bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 16.12.2017 | Vārda dienas: Alvīne
LatviaLatvija

Ieguldīs miljonus armijas infrastruktūras projektos Latgalē, Vidzemē un Zemgalē

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUAizsardzības ministrija (AM) Latgalē, Vidzemē un Zemgalē plāno ieguldīt vairākus desmitus miljonus eiro bruņoto spēku infrastruktūras projektos, liecina AM iesniegtais ziņojums valdībā.

Latgales reģionā laikā no 2017. līdz 2019. gadam AM plāno veikt investīcijas infrastruktūras attīstībā aptuveni 7,5 miljonu eiro apmērā. Minētais investīciju apjoms paredzēts Zemessardzes (ZS) 32.bataljona Rēzeknē, 34.bataljona Daugavpilī un 35.bataljona Preiļos bāzu infrastruktūras uzlabošanai, Daugavpils novadā esošā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) poligona Meža Mackeviči attīstībai, kā arī radaru pozīciju izbūvei.

ZS 32.bataljona Rēzeknes militārajā bāzē un ZS 35.bataljona Preiļu militārajā bāzē paredzēts veikt investīcijas noliktavu infrastruktūras uzlabošanā, kā arī profesionālā dienesta rotai nepieciešamās infrastruktūras nodrošināšanā. Kopējais finansējums Rēzeknes bāzes attīstībai plānots aptuveni 371 000 eiro apmērā, savukārt Preiļu bāzes attīstībai – 980 000 eiro apmērā.

ZS 34.bataljona Daugavpils militārajā bāzē papildus profesionālā dienesta rotai nepieciešamās infrastruktūras nodrošināšanai paredzēts veikt investīcijas administratīvās infrastruktūras uzlabošanā. Kopējais finansējums no 2017. līdz 2019.gadam bāzes attīstībai plānots aptuveni 190 000 eiro apmērā.

Tāpat AM sākusi darbu pie reģionāla līmeņa poligonu attīstības. NBS apmācību infrastruktūras uzlabošanai Latgales reģionā paredzēts attīstīt poligonu Meža Mackeviči, paplašinot tā teritoriju līdz aptuveni 2 100 hektāriem un izveidojot jaunas šautuves un apmācību vietas.

Papildu paredzēts slēgt lietošanas līgumu par papildu teritoriju izmantošanu aptuveni 2 000 hektāru platībā. Līdz šim Latgales reģionā nav ticis izveidots reģionālas nozīmes poligons, kas atbilstu nepieciešamajām prasībām NBS vienību apmācībai. Ņemot vērā ZS attīstību un vienību kaujas gatavības nodrošināšanai nepieciešamo apmācību intensitātes pieaugumu, vajadzība pēc reģionāla līmeņa poligona attīstības Latgales reģionā tikai pieaug.

Nepieciešamās zemes platības plānots pārņemt AM valdījumā no AS Latvijas valsts meži. Pašreiz ir sāktas sarunas ar Latvijas valsts meži par poligona attīstības projektu, pēc tam tiks precizēts arī pārņemamo teritoriju apjoms un jaunā poligona robežas. Plānotais finansējums poligona infrastruktūras attīstībai ir 1,7 miljoni eiro.

Izlūkošanas, gaisa telpas novērošanas un pretgaisa aizsardzības spējas uzlabošanai Latgales reģionā plānots izbūvēt radaru pozīcijas. Projektam paredzēts 4,3 miljonu eiro liels finansējums.

Lai gan ZS trešā brigāde aptver arī daļu no Zemgales reģiona un Vidzemes reģiona, tā skatāma kā vienots veselums, tādēļ būtiski ir arī citi nozīmīgi infrastruktūras attīstības projekti, kas tiks īstenoti, lai uzlabotu šīs brigādes kaujas spējas. Papildus jau minētajiem projektiem ZS trešās brigādes atbalstam paredzēts veikt investīcijas aptuveni 26 miljonu eiro apmērā.

