bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 24.08.2017 | Vārda dienas: Boļeslavs, Bērtulis
LatviaLatvija

Piecas tendences, kas ietekmēs biznesu 2017.gadā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Eiropas Savienība (ES), kas līdzinās Šrēdingera kaķim, uz globalizāciju dusmīgs pārtikušais vidusslānis, «sudraba» ekonomikas pieaugums – tie ir daži no faktoriem, kas nākamajā gadā ietekmēs biznesu, atzīts konferencē Biznesa stratēģija 2017.

Vidusslānis vaino globalizāciju ienākumu stagnācijā, pieaug atbalsts protekcionismam

Turīgajās Rietumvalstīs vidusslānis ir acīmredzami neapmierināts ar to, ka pēdējās desmitgadēs nav uzlabojusies materiālā labklājība, un meklē «sliktos». Tā kā tiek vainota arī globalizācija, tad sabiedrībā ir jūtama vēlme «ieslēgt» atpakaļgaitu un bremzēt starptautiskās tirdzniecības liberalizāciju. No globalizācijas lielākie ieguvēji bija pasaules trūcīgākie iedzīvotāji un jaunās tirgus ekonomikas.

«Protekcionisma tendenču pieaugumam var būt nopietnas negatīvas sekas. Arī mēs kļuvām no trūcīgas par vidēji augstu ienākumu valsti, tieši tirgojoties ar bagātajām pasaules valstīm. Tādēļ Latvijai ES ietvaros būtu svarīgi darīt visu, lai izvairītos no «smagā» Brexit, kā arī veicināt labas divpusējās ekonomiskās attiecības ar Ķīnu. Tāpat būtu bez kavēšanās jāķeras klāt Rail Baltica būvniecībai, lai Rīgai nodrošinātu efektīvu transporta savienojumu ar citām reģiona lielpilsētām,» norāda Latvijas Bankas padomnieks Andris Strazds.

Ģeopolitiskās zemestrīces turpinās, ES sāk līdzināties Šrēdingera kaķim

Patlaban, 2016.gada beigās, jau ir acīmredzami, ka pēc Aukstā kara beigām izveidojusies pasaules kārtība ir sagrauta. Taču uz jautājumu, kas nāks vietā, atbildes vēl nav. Pēc Latvijas Bankas padomnieka domām, situācija Eiropā sāk līdzināties Šrēdingera kaķim. Proti, ES turpina pastāvēt, taču ES pamatbrīvības vienlaikus tiek un netiek nodrošinātas; viena un tā pati valsts vienlaikus ir un nav kopējā tirgū; pārvietošanās brīvība Šengenas zonā vienlaikus pastāv un nepastāv; enerģētikas un digitālā savienība vienlaikus tiek un netiek veidotas.

«Mēs nevaram ietekmēt ģeopolitisko situāciju pasaulē, taču mēs varam padarīt biznesa vidi Latvijā investīcijām pievilcīgāku, uzlabojot gan nodokļu politikas prognozējamību, gan tiesisko regulējumu, gan izglītības kvalitāti,» uzsver OP Corporate Bank Plc Latvijas filiāles vadītājs Elmārs Prikšāns.

Aizvien lielāka loma būs aktīvajiem senioriem jeb «sirmajai ekonomikai»

Attīstītās valstis, it īpaši Rietumeiropa, vēl nav gatavas saigaidāmajam cilvēku dzīves ilguma pieaugumam līdz 90 gadiem. Lai atjaunotu līdzsvaru starp paaudzēm, būs nepieciešamas ļoti straujas pārmaiņas. Piemēram, Eiropā dzīvo mazāk nekā 10% pasaules iedzīvotāju, tā veido aptuveni ceturto daļu pasaules ekonomikas, taču tās iedzīvotāji saņem vairāk nekā pusi visas pasaules sociālo maksājumu.

Jauna iespēja ir ekonomiski aktīvie seniori – tā sauktā sudraba jeb sirmā ekonomika. «Jau 2022.gadā 25-34 gadus vecu ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits būs par piektdaļu mazāks nekā tagad. Teju tikpat pieaugs strādājošo skaits 55-64 gadu vecuma grupā. Ir acīmredzami, ka nākotnē varēsim mazāk paļauties uz «jauno paaudzi», tādēļ, lai izvairītos no pārmērīgajām ārējās vervēšanas izmaksām, ir jādomā par esošo un sevi pierādījušo talantīgo darbinieku noturēšanu,» konferencē skaidroja KPMG Baltics vadošā partnere Armine Movsisjana.

