bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 21.01.2018 | Vārda dienas: Agne, Agnese, Agnija
LatviaLatvija

Pret sejas aizsegšanas ierobežojumiem vēl daudz iebildumu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUSaeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija vēl nepieņēma lēmumu attiecībā Tieslietu ministrijas (TM) izstrādāto Sejas aizsegšanas ierobežojuma likumprojektu, kas noteiktu ierobežojumus publiskās vietās nēsāt seju aizsedzošus apģērbus.

Komisijas sēdē vairāku iestāžu pārstāvji un vairāki deputāti izteica kritiku par likumprojekta anotācijas kvalitāti un norādīja uz citiem iespējamiem risinājumiem.

Komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne (VL-TB/LNNK) pēc diskusiju noslēguma norāda, ka komisija otrdien, 14.novembrī, vēl nepieņems lēmumu, un aicināja likumprojekta autorus, Tieslietu ministrijas pārstāvjus, uzrunāt Saeimas frakcijas un skaidrot šo piedāvājumu.

Pašlaik likumprojekts Saeimā ir skatīšanas sākumā, un parlaments vēl nav nonācis līdz lemšanai par tā konceptuālu atbalstīšanu.

Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību organizācijās Kristīne Līce stāsta, ka jautājums ir, cik plašs un kā pamatots ir valsts plānotais aizliegums aizsegt sejas. Viņa cita starpā norādīja uz bažām par likumprojekta teksta kvalitāti, kas var radīt pretrunas tā piemērošanā. Piemēram, nav skaidrs, kurš noteiks, ka likumā minētie izņēmumi – laika apstākļi un veselības stāvoklis ļauj likumīgi aizklāt seju.

Drošības policijas (DP) priekšnieka vietnieks Ints Ulmanis norāda, ka DP iekšējās diskusijās nav uzstājuši uz nepieciešamību virzīt seju aizsedzoša apģērba aizliegumu. Bet jebkura aizlieguma ieviešana rada negatīvu rezonansi no to cilvēku puses, uz kuriem tas attiecas, tāpat arī starptautiskās teroristiskās organizācijas pievērš uzmanību tām valstīm, par kurām tām veidojas priekšstats, ka tajās ar kādu regulējumu «apspiež musulmaņus», uzsver DP priekšnieka vietnieks.

Saeimas Juridiskā biroja vecākā padomniece Ilze Tralmaka norāda, ka likumprojekts var nesamērīgi ierobežot privātpersonu tiesības uz privāto dzīvi, vārda un izteiksmes brīvību. Piemēram, gadījumā, ja cilvēks gribētu aizklāt seju, lai sniegtu politisku un māksliniecisku vēstījumu. Tāpat neesot skaidrs, kā tiks vērtēta iespēja cilvēkam aizklāt seju veselības stāvokļa dēļ, ņemot vērā, ka saskaņā ar spēkā esošo regulējumu veselības datu apstrāde ir aizliegta, ja vien nav saņemta nepieciešamā atļauja.

Tralmaka norādīja arī uz vairākām citām iebildēm, kas apkopotas septiņu lappušu atzinumā, kurā Juridiskais birojs norādījis, ka neatbalsta šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Komisijas sēdē izskanēja arī citādāks skatījums. Profesors Leons Taivans iespēju nesāt seju aizsedzošo apģērbu saistīja ar vēstījumu radikālā islama pārstāvjiem, kuri atbalsta terorismu, ka viņi var droši apmesties mūsu valstī.

Pēc ekspertu uzklausīšanas deputāte Lolita Čigāne (Par!/V) pauda pārsteigumu, ka Tieslietu ministrija ir ieguldījusi tik lielu darbu šajā jautājumā, lai gan reizē ir tik daudz problēmu, ko risināt tiesu jomā, tajā skaitā ar tiesnešu disciplinārlietām. Politiķe likumprojekta anotāciju pielīdzināja «augļu salātie»”, paužot neizpratni, kāpēc tajā ir minēta Korāna interpretācija vai atsauce uz Šveices praksi par minaretiem.

Deputāte pauž atbalstu tam, ka sievietes ir jāatbrīvo no pazemojošā pienākuma aizklāt seju, taču reizē viņa nevar atbalstīt likumprojekta anotāciju. Viņa norāda, ka ir jāieklausās DP priekšnieka vietnieka Ulmaņa sacītajā, ka, ja tā nav drošības problēma, tad nav skaidrs, kāpēc ar šiem grozījumiem Latviju cenšamies «uzlikt uz radikāļu kartes». Čigāne pieļāva iespēju paredzēt tiesības pašvaldībām liegt sejas aizsegšanu konkrētās situācijās.

