bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 27.03.2017 | Vārda dienas: Tālrīts, Gustavs, Gusts
LatviaLatvija

Piecu gadu laikā, tirgojoties ar zeltu, izkrāpti vismaz 25 miljoni

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanas shēmas darījumos ar zeltu ir hrestomātisks piemērs, kā Valsts ieņēmumu dienests un Finanšu ministrija netiek galā ar nodokļu krāpniekiem. Piecu gadu laikā krāpniekiem samaksāti vismaz 25 miljoni eiro. Tā ir nauda, ko iedzīvotāji maksājuši pievienotās vērtības nodoklī, pērkot maizi, pienu un alu divlitru plastmasas pudelēs.

Lai apkarotu nodokļu izkrāpējus, 2012.gadā Igaunija ieviesa reverso PVN maksāšanas kārtību zelta izstrādājumiem. Krāpnieki pārmetās uz Latviju. Latvijas valdība piecus gadus neko nedarīja. Tikai nākamgad beidzot krāpnieku darbību paredzēts apturēt, arī Latvijā ieviešot reverso PVN zeltam. Kopš 2009.gada nodokļu iekasēšana bija Vienotības ministru un premjeru pārraudzībā. Viņi saka, ka no VID nav saņēmuši signālu, ka nepieciešams reaģēt. Ieņēmumu dienestā apgalvo, ka Finanšu ministrijai izmaiņas likumos prasītas vairakkārt jau no 2013.gada.

Latvijas zelta un dārglietu tirgus apgrozījums gadā ir ap 20 miljoniem eiro. Šos miljonus groza juvelieri, dārglietu uzpircēji un citi turīgi ļaudis. Daudzkārt lielākas summas pelna zelta eksportētāji, kas Latvijā atraduši neizsmeļamas bagātību rezerves.

2012.gada 1.aprīlī Igaunijā sāka darboties jauna pievienotās vērtības maksāšanas kārtība darījumos ar zeltu, ar ko Igaunijas valdība pārtrauca pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanu. Taču krāpniekiem rūpals bija ļoti iepaticies, jo zelts ir pateicīgs materiāls šai nodarbei. Izmēros nelielam zelta stienim vērtība ir simtiem tūkstošu eiro. To var viegli pārvadāt. Ja kontrolējošie dienesti palūdz uzrādīt darījumā deklarēto zeltu, var parādīt jebkuru, jo to nav iespējams atšķirt.

Shēma ir vienkārša. Firma X deklarē, ka iepirkusi zemas proves zeltu no pārdevējiem, ko grūti identificēt – privātpersonām vai ārvalstniekiem. Tad pārdod firmai Y, darījuma summai pieskaitot arī pievienotās vērtības nodokli. Pēc darījuma firma to deklarē ieņēmumu dienestam, taču nesamaksā un pazūd. Firma Y deklarē, ka zeltu no valsts izvedusi, un pieprasa atmaksāt pievienotās vērtības nodokli. Firma X nodokli nav samaksājusi, bet ieņēmumu dienests naudu izmaksā no budžeta. Patiesībā aiz X un Y ir viena un tā pati persona, kas vienu un to pašu zeltu deklarē desmitiem reižu, tādā veidā no budžeta izkrāpjot miljonus. Kad Igaunija tam pielika punktu, krāpnieki pārvācās uz Latviju.

Latvijas proves birojs ir vienīgā organizācija, kas nosaka zelta kvalitāti. Uz biroju krāpnieki dodas, lai saņemtu valsts atzītu dokumentu par zelta daudzumu un vērtību. Šāds dokuments  kalpo kā aizsegs, lai  ieņēmumu dienestam grūtāk būtu atšifrēt fiktīvo darījumu.  Patiesībā birojā nemitīgi nonāk viens un tas pats zelts.

Darījumu aktivitātes pieaugums redzams arī statistikā. 2010.gadā Latvija eksportēja zeltu  par 1,8 miljoniem eiro,  bet 2012.gadā jau 27 miljoniem. Lielākais apjoms sasniegts 2015.gadā, kad eksportētas 1,4 tonnas 38 miljonu vērtībā. Kā eksporta galamērķis dominē Turcija, taču miljoni deklarēti arī uz Vāciju, Poliju, Dāniju un Igauniju.

