bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 27.04.2018 | Vārda dienas: Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne
LatviaLatvija

Premjere: Arī Saeimai būtu jāapstiprina lēmums saistībā ar palīdzību Grieķijai

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

 

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Lai gan lēmumu par Latvijas nostāju saistībā ar jauno palīdzības programmu Grieķijai var pieņemt valdība, to vajadzētu apstiprināt arī Saeimā, norāda Ministru prezidente Laimdota Straujuma.

Premjerministre uzsvēra, ka kopumā šajā jautājumā galvenais ir uzticība, ka Grieķija var atmaksāt aizdevumu un veikt reformas, un pirmā šāda «uzticības pārbaude» ir Grieķijas parlamenta balsojums trešdien.

Straujuma skaidroja, ka saskaņā ar normatīvajiem aktiem «sarunu procesa uzsākšana un arī piekrišana dot aizdevumu ir valdības lēmumus», tomēr to vajadzētu apstiprināt arī Saeimas Eiropas lietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, kuras par šo jautājumu varētu spriest augusta beigās.

Pēc valdības sēdes Straujuma sacīja, ka Latvija sekos līdzi tam, vai Grieķijas valdība trešdien apstiprinās plānotās reformas, un attiecīgi šo piektdien, 17.jūlijā, tiks sasaukta valdības ārkārtas sēdē, kurā Latvijas valdība finanšu ministram Jānim Reiram dos mandātu piedalīties eirozonas finanšu ministru lemšanā par to, vai sākt sarunas ar Grieķiju par atbalsta programmu.

Arī Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere norādīja, ka šis jautājums ir valdības kompetencē, tomēr tas neliedz vērsties parlamentā un lūgt piekrišanu valdības lēmumam, un rosināt plašāku diskusiju.

Straujuma jau iepriekš pauda, ka Grieķijas valdībai ir jādemonstrē konkrēta rīcība, kas apliecinātu, ka reformas tiek īstenotas. «Mēs novērtējam Grieķijas iesniegtos priekšlikumus, tomēr solījumi vien nav pietiekami, mums jāredz konkrēti darbi un tūlīt pat,» iepriekš sacīja Straujuma. Pēc viņas domām, ir zaudēta uzticība Grieķijas solījumiem, tāpēc vienīgā iespēja Grieķijai atgūt uzticību ir nekavējoties panākt reformas pensiju sistēmā, nodarbinātībā un privatizācijā.

Lēmums par trešās Grieķijas palīdzības programmas īstenošanu un tās apmēru varētu tikt pieņemts augustā, ja tuvākajās dienās grūtībās nonākusī valsts pieņems vairākus būtiskus likumus reformu jomā, pastāstīja finanšu ministrs Jānis Reirs.

Līdz ceturtdienai Grieķijai ir jāpieņem grozījumi vairākos likumos, kas paredz reformas valstī. Ir jāgroza likums par pievienotās vērtības nodokli, likums par pensijām, par darba tirgu un arī par privatizāciju. Ja reformas tiks nostiprinātas likumos līdz ceturtdienai, eirozonas finanšu ministri lems, vai sākt sarunas par atbalsta programmu, skaidroja Reirs.

Taču tas vēl nenozīmē atbalsta programmas atvēršanu. Ja Grieķija laikus pieņems nepieciešamos likumu grozījumus, institūcijas – Starptautiskais Valūtas fonds, Eiropas Centrālā banka un Eiropas Komisija – četru līdz sešu nedēļu izvērtēs Grieķijas palīdzības pieprasījumu, pieprasītās palīdzības apmēru un tad sāks veidot palīdzības programmu.

Līdz ar to eirozonas dalībvalstis ne ātrāk kā augusta vidū pieņems lēmumu par palīdzības programmas atvēršanu, skaidroja Latvijas finanšu ministrs.

Tātad arī Latvijā par Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) iesaistīšanos Grieķijas glābšanā varētu lemt ne ātrāk kā augustā.

