bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 17.01.2018 | Vārda dienas: Tenis, Dravis
LatviaLatvija

Pirmo reizi vairāku gadu laikā krities kolektīvās iepirkšanās lapu apgrozījums

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU Pagājušajā gadā Latvijas iedzīvotāji, izmantojot kolektīvās iepirkšanās kuponu lapas, ir iegādājušies 1,235 miljonus preču un pakalpojumu par kopējo vērtību 23,2 miljoni eiro. Pirmo reizi vairāku gadu laikā Latvijas kolektīvās iepirkšanās lapu apgrozījums ir krities – pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2014.gadu, kritums ir par 12%.

Tajā pašā laikā ir pieaudzis uz pārdošanu izlikto kuponu kopējais skaits un tirgū ir parādījušies jauni «spēlētāji», tādējādi pastiprinot sīvo konkurenci šajā nozarē, liecina Preču un pakalpojumu cenu salīdzināšanas portāla Gudriem.lv veiktais pētījums.

Kuponi, kas piedāvā ceļošanas iespējas uz ārzemēm, pa Baltijas valstīm un Latvijā, ir virziens, kurš jau vairākus gadus nosaka kopējās tendences kuponu biznesā. Trīs gadus pēc kārtas tieši šīs kategorijas kuponi ir radījuši lielāko naudas apgrozījumu kolektīvās iepirkšanās nozarē un pēc šī rādītāja ieņem pirmo vietu. Ja pērn Latvijas iedzīvotāji ceļojumiem ir iztērējuši desmit miljonus eiro, tad šogad tie ir 9,23 miljoni eiro. Ņemot vērā to, ka kopējais pārdoto kuponu apgrozījums ir krities par 12%, tad, salīdzinot ar aizpagājušo gadu, apgrozījums no ceļojumu kuponiem ir krities tikai par 8%.

Otrajā vietā, tāpat kā aizpagājušajā gadā, ir kuponi, kuri piedāvā apģērbu un aksesuārus. To iegādei iedzīvotāji ir iztērējuši 3,35 miljonus eiro. Ja salīdzina ar aizpagājušo gadu, tad pārdoto kuponu pieaugums ir gandrīz dubultojies, ņemot vērā, to, ka 2014.gadā pircēji, izmantojot kuponu lapas, apģērbiem iztērēja 1,9 miljonus eiro. Trešajā vietā ir preces mājai un dārzam (2015.gadā ir iztērēti 1,66 miljoni eiro, 2014.gadā – 1,8.miljoni eiro). Tālāk seko kuponi, kas piedāvā atpūtas un izklaides iespējas (1,18 miljoni eiro) un veselības pakalpojumus (999 tūkstoši eiro).

Salīdzinot ar 2014. gadu, populārāko kuponu top-5 praktiski nav mainījies, taču topā vairs neietilpst kuponi, kuri piedāvā sejas procedūras. Ja 2014. gadā iedzīvotāji šim mērķim iztērēja 1.19 miljoni eiro, tad 2015.gadā tikai 409 tūkstošus eiro. Rādītāji ir samazinājušies vairāk nekā divas reizes.

Ir parādījusies jauna preču kategorija, kurai agrāk praktiski nebija apgrozījuma. Tās ir preces kategorijā 18+. Pagājušajā gadā iedzīvotāji šīm precēm ir iztērējuši 72 tūkstošus eiro. Kā arī ir vērts pieminēt suši pārdošanas apjomu pieaugumu, kāds ir bijis, izmantojot kuponu lapas. Pagājušajā gadā iedzīvotāji, iegādājoties suši, ir iztērējuši 203 tūkstošus eiro. Piemēram, picu un kebabu pieprasījums Latvijas iedzīvotāju vidū ir mazāks – gada laikā tiem ir iztērēti tikai 77 tūkstoši eiro.

Balstoties uz apkopotajiem statistikas datiem, varam izdalīt dažas galvenās tendences, kuras ir raksturīgas kolektīvas iepirkšanās tirgum Latvijā – datus komentē Gudriem.lv pārstāve Kristīne Gema: «Pirmkārt, neskatoties uz to, ka kaut arī nedaudz, tomēr ir samazinājies kopējais tirgus apgrozījums, mēs tomēr varam novērot pārdošanā izlikto kuponu kopējā skaita palielināšanos. Salīdzinājumā ar 2014.gadu, 2015.gadā pārdošanā izlikto kuponu skaits ir palielinājies par 7650 vienībām. Tajā pašā laikā, pērn, salīdzinājumā ar aizpagājušo gadu, šīs nozares spēlētāji kopumā ir pārdevuši par 221 tūkstoti mazāk kuponu. To var izskaidrot ar piesātinājumu tirgū, kas pēdējo 3 – 4 gadu laikā ir strauji audzis.

