bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 22.10.2017 | Vārda dienas: Irīda, Īrisa
LatviaLatvija

Pierobežas iedzīvotāji Latgalē zina, kas ir Putins, bet nezina Bērziņu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

BNN, Baltic news, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Valsts prezidents Andris Bērziņš

Tas, kas šobrīd notiek Ukrainā, kur Krievija mēģina atšķelt Krimu, lielā mērā ir iespējams arī tāpēc, ka Krimas apgabals jau ilgstoši atradies masivizētā Kremļa kontrolēto televīzijas kanālu ietekmē. Baisais piemērs atkal ir aktualizējis tematu par līdzīgu situāciju pie mums Latgalē.

Uz jumta antenu mežs un pie katra loga satelītšķīvis – visi uztvērēji pavērsti Krievijas un Baltkrievijas virzienā un, nemaksājot ne santīma, par velti uztver kaimiņvalstis. Tā ir raksturīga aina Latvijas pierobežā, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.

Gadiem ilgi baroti tikai ar Putina un Lukašenko cenzēto informāciju, cilvēki to uztver par baltu patiesību. Par to, ka tas ir nopietns drauds mūsu valsts drošībai, runāts jau gadiem ilgi.

«Mūsu valsts par to nerūpējas. Un es domāju – pašvaldība var ar pieri skriet sienā, var to patriotismu skolā sludināt, rīkot pasākumus, bet, ja no valsts puses nav kustības, nu tad atvainojiet, mēs to situāciju nevaram šeit izglābt,» tā pirms četriem gadiem raidījumam izteicies Dagdas novada pašvaldības priekšsēdētājs Viktors Stikuts.

Toreiz Latgalē pazīstamais politiķis, sociālais darbinieks un vienkārši Latvijas patriots Andris Badūns rakstīja vēstuli Drošības policijai ar aicinājumu neļaut krievu un baltkrievu propagandai pilnībā pārņemt valsts pierobežas rajonus.

Toreiz Drošības policija viņu uzslavēja par valstisku pozīciju, bet atbildīgo Saeimas komisiju politiķi – Ingrīda Circene un Māris Kučinskis solīja rīkoties.

Pēc četriem gadiem raidījums nolēmis pārliecināties, ko Latvijas valsts ir darījusi, lai aizstāvētu nacionālās intereses pierobežā un vai televīzijas ekrānos iedzīvotāji joprojām vairāk redz to, ko raida no Minskas un Maskavas, nevis no mūsu pašu galvaspilsētas.

Tie, kas var atļauties dekoderi, kā arī tie, kuri var atļauties maksāt par satelītu vai kabeļu piedāvājumu, ir apmierināti. Tomēr šie pozitīvie piemēri ir drīzāk izņēmums. Pašvaldībā skaidro, ka šobrīd Latvijas kanālus skatās vēl mazāks skaits, nekā pirms četriem gadiem, jo tagad Latviju var uztvert tikai par maksu, bet Krieviju un Baltkrieviju – par velti.

«Varbūt, ka valdībai tomēr kaut kādā veidā būtu jāpieiet pie šīs pierobežas problēmas un tieši mūsu novads ir tas, kam visgarākā robeža ar Baltkrieviju. Kaut gan ja tā padomā, tad Baltkrievijā vispār kādi 10 km ir bez jebkādas dzīvības no mūsu puses, tad iedomājieties, cik viņiem ir spēcīgs tas signāls, kas pa visiem mežiem atnāk pie mums un mēs tomēr viņu redzam ļoti lielā teritorijā,» teic Dagdas novada domes priekšsēdētāja Sandra Viškure.

Šis signāls ir vienīgais ziņu avots un iepriecinājums Elizabetei Strodei. Dekoderu Latvijas programmām viņa nevar atļauties. Lai arī latviete, televīzijas dēļ dzimto valodu esot jau aizmirsusi. Viņas antena Rīgu neuztvēra arī pirms četriem gadiem. Vienubrīd esot solīts par velti piešķirt dekoderu, bet nekā. Vienīgā saikne ar Latvijas politiku ir nupat Rīgas mēra atsūtītais apsveikums 8.martā. Naina Maslova, krieviete atzīst, ka gribētu redzēt Latvijas kanālus, ja vien būtu dekoders. Pirms četriem gadiem un arī tagad var konstatēt to pašu – tie, kuri pārsvarā skatās krievu kanālus, atbalsta arī Krievijas un Baltkrievijas politiku.

Vaicāti, vai zina, kurš tagad ir Latvijas prezidents, Dagdas iedzīvotāji atbild: «Kā lai es zinu?», «Tiešām aizmirsu…» un «Zatlers. Oi! Ne Zatlers, bet kā viņu… Bērziņš. Pēc izskata viņu zinu, zinu, ka viņš ir miljonārs».

Uzlabot piekļuvi Latvijas informācijai pirms četriem gadiem solījušais Māris Kučinskis tagad no Saeimas izbalsots, bet Ingrīda Circene no televīzijas problēmām pārslēgusies uz veselības jomu.

