bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 24.05.2018 | Vārda dienas: Marlēna, Ilvija, Ziedone
LatviaLatvija

Kurai partijai vēlētājs ir uzticīgs «līdz kapa malai» un muļķīgie reemigrācijas plāni. Saruna ar politologu Ojāru Skudru

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

No jaunajām partijām tikai Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP) ir izredzes iekļūt 13.Saeimā; Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) reitingus neietekmēšot publiskotās «oligarhu sarunas»; un Vienotība līdz vēlēšanām atkopsies, paceļot reitingu līdz 5%, par 13.Saeimas vēlēšanām spriež Latvijas Universitātes asociētais profesors, politologs Ojārs Skudra intervijā ar BNN. 

Skudra norāda, ka galvenā izmaiņa, salīdzinot ar laiku pirms 12.Saeimas vēlēšanām, šajā reizē ir «acīmredzama, nepārprotama, visiem labi saskatāma un dažādi interpretējama». Tas ir ļoti zemais Vienotības reitings [pēc pēdējiem datiem tie ir 4,9%], kuru Andris Piebalgs pagājušajā gadā solīja «novest līdz 10%». «Tā kā viņam tas neizdevās, tad viņš pameta «partijas stūri»,» atzīmē Skudra.

Jautāts, vai Vienotība «atgūsies» līdz vēlēšanām, Skudra norāda, ka, ja ar atgūšanos saprot 5%, tad, jā, nešaubīgi. «Protams, politikā ir tā, ka «nekad nesaki nekad». Es pieņemu, ka viņi nepieļaus rupjas, muļķīgas kļūdas – ne izvēloties personālijas, ne arī kā citādi. Pie šī nosacījuma viņi pārvarēs tos 5%.» Tāpat profesors norāda, ka iepriekšējās Saeimas vēlēšanās relatīvi liels īpatsvars to vēlētāju, kuri teica «nezinu», ir balsojuši par Vienotību. Pašlaik to, kuri nezina, par ko balsot, ir 30% no aptaujātajiem.

Atbildot uz jautājumu, vai jaunajām partijām ir izredzes iekļūt Saeimā, Skudra ir pārliecināts: «Tikai JKP. Tāpēc, ka no slavenā piecinieka [Kustības Par!] ir aizgājuši Judins, Loskutovs, Čigāne un Dālderis. Ir palikusi viena Viņķele, tad nu ar jauko pianistu Pavļutu priekšgalā ir bezcerīgi tie 5%.»

«Kuš! Ko jūs te, muļķi, tagad? To visu vajag darīt septembrī, nevis tagad»

«Saskaņa nevērsīsies un neaicinās uz masu akcijām pret tā dēvēto Izglītības likumu par pakāpenisku pāreju uz latviešu valodu mācībās – atšķirībā no Tatjanas Ždanokas. Loģiski, ka Saskaņa arī droši vien neprofilēsies nekādā saistībā ar Krievijas konfliktu ar ASV un Lielbritāniju, nemaz nerunājot par Krieviju un NATO,» uzskata politologs.

Viņš turpina: «Latvijas Krievu saraksts mazliet «iepīkstējās» par tām skolām, bet kāds viņus ir apklusinājis, jo tam nekas nav sekojis. Šķiet, kāds viņiem vienkārši pateica: Kuš! Ko jūs te, muļķi, tagad? To visu vajag darīt septembrī, nevis tagad. Nav ko te spēkus šķiest. Visi līdz tam laikam [vēlēšanām] jau sen to būs aizmirsuši. 1.septembrī sāksies skola – tad arī mītiņosiet.»

No tā Skudra secina, ka «tas arī ir jautājums par to, vai tā dēvētie Krievijas ietekmes aģenti Latvijā ir pietiekami jaudīgi, lai spēlētos ar jautājumu par latviešu un krievu attiecībām».

Komentējot NA reitingus, politologs uzsver, ka to neietekmēs nekādi maksātnespējas administratoru skandāli. «Viņu vēlētājs ir uzticīgs līdz «kapa malai». Tur nekādu problēmu.»

