bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 17.12.2017 | Vārda dienas: Teiksma, Hilda
LatviaLatvija

Piecas sāpīgākās digitālās drošības mācības šogad

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Digitālās drošības alianse (DDA) ar partneriem Latvijas Komercbanku asociāciju (LKA), Swedbank, LMT un IT Centru apkopojusi aizejošā gada digitālās drošības mācības, kuru ielāgošana un pats galvenais – praktizēšana noteiks arī nākamā gada privāto un uzņēmuma datu, finanšu un reputācijas drošību.

Mācība nr. 1 – «Katram podiņam savs vāciņš»: droši interneta savienojumi

«Latvija ir otrajā vietā pasaulē pēc mobilā interneta patēriņa. Tas nozīmē, ka tikpat naski, cik to lietojam, mums jāsargā savas viedierīces. Lai izvairītos no riskiem, kas apdraud ierīcē esošo personīgo informāciju, izvēlieties savām vajadzībām atbilstošus interneta savienojumus. Piemēram, mobilā interneta aizsardzību neietekmē tīkla iestatījumi, jo tas automātiski nodrošina šifrētu datu pārraidi, kas samazina drošības riskus,» skaidro LMT Drošības dienesta direktors Egons Bušs.

Savukārt DDA atgādina, ka gadījumos, ja izvēlaties bezvadu interneta savienojumus jeb WIFI, jāpārliecinās, ka pirms pieslēgšanās tie prasa paroli, reģistrāciju vai kāda materiāla noskatīšanos, piemēram, reklāmu. Šajā gadījumā nav svarīgi, ka parole ir visiem zināma, jo tā tikai norāda, ka dati vispār tiek šifrēti, lai no malas tos neviens nevar nolasīt.

Mācība nr. 2 – «Atnāca, ieraudzīja, diemžēl uzvarēja»: šifrējošie izspiedējvīrusi

Swedbank norāda uz šifrējošo vīrusu uzbrukumiem, kas masveidā parādījušies relatīvi nesen, nu kļuvuši par izplatītu naudas izspiešanas veidu: «Noziedznieki arvien vairāk mēģinās cilvēkus apkrāpt, nevis mēģinot piekļūt bankas kontam vai maksājumu karšu datiem, bet, izmantojot šifrējošos vīrusus. Cilvēks kļūst par ķīlnieku un pārskaita «izpirkuma maksu», lai atgūtu nošifrētos datus. Šī tendence kļūs arvien izplatītāka un sāpīgāka arī uzņēmumiem,» atklāj Swedbank Digitālo pakalpojumu daļas vadītāja Diāna Dubova. Tikmēr DDA uzsver, ka pret šifrējošiem vīrusiem var cīnīties, izglītojot darbiniekus par digitāli drošu uzvedību un rūpējoties par atjaunotām ierīcēm.

Mācība nr. 3 – «Tie paši vēži citā kulītē»:  šaubīgas interneta vietnes un mobilās lietotnes

«Valda novecojis priekšstats, ka vīrusi un krāpnieki dzīvo vien pornogrāfiska vai nelegāli izplatītu filmu satura vietnēs. Taču savas ierīces var inficēt arī, instalējot nepārbaudītas lietotnes, iepērkoties neuzticamos interneta veikalos vai spiežot uz aizdomīgām saitēm, aiz ziņkāres verot visus e-pasta pielikumus. Diemžēl Latvijā cilvēki bieži rīkojas neapdomīgi un uzskata, ka vienīgie bīstamie e-pasti ir no Āfrikas prinčiem. Arī uzņēmumi neizglīto savus darbiniekus, ko nozīmē droša uzvedība internetā. Diemžēl samaksa par šādām sāpīgām mācību stundām reizēm ir pat vairāku desmitu tūkstošu eiro apmērā,» atzīst DDA vadītāja Marta Krivade.

