bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 28.05.2017 | Vārda dienas: Vilhelms, Vilis
LatviaLatvija

Premjere atzīst, ka Latvijai būs jāuzņem vairāk nekā 250 bēgļi

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUAtkārtoti kritizējot Eiropas Komisijas politiku patvēruma meklētāju uzņemšanas jautājumā, premjere Laimdota Straujuma atzinusi, ka Latvija nevarēs izvairīties no lielāka bēgļu skaita uzņemšanas, vēsta Latvijas sabiedrisko mediju interneta ziņu portāls lsm.

«Tas ir visai reāli,» intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma viņa sacīja, atbildot uz jautājumu, vai Latvijai, atbilstoši EK prezidenta Žana Kloda Junkera jaunākajam un vēl nepublicētajam plānam, būs jāuzņem vairāk bēgļu. Tiesa, runa ir «par simtiem, ne par tūkstošiem cilvēku». «Es neticu, ka mēs varēsim izvairīties no solidaritātes žesta,» pauda premjere.

Vienlaikus Straujuma neslēpa, ka uz Briseli teikt jāvārdu lielākai bēgļu uzņemšanai viņa dosies vien tad, ja būs koalīcijas atbalsts. «Bez mandāta es nevaru braukt un runāt par citu skaitli un citiem nosacījumiem,» viņa teica.

Vaicāta, kādās krāsās viņa krāso valdības nākotni, jo viena no koalīcijas partnerēm – Nacionālā apvienība – aizvien neatbalsta bēgļu uzņemšanu, premjere sacīja: «Es nekrāsoju, es strādāju. Tā pati nokrāsosies».

Paredzams, ka drīzumā visas trīs Baltijas valstis varētu vienoties par kopīgu politiku bēgļu uzņemšanā.

Tomēr valdības vadītāja nekavējās atkārtoti kritizēt EK rīcību bēgļu politikā. Viņasprāt, ir jāveido valstu saraksts, no kurām izceļojušie cilvēki vispār ir jāuzņem.

«Es varu atbalstīt to, ka EK pietiekoši nopietni nestrādā jautājumos, lai apturētu bēgļu plūsmu. (..) Ir absolūti skaidrs, ka Eiropa nevar uzņemt ekonomiskos bēgļus,» norādīja Straujuma.  «Šī masveida plūsma ir visai dīvaina. Āfrikas valstis gadiem ir bijušas nestabilas, taču šobrīd šī plūsma ir ļoti izteikta,» teica Straujuma.

Vienlaikus premjere atzina, ka ES izskanējušas runas, ka valstīm, kas negrib uzņemt bēgļus, varētu samazināt ES finansiālo atbalstu, to pārdalot par labu patvēruma meklētāju dzīves uzlabošanai.

Tikmēr Latvijas prezidents Raimonds Vējonis uzsver, kaLatvija iebildīs pret obligātu bēgļu uzņemšanu, paliekot pie brīvprātības principa, taču izsakot atbalstu solidāram problēmas risinājumam.

Pārrunājot attieksmi pret migrācijas un bēgļu uzņemšanas jautājumu, amatpersonas bija vienisprātis, ka konkrētu skaitļu apspriešana pagaidām nav dienaskārtības jautājums un ir jāsagaida konkrēts EK priekšlikums. Valsts prezidents piekrita, ka Eiropā šajā jomā pašlaik ir daudz neatbildētu jautājumu, piemēram, kopējās ES ārējās robežas stiprināšanas jomā. «Pirms runājam tālāk par mehānismiem, kā Eiropas valstis gatavojas risināt masīvo bēgļu pieplūdumu, mums pašiem svarīgi pēc iespējas ātrāk rast skaidras atbildes uz jautājumiem, ko risina starpinstitucionālā darba grupa bēgļu uzņemšanai,» sacīja Raimonds Vējonis.

BNN jau rakstīja, ka EK prezidents Žans Klods Junkers gatavojas nākt klajā ar prasību ievērojami palielināt to patvēruma meklētāju skaitu, kuri sadalāmi pa visām ES dalībvalstīm. Kā stāsta amatpersonas, kas iepazīstinātas ar Junkera projektu, ar kuru viņš grasās nākt klajā savā pirmajā uzrunā par stāvokli ES EP, EK vēlas, lai uz citām dalībvalstīm tiktu pārvietoti 160 000 patvēruma meklētāju, kas šobrīd ieradušies Itālijā, Grieķijā un Ungārijā.

Junkera uzruna EP paredzēta trešdienas rītā, un sagaidāms, ka tajā EK prezidents izklāstīs priekšlikumus nelegālās imigrācijas krīzes risināšanai, kuri tiks likti galdā 14.septembrī gaidāmajā dalībvalstu tieslietu un iekšlietu ministru ārkārtas sanāksmē. Junkera pakete ietvers jaunu pastāvīgu patvēruma meklētāju pārdales shēmu, kura paredzēs automātisku jaunieceļojušo nelegālo imigrantu sadali pa dalībvalstīm, stāsta amatpersonas. Vienlaikus paredzētas jaunas normas, kas liegs patvērumu pieprasīt ES kandidātvalstu pilsoņiem.