Tikmēr Latvijas Finanšu ministrija informē – ja tiks sākta trešā palīdzības programma Grieķijai, kurai aizdevumu nodrošinās no Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM), tad ESM Grieķijai izmaksājamos līdzekļus aizņemsies starptautiskajos finanšu tirgos, nevis tos iemaksās ESM dalībvalstis. Dalībvalstu iemaksas ESM kapitālā tiešā veidā netiks izmantotas Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmā.

Latvija kopš pievienošanās eirozonai un ESM ik gadu piecus gadus iemaksā ESM ap 44 miljoniem eiro neatkarīgi no tā, vai ESM līdzekļi tiek izmantoti kādām vajadzībām. Iemaksājot ESM, Latvija kļūst par ESM mehānisma līdzīpašnieci jeb iegādājas ESM kapitāla daļas. Latvijas balsstiesības ir līdzvērtīgas jebkurai citai eirozonas dalībvalstij, kas veikusi iemaksas ESM. Tā valdē ir visi eirozonas finanšu ministri. Katram ministram ir viena balss.

No Latvijas iemaksātie līdzekļi ESM netiks izmaksāti Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmai. Šī nauda nonāk ESM. ESM par to iegādājas augsti likvīdus vērtspapīrus. Visu dalībvalstu iemaksātie līdzekļi veidos 70 miljardus eiro, kas ir paredzēts kā drošības buferis un ļauj ESM saņemt augstāko iespējamo reitingu finanšu tirgos AAA, skaidro ministrijā.

Par parādu atlaišanu Grieķijai vispār netiek diskutēts – nevienā no sarunu līmeņiem. Vienīgi Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) pieļāva iespēju SVF parāda atdošanas termiņa pagarināšanai. Ja tā notiks ar ESM iespējamo aizdevumu Grieķijai, ESM aizņemtos un pārfinansētu parādu. Arī šajā gadījumā ESM dalībvalstīm nerastos zaudējumi. Izmaksas no Latvijas budžeta par aizdevumu Grieķijai ir teorētiski iespējamas visdramatiskākajā situācijā, ja Grieķija parādus neatmaksā un arī netiek pagarināti parāda termiņi jeb parāds tiek atlaists, norāda ministrijā.

Eirozonas līderi panākuši vienošanos par jaunu Grieķijas glābšanas programmu, kas tiktu īstenota no ESM līdzekļiem. Grieķijai ir izteikts ultimāts par bargām ekonomikas reformām, un daļa no tām jāievieš jau līdz trešdienai. Aizdevums Grieķijai paredzēts uz trīs gadiem, un tā apjoms varētu veidot līdz 86 miljardiem eiro.

Ref: 102.000.102.10309


Pievienot komentāru

Migrējošo putnu nodarīto postījumu novēršanai pieejamas kompensācijas

Lauksaimniekiem ir iespēja Dabas aizsardzības pārvaldē pieteikties kompensācijām par nemedījamo sugu, piemēram, zosu, dzērvju, kormorānu u.c. nodarītajiem postījumiem.

ASV biržu indeksu pieaugumu veicina Facebook peļņas rādītāji

ASV biržu indeksi ceturtdien, 26.aprīlī, pieauguši, kas skaidrojams ar to, ka kompānijas Facebook ievērojamie peļņas rādītāji veicinājuši tehnoloģiju firmu akciju cenu kāpumu.

Konceptuāli atbalsta kompensācijas apmēra palielināšanu nepilngadīgajiem cietušajiem

Saeima konceptuāli atbalstījusi likuma grozījumus, kas paredz palielināt izmaksājamās valsts kompensācijas apmēru nepilngadīgiem cietušajiem, ziņo Saeimas Preses dienests.

Valsts robežsardzē konstatē 31 likumpārkāpēju

Ceturtdien, 26. aprīlī Valsts robežsardzes amatpersonas uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatēja 31 likumpārkāpēju.

Cipule: Komunikācijā ar sabiedrību aicinām vērtēt NMPD palīdzības nepieciešamību

Komunikācijā ar sabiedrību Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests faktiski izmisīgi aicina vērtēt, kurā brīdī tiešām nepieciešama neatliekamā palīdzība, intervijā norāda dienesta direktore Liene Cipule.