Firma Gold bonus darbības pārskatā ir deklarējusi, ka nodarbojas ar dārgmetālu vairumtirdzniecību un finansēm. 2011.gadā uzņēmums nav strādājis, bet 2012.gadā tas ieguvis jaunu elpu un apgrozījis četrus miljonus. 2014.gadā par tās īpašnieku kļuva Igaunijas pilsonis Marti Pajomagi. Togad uzņēmuma apgrozījums sasniedza 17  miljonus eiro. Šim uzņēmumam Valsts ieņēmumu dienests nav liedzis turpināt darbu, taču uzņēmums pats apdzisis. 2012.gadā septiņus miljonus latu  apgrozīja cita zelta tirgotāja Unico Gold Latvija. Tā reģistrēta respektablā namā Citadeles ielā, īpašnieki ir no Igaunijas. Uzrāviens firmai  izdevies varens, jo 2011.gadā apgrozījums bija tikai 48 tūkstoši latu.  Tās darbību pirms divām nedēļām izbeidzis ieņēmumu dienests. Lursoft dati liecina, ka 2012.gads arī bijis pēdējais veiksmīgais. 2013.gadā apgrozīts pusmiljons un tad rosība firmā apklususi.

«Valsts ieņēmumu dienests, protams, bija informēts, ka PVN reverss tiek ieviests Igaunijā, tādēļ ļoti rūpīgi vēroja nozari. 2013.gadā mēs konstatējām, ka šie uzņēmumi masveidā ir sākuši darboties Latvijas tirgū, ļoti strauji pieaudzis darījumu skaits. 2013.gadā tiekoties ar Valsts proves biroju, secinājām, ka tie varētu būt 30 miljoni darījumu summa, no tiem seši miljoni varētu būt izkrāptais PVN,» norāda VID Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Agnese Rudzīte.

Ieņēmumu dienests dārgmetālu tirgotājus sācis pastiprināti vaktēt. 2014.gadā darbība apturēta 29 uzņēmumiem, 2015.gadā sešpadsmit. Tomēr cīņa nav sekmējusies, krāpšanas turpinājās. Četru gadu laikā krāpniekiem izmaksāti vairāki desmiti miljonu eiro.  Vairākkārt informēta arī Finanšu ministrija. Lūgts ieviest reverso PVN, licencēt nozari vai šiem darījumiem ieviest drošības naudas, taču nekas no tā nav izdarīts.

Laimdotas Straujumas valdība 2014.gadā izveidoja Ēnu ekonomikas apkarošanas padomi. Tās uzdevums ir uzraudzīt iestādes, kuru uzdevums ir cīnīties ar nodokļu nemaksāšanu,  korupciju, nereģistrētu saimniekošanu un nodarbinātību. Padomē ietilpst gan Valsts ieņēmumu dienesta vadītājs, gan Finanšu ministrs. Jānis Reirs bija finanšu ministrs no 2014.gada beigām līdz 2016.gada sākumam. Pirms tam viņš bija Saeimas Budžeta un nodokļu komisijas vadītājs. Reirs ir skeptisks par reversās pievienotā vērtības nodokļu maksāšanas kārtības efektivitāti, jo krāpnieki pārmetas uz citu nozari, vai citu valsti un darbību turpina.

Par zaudētajiem miljoniem mēs būtu varējuši uzcelt vēl vienu policijas pentagonu, Nacionālo bibliotēku līdz trešajam stāvam vai pusi no Stradiņu slimnīcas korpusa, vēsta raidījums.

Ref: 102.000.102.13537


Pievienot komentāru

Somu uzņēmums Pērnavā cels 50 miljonus vērtu saplākšņa rūpnīcu

Igaunijas pilsētā Pērnavā somu kapitāla kokrūpniecības uzņēmums Metsä Wood Eesti iegādājies zemesgabalu, kur par 50 miljoniem eiro celtu saplākšņa rūpnīcu, kas nākotnē nodarbinātu 200 strādājošos.

Loginova pēctecis joprojām tiek meklēts; līdz 29.martam nolikumu komisija gan nepagūs apstiprināt

Rīgas brīvostas pārvaldnieka amata pretendentu atlases komisija turpina darbu pie kandidātu pieredzes un kompetences kritēriju un konkursa nolikuma izstrādes, stāsta komisijas pārstāvis, Latvijas Jūras administrācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Krastiņš.