Bez tam, mēs noteikti redzam, ka ir palielinājusies konkurence, kas ir novedusi gan pie kolektīvās iepirkšanās kompāniju, gan pie kuponu skaita pieauguma. Un šī ir otrā tendence, kas liecina, ka nozare vēl attīstīsies un meklēs jaunas nišas un klientus. Pagājušajā gadā Latvijā ienāca daži lieli «spēlētāji», ar individuālu specializāciju. Par to, ka kuponu lapas agrāk vai vēlāk sāks specializēties uz noteikta veida kuponiem un sašaurinās savu darbības loku, mēs runājām jau pirms trim gadiem. To mēs šobrīd redzam un turpmākās tendences turpinās tikai pieaugt. Kā piemēru var minēt, ka Latvijas tirgū darbojas trīs kolektīvās iepirkšanās lapas, kuras piedāvā tikai ceļojuma kuponus. Ir arī vietnes, kuras pārdod tikai rotaslietas vai tikai apģērbu».

Šī gada sākumā kolektīvās iepirkšanās tirgus aktīvo dalībnieku skaits ir apstājies pie skaitā – 25. Ir izveidojušās dažas jaunas kolektīvās iepirkšanās lapas, citas ir pārtraukušas savu darbību un lielā mērā var teikt, ka tirgus ir nostabilizējies ar noteiktu dalībnieku skaitu. Tomēr galvenie četri spēlētāji, kas veido gandrīz 90% no kopējā tirgus, ir tādi portāli kā Cherry un Citylife, Perkamkopa, Zizu un Prieks.

Pēc Gemas prognozēm šogad saglabāsies pagājušā gada tendences. Kuponu tirgus apgrozījums visticamāk paliks tādā pašā līmenī kā pagājušajā gadā. Pie tam kuponu iegādei var mainīties prioritātes.

«Neapšaubāmi ceļojumu kuponi arī šogad būs pirmajās vietās apgrozījumu kopvērtējumā. Tomēr nav izslēgts neliels kritums šajā kategorijā, kas saistīts ar nestabilo situāciju pasaulē. Cilvēki, kā to var novērot, atturas no ceļošanas un tam gaida daudz piemērotāku laiku,» komentē Gema. «Pēc aizvadītajiem pirmajiem diviem 2016.gada mēnešiem var secināt, ka popularitāti gūst kuponi, kas piedāvā SPA rituālus, suši, redzes korekciju un medicīnas pakalpojumus, kā arī preces ar nacionālo simboliku. Ar pārliecību varam prognozēt tieši preču iegādes pieaugumu, izmantojot kolektīvās iegādes kuponu lapas, jo īpaši apģērbu un apavu iegādes pieaugumu. To lielā mērā veicina tādu preču piegādes formu attīstība, kā Omniva, Pakubode un citi.»

Ref: 102.000.102.12345


Pievienot komentāru

Masu protesti Grieķiju neattur no aizdevuma reformu pieņemšanas

Grieķijas parlaments ir pieņēmis apjomīgu reformu kopumu, lai valsts no starptautiskiem aizdevējiem saņemtu nākamos miljardus eiro. Politiķiem pret reformām prasījuši balsot aptuveni 20 000 cilvēku, kuri balsojuma laikā piedalījušies demonstrācijā pie parlamenta.

Eksperts: Kailsals līdz šim vairumam dārza kultūru nevarētu būt vērā ņemami kaitējis

Līdz šim gaisa temperatūra Latvijā nav bijusi tik zema, lai kailsals vairumam dārza kultūru būtu vērā ņemami kaitējis, saka Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centra Augkopības nodaļas vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils.

Brexit: EP deputāti nobažījušies par Apvienotās Karalistes valdības prioritātēm

Eiropas Parlamenta deputāti atzīst, ka Brexit sarunās panākts progress, taču uzsver, ka sarunu sarežģītākā daļa vēl ir priekšā.

