bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 20.01.2018 | Vārda dienas: Aļģirds, Orests, Oļģerts, Alģis
LatviaLatvija

Pierobežas iedzīvotāji Latgalē zina, kas ir Putins, bet nezina Bērziņu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

BNN, Baltic news, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Valsts prezidents Andris Bērziņš

Tas, kas šobrīd notiek Ukrainā, kur Krievija mēģina atšķelt Krimu, lielā mērā ir iespējams arī tāpēc, ka Krimas apgabals jau ilgstoši atradies masivizētā Kremļa kontrolēto televīzijas kanālu ietekmē. Baisais piemērs atkal ir aktualizējis tematu par līdzīgu situāciju pie mums Latgalē.

Uz jumta antenu mežs un pie katra loga satelītšķīvis – visi uztvērēji pavērsti Krievijas un Baltkrievijas virzienā un, nemaksājot ne santīma, par velti uztver kaimiņvalstis. Tā ir raksturīga aina Latvijas pierobežā, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.

Gadiem ilgi baroti tikai ar Putina un Lukašenko cenzēto informāciju, cilvēki to uztver par baltu patiesību. Par to, ka tas ir nopietns drauds mūsu valsts drošībai, runāts jau gadiem ilgi.

«Mūsu valsts par to nerūpējas. Un es domāju – pašvaldība var ar pieri skriet sienā, var to patriotismu skolā sludināt, rīkot pasākumus, bet, ja no valsts puses nav kustības, nu tad atvainojiet, mēs to situāciju nevaram šeit izglābt,» tā pirms četriem gadiem raidījumam izteicies Dagdas novada pašvaldības priekšsēdētājs Viktors Stikuts.

Toreiz Latgalē pazīstamais politiķis, sociālais darbinieks un vienkārši Latvijas patriots Andris Badūns rakstīja vēstuli Drošības policijai ar aicinājumu neļaut krievu un baltkrievu propagandai pilnībā pārņemt valsts pierobežas rajonus.

Toreiz Drošības policija viņu uzslavēja par valstisku pozīciju, bet atbildīgo Saeimas komisiju politiķi – Ingrīda Circene un Māris Kučinskis solīja rīkoties.

Pēc četriem gadiem raidījums nolēmis pārliecināties, ko Latvijas valsts ir darījusi, lai aizstāvētu nacionālās intereses pierobežā un vai televīzijas ekrānos iedzīvotāji joprojām vairāk redz to, ko raida no Minskas un Maskavas, nevis no mūsu pašu galvaspilsētas.

Tie, kas var atļauties dekoderi, kā arī tie, kuri var atļauties maksāt par satelītu vai kabeļu piedāvājumu, ir apmierināti. Tomēr šie pozitīvie piemēri ir drīzāk izņēmums. Pašvaldībā skaidro, ka šobrīd Latvijas kanālus skatās vēl mazāks skaits, nekā pirms četriem gadiem, jo tagad Latviju var uztvert tikai par maksu, bet Krieviju un Baltkrieviju – par velti.

«Varbūt, ka valdībai tomēr kaut kādā veidā būtu jāpieiet pie šīs pierobežas problēmas un tieši mūsu novads ir tas, kam visgarākā robeža ar Baltkrieviju. Kaut gan ja tā padomā, tad Baltkrievijā vispār kādi 10 km ir bez jebkādas dzīvības no mūsu puses, tad iedomājieties, cik viņiem ir spēcīgs tas signāls, kas pa visiem mežiem atnāk pie mums un mēs tomēr viņu redzam ļoti lielā teritorijā,» teic Dagdas novada domes priekšsēdētāja Sandra Viškure.

Šis signāls ir vienīgais ziņu avots un iepriecinājums Elizabetei Strodei. Dekoderu Latvijas programmām viņa nevar atļauties. Lai arī latviete, televīzijas dēļ dzimto valodu esot jau aizmirsusi. Viņas antena Rīgu neuztvēra arī pirms četriem gadiem. Vienubrīd esot solīts par velti piešķirt dekoderu, bet nekā. Vienīgā saikne ar Latvijas politiku ir nupat Rīgas mēra atsūtītais apsveikums 8.martā. Naina Maslova, krieviete atzīst, ka gribētu redzēt Latvijas kanālus, ja vien būtu dekoders. Pirms četriem gadiem un arī tagad var konstatēt to pašu – tie, kuri pārsvarā skatās krievu kanālus, atbalsta arī Krievijas un Baltkrievijas politiku.

Vaicāti, vai zina, kurš tagad ir Latvijas prezidents, Dagdas iedzīvotāji atbild: «Kā lai es zinu?», «Tiešām aizmirsu…» un «Zatlers. Oi! Ne Zatlers, bet kā viņu… Bērziņš. Pēc izskata viņu zinu, zinu, ka viņš ir miljonārs».

Uzlabot piekļuvi Latvijas informācijai pirms četriem gadiem solījušais Māris Kučinskis tagad no Saeimas izbalsots, bet Ingrīda Circene no televīzijas problēmām pārslēgusies uz veselības jomu.