Deputāts, Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis norāda, ka šī jautājuma skatīšana ir «toksiska» un īsti labs nav neviens no iespējamajiem lēmumiem. Viņš atsaucās uz Taivana sacīto, skaidrojot, ka, ja likumprojekts tiktu noraidīts, tas būtu signāls, ka radikalizēti cilvēki «var nākt iekšā» valstī. Reizē arī tā atbalstīšana varētu Latvijai pievērst nevajadzīgu uzmanību. Ņemot vērā, ka viņš vairāk saklausīja mīnusus, politiķis pauda, ka nav gatavs šodien atbalstīt normatīvā akta projektu.

Iebildumus cēla arī deputāts Artuss Kaimiņš (KPV LV), kurš atsaucās uz Tiesībsarga biroja sniegto informāciju, ka šīs izmaiņas attiektos tikai uz piecām sievietēm. Situācijā, kad Lielbritānijā un Īrijā Latvijas valsts piederīgajiem tiekot «atņemti» desmitiem bērnu, šodien skatāmais jautājums vērtējams, kā neīsta, bet «feika» problēma, kuras risināšanai vēl tiekot tērēti līdzekļi, akcentēja politiķis.

Kā norādīts likumprojekta anotācijā, likuma mērķis ir nodrošināt vienotas un harmoniskas sabiedrības pastāvēšanu, atvērtu savstarpējo sabiedrības locekļu saziņu un kopā dzīvošanu. Tajā ir paredzēti izņēmumi, kad sejas aizsegšana nepieciešama normatīvajos aktos noteikto prasību izpildei, piemēram, ķivere pārvietojoties ar motociklu, profesionālo pienākumu izpildei, sporta nodarbību un pasākumu dalībniekiem, mākslas pasākumu dalībniekiem, valsts vai tautas svētku un kultūras pasākumu dalībniekiem, laika apstākļu dēļ un veselības stāvokļa dēļ.

Tāpat šie aizliegumi neattieksies uz dievnamiem, lūgšanu telpām un citām telpām, kurās notiek reliģiska darbība, tādējādi ļaujot cilvēkiem praktizēt savu reliģiju.

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka nepieciešams izstrādāt grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, paredzot administratīvo atbildību par likumprojektā noteiktā ierobežojuma neievērošanu. Plānots, ka par seju aizsedzoša apģērba nēsāšanu vispirms tiks izteikts brīdinājums, bet par atkārtotu pārkāpumu tiks piemērots naudas sods, kas variētu no 150 līdz 200 eiro, iepriekš žurnālistiem pastāstīja tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK).

Balstoties uz Ministru kabineta komitejas ierosinājumiem, TM ir papildinājusi likuma anotāciju, iekļaujot tajā atsauci uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) secinājumiem lietās par līdzīga tipa aizliegumiem, kurās ECT nosprieda, ka dalībvalsts (Beļģija) abās lietās nav pārkāpusi Eiropas cilvēktiesību konvenciju.

TM arī norāda, ka līdz ar likumprojekta spēkā stāšanos ir nepieciešams organizēt izglītojošus pasākumus sabiedrībā par likumprojekta piemērošanas jomu un likumprojektā noteikto izņēmumu īstenošanu praktiskajās situācijās, kā arī jāveic apmācības amatpersonām, kas piemēros noteikumus par likumprojektā noteikto administratīvo atbildību. Kamēr tiks likumprojekts tiks izskatīts Saeimā TM plāno izstrādāt vadlīnijas, kas paskaidros un precizēs likumprojekta praktisko piemērošanu, tai skaitā plašāk aprakstot noteikto izņēmumu tvērumu.

Turpretim Ārlietu ministrijas (ĀM) pārstāvis aģentūrai iepriekš norādīja, ka ĀM nepārliecina likumprojektā un tā anotācijā sniegtais Latvijas konkrētās un specifiskās situācijas izvērtējums, jo ierobežojuma noteikšanas nepieciešamībai tiek izmantoti secinājumi, kas ir attiecināmi uz Franciju un Beļģiju – vienīgajām Eiropas valstīm, kurās ir ieviests vispārējs seju aizsedzoša apģērba aizliegums sabiedriskās vietās, bet kuru situāciju ir grūti salīdzināt ar Latviju.

Lai arī anotācija ir papildināta, tajā joprojām trūkst izvērsta vērtējuma par Latvijas konstitucionālo vērtību apdraudējumu un ierobežojuma nepieciešamību, ņemot vērā nelielo skaitu cilvēku, kuru tiesības šis likumprojekts ierobežotu, norāda Tiesībsarga birojā.

