bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 27.07.2017 | Vārda dienas: Marta, Dita
LatviaLatvija

Pieci bagātākie Latvijas cilvēki saglabā savā pozīcijas, salīdzinot ar pērno gadu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ernests Bernis un Oļegs Fiļs

Finanšu pakalpojumi, informācijas tehnoloģijas, nekustamie īpašumi, azartspēles, būvniecība, kokapstrāde un farmācija – tik plašu uzņēmējdarbības loku pārstāv jaunā Latvijas miljonāru TOP 100 pirmā desmitnieka pārstāvji, kas atspoguļoti biznesa žurnāla Kapitāls decembra numurā.

Pirmo vietu ieņem Oļegs Fiļs ar 314 miljoni eiro (salīdzinājumā ar pagājušo gadu +15 miljoni eiro), otro Ernests Bernis ar 310 miljoniem eiro (+15 miljoni eiro), bet trešo – Leonīds Esterkins ar 266 miljoniem eiro (+10 miljoni eiro). Ceturtajā vietā ierindojas Arkādijs Suharenko ar 136 miljoniem eiro (+5 miljoni eiro), bet piektajā – Arnis Riekstiņš ar 85 miljoniem eiro (+5 miljoni eiro). Visiem pirmo piecu vietu īpašniekiem izdevies saglabāt savas pozīcijas reitingā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

No septītās vietas pērn uz sesto pakāpies Justs Nikolajs Karlsons ar 77 miljoniem eiro (+13 miljoni eiro), bet no desmitās uz septīto Jānis Zuzāns ar 65 miljoniem eiro (+8 miljoni eiro).  Tikmēr strauju lēcienu no 24.-25.vietas uz astoto piedzīvojis Mārcis Martinsons ar 61 miljonu eiro (+30 miljonu eiro), bet no 11.vietas uz devīto pakāpies Uldis Asars ar 48 miljoniem eiro (-2 miljoni eiro). Tikmēr no sestās vietas pērn uz desmito šogad noslīdējis Valērijs Maligins ar 45 miljoniem eiro (-23 miljoni eiro).

«Šo topu publicējam jau četrus gadus, kopš 2012.gada, kad miljonāru topa pirmajā desmitniekā iekļuvušo cilvēku īpašumu kopējā vērtība bija «tikai» 884 miljoni eiro (621 milj. latu), salīdzinot ar 1,41 miljardu eiro šogad,» atzīmē žurnāla Kapitāls vadītājs Juris Kabakovs.

Jaunais TOP 100 jau tradicionāli tapis sadarbībā ar korporatīvo finanšu kompāniju Laika Stars un Lursoft datu bāzēm. «Topa pirmā desmitnieka īpašumu kopējā vērtība arī pēdējā gada laikā ir turpinājusi pieaugt (1,36 miljardi eiro pirms gada), taču tālākā TOP 100 daļa šo pieaugumu līdzsvaro ar nelielu vērtības kritumu,» Laika Stara vadītājs Vadims Jerošenko notikušās pārmaiņas skaidro ar ģeopolitiskās situācijas pārmaiņām arī uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas darījumu jomā.

Ģeopolitiskās situācijas pārmaiņas ir deva savu artavu arī darījumu nozarē, kur potenciālajiem investoriem parādījās apetīte pēc lēti nopērkamiem objektiem, kas ir krīzes situācijā jau cietuši vai arī drīz sāks ciest zaudējumus un kuru saimnieki tāpēc izlems labāk pārdot to, kas vēl ir saglabājis vērtību. Šie apsvērumi ir ietekmējuši vērtēšanas metodiku, jo, tirgū esot lētiem piedāvājumiem, vidējais investors būs gatavs maksāt ne vairāk kā piecu gadu peļņu (EBITDA), kas turklāt 2014.gadā tika samazinājusies.

