bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 21.01.2018 | Vārda dienas: Agne, Agnese, Agnija
LatviaLatvija

Premjere: Arī Saeimai būtu jāapstiprina lēmums saistībā ar palīdzību Grieķijai

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

 

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Lai gan lēmumu par Latvijas nostāju saistībā ar jauno palīdzības programmu Grieķijai var pieņemt valdība, to vajadzētu apstiprināt arī Saeimā, norāda Ministru prezidente Laimdota Straujuma.

Premjerministre uzsvēra, ka kopumā šajā jautājumā galvenais ir uzticība, ka Grieķija var atmaksāt aizdevumu un veikt reformas, un pirmā šāda «uzticības pārbaude» ir Grieķijas parlamenta balsojums trešdien.

Straujuma skaidroja, ka saskaņā ar normatīvajiem aktiem «sarunu procesa uzsākšana un arī piekrišana dot aizdevumu ir valdības lēmumus», tomēr to vajadzētu apstiprināt arī Saeimas Eiropas lietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, kuras par šo jautājumu varētu spriest augusta beigās.

Pēc valdības sēdes Straujuma sacīja, ka Latvija sekos līdzi tam, vai Grieķijas valdība trešdien apstiprinās plānotās reformas, un attiecīgi šo piektdien, 17.jūlijā, tiks sasaukta valdības ārkārtas sēdē, kurā Latvijas valdība finanšu ministram Jānim Reiram dos mandātu piedalīties eirozonas finanšu ministru lemšanā par to, vai sākt sarunas ar Grieķiju par atbalsta programmu.

Arī Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere norādīja, ka šis jautājums ir valdības kompetencē, tomēr tas neliedz vērsties parlamentā un lūgt piekrišanu valdības lēmumam, un rosināt plašāku diskusiju.

Straujuma jau iepriekš pauda, ka Grieķijas valdībai ir jādemonstrē konkrēta rīcība, kas apliecinātu, ka reformas tiek īstenotas. «Mēs novērtējam Grieķijas iesniegtos priekšlikumus, tomēr solījumi vien nav pietiekami, mums jāredz konkrēti darbi un tūlīt pat,» iepriekš sacīja Straujuma. Pēc viņas domām, ir zaudēta uzticība Grieķijas solījumiem, tāpēc vienīgā iespēja Grieķijai atgūt uzticību ir nekavējoties panākt reformas pensiju sistēmā, nodarbinātībā un privatizācijā.

Lēmums par trešās Grieķijas palīdzības programmas īstenošanu un tās apmēru varētu tikt pieņemts augustā, ja tuvākajās dienās grūtībās nonākusī valsts pieņems vairākus būtiskus likumus reformu jomā, pastāstīja finanšu ministrs Jānis Reirs.

Līdz ceturtdienai Grieķijai ir jāpieņem grozījumi vairākos likumos, kas paredz reformas valstī. Ir jāgroza likums par pievienotās vērtības nodokli, likums par pensijām, par darba tirgu un arī par privatizāciju. Ja reformas tiks nostiprinātas likumos līdz ceturtdienai, eirozonas finanšu ministri lems, vai sākt sarunas par atbalsta programmu, skaidroja Reirs.

Taču tas vēl nenozīmē atbalsta programmas atvēršanu. Ja Grieķija laikus pieņems nepieciešamos likumu grozījumus, institūcijas – Starptautiskais Valūtas fonds, Eiropas Centrālā banka un Eiropas Komisija – četru līdz sešu nedēļu izvērtēs Grieķijas palīdzības pieprasījumu, pieprasītās palīdzības apmēru un tad sāks veidot palīdzības programmu.

Līdz ar to eirozonas dalībvalstis ne ātrāk kā augusta vidū pieņems lēmumu par palīdzības programmas atvēršanu, skaidroja Latvijas finanšu ministrs.

Tātad arī Latvijā par Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) iesaistīšanos Grieķijas glābšanā varētu lemt ne ātrāk kā augustā.