No iepriekšminētās summas aptuveni 10,5 miljonu eiro plānots ieguldīt jaunu ZS bataljonu bāzu izveidē Krustpilī un Gulbenē. Savukārt infrastruktūras attīstībā Aizkraukles un Alūksnes militārajās bāzēs plānots ieguldīt aptuveni desmit miljonus eiro, bet noliktavu kompleksa izbūvē Mežāres pagastā, Krustpils novadā – aptuveni piecus miljonus eiro. Šautuvju attīstībā Latgales reģionā plānots ieguldīt aptuveni pusmiljonu eiro.

Lai pilnveidotu uzņemošās valsts atbalsta infrastruktūru, laikā līdz 2021.gadam, piesaistot NATO drošības investīciju programmas līdzfinansējumu, paredzēts rekonstruēt dzelzceļa rampu Jēkabpilī. Šobrīd tiek izstrādāts patapinājuma līgums rampas pārņemšanai AM bezatlīdzības lietošanā.

AM ziņojumā atgādina, ka apzinoties drošības situāciju reģionā un iespējamos apdraudējumus, lai uzlabotu Zemessardzes reaģēšanas spējas Latgales reģionā, kā arī palielinātu NBS klātbūtni Latvijas austrumu daļā, tiek veidota profesionālā dienesta Kaujas atbalsta rota, kura nodrošinās augstu kaujas gatavību. Rotas izveide ir arī viens no Valdības rīcības plāna uzdevumiem, kura izpilde jānodrošina līdz 2018.gada beigām. Šī rota būs ZS sastāvā un atbalstīs ZS trešo brigādi.

Šogad jau ir sākta šīs rotas komplektēšana ar personālu, un plānots, ka rota sastāvēs no 150 karavīriem. Šobrīd lielākā daļa no nepieciešamā karavīru skaita ir atlasīta, veic pamatapmācības kursu NBS Kājnieku skolā vai studē Nacionālajā aizsardzības akadēmijā. Neaizpildītas šobrīd palikušas tikai 26 amata vietas. Kaujas atbalsta rotas personāls pamatā tiek rekrutēts un atlasīts no Latgales reģiona iedzīvotājiem un zemessargiem.

Rota tiks dislocēta decentralizēti pa vadiem Daugavpilī, Rēzeknē un Preiļos.

AM ar ziņojumu nākamnedēļ iepazīstinās valdību.

Ref:224.000.103.1173 


Pievienot komentāru

Šonedēļ reģistrēts dienas laikā lielākais avāriju skaits

Aizvadītajā dienā Latvijā reģistrēts 121 ceļu satiksmes negadījums, kuros cietuši desmit cilvēki, bet viens cilvēks gājis bojā, informē Valsts policija. Šis šonedēļ esot lielākais vienas dienas laikā reģistrēto avāriju skaits.

Samazināts atļautais braukšanas ātrums uz Dienvidu tilta

Lai paaugstinātu satiksmes drošību no piektdienas, 15.decembrī, samazināts atļautais braukšanas ātrums uz Dienvidu tilta līdz 50 kilometriem stundā, informē Rīgas domes Satiksmes departaments.

Citadele Index: Uzņēmēji optimistiski par ekonomikas izaugsmi

Pēc četru gadu pārtraukuma optimisms novērojams visās Latvijas uzņēmējdarbības nozarēs. Jau trešo ceturksni pēc kārtas Citadele Index vērtība pārsniedz 50 punktu robežu, un uzņēmēji ir pozitīvi noskaņoti gan par ekonomiku valstī, gan savām finansēm.

Vaidere: Breksit sarunu pirmajā kārtā vairāk piekāpusies Lielbritānija

Breksit sarunu pirmajā kārtā vairāk piekāpusies Lielbritānija, norāda Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere.

