bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 28.06.2017 | Vārda dienas: Kitija, Viesturs, Viestards
LatviaLatvija

Premjers: Latvijas ekonomikas izaugsme nav tik strauja, kā cerēts 2015.gada nogalē

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Māris Kučinskis

«Vērtējot tautsaimniecības izaugsmes dinamiku 2016. gadā, mēs sastopamies ar krasi atšķirīgiem vērtējumiem. No vienas puses, ir pozitīva statistika, kas liecina, ka Latvijas ekonomikas izaugsme turpinās. Tā nav tik strauja, kā tika cerēts 2015. gada nogalē, tomēr tā nav apstājusies, un tiek prognozēts, ka izaugsme turpināsies arī turpmākajos gados. Pirms dažām dienām publiskajā telpā izskanēja vairāku lielāko banku ekspertu viedoklis, ka nākamajā gadā algu pieaugums Latvijā paātrināsies, un es to vistiešākajā veidā saistu ar valdības pieņemtajiem lēmumiem un Saeimas apstiprināto valsts budžetu 2017. gadam,» norāda premjers Māris Kučinskis.

«Jaunākā Pasaules Bankas Doing Business pētījuma dati rāda, ka Latvija ir sasniegusi vēsturiski augstāko vietu Doing Business indeksā. Vienīgais parametrs, kurā mēs atpaliekam no Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem, ir uzņēmējdarbības izbeigšana, kas bieži vien ir maksātnespējas process. Savukārt Globālās konkurētspējas indeksā, kas balstās uz uzņēmēju aptaujās iegūtajiem datiem, Latvija ir noslīdējusi lejup, atpaliekot no abām pārējām Baltijas valstīm. Lielākās problēmas uzņēmēju skatījumā ir nodokļu likmes un neefektīva, birokrātiska valsts pārvalde. Tie ir virzieni, kuros valdībai jāturpina strādāt ciešā sadarbībā ar visām uzņēmēju un investoru organizācijām,» ceturtdien, 1.decembrī, uzrunā Saeimas deputātiem sacīja premjers.

«Reizē ar pozitīviem vērtējumiem gan ekspertu, gan uzņēmēju vidē aizvien biežāk izskan bažas par iespējamo stagnāciju vai pat jaunu krīzi, kas var skart arī Latviju. Trauksmes pamatā ir cilvēku prātos valdošā nenoteiktība, satraucošas pārmaiņas Eiropā un pasaulē. Tās tiek saistītas ar Brexit, vēlēšanu rezultātiem ASV, iespējamo populisma vilni vecajās Eiropas Savienības dalībvalstīs, lokālajiem militārajiem konfliktiem pasaulē un to iespējamo eskalāciju, bēgļu krīzi un vēl, un vēl… Nenoteiktība šobrīd ir biežāk lietotais vārds, tiklīdz sākam spriest par ekonomikas attīstību. Protams, tas nepadara vieglāku valdības darbu, tomēr liek vairāk koncentrēties uz lietām, kuras ir valdības un arī Saeimas kompetencē. Globālo pārmaiņu gaidas un iespējamie riski neatceļ valdības deklarācijā definētos mērķus.

