bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 22.04.2018 | Vārda dienas: Armanda, Armands
LatviaLatvija

Piecu gadu laikā, tirgojoties ar zeltu, izkrāpti vismaz 25 miljoni

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanas shēmas darījumos ar zeltu ir hrestomātisks piemērs, kā Valsts ieņēmumu dienests un Finanšu ministrija netiek galā ar nodokļu krāpniekiem. Piecu gadu laikā krāpniekiem samaksāti vismaz 25 miljoni eiro. Tā ir nauda, ko iedzīvotāji maksājuši pievienotās vērtības nodoklī, pērkot maizi, pienu un alu divlitru plastmasas pudelēs.

Lai apkarotu nodokļu izkrāpējus, 2012.gadā Igaunija ieviesa reverso PVN maksāšanas kārtību zelta izstrādājumiem. Krāpnieki pārmetās uz Latviju. Latvijas valdība piecus gadus neko nedarīja. Tikai nākamgad beidzot krāpnieku darbību paredzēts apturēt, arī Latvijā ieviešot reverso PVN zeltam. Kopš 2009.gada nodokļu iekasēšana bija Vienotības ministru un premjeru pārraudzībā. Viņi saka, ka no VID nav saņēmuši signālu, ka nepieciešams reaģēt. Ieņēmumu dienestā apgalvo, ka Finanšu ministrijai izmaiņas likumos prasītas vairakkārt jau no 2013.gada.

Latvijas zelta un dārglietu tirgus apgrozījums gadā ir ap 20 miljoniem eiro. Šos miljonus groza juvelieri, dārglietu uzpircēji un citi turīgi ļaudis. Daudzkārt lielākas summas pelna zelta eksportētāji, kas Latvijā atraduši neizsmeļamas bagātību rezerves.

2012.gada 1.aprīlī Igaunijā sāka darboties jauna pievienotās vērtības maksāšanas kārtība darījumos ar zeltu, ar ko Igaunijas valdība pārtrauca pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanu. Taču krāpniekiem rūpals bija ļoti iepaticies, jo zelts ir pateicīgs materiāls šai nodarbei. Izmēros nelielam zelta stienim vērtība ir simtiem tūkstošu eiro. To var viegli pārvadāt. Ja kontrolējošie dienesti palūdz uzrādīt darījumā deklarēto zeltu, var parādīt jebkuru, jo to nav iespējams atšķirt.

Shēma ir vienkārša. Firma X deklarē, ka iepirkusi zemas proves zeltu no pārdevējiem, ko grūti identificēt – privātpersonām vai ārvalstniekiem. Tad pārdod firmai Y, darījuma summai pieskaitot arī pievienotās vērtības nodokli. Pēc darījuma firma to deklarē ieņēmumu dienestam, taču nesamaksā un pazūd. Firma Y deklarē, ka zeltu no valsts izvedusi, un pieprasa atmaksāt pievienotās vērtības nodokli. Firma X nodokli nav samaksājusi, bet ieņēmumu dienests naudu izmaksā no budžeta. Patiesībā aiz X un Y ir viena un tā pati persona, kas vienu un to pašu zeltu deklarē desmitiem reižu, tādā veidā no budžeta izkrāpjot miljonus. Kad Igaunija tam pielika punktu, krāpnieki pārvācās uz Latviju.

Latvijas proves birojs ir vienīgā organizācija, kas nosaka zelta kvalitāti. Uz biroju krāpnieki dodas, lai saņemtu valsts atzītu dokumentu par zelta daudzumu un vērtību. Šāds dokuments  kalpo kā aizsegs, lai  ieņēmumu dienestam grūtāk būtu atšifrēt fiktīvo darījumu.  Patiesībā birojā nemitīgi nonāk viens un tas pats zelts.

Darījumu aktivitātes pieaugums redzams arī statistikā. 2010.gadā Latvija eksportēja zeltu  par 1,8 miljoniem eiro,  bet 2012.gadā jau 27 miljoniem. Lielākais apjoms sasniegts 2015.gadā, kad eksportētas 1,4 tonnas 38 miljonu vērtībā. Kā eksporta galamērķis dominē Turcija, taču miljoni deklarēti arī uz Vāciju, Poliju, Dāniju un Igauniju.