Pilnveidos regulējumu attiecībā uz emisiju kvotām un gaisa piesārņojumu

Izmaiņas likumā Par piesārņojumu paredz pienākumu kuģiem katru gadu veikt oglekļa dioksīda emisiju monitoringu un sniegt šo informāciju Eiropas Komisijai un Valsts vides dienestam. Jaunas prasības uzliktas arī degvielas piegādātājiem, un paredzēts, ka viņiem līdz 2020.gadam būs jānodrošina aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas uz vienu enerģijas vienību samazinājums vismaz par 6%.

Ogres novada pašvaldības budžeta tēriņi par teju 21 milj. eiro pārsniegs ieņēmumus

Ogres novada pašvaldības 2018.gada budžeta deficīts būs 20,99 miljoni eiro. Deficītu plānots segt ar 8,07 miljonu eiro pārpalikumu no 2017.gada budžeta un 16,96 miljonu lielu aizņēmumu.

Audžuģimenes saņems lielāku pabalstu

Pašvaldībām ir pienākums izmaksāt lielāku pabalstu par bērna uzturu, kurš ievietots audžuģimenē, pielīdzinot to divkāršam minimālo uzturlīdzekļu apmēram.

Precizēta patentmaksas režīma piemērošanas kārtība un profesiju saraksts

Apstiprinot Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam, valdība lēma pilnveidot arī patentmaksas režīmu un noteikt vienotu patentmaksas apmēru. Tiek plānots atteikties no pārāk detalizēta saimnieciskās darbības veidu sadalījuma, vienkāršot patentmaksu samaksu un piemērot samazinātās patentmaksas režīmu arī personām ar I un II grupas invaliditāti, vēsta Ekonomikas ministrijā.

Pērn ugunsgrēkos gāja bojā 80 cilvēki; mazākais skaits pēdējo gadu laikā

Pērn samazinājies izsaukumu skaits uz ugunsgrēku dzēšanu, bojāgājušo skaits, savukārt palielinājies glābšanas darbu skaits, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apkopotā statistika.

Čehijas prezidentu noskaidros duelī starp Zemanu-Drahošu

Čehijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā vairāk nekā pusi balsu nav spējis savāktcis neviens kandidāts, tādēļ janvāra beigās tiks rīkota balsojuma otrā kārta, kur čehu vēlētājiem būs jāizšķiras, vai atbalstīt pašreizējo eiroskeptisko prezidentu vai tomēr viņa vietā likt proeiropeisku akadēmiķi.

Valsts amatpersona savu amatu drīkstēs savienot ar darbu konsultatīvajā padomē

Valsts amatpersonas savu amatu varēs savienot ar darbu konsultatīvajās padomēs, darba grupās, komisijās, vēsta Saeimas Preses dienests.

Valdība plāno uzlabot antidopinga sistēmu Latvijā

Ministru kabineta sēdē apstiprināts Veselības ministrijas izstrādātais likumprojekts, kas paredz izmaiņas Sporta likumā ar mērķi uzlabot antidopinga sistēmu Latvijā. Grozījumi paredz Latvijas Nacionālās antidopinga padomes izveidi, kas darbotos kā konsultatīva institūcija ar antidopinga jomu saistītu jautājumu risināšanai.

Tikai 12% darbinieku pilnīgi pārzina savas organizācijas IT drošības politiku

Uzņēmumos visā pasaulē joprojām ir novērojams satraucošs informētības trūkums Informācijas tehnoloģijas drošības jautājumos, liecina Kaspersky Lab un B2B International veiktais pētījums.

Organizācija: Latvijā atgriežas daļa valsti pametušo patvēruma meklētāju

Pēdējo mēnešu laikā ir vērojama tendence, ka Latvijā atgriežas daļa to patvēruma meklētāju statusu ieguvušo cilvēku, kuri iepriekš izbrauca no valsts, informē biedrības Patvērums Drošā māja vadītāja Sandra Zalcmane.

Neskatoties uz pagaidu aizliegumu atrasties uz ledus, vecāki ved savus bērnus slidot

Aizvadītās nedēļas nogales svētdienā, 14.janvārī, Rīgas pašvaldības policijas videonovērošanas centra darbinieki caur kameras aci ievēroja, ka uz Uzvaras parka dīķa ledus slido divas personas. Ņemot vērā, ka no 10.janvāra ir spēkā aizliegums atrasties uz Rīgas ūdenstilpnēm, uz notikuma vietu nosūtīta tuvākā Rīgas pašvaldības policijas ekipāža.

