bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 30.04.2017 | Vārda dienas: Liāna, Lilija, Alta
LatviaLatvija

Piecas tendences, kas ietekmēs biznesu 2017.gadā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Eiropas Savienība (ES), kas līdzinās Šrēdingera kaķim, uz globalizāciju dusmīgs pārtikušais vidusslānis, «sudraba» ekonomikas pieaugums – tie ir daži no faktoriem, kas nākamajā gadā ietekmēs biznesu, atzīts konferencē Biznesa stratēģija 2017.

Vidusslānis vaino globalizāciju ienākumu stagnācijā, pieaug atbalsts protekcionismam

Turīgajās Rietumvalstīs vidusslānis ir acīmredzami neapmierināts ar to, ka pēdējās desmitgadēs nav uzlabojusies materiālā labklājība, un meklē «sliktos». Tā kā tiek vainota arī globalizācija, tad sabiedrībā ir jūtama vēlme «ieslēgt» atpakaļgaitu un bremzēt starptautiskās tirdzniecības liberalizāciju. No globalizācijas lielākie ieguvēji bija pasaules trūcīgākie iedzīvotāji un jaunās tirgus ekonomikas.

«Protekcionisma tendenču pieaugumam var būt nopietnas negatīvas sekas. Arī mēs kļuvām no trūcīgas par vidēji augstu ienākumu valsti, tieši tirgojoties ar bagātajām pasaules valstīm. Tādēļ Latvijai ES ietvaros būtu svarīgi darīt visu, lai izvairītos no «smagā» Brexit, kā arī veicināt labas divpusējās ekonomiskās attiecības ar Ķīnu. Tāpat būtu bez kavēšanās jāķeras klāt Rail Baltica būvniecībai, lai Rīgai nodrošinātu efektīvu transporta savienojumu ar citām reģiona lielpilsētām,» norāda Latvijas Bankas padomnieks Andris Strazds.

Ģeopolitiskās zemestrīces turpinās, ES sāk līdzināties Šrēdingera kaķim

Patlaban, 2016.gada beigās, jau ir acīmredzami, ka pēc Aukstā kara beigām izveidojusies pasaules kārtība ir sagrauta. Taču uz jautājumu, kas nāks vietā, atbildes vēl nav. Pēc Latvijas Bankas padomnieka domām, situācija Eiropā sāk līdzināties Šrēdingera kaķim. Proti, ES turpina pastāvēt, taču ES pamatbrīvības vienlaikus tiek un netiek nodrošinātas; viena un tā pati valsts vienlaikus ir un nav kopējā tirgū; pārvietošanās brīvība Šengenas zonā vienlaikus pastāv un nepastāv; enerģētikas un digitālā savienība vienlaikus tiek un netiek veidotas.

«Mēs nevaram ietekmēt ģeopolitisko situāciju pasaulē, taču mēs varam padarīt biznesa vidi Latvijā investīcijām pievilcīgāku, uzlabojot gan nodokļu politikas prognozējamību, gan tiesisko regulējumu, gan izglītības kvalitāti,» uzsver OP Corporate Bank Plc Latvijas filiāles vadītājs Elmārs Prikšāns.

Aizvien lielāka loma būs aktīvajiem senioriem jeb «sirmajai ekonomikai»

Attīstītās valstis, it īpaši Rietumeiropa, vēl nav gatavas saigaidāmajam cilvēku dzīves ilguma pieaugumam līdz 90 gadiem. Lai atjaunotu līdzsvaru starp paaudzēm, būs nepieciešamas ļoti straujas pārmaiņas. Piemēram, Eiropā dzīvo mazāk nekā 10% pasaules iedzīvotāju, tā veido aptuveni ceturto daļu pasaules ekonomikas, taču tās iedzīvotāji saņem vairāk nekā pusi visas pasaules sociālo maksājumu.

Jauna iespēja ir ekonomiski aktīvie seniori – tā sauktā sudraba jeb sirmā ekonomika. «Jau 2022.gadā 25-34 gadus vecu ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits būs par piektdaļu mazāks nekā tagad. Teju tikpat pieaugs strādājošo skaits 55-64 gadu vecuma grupā. Ir acīmredzami, ka nākotnē varēsim mazāk paļauties uz «jauno paaudzi», tādēļ, lai izvairītos no pārmērīgajām ārējās vervēšanas izmaksām, ir jādomā par esošo un sevi pierādījušo talantīgo darbinieku noturēšanu,» konferencē skaidroja KPMG Baltics vadošā partnere Armine Movsisjana.