Tikmēr Latvijas Finanšu ministrija informē – ja tiks sākta trešā palīdzības programma Grieķijai, kurai aizdevumu nodrošinās no Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM), tad ESM Grieķijai izmaksājamos līdzekļus aizņemsies starptautiskajos finanšu tirgos, nevis tos iemaksās ESM dalībvalstis. Dalībvalstu iemaksas ESM kapitālā tiešā veidā netiks izmantotas Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmā.

Latvija kopš pievienošanās eirozonai un ESM ik gadu piecus gadus iemaksā ESM ap 44 miljoniem eiro neatkarīgi no tā, vai ESM līdzekļi tiek izmantoti kādām vajadzībām. Iemaksājot ESM, Latvija kļūst par ESM mehānisma līdzīpašnieci jeb iegādājas ESM kapitāla daļas. Latvijas balsstiesības ir līdzvērtīgas jebkurai citai eirozonas dalībvalstij, kas veikusi iemaksas ESM. Tā valdē ir visi eirozonas finanšu ministri. Katram ministram ir viena balss.

No Latvijas iemaksātie līdzekļi ESM netiks izmaksāti Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmai. Šī nauda nonāk ESM. ESM par to iegādājas augsti likvīdus vērtspapīrus. Visu dalībvalstu iemaksātie līdzekļi veidos 70 miljardus eiro, kas ir paredzēts kā drošības buferis un ļauj ESM saņemt augstāko iespējamo reitingu finanšu tirgos AAA, skaidro ministrijā.

Par parādu atlaišanu Grieķijai vispār netiek diskutēts – nevienā no sarunu līmeņiem. Vienīgi Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) pieļāva iespēju SVF parāda atdošanas termiņa pagarināšanai. Ja tā notiks ar ESM iespējamo aizdevumu Grieķijai, ESM aizņemtos un pārfinansētu parādu. Arī šajā gadījumā ESM dalībvalstīm nerastos zaudējumi. Izmaksas no Latvijas budžeta par aizdevumu Grieķijai ir teorētiski iespējamas visdramatiskākajā situācijā, ja Grieķija parādus neatmaksā un arī netiek pagarināti parāda termiņi jeb parāds tiek atlaists, norāda ministrijā.

Eirozonas līderi panākuši vienošanos par jaunu Grieķijas glābšanas programmu, kas tiktu īstenota no ESM līdzekļiem. Grieķijai ir izteikts ultimāts par bargām ekonomikas reformām, un daļa no tām jāievieš jau līdz trešdienai. Aizdevums Grieķijai paredzēts uz trīs gadiem, un tā apjoms varētu veidot līdz 86 miljardiem eiro.

Ref: 102.000.102.10309


Pievienot komentāru

Aptaujās iedzīvotājus par interneta lietošanas paradumiem

Pirmdien, 22. janvārī, Centrālā statistikas pārvalde uzsāks ikgadējo iedzīvotāju aptauju par datoru un interneta lietošanas paradumiem 2018 gadā, BNN ziņo pārvaldē.

Bankā: Katrs sestais iedzīvotājs nav pasargāts pret garnadžiem savā mājoklī

Rūpes par sava mājokļa drošību biežāk raksturīgas privātmāju īpašniekiem, jo tieši viņi izvēlas pasargāt jeb apdrošināt savu īpašumu pret nevēlamu ciemiņu «viesošanos», kamēr dzīvokļus apdrošina tikai divas piektdaļas jeb 38% Latvijas iedzīvotāju.

Čigāne: Izaugsmes laiks ir īstais brīdis reformām

Strukturālās reformas Latvijā jāveic bez liekas kavēšanās. Latvijai jāieklausās Eiropas Komisijas rekomendācijās un tās jāīsteno jau tagad, piektdien, 19.janvārī, pēc sēdes uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Pieaudzis policijas lēmumu skaits par varmākas nošķiršanu no upura

Pērn Valsts policija pieņēma 695 lēmumus par varmākas nošķiršanu no upura, kas ir par gandrīz četrām reizēm vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika pieņemti 184 šādi lēmumi, informē policijas pārstāve Kristīne Lāce-Štrodaha.

