bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 24.01.2018 | Vārda dienas: Krišs, Eglons, Ksenija
LatviaLatvija

Prēmiju par augstiem sasniegumiem sportā izmaksai pārdala nepilnus 0,5 miljonus eiro

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUNaudas balvu par izciliem sasniegumiem sportā izmaksai 35 sportistiem, viņu treneriem un apkalpojošajam personālam valdība piekrita pārdalīt nepilnus 0,5 miljonus eiro.

Kā skaidrots rīkojuma projektā, lai naudas balvu izmaksai pieejamo ierobežoto valsts budžeta līdzekļu ietvaros nodrošinātu balvu piešķiršanu par izciliem sasniegumiem sportā 2016.gada nogalē un 2017.gadā, Latvijas Nacionālajai sporta padomei, izstrādājot priekšlikumu Ministru kabinetam par naudas balvu piešķiršanu, ir jāizvērtē sacensību nozīmīgums, sacensībās piedalījušos valstu skaits un sportistu vai komandu skaits.

Kopumā rosināts piešķirt 90 naudas balvas sportistiem, viņu treneriem un apkalpojošajam personālam, tam atvēlot 494 544 eiro. Sportistiem paredzētajās naudas balvās iekļauti arī līdzekļi nodokļu samaksai.

Latvijas Bobsleja un skeletona federācijas sportistam Martinam Dukuram par pasaules čempionātā skeletonā izcīnīto pirmo vietu plānots piešķirt 27 000 eiro, savukārt viņa trenerim Dainim Dukuram balvā paredzēts izmaksāt 13 500 eiro.

Bobslejistiem Oskaram Ķibermanim un Matīsam Miknim par Eiropas čempionātā izcīnīto trešo vietu bobslejā divniekiem katram plānots piešķirt 3 375 eiro, bet pa 675 eiro plānots piešķirt viņu treneriem Sandim Prūsim, Jānim Ozolam un Olafam Kļaviņam, tdu pašu summu plānots iedalīt abu sportistu apkalpojošajiem sporta darbiniekiem Jānim Kaupem un Viesturam Pērkonam.

Skeletonistam Tomasam Dukuram par Eiropas čempionātā skeletonā izcīnīto otro vietu paredzēts izmaksāt 6750 eiro un viņa trenerim D.Dukuram – 3 375 eiro.

Latvijas Cīņas federācijas sportistei Anastasijai Grigorjevai par pasaules čempionātā izcīnīto trešo vietu naudas balvā paredzēts izmaksāt 9 720 eiro, savukārt viņu treneriem Ļubovai Kopilovai un Armandam Zvirbulim katram plānots piešķirt 1944 eiro. Grigorjevu apkalpojošajam sporta darbiniekam Agrim Potašam paredzēts izmaksāt 972 eiro.

Latvijas Kanoe federācijas sportistam Aleksejam Rumjancevam par pasaules čempionātā izcīnīto trešo vietu prēmijā plānots piešķirt 9 720 eiro, bet viņa trenerim Genādijam Zujevam – 4 860 eiro.

Latvijas Taekvondo federācijas sportistei Inesei Tarvidai par pasaules čempionātā izcīnīto trešo vietu plānots izmaksāt 9720 eiro, savukārt viņas trenerim Markusam Kohlofelam tiks izmaksāti 4 860 eiro.

Latvijas Vieglatlētikas savienības jaunajai vadītājai Inetai Radevičai par 2011.gada pasaules čempionātā izcīnīto otro vietu plānots piemaksāt 6403 eiro, bet viņas trenerei Innai Radevičai – 1 601 eiro. Radeviča sacensībās ieguva augstāku vietu, jo viena no dalībniecēm tika diskvalificēta par dopinga lietošanu.

Latvijas Kamaniņu sporta federācijas sportistiem Elīzai Caucei, Ullai Zirnei, Ināram Kivleniekam, Artūram Dārzniekam, Oskaram Gudramovičam, Pēterim Kalniņam, Andrim Šicam un Jurim Šicam par Pasaules kausa kopvērtējumā izcīnīto otro vietu kamaniņu sportā stafetē katram paredzēts piešķirt 3375 eiro. Šo sportistu treneriem Kasparam Dumpim, Jānim Liepam, Maijai Tīrumai un Sandrim Bērziņam prēmijā paredzēts piešķirt 3038 eiro. Sportistus apkalpojošajam sporta darbiniekam Mārtiņam Rubenim plānots izmaksāt 1670 eiro, bet sportistu apkalpojošajiem darbiniekiem Zanei Krūzei, Agrim Potašam un Ansim Biedrim – pa 455 eiro.

