bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 20.01.2018 | Vārda dienas: Aļģirds, Orests, Oļģerts, Alģis

Pieci populārākie ceļojumu galamērķi Eiropā - kas jāzina autovadītājiem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Jau vairākus mēnešus likumsargi citās Eiropas valstīs drīkst noskaidrot un sodīt Latvijas autoīpašniekus par šajās valstīs izdarītiem satiksmes noteikumu pārkāpumiem, piemēram, braukšanas ātruma pārsniegšanu. Dodoties uz Eiropu ar savu auto vai to iznomājot, jārēķinās, ka katrā valstī ir savas nianses, kas autovadītājiem jāņem vērā.

2015.gada novembrī Latvijā ir stājusies spēkā  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/413, ar ko veicina pārrobežu apmaiņu ar informāciju par ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpšanu. Pārkāpumi, par kuriem iespējama informācijas apmaiņa, ir atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana, drošības jostu nelietošana, luksofora aizliedzošā gaismas signāla neievērošana, transportlīdzekļa vadīšana alkohola reibumā vai narkotisko vielu ietekmē, aizsargķiveres nelietošana, ceļa joslas neatļauta izmantošana un mobilā tālruņa vai citas sakaru ierīces lietošana, vadot transportlīdzekli, informē If Apdrošināšana.

Tas nozīmē, ka citu Eiropas valstu likumsargi, izmantojot Eiropas Transportlīdzekļu un vadītāja apliecību informācijas sistēmu, var atrast īpašnieku Latvijā reģistrētam transportlīdzeklim, ar kuru izdarīts likumpārkāpums, un, nosūtot viņam vēstuli, informēt gan par fiksēto pārkāpumu, gan piemēroto sodu.

Piecas populārākās valstis, kuras Latvijas iedzīvotāji apmeklē gada siltajos mēnešos, ir Vācija, Itālija, Spānija, Lielbritānija un Turcija. Gan atpūtas, gan darba ceļojumos Latvijas iedzīvotāji bieži dodas arī uz Franciju, Grieķiju, Igauniju un Lietuvu. Kas šajās valstīs autovadītājiem ir jāzina par kopīgajām un atšķirīgajām prasībām saistībā ar ātruma ierobežojumiem un mobilo tālruņu lietošanu pie stūres?

«Ne vien lielākajā daļā Eiropas, bet arī citu valstu ir vienota izpratne par auto vadīšanas apvienošanu ar sarunu pa mobilo tālruni: ja vien mobilais tālrunis nav aprīkots ar brīvroku sistēmu, tas atļauts vien retā valstī. Atšķiras tikai katrā valstī piemērojamais sods, kas svārstās no vairākiem desmitiem līdz pat tūkstošiem eiro, bet Īrijā un Nīderlandē ir pat iespējams vairāku mēnešu cietumsods,» stāsta If Apdrošināšanas Atlīdzību nodaļas vadītāja Līga Bērziņa.

Tāpat kā Latvijā, vairumā Eiropas valstu atļautais braukšanas ātrums pilsētās ir 50 km/h, bet ārpus tām – 90 km/h. Jāņem gan vērā, ka atkarībā no ceļu seguma un transportlīdzekļa ir iespējami citi nosacījumi, piemēram, motocikliem, automašīnām, kas pārvieto bīstamu kravu, utt. Savukārt pa automaģistrālēm un ātrgaitas šosejām atļautais ātrums visbiežāk ir 130 km/h.

«Daudziem autovadītājiem ceļš uz citām Eiropas valstīm ved cauri Polijai, kurā ceļi ir iedalīti dažādās kategorijās. Pa divu joslu ceļu bez paplašinājuma atļauts braukt ar 90 kilometru, bet pa ceļu ar paplašinājumu – ar 100 kilometru lielu ātrumu stundā. Pa četru joslu ceļiem atļautais pārvietošanās ātrums ir 110 kilometri stundā, pa ātrgaitas šosejām – 140 kilometri. Pilsētās, tāpat kā citviet, atļautais ātrums ir 50 kilometru, bet laikā no pulksten 11 vakarā līdz sešiem rītā – 60 kilometru stundā,» skaidro Bērziņa.

