bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 20.06.2018 | Vārda dienas: Rasa, Rasma, Maira
LatviaLatvija

Pret sejas aizsegšanas ierobežojumiem vēl daudz iebildumu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUSaeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija vēl nepieņēma lēmumu attiecībā Tieslietu ministrijas (TM) izstrādāto Sejas aizsegšanas ierobežojuma likumprojektu, kas noteiktu ierobežojumus publiskās vietās nēsāt seju aizsedzošus apģērbus.

Komisijas sēdē vairāku iestāžu pārstāvji un vairāki deputāti izteica kritiku par likumprojekta anotācijas kvalitāti un norādīja uz citiem iespējamiem risinājumiem.

Komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne (VL-TB/LNNK) pēc diskusiju noslēguma norāda, ka komisija otrdien, 14.novembrī, vēl nepieņems lēmumu, un aicināja likumprojekta autorus, Tieslietu ministrijas pārstāvjus, uzrunāt Saeimas frakcijas un skaidrot šo piedāvājumu.

Pašlaik likumprojekts Saeimā ir skatīšanas sākumā, un parlaments vēl nav nonācis līdz lemšanai par tā konceptuālu atbalstīšanu.

Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību organizācijās Kristīne Līce stāsta, ka jautājums ir, cik plašs un kā pamatots ir valsts plānotais aizliegums aizsegt sejas. Viņa cita starpā norādīja uz bažām par likumprojekta teksta kvalitāti, kas var radīt pretrunas tā piemērošanā. Piemēram, nav skaidrs, kurš noteiks, ka likumā minētie izņēmumi – laika apstākļi un veselības stāvoklis ļauj likumīgi aizklāt seju.

Drošības policijas (DP) priekšnieka vietnieks Ints Ulmanis norāda, ka DP iekšējās diskusijās nav uzstājuši uz nepieciešamību virzīt seju aizsedzoša apģērba aizliegumu. Bet jebkura aizlieguma ieviešana rada negatīvu rezonansi no to cilvēku puses, uz kuriem tas attiecas, tāpat arī starptautiskās teroristiskās organizācijas pievērš uzmanību tām valstīm, par kurām tām veidojas priekšstats, ka tajās ar kādu regulējumu «apspiež musulmaņus», uzsver DP priekšnieka vietnieks.

Saeimas Juridiskā biroja vecākā padomniece Ilze Tralmaka norāda, ka likumprojekts var nesamērīgi ierobežot privātpersonu tiesības uz privāto dzīvi, vārda un izteiksmes brīvību. Piemēram, gadījumā, ja cilvēks gribētu aizklāt seju, lai sniegtu politisku un māksliniecisku vēstījumu. Tāpat neesot skaidrs, kā tiks vērtēta iespēja cilvēkam aizklāt seju veselības stāvokļa dēļ, ņemot vērā, ka saskaņā ar spēkā esošo regulējumu veselības datu apstrāde ir aizliegta, ja vien nav saņemta nepieciešamā atļauja.

Tralmaka norādīja arī uz vairākām citām iebildēm, kas apkopotas septiņu lappušu atzinumā, kurā Juridiskais birojs norādījis, ka neatbalsta šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Komisijas sēdē izskanēja arī citādāks skatījums. Profesors Leons Taivans iespēju nesāt seju aizsedzošo apģērbu saistīja ar vēstījumu radikālā islama pārstāvjiem, kuri atbalsta terorismu, ka viņi var droši apmesties mūsu valstī.

Pēc ekspertu uzklausīšanas deputāte Lolita Čigāne (Par!/V) pauda pārsteigumu, ka Tieslietu ministrija ir ieguldījusi tik lielu darbu šajā jautājumā, lai gan reizē ir tik daudz problēmu, ko risināt tiesu jomā, tajā skaitā ar tiesnešu disciplinārlietām. Politiķe likumprojekta anotāciju pielīdzināja «augļu salātie»”, paužot neizpratni, kāpēc tajā ir minēta Korāna interpretācija vai atsauce uz Šveices praksi par minaretiem.

Deputāte pauž atbalstu tam, ka sievietes ir jāatbrīvo no pazemojošā pienākuma aizklāt seju, taču reizē viņa nevar atbalstīt likumprojekta anotāciju. Viņa norāda, ka ir jāieklausās DP priekšnieka vietnieka Ulmaņa sacītajā, ka, ja tā nav drošības problēma, tad nav skaidrs, kāpēc ar šiem grozījumiem Latviju cenšamies «uzlikt uz radikāļu kartes». Čigāne pieļāva iespēju paredzēt tiesības pašvaldībām liegt sejas aizsegšanu konkrētās situācijās.