Daļa latviešu Latgalē atzīst, ka pozīcijas jau ir zaudētas un kaut ko grozīt tagad jau ir par vēlu. Taču optimistiskākie Latvijas patrioti šeit joprojām cer, ka Rīgā beidzot sapratīs, ka piekļuve nacionāliem kanāliem pierobežā nav lieta, uz ko drīkst taupīt.

«Vajag piedāvāt visiem mūsu iedzīvotājiem – pilsoņiem, nepilsoņiem maksimāli pareizu, maksimāli patiesu informāciju par to, kas notiek pasaulē, kas notiek tepat pie mums Latvijā , tepat Latgalē un saprotamā valodā, dzimtajās valodās, lai viņi to uztver un saprot,» norāda Dagdas pansionāta vadītājs Andris Badūns.

102.000.102.6847


Pievienot komentāru

  1. doma teica:

    varbūt beidzot tur augšā sapratīs, ka bija kļūda noslēgt tādus kanālus kā TV3 un LNT? ja jau tāds lēmums tika pieņemts, valstij vajadzēja uzņemties atbildību un izdalīt trūcīgajiem dekoderus vai ko nu tur vajag, lai tos redzētu. jo tie bija vienīgie, ko Latvijas krievi no LV kanālu piedāvājuma skatījās

    +1 0 -1 0

Čigāne: Izaugsmes laiks ir īstais brīdis reformām

Strukturālās reformas Latvijā jāveic bez liekas kavēšanās. Latvijai jāieklausās Eiropas Komisijas rekomendācijās un tās jāīsteno jau tagad, piektdien, 19.janvārī, pēc sēdes uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Pieaudzis policijas lēmumu skaits par varmākas nošķiršanu no upura

Pērn Valsts policija pieņēma 695 lēmumus par varmākas nošķiršanu no upura, kas ir par gandrīz četrām reizēm vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika pieņemti 184 šādi lēmumi, informē policijas pārstāve Kristīne Lāce-Štrodaha.

Mūrniece: Satversmes tiesas autoritāte var veicināt nepieciešamās reformas

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsver Satversmes tiesas autoritātes nozīmi tiesu sistēmai nepieciešamo reformu īstenošanā un uzticamības vairošanā. Turklāt diskusijas dalībnieki atzinuši, ka Satversmes tiesas un Saeimas sadarbība ir bijusi laba.

Lursoft: Pērn uzņēmumiem piemēroto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%

Pagājušajā gadā juridiskām personām reģistrēti 13 779 jauni nodrošinājumi un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pērn reģistrēto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Latvenergo krimināllietā vairāki apsūdzētie varēs neapmeklēt sēdes

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien, 19.janvārī, sākot skatīt apjomīgo Latvenergo kukuļošanas pamata krimināllietu pret 12 apsūdzētajiem, atļāva vairākiem no viņiem uz turpmākajām tiesas sēdēm neierasties.

Apdrošinātājs: Divkāršojies atlīdzību skaits par ziemas sporta veidos gūtajām traumām

Pēdējo trīs gadu laikā atlīdzību skaits par traumām, kas gūtas, nodarbojoties ar ziemas sporta aktivitātēm, palielinājies vairāk nekā divas reizes, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta dati.

VUGD atgādina: Šobrīd atrasties uz ledus ir ļoti bīstami

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina ikvienam, ka ziemas periodā ielūzt ledū un noslīkst ne tikai makšķernieki, bet arī cilvēki, kas, piemēram, pastaigājas vai slidinās pa ledu. Tāpēc VUGD aicina iedzīvotājus nedoties uz ledus, jo tas ir bīstami un var apdraudēt cilvēka veselību un dzīvību.

Ukrainas lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, uzskata FM

Ukrainas 2017.gada pēdējās dienās pieņemtais lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, norāda Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

KP: Iepirkumu rīkotāji var visātrāk pamanīt karteļu pazīmes

Konkurences padome vērš uzmanību uz iepirkumu rīkotāju iespējām pirmajiem pamanīt aizdomīgas sakritības pretendentu piedāvājumos, kas var liecināt par iespējamām uzņēmumu aizliegtām vienošanām. Šādos gadījumos iepirkumu rīkotājiem ir būtiski nepalikt vienaldzīgiem, bet gan par sakritībām ziņot KP.

Lielu izmaksu dēļ mākslīgā ledus slidotavu Bauskā šogad neierīkos

Mākslīgā ledus slidotava, kas Bauskā darbojās pagājušajā ziemā, šogad pilsētā lielu izmaksu dēļ netiks ierīkota.

Alkohola pārdevējus Igaunijā pārbaudīs mazie «policisti»

Lai atrastu pārdevējus, kuri nepilngadīgajiem nelikumīgi pārdod alkoholu vai tabakas izstrādājumus, policija Igaunijā turpmāk drīkstēs darbā iesaistīt nepilngadīgos, kuru uzdevums būs mēģināt nopirkt neatļautās preces.