Latvijas Svarcelšanas federācijas sportistei Rebekai Kohai par Eiropas čempionātā izcīnīto otro vietu paredzēts piešķirt 6750 eiro, savukārt viņas treneriem Eduardam Andruškevičam un Viktoram Ščerbatiham – katram pa 1688 eiro.

Latvijas Šaušanas federācijas sportistam Laurim Strautmanim par Eiropas čempionātā izcīnīto trešo vietu plānots izmaksāt 4500 eiro, bet viņa trenerim Zigfrīdam Markainim – 2 250 eiro.

Latvijas Biatlona federācijas sportistam Andrejam Rastorgujevam par Eiropas čempionātā izcīnīto trešo vietu prēmijā plānots piešķirt 4500 eiro, savukārt viņa trenerim Intaram Berkulim – 2 250 eiro.

Latvijas Basketbola savienības sportistiem Agnim Čavaram, Edgaram Krūmiņam, Naurim Miezim un Kārlim Paulam Lasmanim par Eiropas čempionātā izcīnīto pirmo vietu 3×3 basketbolā katram paredzēts piešķirt 6 750 eiro. Šo sportistu trenerim Jānim Ārem prēmijā paredzēts izmaksāt 6 750 eiro, un pie tādas pašas summas varētu tikt arī sportistus apkalpojošais sporta darbinieks Māris Jučmanis.

Latvijas Volejbola federācijas sportistiem Aleksandram Samoilovam un Jānim Šmēdiņam par Eiropas čempionātā izcīnīto otro vietu pludmales volejbolā katram paredzēts izmaksāt 5 062 eiro, bet viņu treneriem Genādijam Samoilovam un Andrim Šmēdiņam – katram pa 2 530 eiro.

Naudas balvas plānots piešķirt arī vairākiem Latvijas Paralimpiskās komitejas sportistiem. Aigaram Apinim par pasaules čempionātā izcīnīto otro vietu diska mešanā paredzēts izmaksāt 18 000 eiro, Diānai Dadzītei par pasaules čempionātā izcīnīto pirmo vietu šķēpmešanā, diska mešanā un lodes grūšanā – 27 000 eiro, Rihardam Snikum par Eiropas čempionātā izcīnīto otro vietu paralimpiskajā iejādē – 6 750 eiro.

Apiņa trenerim Aldim Šūpulniekam naudas balvā paredzēts izmaksāt 4500 eiro, bet sportistu apkalpojošajai sporta darbiniecei Guntai Ozoliņai – 4 500 eiro. Dadzītes trenerim Zigfrīdam Jūliusam Vegneram prēmijā paredzēts piešķirt 4050 eiro, bet sportisti apkalpojošajām sporta darbiniecēm Signei Rinkulei – 4050 eiro un Zanei Skujiņai – 5 400 eiro. Savukārt Snikus trenerei Olgai Šellerei naudas balvā paredzēts izmaksāt 1350 eiro, sportistu apkalpojošajai sporta darbiniecei Dariai Tikhomirovai – 1 350 eiro, bet Sniku apkalpojošajiem sporta darbiniekiem Zanei Apiņai un Kasparam Iesaliņam katram pa 336 eiro.

Latvijas Nedzirdīgo sporta federācijas sportistam Mārim Grēniņam par Nedzirdīgo spēlēs izcīnīto pirmo vietu tāllēkšanā prēmijā piešķirs 27 000 eiro. Viņa trenerei Mārītei Lūsei piešķirs 13 500 eiro.

Latvijas Ūdens motosporta federācijas sportisti Ievu Milleri par Eiropas čempionātā izcīnīto trešo vietu FR1000 klasē piešķirs 3500 eiro, bet viņas treneris Lotārs Millers saņems 1 750 eiro.