No Tallinas lidostas vasarā varēs aizlidot uz 36 galamērķiem

Tallinas lidostas vasaras lidojumu grafikā iekļauti tiešie lidojumi uz kopumā 36 ārvalstu lidostām, un jaunie maršruti 2017.gada vasaras sezonā būs uz Hamburgu Vācijā, Sanktpēterburgu Krievijā un Gēteborgu Zviedrijā.

Par spīti iebildumiem valdībā virza ieceri samazināt medicīnas iekārtu amortizācijas izmaksas

Par spīti Latvijas Radiologu asociācijas, Latvijas Ultrasonogrāfistu asociācijas, Latvijas Dzemdību speciālistu un ginekologu asociācijas un citu iebildumiem Ministru kabineta komiteja pirmdien, 27.martā, izskatīšanai valdībā nolēma virzīt Veselības ministrijas sagatavotos grozījumus noteikumos par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību, kas samazinās iekārtu amortizācijas izmaksas.

Elektroenerģijas biržās Baltijā pieaug vidējā cena

Pagājušajā nedēļā salīdzinājumā ar nedēļu iepriekš elektroenerģijas biržas Nord Pool Baltijas valstu cenu apgabalos pieauga vidējā cena, liecina biržas informācija.

Pērn pieaudzis kopējais zāļu lieltirgotavu apgrozījums Latvijā

2016.gadā zāļu lieltirgotavas realizējušas preces Latvijā un ārvalstīs par kopējo summu 799,24 miljoniem eiro, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaugums par 10%, norāda Zāļu valsts aģentūras apkopotie dati par lieltirgotavu darbību.

Jau šonedēļ DNB un Swedbankai ieviesīs izmaiņas internetbankas lietošanā

Ņemot vērā Eiropas Savienības regulu jaunākās prasības, no šī gada 1.aprīļa arī DNB banka ieviesīs izmaiņas internetbankas kodu karšu lietošanā. Papildus jau esošajam kodam no kodu kartes būs jāizmanto unikāls drošības kods, kas bezmaksas īsziņas veidā tiks nosūtīts klientam pirms maksājuma veikšanas.

EK izstrādā stingrākas prasības ES konkurences iestādēm

Eiropas Komisija aicina nodrošināt konkurences iestādes ar nepieciešamiem resursiem, neatkarību un efektīvām pilnvarām, BNN ziņo Konkurences padome.

No 1.aprīļa Latvijā mainās nosacījumi tiesību iegūšanai uz bezdarbnieka pabalstu

Personām, kuras bezdarbnieka statusu iegūs, sākot no 2017.gada 1.aprīļa, tiesības uz bezdarbnieka pabalstu būs, ja par viņām sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veiktas vai bija jāveic 12 mēnešus pēdējo 16 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas.

Cīņā pret «troļļiem» izveidota «elfu» kustība

«Laikā, kad interneta platformas kļūst par vadošo avotu, kur vēršamies lai iegūtu aktuālo informāciju, tās arī kļuvušas par vidi, kurā izplatās apzināt dezinformācijā un meli,» savu uzskatu pauž Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Māris Cepurītis.

Būvnieku darba samaksa februārī pieaugusi par 0,8%

2017.gada februārī, salīdzinot ar janvāri, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 0,2%. Savukārt strādnieku darba samaksa pieauga par 0,8%, būvmateriālu cenas, kā arī mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Rīgas namu pārvaldnieka apsaimniekoto ēku dzīvokļu īpašnieki sāk atslēgt apkuri

Šogad pirmajai pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks apsaimniekotajai dzīvojamai mājai apkure atslēgta jau 15.martā, vēsta uzņēmumā.

Zaļzemnieks Krauze ar «neatkarības atgušanu» neuzskata, ka arī dzīvnieki cirkā pelnījuši «brīvību»

«Toreiz, kad mēs cīnījāmies par neatkarību, man sapņos nerādījās, ka mēs sāksim aizliegt «kaut kādus cirkus», jo tā ir kultūrvēsturiska vertība. Es uzskatu, ka mums kopumā likumdošanā tas nav jāierobežo. Ja kāds konkrēts cirka īpašnieks vēlas, viņš to var darīt, bet kopumā valstī mums tādu aizliegumu nevajag,» Tautsaimniecības komisijas sēdē norāda Zaļo un zemnieku savienības deputāts Armands Krauze.

