bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 27.05.2017 | Vārda dienas: Loreta, Dzidra, Gunita, Dzidris
LatviaLatvija

Piecas sāpīgākās digitālās drošības mācības šogad

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Digitālās drošības alianse (DDA) ar partneriem Latvijas Komercbanku asociāciju (LKA), Swedbank, LMT un IT Centru apkopojusi aizejošā gada digitālās drošības mācības, kuru ielāgošana un pats galvenais – praktizēšana noteiks arī nākamā gada privāto un uzņēmuma datu, finanšu un reputācijas drošību.

Mācība nr. 1 – «Katram podiņam savs vāciņš»: droši interneta savienojumi

«Latvija ir otrajā vietā pasaulē pēc mobilā interneta patēriņa. Tas nozīmē, ka tikpat naski, cik to lietojam, mums jāsargā savas viedierīces. Lai izvairītos no riskiem, kas apdraud ierīcē esošo personīgo informāciju, izvēlieties savām vajadzībām atbilstošus interneta savienojumus. Piemēram, mobilā interneta aizsardzību neietekmē tīkla iestatījumi, jo tas automātiski nodrošina šifrētu datu pārraidi, kas samazina drošības riskus,» skaidro LMT Drošības dienesta direktors Egons Bušs.

Savukārt DDA atgādina, ka gadījumos, ja izvēlaties bezvadu interneta savienojumus jeb WIFI, jāpārliecinās, ka pirms pieslēgšanās tie prasa paroli, reģistrāciju vai kāda materiāla noskatīšanos, piemēram, reklāmu. Šajā gadījumā nav svarīgi, ka parole ir visiem zināma, jo tā tikai norāda, ka dati vispār tiek šifrēti, lai no malas tos neviens nevar nolasīt.

Mācība nr. 2 – «Atnāca, ieraudzīja, diemžēl uzvarēja»: šifrējošie izspiedējvīrusi

Swedbank norāda uz šifrējošo vīrusu uzbrukumiem, kas masveidā parādījušies relatīvi nesen, nu kļuvuši par izplatītu naudas izspiešanas veidu: «Noziedznieki arvien vairāk mēģinās cilvēkus apkrāpt, nevis mēģinot piekļūt bankas kontam vai maksājumu karšu datiem, bet, izmantojot šifrējošos vīrusus. Cilvēks kļūst par ķīlnieku un pārskaita «izpirkuma maksu», lai atgūtu nošifrētos datus. Šī tendence kļūs arvien izplatītāka un sāpīgāka arī uzņēmumiem,» atklāj Swedbank Digitālo pakalpojumu daļas vadītāja Diāna Dubova. Tikmēr DDA uzsver, ka pret šifrējošiem vīrusiem var cīnīties, izglītojot darbiniekus par digitāli drošu uzvedību un rūpējoties par atjaunotām ierīcēm.

Mācība nr. 3 – «Tie paši vēži citā kulītē»:  šaubīgas interneta vietnes un mobilās lietotnes

«Valda novecojis priekšstats, ka vīrusi un krāpnieki dzīvo vien pornogrāfiska vai nelegāli izplatītu filmu satura vietnēs. Taču savas ierīces var inficēt arī, instalējot nepārbaudītas lietotnes, iepērkoties neuzticamos interneta veikalos vai spiežot uz aizdomīgām saitēm, aiz ziņkāres verot visus e-pasta pielikumus. Diemžēl Latvijā cilvēki bieži rīkojas neapdomīgi un uzskata, ka vienīgie bīstamie e-pasti ir no Āfrikas prinčiem. Arī uzņēmumi neizglīto savus darbiniekus, ko nozīmē droša uzvedība internetā. Diemžēl samaksa par šādām sāpīgām mācību stundām reizēm ir pat vairāku desmitu tūkstošu eiro apmērā,» atzīst DDA vadītāja Marta Krivade.

