bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 26.05.2017 | Vārda dienas: Varis, Eduards, Edvards
LatviaLatvija

Politoloģe: Ilgtermiņa izaugsmei valsts pārvaldes algas būtu jāpalielina

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Sabiedriskā politikas centra “Providus” pētniece Iveta Kažoka

Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK ierosinājums iesaldēt Saeimas deputātu algas, kuru ceturtdien, 1.oktobrī, noraidīja parlaments, ir populistisks, turklāt valsts ilgtermiņa izaugsmei politiskās elites un augstākās ierēdniecības algas būtu jāpalielina, uzskata politoloģe Iveta Kažoka.

«Nav problēmas, ka ierosinājums tika noraidīts. Ir problēma, ka šāds jautājums vispār bija Saeimas darbakārtībā,» sacīja Kažoka. Viņa pauda, ka ierosinājuma pieteicējiem varētu būt bijis populistisks motīvs.

Kažoka ir pārliecināta, ka patlaban deputātu un augstākās ierēdniecības algās valsts nepārmaksā, esot tieši pretēji – algas šajā sektorā ir mazas. Eksperte norādīja, ka ir jādomā, ko ar rosinājumu iesaldēt deputātu algas sabiedrība un politiķi vēlas panākt – veidot spēcīgu politisko eliti vai palikt pie esošās.

«Par to, ko mēs maksājam, saņemam salīdzinoši spēcīgu politisko eliti,» uzskata Kažoka, turpinot, ka šādi politiķu ierosinājumi ir «sabotāža pret Latvijas ilgtermiņa interesēm – spēcīgu pārvaldi, kas spēj pieņemt pārdomātus un gudrus lēmumus». Pašlaik sabiedrība saņemto to, par ko maksā, piebilda Kažoka.

Raugoties uz citu valstu pieredzi, ir skaidrs, ka ekonomiski attīstītās valstīs ir spēcīgāka valsts pārvalde, kas panākama ar atbilstoša atalgojuma palīdzību, uzskata politoloģe.

Kažoka piekrita, ka nākotnē būtu jāpārskata likums par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību, panākot atalgojuma pieaugumu. Eksperte pauda, ka patlaban valsts pārvaldes atalgojums ir piesaistīts neadekvātiem rādītājiem, kā rezultātā gan ministri, gan arī augstākā ierēdniecība saņem neatbilstoši zemas algas. Populistiski ierosinājumi nepārskatīt šo sistēmu traucē vēsi novērtēt esošo situāciju, saprotot, ka Latvijā jūtams spēcīgas politiskās elites trūkums.

«Ja Latvijā būtu pietiekami spēcīga politiskā elite, tad likums tiktu grozīts. Turklāt uz šādu nepieciešamību norādīja daudzi eksperti, ar zemu atalgojumu skaidrojot lielu personāla mainību sektorā,» sacīja politoloģe.

Saeima ceturtdien noraidīja nacionālās apvienības rosinātus likuma grozījumus par deputātu algu iesaldēšanu nākamajā gadā.

Šo likumprojektu atbalstīja 24 deputāti no nacionālās apvienības, Latvijas Reģionu apvienības un partijas No sirds Latvijai. Pret bija 12 deputāti, tostarp Vienotības pārstāvji, Ringolds Balodis, Valters Dambe un Ilmārs Latkovskis. Vēl 26 parlamentārieši no Vienotības un Zaļo un zemnieku savienības balsojumā atturējās, bet 22 deputāti – Saskaņas pārstāvji un Veiko Spolītis – balsojumā atturējās.

Tāpat ziņots, ka, mainoties valstī strādājošo vidējai darba samaksai, nākamgad tiks pārskatīts valsts amatpersonu atalgojums. Amatpersonu algas apmērs ir piesaistīts valstī strādājošo vidējās darba samaksas izmaiņām. Atalgojums tām tiek pārskatīts katru gadu un saistīts ar tautsaimniecības attīstību. Ja ekonomika un algas iedzīvotājiem pieaug, pieaug arī likumā minēto amatpersonu atalgojums. Savukārt, ja samazinātos strādājošo vidējais atalgojums, attiecīgi tiktu samazināta arī amatpersonu amatalga. Šis princips nostiprināts Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā.

Algu ikgadējā automātiskā indeksācija attiecas uz Ministru prezidentu, valdības ministriem un parlamentārajiem sekretāriem, virkni neatkarīgo iestāžu vadītāju – valsts kontrolieri un Valsts kontroles padomes locekļiem, tiesībsargu, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāju un locekļiem, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju, viņa vietnieku, komisijas sekretāru un locekļiem, Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāju, Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāju, kā arī Saeimas un pašvaldību deputātiem.

Arī Saeimas deputātu algas ik gadu automātiski mainās, balstoties uz vidējās algas izmaiņām. Mēneša vidējā darba samaksa Latvijā pēdējos gados ir pieaugusi. 2012.gadā tā bija 685 eiro, 2013.gadā – 716 eiro, bet 2014.gadā – 765 eiro.