Ieguldījumi apmācībās, it īpaši moderno tehnoloģiju jomā, skaidru karjeras plānu komunikācija, elastīgāki darba apstākļi (ieskaitot darba laiku un vietu), atbilstošs atalgojums – ko šādos apstākļos varam sagaidīt no gados vecākiem kolēģiem? Lojālāku attieksmi un dzīves gudrību, ko var iegūt tikai ar pieredzi, uzsver Movsisjana.

Jāsāk piemēroties graujošajām izmaiņām biznesa «spēles noteikumos»

Tehnoloģiskās izmaiņas, tostarp automatizācija, modernā enerģētika, rada teju vēsturiskas pārmaiņas rūpniecībā. Digitālā un dalīšanās ekonomika – Uber, Airbnb, citi līdzīgi servisi – ir tikai sākums tām izmaiņām, kas mūs nākotnē var sagaidīt. PwC veikts pētījums liecina, ka pieci dalīšanās ekonomikas sektori jau 2014. gadā kopā radīja 15 miljardus ASV dolāru lielus ienākumus.

Tā kā patlaban jaunie «spēles noteikumi» tikai veidojas, tad gan uzņēmējiem, gan arī politiķiem ir nepieciešama vīzija un mērķis, kas iedvesmo ne tikai viņus pašus, bet arī visu sabiedrību, uzsver PwC vadošā partnere Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

«Kā liecina PwC Baltijas uzņēmumu vadītāju aptauja, Latvijā uzņēmējiem ir grūtības ar uzticēšanos, taču savstarpējā sadarbība ir vitāli svarīga, lai piemērotos tendencēm, kas maina pasauli. Politiķiem ir jāspēj stingri turēties pie izvirzītajām prioritātēm, lai arī cik grūti tas nebūtu. Biznesam tikpat svarīga ir arī spēja tikt galā ar izaicinājumiem, ko rada pieaugošais regulējums un jauno tehnoloģiju ietekme. Risinājumi, protams, ir individuāli, taču ir būtiski ticēt, ka mēs spējam tikt ar to visu galā,» skaidro Elksniņa-Zaščirinska.

Labklājība uz parāda

Nepārejošas galvassāpes ir attīstīto valstu valdību parādu slogs. Eiropā tas vidēji sasniedz 86% no IKP, tādējādi te būtībā veidojas labklājība «uz parāda», kas nav ilgtspējīgs risinājums. Tāpat pagaidām grūti prognozēt, kādi būs pasaules vadošo centrālo banku īstenotās netradicionālās monetārās politikas ilgtermiņa blakusefekti.

Pēc Strazda domām, «ar netradicionālo naudas politiku nevar radīt ekonomikas izaugsmi, to var vien pārbīdīt uz priekšu laikā. Ja naudas politikai nebūs atbalsta no reformām, kas uzlabo konkurētspēju un produktivitāti, tādējādi radot pamatu izaugsmei ilgtermiņā, tad tas ir tikai laika jautājums, kad atkal nonāksim lielākā vai mazākā krīzē.»

Ref: 102.000.102. 14140


Pievienot komentāru

Šogad Nacionālajos bruņotajos spēkos apmācīti vairāk nekā 1 160 zemessargu

Šogad Nacionālajos bruņotajos spēkos militārās pamatapmācības un kolektīvās apmācības nometnēs, kā arī dažādos profesionālajos kursos apmācīti jau vairāk nekā 1 160 zemessargu no 2.Vidzemes, 3.Latgales un 4.Kurzemes brigādes.

FM: Nākamgad budžeta izdevumiem papildus varētu atvēlēt ap 79 miljoniem eiro

Veidojot nākamā gada valsts budžetu, fiskālā telpa varētu būt ap 79 miljoniem eiro, bet 2019.gadā - aptuveni 30 miljoni eiro, pauž  finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Izbeigts kriminālprocess par iespējamām manipulācijām ar Ventspils naftas akcijām

Valsts policija pirms aptuveni pusgada izbeigusi kriminālprocesu, kas bija sākts pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas iesnieguma par iespējamu iekšējās informācijas izmantošanu un manipulācijām darījumos ar AS Ventspils nafta akcijām, pavēsta VP preses pārstāve Ilze Jurēvica.

Antāne atzīst, ka situācija Latvijas tranzīta nozarē ir traģiska

Tranzīta jomas situāciju Baltijas Asociācijas Transports un Loģistika prezidente Inga Antāne skaidro kā traģisku. Kravu apjoma kritums ir vērojams kopš 2012.gada. Viņa min arī to, ka, atskatoties nesenā pagātnē, pērnais gads bijis viens no sliktākajiem gadiem Latvijas tranzīta vēsturē, RīgaTV24 raidījumā Dienas personība ar Veltu Puriņu saka eksperte.

