bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 14.12.2017 | Vārda dienas: Gaisma, Auseklis
LatviaLatvija

Piecas tendences, kas ietekmēs biznesu 2017.gadā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Eiropas Savienība (ES), kas līdzinās Šrēdingera kaķim, uz globalizāciju dusmīgs pārtikušais vidusslānis, «sudraba» ekonomikas pieaugums – tie ir daži no faktoriem, kas nākamajā gadā ietekmēs biznesu, atzīts konferencē Biznesa stratēģija 2017.

Vidusslānis vaino globalizāciju ienākumu stagnācijā, pieaug atbalsts protekcionismam

Turīgajās Rietumvalstīs vidusslānis ir acīmredzami neapmierināts ar to, ka pēdējās desmitgadēs nav uzlabojusies materiālā labklājība, un meklē «sliktos». Tā kā tiek vainota arī globalizācija, tad sabiedrībā ir jūtama vēlme «ieslēgt» atpakaļgaitu un bremzēt starptautiskās tirdzniecības liberalizāciju. No globalizācijas lielākie ieguvēji bija pasaules trūcīgākie iedzīvotāji un jaunās tirgus ekonomikas.

«Protekcionisma tendenču pieaugumam var būt nopietnas negatīvas sekas. Arī mēs kļuvām no trūcīgas par vidēji augstu ienākumu valsti, tieši tirgojoties ar bagātajām pasaules valstīm. Tādēļ Latvijai ES ietvaros būtu svarīgi darīt visu, lai izvairītos no «smagā» Brexit, kā arī veicināt labas divpusējās ekonomiskās attiecības ar Ķīnu. Tāpat būtu bez kavēšanās jāķeras klāt Rail Baltica būvniecībai, lai Rīgai nodrošinātu efektīvu transporta savienojumu ar citām reģiona lielpilsētām,» norāda Latvijas Bankas padomnieks Andris Strazds.

Ģeopolitiskās zemestrīces turpinās, ES sāk līdzināties Šrēdingera kaķim

Patlaban, 2016.gada beigās, jau ir acīmredzami, ka pēc Aukstā kara beigām izveidojusies pasaules kārtība ir sagrauta. Taču uz jautājumu, kas nāks vietā, atbildes vēl nav. Pēc Latvijas Bankas padomnieka domām, situācija Eiropā sāk līdzināties Šrēdingera kaķim. Proti, ES turpina pastāvēt, taču ES pamatbrīvības vienlaikus tiek un netiek nodrošinātas; viena un tā pati valsts vienlaikus ir un nav kopējā tirgū; pārvietošanās brīvība Šengenas zonā vienlaikus pastāv un nepastāv; enerģētikas un digitālā savienība vienlaikus tiek un netiek veidotas.

«Mēs nevaram ietekmēt ģeopolitisko situāciju pasaulē, taču mēs varam padarīt biznesa vidi Latvijā investīcijām pievilcīgāku, uzlabojot gan nodokļu politikas prognozējamību, gan tiesisko regulējumu, gan izglītības kvalitāti,» uzsver OP Corporate Bank Plc Latvijas filiāles vadītājs Elmārs Prikšāns.

Aizvien lielāka loma būs aktīvajiem senioriem jeb «sirmajai ekonomikai»

Attīstītās valstis, it īpaši Rietumeiropa, vēl nav gatavas saigaidāmajam cilvēku dzīves ilguma pieaugumam līdz 90 gadiem. Lai atjaunotu līdzsvaru starp paaudzēm, būs nepieciešamas ļoti straujas pārmaiņas. Piemēram, Eiropā dzīvo mazāk nekā 10% pasaules iedzīvotāju, tā veido aptuveni ceturto daļu pasaules ekonomikas, taču tās iedzīvotāji saņem vairāk nekā pusi visas pasaules sociālo maksājumu.

Jauna iespēja ir ekonomiski aktīvie seniori – tā sauktā sudraba jeb sirmā ekonomika. «Jau 2022.gadā 25-34 gadus vecu ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits būs par piektdaļu mazāks nekā tagad. Teju tikpat pieaugs strādājošo skaits 55-64 gadu vecuma grupā. Ir acīmredzami, ka nākotnē varēsim mazāk paļauties uz «jauno paaudzi», tādēļ, lai izvairītos no pārmērīgajām ārējās vervēšanas izmaksām, ir jādomā par esošo un sevi pierādījušo talantīgo darbinieku noturēšanu,» konferencē skaidroja KPMG Baltics vadošā partnere Armine Movsisjana.