Daļa latviešu Latgalē atzīst, ka pozīcijas jau ir zaudētas un kaut ko grozīt tagad jau ir par vēlu. Taču optimistiskākie Latvijas patrioti šeit joprojām cer, ka Rīgā beidzot sapratīs, ka piekļuve nacionāliem kanāliem pierobežā nav lieta, uz ko drīkst taupīt.

«Vajag piedāvāt visiem mūsu iedzīvotājiem – pilsoņiem, nepilsoņiem maksimāli pareizu, maksimāli patiesu informāciju par to, kas notiek pasaulē, kas notiek tepat pie mums Latvijā , tepat Latgalē un saprotamā valodā, dzimtajās valodās, lai viņi to uztver un saprot,» norāda Dagdas pansionāta vadītājs Andris Badūns.

102.000.102.6847


Pievienot komentāru

  1. doma teica:

    varbūt beidzot tur augšā sapratīs, ka bija kļūda noslēgt tādus kanālus kā TV3 un LNT? ja jau tāds lēmums tika pieņemts, valstij vajadzēja uzņemties atbildību un izdalīt trūcīgajiem dekoderus vai ko nu tur vajag, lai tos redzētu. jo tie bija vienīgie, ko Latvijas krievi no LV kanālu piedāvājuma skatījās

    +1 0 -1 0

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro, paredz Zemkopības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts, kas iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Latvijas delegācijas vadītāja: Starptautisko tiesību pamatvērtība ir cilvēks

Starptautisko tiesību lielākā vērtība ir cilvēks, tā neaizskaramais gods un cieņa. Šo un citu Eiropas vērtību kvalitatīva aizsardzība ir nesaraujami saistīta ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu kvalitāti, kuras pamatā ir tiesnešu profesionalitāte, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere.

VID piemēro nodokļu atbalsta kārtību par kopējo summu 7,06 miljoniem

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, VID saņemti jau 3 342 pieteikumi. Uz šī gada 19.oktobri pieņemti 1 181 lēmums par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 7 062 601,45 eiro, ziņo Valsts ieņēmumu dienests.

Profesors: Atņemot naudu zinātnei, valsts «šauj sev kājā»

Šobrīd publiskajā telpā būtiski aktualizējies jautājums par nepietiekamo finansējumu zinātnei. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis visai skarbi raksturojis situāciju: Latvija melojusi Eiropas Savienībai un Eiropas Komisijai par to, ka 2020.gadā finansējums zinātnei mūsu valstī sasniegs 1,5% no valsts iekšzemes kopprodukta.

Krāpšanās iespēju novēršanai veiks OIK saņēmēju auditu

Ekonomikas ministrija veiks obligātās iepirkuma komponentes saņēmēju auditu un ar jaunu regulējumu centīsies izskaust krāpniecības iespējas, informē ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Igaunijā celtnieku algu kāpums – galvenais celtniecības cenu indeksa virzītājs

Celtniecības cenu indekss Igaunijā 2017.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar periodu no aprīļa līdz jūnijam, kāpis par 0,9%, un par 1,7%, ja salīdzina ar pērnā gada trešo ceturksni, tā aplēsuši igauņu statistiķi.

Rail Baltic iepirkumi turpmāk tiks apstrādāti Elektronisko iepirkumu sistēmā

Līdz ar izmaiņām Latvijas Republikas Publisko iepirkumu likumā visi turpmākie RB RAIL AS administrētie Rail Baltica iepirkumi tiks apstrādāti, izmantojot bezmaksas elektronisko informācijas sistēmu un tās e-konkursu apakšsistēmu.

Latvijas budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro

Vispārējās valdības budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro jeb 0,04 % no iekšzemes kopprodukta. Tikmēr vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds gada beigās bija 10 091,6 milj. eiro jeb 40,6 % no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tartu atkāpjas mēra vietnieki, kuri aizturēti par iespējamu kukuļņemšanu

Igaunijas otrajā lielākajā pilsētā Tartu no mēra vietnieku amatiem atkāpušies Artjoms Suvorovs un Valvo Semilarskis, kuri šonedēļ aizturēti uz aizdomu pamata par kukuļņemšanu.

Vienota ostu tīkla izveidē Latvijā plānots ieguldīt 5,9 miljonus eiro

Rīgas plānošanas reģiona un Kurzemes plānošanas reģiona ostās tiek uzsākts nozīmīgs tūrisma projekts, kura mērķis ir izveidot vienotu jahtu ostu tīklu Latvijā un Igaunijā ar kvalitatīviem pakalpojumiem, kas ļautu nākotnē attīstīt burāšanas tūrismu un piesaistīt ārvalstu burātājus no Skandināvijas un citām valstīm.

Eksperte: Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels «izdegšanas» risks

Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels izdegšanas risks, intervijā Latvijas Radio sacījusi kādreizējā domnīcas Providus direktore, pilsoniskās sabiedrības eksperte Dace Akule.

