bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 25.03.2017 | Vārda dienas: Māra, Marita, Mārīte
LatviaLatvija

Piecas tendences, kas ietekmēs biznesu 2017.gadā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Eiropas Savienība (ES), kas līdzinās Šrēdingera kaķim, uz globalizāciju dusmīgs pārtikušais vidusslānis, «sudraba» ekonomikas pieaugums – tie ir daži no faktoriem, kas nākamajā gadā ietekmēs biznesu, atzīts konferencē Biznesa stratēģija 2017.

Vidusslānis vaino globalizāciju ienākumu stagnācijā, pieaug atbalsts protekcionismam

Turīgajās Rietumvalstīs vidusslānis ir acīmredzami neapmierināts ar to, ka pēdējās desmitgadēs nav uzlabojusies materiālā labklājība, un meklē «sliktos». Tā kā tiek vainota arī globalizācija, tad sabiedrībā ir jūtama vēlme «ieslēgt» atpakaļgaitu un bremzēt starptautiskās tirdzniecības liberalizāciju. No globalizācijas lielākie ieguvēji bija pasaules trūcīgākie iedzīvotāji un jaunās tirgus ekonomikas.

«Protekcionisma tendenču pieaugumam var būt nopietnas negatīvas sekas. Arī mēs kļuvām no trūcīgas par vidēji augstu ienākumu valsti, tieši tirgojoties ar bagātajām pasaules valstīm. Tādēļ Latvijai ES ietvaros būtu svarīgi darīt visu, lai izvairītos no «smagā» Brexit, kā arī veicināt labas divpusējās ekonomiskās attiecības ar Ķīnu. Tāpat būtu bez kavēšanās jāķeras klāt Rail Baltica būvniecībai, lai Rīgai nodrošinātu efektīvu transporta savienojumu ar citām reģiona lielpilsētām,» norāda Latvijas Bankas padomnieks Andris Strazds.

Ģeopolitiskās zemestrīces turpinās, ES sāk līdzināties Šrēdingera kaķim

Patlaban, 2016.gada beigās, jau ir acīmredzami, ka pēc Aukstā kara beigām izveidojusies pasaules kārtība ir sagrauta. Taču uz jautājumu, kas nāks vietā, atbildes vēl nav. Pēc Latvijas Bankas padomnieka domām, situācija Eiropā sāk līdzināties Šrēdingera kaķim. Proti, ES turpina pastāvēt, taču ES pamatbrīvības vienlaikus tiek un netiek nodrošinātas; viena un tā pati valsts vienlaikus ir un nav kopējā tirgū; pārvietošanās brīvība Šengenas zonā vienlaikus pastāv un nepastāv; enerģētikas un digitālā savienība vienlaikus tiek un netiek veidotas.

«Mēs nevaram ietekmēt ģeopolitisko situāciju pasaulē, taču mēs varam padarīt biznesa vidi Latvijā investīcijām pievilcīgāku, uzlabojot gan nodokļu politikas prognozējamību, gan tiesisko regulējumu, gan izglītības kvalitāti,» uzsver OP Corporate Bank Plc Latvijas filiāles vadītājs Elmārs Prikšāns.

Aizvien lielāka loma būs aktīvajiem senioriem jeb «sirmajai ekonomikai»

Attīstītās valstis, it īpaši Rietumeiropa, vēl nav gatavas saigaidāmajam cilvēku dzīves ilguma pieaugumam līdz 90 gadiem. Lai atjaunotu līdzsvaru starp paaudzēm, būs nepieciešamas ļoti straujas pārmaiņas. Piemēram, Eiropā dzīvo mazāk nekā 10% pasaules iedzīvotāju, tā veido aptuveni ceturto daļu pasaules ekonomikas, taču tās iedzīvotāji saņem vairāk nekā pusi visas pasaules sociālo maksājumu.

Jauna iespēja ir ekonomiski aktīvie seniori – tā sauktā sudraba jeb sirmā ekonomika. «Jau 2022.gadā 25-34 gadus vecu ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits būs par piektdaļu mazāks nekā tagad. Teju tikpat pieaugs strādājošo skaits 55-64 gadu vecuma grupā. Ir acīmredzami, ka nākotnē varēsim mazāk paļauties uz «jauno paaudzi», tādēļ, lai izvairītos no pārmērīgajām ārējās vervēšanas izmaksām, ir jādomā par esošo un sevi pierādījušo talantīgo darbinieku noturēšanu,» konferencē skaidroja KPMG Baltics vadošā partnere Armine Movsisjana.