Ref: 102.000.102.10840


Pievienot komentāru

  1. dumis teica:

    Tad ej tu politotloģe,, laikam dirst. Ej gani cūkas.

    +1 0 -1 0

  2. dumis teica:

    Par vidējām algām, manējā ir 240 rubļi mēnesī, ,,valdības,, parazītiem no mana nopelnītā ap 2000. Parazītu daudz, bet atiecību proporcija uz iedzīvotāju skaita, īpaši nav jāparēķina.

    +1 0 -1 0

  3. Gruzins teica:

    ko darit Latgale ja cilveks ir bezdarbnieks un un apstrada savu darzinu cita neka nav tas tas taisnigi

    +1 0 -1 0

Tramps pastiprina spiedienu uz NATO «parādniekiem»

Visām NATO dalībvalstīm jāmaksā sava godīga daļa militāro izdevumu, tā alianses dalībvalstu līderiem norādījis Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps.

KNAB priekšnieka konkursa otrajai kārtai virza divus no deviņiem kandidātiem

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja amata konkursa komisija nolēmusi no deviņiem pretendentiem nākamajai konkursa kārtai virzīt divus, pavēsta komisijas vadītājs, Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis.

Zariņš: Atšķirībā no veselības aprūpes darbiniekiem, Latvijas ceļi sabrūk klusējot

Saeimas deputāts Ivars Zariņš ir iesniedzis priekšlikumu, kas paredz atjaunot Valsts autoceļu fondu, un nodrošināt tam finansējumu 80% apmērā no akcīzes nodokļa par naftas produktiem ieņēmumiem, kā arī iekļaujot tajā ieņēmumus no transporta līdzekļu ekspluatācijas nodokļa un autoceļu lietošanas nodevas.

Eksperti: Brīvās tirdzniecības līgumu nozīme pieaugs - īpaši ar Āziju

Latvijas uzņēmēji uz citu Eiropas Savienības valstu fona jau patlaban salīdzinoši veiksmīgi darbojas vairākos Āzijas reģionos, un līdzšinējā viņu pieredze apliecina - šajos tirgos ir liels potenciāls, pauž Eiropas parlamenta Informācijas biroja pārstāvji.

Svētdien gaidāma vasarīgi karsta diena

Svētdien gaidāma vasarīgi karsta diena, nākamā darba nedēļa atkal vēsa un lietaina, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteroloģijas centrs.

Aizdomas par iespējamiem vēlēšanu pārkāpumiem Ventspilī

Vienotība, Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK un Latvijas Reģionu apvienības lūdz nodrošināt iespēju veikt nepārtrauktu vēlēšanu procesa novērošanu gaidāmajās Ventspils pašvaldības vēlēšanās.

Sagaidīts lielākais kuģis Ventspils ostas vēsturē

Ventspils ostas vārtos ceturtdien, 25.maijā, ienācis 281 metru garais un 48 metrus platais tankkuģis Hrvatska. Pēc garuma un kravnesības tas ir lielākais kuģis, kāds bijis Ventspils ostā.

EM strādā pie scenārijiem OIK samazināšanai

Analizējot vidējā termiņa elektroenerģijas tirgus attīstību, Ekonomikas ministrija identificējusi riskus, kas var izraisīt obligātā iepirkuma komponentes pieaugumu, attiecīgi palielinot arī elektroenerģijas cenas, BNN vēsta Ekonomikas ministrijā.

Babītē atklāta nelegālu cigarešu ražotne; aizturētas septiņas personas

Valsts ieņēmumu dienesta Muitas policija Babītes novadā atklājusi ievērojamu nelegālu cigarešu ražotni, vēsta dienestā.

Šadurskis: Lielais augstskolu skaits Latvijā ir absurds

Patlaban Latvijā ir 17 valsts augstskolas un gandrīz tik pat privātās augstskolas, kas ir absurdi, Ārvalstu investoru padomes Latvijā rīkotajā diskusijā Dari! atzina izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

Vējonis: Latvijai ir svarīga NATO dalībvalstu aizsardzības izdevumu palielināšana

«Latvijai pats svarīgākais ir stingrs apliecinājums tam, ka NATO ir nozīmīgākā organizācija, kas garantē drošību gan Eiropas kontinentā, gan Amerikas Savienotās Valsts un Kanādā, un, lai visi lēmumi, kas ir pieņemti par mūsu reģiona drošību, tiktu pildīti,» ceturtdien, piedaloties NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmē Briselē, uzsver Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Jūrmalas mēra kandidāts vēršas KNAB par iespējamu ZZS likumpārkāpumu Jūrmalā

Uz daudzviet Jūrmalā izvietotājām Zaļo un zemnieku savienības vides reklāmām kā reklāmas apmaksas veicējs norādīta Iveta Grigule, taču atbilstoši priekšvēlēšanu aģitācijas likumam, šī rīcība, iespējams, vērtējama kā prettiesiska, savu uzskatu pauž partijas Latvijas attīstībai pārstāvis.