Mūrniece: Satversmes tiesas autoritāte var veicināt nepieciešamās reformas

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsver Satversmes tiesas autoritātes nozīmi tiesu sistēmai nepieciešamo reformu īstenošanā un uzticamības vairošanā. Turklāt diskusijas dalībnieki atzinuši, ka Satversmes tiesas un Saeimas sadarbība ir bijusi laba.

Lursoft: Pērn uzņēmumiem piemēroto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%

Pagājušajā gadā juridiskām personām reģistrēti 13 779 jauni nodrošinājumi un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pērn reģistrēto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Latvenergo krimināllietā vairāki apsūdzētie varēs neapmeklēt sēdes

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien, 19.janvārī, sākot skatīt apjomīgo Latvenergo kukuļošanas pamata krimināllietu pret 12 apsūdzētajiem, atļāva vairākiem no viņiem uz turpmākajām tiesas sēdēm neierasties.

Apdrošinātājs: Divkāršojies atlīdzību skaits par ziemas sporta veidos gūtajām traumām

Pēdējo trīs gadu laikā atlīdzību skaits par traumām, kas gūtas, nodarbojoties ar ziemas sporta aktivitātēm, palielinājies vairāk nekā divas reizes, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta dati.

VUGD atgādina: Šobrīd atrasties uz ledus ir ļoti bīstami

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina ikvienam, ka ziemas periodā ielūzt ledū un noslīkst ne tikai makšķernieki, bet arī cilvēki, kas, piemēram, pastaigājas vai slidinās pa ledu. Tāpēc VUGD aicina iedzīvotājus nedoties uz ledus, jo tas ir bīstami un var apdraudēt cilvēka veselību un dzīvību.

Ukrainas lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, uzskata FM

Ukrainas 2017.gada pēdējās dienās pieņemtais lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, norāda Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

KP: Iepirkumu rīkotāji var visātrāk pamanīt karteļu pazīmes

Konkurences padome vērš uzmanību uz iepirkumu rīkotāju iespējām pirmajiem pamanīt aizdomīgas sakritības pretendentu piedāvājumos, kas var liecināt par iespējamām uzņēmumu aizliegtām vienošanām. Šādos gadījumos iepirkumu rīkotājiem ir būtiski nepalikt vienaldzīgiem, bet gan par sakritībām ziņot KP.

Lielu izmaksu dēļ mākslīgā ledus slidotavu Bauskā šogad neierīkos

Mākslīgā ledus slidotava, kas Bauskā darbojās pagājušajā ziemā, šogad pilsētā lielu izmaksu dēļ netiks ierīkota.

Alkohola pārdevējus Igaunijā pārbaudīs mazie «policisti»

Lai atrastu pārdevējus, kuri nepilngadīgajiem nelikumīgi pārdod alkoholu vai tabakas izstrādājumus, policija Igaunijā turpmāk drīkstēs darbā iesaistīt nepilngadīgos, kuru uzdevums būs mēģināt nopirkt neatļautās preces.

Patēriņam Latvijā nodoto cigarešu skaits pērn 11 mēnešos samazinājies par 1,4%

Pagājušā gada 11 mēnešos patēriņam Latvijā kopumā nodoti 1,757 miljardi cigarešu, kas ir par 25,642 miljoniem cigarešu jeb 1,4% mazāk nekā 2016.gada 11 mēnešos.

PVD: Biodrošības prasībām Latvijā neatbilst 5-6% mājas cūku novietņu

 Biodrošības prasībām patlaban neatbilst 5-6% no kopējā mājas cūku novietņu skaita Latvijā un tas nozīmē, ka vairums cūkkopju attiecīgās prasības ievēro, norāda Pārtikas un veterinārā dienesta Novietņu uzraudzības daļas vadītāja Maija Irbe.