Ieguldījumi apmācībās, it īpaši moderno tehnoloģiju jomā, skaidru karjeras plānu komunikācija, elastīgāki darba apstākļi (ieskaitot darba laiku un vietu), atbilstošs atalgojums – ko šādos apstākļos varam sagaidīt no gados vecākiem kolēģiem? Lojālāku attieksmi un dzīves gudrību, ko var iegūt tikai ar pieredzi, uzsver Movsisjana.

Jāsāk piemēroties graujošajām izmaiņām biznesa «spēles noteikumos»

Tehnoloģiskās izmaiņas, tostarp automatizācija, modernā enerģētika, rada teju vēsturiskas pārmaiņas rūpniecībā. Digitālā un dalīšanās ekonomika – Uber, Airbnb, citi līdzīgi servisi – ir tikai sākums tām izmaiņām, kas mūs nākotnē var sagaidīt. PwC veikts pētījums liecina, ka pieci dalīšanās ekonomikas sektori jau 2014. gadā kopā radīja 15 miljardus ASV dolāru lielus ienākumus.

Tā kā patlaban jaunie «spēles noteikumi» tikai veidojas, tad gan uzņēmējiem, gan arī politiķiem ir nepieciešama vīzija un mērķis, kas iedvesmo ne tikai viņus pašus, bet arī visu sabiedrību, uzsver PwC vadošā partnere Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

«Kā liecina PwC Baltijas uzņēmumu vadītāju aptauja, Latvijā uzņēmējiem ir grūtības ar uzticēšanos, taču savstarpējā sadarbība ir vitāli svarīga, lai piemērotos tendencēm, kas maina pasauli. Politiķiem ir jāspēj stingri turēties pie izvirzītajām prioritātēm, lai arī cik grūti tas nebūtu. Biznesam tikpat svarīga ir arī spēja tikt galā ar izaicinājumiem, ko rada pieaugošais regulējums un jauno tehnoloģiju ietekme. Risinājumi, protams, ir individuāli, taču ir būtiski ticēt, ka mēs spējam tikt ar to visu galā,» skaidro Elksniņa-Zaščirinska.

Labklājība uz parāda

Nepārejošas galvassāpes ir attīstīto valstu valdību parādu slogs. Eiropā tas vidēji sasniedz 86% no IKP, tādējādi te būtībā veidojas labklājība «uz parāda», kas nav ilgtspējīgs risinājums. Tāpat pagaidām grūti prognozēt, kādi būs pasaules vadošo centrālo banku īstenotās netradicionālās monetārās politikas ilgtermiņa blakusefekti.

Pēc Strazda domām, «ar netradicionālo naudas politiku nevar radīt ekonomikas izaugsmi, to var vien pārbīdīt uz priekšu laikā. Ja naudas politikai nebūs atbalsta no reformām, kas uzlabo konkurētspēju un produktivitāti, tādējādi radot pamatu izaugsmei ilgtermiņā, tad tas ir tikai laika jautājums, kad atkal nonāksim lielākā vai mazākā krīzē.»

Ref: 102.000.102. 14140


Pievienot komentāru

VM plāno mainīt radioloģisko izmeklējumu un citu pakalpojumu tarifus

Veselības ministrija plāno mainīt radioloģisko izmeklējumu un citu pakalpojumu tarifus, liecina izskatīšanai Ministru kabineta komitejā iesniegtie VM grozījumi noteikumos par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību.

Rīgā sākta grantēto ielu planēšana; no smiltīm attīrīti 25% maģistrālo ielu

Iestājoties labvēlīgiem laika apstākļiem, Rīgas domes Satiksmes departaments ir uzsācis pilsētas grantēto ielu seguma profilēšanas, izlīdzināšanas un šķembu papildināšanas darbus. Planēšana uzsākta ielās, kurās grants segums ir pietiekami sauss.