Galvenais mērķis paliek nemainīgs – turpmākajos gados ir jānodrošina ilgtspējīga valsts attīstība ar IKP pieaugumu 4 līdz 5 % apmērā katru gadu. Tā nebūs utopija, ja mēs precīzi pildīsim valdības deklarācijā un rīcības plānā noteiktos uzdevumus. Šie uzdevumi ir labi zināmi – konkurētspējīgas un pat izcilas uzņēmējdarbības vides izveide, labvēlīga investīciju klimata iedibināšana, stratēģisko investīciju virzienu attīstīšana un citi. Piekritīsiet, ka tie ir jau daudzas reizes dzirdēti un pat apnikuši vārdi. Tā teikt – dzirdējām un aizmirsām. Mēģināšu izstāstīt, ko tas nozīmē, ja par to runā pavisam konkrēti. Brexit sakarā bieži izskanējis viedoklis, ka daudzi Lielbritānijā reģistrētie uzņēmumi meklēs citas mītnes zemes Eiropas Savienības ietvaros. Tad nu iedomāsimies vienu ārzemju investoru, kurš vēlas reģistrēt uzņēmumu Latvijā. Viņam jānodrošina iespēja reģistrēt uzņēmumu, aizpildot visus formālos dokumentus e-vidē angļu valodā, viņam ir jābūt pārliecībai, ka arī visas uzņēmumu finansiālās atskaites viņš varēs aizpildīt angļu valodā. Investoram ir jāzina, ka visus nodokļus viņš varēs pārskaitīt uz vienu kontu. Visbeidzot – viņam nedrīkst būt šaubu, ka maksātnespējas gadījumā viņam un viņa īpašumam tiks nodrošināta Eiropas Savienības labākajiem standartiem atbilstoša aizsardzība. Visa šī informācija par uzņēmuma darbību Latvijā viņam ir jāuzzina internetā, sēžot savā birojā Londonā, Liverpūlē vai jebkurā citā pilsētā, kuras futbola klubā varbūt spēlē kāds latvietis. Protams, ka angļu valodā,» tā Kučinskis.

«Vēl, domājot par izcilu uzņēmējdarbības vidi, kāpēc mums liegt uzņēmējiem iespēju maksāt nodokļus arī citās valūtās, ne tikai eiro? Es te neredzu nekādas problēmas. Domāju, nevienam nav noslēpums, ka Helsinku Stockmann lielveikalā pircējs, maksājot skaidrā naudā, var norēķināties arī Krievijas rubļos. Kas ir ieguvējs? Pircējs, uzņēmējs un Somijas valsts – tātad tās iedzīvotāji. Mums jādomā arī par šādām iespējām.

Tā nav utopija, esmu pārliecināts, ka esošie valsts iestāžu administratīvie un intelektuālie resursi ļauj šādus modeļus ieviest salīdzinoši īsā laikā. Jā, vajadzīgas izmaiņas dažos likumos un normatīvajos aktos. Jā, ir vajadzīgs arī Saeimas atbalsts. Vajadzīga politiskā griba mainīt valsts pārvaldes paradigmu! Vajadzīgi lēmumi un tiem sekojoša rīcība.

Vēl saistībā ar ekonomikas attīstību jāpiemin problēma, kura vistiešākajā veidā ir saistīta ar izglītības nozari. Tā ir disproporcija starp Latvijas darba tirgus vajadzībām un izglītības iestāžu sagatavotajiem speciālistiem – liela humanitāro un sociālo zinātņu fakultāšu beidzēju pārprodukcija pretstatā absolventu trūkumam inženiertehniskajās zinātnēs,» piebilst premjers.

Pēc via teiktā, vēl statistika atklāj, ka milzīgs skaits mūsu jauniešu ienāk darba tirgū bez jebkādām profesionālām iemaņām, tātad bez jebkādas konkurētspējas. Šķiet, ka te būtu vajadzīga aktīvāka darba devēju iesaiste izglītības procesā un valsts finansēto specialitāšu audzēkņu un studentu skaita plānošanā. Beidzot jāsalauž akadēmiskā izolētība. Darba devējiem būtu jāpiedalās arī mācību programmu izstrādē un mācību procesā un jābeidz kuluāros ironiski apsmiet izglītības sistēmas darbības rezultātus. Tā ir mūsu kopīga lieta. Tas attiecas uz visām specialitātēm, arī uz sociālajām zinātnēm.

«Par demogrāfiju. Dabisks process, kuru var ietekmēt ar dažādiem instrumentiem, arī ar politiskiem – ar pabalstiem, sociālajiem pakalpojumiem, bērnudārziem, veselības aprūpi, izglītības kvalitāti, galu galā – ar drošības sajūtas radīšanu. Šai jomā jau šis tas ir darīts, lai arī visai pieticīgi. Manuprāt, ļoti svarīgi būtu izveidot attiecības starp darba devēju, valsti un potenciālo jauno māmiņu, kura atturas no grūtniecības, jo baidās zaudēt darbu. Tieši tāpēc es valsti lieku pa vidu. Te vēl trūkst risinājumu un skaidras valsts aizsardzības. Jāmeklē!