Vērtējot potenciālo valdības sastāvu, Skudra komentē: «Skatoties uz pēdējo aptauju, ir labi redzams, ka principā valdībai ir divi varianti – vai Saskaņa un ZZS (ar vai bez NA), vai arī Saskaņa ar ZZS un Vienotību

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Profesors gan piebilst: «Protams, vēl jau visādi tā situācija var mainīties. Teiksim, ja Tuvajos Austrumos izceļas ļoti ass konflikts starp Rietumiem un Krieviju, ieskaitot tur kaut kādas sporādiskas militārās sadursmes, un ja tā situācija saglabājas līdz rudenim, tad loģiski, ka Saskaņa nekādā veidā nebūs valdībā.»

Vērtējot pašreizējo valdību, Skudra saka: «Šobrīd, es teiktu, nav nevienas pazīmes, kas liecinātu par to, ka valdība [pirms vēlēšanām] varētu šķirties. Jo pagaidām šis sastāvs viennozīmīgi nāk par labu ZZS. Pašreizējai valdībai ir jāpieļauj kaut kādas lielas kļūdas, banku sektorā jāparādās kaut kādām jaunām problēmām, nodokļu reformai jābūt ar lieliem trūkumiem, tāpat arī budžetam – ar lielām problēmām. Viņiem būtu vienkārši glupi mēģināt kaut ko mainīt, ja visas tendences runā viņiem par labu.»

Tāpat Skudra uzskata, ka arī publicētās «oligarhu sarunas» neko nemainīšot vēlētāju skatījumā uz ZZS, jo pašreizējie reitingi uz to norādot [šobrīd par ZZS balsotu 13,9% aptaujāto].

Komentējot pašvaldību vēlēšanu rezultātus, politologs spriež, ka Saskaņas mērķis bija uzvarēt visās lielākajās Latvijas pilsētās. «Viss liecināja, ka bez Rīgas un Rēzeknes tāda varētu būt arī Daugavpils – tur viņus nogāza. Ne bez ZZS ietekmes, protams. Un piepalīdzot arī Vienotībai. Nu, kas attiecas uz Ventspili, tur viss kārtībā – tur savs cilvēks [Aivars Lembergs].»

Spekulācija: sargājot vēlēšanas, ASV «piespieda» ABLV pašlikvidēties jau februārī

Skudra: «Tur var tikai minēt, vai iespējams kaut kur citur Krievijā būtu gribējuši, lai tas viss, kas notika ar ABLV Bank, notiek septembrī, nevis tik ilgu laiku pirms vēlēšanām. Mans spekulatīvais pieņēmums ir, ka amerikāņi piespieda ABLV Bank īpašniekus pašlikvidēties jau tagad. Viņi [amerikāņi] šo soli spēra nevis tāpēc, ka viņiem agrāk nekas nebija zināms, bet tāpēc, lai tas notiktu ilgu laiku pirms vēlēšanām un neietekmētu tās. Skaidrs, ka viņiem šai ziņā varēja palīdzēt gan viņu izlūkdienests, gan arī Latvijas specdienests. Protams, nav arī nejaušība, ka tas viss sakrita ar Rimšēviču.»

Cilvēki valdībai neuzticas jau kopš 90.gadu vidus

Baltic International Bank barometrs, pēc pēdējiem rezultātiem, liecina, ka neapmierinātība ar valdību ir pieaugusi. Tikmēr profesors Skudra atzīst, ka īsti neuzticas šādam bankas barometram, jo uzskata, ka, visticamākais, metodoloģija nav korekta.

«Tā kā Latvijas vidējais vēlētājs politiski vāji orientējas gan iekšpolitiskajos procesos, gan ārpolitikā, viņš par to valdību spriež pēc savas ģimenes un personīgās izjūtas, kā arī draugu, paziņu loka. Tā attieksme formējas vairāk sociāli psiholoģiski – tai ir ļoti mazs sakars ar vairāk vai mazāk pārdomātu politisko procesu izvērtēšanu,» saka Skudra.