Mācība nr. 4 – «Bīstamo lietu internets»: lētas interneta kameras un citas iekārtas

Lēts nevar būt drošs. To šoruden pierādīja viens no vēsturē lielākajiem kiberuzbrukumiem internetam, kas ietekmēja lielu daļu ASV un Rietumeiropas, apstādinot pat tādus «smagsvarus» kā Spotify, Twitter un Facebook. Pašiem neapzinoties, tajā piedalījās miljoniem lēto interneta kameru un citu viedo ierīču īpašnieki. To uzlaušana prasa pāris minūtes un tās izmanto, lai pārslogotu interneta infrastruktūru. «Cilvēki turpinās pirkt un izmantot lētas viedierīces. Tādējādi ar šādām digitālām  katastrofām var nākties saskarties arī nākotnē,»  stāsta IT Centra vadītājs Agris Krusts. Viņš atgādina, ka kameras, kas pieslēgtas bezvadu internetam, jālieto ar piesardzību. «Caur tām nevajadzēt translēt ne stratēģiski nozīmīgas uzņēmuma vietas, ne dzīvokli, bērnus vai mājdzīvniekus. Šķiet jau jauki no darba pieslēgties mājām un paskatīties, kā klājas sunītim. Taču mēs nevaram būt droši, ka tādai kamerai nepieslēdzas arī kāds no malas un neizmanto to izspiegošanai vai noziedzīgu plānu īstenošanai.»

Mācība nr. 5 – «Pirms griez, nomēri!»: krāpnieku pārtvertie e-pasti

Latvijas Komercbanku asociācija vērš uzmanību, ka šobrīd aktīvi darbojas krāpnieki, kas pārtver uzņēmēju sūtītos e-pastus, kuros norādīts rēķins un maksājuma rekvizīti, tostarp konta numurs. Krāpnieki, pārtverot šādu e-pastu, izmaina uzņēmēju norādīto konta numuru uz savu konta numuru. Kā rezultātā, uzņēmēja sūtītā nauda sadarbības partnerim, nonāk krāpnieku rokās. Vēl nesen kāds Latvijas uzņēmums šādi zaudēja 78 tūkstošus eiro. Tāpēc uzņēmumu vadībai un darbiniekiem, kuri ir atbildīgi par finanšu darījumu veikšanu, vienmēr jāpārliecinās, ka rēķina bankas nosaukums, konts un uzņēmuma nosaukums atbilst sadarbības partnera norādītajai informācijai. Gadījumos, kad novērotas izmaiņas, jāsazinās ar partneri pa tālruni, lai pārliecinātos par šīs informācijas precizitāti.

Ref: 102.000.102. 14167


Pievienot komentāru

Rīgas kuģu būvētavas valdes priekšsēdētājs atstājis amatu

Kuģu būves un remonta uzņēmuma Rīgas kuģu būvētava valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs atstājis amatu, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai Nasdaq Riga.

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kredītportfelis pieaug līdz 527,79 milj. eiro

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kopējais kredītportfelis 31.decembrī pērn bija 527,79 miljoni eiro, kas ir par 76,89 miljoniem eiro jeb 17,05% vairāk nekā pirms gada, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārskats par nebanku patērētāju kreditēšanas tirgus darbību 2016.gadā.

Deputātiem nav skaidrs par izmaiņām invaliditātes ekspertīzē

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti otrdien, 30.maijā, uz komisijas sēdi aicinājuši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas jauno vadītāju Juri Gaiķi, lai runātu par iestādes sniegto pakalpojumu kvalitāti un turpmākās attīstības perspektīvām.

KNAB rosina uzsākt kriminālvajāšanu pret vides inspektoru

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nosūtīja prokuratūrai krimināllietas materiālus, rosinot uzsākt kriminālvajāšanu pret Dabas aizsardzības pārvaldes vecāko valsts vides inspektoru par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu.