No otras puses, demogrāfiskā situācija Latvijā tiešā veidā iespaido visas nozares. Darbaspēka deficīts, piemēram, celtniecībā, jau tuvākajā laikā kļūs par reālu problēmu, jo Eiropas fondu finansējums drīz beigsies. Šī problēma neizbēgami sadursies ar nacionāli noskaņotās sabiedrības daļas vēlmi ierobežot cittautiešu ierašanos Latvijā. Tomēr darba tirgus diktē savus noteikumus – būs jāaicina viesstrādnieki, jo neesmu pārliecināts, ka lielākās Latvijas būvfirmas ir paredzējušas būtisku algu palielināšanu vietējiem darba ņēmējiem. Tā ir tikai viena maza ilustrācija tam, kā demogrāfijas problēmas ietekmē tautsaimniecību, izglītību un nacionālo politiku,» teic Kučinskis.

«Pirmais lielais solis ir sperts – ir īstenota skolotāju algu reforma. Jā, bija neskaidrības, neapmierinātība, pat protesti, bet tie vēlreiz atklāja jau labi zināmo lietu – Latvijas skolu tīkla uzturēšana ir neadekvāti dārga attiecībā pret skolēnu skaitu un nespēj nodrošināt ne mūsdienu prasībām atbilstošu kvalitāti, ne labam skolotājam atbilstošu darba samaksu. Diemžēl. Arī nākamais solis ir skaidrs – jāoptimizē skolu tīkls. Būsim godīgi, skolu skaits ir jāsamazina. Te ārkārtīgi būtiska ir pašvaldību spēja sadarboties, jo viss fokusējas uz finansiālajām attiecībām. Tās ir valsts intereses, visu nodokļu maksātāju intereses, te nav vietas egoismam. Jāmācās sadarboties. Būtisks izglītības politikas virziens ir kvalitātes nodrošināšana visos sistēmas līmeņos. Jebkuram skolēnam līdz pat vidusskolai ir jābūt iespējai iegūt tādu izglītību, kas ļautu viņam iestāties augstskolā. Izglītības kvalitātes nevienlīdzība reģionālajā līmenī nav pieļaujama.

Par veselības sistēmas reformām. Galvenais virziens ir noteikts – valsts obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas finansējums tiek plānots ilgtermiņā ar mērķi sasniegt finansējumu 1000 eiro gadā katram Latvijas iedzīvotājam. Aicinu Veselības ministriju atbildīgi izvērtēt slimnīcu tīkla optimizāciju Latvijā un darīt to, konsultējoties ar politiskajiem un sociālajiem partneriem. Ir svarīgi, lai savlaicīgi un visiem saprotami tiktu izskaidrots, kāda ir reformu būtība, kādi būs ieguvumi un kad tie būs jūtami. To nedarot, tiek atstāta vieta spekulācijām un dažādu interešu lobēšanai,» uzsver valdības vadītājs.

«Man nav piezīmju uz ziņojuma malām par divām nozarēm – tās ir kultūra un nacionālā drošība. Tur ir grūti ko piebilst pie kopējā valdības ziņojuma attiecīgajām sadaļām. Iecerēto pasākumu plāni un to apraksti ir precīzi un konkrēti. Aicinu tos pārlasīt. Man tikai atliek piebilst, ka nacionālā drošība – gan iekšējā, gan ārējā – bija viens no šīs koalīcijas izveidošanas pamatakmeņiem. Otrs bija un ir nacionālās identitātes stiprināšana un saliedētas sabiedrības veidošana. Mēs esam nacionāli konservatīva valdība, kura apzinās reformu nepieciešamību un iet reformu ceļu!

