bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 23.10.2017 | Vārda dienas: Daina, Dainida, Dainis
LatviaLatvija

Premjere: Arī Saeimai būtu jāapstiprina lēmums saistībā ar palīdzību Grieķijai

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

 

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Lai gan lēmumu par Latvijas nostāju saistībā ar jauno palīdzības programmu Grieķijai var pieņemt valdība, to vajadzētu apstiprināt arī Saeimā, norāda Ministru prezidente Laimdota Straujuma.

Premjerministre uzsvēra, ka kopumā šajā jautājumā galvenais ir uzticība, ka Grieķija var atmaksāt aizdevumu un veikt reformas, un pirmā šāda «uzticības pārbaude» ir Grieķijas parlamenta balsojums trešdien.

Straujuma skaidroja, ka saskaņā ar normatīvajiem aktiem «sarunu procesa uzsākšana un arī piekrišana dot aizdevumu ir valdības lēmumus», tomēr to vajadzētu apstiprināt arī Saeimas Eiropas lietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, kuras par šo jautājumu varētu spriest augusta beigās.

Pēc valdības sēdes Straujuma sacīja, ka Latvija sekos līdzi tam, vai Grieķijas valdība trešdien apstiprinās plānotās reformas, un attiecīgi šo piektdien, 17.jūlijā, tiks sasaukta valdības ārkārtas sēdē, kurā Latvijas valdība finanšu ministram Jānim Reiram dos mandātu piedalīties eirozonas finanšu ministru lemšanā par to, vai sākt sarunas ar Grieķiju par atbalsta programmu.

Arī Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere norādīja, ka šis jautājums ir valdības kompetencē, tomēr tas neliedz vērsties parlamentā un lūgt piekrišanu valdības lēmumam, un rosināt plašāku diskusiju.

Straujuma jau iepriekš pauda, ka Grieķijas valdībai ir jādemonstrē konkrēta rīcība, kas apliecinātu, ka reformas tiek īstenotas. «Mēs novērtējam Grieķijas iesniegtos priekšlikumus, tomēr solījumi vien nav pietiekami, mums jāredz konkrēti darbi un tūlīt pat,» iepriekš sacīja Straujuma. Pēc viņas domām, ir zaudēta uzticība Grieķijas solījumiem, tāpēc vienīgā iespēja Grieķijai atgūt uzticību ir nekavējoties panākt reformas pensiju sistēmā, nodarbinātībā un privatizācijā.

Lēmums par trešās Grieķijas palīdzības programmas īstenošanu un tās apmēru varētu tikt pieņemts augustā, ja tuvākajās dienās grūtībās nonākusī valsts pieņems vairākus būtiskus likumus reformu jomā, pastāstīja finanšu ministrs Jānis Reirs.

Līdz ceturtdienai Grieķijai ir jāpieņem grozījumi vairākos likumos, kas paredz reformas valstī. Ir jāgroza likums par pievienotās vērtības nodokli, likums par pensijām, par darba tirgu un arī par privatizāciju. Ja reformas tiks nostiprinātas likumos līdz ceturtdienai, eirozonas finanšu ministri lems, vai sākt sarunas par atbalsta programmu, skaidroja Reirs.

Taču tas vēl nenozīmē atbalsta programmas atvēršanu. Ja Grieķija laikus pieņems nepieciešamos likumu grozījumus, institūcijas – Starptautiskais Valūtas fonds, Eiropas Centrālā banka un Eiropas Komisija – četru līdz sešu nedēļu izvērtēs Grieķijas palīdzības pieprasījumu, pieprasītās palīdzības apmēru un tad sāks veidot palīdzības programmu.

Līdz ar to eirozonas dalībvalstis ne ātrāk kā augusta vidū pieņems lēmumu par palīdzības programmas atvēršanu, skaidroja Latvijas finanšu ministrs.

