bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 21.09.2017 | Vārda dienas: Matīss, Modris, Mariss
LatviaLatvija

Politoloģe: Ilgtermiņa izaugsmei valsts pārvaldes algas būtu jāpalielina

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Sabiedriskā politikas centra “Providus” pētniece Iveta Kažoka

Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK ierosinājums iesaldēt Saeimas deputātu algas, kuru ceturtdien, 1.oktobrī, noraidīja parlaments, ir populistisks, turklāt valsts ilgtermiņa izaugsmei politiskās elites un augstākās ierēdniecības algas būtu jāpalielina, uzskata politoloģe Iveta Kažoka.

«Nav problēmas, ka ierosinājums tika noraidīts. Ir problēma, ka šāds jautājums vispār bija Saeimas darbakārtībā,» sacīja Kažoka. Viņa pauda, ka ierosinājuma pieteicējiem varētu būt bijis populistisks motīvs.

Kažoka ir pārliecināta, ka patlaban deputātu un augstākās ierēdniecības algās valsts nepārmaksā, esot tieši pretēji – algas šajā sektorā ir mazas. Eksperte norādīja, ka ir jādomā, ko ar rosinājumu iesaldēt deputātu algas sabiedrība un politiķi vēlas panākt – veidot spēcīgu politisko eliti vai palikt pie esošās.

«Par to, ko mēs maksājam, saņemam salīdzinoši spēcīgu politisko eliti,» uzskata Kažoka, turpinot, ka šādi politiķu ierosinājumi ir «sabotāža pret Latvijas ilgtermiņa interesēm – spēcīgu pārvaldi, kas spēj pieņemt pārdomātus un gudrus lēmumus». Pašlaik sabiedrība saņemto to, par ko maksā, piebilda Kažoka.

Raugoties uz citu valstu pieredzi, ir skaidrs, ka ekonomiski attīstītās valstīs ir spēcīgāka valsts pārvalde, kas panākama ar atbilstoša atalgojuma palīdzību, uzskata politoloģe.

Kažoka piekrita, ka nākotnē būtu jāpārskata likums par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību, panākot atalgojuma pieaugumu. Eksperte pauda, ka patlaban valsts pārvaldes atalgojums ir piesaistīts neadekvātiem rādītājiem, kā rezultātā gan ministri, gan arī augstākā ierēdniecība saņem neatbilstoši zemas algas. Populistiski ierosinājumi nepārskatīt šo sistēmu traucē vēsi novērtēt esošo situāciju, saprotot, ka Latvijā jūtams spēcīgas politiskās elites trūkums.

«Ja Latvijā būtu pietiekami spēcīga politiskā elite, tad likums tiktu grozīts. Turklāt uz šādu nepieciešamību norādīja daudzi eksperti, ar zemu atalgojumu skaidrojot lielu personāla mainību sektorā,» sacīja politoloģe.

Saeima ceturtdien noraidīja nacionālās apvienības rosinātus likuma grozījumus par deputātu algu iesaldēšanu nākamajā gadā.

Šo likumprojektu atbalstīja 24 deputāti no nacionālās apvienības, Latvijas Reģionu apvienības un partijas No sirds Latvijai. Pret bija 12 deputāti, tostarp Vienotības pārstāvji, Ringolds Balodis, Valters Dambe un Ilmārs Latkovskis. Vēl 26 parlamentārieši no Vienotības un Zaļo un zemnieku savienības balsojumā atturējās, bet 22 deputāti – Saskaņas pārstāvji un Veiko Spolītis – balsojumā atturējās.

Tāpat ziņots, ka, mainoties valstī strādājošo vidējai darba samaksai, nākamgad tiks pārskatīts valsts amatpersonu atalgojums. Amatpersonu algas apmērs ir piesaistīts valstī strādājošo vidējās darba samaksas izmaiņām. Atalgojums tām tiek pārskatīts katru gadu un saistīts ar tautsaimniecības attīstību. Ja ekonomika un algas iedzīvotājiem pieaug, pieaug arī likumā minēto amatpersonu atalgojums. Savukārt, ja samazinātos strādājošo vidējais atalgojums, attiecīgi tiktu samazināta arī amatpersonu amatalga. Šis princips nostiprināts Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā.

Algu ikgadējā automātiskā indeksācija attiecas uz Ministru prezidentu, valdības ministriem un parlamentārajiem sekretāriem, virkni neatkarīgo iestāžu vadītāju – valsts kontrolieri un Valsts kontroles padomes locekļiem, tiesībsargu, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāju un locekļiem, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju, viņa vietnieku, komisijas sekretāru un locekļiem, Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāju, Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāju, kā arī Saeimas un pašvaldību deputātiem.