Arī Lietuvā autovadītājiem jābūt vērīgiem. Pilsētā atļautais ātrums ir 50 km/h, ārpus pilsētas pa ceļiem ar asfalta un betona segumu – 90 km/h, bet pa pārējiem ceļiem – 70 km/h. Ārpus pilsētām ātrāk par 70 kilometriem stundā nedrīkst pārvietoties arī tie transportlīdzekļu vadītāji, kuru braukšanas stāžs ir mazāks par diviem gadiem. Vieglajiem auto pa ātrgaitas šosejām laikā no 1. aprīļa līdz 31. oktobrim atļauts braukt ar 130 km/h, bet laikā no 1. novembra līdz 31. martam – ar 110 km/h. Savukārt pa automaģistrālēm laikā no 1. aprīļa līdz 31. oktobrim drīkst pārvietoties ar 120 km/h, bet laikā no 1. novembra līdz 31. martam – ar 110 km/h. Mikroautobusiem pa ātrgaitas šosejām atļauts braukt ar ātrumu 110 km/h, pa automaģistrālēm – 100 km/h, bet, ja transportlīdzekļa vadītāja braukšanas stāžs vēl nav divi gadi, – ne vairāk par 90 km/h.

Lielā daļā Eiropas valstu, īpaši Skandināvijā, netiek atbalstīta noteikto ātruma ierobežojumu ignorēšana. Piemēram, pirms dažiem gadiem kādam Somijas miljonāram par to, ka atļauto 80 km/h vietā viņš bija traucies ar 103 km/h, ņemot vērā viņa ienākumu līmeni, tika piespriests naudas sods 54 000 eiro apmērā. Arī citās Skandināvijas valstīs sods par pārsniegtu ātrumu ir ievērojams.

«Jāatceras, ka ļoti populāra ir arī fotoradaru un netrafarētu policijas automašīnu izmantošana ātrumpārkāpēju identificēšanai. Tāpēc visiem autovadītājiem iesakām rūpīgi iepazīties ar informāciju par lietotajām ceļazīmēm un ātruma ierobežojumiem, jo īpaši, ja citas valsts robeža tiek šķērsota pirmoreiz. Visai noderīga ir arī ērtā viedtālruņu lietotne Going Abroad, kurā atrodama informācija par būtiskākajiem ceļu satiksmes noteikumiem visās Eiropas Savienības valstīs,» atgādina Bērziņa.

Ref: 102.000.102.12472


Pievienot komentāru

Aptaujās iedzīvotājus par interneta lietošanas paradumiem

Pirmdien, 22. janvārī, Centrālā statistikas pārvalde uzsāks ikgadējo iedzīvotāju aptauju par datoru un interneta lietošanas paradumiem 2018 gadā, BNN ziņo pārvaldē.

Bankā: Katrs sestais iedzīvotājs nav pasargāts pret garnadžiem savā mājoklī

Rūpes par sava mājokļa drošību biežāk raksturīgas privātmāju īpašniekiem, jo tieši viņi izvēlas pasargāt jeb apdrošināt savu īpašumu pret nevēlamu ciemiņu «viesošanos», kamēr dzīvokļus apdrošina tikai divas piektdaļas jeb 38% Latvijas iedzīvotāju.

Čigāne: Izaugsmes laiks ir īstais brīdis reformām

Strukturālās reformas Latvijā jāveic bez liekas kavēšanās. Latvijai jāieklausās Eiropas Komisijas rekomendācijās un tās jāīsteno jau tagad, piektdien, 19.janvārī, pēc sēdes uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Pieaudzis policijas lēmumu skaits par varmākas nošķiršanu no upura

Pērn Valsts policija pieņēma 695 lēmumus par varmākas nošķiršanu no upura, kas ir par gandrīz četrām reizēm vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika pieņemti 184 šādi lēmumi, informē policijas pārstāve Kristīne Lāce-Štrodaha.