Ieguldījumi apmācībās, it īpaši moderno tehnoloģiju jomā, skaidru karjeras plānu komunikācija, elastīgāki darba apstākļi (ieskaitot darba laiku un vietu), atbilstošs atalgojums – ko šādos apstākļos varam sagaidīt no gados vecākiem kolēģiem? Lojālāku attieksmi un dzīves gudrību, ko var iegūt tikai ar pieredzi, uzsver Movsisjana.

Jāsāk piemēroties graujošajām izmaiņām biznesa «spēles noteikumos»

Tehnoloģiskās izmaiņas, tostarp automatizācija, modernā enerģētika, rada teju vēsturiskas pārmaiņas rūpniecībā. Digitālā un dalīšanās ekonomika – Uber, Airbnb, citi līdzīgi servisi – ir tikai sākums tām izmaiņām, kas mūs nākotnē var sagaidīt. PwC veikts pētījums liecina, ka pieci dalīšanās ekonomikas sektori jau 2014. gadā kopā radīja 15 miljardus ASV dolāru lielus ienākumus.

Tā kā patlaban jaunie «spēles noteikumi» tikai veidojas, tad gan uzņēmējiem, gan arī politiķiem ir nepieciešama vīzija un mērķis, kas iedvesmo ne tikai viņus pašus, bet arī visu sabiedrību, uzsver PwC vadošā partnere Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

«Kā liecina PwC Baltijas uzņēmumu vadītāju aptauja, Latvijā uzņēmējiem ir grūtības ar uzticēšanos, taču savstarpējā sadarbība ir vitāli svarīga, lai piemērotos tendencēm, kas maina pasauli. Politiķiem ir jāspēj stingri turēties pie izvirzītajām prioritātēm, lai arī cik grūti tas nebūtu. Biznesam tikpat svarīga ir arī spēja tikt galā ar izaicinājumiem, ko rada pieaugošais regulējums un jauno tehnoloģiju ietekme. Risinājumi, protams, ir individuāli, taču ir būtiski ticēt, ka mēs spējam tikt ar to visu galā,» skaidro Elksniņa-Zaščirinska.

Labklājība uz parāda

Nepārejošas galvassāpes ir attīstīto valstu valdību parādu slogs. Eiropā tas vidēji sasniedz 86% no IKP, tādējādi te būtībā veidojas labklājība «uz parāda», kas nav ilgtspējīgs risinājums. Tāpat pagaidām grūti prognozēt, kādi būs pasaules vadošo centrālo banku īstenotās netradicionālās monetārās politikas ilgtermiņa blakusefekti.

Pēc Strazda domām, «ar netradicionālo naudas politiku nevar radīt ekonomikas izaugsmi, to var vien pārbīdīt uz priekšu laikā. Ja naudas politikai nebūs atbalsta no reformām, kas uzlabo konkurētspēju un produktivitāti, tādējādi radot pamatu izaugsmei ilgtermiņā, tad tas ir tikai laika jautājums, kad atkal nonāksim lielākā vai mazākā krīzē.»

Ref: 102.000.102. 14140


Pievienot komentāru

Krūmiņa neapmierināta ar VK pilnvaru paplašināšanas likumprojekta lēno virzību

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa tuvākajā laikā plāno vērsties atbildīgajā Saeimas komisijā, lai saprastu, kādēļ ir aizkavējusies likumprojekta par viņas vadītās iestādes pilnvaru paplašināšanu virzība.

Aldaris uzsācis eksportu uz trīs jaunām valstīm - Franciju, Ķīnu un Nīderlandi

A/S Aldaris noslēdz 2017.gadu ar trīs jauniem eksporta sadarbības līgumiem, uzsākot Aldara produkcijas eksportu uz Ķīnu, Franciju un Nīderlandi. Līdz šim Aldaris savu produkciju eksportēja uz astoņiem eksporta tirgiem, no kuriem lielākais ir Lielbritānija, aizņemot 78,71% no kopējā Aldara eksporta apjoma, ziņo uzņēmumā.

Nanotehnoloģiju lietā četri aizdomās turētie; uzņēmumam nodarīti 700 000 eiro zaudējumi

Rīgas satiksmes nanotehnoloģiju krimināllietā lūdz apsūdzēt četras personas. Uzņēmumam nodarīti 700 000 eiro zaudējumi, ziņo Valsts policija.

Latviešiem britu salās svarīgākais, ko Berxit sarunās apstiprinājis Eiropas Parlaments

Eiropas Parlaments ir publicējis šonedēļ pieņemto rezolūciju, kur uzskaitīts, par ko Londona un Eiropas Komisija ir vienojusies britu izstāšanās sarunās par Lielbritānijā dzīvojošo Eiropas Savienības pilsoņu, tostarp latviešu, nākotni.

