bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 28.03.2017 | Vārda dienas: Ginta, Gunda, Gunta
LatviaLatvija

Premjere: Arī Saeimai būtu jāapstiprina lēmums saistībā ar palīdzību Grieķijai

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

 

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Lai gan lēmumu par Latvijas nostāju saistībā ar jauno palīdzības programmu Grieķijai var pieņemt valdība, to vajadzētu apstiprināt arī Saeimā, norāda Ministru prezidente Laimdota Straujuma.

Premjerministre uzsvēra, ka kopumā šajā jautājumā galvenais ir uzticība, ka Grieķija var atmaksāt aizdevumu un veikt reformas, un pirmā šāda «uzticības pārbaude» ir Grieķijas parlamenta balsojums trešdien.

Straujuma skaidroja, ka saskaņā ar normatīvajiem aktiem «sarunu procesa uzsākšana un arī piekrišana dot aizdevumu ir valdības lēmumus», tomēr to vajadzētu apstiprināt arī Saeimas Eiropas lietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, kuras par šo jautājumu varētu spriest augusta beigās.

Pēc valdības sēdes Straujuma sacīja, ka Latvija sekos līdzi tam, vai Grieķijas valdība trešdien apstiprinās plānotās reformas, un attiecīgi šo piektdien, 17.jūlijā, tiks sasaukta valdības ārkārtas sēdē, kurā Latvijas valdība finanšu ministram Jānim Reiram dos mandātu piedalīties eirozonas finanšu ministru lemšanā par to, vai sākt sarunas ar Grieķiju par atbalsta programmu.

Arī Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere norādīja, ka šis jautājums ir valdības kompetencē, tomēr tas neliedz vērsties parlamentā un lūgt piekrišanu valdības lēmumam, un rosināt plašāku diskusiju.

Straujuma jau iepriekš pauda, ka Grieķijas valdībai ir jādemonstrē konkrēta rīcība, kas apliecinātu, ka reformas tiek īstenotas. «Mēs novērtējam Grieķijas iesniegtos priekšlikumus, tomēr solījumi vien nav pietiekami, mums jāredz konkrēti darbi un tūlīt pat,» iepriekš sacīja Straujuma. Pēc viņas domām, ir zaudēta uzticība Grieķijas solījumiem, tāpēc vienīgā iespēja Grieķijai atgūt uzticību ir nekavējoties panākt reformas pensiju sistēmā, nodarbinātībā un privatizācijā.

Lēmums par trešās Grieķijas palīdzības programmas īstenošanu un tās apmēru varētu tikt pieņemts augustā, ja tuvākajās dienās grūtībās nonākusī valsts pieņems vairākus būtiskus likumus reformu jomā, pastāstīja finanšu ministrs Jānis Reirs.

Līdz ceturtdienai Grieķijai ir jāpieņem grozījumi vairākos likumos, kas paredz reformas valstī. Ir jāgroza likums par pievienotās vērtības nodokli, likums par pensijām, par darba tirgu un arī par privatizāciju. Ja reformas tiks nostiprinātas likumos līdz ceturtdienai, eirozonas finanšu ministri lems, vai sākt sarunas par atbalsta programmu, skaidroja Reirs.

Taču tas vēl nenozīmē atbalsta programmas atvēršanu. Ja Grieķija laikus pieņems nepieciešamos likumu grozījumus, institūcijas – Starptautiskais Valūtas fonds, Eiropas Centrālā banka un Eiropas Komisija – četru līdz sešu nedēļu izvērtēs Grieķijas palīdzības pieprasījumu, pieprasītās palīdzības apmēru un tad sāks veidot palīdzības programmu.

Līdz ar to eirozonas dalībvalstis ne ātrāk kā augusta vidū pieņems lēmumu par palīdzības programmas atvēršanu, skaidroja Latvijas finanšu ministrs.

Tātad arī Latvijā par Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) iesaistīšanos Grieķijas glābšanā varētu lemt ne ātrāk kā augustā.