Tātad arī Latvijā par Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) iesaistīšanos Grieķijas glābšanā varētu lemt ne ātrāk kā augustā.

Tikmēr Latvijas Finanšu ministrija informē – ja tiks sākta trešā palīdzības programma Grieķijai, kurai aizdevumu nodrošinās no Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM), tad ESM Grieķijai izmaksājamos līdzekļus aizņemsies starptautiskajos finanšu tirgos, nevis tos iemaksās ESM dalībvalstis. Dalībvalstu iemaksas ESM kapitālā tiešā veidā netiks izmantotas Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmā.

Latvija kopš pievienošanās eirozonai un ESM ik gadu piecus gadus iemaksā ESM ap 44 miljoniem eiro neatkarīgi no tā, vai ESM līdzekļi tiek izmantoti kādām vajadzībām. Iemaksājot ESM, Latvija kļūst par ESM mehānisma līdzīpašnieci jeb iegādājas ESM kapitāla daļas. Latvijas balsstiesības ir līdzvērtīgas jebkurai citai eirozonas dalībvalstij, kas veikusi iemaksas ESM. Tā valdē ir visi eirozonas finanšu ministri. Katram ministram ir viena balss.

No Latvijas iemaksātie līdzekļi ESM netiks izmaksāti Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmai. Šī nauda nonāk ESM. ESM par to iegādājas augsti likvīdus vērtspapīrus. Visu dalībvalstu iemaksātie līdzekļi veidos 70 miljardus eiro, kas ir paredzēts kā drošības buferis un ļauj ESM saņemt augstāko iespējamo reitingu finanšu tirgos AAA, skaidro ministrijā.

Par parādu atlaišanu Grieķijai vispār netiek diskutēts – nevienā no sarunu līmeņiem. Vienīgi Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) pieļāva iespēju SVF parāda atdošanas termiņa pagarināšanai. Ja tā notiks ar ESM iespējamo aizdevumu Grieķijai, ESM aizņemtos un pārfinansētu parādu. Arī šajā gadījumā ESM dalībvalstīm nerastos zaudējumi. Izmaksas no Latvijas budžeta par aizdevumu Grieķijai ir teorētiski iespējamas visdramatiskākajā situācijā, ja Grieķija parādus neatmaksā un arī netiek pagarināti parāda termiņi jeb parāds tiek atlaists, norāda ministrijā.

Eirozonas līderi panākuši vienošanos par jaunu Grieķijas glābšanas programmu, kas tiktu īstenota no ESM līdzekļiem. Grieķijai ir izteikts ultimāts par bargām ekonomikas reformām, un daļa no tām jāievieš jau līdz trešdienai. Aizdevums Grieķijai paredzēts uz trīs gadiem, un tā apjoms varētu veidot līdz 86 miljardiem eiro.

Ref: 102.000.102.10309


Pievienot komentāru

Pavļuts: Partiju apvienības būtu vēlamas, bet ne polittehnoloģisku apsvērumu dēļ

Gatavojoties Saeimas vēlēšanām, savstarpēji būtu jāapvienojas vai jāsadarbojas tām partijām, kurām «tiešām ir pa ceļam», nevis apvienības jāveido polittehnoloģisku apsvērumu dēļ, pauž jaunās partijas Kustība Par līderis Daniels Pavļuts.

Uzzini lielākos satiksmes ierobežojumus valsts autoceļu tīklā

Rīgas apvedceļa A4 (Baltezers-Saulkalne) posmā pie tilta pār Mazo Juglu Salaspils novadā remontdarbu dēļ satiksme tiek organizēta pa vienu ceļa joslu un ir palēnināta. Īpaši virzienā uz Saulkalni. VAS Latvijas Valsts ceļi iesaka izmantot citus maršrutus.