LAFPA: 69% gadījumu nebanku kreditēšanas nozarē aizdevumi tiek atteikti

Šā gada pirmajos sešos mēnešos Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas biedri patēriņa aizdevumos izsniedza 84,7 miljonus eiro. Ja salīdzina ar atbilstošu periodu pirms gada, tad izsniegto aizdevumu apjomā nav redzama izaugsme. Pieaugums bija tikai 0,2% apmērā.

Vēl nezina, vai sliktākas ražas dēļ nākamgad būtiski paaugstināties kartupeļu cenas

Šogad nelabvēlīgie laika apstākļi, tostarp ilgstošās lietavas un plūdi, atstās ietekmi uz augkopības sektoru arī turpmākajos gados, atzīst Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Inguna Gulbe.

Eiropas Savienībā kebabos fosfāti tomēr drīkstēs būt

Rezolūcija, kas bloķētu Eiropas Komisijas priekšlikumu atļaut fosfātu piedevas kebabu gaļā, neguva nepieciešamo 376 deputātu atbalstu.

Nosaka Otrā pasaules kara dalībnieka statusu

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija trešdien trešajam lasījumam Saeimā atbalstījusi likumprojektu, kas paredz noteikt Otrā pasaules kara dalībnieka statusu un tā piešķiršanas kārtību.

Spriež par mazākumtautību kultūras biedrību dalību Latvijas simtgadē

Gatavojoties Latvijas simtgadei un Dziesmu un deju svētkiem, šobrīd mazākumtautību tautas mākslas kolektīvi piedalās deju un koru skatēs. Tāpat Kultūras ministrijai ir atsevišķa nevalstisko organizāciju atbalsta programma reģionos, un, kā atzīmē kultūras ministre Dace Melbārde, aizvadītajā gadā no atbalstītajiem 77 projektiem 24 bija tieši mazākumtautību biedrību iesniegtie.

Turcija un vēl 56 valstis atzīst Jeruzalemi par Palestīnas galvaspilsētu

Reaģējot uz Amerikas Savienoto Valstu lēmumu atzīt Tuvo Austrumu strīda ābola, Jeruzalemes, atzīšanu tikai par Izraēlas galvaspilsētu, Turcijas un vēl 56 musulmaņu valstis aicinājušas pārējo pasauli atzīt «Palestīnas Valsti un Austrumjeruzalemi kā tās okupēto galvaspilsētu».

EP deputāti atbalsta pārmaiņas Panamas dokumentu atklātās rīcības izskaušanai

Publiski pieejami uzņēmumu patieso īpašnieku reģistri, efektīva trauksmes cēlēju aizsardzība un stingrāki noteikumi starpniekiem ir priekšnosacījumi cīņai ar izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, norāda Eiropas Parlamenta deputāti.

Ziemassvētku lampiņas Ušakovam svarīgākas nekā rīdzinieku labklājība, tā Strīķe

«Rīgas mērs Nils Ušakovs pārsvarā pievēršas «spīdīgām greznumlietām» un kapitālsabiedrību iepirkumiem, kuros naudas plūsma grūti kontrolējama. Tā piemēram, uzņēmumam Rīgas Gaisma Ušakovs piešķir no budžeta pārpalikušos 200 000 eiro, lai iegādātos papildu Ziemassvētku rotājumus. Tikmēr Rīgā kopumā ir ap 50 kilometru neizgaismotu ielu. Tas parāda, ka mērs koncentrējas uz «krāšņām lietām» nevis uz to, lai uzlabotu Rīgas iedzīvotāju ikdienas dzīvi,» BNN intervijā uzsver Rīgas domes opozīcijas un Jaunās konservatīvās partijas deputāte Juta Strīķe.

Rīgas domes deputāti vēl turpinās pieņemt nākamā gada budžetu

Rīgas domes deputātiem trešdien, 13.decembrī, vēl neizdevās izdiskutēt par pilsētas nākamā gada budžetu, līdz ar to jautājuma izskatīšana tiks turpināta ceturtdien, 14.decembrī.

Kristovskis saredz priekšnoteikumus sadarbības atjaunošanai ar Vienotību; Āboltiņa noplicināja partijas potenciālu

«Ja Vienotībai būtu interese, un tā vēlētos atgriezties pie vērtībām, kuru dēļ piedalījos tās dibināšanā, varētu apsvērt nepieciešamību atgriezties un nākt talkā šai partijai. Manas zināšanas, jaunā pēdējo 5-6 gadu pieredze, varētu būt noderīga tās politikas restartā un ietekmes atjaunošanā,» intervijā ar BNN atzīst Ventspils domes opozīcijas deputāts Ģirts Valdis Kristovskis.

Latvija: Jāmazina patvēruma sistēmas ļaunprātīgas izmantošanas riski

Eiropas Savienības migrācijas un patvēruma politikā atbildības un solidaritātes principiem jābūt nesaraujami saistītiem, liecina Ārlietu ministrijas izstrādātā Latvijas pozīcija, kuru plānots paust trešdien, 14.decembra, Eiropadomē.