Firma Gold bonus darbības pārskatā ir deklarējusi, ka nodarbojas ar dārgmetālu vairumtirdzniecību un finansēm. 2011.gadā uzņēmums nav strādājis, bet 2012.gadā tas ieguvis jaunu elpu un apgrozījis četrus miljonus. 2014.gadā par tās īpašnieku kļuva Igaunijas pilsonis Marti Pajomagi. Togad uzņēmuma apgrozījums sasniedza 17  miljonus eiro. Šim uzņēmumam Valsts ieņēmumu dienests nav liedzis turpināt darbu, taču uzņēmums pats apdzisis. 2012.gadā septiņus miljonus latu  apgrozīja cita zelta tirgotāja Unico Gold Latvija. Tā reģistrēta respektablā namā Citadeles ielā, īpašnieki ir no Igaunijas. Uzrāviens firmai  izdevies varens, jo 2011.gadā apgrozījums bija tikai 48 tūkstoši latu.  Tās darbību pirms divām nedēļām izbeidzis ieņēmumu dienests. Lursoft dati liecina, ka 2012.gads arī bijis pēdējais veiksmīgais. 2013.gadā apgrozīts pusmiljons un tad rosība firmā apklususi.

«Valsts ieņēmumu dienests, protams, bija informēts, ka PVN reverss tiek ieviests Igaunijā, tādēļ ļoti rūpīgi vēroja nozari. 2013.gadā mēs konstatējām, ka šie uzņēmumi masveidā ir sākuši darboties Latvijas tirgū, ļoti strauji pieaudzis darījumu skaits. 2013.gadā tiekoties ar Valsts proves biroju, secinājām, ka tie varētu būt 30 miljoni darījumu summa, no tiem seši miljoni varētu būt izkrāptais PVN,» norāda VID Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Agnese Rudzīte.

Ieņēmumu dienests dārgmetālu tirgotājus sācis pastiprināti vaktēt. 2014.gadā darbība apturēta 29 uzņēmumiem, 2015.gadā sešpadsmit. Tomēr cīņa nav sekmējusies, krāpšanas turpinājās. Četru gadu laikā krāpniekiem izmaksāti vairāki desmiti miljonu eiro.  Vairākkārt informēta arī Finanšu ministrija. Lūgts ieviest reverso PVN, licencēt nozari vai šiem darījumiem ieviest drošības naudas, taču nekas no tā nav izdarīts.

Laimdotas Straujumas valdība 2014.gadā izveidoja Ēnu ekonomikas apkarošanas padomi. Tās uzdevums ir uzraudzīt iestādes, kuru uzdevums ir cīnīties ar nodokļu nemaksāšanu,  korupciju, nereģistrētu saimniekošanu un nodarbinātību. Padomē ietilpst gan Valsts ieņēmumu dienesta vadītājs, gan Finanšu ministrs. Jānis Reirs bija finanšu ministrs no 2014.gada beigām līdz 2016.gada sākumam. Pirms tam viņš bija Saeimas Budžeta un nodokļu komisijas vadītājs. Reirs ir skeptisks par reversās pievienotā vērtības nodokļu maksāšanas kārtības efektivitāti, jo krāpnieki pārmetas uz citu nozari, vai citu valsti un darbību turpina.

Par zaudētajiem miljoniem mēs būtu varējuši uzcelt vēl vienu policijas pentagonu, Nacionālo bibliotēku līdz trešajam stāvam vai pusi no Stradiņu slimnīcas korpusa, vēsta raidījums.

Ref: 102.000.102.13537


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Valdība piesaka nodokļu un pensiju sistēmas reformas

Lietuvas valdība aizvadītajā nedēļā nākusi klajā ar ieceri veikt būtiskas reformas nodokļu un pensiju sistēmā.

BNN nedēļas apkopojums: Kučinskim nav risinājuma. Dzimstības līmenis krītas. Neatliekamās palīdzības nepārtrauktība

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Kritums; Izaugsme; Kustība; Vērtējums.