Pārmaiņas krievvalodīgajās skolās nepieciešamas vienotas politiskās nācijas izveidei, tā Šadurskis

Latvijā ir vajadzīga vienota politiskā nācija, ko nav iespējams sasniegt, dzīvojot dažādās izglītības telpās, līdz ar to ir dabisks process virzīties uz to, lai mūsu jaunatne mācītos kopā, skaidro izglītības ministrs Kārlis Šadurskis.

CVK vērtēs pārkāpumu ietekmi uz mandātu sadalījumu

Centrālā vēlēšanu komisija saņēmusi Latgales apgabaltiesas 20.jūnija spriedumu krimināllietā par vēlētāju balsu uzpirkšanu 12.Saeimas vēlēšanās, kas stājies likumīgā spēkā šā gada 22.septembrī.

Spānija noliedz, ka centieni atņemt Katalonijai autonomiju pielīdzināmi «apvērsumam»

Spānijas ārlietu ministrs Alfonso Dastiss noliedzis, ka centrālās valdības tiekšanās ieviest tiešu pārvaldi separātiskajā Katalonijas reģionā uzskatāmi par «apvērsumu», kā to saredz Barselonā.

Rīgas satiksme ierobežo konkurenci; līgumi neļauj ienākt «savā tirgū svešajiem»

Konkurences padome uzskata, ka Rīgas satiksmes līgumi ar privātuzņēmējiem ierobežo konkurenci, jo neļauj tirgū ienākt nevienam citam spēlētājam, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Saglabāsies skaidrs un sauss laiks, tomēr nedēļas otrajā pusē laika apstākļi mainīsies

Gan pirmdien, gan otrdien laika apstākļus noteiks paaugstināta spiediena apgabals - gaidāms lielākoties skaidrs un sauss laiks. Pūtīs lēns līdz mērens austrumu, dienvidaustrumu vējš, kas Kurzemē līča piekrastē būs brāzmains, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

SM: Ministrija ir atvērta arī pilnīgai airBaltic valsts kapitāldaļu atsavināšanai

Satiksmes ministrija patlaban izskata jau konkrētus piedāvājumus Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic investora piesaistē un nav izslēgta arī uzņēmuma pilnīga privatizācija, stāsta ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš.

Nedēļa Lietuvā. Apdraudēts valsts finansējums liberālai partijai

Lietuvas Centrālās vēlēšanu komisijas darba grupa secinājusi, ka 45 336 eiro , kas tērēti Viļņā valdošās partijas Liberālā kustība apmācību kursiem atzīstami par ziedojumu partijai pakalpojuma veidā.

BNN nedēļas apkopojums: Demogrāfiskie rādītāji Latvijā biedējoši. Spēļu zāļu slēgšana

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro, paredz Zemkopības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts, kas iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Latvijas delegācijas vadītāja: Starptautisko tiesību pamatvērtība ir cilvēks

Starptautisko tiesību lielākā vērtība ir cilvēks, tā neaizskaramais gods un cieņa. Šo un citu Eiropas vērtību kvalitatīva aizsardzība ir nesaraujami saistīta ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu kvalitāti, kuras pamatā ir tiesnešu profesionalitāte, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere.

VID piemēro nodokļu atbalsta kārtību par kopējo summu 7,06 miljoniem

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, VID saņemti jau 3 342 pieteikumi. Uz šī gada 19.oktobri pieņemti 1 181 lēmums par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 7 062 601,45 eiro, ziņo Valsts ieņēmumu dienests.

Profesors: Atņemot naudu zinātnei, valsts «šauj sev kājā»

Šobrīd publiskajā telpā būtiski aktualizējies jautājums par nepietiekamo finansējumu zinātnei. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis visai skarbi raksturojis situāciju: Latvija melojusi Eiropas Savienībai un Eiropas Komisijai par to, ka 2020.gadā finansējums zinātnei mūsu valstī sasniegs 1,5% no valsts iekšzemes kopprodukta.