Ekonomists: Svarīgākajai reformai jānotiek cilvēku galvās

«No biznesa skolā mācītajām psiholoģijas gudrībām man vislabāk palikusi prātā iekšējās/ārējās kontroles punkta ideja. Ir cilvēki, kuri tic, ka viņi paši nosaka savu likteni, un ir tādi, kuri domā, ka to nosaka ārēji spēki. Man ir ļoti lielas aizdomas, ka Latvijā cilvēki savas veiksmes vai neveiksmes izskaidro ar ārējiem apstākļiem daudz lielākā mērā nekā Šveicē vai citā ilgāk brīvību baudījušā valstī,» komentē Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Valsts kontroliere: Budžeta plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā

Latvijas valsts un pašvaldību budžetu plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā, Rīta panorāmā pauž Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa.

Pērn 11 mēnešos Latvijā saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu

Pērnā gada 11 mēnešos Latvijā saražoti 51,52 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2016.gada 11 mēnešiem, pērn saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu, liecina VID apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Sola lielākas algas strādājošajiem un atbalstu Latvijas rūpniecībai

«Ekonomikas ministrijas prioritātes 2018.gadā ir lielākas algas strādājošajiem un atbalsts Latvijas rūpniecībai. Latvijas simtgades gadā ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir jāsajūt gan valsts, gan savas personīgās labklājības celšanās,» sola ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. 

Tallinas-Helsinku tuneļa iecerei trūkst ambīciju, tā «Dusmīgo putnu» izstrādātājs

Kamēr Somija un Igaunija kaļ plānus zemūdens tunelim starp Tallinu un Helsinkiem, ko varētu īstenot 2030.gados, somu datorspēļu veidotājs Tallinā iepazīstinājis ar ieceri, kas paredz šādu būvi pabeigt jau 2024.gadā.

Skycop: Aviopasažieriem ir tiesības zināt, kas slēpjas aiz iemesla «ārkārtas apstākļi»

Patērētāju uzraudzības biedrības Wich? datu analīze atklāj, ka Lielbritānijā vidēji katrs ceturtais lidojums, kas sasniedz savu galamērķi, ir kavējies. «Ārkārtas apstākļi» kļuvuši par aviosabiedrību iecienītāko attaisnojumu, lai izvairītos no kompensāciju izmaksāšanas, taču patiesā kavēšanās iemesls esot citādāks

Ždanoka biedē krievvalodīgos vēlētājus teju zem Kubas revolūcijas saukļiem

Politiķe Tatjana Ždanoka, atgriežoties Latvijas politikā, plāno organizēt spēcīgu pilsonisko pretošanos iecerētajām izglītības reformām, cilvēkus pulcējos zem saukļiem Tagad vai nekad vai Tēvzeme vai nāve, kas izmantots Kubas revolūcijā.

ASV biržu indeksi krītas pēc bažām par valdības darba apturēšanu

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi ceturtdien, 18.janvārī, kritās un saruka arī ASV dolāra vērtība, jo investoru noskaņojumu ietekmēja bažas par iespējamu ASV valdības darba apturēšanu.

Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu ieviest maksu tikai par receptes izrakstīšanu

Veselības ministre Anda Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu piemērot samaksu tikai par receptes izrakstīšanu, bet varētu rosināt diskusiju par attālinātās konsultācijas apmaksu.

Latvenergo: Pēdējos trīs gados elektroenerģijas cena kritusies par 30%

Pēdējos gados Latvijā ir strauji kritusies elektroenerģijas cena. No 2014. līdz 2017.gadam vidējā elektrības cena Nord Pool biržā ir kritusies par 30%, ļaujot samazināt galalietotāju izmaksas, vēsta AS Latvenergo.

Jaunākie komentāri