Sācies darbs pie OIK atcelšanas

Lai sagatavotu obligātās iepirkumu komponentes un subsidētās elektroenerģijas sistēmas ietekmes uz tautsaimniecību izvērtējumu līdz šī gada 1.augustam, uz pirmo sēdi sanāca darba grupa elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanai, vēsta Ekonomikas ministrija.

Eiropas lietu komisija atbalsta stingrāk ierobežot neonikotinoīdu lietošanu

Saeimas Eiropas lietu komisija pauž atbalstu Eiropas Komisijas priekšlikumam noteikt jaunus ierobežojumus neonikotinoīdu lietošanai. Tas ir nepieciešams, reaģējot uz bažām par vielas kaitīgumu bitēm.

No amata gāž Bauskas novada domes priekšsēdētāju Ābelnieku

Deviņiem deputātiem paužot neuzticību Bauskas novada domes priekšsēdētājam Raitim Ābelniekam, viņš 26.aprīļa vakarā zaudējis amatu, informē domes deputāts Aleksandrs Novickis.

Saeima ievieš pabalstu pensionāru atraitņiem

Saeima galīgajā lasījumā steidzamības kārtībā grozīja valsts pensiju likumu, ieviešot pabalstu pensionāru atraitņiem. Saskaņā ar izmaiņām pārdzīvojušais laulātais vēl gadu saņems pabalstu 50 procentu apmērā no mūžībā aizgājušā dzīvesbiedra pensijas.

Saeima pirmajā lasījumā atbalsta mācības pirmajā klasē no sešu gadu vecuma

Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Vispārējās izglītības likumā un izmaiņas Izglītības likumā, kas paredz elastīgu pāreju uz obligātās pamatizglītības apguvi no sešu gadu vecuma, vēsta Saeimas Preses dienests.

Sprūds tomēr netiek apcietināts

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa 26.aprīļa vakarā nolēma nepiemērot apcietinājumu bijušajam maksātnespējas administratoram Mārim Sprūdam, kurš kopā ar trīs citiem cilvēkiem tiek turēts aizdomās krāpšanā.

Aprīļa noslēgumā un maija sākumā silts laiks ar lietusgāzēm

Aprīļa pēdējās dienās un maija sākumā ieplūdīs siltākas gaisa masas, un iespējams, ka termometra stabiņš sasniegs +23 grādus pēc Celsija, taču siltumu pavadīs pērkona lietusgāzes.

Maršruts nedēļas nogalei: moči, lidojošās zivis un Sansusī

Arī šajā garajā nedēļas nogalē visā Latvijā norisināsies daudz un dažādi pasākumi, kas dos iespēju kvalitatīvi pavadīt brīvdienas ikvienam – gan bērnam, gan pieaugušajam – un jebkur – gan dabā, gan iekštelpās. BNN komanda aicina ielūkoties Maršrutā, lai varētu izvēlēties, kurš pasākums ir vispiemērotākais šo garo brīvdienu pavadīšanai.

Saeima atbalsta iespēju ārpus kārtas vērtēt tiesnešu profesionalitāti

Saeima otrajā lasījumā atbalstīja iespēju disciplinārlietas kontekstā nosūtīt tiesnesi uz ārpuskārtas novērtēšanu, ja ir radušās šaubas par viņa profesionalitāti.

KP ļauj UAB Vaizga iegādāties SIA Petrol Property

Konkurences padome pieņēma lēmumu atļaut apvienošanos, ar kuru UAB Vaizga ieguvusi izšķirošu ietekmi pār SIA Petrol Property. Atļauja dota, jo apvienošanās rezultātā nemazinās konkurence ietekmētajā tirgū. Vienlaikus KP ir ierosinājusi pārkāpuma lietu par savlaicīgi nepaziņotu apvienošanos.