Nobeigumā daži vārdi par jautājumiem, kas pēdējās nedēļās pamatīgi saviļņojuši lielu Latvijas sabiedrības daļu. Tas ir minimālais sociālais maksājums un mikrouzņēmuma nodokļi. Abi jautājumi ir mantoti no iepriekšējās valdības. Par pirmo. Man ir bijušas vairākas sarunas ar uzņēmējiem, kuri diezgan lielu cilvēku skaitu nodarbina tikai dažas stundas mēnesī. Šie cilvēki saņem algu par padarīto, un tā ir ievērojami mazāka par minimālo. Skaidrs, ka uzņēmēji nav gatavi par šiem darbiniekiem maksāt sociālo nodokli no minimālās algas, jo tā viņu pakalpojumi sadārdzināsies un viņi riskē zaudēt konkurētspēju. Nojaušu, ka daļa no viņiem var doties “ēnu biznesa” virzienā. Lai novērstu šos riskus un respektētu gan darba dēvēju, gan darba ņēmēju intereses, šobrīd norit saspringts darbs Saeimas komisijās. Esmu pārliecināts, ka tā rezultāts būs skaidrs jau tuvākajās dienās un apmierinās visu iesaistīto pušu intereses. Jautājums par mikrouzņēmuma nodokļiem ir sarežģītāks, jo sākotnēji labā ideja īsā laikā pārtapa par nodokļu optimizācijas instrumentu. Graudi pazuda pelavās. Taču arī šeit tiek meklēti risinājumi, kas ļautu saglabāt šo biznesa modeli transformētā veidā,» noslēdz premjers.

Ref: 102.000.102.14027


Pievienot komentāru

Lembergs turpina nevadīt Ventspils domes sēdes; šoreiz viņam «slikta balss»

Lai arī Ventspils zīmols ir «Pilsēta ar rītdienu», domes darbā maz kas mainās un joprojām sēžu kārtība ir absurda un ne visiem saprotama. Proti, Ventspils mēra amatā atkārtoti iecelts joprojām atstādinātais no mēra amata pienākumiem Aivars Lembergs, kurš aizvien nevada nevienu domes sēdi, trešajā jaunā sasaukuma domes sēdē aizbildinoties ar «sliktu balsi».

Valdība piešķir 700 000 eiro, lai no Slokas teritorijas aizvāktu 14 000 tonnas atkritumu

Valdība atbalstījusi līdz 700 000 eiro piešķiršanu, lai Valsts vides dienests varētu nodrošināt ugunsgrēka seku likvidēšanu nelegālās atkritumu uzglabāšanas vietā Jūrmalā, Ventspils šosejā 47.

EK piespriež Google 2,4 miljardu eiro naudassodu par konkurences kropļošanu

Eiropas Komisija izmeklēšanā secinājusi, ka interneta milzis Google pārkāpis Eiropas Savienības prettresta noteikumus, izmantojot dominējošu tirgus stāvokli, lai uz konkurentu rēķina reklamētu savu interneta veikalu cenu salīdzināšanas pakalpojumu.

VVD uzdod uzņēmumam no galvaspilsētas aizvākt 100 tonnas lietotu riepu

Valsts vides dienests ir sācis administratīvo lietvedību saistībā ar lietotu riepu krāvumiem Rīgā, Starta ielā, otrdien valdības sēdes laikā informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs Rinalds Muciņš.

Aptauja: Konkurences vides kropļojumu riskam visvairāk pakļauti publiskie iepirkumi

Konkurences padome pēc uzņēmēju aptaujas secina, ka konkurences vides kropļojumu riskam visvairāk ir pakļauti augsti koncentrētie tirgi un publiskie iepirkumi. Tikmēr kā vienu no izplatītākajiem konkurences kropļojumiem respondenti arī šajā aptaujā min valsts un pašvaldību nepamatoti radītos ierobežojumus.

Atvieglota cūkgaļas produkcijas aprite Āfrikas cūku mēra skartajā teritorijā

Sagatavoti grozījumi Āfrikas cūku mēra likvidēšanas un draudu novēršanas kārtībā, ko valdība otrdien, 27.jūnijā, apstiprināja. Grozījumi mazina administratīvo slogu cūku sugas dzīvnieku īpašniekiem un turētājiem.