Latvijas Motosporta federācijas sportistam Paulam Jonasam par pasaules čempionātā MX2 klasē izcīnīto pirmo vietu prēmijā paredzēti 14 229 eiro, viņa trenerim Kasparam Jonasam – 2 371 eiro, bet apkalpojošajiem sporta darbiniekiem Gatim Frindem un Kristeram Serģim – katram pa 2 371 eiro.

Latvijas Šaušanas federācijas sportistam Ernestam Erbam par Eiropas čempionātā junioriem izcīnīto pirmo vietu prēmijā piešķirs 5000 eiro, bet viņa trenerim Vilnim Celmiņam – 2 500 eiro.

Latvijas Vieglatlētikas savienības sportistei Guntai Latiševai-Čudarei par Eiropas U-23 čempionātā izcīnīto pirmo vietu 400 metru distancē naudas balvu piešķirs 5000 eiro apmērā, bet viņas trenerim Pēterim Stripkānam – 2 500 eiro.

Latvijas Slēpošanas savienības sportistam Kristapam Zvejniekam par Pasaules universiādē izcīnīto pirmo vietu kalnu slēpošanā Alpu kombinācijā izmaksās 3 500 eiro, viņa trenerei Janai Zvejniecei – 875 eiro, bet apkalpojošajam sporta darbiniekam Raivo Zvejniekam – 875 eiro.

Latvijas Kamaniņu sporta federācijas sportistam Kristeram Aparjodam par Pasaules junioru čempionātā izcīnīto pirmo vietu kamaniņu sportā piešķirs 5000 eiro. Par šo sasniegumu viņa treneriem Zintim Šaicānam un Aivaram Kalniņam katram piešķirs 600 eiro, bet treneriem Pēterim Cīmanim un Aivai Aparjodei – pa 250 eiro. Sportistu apkalpojošajam sporta darbiniekam Mārtiņam Rubenim piešķirs 450 eiro, bet apkalpojošajam sporta darbiniekam Jānim Ozoliņam – 350 eiro.

Latvijas Basketbola savienībai par Latvijas vīriešu basketbola izlases un Latvijas sieviešu basketbola izlases dalību Eiropas čempionātu finālturnīros un iekļūšanu ceturtdaļfinālā sporta veida attīstībai un jauno sportistu sagatavošanai izmaksās 80 000 eiro. Sporta veida attīstībai un jauno sportistu sagatavošanai par jauktā pāra dalību pasaules čempionāta finālturnīrā un iekļūšanu ceturtdaļfinālā 8 144 eiro piešķirs Latvijas Kērlinga asociācijai.

Naudas balvas 398 344 eiro apmērā izmaksās no Izglītības un zinātnes ministrijas pamatbudžetā esošiem līdzekļiem, kas iezīmēti balvām par izciliem sasniegumiem sportā. Lai nodrošinātu visu naudas balvu izmaksu, bija nepieciešams veikt arī 37 569 eiro pārdali no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Savukārt vēl papildu līdzekļus 58 686 apmērā atsevišķu balvu finansēšanai vai daļējai apmaksai lemts pārdalīt arī no Labklājības ministrijas pamatbudžeta.

Ref:224.000.103.3007


Pievienot komentāru

Jaunas vēsmas 21.gadsimta bērnu izglītošanā – izstrādāta vai tikai laba ideja?

Līdz 2018.gada 1.februārim ikviens sabiedrības loceklis var ietekmēt to, ko un kādā veidā turpmāk mācīsies bērni un jaunieši skolās Latvijā. Tikmēr skolotāji jau pauž bažas saistībā ar jauno projektu: parādās jauni priekšmeti, bet kurš tos mācīs? Vai visi latviešu valodas un literatūras skolotāji ir spējīgi mācīt drāmu? Vai viņi drīkstēs to darīt, vai arī būs nepieciešams kāds īpašs apliecinājums, lai to drīkstētu darīt?

Vienkāršos traktortehnikas tiesību kategorijas

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 23.janvārī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz vienkāršot traktortehnikas vadītāju apliecību kategorijas.

Precīzāk noteiks Kanādas karavīru tiesības un pienākumus, uzturoties Latvijā

Lai turpinātu saņemt Kanādas sniegtās kolektīvās aizsardzības garantijas, Aizsardzības ministrija sagatavojusi memorandu, kurā detalizētāk būs noteiktas Kanādas bruņoto spēku un tiem piederošo personu tiesības un pienākumu apjoms, uzturoties Latvijā.

