bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 19.01.2018 | Vārda dienas: Alnis, Andulis
LatviaLatvija

Plus punkta vadība vaino dāņu investoru novešanā līdz bankrotam

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(-1 vērtējums, 1 balsojumi)

Autors: Edijs Pālens/LETA

Dāņu investors izkrāpis naudu un novedis mazumtirdzniecības uzņēmumu SIA Plus punkts līdz bankrotam, tāpēc tiek gatavoti dokumenti maksātnespējas pieteikuma iesniegšanai tiesā, uzskata uzņēmuma vadība.

Plus punkta valdes locekle Tatjana Takčidi paziņojumā medijiem klāsta, ka pērn decembrī tā brīža Plus punkts īpašnieks – Lihtenšteinas kompānija Ibofa Establishment – noslēdza līgumu par 100% uzņēmuma daļu pārdošanu dāņu investoram, kuru pārstāvēja Lars Lundgārds Simonsens. Darījuma nodrošināšanai Simonsens piesaistīja AS SEB banka finansējumu. Kopējā darījuma summa saskaņā ar līgumu bija 6,5 miljoni eiro (4,6 miljoni latu). Tomēr pirkuma līguma noteikumi neesot izpildīti līdz pat šim brīdim.

Saistību neizpildes dēļ Ibofa Establishment apturējis darījumu un atjaunojis kontroli pār Plus punkta kapitāla daļām, taču aina, kas atklājās, pēc Takčidī vārdiem, esot šokējoša.

SEB banka visā darījuma gaitā esot atbalstījusi Simonsena ieceres, un bijusi pilnībā droša par dāņu investora finanšu pietiekamību un sekmīgu darījuma noslēgšanu. Tāpat SEB banka vairākkārt uzsvērusi, ka minētā darījuma īstenošanu atbalstīs vienīgi tad, ja Plus punkta kapitāldaļu pircējs būs Simonsena pārstāvēts uzņēmums Plus punkts Holding Ltd, kas izraisīja zināmu neizpratni par SEB bankas attieksmi pret darījumu, norāda Takčidi.

Saskaņā ar darījuma konta līguma nosacījumiem Ibofa Establishment 2013.gada 28.martā veica Plus punkta 100% kapitāla daļu īpašumtiesību pārreģistrēšanu jaunajam īpašniekam Plus punkts Holding Ltd, kā arī nodeva SEB bankai visas komercķīlas. Taču darījuma konta līgumā paredzētajā termiņā Ibofa Estabilshment nesaņēma nevienu eirocentu no pirkuma maksas. Darījuma konta līguma termiņi tika vairākkārtēji pagarināti, lai dotu iespēju pircējam nokārtot it kā tehniskas dabas jautājumus, kā to skaidrojis Simonsens.

Tikai 9.jūlijā saskaņā ar līgumiem, kas noslēgti ar Plus punkts Holding Ltd, SEB banka veicusi Plus punkta saistību refinansēšanu 3,55 miljonu eiro (2,5 miljonu latu) apmērā, tādējādi izpildot daļu no pirkuma līguma noteikumiem par pirkuma maksas samaksu. Pārējās pirkuma summas daļas samaksa saskaņā ar vienošanos tika paredzēta vairākos maksājumos ar atliktu termiņu.

Tomēr Plus punkts Holding Ltd neesot pildījis atliktā maksājuma noteikumus. Pēc atkārtotiem brīdinājumiem par darījuma apturēšanu, kā arī konstatējot to, ka Plus punkts pārstājis maksāt piegādātājiem, Ibofa Establishment nolēmusi apturēt darījumu un atjaunot kontroli pār Plus punkta kapitāla daļām. Kontroles atjaunošanas brīdī 28.augustā Plus punkts Holding Ltd nebija uzņēmumam Ibofa Establishment samaksājis pirkuma maksu 2 417 298 eiro (1 698 886 lati), bet Plus punkta apgrozāmajos līdzekļos trūka finanses vairāk nekā 1,2 miljonu latu apmērā, norāda Takčidi.

Analizējot Plus punkta finanšu rādītājus, konstatēts, ka pēdējo sešu mēnešu laikā, kad uzņēmumu kontrolēja dāņu investors Simonsens, neprofesionālas uzņēmuma saimnieciskās darbības organizēšanas rezultātā uzņēmums ir darbojies ar ievērojamiem zaudējumiem.

