bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 28.02.2017 | Vārda dienas: Skaidrīte, Justs, Skaidra
LatviaLatvija

Piecas tendences, kas ietekmēs biznesu 2017.gadā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Eiropas Savienība (ES), kas līdzinās Šrēdingera kaķim, uz globalizāciju dusmīgs pārtikušais vidusslānis, «sudraba» ekonomikas pieaugums – tie ir daži no faktoriem, kas nākamajā gadā ietekmēs biznesu, atzīts konferencē Biznesa stratēģija 2017.

Vidusslānis vaino globalizāciju ienākumu stagnācijā, pieaug atbalsts protekcionismam

Turīgajās Rietumvalstīs vidusslānis ir acīmredzami neapmierināts ar to, ka pēdējās desmitgadēs nav uzlabojusies materiālā labklājība, un meklē «sliktos». Tā kā tiek vainota arī globalizācija, tad sabiedrībā ir jūtama vēlme «ieslēgt» atpakaļgaitu un bremzēt starptautiskās tirdzniecības liberalizāciju. No globalizācijas lielākie ieguvēji bija pasaules trūcīgākie iedzīvotāji un jaunās tirgus ekonomikas.

«Protekcionisma tendenču pieaugumam var būt nopietnas negatīvas sekas. Arī mēs kļuvām no trūcīgas par vidēji augstu ienākumu valsti, tieši tirgojoties ar bagātajām pasaules valstīm. Tādēļ Latvijai ES ietvaros būtu svarīgi darīt visu, lai izvairītos no «smagā» Brexit, kā arī veicināt labas divpusējās ekonomiskās attiecības ar Ķīnu. Tāpat būtu bez kavēšanās jāķeras klāt Rail Baltica būvniecībai, lai Rīgai nodrošinātu efektīvu transporta savienojumu ar citām reģiona lielpilsētām,» norāda Latvijas Bankas padomnieks Andris Strazds.

Ģeopolitiskās zemestrīces turpinās, ES sāk līdzināties Šrēdingera kaķim

Patlaban, 2016.gada beigās, jau ir acīmredzami, ka pēc Aukstā kara beigām izveidojusies pasaules kārtība ir sagrauta. Taču uz jautājumu, kas nāks vietā, atbildes vēl nav. Pēc Latvijas Bankas padomnieka domām, situācija Eiropā sāk līdzināties Šrēdingera kaķim. Proti, ES turpina pastāvēt, taču ES pamatbrīvības vienlaikus tiek un netiek nodrošinātas; viena un tā pati valsts vienlaikus ir un nav kopējā tirgū; pārvietošanās brīvība Šengenas zonā vienlaikus pastāv un nepastāv; enerģētikas un digitālā savienība vienlaikus tiek un netiek veidotas.

«Mēs nevaram ietekmēt ģeopolitisko situāciju pasaulē, taču mēs varam padarīt biznesa vidi Latvijā investīcijām pievilcīgāku, uzlabojot gan nodokļu politikas prognozējamību, gan tiesisko regulējumu, gan izglītības kvalitāti,» uzsver OP Corporate Bank Plc Latvijas filiāles vadītājs Elmārs Prikšāns.

Aizvien lielāka loma būs aktīvajiem senioriem jeb «sirmajai ekonomikai»

Attīstītās valstis, it īpaši Rietumeiropa, vēl nav gatavas saigaidāmajam cilvēku dzīves ilguma pieaugumam līdz 90 gadiem. Lai atjaunotu līdzsvaru starp paaudzēm, būs nepieciešamas ļoti straujas pārmaiņas. Piemēram, Eiropā dzīvo mazāk nekā 10% pasaules iedzīvotāju, tā veido aptuveni ceturto daļu pasaules ekonomikas, taču tās iedzīvotāji saņem vairāk nekā pusi visas pasaules sociālo maksājumu.