Mudina latviešu diasporām pievērst uzmanību bērnu strauji krītošām dzimtās valodas prasmēm

Eiropā mītošo latviešu bērnu un jauniešu vidū satraucoši strauji krītas dzimtās valodas prasmes - tas ir saistīts gan ar daudzvalodīgo apkārtējo vidi, gan faktu, ka vecāki neredz ieguvumus no latviešu valodas apgūšanas, tā, atklājot semināru ciklu Latviešu valoda pasaulē un manā ģimenē, norāda Eiropas Latviešu apvienības vicepriekšsēde Elīna Pinto.

Putina režīma sekmētāju sarakstā iekļauj arī Ždanoku

Viļņā decembra sākumā notikušajā ceturtajā Brīvās Krievijas forumā tika izveidots Krievijas prezidenta Vladimira Putina vārdā nosaukts saraksts ar cilvēkiem, kuri, kā uzskata tā sastādītāji, ir atbildīgi par tiesiski bēdīgo situāciju Krievijā, un šajā opozicionāru veidotajā sarakstā iekļauta arī Eiropas Parlamenta deputāte no Latvijas Tatjana Ždanoka.

Paplašinās elektronisko izsoļu vietnes iespējas; kas mainīsies?

Šobrīd katra valsts un pašvaldību iestāde, kā arī citi izsoļu rīkotāji organizē izsoles pēc atšķirīgiem noteikumiem. Sludinājumi netiek izvietoti vienuviet, bet visbiežāk katras iestādes mājas lapā, kas samazina iespēju, ka sabiedrība uzzina par šādas izsoles esamību, norāda Tiesu administrācija.

Aizdomās par dokumentu viltošanu rosina sākt kriminālvajāšanu Kr. Barona ielas remontā

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nosūtījis Ģenerālprokuratūrai krimināllietas materiālus, rosinot sākt kriminālvajāšanu pret sešām personām par dokumentu viltošanu saistībā ar seguma atjaunošanu Rīgā, Krišjāņa Barona ielā.

FOTO: Kā Rīgas domē lemj par pašvaldības 2018.gada budžetu

Veidojot Rīgas domes budžetu 2018.gadam, aprēķināts, ka budžeta kopējie ieņēmumi būs 906,62 miljoni eiro. No tiem liekāko daļu - 702,66 miljonus eiro veidos nodokļu ieņēmumi, 145,10 miljonu apmērā - valsts budžeta transferti, 28,17 miljonu apmērā - budžeta iestāžu ieņēmumi un 23,53 miljonu apmērā - nenodokļu ieņēmumi, piemēram, nomas maksa, pašvaldības nodevas un citi ieņēmumi.

EP piekrīt ES pārejai uz britu izstāšanās sarunu otro posmu

Eiropas Parlamenta deputāti ar lielu balsu vairākumu devuši svarīgu piekrišanu, ka līdz šim panāktais Londonas un Eiropas Savienības sarunās par britu izstāšanos no bloka, ir pietiekams, lai abas puses pārietu pie nākamā sarunu posma.

Atbalsta ieceri OCTA likumā precizēt apdrošinātāja regresa prasības iesniegšanu

Saeimas Budžeta un finanšu komisija atbalstīja izskatīšanai galīgajā lasījumā grozījumus Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā, kas paredz apdrošinātāja regresa prasības iesniegšanas kārtību.

Valsts kontrole rosina veidot racionālas pašvaldības

Lai mazinātu atšķirības starp pašvaldībām, jāveido sistēma, kurā katra no tām ir ekonomiski patstāvīga un uz pašizaugsmi orientēta. Arī pašām pašvaldībām jāspēj bez aizspriedumiem izvērtēt savas iespējas, lai jēgpilni sasaistītu attīstības un budžeta plānošanu, secina Valsts kontrole.

Paredz, ka nākamajā gadā par 10% pieaugs darba devēju skaits ar brīvajām vakancēm

Nākamgad gandrīz katrs otrais darba devējs jeb 46%, plāno pieņemt darbā vismaz vienu jaunu darbinieku, secināts vadošā interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia veiktajā aptaujā. Lielākoties darba devēji ir iecerējuši pieņemt darbā līdz diviem jauniem darbiniekiem.

Latvijā oktobrī bijis mazākais rūpniecības produkcijas apmēra pieaugums ES

Latvijā šogad oktobrī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn bija mazākais rūpniecības produkcijas apmēra pieaugums Eiropas Savienībā, liecina trešdien, 13.decembrī, publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat dati, kas apkopoti par 24 ES dalībvalstīm.