Latvijas iedzīvotājus no mācīšanās attur laika un naudas trūkums

Pērn 28,7% mājsaimniecību bija vismaz viena persona, kura apgūst formālo izglītību. No visiem reģioniem vislielākais šādu mājsaimniecību īpatsvars bijis Zemgalē (29,9%), Pierīgā (29,8%) un Rīgā (29,5%), bet vismazākais – Latgalē (26,3%), liecina Centrālās statistikas pārvaldes aptauja.

Aviācijas drošības jomā iesaistītajām personām jaunas kvalifikācijas prasības

Izstrādāts noteikumu projekts, kas noteiks sertificēšanas kārtību personālam, kas īsteno Valsts civilās aviācijas drošības programmā noteiktos pasākumus, kas izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē.

Pensionāru pavadone: Latvijā veci cilvēki tiek izstumti no sabiedrības

«Saskaroties ar sociālo aprūpi, mani pārsteidza dominējošais uzskats, ka veciem cilvēkiem vienīgais, kas nepieciešams, ir elementāra aprūpe - pabarot, nomazgāt, labākajā gadījumā izvest ārā. Vecu cilvēku psiholoģija Latvijā ir pilnīgi svešs jēdziens, pauž Pensionāru pavadonis aizsācēja Latvijā Nelli Skadiņa.

Latvijas naži un cirvji gūst lielus panākumus Austrālijā

Pašmāju uzņēmums Autine Tools Company, kas izgatavo nažus un cirvjus, guvis atzinību Austrālijā, kur dažādu valstu ražotāju konkurencē, atzīts par labāko, pavēsta uzņēmuma pārstāvji.

Arestē Tallinas mēra vietnieku Sarapū

Tallinas mēra vietnieku Arvo Sarapū (Arvo Sarapū) apcietinājis Igaunijas Iekšējās Drošības dienests saistībā ar to, ka amatpersona iepirkuma procedūras krimināllietas ietvaros apsūdzēta par procedūras ierobežojumu pārkāpšanu sevišķi lielos apmēros.

Tūristu skaits Rīgā pieaudzis par 7%

Šogad pirmajos trīs mēnešos Rīgas viesnīcās un citās tūristu mītnēs apkalpoti 263,5 tūkstoši cilvēku, no kuriem 221,3 tūkstoši bijuši ārvalstu viesi. Salīdzinot ar šo pašu periodu pērn, apkalpoto ārvalstu viesu skaits pieaudzis par 7%, savukārt pavadīto nakšu skaits par 4%, liecina Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja apkopotā Centrālās statistikas pārvaldes informācija.

Rīgas līcī uz tankkuģa izcēlies ugunsgrēks

Rīgas līcī ceturtdien, 25.maijā, izcēlies ugunsgrēks uz tankkuģa Zircon, uz kura atrodas vairāk nekā 7 000 tonnas dīzeļdegvielas, informē Krasta apsardzes dienests.

SEB: 5 gadu laikā atlīdzības izmaksātas gandrīz 240 kredītņēmējiem

Piecu gadu laikā kopš pirmā kredītmaksājumu apdrošināšanas līguma noslēgšanas atlīdzības izmaksātas gandrīz 240 SEB bankas klientiem, kuri uzņēmušies kredītsaistības un saskārušies ar neparedzētiem gadījumiem.

Līdz četrus gadus vecām mašīnām apskati varēs veikt ik pēc diviem gadiem

Automašīnām, kas jaunākas par četriem gadiem, tehnisko apskati varēs veikt ik pēc diviem gadiem. Šādu regulējumu Ceļu satiksmes likumā ceturtdien, 25.maijā, galīgajā lasījumā pieņēma Saeima. Tie sagatavoti pēc iedzīvotāju kolektīvā iesnieguma par transportlīdzekļu tehniskās apskates veikšanu reizi divos gados.

Saeimā ratificē konvenciju par dzīvsudraba izmantošanas ierobežošanu

Saeima ceturtdien, 25.maijā, ratificēja Minamatas konvenciju par dzīvsudrabu. Konvencijas mērķis ir aizsargāt cilvēku veselību un apkārtējo vidi pret dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu antropogēnajām emisijām un noplūdēm.

Brīvdienu naktīs notiks Swedbank IT sistēmu regulārie uzturēšanas darbi

Naktīs uz sestdienu, svētdienu un pirmdienu notiks regulārie Swedbank IT sistēmu uzturēšanas darbi, kā dēļ būs īslaicīgi karšu un internetbankas traucējumi.

Eiropā pērn bijuši ārzemju investīciju rekordi

Eiropā pagājušajā gadā piesaistīts rekordliels ārzemju tiešo investīciju apjoms ar 5 845 jauniem tiešo investīciju projektiem, kas ir par 15% vairāk kā gadu iepriekš, atklāj ārzemju investīciju piesaistes pētījums EY European attractiveness survey.

Atkāpjas Igaunijas ministrs, NATO dalības neatbalstītājs

Par demisiju paziņojis Igaunijas valsts lietu ministrs Mihails Korbs, kurš publiski sacījis, ka neatbalsta dalību NATO, bet simpatizē Somijas drošības politikas modelim.