Takčidi apgalvo, ka uzņēmumā ne tikai nav ieguldīti apgrozāmie līdzekļi, kā to solīja dāņu investors un kā paziņojumā par līdzekļu piešķiršanu vēstīja SEB banka, bet no uzņēmuma neskaidrā virzienā ir aizplūduši arī ievērojami finanšu līdzekļi. Vairākus mēnešus nav veikta arī samaksa dažādiem preču un pakalpojumu piegādātājiem. Ņemot vērā šos apstākļus, Plus punkts ir nonācis līdz situācijai, kad var runāt par maksātnespēju, un patlaban tiek gatavoti dokumenti maksātnespējas pieteikuma iesniegšanai tiesā.

Pēc Plus punkta kapitāldaļu īpašumtiesību atjaunošanas uzņēmumam Ibofa Establishment, Simonsens ne tikai nav mēģinājis glābt darījumu un vienoties par pirkuma maksas samaksu, bet ir arī organizējis un veicis Plus punkta mantas un naudas līdzekļu zādzības lielos apmēros, paziņojumā raksta Takčidi. Par šo faktu Plus punkta vadība jau ir vērsusies Valsts policijā un prokuratūrā ar iesniegumiem par kriminālprocesa sākšanu.

Kā ziņots, Rīgā jau ir slēgtas vairākas Plus punkta tirdzniecības vietas. Iepriekš, pamatojoties uz līguma saistību nepildīšanu, vairākos Plus punkta veikalos, kas atradās SIA Maxima Latvija tirdzniecības centros, ir atslēgta elektrība, savukārt vairumtirdzniecības un piegādes uzņēmuma SIA Preses serviss nosūtījis Plus punktam brīdinājumu par maksātnespējas pieteikumu.

Šī gada 28.augustā Plus punkts nonāca atpakaļ pie iepriekšējā īpašnieka Ibofa Establishment, liecina Firmas.lv informācija. Tad reģistrētas arī izmaiņas valdes sastāvā. No 28.augusta par vienīgo valdes locekli kļuvusi Takčidi, nomainot līdzšinējos valdes priekšsēdētāju Svetlanu Kiseļovu un valdes locekli Raiti Kvēpu.

Jau vēstīts, e-talona tirdzniecība Plus punkta veikalos tika apturēta no 25.aprīļa līdz maija beigām, jo uzņēmums nebija atmaksājis Rīgas kartei naudu par pārdotajiem e-taloniem. No 22.aprīļa sadarbību ar Plus punktu uz laiku bija pārtraucis arī preses piegādātājs Preses serviss, jo tirgotājs ilgstoši kavējis maksājumus par piegādātajiem preses izdevumiem. Kavētās parādsaistības pārsniedza 190 000 latu. Mēneša laikā uzņēmumam izdevās parādus samaksāt un atjaunot gan preses piegādi, gan e-talonu tirdzniecību.

Tomēr septembrī Plus punkta veikalos atkal apturēta e-talonu tirdzniecība, kā arī preses izdevumu piegādes, jo uzņēmums atkārtoti nav nokārtojis finansiālās saistības pret pakalpojumu sniedzējiem. Kopējā parādsaistību summa, ko Plus punkts ir parādā uzņēmumiem Preses serviss un Rīgas kartes, varētu būt mērāma ap 200 000 latu.

Plus punkta peļņa 2011.gadā bija 358 828 lati, bet 2010.gadā – 3035 lati. Savukārt Plus punkta apgrozījums 2011.gadā saruka par 4,7% – no 23,98 miljoniem latu 2010.gadā līdz 22,84 miljoniem latu 2011.gadā, liecina Firmas.lv informācija. Dati par Plus punkta 2012.gada finanšu rādītājiem nav pieejami.

Plus punkts dibināta 1996.gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 1 572 594 lati.

Ref:103.000.103.2063


Pievienot komentāru

Čigāne: Izaugsmes laiks ir īstais brīdis reformām

Strukturālās reformas Latvijā jāveic bez liekas kavēšanās. Latvijai jāieklausās Eiropas Komisijas rekomendācijās un tās jāīsteno jau tagad, piektdien, 19.janvārī, pēc sēdes uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Pieaudzis policijas lēmumu skaits par varmākas nošķiršanu no upura

Pērn Valsts policija pieņēma 695 lēmumus par varmākas nošķiršanu no upura, kas ir par gandrīz četrām reizēm vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika pieņemti 184 šādi lēmumi, informē policijas pārstāve Kristīne Lāce-Štrodaha.