Mācība nr. 4 – «Bīstamo lietu internets»: lētas interneta kameras un citas iekārtas

Lēts nevar būt drošs. To šoruden pierādīja viens no vēsturē lielākajiem kiberuzbrukumiem internetam, kas ietekmēja lielu daļu ASV un Rietumeiropas, apstādinot pat tādus «smagsvarus» kā Spotify, Twitter un Facebook. Pašiem neapzinoties, tajā piedalījās miljoniem lēto interneta kameru un citu viedo ierīču īpašnieki. To uzlaušana prasa pāris minūtes un tās izmanto, lai pārslogotu interneta infrastruktūru. «Cilvēki turpinās pirkt un izmantot lētas viedierīces. Tādējādi ar šādām digitālām  katastrofām var nākties saskarties arī nākotnē,»  stāsta IT Centra vadītājs Agris Krusts. Viņš atgādina, ka kameras, kas pieslēgtas bezvadu internetam, jālieto ar piesardzību. «Caur tām nevajadzēt translēt ne stratēģiski nozīmīgas uzņēmuma vietas, ne dzīvokli, bērnus vai mājdzīvniekus. Šķiet jau jauki no darba pieslēgties mājām un paskatīties, kā klājas sunītim. Taču mēs nevaram būt droši, ka tādai kamerai nepieslēdzas arī kāds no malas un neizmanto to izspiegošanai vai noziedzīgu plānu īstenošanai.»

Mācība nr. 5 – «Pirms griez, nomēri!»: krāpnieku pārtvertie e-pasti

Latvijas Komercbanku asociācija vērš uzmanību, ka šobrīd aktīvi darbojas krāpnieki, kas pārtver uzņēmēju sūtītos e-pastus, kuros norādīts rēķins un maksājuma rekvizīti, tostarp konta numurs. Krāpnieki, pārtverot šādu e-pastu, izmaina uzņēmēju norādīto konta numuru uz savu konta numuru. Kā rezultātā, uzņēmēja sūtītā nauda sadarbības partnerim, nonāk krāpnieku rokās. Vēl nesen kāds Latvijas uzņēmums šādi zaudēja 78 tūkstošus eiro. Tāpēc uzņēmumu vadībai un darbiniekiem, kuri ir atbildīgi par finanšu darījumu veikšanu, vienmēr jāpārliecinās, ka rēķina bankas nosaukums, konts un uzņēmuma nosaukums atbilst sadarbības partnera norādītajai informācijai. Gadījumos, kad novērotas izmaiņas, jāsazinās ar partneri pa tālruni, lai pārliecinātos par šīs informācijas precizitāti.

Ref: 102.000.102. 14167


Pievienot komentāru

Šonedēļ reģistrēts dienas laikā lielākais avāriju skaits

Aizvadītajā dienā Latvijā reģistrēts 121 ceļu satiksmes negadījums, kuros cietuši desmit cilvēki, bet viens cilvēks gājis bojā, informē Valsts policija. Šis šonedēļ esot lielākais vienas dienas laikā reģistrēto avāriju skaits.

Samazināts atļautais braukšanas ātrums uz Dienvidu tilta

Lai paaugstinātu satiksmes drošību no piektdienas, 15.decembrī, samazināts atļautais braukšanas ātrums uz Dienvidu tilta līdz 50 kilometriem stundā, informē Rīgas domes Satiksmes departaments.

Citadele Index: Uzņēmēji optimistiski par ekonomikas izaugsmi

Pēc četru gadu pārtraukuma optimisms novērojams visās Latvijas uzņēmējdarbības nozarēs. Jau trešo ceturksni pēc kārtas Citadele Index vērtība pārsniedz 50 punktu robežu, un uzņēmēji ir pozitīvi noskaņoti gan par ekonomiku valstī, gan savām finansēm.

Vaidere: Breksit sarunu pirmajā kārtā vairāk piekāpusies Lielbritānija

Breksit sarunu pirmajā kārtā vairāk piekāpusies Lielbritānija, norāda Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere.