Jauna iespēja ir ekonomiski aktīvie seniori – tā sauktā sudraba jeb sirmā ekonomika. «Jau 2022.gadā 25-34 gadus vecu ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits būs par piektdaļu mazāks nekā tagad. Teju tikpat pieaugs strādājošo skaits 55-64 gadu vecuma grupā. Ir acīmredzami, ka nākotnē varēsim mazāk paļauties uz «jauno paaudzi», tādēļ, lai izvairītos no pārmērīgajām ārējās vervēšanas izmaksām, ir jādomā par esošo un sevi pierādījušo talantīgo darbinieku noturēšanu,» konferencē skaidroja KPMG Baltics vadošā partnere Armine Movsisjana.

Ieguldījumi apmācībās, it īpaši moderno tehnoloģiju jomā, skaidru karjeras plānu komunikācija, elastīgāki darba apstākļi (ieskaitot darba laiku un vietu), atbilstošs atalgojums – ko šādos apstākļos varam sagaidīt no gados vecākiem kolēģiem? Lojālāku attieksmi un dzīves gudrību, ko var iegūt tikai ar pieredzi, uzsver Movsisjana.

Jāsāk piemēroties graujošajām izmaiņām biznesa «spēles noteikumos»

Tehnoloģiskās izmaiņas, tostarp automatizācija, modernā enerģētika, rada teju vēsturiskas pārmaiņas rūpniecībā. Digitālā un dalīšanās ekonomika – Uber, Airbnb, citi līdzīgi servisi – ir tikai sākums tām izmaiņām, kas mūs nākotnē var sagaidīt. PwC veikts pētījums liecina, ka pieci dalīšanās ekonomikas sektori jau 2014. gadā kopā radīja 15 miljardus ASV dolāru lielus ienākumus.

Tā kā patlaban jaunie «spēles noteikumi» tikai veidojas, tad gan uzņēmējiem, gan arī politiķiem ir nepieciešama vīzija un mērķis, kas iedvesmo ne tikai viņus pašus, bet arī visu sabiedrību, uzsver PwC vadošā partnere Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

«Kā liecina PwC Baltijas uzņēmumu vadītāju aptauja, Latvijā uzņēmējiem ir grūtības ar uzticēšanos, taču savstarpējā sadarbība ir vitāli svarīga, lai piemērotos tendencēm, kas maina pasauli. Politiķiem ir jāspēj stingri turēties pie izvirzītajām prioritātēm, lai arī cik grūti tas nebūtu. Biznesam tikpat svarīga ir arī spēja tikt galā ar izaicinājumiem, ko rada pieaugošais regulējums un jauno tehnoloģiju ietekme. Risinājumi, protams, ir individuāli, taču ir būtiski ticēt, ka mēs spējam tikt ar to visu galā,» skaidro Elksniņa-Zaščirinska.

Labklājība uz parāda

Nepārejošas galvassāpes ir attīstīto valstu valdību parādu slogs. Eiropā tas vidēji sasniedz 86% no IKP, tādējādi te būtībā veidojas labklājība «uz parāda», kas nav ilgtspējīgs risinājums. Tāpat pagaidām grūti prognozēt, kādi būs pasaules vadošo centrālo banku īstenotās netradicionālās monetārās politikas ilgtermiņa blakusefekti.

Pēc Strazda domām, «ar netradicionālo naudas politiku nevar radīt ekonomikas izaugsmi, to var vien pārbīdīt uz priekšu laikā. Ja naudas politikai nebūs atbalsta no reformām, kas uzlabo konkurētspēju un produktivitāti, tādējādi radot pamatu izaugsmei ilgtermiņā, tad tas ir tikai laika jautājums, kad atkal nonāksim lielākā vai mazākā krīzē.»

Ref: 102.000.102. 14140


Pievienot komentāru

Ungārija sāk celt otro robežas žogu

Ungārija sākusi celt otro žoga līniju uz valsts dienvidu robežas ar Serbiju, pavēstījusi Ungārijas valdība.

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāji pie ārsta dodas tikai gadījumos, ja saslimis bērns

Vairāk nekā 80% iedzīvotāju, saskaroties ar saaukstēšanās saslimšanu simptomiem, nevēršas pie ārsta, un tikai 12% iedzīvotāju pirms medikamentu lietošanas konsultējušies ar mediķi, secināts zaļās farmācijas uzņēmuma Silvanols un pētījumu centra SKDS veiktajā aptaujā.