Indijā upes krastā atrasts sakropļots pazudušās Latvijas pilsones līķis

Indijā upes krastā atrasts pirms vairāk nekā mēneša pazudušās Latvijas pilsones Līgas Skromanes līķis, vēsta tīmekļa izdevums India Today.

VL-TB/LNNK Saeimas sēdē plāno atbalstīt aizliegumu «ofšoriem» piedalīties publiskajos iepirkumos

Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK Saeimas sēdē tomēr atbalstīs priekšlikumu, kas paredz aizliegumu publiskajos iepirkumos piedalīties «ofšoriem», vēsta VL-TB/LNNK.

EM: Ražotāju cenas ietekmēs izejvielu cenu dinamika

Apstrādes rūpniecības ražotāju cenas šogad pieaugs līdzīgi kā 2017.gadā. Ražotāju cenu līmeni lielā mērā ietekmēs eksportētās produkcijas ražotāju cenu svārstības, ko pamatā nosaka pasaules izejvielu cenu dinamika, prognozē Ekonomikas ministrija.

Lidostā Rīga ražīgākais marts tās darbības vēsturē

Lidostā Rīga trīs mēnešos apkalpoti jau 1 352 776 pasažieri – par 19,4% vairāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā. Martā lidostā apkalpoti vairāk nekā pusmiljons pasažieru, kas ir lielākais gada trešajā mēnesī apkalpoto pasažieru skaits lidostas vēsturē. Pasažieru skaits martā, salīdzinot ar 2017.gada martu, pieaudzis par 20,4%, liecina operatīvie dati par lidostas darbības rezultātiem šā gada pirmajā ceturksnī.

Lietā par Depo būvniecību Jelgavā zemes īpašnieks prasa noraidīt visu tiesas sastāvu

SIA Auras centrs, kas uz sev piederoša zemesgabala Jelgavā vēlas izbūvēt lielveikalu Depo, Administratīvajā rajona tiesā iesniegusi noraidījumu visam tiesas sastāvam, jo šaubās par tā objektivitāti, izskatot jelgavnieku pieteikumus ar lūgumu atcelt Jelgavas domes lēmumus, ar kuriem atstāta spēkā lielveikala Depo būvēšanai izsniegtā būvatļauja.

Latvijas karavīri piedalīsies Apvienoto reaģēšanas spēku mācībās

No 21.aprīļa līdz 3.maijam, Lielbritānijā, Solsberī poligonā norisināsies Apvienoto reaģēšanas spēku mācības, kurās Latvijas bruņotos spēkus pārstāvēs aptuveni 80 Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes karavīru.

Gapoņenko tiek apcietināts par iespējamām pret Latviju vērstām darbībām

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien nolēma piemērot drošības līdzekli apcietinājumu nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongres vadītajam Aleksandram Gapoņenko.

SPRK: Gaso juridiskā nodalīšana no Latvijas Gāzes atbilst likuma prasībām

Izvērtējot sadales sistēmas operatora iesniegtos dokumentus atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteikumiem un papildu informāciju, SPRK ir atzinusi, ka AS Gaso veiktie pasākumi AS Latvijas Gāze reorganizācijas procesā neatkarības prasību nodrošināšanai ir pietiekami, vēsta SPRK pārstāvji.

No 2.maija būs izmaiņas 34. un 48. autobusa kustības sarakstā

No 2.maija pasažieru ērtībām 34. un 48. autobusa maršrutam tiks mainīts kustības saraksts darba dienām, informē Rīgas satiksme.

Nolemts atteikties ieviest normu, kas apgrūtinātu «ģimenes bankrotu» veikšanu

Skatot piedāvātos grozījumus Maksātnespējas likumā, nolemts atteikties no sākotnēji plānotās normas, kas būtu apgrūtinājusi tā dēvēto «ģimenes bankrotu» veikšanu.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā pieaudzis par 3,5%

Šī gada martā, salīdzinot ar 2017.gada martu, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 3,5%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 4%, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 3,2%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 2,9%, vēsta CSP dati.

Tiesā nonāk krimināllieta par maksātnespējas administratoru pretlikumīgām darbībām

Latvijas prokuratūra tiesai nodevusi krimināllietu par divu maksātnespējas administratoru pretlikumīgām darbībām, tai skaitā izspiešanu, kukuļa pieprasīšanu un pienākumu nepildīšanu.