Strautiņš: Latvijas nākotne atkarīga no iedzīvotāju pacietības; politiķiem nosliece domāt tikai par tuvāko nākotni

«Šobrīd Latvijā cilvēki dzīvo labāk nekā jebkad, bet ienākumu līmenis Rietumeiropā ir un vēl diezgan ilgu laiku būs augstāks.» Kuras prognozes par banku darbu ir piepildījušās, un kas notiek ar «sāpju bērnu», Latvijas tiesu sistēmu? Intervijā ar BNN skaidro Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

FM: Pašvaldības tērē vairāk nekā pērn, jo strauji ievieš ES fondu projektus

Pašvaldību budžetā bija vērojams 74,5 miljonu eiro pārpalikums 2018.gada pirmajā ceturksnī, kas ir par 20,7 miljoniem eiro mazāks nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Mazāks budžeta pārpalikums skaidrojams ar strauju Eiropas Savienības fondu projektu ieviešanu pašvaldībās, ziņo Finanšu ministrija.

Saeima konceptuāli atbalsta likumprojektu Likteņdārza attīstībai

Saeima ceturtdien, 26.aprīlī, pirmajā lasījumā atbalstīja jauna likuma projektu Likteņdārza attīstībai, kas paredz nostiprināt zemes piederību Latvijas valstij. Likumprojekta mērķis ir nodrošināt Likteņdārza saglabāšanu, aizsardzību, attīstīšanu un pēctecību.

FKTK vadītājs: FinCEN publiskotā paziņojuma mērķis nebija slēgt ABLV Bank

ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas februāra vidū publiskotais paziņojums par ABLV Bank netika sagatavots ar mērķi banku slēgt, ceturtdien Eiropas Parlamentā Briselē jaunizveidotās komitejas TAX3 organizētajā publiskajā uzklausīšanā atzina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Četri aizturētie par noziegumiem maksātnespējas procesā, tostarp, Sprūds

Valsts policija aizdomās par noziedzīgiem nodarījumiem maksātnespējas procesa laikā aizturējusi četras personas, tostarp jau apsūdzētā statusā bijušo maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu.

VM grib ierobežot kompensējamo medikamentu pieļaujamo cenu līdzvērtīgiem medikamentiem

Veselības ministrija publiskajai apspriedei nodevusi jaunu politisko iniciatīvu, ar kuru plāno ierobežot kompensējamo medikamentu pieļaujamo cenu medikamentiem ar identisku aktīvo vielu.

Nacionālie bruņotie spēki pilnveido medicīniskā atbalsta spēju

Aizsardzības ministrijas centralizētā iepirkumu aģentūra Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs ir noslēdzis vispārīgo vienošanos par karavīru individuālo medicīnas somu un karavīru glābēju somu iegādi, lai pilnveidotu neatliekamās medicīniskās reaģēšanas spēju Nacionālajos bruņotajos spēkos.

Septiņu gadu laikā ārvalstu ceļotāju skaits Latvijā pieaudzis par 53,2%

Ārvalstu ceļotāji pērn Latvijas robežu šķērsojuši 7,7 miljonus reižu, kas ir par 13,7% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati. 2017.gadā ārvalstu ceļotāji valstī iztērēja 691,9 miljonus eiro – par 46,7 miljoniem eiro jeb 7,2% vairāk nekā 2016.gadā.

Pētījums: Pērn darba samaksa Latvijā pieaugusi straujāk nekā iepriekšējos gados

Ekonomiskās izaugsmes un pieaugošā darbaspēka pieprasījuma rezultātā atalgojuma līmenis Latvijā pagājušā gada laikā ir sasniedzis straujāko pieaugumu pēdējo gadu laikā. Kopumā vidējā neto darba samaksa ir palielinājusies par 6%, sasniedzot 894 eiro, secina interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia ikgadējā atalgojuma pētījumā.

Pauž satraukumu par HIV pacientu ārstēšanas iespēju neizmantošanu

Šā gada pirmajā ceturksnī ārstēto HIV pacientu skaits Latvijā nav būtiski mainījies, kaut gan 2018.gada veselības aprūpes budžetā HIV/AIDS ārstēšanai tika piešķirts ievērojams papildu finansējums. Tas rada bažas, vai tiek pilnībā izmantotas visas HIV pacientu ārstēšanas iespējas, ko sniedz pērn apstiprinātais HIV infekcijas izplatības ierobežošanas plāns, uzsver biedrībā Apvienība HIV.LV .