Arī Saeimas deputātu algas ik gadu automātiski mainās, balstoties uz vidējās algas izmaiņām. Mēneša vidējā darba samaksa Latvijā pēdējos gados ir pieaugusi. 2012.gadā tā bija 685 eiro, 2013.gadā – 716 eiro, bet 2014.gadā – 765 eiro.

Ref: 102.000.102.10840


Pievienot komentāru

  1. dumis teica:

    Tad ej tu politotloģe,, laikam dirst. Ej gani cūkas.

    +1 0 -1 0

  2. dumis teica:

    Par vidējām algām, manējā ir 240 rubļi mēnesī, ,,valdības,, parazītiem no mana nopelnītā ap 2000. Parazītu daudz, bet atiecību proporcija uz iedzīvotāju skaita, īpaši nav jāparēķina.

    +1 0 -1 0

  3. Gruzins teica:

    ko darit Latgale ja cilveks ir bezdarbnieks un un apstrada savu darzinu cita neka nav tas tas taisnigi

    +1 0 -1 0

Baltkrievija: «Ne ar vienu nekarosim»

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, apmeklējot militārās mācības Zapad 2017, kas šonedēļ norisinās sadarbībā ar Krievijas militāristiem, centies kliedēt Rietumvalstu bažas, ka Krievija varētu izmantot mācības kā aizsegu, lai Baltkrievijā uz ilgāku laiku izvietotu karaspēku un militāro tehniku.

Vienotības vairākums neatbalstīs Vējoņa iniciatīvu par nepilsoņu bērniem

Vienotības Saeimas frakcijas vairākums neatbalstīs Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa iniciatīvu vairs nepiešķirt nepilsoņu statusu Latvijā dzimušajiem bērniem, tomēr četri frakcijas deputāti, kuri tagad pārstāv partiju Kustība Par!, basos par šī likumprojekta nodošanu komisijām.

Saeimā plāno būtiskas pārmaiņas taksometru nozarē

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 20.septembrī, noslēdza darbu pie grozījumiem Autopārvadājumu likumā, kas paredz ieviest kopbraukšanas pakalpojuma regulējumu, kā arī pilnveidot taksometru un autoostu darbību.

Suņiem turpmāk būs viens veselību apliecinošs dokuments

Lai vienkāršotu kārtību dzīvnieka pases izsniegšanai suņu saimniekiem, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 19.septembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Veterinārmedicīnas likumā.

Kardiologs: Premjers šobrīd ir neapskaužamā situācijā

Saistībā ar budžeta veidošanu, Ministru prezidents Māris Kučinskis šobrīd ir neapskaužamā situācijā, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes ir paudis kardiologs Andrejs Ērglis.

Vēlas, lai Latvija varētu būt viena no pusēm Starptautiskajā tiesā

Saeimas Ārlietu komisija trešdien, 20.septembrī, konceptuāli atbalstīja likumprojektu, kas paredz atzīt Apvienoto Nāciju Organizācijas ietvaros izveidotās Starptautiskās tiesas obligāto jurisdikciju, ziņo Saeimas Preses dienestā.

VID piemēroto naudas sodu apmērs šogad sarucis par 40%

Valsts ieņēmumu dienesta piemēroto administratīvo sodu apmērs šā gada pirmajos astoņos mēnešos sarucis par 40%, jo iestāde vairāk ievēro principu «konsultē vispirms», trešdien, 20.septembrī, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja VID pārstāve Dace Pelēkā.

Olimpiskā komiteja pauž neizpratni par Antidopinga biroja izveides kavēšanu

Latvijas Olimpiskā komiteja izsaka neizpratni, ka ir atlikts Antidopinga aģentūras izveides jautājums Ministru kabinetā, un atgādina, ka lēmuma nepieņemšanas gadījumā, Latvijai var tikt izvirzītas sankcijas no Pasaules Antidopinga aģentūras puses, kā arī aizliegums Latvijas sportistiem un sporta spēļu komandām piedalīties starptautiskās sacensībās un Olimpiskajās spēlēs.

KNAB par 78 000 eiro plāno iegādāties 66 augstas klases seifus

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pagājušā nedēļā izsludinājis iepirkumu par 66 pirmās klases pretuzlaušanas seifu iegādi, ziņo KNAB un Iepirkumu uzraudzības birojā.

Pētījums: Katrai piektajai mājsaimniecībai veidojas brīvi naudas līdzekļi

Vairāk nekā puse jeb 58% mājsaimniecību Latvijā veido uzkrājumus, tai skaitā, 18% respondentu katru mēnesi atliek noteiktu naudas summu, bet ap 40% uzkrājumus veido neregulāri.