Tikmēr Latvijas Finanšu ministrija informē – ja tiks sākta trešā palīdzības programma Grieķijai, kurai aizdevumu nodrošinās no Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM), tad ESM Grieķijai izmaksājamos līdzekļus aizņemsies starptautiskajos finanšu tirgos, nevis tos iemaksās ESM dalībvalstis. Dalībvalstu iemaksas ESM kapitālā tiešā veidā netiks izmantotas Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmā.

Latvija kopš pievienošanās eirozonai un ESM ik gadu piecus gadus iemaksā ESM ap 44 miljoniem eiro neatkarīgi no tā, vai ESM līdzekļi tiek izmantoti kādām vajadzībām. Iemaksājot ESM, Latvija kļūst par ESM mehānisma līdzīpašnieci jeb iegādājas ESM kapitāla daļas. Latvijas balsstiesības ir līdzvērtīgas jebkurai citai eirozonas dalībvalstij, kas veikusi iemaksas ESM. Tā valdē ir visi eirozonas finanšu ministri. Katram ministram ir viena balss.

No Latvijas iemaksātie līdzekļi ESM netiks izmaksāti Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmai. Šī nauda nonāk ESM. ESM par to iegādājas augsti likvīdus vērtspapīrus. Visu dalībvalstu iemaksātie līdzekļi veidos 70 miljardus eiro, kas ir paredzēts kā drošības buferis un ļauj ESM saņemt augstāko iespējamo reitingu finanšu tirgos AAA, skaidro ministrijā.

Par parādu atlaišanu Grieķijai vispār netiek diskutēts – nevienā no sarunu līmeņiem. Vienīgi Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) pieļāva iespēju SVF parāda atdošanas termiņa pagarināšanai. Ja tā notiks ar ESM iespējamo aizdevumu Grieķijai, ESM aizņemtos un pārfinansētu parādu. Arī šajā gadījumā ESM dalībvalstīm nerastos zaudējumi. Izmaksas no Latvijas budžeta par aizdevumu Grieķijai ir teorētiski iespējamas visdramatiskākajā situācijā, ja Grieķija parādus neatmaksā un arī netiek pagarināti parāda termiņi jeb parāds tiek atlaists, norāda ministrijā.

Eirozonas līderi panākuši vienošanos par jaunu Grieķijas glābšanas programmu, kas tiktu īstenota no ESM līdzekļiem. Grieķijai ir izteikts ultimāts par bargām ekonomikas reformām, un daļa no tām jāievieš jau līdz trešdienai. Aizdevums Grieķijai paredzēts uz trīs gadiem, un tā apjoms varētu veidot līdz 86 miljardiem eiro.

Ref: 102.000.102.10309


Pievienot komentāru

30.martā protests pie Saeimas, lai aizliegtu izmantot savvaļas dzīvniekus cirkā

Pie Saeimas ceturtdien, 30.martā, pulksten 8.30 notiks protesta akcija Par cilvēcīgu cirku ar mērķi paust atbalstu likuma grozījumiem, kas aizliegtu izmantot savvaļas dzīvniekus cirka izrādēs Latvijā.

Igaunijas gāzes uzņēmums: akcīzes nodokļa celšana pretēja konstitūcijai

Igaunijas dabasgāzes importētājs un pārdevējs Eesti Gaas vērsies pie Igaunijas tieslietu kanclera, uzskatot, ka nesenā akcīzes nodokļa likmes celšana ir veikta antikonstitucionāli.

Uz Latviju pārvietoti vēl 10 patvēruma meklētāji

Eiropas Savienības pārvietošanas programmas ietvaros pirmdien, 27.martā, uz Latviju no Grieķijas pārvietotas desmit personas, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, tai skaitā seši nepilngadīgi bērni, vēsta Pilsonības un migrācijas lietu departaments.