«Tieši šo iemeslu dēļ mēs uzņēmumu vērtību vairāk nekā citus gadus saistījām ar pašu ieguldījumu, uzskatot: jā, uzņēmuma peļņa ir pasliktinājusies, iespējams, ir pat ciesti zaudējumi, tomēr šī situācija līdzīgi kā citas krīzes mūsu un pasaules vēsturē ir pārejoša,» skaidro Jerošenko. «Būtu nekorekti uzskatīt, ka uzņēmumiem nepiemīt vērtība tāpēc, ka tie vairs negūst peļņu vai arī peļņa ir būtiski samazinājusies. Tieši šādu uzņēmumu finanšu spēku raksturo tas, cik tajos ir ieguldījuši īpašnieki un cik ilgs laiks ir dots pelnītspējīgas darbības atjaunošanai.»

«Izvēle lielai daļai uzņēmumu vērtību nesaistīt ar ieņēmumiem, bet gan ar pašu kapitālu, ir piesardzīgais pieņēmums, kas radījis TOP 100 vērtības samazinājumu. Tiesa, šis samazinājums ir uz papīra, un, atjaunojot ieņēmumu, kā arī peļņas plūsmu, uzņēmumi atkal atjaunos savas iepriekšējās vērtības pozīcijas TOPā,» stāsta Laika Stara vadītājs. «Ģeopolitiskās situācijas pārmaiņas prognozēt nevēlas neviens, un tas ir arī ļoti grūti izdarāms. Skatoties uz nākamo gadu, mums gribas ticēt, ka uzņēmumi, iesniedzot 2015.gada pārskatus, varēs apliecināt, ka ir atrasti risinājumi ne tikai ieņēmumu rādītāju atjaunošanai, bet arī pārliecinošam vērtības solim augšup,» saka Jerošenko.

Lursoft IT valdes locekle Daiga Kiopa akcentē to, ka veiksminieki joprojām atrodami visdažādākajās tautsaimniecības nozarēs: «Aizvadītais gads sekmīgs bijis ne tikai banku sektorā strādājošajiem, bet arī citu darbības sfēru pārstāvjiem. Piemēram, tradicionāli topā atrodami ar farmācijas, būvniecības, tirdzniecības, nekustamā īpašuma u.c. biznesa jomām saistītu personu vārdi.»

Savukārt TOP 100 veidotāji Lato Lapsa un Kristīne Jančevska norāda, ka kopumā tomēr visi dati liecina par aizvadītu izcilas stabilitātes gadu – galu galā sen nav bijis tik neliels TOP 100 jaunpienācēju un attiecīgi arī sarakstu pametušo īpatsvars, savukārt pāris papildsadaļās (savādo miljonāru un turīgāko ģimeņu sarakstā) pārmaiņu personālijās vispār nav.

Ref: 102.000.102.11246


Pievienot komentāru

EK sāks juridisku procedūru pret Poliju par tieslietu reformu

Eiropas Komisijas paziņojusi, ka uzsākts juridisku procedūru pret Poliju saistībā ar aktuālu tiesu varas reformu, kas Eiropas Savienības izpildvaras vērtējumā valstī grauj tiesnešu neatkarību un attiecīgi arī ir pretrunā ES tiesību normām.

Citskovskis: Straujāku štata samazinājumu veicinātu pašvaldību iesaiste

 Lai panāktu straujāku valsts iestāžu štata samazinājumu, šajā procesā jāiesaistās arī pašvaldībām, savu uzskatu publiski paudis Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis. Kopumā Valsts kancelejas iecere paredz, ka valsts pārvaldē tiktu nodarbināti 5% no valstī nodarbinātajiem. Patlaban valsts pārvaldē strādā gandrīz 7% no visiem valstī nodarbinātajiem.

Rajevskis: Jaunajai politiskajai kustībai Par vajag līderus katrā reģionā

Jaunās politiskās kustības Par komanda ir laba, tomēr tai nepieciešami stipri un jaudīgi politiskie līderi, kas varētu «vilkt» šo partiju, norāda abiedrisko attiecību aģentūras Mediju tilts līdzīpašnieks politologs Filips Rajevskis.

Deputāti: Veselības aprūpes finansēšanas likums saliks visu «pa plauktiņiem»

Ar nākamo gadu par saimniecisko darbību un autoratlīdzībām valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 5% apmērā veiks pensiju 1.līmenī, trešdien, 26.jūlijā, nolēma Sociālo un darba lietu komisija, galīgajam lasījumam gatavojot grozījumus likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu.