No katra nodokļos samaksātā eiro 10 centi paredzēti veselības nozarei

Ņemot vērā, ka par nākamā gada valsts budžeta prioritātēm ir noteiktas veselības aprūpe, valsts iekšējā un ārējā drošība, kā arī atbalsts demogrāfijas pasākumiem. Veselībai 2018.gadā tiek novirzīts 11,1%, kas kopā ar veselību saistīto izglītību kopumā ir 1 018,2 miljoni eiro. Līdz ar to no viena nodokļos samaksātā eiro desmit centi tiek paredzēti veselības nozarei, teikts Finanšu ministrijas ziņojumā.

Rīgas siltums pirks Rīgas BioEnerģijas kapitāldaļas

AS Rīgas siltums valde pieņēmusi lēmumu izmantot pirmpirkuma tiesības 50% SIA Rīgas BioEnerģija kapitāla daļu iegādei, informē Rīgas siltums pārstāvji. Turklāt pirkuma summa netiek atklāta.

Advokāte mēģina cietumā ienest narkotikas

Narkotiku nelikumīgas aprites noziegumu izmeklēšanas prokuratūra tiesai nosūtīja krimināllietu attiecībā pret kādu advokāti, kura mēģināja ienest narkotiskās un psihotropās vielas personai, kura ievietota ieslodzījuma vietā Rīgas Centrālcietumā.

ES līderi nespēj vienoties par bēgļu politiku; gaidāms smags uzdevums

Eiropas Savienības līderi piektdien, 15.decembrī, rītā nav spējuši atrisināt bloka austrumu un rietumu valstu domstarpības par bēgļu politiku, un viņus sagaida smags uzdevums reformēt patvēruma politiku līdz nākamā gada jūnijā noteiktajam gala termiņam, vēsta samita dalībnieki.

Latvijas Banka paaugstina IKP pieauguma prognozi šim gadam līdz 4,7%

Latvijas Banka paaugstinājusi iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš lēstajiem 4,2% līdz 4,7%, vēsta Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Iedzīvotāju noskaņojums par valdības darbu joprojām ir negatīvs

Vislielāko neapmierinātību iedzīvotāji pauduši par Latvijas situācijas attīstību kopumā, kā arī par valdības darbu. Lai gan iepriekš valdības darba vērtējums bija pakāpies par četriem punktiem, tagad tas atkal par diviem ir noslīdējis, liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometrs dati.

Plūdu dēļ slēgts vēl viens autoceļu posms

Ilgstošu nokrišņu dēļ no piektdienas, 15.decembra, ir slēgts vietējas nozīmes ceļš Iecava-Lambārte, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

Baltijas jūrā uz trim mēnešiem aizliedz zušu zveju

Eiropas Savienības Zivsaimniecības padome ir pieņēmusi lēmumu - aizliegt zušu zveju uz trim mēnešiem 2018.gadā visos ūdeņos, tostarp arī Baltijas jūrā. Lai gan Pasaules Dabas Fonds un citas Eiropas vides organizācijas to vērtē kā atzīstamu pirmo soli, tomēr šiem centieniem būs maza ietekme uz būtiskāko problēmu - zušu populācijas apjomi dramatiski sarūk.

Latvijas tūrisma mītnēs viesu pavadīto nakšu skaits pieaudzis par 12%

Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs šogad desmit mēnešos viesu pavadīto nakšu skaits palielinājies par 12% salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu, sasniedzot 4,32 miljonus.

Rīgas dome apstiprina pilsētas 2018.gada budžetu ar 48 miljonu eiro deficītu

Rīgas dome apstiprina pašvaldības 2018.gada budžetu, kas paredz, ka galvaspilsēta nākamo gadu noslēgs ar 48,28 miljonu eiro lielu budžeta deficītu.

Somijas gaļas lielražotājs ieguldīs Igaunijas rūpnīcā 8 miljonus

Patēriņam gatavo gaļas produktu tirgus segmentā pastāv strauja izaugsme, tā novērojis Baltijā strādājošais Somijas gaļas pārstrādes uzņēmums HKScan, kas gatavojas ieguldīt astoņus miljonus eiro tam piederošā pārstrādes rūpnīcā Igaunijā.