Apvienoto Arābu Emirātos varēs izmantot Latvijas vadītāja apliecību

Satiksmes ministrs Uldis Augulis, pirmdien, 27.februārī, parakstījis Latvijas un Apvienoto Arābu Emirātu Saprašanās memorandu par abu valstu vadītāja apliecību savstarpēju atzīšanu, BNN ziņo Satiksmes ministrija.

Eksperti: Atalgojums Latvijā varētu augt līdzīgi kā pagājušajā gadā

Latvijā arī šogad atalgojums varētu augt līdzīgi kā pagājušajā gadā, turklāt arī tautsaimniecības un mājsaimniecības izaugsmes prognozes ir cerīgākas, prognozē ekonomikas eksperti, komentējot Centrālās Statistikas pārvaldes datus par darba samaksu Latvijā 2016.gadā.

FKTK tiesā pieprasa Trasta komercbankas maksātnespēju

Finanšu un kapitāla tirgus komisija Vidzemes priekšpilsētas tiesā iesniegusi pieteikumu atzīt likvidējamo Trasta komercbanku par maksātnespējīgu, ziņo FKTK pārstāvji.

Igaunijā pagastus brīdina par piespiedu apvienošanu

Igaunijā, turpinoties administratīvai reformai ar mērķi apvienot pagastus administratīvās vienībās ar vismaz 5 000 iedzīvotājiem, valsts Finanšu ministrija nosūtījusi brīdinājumus par piespiedu apvienošanu 22 pagastiem, kuri ilgstoši nav vienojušies ar kaimiņiem par apvienošanos.

Latvijas aptieka pievienos sev iepriekš iegādātos aptieku uzņēmumus

Farmācijas kompānijai AS Olainfarm piederošā SIA Latvija aptieka sev pievienos iepriekš iegādātos aptieku uzņēmumus, liecina Firmas.lv informācija.

Pie stabila noguldījuma apjoma ABLV Bank plāno atgriezties trīs gadu laikā

Biržas Nasdaq Riga sniegtā informācija norāda, ka ABLV Bank šogad plāno mazāku peļņu nekā pagājušajā gadā, tas saistīts ar klientiem, kuru apkalpošana saistīta ar augstu riska līmeni. Pie stabila noguldījumu apjoma un klientu skaita pieauguma banka atgriezīsies apmēram triju gadu laikā, prognozē ABLV Bank vadība.

Igaunijā uzņēmēju peļņa pērn sarukusi par 10%

Igaunijas uzņēmumu kopējā peļņa 2016.gadā turpinājusi sarukt otro gadu pēc kārtas, un pērn bijusi ap 2,7 miljardiem eiro, kas ir kritums par 10%, ja salīdzina ar 2015.gadu.

Nebanku kreditēšanas iestādēm rodas strīds ar PTAC par uzlikto 211 000 eiro sodu

Piemērojot nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumiem sodus par kopējo summu, kas lielāka par 200 tūkstošiem eiro Patērētāju tiesību aizsardzības centrs parāda nespēju veidot nozares politiku, kā arī Latvijas tiesiskās vides nenoteiktību savu viedokli BNN pauž Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija.

Atalgojuma kāpums pērn palēninājies

Pērn mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 859 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Salīdzinot ar 2015.gadu, vidējā alga palielinājās par 41 eiro jeb 5,0%, kas ir zemāks gada pieauguma temps nekā 2015.gadā.

VM ar papildu maksājumu cer piesaistīt mediķus darbam ārpus Rīgas

Veselības ministrija ar vienreizēju un ikmēneša papildu maksājumu palīdzību cer piesaistīt mediķus darbam ārpus Rīgas.

Pauliņš atkāpjas no Latvijas Radio amata, pārmetot NEPLP kompenteces trūkumu

Latvijas Radio valdes priekšsēdētājs Aldis Pauliņš paziņojis darbiniekiem par atkāpšanos no amata šā gada 9.martā.