Igaunijas pensiju fondi piesardzīgi par Sāremā tilta ieguldījumu ideju

Saistībā ar 500 miljonus eiro vērtu ieceri būvēt maksas tiltu no Igaunijas rietumu krasta līdz valsti lielākajai salai, Sāremā, un pieņēmumu, ka to varētu finansēt no igauņu pensiju fondiem, piesardzīgu attieksmi paudusi banka Swedbank.

Pētījums: cilvēki maldīgi uzskata, ka rīsi, rieksti un banāni ir pilngraudu produkti

Vairākums cilvēku (82%) uzskata, ka ikdienā ir veselīgi uzturā lietot pilngraudu produktus. Taču vienlaikus cilvēki maldīgi domā, ka rīsi, rieksti un banāni ir pilngraudu produkti, liecina Cereal Partners Worldwide veiktais pētījums.

Līdz ar salu uz grants autoceļiem atceļ transporta masas ierobežojumus

Iestājoties ziemai raksturīgiem laika apstākļiem un salam, uz grants autoceļiem tiek atcelti sakarā ar šķīdoni ieviesti autotransporta masas ierobežojumi, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

Novaturas: Vairāk nekā 61 000 Baltijas iedzīvotāju pavadīs vasaras atpūtu ārvalstīs

Tūroperators Baltijas valstīs Novaturas, kas 2018.gadā plāno debitēt Varšavas un Viļņas fondu biržās, ir novērojis rekordlielu klientu aktivitāti, salīdzinot ar iepriekšējā gada rādītājiem.

Aldaris: Bezalkoholiskā alus tirgus 2017.gadā pieaudzis par 9%

AS Aldaris 2017.gadu noslēdzis ar bezalkoholiskā alus kategorijas ievērojamu pieaugumu. Pieprasījums pēc bezalkoholiskā alus pieaudzis visā Latvijas tirgū kopumā - bezalkoholiskā alus tirgus 2017.gadā audzis par 9%, vēsta AS Aldaris pārstāvji.

Politiķe paziņo par ielaušanos e-veselības sistēmā; premjers informāciju neapstiprina

Pagājušajā ceturtdienā, 11.janvārī, e-veselības sistēmai «tika izdarīti traucējumi» un tajā ielauzušies ļaundari, Latvijas Radio paziņo Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča. Premjers Māris Kučinskis gan uzsver, ka informācija par iespējamo ielaušanos nav apstiprinājusies.

airBaltic pērn pārvadājusi vislielāko pasažieru skaits lidsabiedrības vēsturē

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 2017.gadā kopumā pārvadājusi 3 523 300 pasažierus jeb par 22% vairāk nekā pērn uz galamērķiem lidsabiedrības maršrutu tīklā Eiropā, Skandināvijā, Krievijā, NVS un Tuvajos Austrumos. Tas ir vislielākais pārvadāto pasažieru skaits lidsabiedrības vēsturē.

Iedzīvotāju skaits Igaunijā pieaug trešo gadu pēc kārtas

Igaunijas iedzīvotāju skaits audzis trešo gadu pēc kārtas. 1.janvārī tas sasniedzis 1 318 700, kas ir par 3 070 cilvēkiem vairāk nekā 2017.gada sākumā. Tā aplēsuši igauņu statistiķi, kuri gan brīdinājuši, ka aplēse balstīta uz sākotnējiem datiem, kas vēl varētu būtiski mainīties, jo nav ņemta vērā nereģistrētā imigrācija.

Bildēs: Gleznainās Rīgas ainavas

Gleznainās fotogrāfijās iemūžināts dzelzceļa tilts pār Daugavu, Rīgas panorāma, biedrības Latvijas karogs dāvinātais Latvijas valsts karogs, kurš uzstādīts 60 metrus augstā mastā uz AB dambja, viesnīca Radisson Blu Daugava, kā arī Latvijas Nacionālā bibliotēka. 

Pētījums: Latviju pametuši 100'000 cilvēku ar augstāko izglītību

No 2000. līdz 2016.gadam Latviju pametuši 100 000 iedzīvotāju ar augstāko izglītību, telekanāla LNT raidījumā 900 sekundes teica Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans.

Nacionālā apvienība rosina aizliegt «ofšoriem» piedalīties iepirkumos

Apvienības Visu Latvijai-Tēvzemei un brīvībai/LNNK Saeimas frakcija ir iesniegusi grozījumus Publisko iepirkumu likumā, piedāvājot aizliegt «ofšoriem» jeb zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs un teritorijās reģistrētiem uzņēmumiem piedalīties publiskajos iepirkumos.