Paredzēts izveidot arī īpašu fondu, kas būs paredzēts situācijas stabilizācijai Ziemeļāfrikas valstīs, no kurienes ierodas liels skaits nelegālo imigrantu, kas šobrīd pārpludina Eiropu. EK pārstāve Nataša Bertraude apstiprināja, ka Junkera jaunie priekšlikumi paredz to patvēruma meklētāju pārdali, kas ieradušies arī Ungārijā, taču atteicās minēt jebkādus skaitļus, kamēr tos savā runā neatklās Junkers.

Eiropadomes prezidents Donalds Tusks ceturtdien, 3.septembrī, nāca klajā ar aicinājumu ES dalībvalstīm solidāri uzņemt vismaz 100 000 bēgļu, lai atvieglotu spiedienu uz pierobežas valstīm, kuru izraisījusi nelegālās imigrācijas krīze.

«Lielāka skaita bēgļu uzņemšana ir svarīgs patiesas solidaritātes žests. Vismaz 100 000 bēgļu godīga sadalīšana starp ES valstīm patiesībā ir tas, kas mums šodien nepieciešams,» kopīgajā preses konferencē ar Ungārijas premjerministru Viktoru Orbānu paziņoja Tusks.

Ref: 102.000.102./103.10648


Pievienot komentāru

BNN nedēļas apkopojums: Igaunijā ministrs neatbalsta NATO. Latvijas nodokļu sistēmas atpalicība. Vēlēšanu pārkāpumi Ventspilī

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

Rīgas kuģu būvētavas valdes priekšsēdētājs atstājis amatu

Kuģu būves un remonta uzņēmuma Rīgas kuģu būvētava valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs atstājis amatu, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai Nasdaq Riga.

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kredītportfelis pieaug līdz 527,79 milj. eiro

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kopējais kredītportfelis 31.decembrī pērn bija 527,79 miljoni eiro, kas ir par 76,89 miljoniem eiro jeb 17,05% vairāk nekā pirms gada, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārskats par nebanku patērētāju kreditēšanas tirgus darbību 2016.gadā.

Deputātiem nav skaidrs par izmaiņām invaliditātes ekspertīzē

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti otrdien, 30.maijā, uz komisijas sēdi aicinājuši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas jauno vadītāju Juri Gaiķi, lai runātu par iestādes sniegto pakalpojumu kvalitāti un turpmākās attīstības perspektīvām.

KNAB rosina uzsākt kriminālvajāšanu pret vides inspektoru

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nosūtīja prokuratūrai krimināllietas materiālus, rosinot uzsākt kriminālvajāšanu pret Dabas aizsardzības pārvaldes vecāko valsts vides inspektoru par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu.

Lauku ģimenes ārsti atbalstīs akciju par atteikšanos strādāt pagarināto darba laiku

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valde nolēmusi atbalstīt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības brīdinājuma akciju, kurā darbinieki aicināti atteikties strādāt pagarināto normālo darba laiku no 1.jūlija, informē asociācijas vadītāja Līga Kozlovska.

Strauji samazinās OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā

Būtiski samazinās to OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā, vēsta apdrošināšanas BTA Baltic Insurance Company pārstāvji.

Ašeradens: Latvija ir ceļā uz augstas pievienotās vērtības ekonomiku

Latvijas ekonomikā vērojama izaugsme – šā gada 1.ceturksnī iekšzemes kopprodukts audzis par 3,9%, gada pirmajos mēnešos eksports audzis par 10%, ar atzinību par valdības paveikto reformu īstenošanu paziņo ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Pašvaldību vēlēšanas 2017: Ko domā sabiedrība?

Tuvojoties 2017.gada pašvaldību vēlēšanām, BNN sniegs apkopojumu, ko par tām domā dažādu nozaru eksperti. Īsās atbildēs apkopotas pārdomas gan par konkrētām pašvaldībām, kas skar respondentus personīgi, gan par pašvaldībām kopumā – ko cilvēki sagaida no pašvaldībām un vai uzskata, ka šī gada vēlēšanas ieviesīs kādas būtiskas pārmaiņas.

Lietuvas KNAB: Korupcijas radītie zaudējumi līdzvērtīgi 4,44 miljardiem eiro

Lietuvas korupcijas apkarošanas iestādes veiktā plašā aptaujā secināts, ka zaudējumi, kādus tautsaimniecībai valstī nodarījušas tieši un netieši veiktas koruptīvas darbības, mērāmi 4,44 miljardos eiro, bet pēdējo piecu gadu laikā 15% uzņēmumu vadītāju ir devuši kukuli amatpersonām.

Mūrniece: Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste

Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste, tostarp risinot jautājumus, kas skar bērnu un sieviešu tiesības, cilvēkus ar invaliditāti, drošību, nodokļu politiku un Eiropas Savienību, uzsver Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Uzsāk dabasgāzes tirdzniecību klientiem Latvijā

Uzsākta dabasgāzes tirdzniecību juridiskajiem klientiem Latvijā, AS Latvenergo tirdzniecības zīmols Elektrum, piedāvājot fiksētas cenas līguma nosacījumus 12 mēnešiem. Šobrīd jau noslēgti pirmie gāzes piegādes līgumi ar klientiem Latvijā, ziņo uzņēmums.