VM: Slimnīcām būs pieejams struktūrfondu finansējums attīstībai

Veselības ministrija izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu, kas paredzēs iespēju slimnīcām piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu savai attīstībai. No Eiropas Savienības fondu līdzekļiem tam paredzēti 15,8 miljoni eiro.

Denacionalizēto dzīvokļu īrnieku pārcelšanās pabalstiem vajadzīgi 7 milj. eiro

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja noteica, ka 2019.gadā dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstiem būtu nepieciešami septiņi miljoni eiro. Pēdējo reizi pārcelšanās pabalsti tika izmaksāti 2009.gadā, bet pēc tam valsts visus šos gadus pēc kārtas atteica līdzfinansējumu pabalsta izmaksai.

Fotoieskats Davosas forumā, kur Latviju pārstāvēs Reizniece-Ozola un Kučinskis

Ar moto «sašķeltā pasaulē veidot kopīgu nākotni» 23.janvārī Davosā Šveicē sācies gadskārtējais Pasaules Ekonomiskais forums, kur Latviju pārstāvēs finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un premjers Māris Kučinskis.

RB Rail: Galvenais šī gada fokuss būs Rail Baltica būvprojektēšana

Šogad tiks pabeigti darbi pie vispusīga konsolidētā tehniskā būvprojekta sagatavošanas visās trīs valstīs - apvienoti sākotnējie tehniskie risinājumi, lai attīstītu vienlaidu dzelzceļa koridoru. Šogad pilnībā tiks pabeigti būvprojektēšanas iepirkumi Igaunijā, kā arī daļēji - Latvijā un Lietuvā, informē RB Rail AS.

Aviokompānijām par pasažieru datu nesniegšanu varēs piemērot 5 100 eiro sodu

Valdība atbalstīja grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas aviokompānijām par pasažieru datu nesniegšanu vai nepilnīgu datu sniegšanu Drošības policijai paredz līdz 5 100 eiro sodu.

PVD aicina nelietot uztura bagātinātāju DNP Fatburner

Pārtikas un veterinārais dienests aicina neiegādāties un nelietot Krievijā ražotu uztura bagātinātāju DNP Fatburner, jo tā sastāvā ir toksiska ķīmiska viela - dinitrofenols, kas apdraud patērētāju veselību un dzīvību.

Mainīs pārsūdzēšanas kārtību atteikumam izsniegt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu

Lai mainītu pārsūdzēšanas kārtību saistībā ar drošības iestāžu atteikumu izsniegt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija noslēdza darbu pie grozījumiem likumā Par valsts noslēpumu.

Turpmāk slimnīcas dalīs piecos līmeņos; daļai slimnīcu līmeni paaugstina

Turpmāk slimnīcas Latvijā tiks iedalītas piecos līmeņos lēma valdība. Kā rezultātā Siguldā, Tukumā, Alūksnē un Preiļos slimnīcas līmenis paaugstināsies.

Ašeradens: Latvijas uzņēmējdarbības vide investoriem kļūst arvien pievilcīgāka

«Aizvadītā gadā īstenotie pasākumi uzņēmējdarbības vides uzlabošanai padarīs to pievilcīgāku gan pašmāju, gan ārvalstu investoriem, kā arī ievērojami atvieglos uzņēmēju darbu ikdienā,» uzskata Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Latvijas piena pārstrāde ir mazefektīva, tā Konkurences padome

Šobrīd piena tirgū konstatējams, ka svaigpiena iepirkuma cenas ietekmē daudzu vietējā un pasaules mēroga tirgus faktoru kopums. Turklāt nelabvēlīgām pieprasījuma un cenu izmaiņām ir tendence kļūt arvien biežākām.

Itālijas populārākā partija atmet eiro referenduma ieceri

Gatavojoties Itālijas parlamenta vēlēšanām, kas gaidāmas 4.martā, valstī populārākā partija Pieczvaigžņu kustība ir nākusi klajā ar savu politisko programmu, kur, par laimi vienotās valūtas atbalstītājiem, vairs nav minēts tās mērķis panākt, lai viena no vadošajām eirozonas ekonomiskām atteiktos no eiro.