Jaunups: FM piedāvājums nozīmē sporta nozares beigas

Finanšu ministrijas izstrādātās nodokļu politikas reformas katastrofāli negatīvi ietekmē uz sporta nozari, akcentē Basketbola kluba VEF Rīga valdes priekšsēdētājs Edgars Jaunups.

Mežaparka estrādes plānotie tēriņi pārsniedz gandrīz 10 miljonus eiro

Mežaparka estrādes pārbūves 1.kārtas konkursā saņemtie pretendentu piedāvājumi par sešiem līdz desmit miljoniem eiro pārsniedz tam paredzēto finansējumu, informējot par konkursa pretendentiem, norādījis Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs.

Rīgas starptautiskā autoosta divos mēnešos apkalpo par 7,6% mazāk pasažieru

Rīgas starptautiskā autoosta šogad divos mēnešos apkalpoja 232 421 pasažieri, kas ir par 7,6% mazāk nekā attiecīgajā laikā pērn.

Latvijas balzams vēlas panākt, ka saņem uzņēmuma ienākuma nodokli

AS Latvijas balzams ir iesniedzis Ekonomikas ministrijas izvērtēšanai investīciju projekta pieteikumu, lai pretendētu uz atbalstāma investīciju projekta statusu un izmantotu likumā noteikto uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi.

Tiesā personu, kas pārvadājusi tabakas izstrādājumus 387 tūkstošu eiro apmērā

Kurzemes tiesas apgabala prokuratūras prokurors pie kriminālatbildības saucis vīrieti, kurš pārvadāja Latvijas muitas teritorijā minētos tabakas izstrādājumus - cigaretes Fest 3 218 800 gabalus, kuru kopējā preču vērtība ir 387 397,90 eiro.

KP: Uzticamības atjaunošana – iespēja karteļu dalībniekiem laboties un piedalīties iepirkumos

Šogad Konkurences padome pozitīvu atzinumu par iespēju atgūt uzticamību un gadu ilgā lieguma laikā piedalīties publiskajos iepirkumos ir izsniegusi diviem uzņēmumiem, kas iepriekš ir sodīti par iesaisti aizliegtā vienošanā.

Dzīvsudrabs atzīts par pasaules mēroga apdraudējumu cilvēka veselībai un videi

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā piektdien, 24.martā diskutē par Minamatas konvencijas par dzīvsudrabu (Minamatas konvencija) ratifikāciju un tās ieviešanu.

BTA: Velobraucēju traumu skaits strauji pieaug

Līdz ar pavasara atnākšanu palielinās riteņbraukšanas satiksmes intensitāte, un sākusies siltajam laikam raksturīgo negadījumu sezona. Par to liecina arī pirmie šī pavasara apdrošināšanas akciju sabiedrības Baltic Insurance Company saņemtie apdrošināšanas atlīdzību pieteikumi par negadījumiem, kuros cietuši velobraucēji

Kristovskis: Mums ar Lembergu Ventspils domē koalīcija nav iespējama

«Gadījumā, ja partiju saraksts iekļūs domē, tas noteikti nesadarbosies ar Lembergu,» Latvijas Radio intervijā atzīst kādreizējais aizsardzības un ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis.

Šogad Advokatūras dienās sniedza teju 2 000 bezmaksas konsultāciju

Advokatūras dienās teju 170 zvērināti advokāti snieguši aptuveni 2 000 bezmaksas konsultācijas, liecina Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas apkopotā informācija.

Lietuvā satraukti par prognozēto iedzīvotāju skaita sarukumu

Pērn labākas dzīves meklējumos prom no Lietuvas pārcēlušies 50 000 iedzīvotāju, kas ir kāpums, salīdzinot ar 44 500 emigrantiem 2016.gadā, tā aplēsusi Lietuvas statistikas pārvalde un Eiropas Savienības statistiķi Eurostat.

Uzņēmēja skatpunkts - AS Sadales tīkls: Enerģētikas nozarei Baltijā ir stabila attīstība

Lai arī kvalitatīva darba spēka trūkumu uzņēmums nejūt, tomēr, izsludinot vakances, redzams, ka iedzīvotāju apdzīvotība valsts reģionos samazinās un tas apgrūtina jauno speciālistu piesaisti darbam novadu teritorijās, intervijā BNN norāda AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētāja, izpilddirektora Andis Pinkulis.

