pauž Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Juris Rozenvalds.

Maxima Latvija sagaida cenu kritumu līdz pat 15%

Līdz ar Maxima Latvija lēmumu samazināt regulārās cenas teju 1 000 svarīgām ikdienas precēm, sagaidāms, ka līdzīgu soli spers arī citi nozares spēlētāji, tādējādi cenas svarīgām ikdienas precēm tuvākajā laikā mazumtirdzniecības nozarē varētu samazināties līdz pat 15%.

Par Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāju ievēlēta Lībiņa-Egnere

Par Saeimas Nacionālās drošības komisijas jauno priekšsēdētāju ievēlēta deputāte Inesi Lībiņu-Egneri, kuras kandidatūru izvirzīja Kārlis Seržants.

Latvijas ekonomikā sasniegts augstākais novērtējums kopš 2015.gada

Iedzīvotāju noskaņojums ir uzlabojies lielākajā daļā pētījuma pozīciju. Vispozitīvāk iedzīvotāji izteikušies par Latvijas ekonomikā notiekošajām izmaiņām, kuru novērtējums ir augstākais kopš 2015.gada jūlija.

Atklāj Latvijā radītu bezmaksas mobilo lietotni vinješu apmaksai

Atklāta un Google Play pieejama pirmā mobilā lietotne Baltijā ātrai un ērtai autoceļu lietošanas nodevu jeb vinješu apmaksai Latvijā. Viglat mobilās lietotnes galvenais uzdevums ir atvieglot šobrīd sarežģīto, dārgo un laikietilpīgo vinješu apmaksas procesu privāto transportlīdzekļu īpašniekiem un komerctransporta vadītājiem, šķērsojot Latvija robežu.

Pērn visaugstākā satiksmes intensitāte bijusi uz Ventspils šosejas Jūrmalas šosejas posmā

Pērn ikgadējā valsts autoceļu tīkla apsekošana veikta 20 208 kilometros valsts autoceļu un konstatēts, ka palielinās labā stāvoklī esošo asfaltēto autoceļu īpatsvars. 2017.gadā labā un ļoti labā tehniskajā stāvoklī bija 57% valsts galveno autoceļu, kas ir par 20% vairāk nekā 2012.gadā, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

96% darba devēju gatavi nodarbināt vecākus pēc bērna kopšanas atvaļinājuma

Lai gan lielākā daļa jeb 96% Latvijas darba devēju pauž gatavību pieņemt atpakaļ darbinieku pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, tikai 6% no tiem sniedz atbalstu bērnu uzraudzībai, liecina Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta un pētījumu kompānijas Kantar TNS jaunākās darba devēju aptaujas rezultāti.

Krievijas sociologi pārtrauc priekšvēlēšanu aptauju publicēšanu

Krievijas vadošā, neatkarīgā socioloģisko pētījumu organizācija Levada-Centrs paziņojis, ka pārtrauc to aptauju rezultātu publicēšanu, kas saistītas ar 18.marta Krievijas prezidenta vēlēšanām, lai organizāciju neslēgtu varasiestādes, kas tās darbu var uztvert kā neatļautu jaukšanos politikā.

Rīgas birža jau šogad cer uz jauniem akciju emitentiem

Jau šogad ir cerības sagaidīt jaunas Latvijas uzņēmumu akciju emisijas biržā, norāda biržas Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne.

Stājies spēkā attaisnojošais spriedums bērnudārza darbiniecēm lietā par meitenītes iekrišanu akā

Augstākās tiesas Krimināllietu departaments otrdien, 16.janvārī, nolēma atteikt pārbaudīt kasācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru divas bērnudārza darbinieces attaisnotas apsūdzībā par nolaidīgu darbu pirmsskolas mācību iestādē pēc negadījuma, kad 2013.gada pavasarī četrus gadus veca meitenīte iekrita kanalizācijas akas šahtā.

Aizvadītajā diennaktī uguns laupījusi dzīvību četriem cilvēkiem, vēl četri cietuši

Turpinoties salam, pieaug traģisko ugunsnelaimju skaits - aizvadītajā diennaktī uguns dzīvību atņēmusi jau četriem cilvēkiem, bet vēl četri cietuši, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apkopotā operatīvā informācija.

McDonald’s iepakojumu, kas nav pārstrādāts, izmantos vēl 7 gadus

Pasaulē lielākā ātrās ēdināšanas ķēde McDonald’s izvirzījusi sev mērķi līdz 2025.gadam nodrošināt, ka tās izmantotie iepakojumi ir izgatavoti no pārstrādātiem vai atjaunojamiem materiāliem.

Latvijas augstskolās studentiem tiks veidota inovāciju grantu sistēma

Lai sekmētu studējošo inovāciju un uzņēmējdarbības spēju attīstību, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu studentu grantu sistēmas modeli, kura galvenais mērķis ir atbalstīt studentu inovāciju projektus un pētījumus.

Opel palielina pārdoto auto skaitu

Opel oficiālā zīmola pārstāvja Auto Blitz pārdoto automašīnu skaits 2017.gadā pieaudzis no 519 uz 527 vienībām, un uz gada sākumu jaunu pasūtījumu skaits sastāda 115 jaunas Opel automašīnas.

Tiesa apķīlājusi Bondara bankas kontus un īpašumus

Tiesa ir apķīlājusi Rīgas domes deputāta Mārtiņa Bondara īpašumus un bankas kontus, lai varētu no viņa piedzīt 15 miljonus eiro, Latvijas Krājbankas krimināllietā. Raidījums ziņo, ka pret Bondaru rudenī piemērots prasības nodrošinājums, tādējādi apķīlājot visus Bondaram piederošos īpašumus, kā arī viņa algu.

Ināra Mūrniece: Tieslietu padomes darbībai jākļūst redzamākai

Tieslietu padomes darbībai jākļūst redzamākai, tiekoties ar Tieslietu padomes priekšsēdētāju un Augstākās tiesas priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču un iepazīstoties ar Tieslietu padomes pašreizējo darbu, uzsvērusi Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Masu protesti Grieķiju neattur no aizdevuma reformu pieņemšanas

Grieķijas parlaments ir pieņēmis apjomīgu reformu kopumu, lai valsts no starptautiskiem aizdevējiem saņemtu nākamos miljardus eiro. Politiķiem pret reformām prasījuši balsot aptuveni 20 000 cilvēku, kuri balsojuma laikā piedalījušies demonstrācijā pie parlamenta.

Eksperts: Kailsals līdz šim vairumam dārza kultūru nevarētu būt vērā ņemami kaitējis

Līdz šim gaisa temperatūra Latvijā nav bijusi tik zema, lai kailsals vairumam dārza kultūru būtu vērā ņemami kaitējis, saka Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centra Augkopības nodaļas vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils.

Brexit: EP deputāti nobažījušies par Apvienotās Karalistes valdības prioritātēm

Eiropas Parlamenta deputāti atzīst, ka Brexit sarunās panākts progress, taču uzsver, ka sarunu sarežģītākā daļa vēl ir priekšā.

Pilnveidos regulējumu attiecībā uz emisiju kvotām un gaisa piesārņojumu

Izmaiņas likumā Par piesārņojumu paredz pienākumu kuģiem katru gadu veikt oglekļa dioksīda emisiju monitoringu un sniegt šo informāciju Eiropas Komisijai un Valsts vides dienestam. Jaunas prasības uzliktas arī degvielas piegādātājiem, un paredzēts, ka viņiem līdz 2020.gadam būs jānodrošina aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas uz vienu enerģijas vienību samazinājums vismaz par 6%.

Jaunākie komentāri