Krāpšanās iespēju novēršanai veiks OIK saņēmēju auditu

Ekonomikas ministrija veiks obligātās iepirkuma komponentes saņēmēju auditu un ar jaunu regulējumu centīsies izskaust krāpniecības iespējas, informē ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Igaunijā celtnieku algu kāpums – galvenais celtniecības cenu indeksa virzītājs

Celtniecības cenu indekss Igaunijā 2017.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar periodu no aprīļa līdz jūnijam, kāpis par 0,9%, un par 1,7%, ja salīdzina ar pērnā gada trešo ceturksni, tā aplēsuši igauņu statistiķi.

Rail Baltic iepirkumi turpmāk tiks apstrādāti Elektronisko iepirkumu sistēmā

Līdz ar izmaiņām Latvijas Republikas Publisko iepirkumu likumā visi turpmākie RB RAIL AS administrētie Rail Baltica iepirkumi tiks apstrādāti, izmantojot bezmaksas elektronisko informācijas sistēmu un tās e-konkursu apakšsistēmu.

Latvijas budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro

Vispārējās valdības budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro jeb 0,04 % no iekšzemes kopprodukta. Tikmēr vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds gada beigās bija 10 091,6 milj. eiro jeb 40,6 % no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tartu atkāpjas mēra vietnieki, kuri aizturēti par iespējamu kukuļņemšanu

Igaunijas otrajā lielākajā pilsētā Tartu no mēra vietnieku amatiem atkāpušies Artjoms Suvorovs un Valvo Semilarskis, kuri šonedēļ aizturēti uz aizdomu pamata par kukuļņemšanu.

Vienota ostu tīkla izveidē Latvijā plānots ieguldīt 5,9 miljonus eiro

Rīgas plānošanas reģiona un Kurzemes plānošanas reģiona ostās tiek uzsākts nozīmīgs tūrisma projekts, kura mērķis ir izveidot vienotu jahtu ostu tīklu Latvijā un Igaunijā ar kvalitatīviem pakalpojumiem, kas ļautu nākotnē attīstīt burāšanas tūrismu un piesaistīt ārvalstu burātājus no Skandināvijas un citām valstīm.

Eksperte: Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels «izdegšanas» risks

Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels izdegšanas risks, intervijā Latvijas Radio sacījusi kādreizējā domnīcas Providus direktore, pilsoniskās sabiedrības eksperte Dace Akule.

Vides piesārņojums pasaulē saistīts ar katru sesto priekšlaicīgas nāves gadījumu

Vides piesārņojums 2015.gadā bijis saistīts ar kopumā deviņiem miljoniem priekšlaicīgas nāves gadījumu, secināts pētījumā, kas kā divus cilvēka veselībai kaitīgākos vides piesārņojuma veidus izcēlis kaitīgu vielu klātbūni gaisā un ūdenī.

Pasaules akciju tirgi izjutuši spiedienu

Pasaules akciju tirgi ceturtdien, 19.oktobrī, izjutuši spiedienu, Volstrītā apsīkstot šonedēļ pieredzētajam akciju cenu pieaugumam, bet biržas Eiropā saskārās ar krīzi Katalonijā.

Producents: Kinoindustrijā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku

Latvijā pēdējos gados sākusi veidoties kinoindustrija, un īpaši priecē tas, ka tajā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku, intervijā sacījis režisors un producents, kompānijas Film Angels Productions pārstāvis Jānis Kalējs.

Autovadītājiem jābūt īpaši uzmanīgiem, drīzumā uz ceļiem gaidāms «melnais ledus»

Autovadītājiem jābūt īpaši vērīgiem uz autoceļa un jāpielāgo braukšanas paradumus, ņemot vērā laika apstākļus un ceļa seguma īpašības. Meteorologi prognozē, ka jau šajās brīvdienās naktīs gaisa temperatūra var pazemināties zem nulles, kas nozīmē, ka no rīta autoceļi vietām var būt apledojuši un slideni.