«Visi tie reemigrācijas plāni, mājās saukšanas plāni – tās ir muļķības! Tās ir ekonomiskas un politiskas muļķības!»

«Kas attiecas uz tiem, kas ir aizbraukuši. Viņi, protams, turpina aizbraukt. Mazāk intensīvi nekā ekonomiskās krīzes gados. Tas gan. Bet šis process nav apturams, viņš turpināsies,» izsakās Skudra.

Politologs min piemēru par kādu īru uzņēmēju, kurš, atbildot uz to, ka Latvijā iezīmējusies ekonomiskā augšupeja pēdējos pāris gados un līdz ar to cilvēkiem paaugstinās algas, mēģinot aicināt atpakaļ, teica: «Nekā nebūs – es arī palielināšu algas, un viņi paliks pie manis.»

«Un tā notiks ar visiem, kas sevi apliecinājuši darba tirgū vienalga kādā līmenī. Viņiem pieliks pie algas, lai viņi nebrauc uz Latviju,» uzskata profesors. Tāpat viņš retoriski piebilst: «Ja cilvēki neuzticas partijām, valdībai un parlamentam, nu kāds pamats braukt atpakaļ, pie tam ņemot vērā algu atšķirības?»

Politologs skaidro: «Pārskaitījumi no citu valstu kontiem uz Ungāriju veido 3,5% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP). 3,5%! Latvijai, protams, tā summa nav tik iespaidīga, jo no mums ir ievērojami mazāk aizbraukušo – ap 250 000–300 000. Tomēr tas jebkurā gadījumā ir nopietns ieguldījums Latvijas ekonomikā un IKP. Tā ka šī tēma [reemigrācijas plāni] nekādā veidā nevar kļūt par priekšvēlēšanu cīņas tēmu.»


Pievienot komentāru

Maršruts nedēļas nogalei: Saldējuma festivāls un Džeimss Arturs

Arī šajā garajā nedēļas nogalē visā Latvijā norisināsies daudz un dažādi pasākumi, kas dos iespēju kvalitatīvi pavadīt brīvdienas ikvienam – gan bērnam, gan pieaugušajam – un jebkur – gan dabā, gan iekštelpās. BNN komanda aicina ielūkoties Maršrutā, lai varētu izvēlēties, kurš pasākums ir vispiemērotākais šo garo brīvdienu pavadīšanai.

Fiļs vērsies policijā par bijušās sievas iespējamajiem kriminālpārkāpumiem

ABLV Bank līdzīpašnieks un padomes priekšsēdētājs Oļegs Fiļs vērsies Valsts policijā par bijušās sievas Santas Zāmueles iespējamajiem kriminālpārkāpumiem, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Lietuvā virza plašas pensiju un nodokļu izmaiņas

Lietuvas valdība virza grozījumus iedzīvotāju ienākuma nodokļa, sociālo iemaksu un pamata pensiju jomā, kuri to pieņemšanas gadījumā būtiski ietekmētu lietuviešu dzīvi.

Saeima konceptuāli atbalsta jauna Diasporas likuma projektu

Saeima ceturtdien, 24.maijā, konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja jauna Diasporas likuma projektu, kura mērķis ir stiprināt diasporas kā neatņemamas Latvijas sabiedrības daļas piederību Latvijai, nodrošināt diasporai iespējas brīvi veidot, uzturēt un paplašināt saites ar Latviju, kā arī sekmēt latviešu valodas, kultūras un piederības sajūtas Latvijai saglabāšanu diasporā.

Sastrīdoties par dokumenta slepenību, neskata jautājumu par pretkorupcijas pasākumiem Rīgas satiksmē

Netiekot skaidrībā par to, vai jautājums par SIA Rīgas satiksme pretkorupcijas pasākumu izpildi 2017.gadā būtu jāskata sēdes slēgtajā vai atvērtajā daļā, Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja pārcēla jautājuma skatīša

EK vienojas ar Gazprom lietā par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu Centrālajā un Austrumeiropā

Eiropas Komisija ceturtdien, 24.maijā, paziņo, ka panākusi vienošanos ar Krievijas valsts dabasgāzes kompāniju Gazprom, kas tikusi apsūdzēta dominējošā stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā Eiropas Savienības dalībvalstīs Centrālajā un Austrumeiropā, tādējādi uzņēmumam izvairoties no naudassoda piemērošanas.