Raidorganizāciju asociācija: Jāveicina latviešu mūzikas pieprasījums

Latvijas Raidorganizāciju asociācija ir vērsusies Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē ar lūgumu nodrošināt lietderīgu un efektīvu valsts piešķirto līdzekļu izlietojumu - lai veicinātu latviešu mūzikas pieprasījumu.

Centrāltirgus atsakās no apsardzes firmas, lai veidotu savu 50 apsargu kolektīvu

Rīgas Centrāltirgus pērn atteicies no apsardzes firmu pakalpojumiem, lai veidotu savu piecdesmit apsargu kolektīvu, vēsta raidījums Nekā personīga svētdien, 26.martā. Savukārt Latvijas apsardzes kompāniju asociācijas valdes priekšsēdētājs Arnis Vērzemnieks teica, ka Centrāltirgus vadības lēmums veidot savu apsardzes dienestu ir neloģisks un pretējs tirgus tendencēm.

Krievijā aiztur Navaļniju un simtiem citu protestētāju

Vadošais Krievijas opozīcijas aktīvists Aleksejs Navaļnijs aizturēts viņa rīkotā gājienā Maskavā, kas vērsts pret korupciju valstī.

Raidījums: Jaunais TV3 un LNT īpašnieks, visticamāk, drīz vien kanālus pārdos tālāk

Nākamais televīzijas kanālu TV3 un LNT un īpašnieks Amerikas Savienotās Valsts privātā kapitāla investīciju uzņēmums Providence Equity Partners pēc laika šos kanālus atkal pārdos, secināts Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Latvijā startup ideju realizācijai pieejami 15 miljoni eiro no ERAF fonda

Attīstības finanšu institūcija Altum pirmo reizi Latvijā ir izsludinājusi akcelerācijas fondu pārvaldnieku atlasi, kuros agrīnas stadijas uzņēmumi varēs saņemt, tā saucamo, «gudro naudu» jeb investīciju atbalstu līdz pat 250 tūkstošiem eiro idejas realizācijai, kā arī konsultācijas un mentoringu, vēsta uzņēmumā.

Providus/Delna saskata valsts sagrābšanas pazīmes KNAB priekšnieka izdienas pensijas atbalstīšanā

Saeimas lēmumā atbalstīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka izdienas pensijas likuma grozījumus ir saskatāmas valsts sagrābšanas pazīmes, uzskata domnīca Providus un Sabiedrība par atklātību Delna, 2017.gada februārī turpinot Saeimas darba monitoringu.

Bildēs: Baltkrievijā apcietina vairākus simtus protestētāju

Baltkrievijā apcietināti vairāki simti cilvēku, kuri aizvadītajā nedēļās nogalē Minskā un citās pilsētās piedalījušies protesta akcijās.

Andris Gobiņš: Ideja par «vairāku ātrumu» attīstību Eiropā neatbilst Latvijas interesēm

Eiropas Savienības dalībvalstu parakstītajā Romas deklarācijā ietvertā ideja par «vairāku ātrumu» Eiropu neatbilst Latvijas interesēm, pauž Eiropas kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš.

Latvijas Dzelzceļš darbinieks apcietināts par spiegošanu

2017.gada 23.martā Zemgales tiesas apgabala prokuratūras prokurore saukusi pie kriminālatbildības Latvijas Dzelzceļš darbinieku par Krimināllikuma 85.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu.

Šonedēļ gaidāmi laika apstākļu kontrasti

Pēdējā marta nedēļā Latvijā būs vērojami laika apstākļu kontrasti - lietainu un drēgnu laiku nedēļas vidū nomainīs ievērojami siltāks laiks nedēļas nogalē,vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Nedēļa Lietuvā. Ārlietu ministrs noraida Lukašenko pārmetumus

Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs noraidījis kā izdomājumus Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko izteikumus, ka Lietuvā, iespējams, apmācīti bruņoti provokatori.

BNN nedēļas apkopojums: 5G Latvijā. Cīņa pret Lembergu. Ārējās tirdzniecības bilances deficīts Igaunijā

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.