Izsolē par 3,9 miljoniem eiro pārdota daudzstāvu māja Zolitūdes traģēdijas vietā

Izsolē par 3,9 miljoniem eiro pārdota Homburg Zolitude piederošā daudzstāvu māju, kas atrodas Zolitūdes traģēdijas vietā Rīgā, Priedaines ielā 20, liecina informācija elektronisko izsoļu vietnē eizsoles.ta.gov.lv.

Pēc Alžīras apmeklējuma būs jādezinficē dzīvnieku pārvadāšanas transports

Zemkopības ministrija ir sagatavojusi grozījumus mutes un nagu sērgas draudu novēršanas kārtībā, ko valdība otrdien, 27.jūnijā, pieņēma. Grozījumi attiecas uz transportlīdzekļu vadītājiem, kuri pārvadā dzīvniekus vai dzīvnieku barību un iebrauc Latvijā no Alžīrijas un Tunisijas tieši vai tranzītā caur jebkuru citu valsti.

Igaunijā rosina skolās aizliegt pārtiku ar zemu uzturvērtību

Aizliegt Igaunijas sākumskolās un vispārējās izglītības iestādēs tirgot pārtikas produktus, kuriem ir zema uzturvērtība, bet daudz kaloriju - tā ierosināts likumprojektā, ko izstrādājusi Igaunijas Sociālo lietu ministrija un veselības un darba lietu ministrs Jevgēnijs Osinovskis.

Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrēšanā ieviests «klusēšanas - piekrišanas» princips

Turpmāk sociālo pakalpojumu sniedzēju atbildīgo institūciju administratīvajā praksē tiks ieviests un piemērots «klusēšanas - piekrišanas» princips, lai mazinātu birokrātiju. Proti, ja pakalpojumu sniedzējs līdz noteiktajam datumam nebūs saņēmis ministrijas atbildi uz iesniegumu, pakalpojumu sniedzējs būs tiesīgs uzsākt pakalpojuma sniegšanu, skaidro Labklājības ministrija.

Latvijā šobrīd ir saskaitīti vairāk nekā 8 000 dižkoki, iedzīvotāji aicināti turpināt meklēt

Latvijā jau šobrīd ir saskaitīti vairāk nekā 8 000 dižkoki, taču speciālisti lēš, ka tā ir vien ceturtā daļa no visiem Latvijas dižkokiem. Gatavojoties Latvijas valsts simtgadei iniciatīvas LV100 Dižošanās ietvaros ikviens aicināts doties dabā un atrast vēl neapzinātos dižkokus, kā arī ar īpaša testa palīdzību noskaidrot savai personībai visatbilstošāko dižkoku.

Eksperti: Latvija neprot vai neizmanto tehnoloģiju sniegtās iespējas

Neskatoties uz plašajām tehnoloģiskajām iespējām veidot spēcīgu digitālo ekonomiku, Latvija neizmanto vai neprot izmantot tehnoloģiju sniegtās iespējas. Rezultātā cieš valsts konkurētspēja globālajā tirgū. Tāpēc nepieciešams rīkoties valstiskā līmenī un ieguldīt līdzekļus sabiedrības un uzņēmēju izglītošanā. Tā uzskata Latvijas Interneta asociācija.

Aizdomas, ka Jūrmalā sadegušajās ķīpās paslēpti nešķirotie atkritumi

Jūrmalā sadegušie atkritumi bija noslēgti blīvās ķīpās, kurās pēc ugunsgrēka atklāti arī nešķiroti atkritumi, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes norāda Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Inga Koļegova.

Uzņēmumu vadītāji atzīst - aizvien grūtāk ir atrast jaunus darbiniekus

Pētījuma ietvaros noskaidrots, ka 60% uzņēmumu atzīst, ka ir daudz grūtāk atrast darbiniekus nekā pirms gada. Tas iezīmē aizvien sarežģītāku personāla atlases procesu darba devējiem, kā rezultātā jauna darbinieka atrašanā var nākties ieguldīt lielākus finanšu līdzekļus un patērēt ilgāku laika periodu.