Mārtiņš Bondars aicina rīdziniekus «gāzt» Nilu Ušakovu

Politisko spēku Latvijas Reģionu apvienības un Latvijas attīstībai apvienības ieskatā tagadējais Rīgas pilsētas mērs Nils Ušakovs ir reāls slogs Rīgas attīstībai, tāpēc viens no vēlēšanu galvenajiem mērķiem ir «gāzt» Ušakovu, savu nostāju stingri pauž Latvijas Reģionu apvienība.

Vienotība aicina vērtēt Rail Baltic projekta ietekmi uz pilsētas attīstību

Vienotības Rīgas domes deputāti Olafs Pulks un Nils Josts aicina vērtēt Rail Baltica projekta ietekmi uz pilsētas attīstību.

Aizsardzības ministrija paraksta vienošanos par sadarbību kiberdrošības jautājumos

E-prasmju nedēļas ietvaros Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija prezidente Signe Bāliņa paraksta vienošanos par sadarbību kiberdrošības jautājumos.

Veikalu tīkli Elvi un Aibe izveido kopīgu iepirkumu grupu

Pagājušajā nedēļā par kopīga uzņēmuma izveidi, kas nodarbosies ar centralizētu iepirkumu veikšanu, vienojušies vietējie mazumtirgotāji Elvi un Aibe, BNN ziņo uzņēmuma pārstāvji.

Šogad reģistrēti jau 357 kūlas ugunsgrēki

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no 27.marta pulksten 6.30 līdz 28.marta pulksten 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēmuši 143 izsaukumus – 112 uz ugunsgrēku dzēšanu, 22 uz glābšanas darbiem, bet deviņi no izsaukumiem bijuši maldinājumi.

Lursoft: Pašvaldību spēja veikt veiksmīgi komercdarbību ir apšaubāma

Pašvaldību uzņēmumi lielākoties dibināti ar mērķi sniegt vietējiem iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus, taču starp 326 uzņēmumiem, kuru kapitāldaļu turētāji ir vietvaras, atrodamas arī kapitālsabiedrības, kuras nodarbojas ar televīzijas programmu izstrādi un apraidi, zobārstniecības pakalpojumu sniegšanu un būvniecību, liecina Lursoft dati.

Notiek cīņa par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu

Sapulcē par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam mājoklim pie Saeimas piedalījušies ap 150 cilvēku.

Eksperte: Pašvaldības nespēj piesaistīt jaunus iedzīvotājus

Veids, kā palielināt pašvaldības budžeta ieņēmumus, ir jaunu iedzīvotāju – nodokļu maksātāju piesaistīšana, Latvijas pašvaldībās tā ir problēma, it īpaši Jūrmalā. «Jūrmalā trūkst salīdzinoši lētu, pieejamu mājokļu, kas neveicina jaunu iedzīvotāju piesaisti uz dzīvi šajā pilsētā,» pauž nekustamā īpašuma eksperte Jevgenija Dmitričenko.

Uzņēmums: Baltijas valstīs pieaugusi tendence izvēlēties pilna servisa autolīzingu

Pērn palielinājusies interese par pilna servisa autolīzingu – visvairāk pilna servisa līzingu automašīnu parka papildināšanai izmantojuši viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas nozare, informācijas tehnoloģijas un finanšu jomas uzņēmumi, liecina Baltijas uzņēmēju un autonomas uzņēmuma Avis sniegtā informācija.

E-prasmju nedēļā pievērsīsies digitālajai drošībai

Šogad E-prasmju nedēļas prioritātes ir digitālā drošība un digitālās prasmes nodarbinātībai un uzņēmējdarbībai, kā arī ePakalpojumi, komentē Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas viceprezidente Māra Jākobsone.

Pētījums: 71% Latvijas iedzīvotāju veidotu uzņēmumu, ja nebūtu jāiegulda lieli līdzekļi

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju izvēlas dzīvot savā komforta zonā, samierinās ar pašreizējo darbu un finansiālo stāvokli un nevēlas riskēt, lai uzlabotu dzīves apstākļus, liecina Narvesen Baltija sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veiktās aptaujas rezultāti.