Ieguldījumi apmācībās, it īpaši moderno tehnoloģiju jomā, skaidru karjeras plānu komunikācija, elastīgāki darba apstākļi (ieskaitot darba laiku un vietu), atbilstošs atalgojums – ko šādos apstākļos varam sagaidīt no gados vecākiem kolēģiem? Lojālāku attieksmi un dzīves gudrību, ko var iegūt tikai ar pieredzi, uzsver Movsisjana.

Jāsāk piemēroties graujošajām izmaiņām biznesa «spēles noteikumos»

Tehnoloģiskās izmaiņas, tostarp automatizācija, modernā enerģētika, rada teju vēsturiskas pārmaiņas rūpniecībā. Digitālā un dalīšanās ekonomika – Uber, Airbnb, citi līdzīgi servisi – ir tikai sākums tām izmaiņām, kas mūs nākotnē var sagaidīt. PwC veikts pētījums liecina, ka pieci dalīšanās ekonomikas sektori jau 2014. gadā kopā radīja 15 miljardus ASV dolāru lielus ienākumus.

Tā kā patlaban jaunie «spēles noteikumi» tikai veidojas, tad gan uzņēmējiem, gan arī politiķiem ir nepieciešama vīzija un mērķis, kas iedvesmo ne tikai viņus pašus, bet arī visu sabiedrību, uzsver PwC vadošā partnere Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

«Kā liecina PwC Baltijas uzņēmumu vadītāju aptauja, Latvijā uzņēmējiem ir grūtības ar uzticēšanos, taču savstarpējā sadarbība ir vitāli svarīga, lai piemērotos tendencēm, kas maina pasauli. Politiķiem ir jāspēj stingri turēties pie izvirzītajām prioritātēm, lai arī cik grūti tas nebūtu. Biznesam tikpat svarīga ir arī spēja tikt galā ar izaicinājumiem, ko rada pieaugošais regulējums un jauno tehnoloģiju ietekme. Risinājumi, protams, ir individuāli, taču ir būtiski ticēt, ka mēs spējam tikt ar to visu galā,» skaidro Elksniņa-Zaščirinska.

Labklājība uz parāda

Nepārejošas galvassāpes ir attīstīto valstu valdību parādu slogs. Eiropā tas vidēji sasniedz 86% no IKP, tādējādi te būtībā veidojas labklājība «uz parāda», kas nav ilgtspējīgs risinājums. Tāpat pagaidām grūti prognozēt, kādi būs pasaules vadošo centrālo banku īstenotās netradicionālās monetārās politikas ilgtermiņa blakusefekti.

Pēc Strazda domām, «ar netradicionālo naudas politiku nevar radīt ekonomikas izaugsmi, to var vien pārbīdīt uz priekšu laikā. Ja naudas politikai nebūs atbalsta no reformām, kas uzlabo konkurētspēju un produktivitāti, tādējādi radot pamatu izaugsmei ilgtermiņā, tad tas ir tikai laika jautājums, kad atkal nonāksim lielākā vai mazākā krīzē.»

Ref: 102.000.102. 14140


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Viļņa tiesāsies ar franču uzņēmumu par EUR 200 milj.

Viļņas pilsētas dome aizvadītajā nedēļā nolēmusi vērsties šķīrējtiesā Stokholmā, lai no franču komunālo pakalpojumu koncerna Veliola un uzņēmuma Vilniaus Energija piedzītu ap 200 miljoniem eiro par zaudējumiem, kurus uzņēmumi atteikušies segt.

BNN nedēļas apkopojums: Būvlaukuma «melnās puses». Kāda ir Valsts kontrole pār gāzi? Porziņģis šovasar Latvijas izlasē.

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

SES pirmā ceturkšņa peļņa palielinājusies par 11,5%

Orbitālo satelītu komunikāciju operatora SES ienākumi 2017.gada par pirmo ceturksni ir 540,6 miljoni eiro. Tas ir par 12,2% vairāk salīdzinoši ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Savukārt SES peļņa pēc nodokļu nomaksas šī gada pirmajos trijos mēnešos ir 128,4 miljoni eiro, kas ir par 11,5 % vairāk nekā gadu iepriekš, par datiem informē Korporatīvo sakaru daļa.