Lauku ģimenes ārsti atbalstīs akciju par atteikšanos strādāt pagarināto darba laiku

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valde nolēmusi atbalstīt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības brīdinājuma akciju, kurā darbinieki aicināti atteikties strādāt pagarināto normālo darba laiku no 1.jūlija, informē asociācijas vadītāja Līga Kozlovska.

Strauji samazinās OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā

Būtiski samazinās to OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā, vēsta apdrošināšanas BTA Baltic Insurance Company pārstāvji.

Ašeradens: Latvija ir ceļā uz augstas pievienotās vērtības ekonomiku

Latvijas ekonomikā vērojama izaugsme – šā gada 1.ceturksnī iekšzemes kopprodukts audzis par 3,9%, gada pirmajos mēnešos eksports audzis par 10%, ar atzinību par valdības paveikto reformu īstenošanu paziņo ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Pašvaldību vēlēšanas 2017: Ko domā sabiedrība?

Tuvojoties 2017.gada pašvaldību vēlēšanām, BNN sniegs apkopojumu, ko par tām domā dažādu nozaru eksperti. Īsās atbildēs apkopotas pārdomas gan par konkrētām pašvaldībām, kas skar respondentus personīgi, gan par pašvaldībām kopumā – ko cilvēki sagaida no pašvaldībām un vai uzskata, ka šī gada vēlēšanas ieviesīs kādas būtiskas pārmaiņas.

Lietuvas KNAB: Korupcijas radītie zaudējumi līdzvērtīgi 4,44 miljardiem eiro

Lietuvas korupcijas apkarošanas iestādes veiktā plašā aptaujā secināts, ka zaudējumi, kādus tautsaimniecībai valstī nodarījušas tieši un netieši veiktas koruptīvas darbības, mērāmi 4,44 miljardos eiro, bet pēdējo piecu gadu laikā 15% uzņēmumu vadītāju ir devuši kukuli amatpersonām.

Mūrniece: Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste

Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste, tostarp risinot jautājumus, kas skar bērnu un sieviešu tiesības, cilvēkus ar invaliditāti, drošību, nodokļu politiku un Eiropas Savienību, uzsver Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Uzsāk dabasgāzes tirdzniecību klientiem Latvijā

Uzsākta dabasgāzes tirdzniecību juridiskajiem klientiem Latvijā, AS Latvenergo tirdzniecības zīmols Elektrum, piedāvājot fiksētas cenas līguma nosacījumus 12 mēnešiem. Šobrīd jau noslēgti pirmie gāzes piegādes līgumi ar klientiem Latvijā, ziņo uzņēmums.

Arestētais Tallinas mēra vietnieks atkāpjas no amata

Atlūgumu iesniedzis Tallinas mēra vietnieks Arvo Sarapū, kurš šonedēļ arestēts uz aizdomu pamata, ka bijis saistīts ar pašvaldības iepirkuma procedūras ierobežojumu pārkāpšanu sevišķi lielos apmēros.

Latvijas banku sektora peļņa četros mēnešos sarūk par 4,6%

Latvijas banku sektors šogad pirmajos četros mēnešos strādāja ar peļņu 135,525 miljonu eiro apmērā, kas ir par 4,6% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati.

Parakstīts līgums ar Ķīnas - Baltkrievijas industriālo parku Lielais akmens

Ventspils brīvostas pārvalde un Ventspils Augstais tehnoloģiju parks aizvadītajā dienā Rīgā parakstījuši līgumu starp Ķīnas - Baltkrievijas industriālo parku Lielais akmens, kas ir lielākais infrastruktūras attīstības projekts Baltkrievijā, vēsta brīvostas pārstāvji.

Latvijā: Ceļu sliktais stāvoklis ir nopietns apgrūtinājums uzņēmējdarbībai

Vidēji 50% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ārpus pilsētām sliktie ceļi ir nopietns apgrūtinājums uzņēmējdarbībai, liecina biedrības Latvijas ceļu būvētājs pētījumā dati.