Patēriņam Latvijā nodoto cigarešu skaits pērn 11 mēnešos samazinājies par 1,4%

Pagājušā gada 11 mēnešos patēriņam Latvijā kopumā nodoti 1,757 miljardi cigarešu, kas ir par 25,642 miljoniem cigarešu jeb 1,4% mazāk nekā 2016.gada 11 mēnešos.

PVD: Biodrošības prasībām Latvijā neatbilst 5-6% mājas cūku novietņu

 Biodrošības prasībām patlaban neatbilst 5-6% no kopējā mājas cūku novietņu skaita Latvijā un tas nozīmē, ka vairums cūkkopju attiecīgās prasības ievēro, norāda Pārtikas un veterinārā dienesta Novietņu uzraudzības daļas vadītāja Maija Irbe.

Ekonomists: Svarīgākajai reformai jānotiek cilvēku galvās

«No biznesa skolā mācītajām psiholoģijas gudrībām man vislabāk palikusi prātā iekšējās/ārējās kontroles punkta ideja. Ir cilvēki, kuri tic, ka viņi paši nosaka savu likteni, un ir tādi, kuri domā, ka to nosaka ārēji spēki. Man ir ļoti lielas aizdomas, ka Latvijā cilvēki savas veiksmes vai neveiksmes izskaidro ar ārējiem apstākļiem daudz lielākā mērā nekā Šveicē vai citā ilgāk brīvību baudījušā valstī,» komentē Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Valsts kontroliere: Budžeta plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā

Latvijas valsts un pašvaldību budžetu plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā, Rīta panorāmā pauž Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa.

Pērn 11 mēnešos Latvijā saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu

Pērnā gada 11 mēnešos Latvijā saražoti 51,52 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2016.gada 11 mēnešiem, pērn saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu, liecina VID apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Sola lielākas algas strādājošajiem un atbalstu Latvijas rūpniecībai

«Ekonomikas ministrijas prioritātes 2018.gadā ir lielākas algas strādājošajiem un atbalsts Latvijas rūpniecībai. Latvijas simtgades gadā ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir jāsajūt gan valsts, gan savas personīgās labklājības celšanās,» sola ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. 

Tallinas-Helsinku tuneļa iecerei trūkst ambīciju, tā «Dusmīgo putnu» izstrādātājs

Kamēr Somija un Igaunija kaļ plānus zemūdens tunelim starp Tallinu un Helsinkiem, ko varētu īstenot 2030.gados, somu datorspēļu veidotājs Tallinā iepazīstinājis ar ieceri, kas paredz šādu būvi pabeigt jau 2024.gadā.

Skycop: Aviopasažieriem ir tiesības zināt, kas slēpjas aiz iemesla «ārkārtas apstākļi»

Patērētāju uzraudzības biedrības Wich? datu analīze atklāj, ka Lielbritānijā vidēji katrs ceturtais lidojums, kas sasniedz savu galamērķi, ir kavējies. «Ārkārtas apstākļi» kļuvuši par aviosabiedrību iecienītāko attaisnojumu, lai izvairītos no kompensāciju izmaksāšanas, taču patiesā kavēšanās iemesls esot citādāks

Ždanoka biedē krievvalodīgos vēlētājus teju zem Kubas revolūcijas saukļiem

Politiķe Tatjana Ždanoka, atgriežoties Latvijas politikā, plāno organizēt spēcīgu pilsonisko pretošanos iecerētajām izglītības reformām, cilvēkus pulcējos zem saukļiem Tagad vai nekad vai Tēvzeme vai nāve, kas izmantots Kubas revolūcijā.

ASV biržu indeksi krītas pēc bažām par valdības darba apturēšanu

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi ceturtdien, 18.janvārī, kritās un saruka arī ASV dolāra vērtība, jo investoru noskaņojumu ietekmēja bažas par iespējamu ASV valdības darba apturēšanu.

Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu ieviest maksu tikai par receptes izrakstīšanu

Veselības ministre Anda Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu piemērot samaksu tikai par receptes izrakstīšanu, bet varētu rosināt diskusiju par attālinātās konsultācijas apmaksu.

Latvenergo: Pēdējos trīs gados elektroenerģijas cena kritusies par 30%

Pēdējos gados Latvijā ir strauji kritusies elektroenerģijas cena. No 2014. līdz 2017.gadam vidējā elektrības cena Nord Pool biržā ir kritusies par 30%, ļaujot samazināt galalietotāju izmaksas, vēsta AS Latvenergo.

«Agresorvalsts» Krievija: Ukraina «aprok» Minskas nolīgumus par konflikta izbeigšanu

Saistībā ar Ukrainas austrumos notiekošo karu tās Augstākā rada pieņēmusi Donbasa reintegrācijas likumprojektu, kur Krievija atzīta par agresorvalsti, uz ko Maskava atbildējusi, ka Ukraina šādi vēršas pret Minskas miera nolīgumiem.

EY pētījums: Par komercbanku prioritātēm pasaulē kļūst kiberdrošība

Gada laikā banku prioritātes mainījušās no reputācijas un darbības risku vadības uz datu drošības jautājumiem, secina Jaunākais EY banku nozares vispasaules pētījums EY Global Banking Outlook 2018.