Mūrniece: Satversmes tiesas autoritāte var veicināt nepieciešamās reformas

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsver Satversmes tiesas autoritātes nozīmi tiesu sistēmai nepieciešamo reformu īstenošanā un uzticamības vairošanā. Turklāt diskusijas dalībnieki atzinuši, ka Satversmes tiesas un Saeimas sadarbība ir bijusi laba.

Lursoft: Pērn uzņēmumiem piemēroto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%

Pagājušajā gadā juridiskām personām reģistrēti 13 779 jauni nodrošinājumi un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pērn reģistrēto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Latvenergo krimināllietā vairāki apsūdzētie varēs neapmeklēt sēdes

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien, 19.janvārī, sākot skatīt apjomīgo Latvenergo kukuļošanas pamata krimināllietu pret 12 apsūdzētajiem, atļāva vairākiem no viņiem uz turpmākajām tiesas sēdēm neierasties.

Apdrošinātājs: Divkāršojies atlīdzību skaits par ziemas sporta veidos gūtajām traumām

Pēdējo trīs gadu laikā atlīdzību skaits par traumām, kas gūtas, nodarbojoties ar ziemas sporta aktivitātēm, palielinājies vairāk nekā divas reizes, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta dati.

VUGD atgādina: Šobrīd atrasties uz ledus ir ļoti bīstami

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina ikvienam, ka ziemas periodā ielūzt ledū un noslīkst ne tikai makšķernieki, bet arī cilvēki, kas, piemēram, pastaigājas vai slidinās pa ledu. Tāpēc VUGD aicina iedzīvotājus nedoties uz ledus, jo tas ir bīstami un var apdraudēt cilvēka veselību un dzīvību.

Ukrainas lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, uzskata FM

Ukrainas 2017.gada pēdējās dienās pieņemtais lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, norāda Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

KP: Iepirkumu rīkotāji var visātrāk pamanīt karteļu pazīmes

Konkurences padome vērš uzmanību uz iepirkumu rīkotāju iespējām pirmajiem pamanīt aizdomīgas sakritības pretendentu piedāvājumos, kas var liecināt par iespējamām uzņēmumu aizliegtām vienošanām. Šādos gadījumos iepirkumu rīkotājiem ir būtiski nepalikt vienaldzīgiem, bet gan par sakritībām ziņot KP.

Lielu izmaksu dēļ mākslīgā ledus slidotavu Bauskā šogad neierīkos

Mākslīgā ledus slidotava, kas Bauskā darbojās pagājušajā ziemā, šogad pilsētā lielu izmaksu dēļ netiks ierīkota.

Alkohola pārdevējus Igaunijā pārbaudīs mazie «policisti»

Lai atrastu pārdevējus, kuri nepilngadīgajiem nelikumīgi pārdod alkoholu vai tabakas izstrādājumus, policija Igaunijā turpmāk drīkstēs darbā iesaistīt nepilngadīgos, kuru uzdevums būs mēģināt nopirkt neatļautās preces.

Patēriņam Latvijā nodoto cigarešu skaits pērn 11 mēnešos samazinājies par 1,4%

Pagājušā gada 11 mēnešos patēriņam Latvijā kopumā nodoti 1,757 miljardi cigarešu, kas ir par 25,642 miljoniem cigarešu jeb 1,4% mazāk nekā 2016.gada 11 mēnešos.

PVD: Biodrošības prasībām Latvijā neatbilst 5-6% mājas cūku novietņu

 Biodrošības prasībām patlaban neatbilst 5-6% no kopējā mājas cūku novietņu skaita Latvijā un tas nozīmē, ka vairums cūkkopju attiecīgās prasības ievēro, norāda Pārtikas un veterinārā dienesta Novietņu uzraudzības daļas vadītāja Maija Irbe.