Ar informācijas tehnoloģijām pārbaudīs piemērotību karavīra statusam

Aizsardzības ministrijā trešdien, 3.maijā, plkst.11.00, parakstīs līgumu ar Rīgas Stradiņa universitāti un Rīgas Tehnisko universitāti par pētījuma veikšanu, kura mērķis ir izstrādāt modernu personības novērtēšanas sistēmu, kas tiks izmantota Nacionālo bruņoto spēku personāla atlasē.

Antāne: Steidzami jārīkojas, lai tranzīta jomā neatkristu otrā ātruma valstu grupā

Eiropai ir ļoti lieli plāni attiecībā uz ostu attīstību – līdz 2030.gadam kravu apjomus plānots palielināt pusotru reizi, radot papildu 160 tūkstošus darba vietu. Mums steidzami jārīkojas, lai tranzīta jomā neatkristu otrā ātruma valstu grupā, uzskata Baltijas asociācija –Transports un Loģistika prezidente Inga Antāne.

Pieejams 24,8 milj. eiro ERAF finansējums Inčukalna gudrona dīķu sanācijai

Lai panāktu augsnes, grunts, pazemes un virszemes ūdeņu kvalitātes uzlabošanu, kā arī atjaunotu vides kvalitāti un novērstu iedzīvotāju veselības apdraudējumu, sanācijas darbu turpināšanai Inčukalna sērskābā gudrona dīķos no Eiropas Reģionālās attīstības fonda pieejami vairāk nekā 24,8 miljoni eiro.

Strīķe sniegusi paskaidrojumus par it kā notikušu kukuļošanu KNAB

Jaunās konservatīvās partijas Rīgas mēra amata kandidāte, bijusī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietniece Juta Strīķe piektdien, 28.aprīlī, izsaukta uz savu bijušo darbavietu, lai sniegtu paskaidrojumus par it kā notikušu kukuļošanu KNAB.

Stradiņa slimnīcas infrastruktūrai pieejami 64 miljoni eiro no ERAF

Ieguldījumiem veselības aprūpes infrastruktūrā valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca ir paredzēts vairāk nekā 91 miljons eiro, no tiem 64 miljoni – no Eiropas Reģionālās attīstības fonda.

Aizdomas par apzinātu provokāciju Olaines novadā; VVD lūdz uzsākt kriminālprocesu

Valsts vides dienests piektdien, 28.aprīlī, or nosūtījis lūgumu Valsts policijai uzsākt kriminālprocesu saistībā ar nesankcionētajām noziedzīgajām darbībām, ko nezināmas personas, bez saskaņošanas ar VVD, veikušas īpašumā Ekolauks Olaines novadā, kur agrāk atradusies Olaines šķidro bīstamo atkritumu izgāztuve. VVD pieļauj, ka ir notikusi apzināta provokācija

Ārlietu ministrijā: Eiropas attīstības sadarbības politika mainīsies

«Eiropai un Āfrikai ir jāsadarbojas patiesā partnerība jau no pašiem pirmsākumiem, jo mūs ietekmē tie paši ekonomiskie, drošības un ar migrāciju saistītie izaicinājumi,» uzsver Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Autovadītāju ievērībai: Pēcpusdienā Pierīgā ir iespējami sastrēgumi

Pirms svētku brīvdienām daudzi dosies ārpus Rīgas, tāpēc pēcpusdienā Pierīgā būs augsta satiksmes intensitāte un palēnināta satiksme, brīdina VAS Latvijas Valsts ceļi.

Auto līzinga uzņēmums: Latvijas privātā auto parka vidējais vecums turpina pieaugt

Auto līzinga Mogo neto peļņa šī gada pirmajos trīs mēnešos sasniegusi 1,1 miljons eiro un tas ir 122 % pieaugums, salīdzinot ar attiecīgo 2016.gada periodu, BNN vēsta uzņēmumā.

Pēdējā laikā Rīgas būvvalde ir aizliegusi ekspluatēt vairāk nekā 100 iekšpagalmu stāvlaukumus

Nekustamo īpašumu projektu attīstītāju asociācija ir nosūtījusi vēstuli ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam par Rīgas pilsētas būvvaldes centieniem masveidā aizliegt izmantot ekspluatācijā autostāvvietas Rīgas centrā.