Mūrniece: Satversmes tiesas autoritāte var veicināt nepieciešamās reformas

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsver Satversmes tiesas autoritātes nozīmi tiesu sistēmai nepieciešamo reformu īstenošanā un uzticamības vairošanā. Turklāt diskusijas dalībnieki atzinuši, ka Satversmes tiesas un Saeimas sadarbība ir bijusi laba.

Lursoft: Pērn uzņēmumiem piemēroto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%

Pagājušajā gadā juridiskām personām reģistrēti 13 779 jauni nodrošinājumi un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pērn reģistrēto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Latvenergo krimināllietā vairāki apsūdzētie varēs neapmeklēt sēdes

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien, 19.janvārī, sākot skatīt apjomīgo Latvenergo kukuļošanas pamata krimināllietu pret 12 apsūdzētajiem, atļāva vairākiem no viņiem uz turpmākajām tiesas sēdēm neierasties.

Apdrošinātājs: Divkāršojies atlīdzību skaits par ziemas sporta veidos gūtajām traumām

Pēdējo trīs gadu laikā atlīdzību skaits par traumām, kas gūtas, nodarbojoties ar ziemas sporta aktivitātēm, palielinājies vairāk nekā divas reizes, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta dati.

VUGD atgādina: Šobrīd atrasties uz ledus ir ļoti bīstami

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina ikvienam, ka ziemas periodā ielūzt ledū un noslīkst ne tikai makšķernieki, bet arī cilvēki, kas, piemēram, pastaigājas vai slidinās pa ledu. Tāpēc VUGD aicina iedzīvotājus nedoties uz ledus, jo tas ir bīstami un var apdraudēt cilvēka veselību un dzīvību.

Ukrainas lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, uzskata FM

Ukrainas 2017.gada pēdējās dienās pieņemtais lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, norāda Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

KP: Iepirkumu rīkotāji var visātrāk pamanīt karteļu pazīmes

Konkurences padome vērš uzmanību uz iepirkumu rīkotāju iespējām pirmajiem pamanīt aizdomīgas sakritības pretendentu piedāvājumos, kas var liecināt par iespējamām uzņēmumu aizliegtām vienošanām. Šādos gadījumos iepirkumu rīkotājiem ir būtiski nepalikt vienaldzīgiem, bet gan par sakritībām ziņot KP.

Lielu izmaksu dēļ mākslīgā ledus slidotavu Bauskā šogad neierīkos

Mākslīgā ledus slidotava, kas Bauskā darbojās pagājušajā ziemā, šogad pilsētā lielu izmaksu dēļ netiks ierīkota.

Alkohola pārdevējus Igaunijā pārbaudīs mazie «policisti»

Lai atrastu pārdevējus, kuri nepilngadīgajiem nelikumīgi pārdod alkoholu vai tabakas izstrādājumus, policija Igaunijā turpmāk drīkstēs darbā iesaistīt nepilngadīgos, kuru uzdevums būs mēģināt nopirkt neatļautās preces.

Patēriņam Latvijā nodoto cigarešu skaits pērn 11 mēnešos samazinājies par 1,4%

Pagājušā gada 11 mēnešos patēriņam Latvijā kopumā nodoti 1,757 miljardi cigarešu, kas ir par 25,642 miljoniem cigarešu jeb 1,4% mazāk nekā 2016.gada 11 mēnešos.

PVD: Biodrošības prasībām Latvijā neatbilst 5-6% mājas cūku novietņu

 Biodrošības prasībām patlaban neatbilst 5-6% no kopējā mājas cūku novietņu skaita Latvijā un tas nozīmē, ka vairums cūkkopju attiecīgās prasības ievēro, norāda Pārtikas un veterinārā dienesta Novietņu uzraudzības daļas vadītāja Maija Irbe.