Saeima konceptuāli atbalsta likuma izmaiņas, lai mazinātu IIN parāda veidošanos

Saeima ceturtdien, 24.maijā, pirmajā lasījumā kā steidzamus pieņem grozījumus likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas rosināti, lai mazinātu iespēju veidoties iedzīvotāju ienākuma nodokļa parādam saistībā ar gada diferencētā neapliekamā minimuma vai progresīvās likmes piemērošanu ienākumiem.

Plāno noteikt vēl trīs atzīmējamās dienas

Saeima ceturtdien, 24.maijā, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām, kas paredz par atzīmējamām dienām noteikt 6.jūliju – Latvijas aviācijas dienu –, 10.jūliju –Latvijas karavīru dienu –, un septembra trešo svētdienu – Autotransporta darbinieku dienu

Mozaīka: Aicinājums mainīt Baltijas praida norises vietu ir sabiedrības kūdīšana

Rīgas domes apvienības Visu Latvijai–Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL–TB/LNNK) frakcijas aicinājums manīt Baltijas praida gājiena vietu ir sabiedrības kūdīšana, šādu viedokli pauda LGBT un viņu draugu apvienības Mozaīka valdes loceklis Kaspars Zālītis.

MH17 aviokatastrofas izmeklētāji: lidmašīnu notrieca Krievijas militārā vienība

Nīderlandes prokurori, kuri izmeklē 2014.gada Malaizijas pasažieru lidmašīnas avāriju Ukrainas austrumos, paziņojuši, ka tā notriekta ar raķeti, ko izšāvusi Krievijas Bruņoto spēku vienība.

Plāno uzlabot mehānismu naudas sodu iekasēšanai no ārvalstu pārvadātājiem

Saeimas deputāti ceturtdien, 24.maijā, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz efektivizēt naudas sodu iekasēšanu no ārvalstu pārvadātājiem, kuri veikuši ceļu satiksmes vai autopārvadājumu jomas noteikumu pārkāpumus.

Reirs: Latvijas galvenais izaicinājums vairs nav bezdarbs

Latvijas galvenais izaicinājums nodarbinātības jomā vairs nav bezdarbs, bet gan kvalificēta darbaspēka trūkums, konferencē Nodarbinātība Latvijā vakar, šodien un rīt atklāšanā norāda labklājības ministrs Jānis Reirs.

Lietuva uzņems sieviešu politiķu samitu, kur apbalvos Vīķi-Freibergu

Sievietes politiķes, kuras strādājušas augstos politiskos amatos, jūnija sākumā pulcēsies Lietuvā, kur norisināsies Sieviešu politisko līderu galotņu sanāksme. Cita starpā forumā tiks apbalvota bijusī Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un bijusī valdības vadīja Laimdota Straujuma.

Pētījums: 23% Latvijas uzņēmumu joprojām nezina, kas ir Vispārīgā datu aizsardzības regula

Par Vispārīgo datu aizsardzības regulu nav informēti 27% Eiropas uzņēmumu. Salīdzinot ar pārējām Eiropas Savienības valstīm, 23% Latvijas uzņēmumu apgalvo, ka vispār nezina, kas ir GDPR, bet Lietuva ierindojas starp valstīm, kurām ir visvājākās zināšanas – 49%. Igaunijas uzņēmumi ir visinformētākie Baltijā – tikai 21% uzņēmumu nav dzirdējuši par GDPR.