Pirmajā ceturksnī pašvaldību budžeta pārpalikums samazinājies par 15,6 milj.

Šā gada pirmajā ceturksnī konsolidētajā kopbudžetā bija 99,8 miljoni eiro pārpalikums, kas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada trim mēnešiem pieauga par 51,3 miljoniem eiro, par datiem ziņo Finanšu ministrija.

Igaunijā apstiprina likumprojektu par savvaļas dzīvnieku cirka aizliegumu

Igaunijas valdība ceturtdien, 27.aprīlī, apstiprināja tālākai virzībai likumprojektu, kas paredz izmaiņas dzīvnieku aizsardzības likumā, ierobežojot savvaļas sugu dzīvnieku publisku izrādīšanu, tostarp arī izmantošanu cirkā. Tuvākajā laikā par likumprojektu būs jābalso Igaunijas parlamentam.

ERGO: Pēdējo sešu gadu laikā interese par veselības apdrošināšanu ir diezgan maza

Viens no lielākajiem izaicinājumiem privātpersonu veselības apdrošināšanā ir cilvēku attieksme un izpratnes trūkums par tās būtību, tā liecina apdrošināšanas sabiedrības ERGO novērojumi.

Rīgā: Būtiskākais vides drauds ir transporta izplūdes gāzu radītais piesārņojums

Novērtējot galvenos faktorus, kas Latvijas videi nodara vislielāko kaitējumu, vairums rīdzinieku uzskata, ka būtiskākais vides drauds ir transporta izplūdes gāzu radītais piesārņojums, ar ko ikdienā jāsaskaras pilsētā, atklāj jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometra pētījums.

Naftas cenas pēc krituma pieaug; biržu indeksi kāpj ASV, bet sarūk Eiropā

Naftas cenas pasaulē rītā piektdienas, 28.aprīlī, rītā pieaug pēc tam, kad ceturtdien, 27.aprilī, tās nokritās līdz mēneša zemākajai atzīmei. Ceturtdien, 27. aprīlī, naftas cenas samazinājums saistāms ar ieguves atsākšanu Lībijā.

Mazumtirdzniecības apgrozījums pieaug par 1,5%

Šogad martā, salīdzinot ar aizvadītā gada martu, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 1,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Martā būvniecības izmaksu līmenis Latvijā pieaudzis par 0,1%

Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas pieauga par 0,3%, strādnieku darba samaksa – par 0,1%, bet būvmateriālu cenas būtiski nemainījās.

Akcīzes nodokļa pieauguma dēļ Latvijā gada vidējā inflācija varētu pietuvoties arī 3%

Akcīzes nodokļa likmju pieauguma ietekmē nākamgad Latvijā gada vidējā inflācija varētu pietuvoties arī 3%, atzīst banku analītiķi, vienlaikus norādot uz iespējamu kontrabandas aktivizēšanos.

VNT pirmajā ceturksnī pārkrāva 2,3 miljonus tonnu naftas prouduktu

AS Ventspils nafta meitas uzņēmums SIA Ventspils nafta termināls 2017.gada pirmajā ceturksnī pārkrāva 2,3 miljonus tonnu naftas produktu (2016.gadā – 2,7 miljonus tonnu), savukārt SIA LatRosTrans transportēja 1,5 miljonus tonnu (2016.gadā – 1,6 miljonus tonnu).

Mūrniece: Kremļa agresīvā uzvedība ir drauds mūsu reģionam

Amerikas Savienoto Valstu nepārtraukta militārā klātbūtne Baltijas valstīs ir izšķiroša, lai stātos pretī reģiona drošības izaicinājumiem, uzsver Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, tiekoties ar ASV Kongresa Pārstāvju palātas spīkeru Polu Raienu.

Par dalību Sīrijas konfliktā jaunietim piespriež četru gadu cietumsodu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ceturtdien, 27.aprīlī, piesprieda četru gadu cietumsodu Mārtiņam Grīnbergam par dalību Sīrijas konfliktā.

Lietuvā šogad plāno noasfaltēt 815 km valstij piederošo grants ceļu

Lietuvā šogad plāno noasfaltēt 815 km valstij piederošo grants ceļu. No tiem 600km tiks uzklāts mīkstais asfalts, bet 215 km tiks veikta virsmas apstrāde.

Jaunākie komentāri