Pulks: Rīgas bērnudārzos ēdināšanai jābūt bez maksas

Rīgas domes Vienotības deputātu frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Olafs Pulks nosūtījis vēstuli RD Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktoram, pieprasot nekavējoties veikt aprēķinus un sagatavot priekšlikumu 2018.gada Rīgas pilsētas budžeta projektā, lai nākamajā gadā nodrošinātu bezmaksas ēdināšanu visiem Rīgas pirmsskolas iestāžu audzēkņiem.

Daugavpiliešu deputāts Eigims pamet koalīciju ar Saskaņu

Daugavpils partija Mūsu partija, kuras saraksta līderis ir Rihards Eigims, ir nolēmusi izstāties no koalīcijas Daugavpils domē ar Saskaņu.

Pētījums: Trūcīgās mājsaimniecības no nodokļu reformas iegūs maz

Trūcīgākās mājsaimniecības no nesen apstiprinātās nodokļu reformas iegūs salīdzinoši maz: Tajās ir liels nestrādājošu cilvēku īpatsvars, kuri neizjūt izmaiņas Iedzīvotāju ienākuma nodoklī, liecina Rīgas Ekonomikas augstskolas un ekonomikas politikas pētījumu centra Biceps veiktās izpētes rezultāti.

Iedzīvotāji vislabprātāk izvēlas dzīvokļus lietuviešu projektos un «hruščovkās»

Patlaban Latvijā vispieprasītākie sērijveida dzīvokļi ir lietuviešu un Hruščova laika projektos - tā liecina DNB bankas sadarbībā ar nekustamo īpašuma kompāniju Ober-Haus apkopotā informācija par situāciju Latvijas dzīvokļu tirgū.

Pūce: Vai nu Kučinskim ir atmiņa kā zelta zivtiņai, vai vienkārši savus izteikums neuztver nopietni

Partija Latvijas attīstībai aicina premjeru Māri Kučinski apliecināt solījumu Latvijas nodokļu maksātājiem nemainīt nodokļus tuvākos trīs gadus, šāds aicinājums pieņemts, ņemot vērā otrdienas, 22.augusta, Ministru kabineta sēdē izskanējušo informāciju, ka tiks meklētas iespējas fiskālās telpas paplašināšanai.

ss.lv piekritis sniegt nepieciešamo informāciju VID

Sludinājumu portāls ss.lv piekritis sniegt nepieciešamo informāciju Valsts ieņēmumu dienestam, telekanāla LNT raidījumā 900 sekundes ir teicis Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Brīvais vilnis: Ēnu ekonomikas īpatsvars zivrūpniecībā varētu būt apmēram 40%

Ēnu ekonomikas kopējais īpatsvars zivrūpniecības nozarē Latvijā varētu būt apmēram 40%, saka zivju pārstrādes uzņēmuma Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris.

VID: Restorānos lielākoties konstatēti pārkāpumi ar nelegālo nodarbinātību

Valsts ieņēmumu dienests, veicot pārbaudes restorānos Rīgas centrā un Jūrmalā, galvenokārt konstatējis pārkāpumus saistībā ar nelegālo nodarbinātību un ieņēmumu neuzrādīšanu, trešdien, 23.augustā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma sacīja dienesta ģenerāldirektore Ilze Cīrule.

23.augustā visa Eiropa piemin staļinisma un nacisma režīmu upurus

Pirms deviņiem gadiem Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere kopā ar vēl četriem ārvalstu kolēģiem panāca, ka Eiropas Parlaments oficiāli pieņem un izsludina rakstisku deklarāciju Par 23.augusta pasludināšanu par Eiropas staļinisma un nacisma upuru atceres dienu, teikts Eiropas parlamenta ziņojumā.

Līdz ar ūdensvada avāriju izmaiņas Rīgas sabiedriskā transporta maršrutos

No trešdienas, 23.augusta, pulksten 10.45 līdz nākamās nedēļas pirmdienai, 28.augustam, saistībā ar ūdensvada avārijas seku likvidēšanu Krišjāņa Valdemāra ielā un Raiņa bulvārī, slēgts labais pagrieziens no Krišjāņa Valdemāra ielas uz Raiņa bulvāri, vēsta Rīgas satiksme.

FKTK izsniedz atļauju AS Latvijas Centrālais depozitārijs sniegt pakalpojumus

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome ir pieņēmusi lēmumu atļaut AS Latvijas Centrālais depozitārijs no šā gada 18.septembra sniegt centrālā vērtspapīru depozitārija pakalpojumus.