Pašvaldība: Pēc tikšanās vasarā British Steel atteicās pirkt KVV Liepājas metalurgu

Pēc tikšanās pagājušā gada augusta beigās Lielbritānijas uzņēmums British Steel, kas pašlaik izrāda interesi par Liepājas metālapstrādes uzņēmumu, atteicās pirkt maksātnespējīgo AS KVV Liepājas metalurgs. Tā apgalvo domes priekšsēdētāja padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Andrejs Rjabcevs.

Lielākie valsts amatpersonu ienākumi Spurei un Čakšai, lielākā alga – Rimšēvičam

Īpašumu pārdošanas dēļ lielākos ienākumus starp valsts amatpersonām 2017.gadā ir guvusi Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure un veselības ministre Anda Čakša, bet lielāko algu joprojām ir saņēmis Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, liecina apkopotie Valsts ieņēmumu dienestā iesniegto valsts amatpersonu deklarāciju dati.

Pašvaldības policisti no Hapaka grāvja izceļ 25 metrus garu nelegālu zvejas tīklu

Rīgas pašvaldības policijas Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvaldes darbinieki, veicot rūpnieciskās zvejas noteikumu ievērošanas kontroli, Hapaka grāvī atrada un izcēla nemarķētu zvejas rīku.

Kopējie nodokļu parādi Latvijā – 1,255 miljardi eiro

Latvijā šogad aprīļa sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,255 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3,2% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Spānijā teroraktu upuri nepieņem basku separātistu ETA atvainošanos

Spānijā iedzīvotāji, kuri savulaik cietuši basku separātistu organizācijas ETA sarīkotos vardarbīgos uzbrukumos, ir noraidījuši atvainošanos, ko organizācija paudusi šonedēļ attiecībā tiem upuriem, kurus tā negribot nonāvējusi vai ievainojusi.

Noslēdzies astoņus gadus ilgušais Latvijas-Krievijas robežas demarkācijas process

Stājas spēkā Latvijas-Krievijas valsts robežas demarkācijas dokumenti. Līdz ar to 2018.gada 21.aprīlī ir noslēdzies abu valstu kopējā robežposma demarkācijas process, kas ilga astoņus gadus. Demarkācijas procesa gaitā tika veikta 283,6 km garās robežlīnijas iezīmēšana dabā.

Ģenerālprokurors vēršas Satversmes tiesā par OIK regulējuma neatbilstību Satversmei

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers iesniedzis Satversmes tiesai pieteikumu par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes regulējuma neatbilstību Satversmei.

Veģetāro desiņu Francijā aizliegs saukt par «desiņu»

Francijā iecerēts aizliegt no dārzeņiem gatavotus pārtikas produktus pārdot ar nosaukumiem, kas attiecas uz gaļas izstrādājumiem, tā vēršoties pret tādiem apzīmējumiem kā, piemēram, «sojas steiks» un «veģetārā desiņa».

Vienotība varētu kļūt par Jauno Vienotību, bet par premjera kandidātu Kariņš

Līdzšinējā partija Vienotība Saeimas vēlēšanās varētu startēt ar jaunu nosaukumu - Jaunā Vienotība, bet par Ministru prezidenta amata kandidātu izvirzīs eiroparlamentārieti Krišjāni Kariņu. Tā vēsta LTV raidījums Panorāma.

Atklās pirmo vēstures grāmatu vācu valodā par Latvijas simtgadi

Berlīnē Latvijas vēstniecība Vācijā pirmdien, 23.aprīlī, notiks Latvijas valsts simtgadei veltītās vēstures grāmatas Lettland 1918-2018. Ein Jahrhundert Staatlicheit atklāšana, kurai sekos augsta līmeņa politiska diskusija par Latvijas, Vācijas un Eiropas nākotni.

Pieaug pārkāpumu intensitāte uz Latvijas valsts robežas

Aprīlī aizturētas divas valsts robežu nelikumīgi šķērsojušas Vjetnamas pilsoņu grupas un konstatēti vairāki cigarešu nelikumīgas pārvietošanas gadījumi, vēsta Latvijas Valsts robežsardze.