Naftas cenas sarūk saistībā ar bažām, ka tirgū saglabājas pārprodukcija

Naftas cenas pasaulē, kas ceturtdien, 23.martā, samazinājās, piektdienas rītā nedaudz pieaug, lai gan kopumā šonedēļ tās ir sarukušas saistībā ar bažām, ka tirgū joprojām saglabājas pārprodukcija.

Nordica nesekos aizliegumam lidmašīnās ienest lielas datorierīces

Igaunijas valsts lidsabiedrība Nordica norādījusi, ka negrasās ieviest aizliegumu pasažieriem lidmašīnu salonā ienest datorierīces, kas lielākas par viedtālruni, lēmumu pamatojot, ar to, ka lidsabiedrība nelido uz valstīm, kas iekļautas Amerikas Savienoto Valstu un Lielbritānijas noteiktajos aizliegumos.

ĀM: Drošības stiprināšanai jābūt Baltijas valstu un Ziemeļvalstu uzmanības lokā

Drošības stiprināšanai reģionā jābūt Baltijas valstu un Ziemeļvalstu uzmanības lokā, tikšanās laikā ar Ziemeļu Ministru padomes ģenerālsekretāru Dāgfinu Heibrotenu, norāda Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Aizvadītajā naktī puse no ugunsdzēsēju izsaukumiem saistīti ar kūlas degšanu

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 23.marta pulksten 6.30 līdz 24.marta pulksten 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma 81 izsaukumus – 58 uz ugunsgrēku dzēšanu, 14 uz glābšanas darbiem, bet deviņi no izsaukumiem bijuši maldinājumi.

Baltijas kontekstā - Latvijas eksporta un importa apmērs janvārī bijis mazākais

Latvijas eksporta un importa apmērs arī šogad janvārī bijis mazāks nekā Lietuvas un Igaunijas, savukārt lielākais ārējās tirdzniecības bilances deficīts starp Baltijas valstīm bijis Igaunijā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Rinkēvičs aicina Kanādas uzņēmumus izmantot Latvijas tranzīta un loģistikas infrastruktūru

«Turpmāk ceram uz intensīvāku ekonomisko sadarbību, gan diversificējot Latvijas preču eksportu, gan piesaistot investīcijas no Kanādas. Kanādas investori ir gaidīti Latvijā,» pauž Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Pulks: Rīdziniekiem jāzina kā Rīgas satiksme aprēķina braukšanas maksu

Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam nosūtīta vēstule, aicinot iesniegt detalizētu Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta pakalpojuma pašizmaksas un tarifa atšifrējumu braucieniem Rīgas satiksmes un Rīgas mikroautobusu satiksmes maršrutos.

Bažas, ka Vidusjūrā noslīkuši vairāk nekā 200 cilvēki

Tiek pieļauts, ka Vidusjūrā pie Lībijas krastiem šonedēļ noslīkuši vairāk nekā 200 migranti, pavēstījusi spāņu humānās palīdzības organizācija.

Uzņēmēja: Drosmes trūkums traucē cilvēkiem sasniegt personīgos mērķus

Tādi iemesli kā bailes no neizdošanās vai zaudējuma, nevēlēšanās nokļūt nepatīkamā situācijā, kā arī spiediens no citu cilvēku puses un pārliecības trūkums par savu izvēli ir galvenie šķēršļi, kas liedz jauniešiem justies drosmīgiem un pieņemt apzinātus lēmumus, secināts martā veiktajā jauniešu interneta aptaujā.

Rimšēvics: Kreditēšana nodokļu sistēmas izmaiņu dēļ Latvijā varētu tikai pieaugt

Kreditēšana nodokļu sistēmas izmaiņu rezultātā Latvijā varētu tikai pieaugt, uzskata Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Jūrmalā būtiskas izmaiņas iebraukšanas caurlaižu kontroles kārtībā

Līdz ar elektroniskās caurlaižu sistēmas ieviešanu, iebraucot Jūrmalā bez caurlaides, sods tiks piemērots par visām nelegālajām iebraukšanas reizēm, pauž Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas priekšnieks Valdis Kivkucāns.