Latvijā bērnus pret ērču encefalītu vakcinēs 27 riska teritorijās

Par augsta riska teritorijām, kur bērni var saņemt valsts apmaksātu vakcināciju pret ērču encefalītu, šogad atzīti 27 Latvijas novadi, informē Slimību profilakses un kontroles centrs.

Strīķe: Tikko kontrabanda bija saistīta ar politiskām partijām, DP man lika visdažādākos šķēršļus

Nekādā gadījumā nestātos kādā no pie varas esošajām partijām, intervijā pauž bijusī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersona, Jaunās konservatīvās partijas Rīgas mēra amata kandidāte Juta Strīķe.

Par valsts valodas normu neievērošanu sods līdz pat 10 000 eiro

Sagatavoti grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz būtiski palielināt sodus par valsts valodas normu neievērošanu, ziņo Nacionālā apvienība Visu Latvijai!- Tēvzemei un Brīvībai/LNNK.

Latvijas valdība neatbalsta Lielo kapu atpirkšanu

Valdība neatbalstīs priekšlikumu par Lielo kapu atpirkšanu, valstij izmantojot pirmpirkuma tiesības. Tā tika lemts koalīcijas padomes sēdē.

Par pirmo Latvijas vēstnieku Alžīrijā kļūst Imants Lieģis

Iesniedzot akreditācijas vēstuļu kopijas Alžīrijas ārlietu un starptautiskās sadarbības ministram Ramtanam Lamamram, Imants Lieģis kļuvis par pirmo Latvijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Alžīrijā, ar rezidenci Parīzē, Francijā.

Somu uzņēmums Pērnavā cels 50 miljonus vērtu saplākšņa rūpnīcu

Igaunijas pilsētā Pērnavā somu kapitāla kokrūpniecības uzņēmums Metsä Wood Eesti iegādājies zemesgabalu, kur par 50 miljoniem eiro celtu saplākšņa rūpnīcu, kas nākotnē nodarbinātu 200 strādājošos.

Loginova pēctecis joprojām tiek meklēts; līdz 29.martam nolikumu komisija gan nepagūs apstiprināt

Rīgas brīvostas pārvaldnieka amata pretendentu atlases komisija turpina darbu pie kandidātu pieredzes un kompetences kritēriju un konkursa nolikuma izstrādes, stāsta komisijas pārstāvis, Latvijas Jūras administrācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Krastiņš.

No Tallinas lidostas vasarā varēs aizlidot uz 36 galamērķiem

Tallinas lidostas vasaras lidojumu grafikā iekļauti tiešie lidojumi uz kopumā 36 ārvalstu lidostām, un jaunie maršruti 2017.gada vasaras sezonā būs uz Hamburgu Vācijā, Sanktpēterburgu Krievijā un Gēteborgu Zviedrijā.

Par spīti iebildumiem valdībā virza ieceri samazināt medicīnas iekārtu amortizācijas izmaksas

Par spīti Latvijas Radiologu asociācijas, Latvijas Ultrasonogrāfistu asociācijas, Latvijas Dzemdību speciālistu un ginekologu asociācijas un citu iebildumiem Ministru kabineta komiteja pirmdien, 27.martā, izskatīšanai valdībā nolēma virzīt Veselības ministrijas sagatavotos grozījumus noteikumos par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību, kas samazinās iekārtu amortizācijas izmaksas.

Elektroenerģijas biržās Baltijā pieaug vidējā cena

Pagājušajā nedēļā salīdzinājumā ar nedēļu iepriekš elektroenerģijas biržas Nord Pool Baltijas valstu cenu apgabalos pieauga vidējā cena, liecina biržas informācija.

Pērn pieaudzis kopējais zāļu lieltirgotavu apgrozījums Latvijā

2016.gadā zāļu lieltirgotavas realizējušas preces Latvijā un ārvalstīs par kopējo summu 799,24 miljoniem eiro, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaugums par 10%, norāda Zāļu valsts aģentūras apkopotie dati par lieltirgotavu darbību.