Krievijas un Ķīnas flotes rīko mācības Baltijas jūrā

Krievijas un Ķīnas kara flotes šonedēļ rīko pirmās kopīgās militārās mācības Baltijas jūrā, kurām līdzi seko arī Baltijas valstis, Polija un Somija.

Turpina pieņemt darba devēju pieteikumus subsidēto darba vietu izveidei

Nodarbinātības valsts aģentūras darba devējiem piedāvā iespēju piesaistīt savam uzņēmumam vajadzīgos darbiniekus, izveidojot subsidētās darba vietas un nodarbinot NVA reģistrētos bezdarbniekus.

VVD vērsīsies policijā ar lūgumu sākt kriminālprocesu apsaimniekošanā Stigmās

Valsts vides dienests vērsīsies policijā ar lūgumu sākt kriminālprocesu par nelikumībām atkritumu apsaimniekošanā Ozolnieku novada Stigmās.

Zemnieku saeima: Liellopu gaļas nozare Latvijā nav pietiekami attīstījusies

Biedrība Zemnieku saeima uzskata, ka gaļas liellopu nozare Latvijā nav pietiekami attīstījusies un esošās saimniecības vēl nav pietiekami ekonomiski nostabilizējušās, daudzām no saimniecībām ir lielas kredītsaistības, kā rezultātā nozarei katrs atbalsts it ļoti svarīgs.

Vējonis piešķir NBS komandierim Ģenerālleitnanta pakāpi

Valsts prezidents Raimonds Vējonis ir piešķīris Nacionālo bruņoto spēku komandierim Leonīdam Kalniņam Ģenerālleitnanta militārā dienesta pakāpi.

Izveido jauno politisko kustību - Mēs par, kurā iestājas Vienotības aizgājušie politiķi 

Jaunajā politiskajā kustībā Mēs par apvienojušies pieci no partijas Vienotība aizgājušie Saeimas deputāti - Ilze Viņķele, Lolita Čigāne, Andrejs Judins, Aleksejs Loskutovs un Ints Dālderis. Partijā iesaistīsies arī fiziķis Vjačeslavs Kaščejevs, matemātiķis Andris Ambainis, mācītājs Juris Cālītis un citi sabiedrībā pazīstami cilvēki.

Saliedēts kolektīvs ir otra svarīgākā darbinieku motivācija aiz atalgojuma

Teju trešdaļai aptaujāto Latvijas iedzīvotāju galvenā motivācija darba vietā ir atalgojums, savukārt otru nozīmīgāko lomu spēlē saliedēts kolektīvs.

Atliek diskusijas par autoratlīdzību un algu vienlaicīgajiem saņēmējiem

Saeimas Budžeta un finanšu komisija trešdien, 26.jūlijā, vienojās uz nākamā gada valsts budžeta veidošanas un pieņemšanas laiku atlikt diskusiju par ierosinājumu noteikt pienākumu maksāt vismaz minimālo darba algu cilvēkiem, kuri šajā pašā darba vietā saņem arī autoratlīdzības.

Pūce: Latvijai Stambulas konvenciju jāratificē bez atrunām

Partija Latvijas attīstībai vērsusies pie Labklājības ministrijas, aicinot pēc iespējas ātrāk ratificēt Stambulas konvenciju bez labojumiem, ņemot vērā vardarbības satraucošos rādītājus Latvijā.

Vairāk nekā puse Latvijas uzņēmēju strādā arī nedēļas nogalē; noskaidrots pētījumā

Uzņēmēji darbam vidēji velta astoņas stundas un piecas minūtes dienā, un vairāk nekā puse jeb 58% Latvijas uzņēmēju strādā arī nedēļas nogalēs, liecina jaunākais Citadele Index pētījums, kurā katru ceturksni savu viedokli izsaka 750 Latvijas uzņēmumu īpašnieki un vadītāji.