Bildēs: Gambijas un citu valstu galvas ANO Ģenerālajā asamblejā

Kā izskatās un kā sapucējušies valstu prezidenti un prezidentes no 12 valstīm vairākos kontinentos, to varēsit apskatīt fotogalerijā, kas veltīta šonedēļ ANO mītnē Ņujorkā notiekošai Ģenerālās asamblejas sanāksmei.

Latvijas kuģniecības akcionāri konceptuāli atbalsta pamatkapitāla palielināšanu

Kuģošanas kompānijas Latvijas kuģniecība akcionāri ārkārtas sapulcē konceptuāli atbalstījuši pamatkapitāla palielināšanu, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai Nasdaq Riga.

Stāsies spēkā ES un Kanādas tirdzniecības nolīgums

Ceturtdien, 21.septembrī, provizoriski stāsies spēkā Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums starp Eiropas Savienību un Kanādu, ziņo Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Igaunijā ražotāju cenas augustā augstākas par 4,7%

Ražotāju cenu indekss Igaunijā no jūlija līdz augustam pieaudzis par 0,8%, bet gada laikā, skaitot no 2016.gada augusta, – par 4,7%, secinājuši Igaunijas statistiķi.

Strauji pieaug pieteikumu skaits par plūdos cietušajām platībām

«Pēc pēdējām lietavām nedēļas sākumā strauji pieaug pieteikumu skaits, jo lauksaimniekiem vairs nav cerību novākt ražu, tā ir pilnībā gājusi bojā,» norāda Lauku atbalsta dienesta direktore Anna Vītola-Helviga.

Padome: Valdība trešo reizi trijās nedēļās pārkāpusi Fiskālās disciplīnas likumu

Samazinot iemaksu apmēru Eiropas budžetā valdība trešo reizi trijās nedēļās pārkāpusi Fiskālās disciplīnas likumu, informē Fiskālās disciplīnas padome.

Zinātnieki uztraucas par iespējamu valsts budžeta finansējuma pārrāvumu

Latvijas Zinātņu akadēmija aicina amatpersonas nekavējoši rīkoties, lai 2018.gadā nepieļautu valsts budžeta finansējuma pilnīgu pārrāvumu Latvijas pētniecības organizācijām.

Ašeradens: Latvijas ekonomikas produktivitāte būtiski atpaliek no Eiropas

Latvijas ekonomikas produktivitāte būtiski atpaliek no Eiropas - faktiskajās cenās apmēram 43% no Eiropas Savienības vidējā ekonomikas produktivitātes līmeņa, intervijā laikrakstam Neatkarīgā norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, par vistraģiskāko nodēvējot situāciju informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē.

Kaljulaida ANO: «Valsts pienākums ir būt caurskatāmai»

Portāls BNN apkopojis, mūsuprāt, aktuālākās tēzes no Igaunijas prezidentes Kersti Kaljulaidas uzrunas ANO Ģenerālajā asamblejā Ņujorkā, kur viņa uzstājusies otrdien, 19.septembrī.

LVSADA apmierināta ar Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības padome nolēma konceptuāli atbalstīt Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu, kas tapis sadarbībā ar Veselības ministriju, Latvijas Slimnīcu biedrību un Latvijas Darba devēju konfederāciju.

Lidosta Rīga jūlijā iekļūst Eiropas straujāk augošo lidostu TOP5

Pasažieru skaita pieaugums par 16,2% ļāvis starptautiskajai lidostai Rīga jūlijā kļūt par vienu no piecām straujāk augošajām lidostām Eiropā lidostu grupā ar apkalpoto pasažieru skaitu 5 - 10 miljoni gadā.

Nordea un DNB bankas apvienošanās notiks 1.oktobrī

Pēc nesenā Eiropas Komisijas lēmuma apstiprināt Nordea un DNB  bankas plānus apvienot darbību Baltijas valstīs, darījumu plānots noslēgt 1.oktobrī.

Paraksta vienošanos par dalību Microsoft Publiskā sektora drošības programmā

Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons Amerikas Savienotajās Valstīs paraksta vienošanos par Latvijas dalību Microsoft Publiskā sektora drošības programmā, kas valstij nodrošinās pieeju augstākā līmeņa drošības informācijai un resursiem.

Rīgas dome sākusi sodīt būvniekus ar par laikā nepabeigtiem ielu remontiem

Rīgas dome sākusi sodīt būvniekus par laikā nepabeigtiem ielu darbiem. Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs atzīmē, ka par katru kavējuma dienu kompānija ACB maksās sodu - 7400 eiro dienā. 

Latvijas Tiesu administrācija investē Gruzijas tiesu sistēmas attīstībā

Tiesu administrācija atklāj Twinning projektu Gruzijā, Tbilisī, kas paredz atbalstīt tiesiskumu un tiesu neatkarību Gruzijā, stiprinot profesionālismu tiesnešiem un tiesu darbiniekiem.

Jaunākie komentāri