Arktisko dīzeļdegvielu bez biodegvielas piejaukuma varēs tirgot tikai ziemas periodā

Ministru kabinets sēdē apstiprināja grozījumus MK 2000.gada 26.septembra noteikumos Par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu, skaidri definējot laika periodu no 15.aprīļa līdz 31.oktobrim, kurā dīzeļdegviela būs jātirgo ar biodegvielas piejaukumu. Šī norma stāsies spēkā 2018.gada aprīlī.

Civinity: Vajag stingrāku normatīvo regulējumu par ietvju tīrīšanu ziemā

Lai sniegotā laikā visas ietves patiešām būtu labi sakoptas, ir nepieciešama vienota izpratne par notīrītām ietvēm un lielāka sabiedrības iesaiste, uzskata apsaimniekošanas grupas Civinity vadītājs Latvijā Remigijs Valentinavičs. Viņš uzsver, ka iedzīvotājiem trūkst informācijas par to, kādi ir noteikumi par ietvju tīrīšanu, kam var sūdzēties par pārkāpumiem un kādi ir pašu iedzīvotāju pienākumi, lai netraucētu ielu tīrīšanu.

Fotoradari pastiprināti kontrolēs OCTA un tehniskās apskates derīguma termiņus

No 22.janvāra līdz 4.februārim Latvijas transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, CSDD un Valsts policija, īstenos sociālu kampaņu. Kampaņas ietvaros paredzēts veikt plašu profilaktisko darbu, skaidrojot autovadītājiem, ka OCTA vai tehniskā apskate nav tikai formalitāte

10 gadu laikā studentu skaits krities par 35%

2017./2018. akadēmiskajā gadā studijās iesaistījušies 81,6 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 1,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati. Pēdējo desmit gadu laikā, samazinoties iedzīvotāju skaitam, studentu skaits ir sarucis par 43,8 tūkstošiem jeb 35%.

Valdība piekrīt 2019.gadā sākt pāreju uz mācībām latviešu valodā

Ministru kabinets piekrita no 2019.gada 1.septembra vispārējās izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā.

Latvijas krājbankas administrators pērn atguvis 7,198 miljonus eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators pagājušajā gadā atguvis kopumā 7,198 miljonus eiro, liecina oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis publicētais pārskats.

NA deputāts: Nelielas valstis nevar atļauties viduvējību un dažādu mērogu tiesiskuma un korupcijas skandālus

«Dzīvojot demokrātiskā valstī, katram iedzīvotājam, kuram ir vēlēšanu tiesības, izaicinājums ir sekot politiskajiem procesiem un pamanīt, kurš politiskais spēks aiz kādām interesēm «stāv»,» intervijā ar BNN uzsver Nacionālās apvienības Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK Rīgas domes opozīcijas deputāts Jurģis Klotiņš.

Pērn ar zaudējumiem strādājis Igaunijas dzelzceļa kravu pārvadātājs

Igaunijas valsts dzelzceļa uzņēmums EVR Cargo 2017.gadu noslēdzis ar neto zaudējumiem 1,2 miljona eiro apmērā, taču zaudējumus samazināt palīdzējusi gada trešajā ceturksnī gūtā peļņa aptuveni miljona eiro apmērā.

Ierosina mainīt pārbaudes darbu organizēšanu skolās

Iesniegta iniciatīva par to, lai valsts un skolas pārbaudes darbi tiktu organizēti ar minimālu vienas dienas pārtraukumu starp diviem darbiem. Iniciatīvas autors uzskata, ka, ieviešot šādu likumu, tiks uzlaboti pārbaudes darbu rezultāti un samazināsies skolēnu slodze.

Latvija nodod pieredzi Uzbekistānai valsts civildienesta reformu jautājumos

Uzbekistāna ir viena no Latvijas prioritārajām valstīm attīstības sadarbības politikā. Ņemot vērā Uzbekistānā uzsāktās vērienīgās valsts pārvaldes reformas, Latvija ir gatava turpināt sniegt atbalstu un dalīties ar savu uzkrāto pieredzi, apliecina Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks Igors Apokins.

Igaunijā būvniecības izmaksu kāpumu visvairāk ietekmē darbaspēka izmaksas

Pērn Igaunijā sadārdzinājušies celtniecības darbi, jo būvniecības izmaksu indekss valstī, salīdzinot ar 2016.gada vidējo līmeni, audzis par 1,5%.