Ekonomists: Svarīgākajai reformai jānotiek cilvēku galvās

«No biznesa skolā mācītajām psiholoģijas gudrībām man vislabāk palikusi prātā iekšējās/ārējās kontroles punkta ideja. Ir cilvēki, kuri tic, ka viņi paši nosaka savu likteni, un ir tādi, kuri domā, ka to nosaka ārēji spēki. Man ir ļoti lielas aizdomas, ka Latvijā cilvēki savas veiksmes vai neveiksmes izskaidro ar ārējiem apstākļiem daudz lielākā mērā nekā Šveicē vai citā ilgāk brīvību baudījušā valstī,» komentē Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Valsts kontroliere: Budžeta plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā

Latvijas valsts un pašvaldību budžetu plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā, Rīta panorāmā pauž Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa.

Pērn 11 mēnešos Latvijā saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu

Pērnā gada 11 mēnešos Latvijā saražoti 51,52 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2016.gada 11 mēnešiem, pērn saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu, liecina VID apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Sola lielākas algas strādājošajiem un atbalstu Latvijas rūpniecībai

«Ekonomikas ministrijas prioritātes 2018.gadā ir lielākas algas strādājošajiem un atbalsts Latvijas rūpniecībai. Latvijas simtgades gadā ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir jāsajūt gan valsts, gan savas personīgās labklājības celšanās,» sola ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. 

Tallinas-Helsinku tuneļa iecerei trūkst ambīciju, tā «Dusmīgo putnu» izstrādātājs

Kamēr Somija un Igaunija kaļ plānus zemūdens tunelim starp Tallinu un Helsinkiem, ko varētu īstenot 2030.gados, somu datorspēļu veidotājs Tallinā iepazīstinājis ar ieceri, kas paredz šādu būvi pabeigt jau 2024.gadā.

Skycop: Aviopasažieriem ir tiesības zināt, kas slēpjas aiz iemesla «ārkārtas apstākļi»

Patērētāju uzraudzības biedrības Wich? datu analīze atklāj, ka Lielbritānijā vidēji katrs ceturtais lidojums, kas sasniedz savu galamērķi, ir kavējies. «Ārkārtas apstākļi» kļuvuši par aviosabiedrību iecienītāko attaisnojumu, lai izvairītos no kompensāciju izmaksāšanas, taču patiesā kavēšanās iemesls esot citādāks

Ždanoka biedē krievvalodīgos vēlētājus teju zem Kubas revolūcijas saukļiem

Politiķe Tatjana Ždanoka, atgriežoties Latvijas politikā, plāno organizēt spēcīgu pilsonisko pretošanos iecerētajām izglītības reformām, cilvēkus pulcējos zem saukļiem Tagad vai nekad vai Tēvzeme vai nāve, kas izmantots Kubas revolūcijā.

ASV biržu indeksi krītas pēc bažām par valdības darba apturēšanu

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi ceturtdien, 18.janvārī, kritās un saruka arī ASV dolāra vērtība, jo investoru noskaņojumu ietekmēja bažas par iespējamu ASV valdības darba apturēšanu.

Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu ieviest maksu tikai par receptes izrakstīšanu

Veselības ministre Anda Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu piemērot samaksu tikai par receptes izrakstīšanu, bet varētu rosināt diskusiju par attālinātās konsultācijas apmaksu.

Latvenergo: Pēdējos trīs gados elektroenerģijas cena kritusies par 30%

Pēdējos gados Latvijā ir strauji kritusies elektroenerģijas cena. No 2014. līdz 2017.gadam vidējā elektrības cena Nord Pool biržā ir kritusies par 30%, ļaujot samazināt galalietotāju izmaksas, vēsta AS Latvenergo.

«Agresorvalsts» Krievija: Ukraina «aprok» Minskas nolīgumus par konflikta izbeigšanu

Saistībā ar Ukrainas austrumos notiekošo karu tās Augstākā rada pieņēmusi Donbasa reintegrācijas likumprojektu, kur Krievija atzīta par agresorvalsti, uz ko Maskava atbildējusi, ka Ukraina šādi vēršas pret Minskas miera nolīgumiem.

EY pētījums: Par komercbanku prioritātēm pasaulē kļūst kiberdrošība

Gada laikā banku prioritātes mainījušās no reputācijas un darbības risku vadības uz datu drošības jautājumiem, secina Jaunākais EY banku nozares vispasaules pētījums EY Global Banking Outlook 2018.