Izsniegs sertifikātu personām, kas veic dzīvnieku mākslīgo apsēklošanu

Valdība atbalstījusi grozījumus, kas nosaka dzīvnieku vērtēšanas, pārraudzības un mākslīgās apsēklošanas speciālista apmācības, kā arī sertifikāta un apliecības izsniegšanas un anulēšanas kārtību.

Konkurences padome ļauj SIA Latvijas propāna gāze īpašnieku maiņu

Konkurences padome pieņēma lēmumu atļaut Areti International Group Limited iegādāties SIA Latvijas propāna gāze.

Krievijas pilsonim par drona palaišanu virs AM var piemērot sodu līdz pat 700 eiro

Civilās aviācijas aģentūra gaida informāciju no Valsts policijas saistībā ar tālvadības lidaparāta jeb drona palaišanu virs Aizsardzības ministrijas, uzsver CAA direktora pienākumu izpildītājs Māris Čerņonoks.

Veiks būtiskākās izmaiņas par jauno pedagogu darba samaksas modeli

Lai izvērtētu jauno pedagogu darba samaksas modeli, 2016./2017.mācību gada laikā Izglītības un zinātnes ministrija analizēja Valsts izglītības informācijas sistēmā apstiprinātās pedagogu tarifikācijas un pašvaldību iesniegtos pārskatus par finansējuma izlietojumu, un veica finanšu analīzi.

Lauksaimnieki: Graudaugu raža šogad solās būt pozitīva, pateicoties laika apstākļiem

Zemgalē labības kulšana sākās pirms nedēļas, un patlaban ziemas mieži jau gandrīz ir novākti. Savukārt citviet Latvijā graudu varētu sākt vākt tikai augustā, prognozē lauksaimnieki.

Igaunijā nav gaidāms būtisks nodokļu ieņēmumu kritums, uzskata ministrs

Atsaucoties uz Igaunijas Pārtikas ražotāju asociācijas pesimistisko prognozi, ka akcīzes nodokļa celšanas dēļ 2018.gadā valsts budžets zaudēs ieņēmumus 170 miljonu eiro apmērā, Igaunijas finanšu ministrs Tomass Tiniste skaidrojis šogad ir novērots ieņēmumu kāpums, kam vajadzētu turpināties arī nākamgad.

Mūrniece mudina ZZS apsvērt Dūklava jeb tā sauktā «Ļimoņčika» nomaiņu

«Politikā esot tā, ka iesaukas pielīpot, un, ņemot vērā, ka  Dūklavam pielipusi iesauka no šīm sarunām, ZZS būtu jāvērtē, kā šo situāciju risināt,» uzsver Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Papildina ĀCM likvidēšanas un draudu novēršanas kārtību

Turpmāk transporta operatoriem būs ar informatīviem plakātiem jāinformē savi klienti par to, ka no Latvijas teritorijas nav atļauts izvest, tostarp rokas bagāžā, mājas cūku un savvaļas cūku izcelsmes pārtikas produktus, ja šie pārtikas produkti ir marķēti ar rombveida identifikācijas marķējumu.

Akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai ir nevis jāpalielina, bet jāsamazina, tā Antāne

«Diemžēl, pieņemot lēmumu par akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanu dīzeļdegvielai, valdība nav izvērtējusi visus iespējamos riskus, ko tas var nest transporta un loģistikas nozarei un valsts ekonomikai kopumā,» BNN uzsver Biedrība Baltijas asociācija – Transports un Loģistika prezidente Inga Antāne.

Atklāj vairākas nelegālas komercprakses uztura bagātinātāju pārdošanā

Uzturētais aizdomīgo interneta vietņu saraksts pēdējā mēneša laikā ir papildināts ar četrām tīmekļvietnēm, kas pārdod uztura bagātinātājus, kas nav paziņoti un iekļauti Pārtikas un veterinārā dienesta uztura bagātinātāju reģistrā.

Lielbritānija plāno no 2040.gada aizliegt jaunus dīzeļa un benzīnmotora auto

Lielbritānija, cīnoties ar gaisa piesārņojumu, plāno noteikt, ka no 2040.gada valstī tiks aizliegtas jaunas dīzeļmotora un benzīnmotora vieglās automašīnas un mikroautobusi.