Vides piesārņojums pasaulē saistīts ar katru sesto priekšlaicīgas nāves gadījumu

Vides piesārņojums 2015.gadā bijis saistīts ar kopumā deviņiem miljoniem priekšlaicīgas nāves gadījumu, secināts pētījumā, kas kā divus cilvēka veselībai kaitīgākos vides piesārņojuma veidus izcēlis kaitīgu vielu klātbūni gaisā un ūdenī.

Pasaules akciju tirgi izjutuši spiedienu

Pasaules akciju tirgi ceturtdien, 19.oktobrī, izjutuši spiedienu, Volstrītā apsīkstot šonedēļ pieredzētajam akciju cenu pieaugumam, bet biržas Eiropā saskārās ar krīzi Katalonijā.

Producents: Kinoindustrijā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku

Latvijā pēdējos gados sākusi veidoties kinoindustrija, un īpaši priecē tas, ka tajā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku, intervijā sacījis režisors un producents, kompānijas Film Angels Productions pārstāvis Jānis Kalējs.

Autovadītājiem jābūt īpaši uzmanīgiem, drīzumā uz ceļiem gaidāms «melnais ledus»

Autovadītājiem jābūt īpaši vērīgiem uz autoceļa un jāpielāgo braukšanas paradumus, ņemot vērā laika apstākļus un ceļa seguma īpašības. Meteorologi prognozē, ka jau šajās brīvdienās naktīs gaisa temperatūra var pazemināties zem nulles, kas nozīmē, ka no rīta autoceļi vietām var būt apledojuši un slideni.

Infektoloģe: Gripa nogalina bioloģiski trauslākos, tostarp bērnus un grūtnieces

Gripa ir bērnu un jaunu pieaugušo infekcija, taču tā nogalina bioloģiski trauslākos, pauž Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu vakcinācijas centra vadītāja infektoloģe Dace Zavadska.

Atvieglo investoru darbību starp Latviju un Vjetnamu

Parakstīts Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokols.

Maltas žurnāliste nogalināta ar «tālvadības ierīces detonētu» spridzekli

Maltas amatpersonas pavēstījušas, ka atklāts – žurnāliste Dafne Karuana Galicija nonāvēta, automašīnā, kurā viņa braukusi, palaižot spridzekli ar tālvadības ierīci.

Tuvākajās dienās ieplūdīs aukstāks gaiss, bet nokrišņu būs maz

Kaut arī tuvākajās dienās virs Latvijas dominēs augsta spiediena atzars, tomēr sestdien, 21.oktobrī, Latvijas dienvidu rajonos ir sagaidāmi īslaicīgi nokrišņi ciklona darbības rezultātā virs Polijas teritorijas. Jau tuvākajās dienās Latvijā ieplūdīs aukstākas gaisa masas un, gan dienām, gan naktīm kļūstot vēsākām, iespējams jau nākamnedēļ atsevišķās vietās sagaidīsim pirmo sniegu, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Kučinskis: Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus

Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus, ceturtdien, 19.oktobrī, tikšanās laikā ar Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru sacījis Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Farmaceite: Viltīgā osteoporoze - nešķiro ne vecumu, ne dzimumu

Kaulu trauslums, biežas traumas un nepilnvērtīgs uzturs, kā arī mazkustīgs dzīvesveids ir ideāla vide, lai veidotos pirmie aizmetņi nopietnām kaulu un locītavu saslimšanām. Tā kā mūsdienās šī problēma kļūst arvien aktuālāka, arī farmaceitiem bieži tiek uzdoti jautājumi saistībā ar kaulu sāpēm, norāda Euroaptiekas farmaceite Daina Bulmeistere.

Barometrs: Nepietiekams materiālais stāvoklis liedz ģimenes pieaugumu

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vēlamais bērnu skaits ģimenē būtu vismaz trīs, bet realitātē vismaz pagaidām visbiežāk ģimenēs ir divi bērni un mazāk. Par iemeslu visbiežāk atzīts nepietiekams materiālais stāvoklis, liecina Baltic International Bank Latvijas barometra aptauja. 

Skandināvi pārpērk tūrisma uzņēmumu Lietuvā, gaidāmas pārmaiņas arī Latvijā

Nīderlandes tiešsaistes ceļojumu organizācija Otravo paplašinās un iegādājas lietuviešu tiešsaistes ceļojumu aģentūru Interno Partneris, tādā veidā piesakot sevi Baltijas tirgū.

Zviedrijas ārlietu ministre: seksuāla uzmākšanās pastāv arī politiskā līmenī

Zviedrijas ārlietu ministre paudusi atbalstu aktuālai sociālo mediju kampaņai, kas pievērš uzmanību seksuālas izmantošanas un uzmākšanās gadījumiem visā pasaulē un aicinājusi arī poltiķus Zviedrijā pievērsties šīs problēmas risināšanai.

DB: Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki

Jau vairāk nekā desmit gadus Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki, vēsta laikraksta Dienas Bizness izdotais ikgadējais žurnāls 100 Latvijas lielākie pelnītāji.