LTRK: Elektrības rēķinu palielināšana desmitiem tūkstošu uzņēmumu ir nepieļaujama

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera kategoriski iebilst pret to, ka lielākajai daļai mazo un vidējo uzņēmumu, obligātās iepirkuma komponentes diferencēšanas dēļ no nākamā gada sākuma pieaugs rēķins par elektroenerģiju, uzskatot, ka tādējādi šai komersantu grupai tiek ieviests jauns papildu nodoklis, padarot viņus vēl konkurēt nespējīgākus.

Citadele banka izsniegusi miljonu eiro Rigvir ražotājam

Rigvir holdinga uzņēmums SIA Latima no bankas Citadele saņēmis 994 000 eiro aizdevumu jaunā Rigvir Zinātniskā centra - aktīvās substances ražotnes un pētniecības laboratorijas pabeigšanai, vēsta uzņēmumā.

Bondars svētku brīvdienās domās, vai palikt LRA

Nepamierināts ar vairākiem Latvijas Reģionu apvienības lēmumiem, Rīgas domnieks Mārtiņš Bondars svētku brīvdienās domāšot, vai palikt šajā politiskajā spēkā.

Tusks atzīst ES bēgļu kvotu sistēmu par neiedarbīgu un norāda uz austrumu-rietumu šķelšanos

Pirms Eiropas Savienības galotņu sanāksmes šonedēļ, tās priekšsēdētājs un arī ES Padomes galva Donalds Tusks (Donald Tusk) vērtējis, ka bēgļu kvotu sistēma bloka teritorijā izrādījusies neiedarbīga, turklāt tā izgaismojusi asas pretrunas šajā jomā starp austrumu un rietumu dalībvalstīm.

Asociācija: Nepērc dāvanu kredītā; grimšana parādos turpināsies

Ziemassvētku dāvanu pirkšanas drudžainākajā laikā ar aicinājumu Nepērc dāvanu kredītā! pie iedzīvotājiem vēršas Latvijas kredītņēmēju asociācija, kas ir pārliecināta - pēc svētkiem, kad neapdomīgi un pārlieku viegli pieejamie kredīti būs jāsāk atdot, būs simtiem, pat tūkstošiem cilvēku, kuri to nespēs izdarīt.

Bičkovičs aicina tiesnešus būt atbildīgiem un stiprināt tiesu varas reputāciju

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs aicina tiesnešus departamentos objektīvi izvērtēt situāciju, kad publiskajā telpā tiek apšaubīta tiesu sistēmas reputācija saistībā ar maksātnespējas procesu tiesvedībām.

Aptur vēl vienu «aplokšņu algas» izmaksātāju grupējumu

VID Finanšu policijas pārvalde, veicot 26 kratīšanas Rīgā, Ikšķilē un Valmierā, apturējusi kārtējā noziedzīgā grupējuma darbību, kas izvairījusies no nodokļu nomaksas izmaksājot darbiniekiem «aplokšņu algas». Nenomaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli un neveicot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, valsts budžetam nodarīti zaudējumi vairāk nekā 220 tūkstošus eiro.

Cido Grupa trīs ceturkšņos pieaudzis līdz 49 miljoniem eiro

Dzērienu ražotāja Baltijā SIA Cido Grupa apgrozījums šogad pirmajos trīs ceturkšņos ir pieaudzis līdz 49 miljoniem eiro, kas ir par 4% vairāk, salīdzinot ar pērnā gada tādu pašu periodu.

Ievestā benzīna apmērs desmit mēnešos sarucis par 7,3%

Latvijā ievestā motorbenzīna daudzums šogad desmit mēnešos samazinājies par 7,3% salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu, bet dīzeļdegviela ievesta par 3,9% mazāk.

Ļauj Igaunijas fondam iegādāties vairākus Latvijas enerģijas ražošanas uzņēmumus

Konkurences padome atļauj Igaunijas fondam iegādāties vairākus Latvijas enerģijas ražošanas un lauksaimniecības uzņēmumus.