Tiesībsarga birojs arī atgādina, ka Tiesībsarga ieskatā, ierobežojums noteiktām personu grupām nēsāt seju aizsedzošas galvassegas pats par sevi nevar sasniegt izvirzīto mērķi – nodrošināt vienotas un harmoniskas sabiedrības pastāvēšanu, atvērtu savstarpējo sabiedrības locekļu saziņu un kopā dzīvošanu.

Ref:224.000.103.2834


Pievienot komentāru

Aptaujās iedzīvotājus par interneta lietošanas paradumiem

Pirmdien, 22. janvārī, Centrālā statistikas pārvalde uzsāks ikgadējo iedzīvotāju aptauju par datoru un interneta lietošanas paradumiem 2018 gadā, BNN ziņo pārvaldē.

Bankā: Katrs sestais iedzīvotājs nav pasargāts pret garnadžiem savā mājoklī

Rūpes par sava mājokļa drošību biežāk raksturīgas privātmāju īpašniekiem, jo tieši viņi izvēlas pasargāt jeb apdrošināt savu īpašumu pret nevēlamu ciemiņu «viesošanos», kamēr dzīvokļus apdrošina tikai divas piektdaļas jeb 38% Latvijas iedzīvotāju.

Čigāne: Izaugsmes laiks ir īstais brīdis reformām

Strukturālās reformas Latvijā jāveic bez liekas kavēšanās. Latvijai jāieklausās Eiropas Komisijas rekomendācijās un tās jāīsteno jau tagad, piektdien, 19.janvārī, pēc sēdes uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Pieaudzis policijas lēmumu skaits par varmākas nošķiršanu no upura

Pērn Valsts policija pieņēma 695 lēmumus par varmākas nošķiršanu no upura, kas ir par gandrīz četrām reizēm vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika pieņemti 184 šādi lēmumi, informē policijas pārstāve Kristīne Lāce-Štrodaha.

Mūrniece: Satversmes tiesas autoritāte var veicināt nepieciešamās reformas

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsver Satversmes tiesas autoritātes nozīmi tiesu sistēmai nepieciešamo reformu īstenošanā un uzticamības vairošanā. Turklāt diskusijas dalībnieki atzinuši, ka Satversmes tiesas un Saeimas sadarbība ir bijusi laba.

Lursoft: Pērn uzņēmumiem piemēroto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%

Pagājušajā gadā juridiskām personām reģistrēti 13 779 jauni nodrošinājumi un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pērn reģistrēto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Latvenergo krimināllietā vairāki apsūdzētie varēs neapmeklēt sēdes

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien, 19.janvārī, sākot skatīt apjomīgo Latvenergo kukuļošanas pamata krimināllietu pret 12 apsūdzētajiem, atļāva vairākiem no viņiem uz turpmākajām tiesas sēdēm neierasties.

Apdrošinātājs: Divkāršojies atlīdzību skaits par ziemas sporta veidos gūtajām traumām

Pēdējo trīs gadu laikā atlīdzību skaits par traumām, kas gūtas, nodarbojoties ar ziemas sporta aktivitātēm, palielinājies vairāk nekā divas reizes, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta dati.

VUGD atgādina: Šobrīd atrasties uz ledus ir ļoti bīstami

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina ikvienam, ka ziemas periodā ielūzt ledū un noslīkst ne tikai makšķernieki, bet arī cilvēki, kas, piemēram, pastaigājas vai slidinās pa ledu. Tāpēc VUGD aicina iedzīvotājus nedoties uz ledus, jo tas ir bīstami un var apdraudēt cilvēka veselību un dzīvību.

Ukrainas lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, uzskata FM

Ukrainas 2017.gada pēdējās dienās pieņemtais lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, norāda Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

KP: Iepirkumu rīkotāji var visātrāk pamanīt karteļu pazīmes

Konkurences padome vērš uzmanību uz iepirkumu rīkotāju iespējām pirmajiem pamanīt aizdomīgas sakritības pretendentu piedāvājumos, kas var liecināt par iespējamām uzņēmumu aizliegtām vienošanām. Šādos gadījumos iepirkumu rīkotājiem ir būtiski nepalikt vienaldzīgiem, bet gan par sakritībām ziņot KP.

Lielu izmaksu dēļ mākslīgā ledus slidotavu Bauskā šogad neierīkos

Mākslīgā ledus slidotava, kas Bauskā darbojās pagājušajā ziemā, šogad pilsētā lielu izmaksu dēļ netiks ierīkota.

Alkohola pārdevējus Igaunijā pārbaudīs mazie «policisti»

Lai atrastu pārdevējus, kuri nepilngadīgajiem nelikumīgi pārdod alkoholu vai tabakas izstrādājumus, policija Igaunijā turpmāk drīkstēs darbā iesaistīt nepilngadīgos, kuru uzdevums būs mēģināt nopirkt neatļautās preces.