No katra nodokļos samaksātā eiro 10 centi paredzēti veselības nozarei

Ņemot vērā, ka par nākamā gada valsts budžeta prioritātēm ir noteiktas veselības aprūpe, valsts iekšējā un ārējā drošība, kā arī atbalsts demogrāfijas pasākumiem. Veselībai 2018.gadā tiek novirzīts 11,1%, kas kopā ar veselību saistīto izglītību kopumā ir 1 018,2 miljoni eiro. Līdz ar to no viena nodokļos samaksātā eiro desmit centi tiek paredzēti veselības nozarei, teikts Finanšu ministrijas ziņojumā.

Rīgas siltums pirks Rīgas BioEnerģijas kapitāldaļas

AS Rīgas siltums valde pieņēmusi lēmumu izmantot pirmpirkuma tiesības 50% SIA Rīgas BioEnerģija kapitāla daļu iegādei, informē Rīgas siltums pārstāvji. Turklāt pirkuma summa netiek atklāta.

Advokāte mēģina cietumā ienest narkotikas

Narkotiku nelikumīgas aprites noziegumu izmeklēšanas prokuratūra tiesai nosūtīja krimināllietu attiecībā pret kādu advokāti, kura mēģināja ienest narkotiskās un psihotropās vielas personai, kura ievietota ieslodzījuma vietā Rīgas Centrālcietumā.

ES līderi nespēj vienoties par bēgļu politiku; gaidāms smags uzdevums

Eiropas Savienības līderi piektdien, 15.decembrī, rītā nav spējuši atrisināt bloka austrumu un rietumu valstu domstarpības par bēgļu politiku, un viņus sagaida smags uzdevums reformēt patvēruma politiku līdz nākamā gada jūnijā noteiktajam gala termiņam, vēsta samita dalībnieki.

Latvijas Banka paaugstina IKP pieauguma prognozi šim gadam līdz 4,7%

Latvijas Banka paaugstinājusi iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš lēstajiem 4,2% līdz 4,7%, vēsta Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Iedzīvotāju noskaņojums par valdības darbu joprojām ir negatīvs

Vislielāko neapmierinātību iedzīvotāji pauduši par Latvijas situācijas attīstību kopumā, kā arī par valdības darbu. Lai gan iepriekš valdības darba vērtējums bija pakāpies par četriem punktiem, tagad tas atkal par diviem ir noslīdējis, liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometrs dati.

Plūdu dēļ slēgts vēl viens autoceļu posms

Ilgstošu nokrišņu dēļ no piektdienas, 15.decembra, ir slēgts vietējas nozīmes ceļš Iecava-Lambārte, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

Baltijas jūrā uz trim mēnešiem aizliedz zušu zveju

Eiropas Savienības Zivsaimniecības padome ir pieņēmusi lēmumu - aizliegt zušu zveju uz trim mēnešiem 2018.gadā visos ūdeņos, tostarp arī Baltijas jūrā. Lai gan Pasaules Dabas Fonds un citas Eiropas vides organizācijas to vērtē kā atzīstamu pirmo soli, tomēr šiem centieniem būs maza ietekme uz būtiskāko problēmu - zušu populācijas apjomi dramatiski sarūk.

Latvijas tūrisma mītnēs viesu pavadīto nakšu skaits pieaudzis par 12%

Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs šogad desmit mēnešos viesu pavadīto nakšu skaits palielinājies par 12% salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu, sasniedzot 4,32 miljonus.

Rīgas dome apstiprina pilsētas 2018.gada budžetu ar 48 miljonu eiro deficītu

Rīgas dome apstiprina pašvaldības 2018.gada budžetu, kas paredz, ka galvaspilsēta nākamo gadu noslēgs ar 48,28 miljonu eiro lielu budžeta deficītu.

Somijas gaļas lielražotājs ieguldīs Igaunijas rūpnīcā 8 miljonus

Patēriņam gatavo gaļas produktu tirgus segmentā pastāv strauja izaugsme, tā novērojis Baltijā strādājošais Somijas gaļas pārstrādes uzņēmums HKScan, kas gatavojas ieguldīt astoņus miljonus eiro tam piederošā pārstrādes rūpnīcā Igaunijā.