Deputāts, Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis norāda, ka šī jautājuma skatīšana ir «toksiska» un īsti labs nav neviens no iespējamajiem lēmumiem. Viņš atsaucās uz Taivana sacīto, skaidrojot, ka, ja likumprojekts tiktu noraidīts, tas būtu signāls, ka radikalizēti cilvēki «var nākt iekšā» valstī. Reizē arī tā atbalstīšana varētu Latvijai pievērst nevajadzīgu uzmanību. Ņemot vērā, ka viņš vairāk saklausīja mīnusus, politiķis pauda, ka nav gatavs šodien atbalstīt normatīvā akta projektu.

Iebildumus cēla arī deputāts Artuss Kaimiņš (KPV LV), kurš atsaucās uz Tiesībsarga biroja sniegto informāciju, ka šīs izmaiņas attiektos tikai uz piecām sievietēm. Situācijā, kad Lielbritānijā un Īrijā Latvijas valsts piederīgajiem tiekot «atņemti» desmitiem bērnu, šodien skatāmais jautājums vērtējams, kā neīsta, bet «feika» problēma, kuras risināšanai vēl tiekot tērēti līdzekļi, akcentēja politiķis.

Kā norādīts likumprojekta anotācijā, likuma mērķis ir nodrošināt vienotas un harmoniskas sabiedrības pastāvēšanu, atvērtu savstarpējo sabiedrības locekļu saziņu un kopā dzīvošanu. Tajā ir paredzēti izņēmumi, kad sejas aizsegšana nepieciešama normatīvajos aktos noteikto prasību izpildei, piemēram, ķivere pārvietojoties ar motociklu, profesionālo pienākumu izpildei, sporta nodarbību un pasākumu dalībniekiem, mākslas pasākumu dalībniekiem, valsts vai tautas svētku un kultūras pasākumu dalībniekiem, laika apstākļu dēļ un veselības stāvokļa dēļ.

Tāpat šie aizliegumi neattieksies uz dievnamiem, lūgšanu telpām un citām telpām, kurās notiek reliģiska darbība, tādējādi ļaujot cilvēkiem praktizēt savu reliģiju.

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka nepieciešams izstrādāt grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, paredzot administratīvo atbildību par likumprojektā noteiktā ierobežojuma neievērošanu. Plānots, ka par seju aizsedzoša apģērba nēsāšanu vispirms tiks izteikts brīdinājums, bet par atkārtotu pārkāpumu tiks piemērots naudas sods, kas variētu no 150 līdz 200 eiro, iepriekš žurnālistiem pastāstīja tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK).

Balstoties uz Ministru kabineta komitejas ierosinājumiem, TM ir papildinājusi likuma anotāciju, iekļaujot tajā atsauci uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) secinājumiem lietās par līdzīga tipa aizliegumiem, kurās ECT nosprieda, ka dalībvalsts (Beļģija) abās lietās nav pārkāpusi Eiropas cilvēktiesību konvenciju.

TM arī norāda, ka līdz ar likumprojekta spēkā stāšanos ir nepieciešams organizēt izglītojošus pasākumus sabiedrībā par likumprojekta piemērošanas jomu un likumprojektā noteikto izņēmumu īstenošanu praktiskajās situācijās, kā arī jāveic apmācības amatpersonām, kas piemēros noteikumus par likumprojektā noteikto administratīvo atbildību. Kamēr tiks likumprojekts tiks izskatīts Saeimā TM plāno izstrādāt vadlīnijas, kas paskaidros un precizēs likumprojekta praktisko piemērošanu, tai skaitā plašāk aprakstot noteikto izņēmumu tvērumu.

Turpretim Ārlietu ministrijas (ĀM) pārstāvis aģentūrai iepriekš norādīja, ka ĀM nepārliecina likumprojektā un tā anotācijā sniegtais Latvijas konkrētās un specifiskās situācijas izvērtējums, jo ierobežojuma noteikšanas nepieciešamībai tiek izmantoti secinājumi, kas ir attiecināmi uz Franciju un Beļģiju – vienīgajām Eiropas valstīm, kurās ir ieviests vispārējs seju aizsedzoša apģērba aizliegums sabiedriskās vietās, bet kuru situāciju ir grūti salīdzināt ar Latviju.