Nespējot atrast lētus būvniekus, Liepājas cietuma celtniecība varētu ieilgt

Ņemot vērā, ka būvnieku iesniegtie piedāvājumi jaunā Liepājas cietuma celtniecībai pārsniedz projektam pieejamo finansējumu, attiecīgo iepirkumu plānots pārtraukt, tā vietā sludinot jaunu, pēc valdības sēdes otrdien, 22.augustā, pastāstīja Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretārs Raivis Kronbergs.

Sudraba apgalvo, ka KNAB savu darbu «oligarhu lietā» veicis maksimāli atbildīgi

Tā dēvētās «oligarhu lietas» izmeklētāji, kas aizvien strādā KNAB, savu darbu veikuši maksimāli atbildīgi, taču būtiski negatīva ietekme bija informācijas noplūdei izmeklēšanas gaitā, šādus secinājumus pēc vizītes KNAB izdarījusi «oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāja Inguna Sudraba.

Ķirsis: Jāpārtrauc arodbiedrības Laba bosu iedzīvošanās uz rīdzinieku rēķina

Rīgas domes Vienotības deputāts Vilnis Ķirsis nosūtījis vēstuli Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, ar aicinājumu izvērtēt, vai, pērkot arodbiedrības LABA vadītājam Raimondam Gailim piederošo zemi sporta bāzes Pļavnieki vajadzībām, Arodbiedrību koordinācijas centra amatpersonas izšķērdējušas vai piesavinājušās pašvaldības līdzekļus.

Prognoze: Latvijas ekonomikas izaugsme šogad paātrināsies līdz pat 3,7%

Uzsākot 2018.gada budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija atjaunojusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2017.-2020.gadam. Atbilstoši jaunajām prognozēm, Latvijas ekonomikas izaugsme šogad paātrināsies līdz pat 3,7%, bet 2018.gadā būs 3,4% līmenī.

Atbalstīti jauni pedagogu darba kvalitātes kritēriji - kas jauns gaidāms pedagogiem?

Valdība otrdien, 22.augustā, atbalstījusi Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto jauno pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas organizēšanas kārtību. Tajā kā svarīgākais pedagoga darba kvalitātes novērtējuma kritērijs izvirzīts pedagoga ikdienas darbs mācību stundā, sadarbības prasmes un skolotāja atbalsts skolēnu spēju attīstībā un virzībā.

Pētījums: 43% internetveikalu lietotāju pirkumus veic reizi mēnesī

Kopumā Latvijas patērētāji ir apmierināti ar interneta veikalos veiktajiem pirkumiem: 65,3% aptaujāto uzskata šos veikalus par drošiem un uzticamiem, savukārt 44,7% respondentu atzina, ka nekad nav saskārušies ar problēmām, iepērkoties internetā, liecina salīdzināšanas portāla Gudriem.lv veiktā aptauja.

Valdība nosaka ierobežojumus publiskās vietās nēsāt seju aizsedzošus apģērbus

Valdība otrdien, 22.augustā, atbalstījusi Tieslietu ministrijas izstrādāto Sejas aizsegšanas ierobežojuma likumprojektu, kas nosaka ierobežojumus publiskās vietās nēsāt seju aizsedzošus apģērbus.

Dāvināt, pārdot vai novēlēt mantojumā - kā labāk atstāt īpašumu pēcnācējiem

Nekustamā īpašuma nodošana pēcnācējiem ir notāru birojos visbiežāk apspriestais temats, par to kā labāk noformēt nekustamo īpašumu, padomus dod Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja Sandra Stīpniece.

Krievijā atkārtoti aizturēts režisors Serebreņņikovs

Krievijas varasiestādes aizturējušas teātra Gogoļa centrs galveno režisoru Kirilu Serebreņņikovu, pamatojoties uz aizdomām par krāpšanas organizēšanu, vēstīts Krievijas Izmeklēšanas komitejas mājaslapā.

Pusaudža «es nezinu»: Kāpēc tas tik bīstams, skaidro eksperti

Visbiežāk «es nezinu» sakām tāpēc, ka mums ir bail pieņemt lēmumus. Sasniedzot pusaudža vecumu, jaunieši kļūst arvien neatkarīgāki, un nespēja atbildīgi pieņemt lēmumus un pateikt «nē» var atstāt paliekošas sekas, uzsver uzsver izglītības psiholoģe Sabīne Vilciņa un jauniešu motivācijas programmas MOT. Izvēlies drosmi! vadītāja Ilze Paidere-Staķe.