LTRK: Elektrības rēķinu palielināšana desmitiem tūkstošu uzņēmumu ir nepieļaujama

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera kategoriski iebilst pret to, ka lielākajai daļai mazo un vidējo uzņēmumu, obligātās iepirkuma komponentes diferencēšanas dēļ no nākamā gada sākuma pieaugs rēķins par elektroenerģiju, uzskatot, ka tādējādi šai komersantu grupai tiek ieviests jauns papildu nodoklis, padarot viņus vēl konkurēt nespējīgākus.

Citadele banka izsniegusi miljonu eiro Rigvir ražotājam

Rigvir holdinga uzņēmums SIA Latima no bankas Citadele saņēmis 994 000 eiro aizdevumu jaunā Rigvir Zinātniskā centra - aktīvās substances ražotnes un pētniecības laboratorijas pabeigšanai, vēsta uzņēmumā.

Bondars svētku brīvdienās domās, vai palikt LRA

Nepamierināts ar vairākiem Latvijas Reģionu apvienības lēmumiem, Rīgas domnieks Mārtiņš Bondars svētku brīvdienās domāšot, vai palikt šajā politiskajā spēkā.

Tusks atzīst ES bēgļu kvotu sistēmu par neiedarbīgu un norāda uz austrumu-rietumu šķelšanos

Pirms Eiropas Savienības galotņu sanāksmes šonedēļ, tās priekšsēdētājs un arī ES Padomes galva Donalds Tusks (Donald Tusk) vērtējis, ka bēgļu kvotu sistēma bloka teritorijā izrādījusies neiedarbīga, turklāt tā izgaismojusi asas pretrunas šajā jomā starp austrumu un rietumu dalībvalstīm.

Asociācija: Nepērc dāvanu kredītā; grimšana parādos turpināsies

Ziemassvētku dāvanu pirkšanas drudžainākajā laikā ar aicinājumu Nepērc dāvanu kredītā! pie iedzīvotājiem vēršas Latvijas kredītņēmēju asociācija, kas ir pārliecināta - pēc svētkiem, kad neapdomīgi un pārlieku viegli pieejamie kredīti būs jāsāk atdot, būs simtiem, pat tūkstošiem cilvēku, kuri to nespēs izdarīt.

Bičkovičs aicina tiesnešus būt atbildīgiem un stiprināt tiesu varas reputāciju

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs aicina tiesnešus departamentos objektīvi izvērtēt situāciju, kad publiskajā telpā tiek apšaubīta tiesu sistēmas reputācija saistībā ar maksātnespējas procesu tiesvedībām.

Aptur vēl vienu «aplokšņu algas» izmaksātāju grupējumu

VID Finanšu policijas pārvalde, veicot 26 kratīšanas Rīgā, Ikšķilē un Valmierā, apturējusi kārtējā noziedzīgā grupējuma darbību, kas izvairījusies no nodokļu nomaksas izmaksājot darbiniekiem «aplokšņu algas». Nenomaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli un neveicot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, valsts budžetam nodarīti zaudējumi vairāk nekā 220 tūkstošus eiro.

Cido Grupa trīs ceturkšņos pieaudzis līdz 49 miljoniem eiro

Dzērienu ražotāja Baltijā SIA Cido Grupa apgrozījums šogad pirmajos trīs ceturkšņos ir pieaudzis līdz 49 miljoniem eiro, kas ir par 4% vairāk, salīdzinot ar pērnā gada tādu pašu periodu.

Ievestā benzīna apmērs desmit mēnešos sarucis par 7,3%

Latvijā ievestā motorbenzīna daudzums šogad desmit mēnešos samazinājies par 7,3% salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu, bet dīzeļdegviela ievesta par 3,9% mazāk.

Ļauj Igaunijas fondam iegādāties vairākus Latvijas enerģijas ražošanas uzņēmumus

Konkurences padome atļauj Igaunijas fondam iegādāties vairākus Latvijas enerģijas ražošanas un lauksaimniecības uzņēmumus.