Nekā personīga: FM Latvijas iedzīvotājiem sola lētāku dzīvi; Lembergs iebilst

Finanšu ministrija sola lētāku dzīvi Latvijas iedzīvotājiem, bet, samazinot iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmes pašvaldības skars vissāpīgāk. Līdz ar to radusies situācija, kur «ragos» sagājuši Latvijai un Ventspilij biedri - no Ventspils mēra pienākumu izpildīšanas atstādinātais Aivars Lembergs un finanšu ministre Dana Reizniece - Ozola.

Pārizdod klasisko mobilo Nokia 3310 mūsdienīgākā versijā

Turpat 17 gadus pēc Nokia 3310 laišanas tirgū, Somijas uzņēmums HMD Global nācis klajā ar klasiskā kabatas tālruņa mūsdienīgāku versiju.

RNP neesot laikus pamanījis, ka 2,5 miljonu līgumu izpilda nepareizie uzņēmumi

Rīgas namu pārvaldnieks nav laikus pamanījis un faktiski ir pieļāvis, ka divarpus miljonus eiro vērtu līgumu izpilda ne tie uzņēmumi, kas bija vinnējuši iepirkuma konkursu, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Maskavā tūkstoši cilvēku pulcējas Ņemcova piemiņas gājienā

Maskavā vairāki tūkstoši cilvēku piedalījušies gājienā, pieminot 2015.gadā Kremļa tuvumā nošauto Krievijas opozīcijas līderi Borisu Ņemcovu. Bijušais Krievijas premjerministra vietnieks Ņemcovs, kurš asi nopēlis Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīma rīcību, 2015.gada 27.februārī gāja bojā no šāvieniem mugurā, kad gāja mājās ar savu ukraiņu draudzeni.

Viedoklis: Lietuvā un Latvijā ir līdzīga situācija ēnu ekonomikas jomā

Lietuvā un Latvijā ir līdzīga situācija ēnu ekonomikas jomā, jo iedzīvotāji vēl arvien bieži attaisno gan aplokšņu algu esamību, gan arī citas nelikumīgas darbības, norāda Lietuvas Brīvā tirgus institūta prezidents Živlinas Šilens.

Senāta sēdē diskutēs par RPIVA pievienošanu LU

Latvijas Universitātes galvenajā ēkā pirmdien, 27.februārī, norisināsies Senāta sēde, kurā paredzēts apspriest jautājumu par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas pievienošanu LU.

Turpmāko nedēļu Latvijā saglabāsies nepatstāvīgi laikapstākļi

Arī februāra izskaņā un marta sākumā Latvijā saglabāsies nepastāvīgi laika apstākļi - katru dienu gaidāmi nokrišņi, turklāt, ieplūstot siltākām gaisa masām, pamatā līs, lai gan dažubrīd gaidāms vēl arī slapjš sniegs un pat sniegs, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Koalīcijas partneri konceptuāli neiebilst par kapitāla nodokļu palielināšanu

Valdošās koalīcijas partneri pagaidām konceptuāli neiebilst par iespējamu darbaspēka nodokļu samazināšanu un kapitāla nodokļu palielināšanu.

Nedēļa Lietuvā. Premjerministrs un Landsberģis - noslēpumaini par neizziņotu tikšanos

Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis aizvadītajā nedēļā neizziņotā tikšanās reizē apspriedies ar Seima otrās lielākās, opozīcijā strādājošās Tēvzemes Savienības priekšsēdētāju Gabrieļu Landsberģi.

BNN nedēļas apkopojums: «Oligarhu lietas» ēnas. Mazāka samaksa par virsstundām. Visiem pilsonību Igaunijā

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajām tēmām, kurās novērojamas tādas tēmu kategorijas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

EM: Latvijai būs grūti izpildīt ES Energoefiktātes direktīvas 2030.gada mērķi

Eiropas Savienības Enerģētikas savienības mērķu sasniegšanā jāievēro dalībvalstu intereses un iespējas, komentē Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Stinka.

Mediķi vērsīsies ST, ja nepanāks vienošanos par pagarinātā darba laika atcelšanu

Gadījumā, ja ar politiķiem netiks panākts risinājums par normālā pagarinātā darba laika atcelšanu mediķiem, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība ir gatava ar prasību vērsties arī Satversmes tiesā, informē arodbiedrība.