Lai arī anotācija ir papildināta, tajā joprojām trūkst izvērsta vērtējuma par Latvijas konstitucionālo vērtību apdraudējumu un ierobežojuma nepieciešamību, ņemot vērā nelielo skaitu cilvēku, kuru tiesības šis likumprojekts ierobežotu, norāda Tiesībsarga birojā.

Tiesībsarga birojs arī atgādina, ka Tiesībsarga ieskatā, ierobežojums noteiktām personu grupām nēsāt seju aizsedzošas galvassegas pats par sevi nevar sasniegt izvirzīto mērķi – nodrošināt vienotas un harmoniskas sabiedrības pastāvēšanu, atvērtu savstarpējo sabiedrības locekļu saziņu un kopā dzīvošanu.

Ref:224.000.103.2834


Pievienot komentāru

Francijas prezidents publiski audzina pusaudzi par nepieklājīgu izturēšanos

«Kā iet, Manu?» tā Francijas prezidentu Emanuelu Makronu uzrunājis kāds jaunietis svinīgas ceremonijas laikā, turklāt liberāli noskaņotā politiķa priekšā dziedājis starptautisko sociālistu himnu.

VARAM joprojām nav izdevies saskaņot iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai ar iesaistītajām pusēm joprojām nav izdevies vienoties par iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu, apstiprina ministrijas pārstāve Anda Zaļepska.

Krievijas «melnajā sarakstā» iekļauti vairāki Saeimas deputāti un sabiedriski politiskie aktīvisti

Krievijas Ārlietu ministrijas Latvijai iesniegtajā «melnajā sarakstā» ir iekļauti vairāki Saeimas deputāti, kā arī sabiedriski politiskie aktīvisti, liecina šo cilvēku ieraksti sociālajos tīklos.

Pērn mediķi nepamatoti iekasējuši samaksu par pakalpojumiem 255 000 eiro apmērā

Pagājušajā gadā ārstniecības iestādēs, kuras sniedz valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, konstatēta nepamatoti prasīta samaksa par pakalpojumiem 254 994 eiro apmērā.

Krievija liedz iebraukt Latvijas pilsoņiem, kuri atbalstīja sankciju noteikšanu Magņitska lietā iesaistītajām personām

Krievijas Ārlietu ministrija iesniegusi Latvijas vēstniecībai Maskavā Latvijas pilsoņu sarakstu, kuriem noteikts iebraukšanas liegums Krievijā par sankciju atbalstīšanu advokāta Sergeja Magņitska lietā iesaistītajām personām.

Budžeta komisija par Latvijas Bankas padomes locekli virza Mārtiņu Kazāku

Saeimas Budžeta un finanšu komisija, vienbalsīgi lēma virzīt izskatīšanai Saeimā lēmuma projektu par Mārtiņa Kazāka apstiprināšanu Latvijas Bankas padomes locekļa amatā.

Lietuva uzņēmusi Krievijas un Baltkrievijas ieroču inspektorus

Krievijas un Baltkrievijas ieroču inspektori apmeklējuši Lietuvu, kamēr tās teritorijā Lietuvas un citu NATO dalībvalstu spēki attīstījuši prasmes militārajās mācībās Zobena cirtiens 2018.

Zemnieku saeima aicina izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā

Biedrība Zemnieku saeima nosūtīja vēstuli Valsts kancelejai, Zemkopības ministrijai, Finanšu ministrijai un Latvijas Pašvaldību savienībai ar aicinājumu Ministru kabinetam izsludināt un Saeimai apstiprināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā ilgstošā sausuma dēļ.

Vairāk saules lietā apcietinātā IT speciālista aizstāvji pārsūdzējuši tiesas piemēroto drošības līdzekli

Krimināllietā par iejaukšanos kases aparātu darbībā restorānu tīklā Vairāk saules aizdomās turētā IT speciālista Edgara Štromberga aizstāvji ir pārsūdzējuši viņam piemēroto drošības līdzekli – apcietinājumu, atklāja zvērināts advokāts Mareks Halturins.

Velorikšām Tallinā prasīs drošības jostas

Tallinas velorikšu pakalpojumos līdz šim pastāvējusi minimāla pilsētas vadības kontrole, taču tas mainīsies no jūlija, kad, stājoties spēkā jauniem noteikumiem, šis dabai draudzīgais pasažieru pārvadājumu veids tiks pielīdzināts automašīnu taksometra pakalpojumiem.