Arestētais Tallinas mēra vietnieks atkāpjas no amata

Atlūgumu iesniedzis Tallinas mēra vietnieks Arvo Sarapū, kurš šonedēļ arestēts uz aizdomu pamata, ka bijis saistīts ar pašvaldības iepirkuma procedūras ierobežojumu pārkāpšanu sevišķi lielos apmēros.

Latvijas banku sektora peļņa četros mēnešos sarūk par 4,6%

Latvijas banku sektors šogad pirmajos četros mēnešos strādāja ar peļņu 135,525 miljonu eiro apmērā, kas ir par 4,6% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati.

Parakstīts līgums ar Ķīnas - Baltkrievijas industriālo parku Lielais akmens

Ventspils brīvostas pārvalde un Ventspils Augstais tehnoloģiju parks aizvadītajā dienā Rīgā parakstījuši līgumu starp Ķīnas - Baltkrievijas industriālo parku Lielais akmens, kas ir lielākais infrastruktūras attīstības projekts Baltkrievijā, vēsta brīvostas pārstāvji.

Latvijā: Ceļu sliktais stāvoklis ir nopietns apgrūtinājums uzņēmējdarbībai

Vidēji 50% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ārpus pilsētām sliktie ceļi ir nopietns apgrūtinājums uzņēmējdarbībai, liecina biedrības Latvijas ceļu būvētājs pētījumā dati.

KNAB rīcībā nonāk atklāta vēstule; paustas bažas par Saskaņas priekšvēlēšanu aģitāciju

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja rīcībā nonākusi atklāta vēstule no Latvijas pilsoņa Krišjāņa Liepiņa ar lūgumu izskatīt iespējamu Saskaņas priekšvēlēšanu aģitācijas nelikumīgu darbību sabiedriskā transporta līdzekļos.

Stipendiju Sievietēm zinātnē pirmo reizi saņem visās Baltijas valstīs

Šogad pirmo reizi stipendija Sievietēm zinātnē tika pasniegta Baltijas valstu zinātniecēm. Svinīgā ceremonijā Latvijas Zinātņu akadēmijā piektdien, 26.maijā, 6 000 eiro vērtās stipendijas saņēma piecas zinātnieces no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, BNN vēsta L’Oréal – UNESCO pārstāvji.

Naftas cena sarūk par 5%, kaut ieguves valstis saglabā «sūknēšanas griestus»

Naftas cena pasaulē samazinājusies par aptuveni pieciem procentiem, kaut arī resursa eksportētājvalstis vienojušās paturēt spēkā ieguves apjomu griestus vēl uz deviņiem mēnešiem.

Iedzīvotāji: Situācija Latvijā attīstās nepareizi

Vairāk nekā puse aptaujāto domā, ka situācija Latvijā attīstās nepareizi. Līdzīga situācija vērojama arī, vērtējot valdības darbu. Par valdības darbu izsakās kritiski, bet pozitīvi noskaņoto ir vien 17%, liecina jaunākie Baltic International Bank Latvijas barometra pētījuma rezultāti.

Latvietis iegūst MMA pasaules čempiona titulu

Latvijas labākais MMA cīkstonis Edgars Skrīvers piecu raundu titula cīņā ar vienbalsīgu tienešu lēmumu uzveicis sportistu no Horvātijas, kā rezultātā kļuvis par vakantās Superior FC organizācijas 62 kg kategorijas pasaules čempionu. Ar šo uzvaru Skrīvers nokļūst soļa attālumā no pasaulē vadošākās MMA organizācijas UFC.

Finanšu ministre: Reformas plānā jābūt arī gataviem «elastībai»

Pašlaik būtu jāvirzās uz priekšu ar iecerēto nodokļu reformu, bet arī jāsagatavojas kādai «elastībai» nepieciešamības gadījumā, norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Tramps pastiprina spiedienu uz NATO «parādniekiem»

Visām NATO dalībvalstīm jāmaksā sava godīga daļa militāro izdevumu, tā alianses dalībvalstu līderiem norādījis Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps.

KNAB priekšnieka konkursa otrajai kārtai virza divus no deviņiem kandidātiem

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja amata konkursa komisija nolēmusi no deviņiem pretendentiem nākamajai konkursa kārtai virzīt divus, pavēsta komisijas vadītājs, Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis.

Zariņš: Atšķirībā no veselības aprūpes darbiniekiem, Latvijas ceļi sabrūk klusējot

Saeimas deputāts Ivars Zariņš ir iesniedzis priekšlikumu, kas paredz atjaunot Valsts autoceļu fondu, un nodrošināt tam finansējumu 80% apmērā no akcīzes nodokļa par naftas produktiem ieņēmumiem, kā arī iekļaujot tajā ieņēmumus no transporta līdzekļu ekspluatācijas nodokļa un autoceļu lietošanas nodevas.