Patēriņam Latvijā nodoto cigarešu skaits pērn 11 mēnešos samazinājies par 1,4%

Pagājušā gada 11 mēnešos patēriņam Latvijā kopumā nodoti 1,757 miljardi cigarešu, kas ir par 25,642 miljoniem cigarešu jeb 1,4% mazāk nekā 2016.gada 11 mēnešos.

PVD: Biodrošības prasībām Latvijā neatbilst 5-6% mājas cūku novietņu

 Biodrošības prasībām patlaban neatbilst 5-6% no kopējā mājas cūku novietņu skaita Latvijā un tas nozīmē, ka vairums cūkkopju attiecīgās prasības ievēro, norāda Pārtikas un veterinārā dienesta Novietņu uzraudzības daļas vadītāja Maija Irbe.

Ekonomists: Svarīgākajai reformai jānotiek cilvēku galvās

«No biznesa skolā mācītajām psiholoģijas gudrībām man vislabāk palikusi prātā iekšējās/ārējās kontroles punkta ideja. Ir cilvēki, kuri tic, ka viņi paši nosaka savu likteni, un ir tādi, kuri domā, ka to nosaka ārēji spēki. Man ir ļoti lielas aizdomas, ka Latvijā cilvēki savas veiksmes vai neveiksmes izskaidro ar ārējiem apstākļiem daudz lielākā mērā nekā Šveicē vai citā ilgāk brīvību baudījušā valstī,» komentē Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Valsts kontroliere: Budžeta plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā

Latvijas valsts un pašvaldību budžetu plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā, Rīta panorāmā pauž Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa.

Pērn 11 mēnešos Latvijā saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu

Pērnā gada 11 mēnešos Latvijā saražoti 51,52 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2016.gada 11 mēnešiem, pērn saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu, liecina VID apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Sola lielākas algas strādājošajiem un atbalstu Latvijas rūpniecībai

«Ekonomikas ministrijas prioritātes 2018.gadā ir lielākas algas strādājošajiem un atbalsts Latvijas rūpniecībai. Latvijas simtgades gadā ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir jāsajūt gan valsts, gan savas personīgās labklājības celšanās,» sola ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. 

Tallinas-Helsinku tuneļa iecerei trūkst ambīciju, tā «Dusmīgo putnu» izstrādātājs

Kamēr Somija un Igaunija kaļ plānus zemūdens tunelim starp Tallinu un Helsinkiem, ko varētu īstenot 2030.gados, somu datorspēļu veidotājs Tallinā iepazīstinājis ar ieceri, kas paredz šādu būvi pabeigt jau 2024.gadā.

Skycop: Aviopasažieriem ir tiesības zināt, kas slēpjas aiz iemesla «ārkārtas apstākļi»

Patērētāju uzraudzības biedrības Wich? datu analīze atklāj, ka Lielbritānijā vidēji katrs ceturtais lidojums, kas sasniedz savu galamērķi, ir kavējies. «Ārkārtas apstākļi» kļuvuši par aviosabiedrību iecienītāko attaisnojumu, lai izvairītos no kompensāciju izmaksāšanas, taču patiesā kavēšanās iemesls esot citādāks

Ždanoka biedē krievvalodīgos vēlētājus teju zem Kubas revolūcijas saukļiem

Politiķe Tatjana Ždanoka, atgriežoties Latvijas politikā, plāno organizēt spēcīgu pilsonisko pretošanos iecerētajām izglītības reformām, cilvēkus pulcējos zem saukļiem Tagad vai nekad vai Tēvzeme vai nāve, kas izmantots Kubas revolūcijā.

ASV biržu indeksi krītas pēc bažām par valdības darba apturēšanu

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi ceturtdien, 18.janvārī, kritās un saruka arī ASV dolāra vērtība, jo investoru noskaņojumu ietekmēja bažas par iespējamu ASV valdības darba apturēšanu.

Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu ieviest maksu tikai par receptes izrakstīšanu

Veselības ministre Anda Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu piemērot samaksu tikai par receptes izrakstīšanu, bet varētu rosināt diskusiju par attālinātās konsultācijas apmaksu.

Latvenergo: Pēdējos trīs gados elektroenerģijas cena kritusies par 30%

Pēdējos gados Latvijā ir strauji kritusies elektroenerģijas cena. No 2014. līdz 2017.gadam vidējā elektrības cena Nord Pool biržā ir kritusies par 30%, ļaujot samazināt galalietotāju izmaksas, vēsta AS Latvenergo.

Jaunākie komentāri