Latvijas ostās šī gada pirmajos piecos mēnešos pārkrauts par 7,5% mazāk kravu

Latvijas ostās šogad pirmajos piecos mēnešos pārkrāva 27,072 miljonus tonnu kravu, kas ir par 7,5% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.

Vācijā apcietina Audi vadītāju saistībā ar dīzeļauto shēmas izmeklēšanu

Izmeklētāji Vācijā ir apcietinājuši autobūves uzņēmuma Audi izpilddirektoru Rupertu Štadleru saistībā ar izmeklēšanu izplūdes mērierīču maldināšanas shēmā Volkswagen grupas uzņēmumos.

Saeimas vēlēšanu laikā Rīga plānots atvērt 158 vēlēšanu iecirkņus

Rudenī gaidāmo Saeimas vēlēšanu laikā Rīga plānots atvērt 158 vēlēšanu iecirkņus, liecina Rīgas domes sagatavotie dokumenti.

Apple par patērētāju tiesību pārkāpumu Austrālijā soda ar 5 miljoniem eiro

Tiesa Austrālijā piespriedusi amerikāņu datortehnoloģiju uzņēmumam Apple 5,7 miljonus eiro lielu naudassodu par atteikšanos labot tā ražotos viedtālruņus un planšetdatorus, ja tos jau labojuši citi uzņēmumi.

30% Latvijas iedzīvotāju neapmierināti ar ģimenes materiālo stāvokli

Iedzīvotāji visnegatīvāk izteikušies par pašreizējo Latvijas ekonomikas situāciju – 31% aptaujāto uzskata, ka tā tikai pasliktinoties.

Koalīcijā aizvien domstarpības jautājumā par augsti kvalificētu viesstrādnieku piesaisti

Viedokļu atšķirību dēļ starp ministrijām valdība, visticamāk, neatbalstīs un neskatīs rosinājumu atvieglot Eiropas Savienības «zilās kartes» saņemšanu augsti kvalificētiem viesstrādniekiem bez atbilstošas augstākās izglītības, norāda Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Biržu indeksi krītas, bažījoties par tirdzniecības karu

ASV un Eiropas biržu indeksi pirmdien, 18.jūnijā, kritušies, tirgu dalībniekiem bažījoties par tirdzniecības kariem un Eiropas Savienībā esošajām domstarpībām migrācijas jautājumā.

Latvijas Banka samazinājusi IKP pieauguma prognozi šim gadam līdz 3,9%

Latvijas Banka samazinājusi iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš lēstā 4,1% līdz 3,9%, teikts centrālās bankas publiskotajā jaunākajā Makroekonomisko norišu pārskatā.

KNAB prokuratūrai lūdz sākt kriminālvajāšanu pret Rimšēviču un Martinsonu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nosūtījis krimināllietas materiālus prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu.

Rīgas domes komiteja ārkārtas sēdē nobalso par Vidzemes tirgus iekļaušanu RCT pamatkapitālā

Rīgas domes Pilsētas īpašuma attīstības komiteja, opozīcijai balsojot pret, ārkārtas sēdē atbalstījusi Vidzemes tirgus iekļaušanu AS Rīgas Centrāltirgus pamatkapitālā. Galējo lēmumu vēl pieņems Rīgas dome.

Latvijas krājbankas administrators maijā atguvis 149 200 eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators šogad maijā atguvis 149 218 eiro, kas ir par 27% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Aiztur nelikumīgu akcīzes preču glabātāju un transportētāju grupu

Veicot muitas kontroles pasākumus Rīgas pasažieru ostā, Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes amatpersonas pamanīja, ka vienā no transportlīdzekļiem atrodas aizdomīga krava. Piesaistot Valsts policiju, tika noskaidrots, ka transportlīdzeklī ir vairāk nekā 2,3 miljoni nelegālo cigarešu un 960 litru spirta.

Iedzīvotājiem trūkst izpratnes par galvojuma saistību uzņemšanos, tā bankā

Vairums Latvijas iedzīvotāju pauž gatavību kļūt par galvotāju citas personas kredītam gadījumā, ja saņemtu šādu lūgumu, – liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja.

ABLV Bank apturējusi procentu pieaugumu tās emitētajām parastajām obligācijām

Likvidējamā ABLV Bank apturējusi procentu pieaugumu tās emitētajām parastajām obligācijām, teikts bankas sniegtajā informācijā biržai Nasdaq Riga.