Iedzīvotāju noskaņojums vairākās pozīcijās ir kļuvis kritiskāks nekā pērn

Iedzīvotāju noskaņojums vairākās pozīcijās ir kļuvis kritiskāks nekā pērn. Tomēr, neskatoties uz iedzīvotāju skepsi, ir notikušas arī pozitīvas izmaiņas. Kopš pērnā gada maija ir uzlabojies iedzīvotāju vērtējums par savas ģimenes materiālo stāvokli, liecina Baltic International Bank Latvijas barometrs dati.

NATO ģenerālis: Krievijas aviācijas incidenti virs Baltijas jūras nav naidīgi

Neseniem aviācijas incidentiem virs Baltijas jūras, kurus izraisījuši Krievijas militārie lidaparāti, nav skaidri naidīgs raksturs pret NATO, tomēr tie joprojām ir bīstami, tā vērtējis alianses Militārās komitejas priekšsēdētājs, ģenerālis Petrs Pāvels.

Lidostā aizturēti divi meklēšanā esoši Latvijas pilsoņi

Jaunajai nedēļai iesākoties, pirmdien, 26.jūnijā, Valsts robežsardzes amatpersonas uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatēja 28 likumpārkāpējus. Vienlaikus uz ārējām robežām aizturēti divi meklēšanā esoši Latvijas pilsoņi.

Liellopi - visbiežāk apdrošinātie mājlopi lauksaimniecībās Latvijā

Mājlopus Latvijā apdraud plēsēji, dažādas traumas, kā arī iespējami ugunsgrēki, liecina Ergo apkopotā informācija, analizējot pieteikumus par zaudējumiem, kas lopkopjiem radušies lopu bojāejas dēļ.

Vakarā un naktī notiks vērienīgi remontdarbi Rīgas centrā

Jau šīs dienas izskaņā notiks plānotie ūdensvada komunikāciju mezglu remontdarbi vairākos nozīmīgos Rīgas centra ielu krustojumos, kas provizoriski noslēgsies trešdien, 28.jūnijā, no rīta.

Uzņēmumā: Piena produktu patēriņš Latvijā turpina samazināties

Piena produktu patēriņš Latvijā turpina samazināties, norāda piena pārstrādes uzņēmuma Food Union viceprezidents stratēģijas un biznesa attīstības jautājumos Normunds Staņēvičs. Viņš pauž, ka zemā piena produktu patēriņa iemesli būtu interesants temats pētījumam.

Naftas cenas turpina kāpt, kas var liecināt, ka ASV ir būtiski sarukušas naftas rezerves

Naftas cenas pasaulē otrdienas, 27.jūnija, rītā turpina pieaugumu jau ceturto tirdzniecības sesiju pēc kārtas, investoriem gaidot datu publiskošanu, kas varētu liecināt, ka Amerikas Savienotajās Valstīs ir būtiski sarukušas naftas produktu rezerves.

Ģimenes ārsti nevienojas ar VM, tāpēc 3.jūlijā pieteiks streiku

Veselības ministrijas un Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas streika sarunās pirmdien, 26.jūnijā, vienošanās nav panākta, tāpēc 3.jūlijā sāksies ģimenes ārstu streiks, pauž LĢĀA prezidente Sarmīte Veide.

FKTK piemērojusi soda naudu trīs Latvijas bankām

Finanšu un kapitāla tirgus komisija sadarbībā ar Amerikas Savienotās Valsts Federālo izmeklēšanas biroju konstatēja, ka trīs Latvijas bankas - AS Baltikums Bank, AS Privatbank un AS Reģionālā investīciju banka - nav ievērojušas regulējošo normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanas jomā.

Berluskoni gandarīts par vēlēšanās atgūtām pozīcijām

Itālijas bijušais premjerministrs Silvio Berluskoni, kurš ticis notiesāts krāpšanos ar nodokļiem, paudis gandarījumu lielo atbalstu, ko viņa partija saņēmusi Itālijas pašvaldību vēlēšanās.

Londona izklāsta Lielbritānijas piedāvājumu ES pilsoņu palikšanai valstī

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja pavēstījusi, ka vēlas, lai valstī dzīvojošie Eiropas Savienības pilsoņi paliktu Lielbritānijā arī pēc valsts izstāšanās no ES.