KNAB rīcībā nonāk atklāta vēstule; paustas bažas par Saskaņas priekšvēlēšanu aģitāciju

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja rīcībā nonākusi atklāta vēstule no Latvijas pilsoņa Krišjāņa Liepiņa ar lūgumu izskatīt iespējamu Saskaņas priekšvēlēšanu aģitācijas nelikumīgu darbību sabiedriskā transporta līdzekļos.

Stipendiju Sievietēm zinātnē pirmo reizi saņem visās Baltijas valstīs

Šogad pirmo reizi stipendija Sievietēm zinātnē tika pasniegta Baltijas valstu zinātniecēm. Svinīgā ceremonijā Latvijas Zinātņu akadēmijā piektdien, 26.maijā, 6 000 eiro vērtās stipendijas saņēma piecas zinātnieces no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, BNN vēsta L’Oréal – UNESCO pārstāvji.

Naftas cena sarūk par 5%, kaut ieguves valstis saglabā «sūknēšanas griestus»

Naftas cena pasaulē samazinājusies par aptuveni pieciem procentiem, kaut arī resursa eksportētājvalstis vienojušās paturēt spēkā ieguves apjomu griestus vēl uz deviņiem mēnešiem.

Iedzīvotāji: Situācija Latvijā attīstās nepareizi

Vairāk nekā puse aptaujāto domā, ka situācija Latvijā attīstās nepareizi. Līdzīga situācija vērojama arī, vērtējot valdības darbu. Par valdības darbu izsakās kritiski, bet pozitīvi noskaņoto ir vien 17%, liecina jaunākie Baltic International Bank Latvijas barometra pētījuma rezultāti.

Latvietis iegūst MMA pasaules čempiona titulu

Latvijas labākais MMA cīkstonis Edgars Skrīvers piecu raundu titula cīņā ar vienbalsīgu tienešu lēmumu uzveicis sportistu no Horvātijas, kā rezultātā kļuvis par vakantās Superior FC organizācijas 62 kg kategorijas pasaules čempionu. Ar šo uzvaru Skrīvers nokļūst soļa attālumā no pasaulē vadošākās MMA organizācijas UFC.

Finanšu ministre: Reformas plānā jābūt arī gataviem «elastībai»

Pašlaik būtu jāvirzās uz priekšu ar iecerēto nodokļu reformu, bet arī jāsagatavojas kādai «elastībai» nepieciešamības gadījumā, norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Tramps pastiprina spiedienu uz NATO «parādniekiem»

Visām NATO dalībvalstīm jāmaksā sava godīga daļa militāro izdevumu, tā alianses dalībvalstu līderiem norādījis Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps.

KNAB priekšnieka konkursa otrajai kārtai virza divus no deviņiem kandidātiem

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja amata konkursa komisija nolēmusi no deviņiem pretendentiem nākamajai konkursa kārtai virzīt divus, pavēsta komisijas vadītājs, Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis.

Zariņš: Atšķirībā no veselības aprūpes darbiniekiem, Latvijas ceļi sabrūk klusējot

Saeimas deputāts Ivars Zariņš ir iesniedzis priekšlikumu, kas paredz atjaunot Valsts autoceļu fondu, un nodrošināt tam finansējumu 80% apmērā no akcīzes nodokļa par naftas produktiem ieņēmumiem, kā arī iekļaujot tajā ieņēmumus no transporta līdzekļu ekspluatācijas nodokļa un autoceļu lietošanas nodevas.

Eksperti: Brīvās tirdzniecības līgumu nozīme pieaugs - īpaši ar Āziju

Latvijas uzņēmēji uz citu Eiropas Savienības valstu fona jau patlaban salīdzinoši veiksmīgi darbojas vairākos Āzijas reģionos, un līdzšinējā viņu pieredze apliecina - šajos tirgos ir liels potenciāls, pauž Eiropas parlamenta Informācijas biroja pārstāvji.