Ekonomists: Svarīgākajai reformai jānotiek cilvēku galvās

«No biznesa skolā mācītajām psiholoģijas gudrībām man vislabāk palikusi prātā iekšējās/ārējās kontroles punkta ideja. Ir cilvēki, kuri tic, ka viņi paši nosaka savu likteni, un ir tādi, kuri domā, ka to nosaka ārēji spēki. Man ir ļoti lielas aizdomas, ka Latvijā cilvēki savas veiksmes vai neveiksmes izskaidro ar ārējiem apstākļiem daudz lielākā mērā nekā Šveicē vai citā ilgāk brīvību baudījušā valstī,» komentē Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Valsts kontroliere: Budžeta plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā

Latvijas valsts un pašvaldību budžetu plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā, Rīta panorāmā pauž Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa.

Pērn 11 mēnešos Latvijā saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu

Pērnā gada 11 mēnešos Latvijā saražoti 51,52 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2016.gada 11 mēnešiem, pērn saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu, liecina VID apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Sola lielākas algas strādājošajiem un atbalstu Latvijas rūpniecībai

«Ekonomikas ministrijas prioritātes 2018.gadā ir lielākas algas strādājošajiem un atbalsts Latvijas rūpniecībai. Latvijas simtgades gadā ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir jāsajūt gan valsts, gan savas personīgās labklājības celšanās,» sola ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. 

Tallinas-Helsinku tuneļa iecerei trūkst ambīciju, tā «Dusmīgo putnu» izstrādātājs

Kamēr Somija un Igaunija kaļ plānus zemūdens tunelim starp Tallinu un Helsinkiem, ko varētu īstenot 2030.gados, somu datorspēļu veidotājs Tallinā iepazīstinājis ar ieceri, kas paredz šādu būvi pabeigt jau 2024.gadā.

Skycop: Aviopasažieriem ir tiesības zināt, kas slēpjas aiz iemesla «ārkārtas apstākļi»

Patērētāju uzraudzības biedrības Wich? datu analīze atklāj, ka Lielbritānijā vidēji katrs ceturtais lidojums, kas sasniedz savu galamērķi, ir kavējies. «Ārkārtas apstākļi» kļuvuši par aviosabiedrību iecienītāko attaisnojumu, lai izvairītos no kompensāciju izmaksāšanas, taču patiesā kavēšanās iemesls esot citādāks

Ždanoka biedē krievvalodīgos vēlētājus teju zem Kubas revolūcijas saukļiem

Politiķe Tatjana Ždanoka, atgriežoties Latvijas politikā, plāno organizēt spēcīgu pilsonisko pretošanos iecerētajām izglītības reformām, cilvēkus pulcējos zem saukļiem Tagad vai nekad vai Tēvzeme vai nāve, kas izmantots Kubas revolūcijā.

ASV biržu indeksi krītas pēc bažām par valdības darba apturēšanu

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi ceturtdien, 18.janvārī, kritās un saruka arī ASV dolāra vērtība, jo investoru noskaņojumu ietekmēja bažas par iespējamu ASV valdības darba apturēšanu.

Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu ieviest maksu tikai par receptes izrakstīšanu

Veselības ministre Anda Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu piemērot samaksu tikai par receptes izrakstīšanu, bet varētu rosināt diskusiju par attālinātās konsultācijas apmaksu.

Latvenergo: Pēdējos trīs gados elektroenerģijas cena kritusies par 30%

Pēdējos gados Latvijā ir strauji kritusies elektroenerģijas cena. No 2014. līdz 2017.gadam vidējā elektrības cena Nord Pool biržā ir kritusies par 30%, ļaujot samazināt galalietotāju izmaksas, vēsta AS Latvenergo.