Rīgas mežos šopavasar iestādīs 388 hektāru jauna meža

SIA Rīgas meži šopavasar apņēmušies iestādīt 387,93 hektāru jauna meža, kopumā iestādot 1 154 000 jaunu kociņu

Bērnu slimnīcai virsstundu apmaksai saistībā ar ST lēmumu papildu nepieciešams aptuveni miljons eiro

Sākotnējie Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas aprēķini liecina, ka gada laikā virsstundu apmaksai saistībā ar Satversmes tiesas lēmumu par pagarinātā normālā darba laika atalgojuma neatbilstību Satversmei slimnīcai papildu būtu nepieciešams aptuveni viens miljons, norāda slimnīcas valdes priekšsēdētājs Valts Ābols.

Banku izdevumi padomes un valdes atalgojumam pirmajā ceturksnī pieauguši par 1,1%

Latvijas banku izdevumi padomes un valdes atalgojumam šogad pirmajā ceturksnī bijuši 4,007 miljoni eiro, kas ir par 1,1% jeb 44 tūkstošiem eiro vairāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā, skaidro Finanšu un kapitāla tirgus komisijā.

Ugunsgrēkā cietušā Tartu dzelzceļa atjaunošana prasīs miljonus

Igaunijā autjaunota dzelzceļa kustība maršrutos uz Tartu pilsētu, kas uz laiku bijusi apturēta, jo pagājušajā nedēļā aizdegās Tartu dzelzceļa stacijas signalizēšanas mezgla vadu sistēma.

Vjetnamā Latvijas uzņēmējiem paredzēts stabils nodokļu maksāšanas režīms

Vjetnamā strādājošiem Latvijas uzņēmējiem turpmāk paredzēts nodrošināt stabilu nodokļu maksāšanas režīmu, ko neietekmēs Vjetnamas normatīvo aktu grozījumi.

Būtiskas izmaiņas lauksaimniecības zemes iegādes atbalsta programmā

Stājas spēkā būtiskas izmaiņas lauksaimniecības zemes iegādes atbalsta programmā, kuru īsteno Attīstības finanšu institūcija Altum. Pateicoties izmaiņām, saimniecības lauksaimniecības zemi ar atvieglotiem nosacījumiem varēs iegādāties arī situācijās, kuras iepriekš neļāva pretendēt uz šīs programmas atbalstu. Izmaiņas stājas spējā no 24.maija..

Saeima dod zaļo gaismu antidopinga regulējuma pilnveidei

Saeima ceturtdien, 24.maijā, trešajā – galīgajā – lasījumā atbalstījusi grozījumus Sporta likumā, kas paredz pilnveidot antidopinga regulējumu Latvijā un nodrošināt lielāku valsts antidopinga organizācijas autonomiju, izveidojot Latvijas Antidopinga biroju.

Latvijas iedzīvotājiem zaļās enerģijas izmantošana šķiet arvien vilinošāka

Attīstoties tehnoloģijām, zaļās enerģijas izmantošana Latvijas iedzīvotājiem šķiet arvien vilinošāka. Vairums aptaujāto norāda, ka tuvāko desmit gadu laikā viņi varētu sākt izmantot biomasu, saules baterijas un pat vēja turbīnas, liecina Jaunākais Baltic International Latvijas barometra pētījuma dati.

Jūlija Skripaļa pirmajā video paziņojumā: «Mums ļoti paveicies, ka izdzīvojām»

Jūlija Skripaļa, Salisberī indēšanas uzbrukuma upuris, dalījusies savās domās pirmajā video paziņojumā kopš pārcietusi slepkavības mēģinājumu, kas politiskajā jomā pastiprinājis Krievijas starptautisko izolāciju.

Atklāj teju 170 tūkstošus kontrabandas cigarešu akmeņogļu un kukurūzas kravās

Veicot muitas kontroles pasākumus uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju, Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes amatpersonas novērsa 168 400 cigarešu kontrabandu.

Neapstiprina Kušneru uz atkārtotu termiņu Latvijas Bankas padomes locekļa amatā

Saeimas vairākums nolēma neapstiprināt Edvardu Kušneru uz vēl vienu pilnvaru termiņu Latvijas Bankas padomes locekļa amatā.