bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 22.10.2017 | Vārda dienas: Irīda, Īrisa

Priekā! Alkohols ir labs tavai veselībai - kā tas ir iespējams?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

315F4F6A00000578-3454813-A_team_of_researchers_in_Norway_have_added_to_the_scientific_evi-a-7_1455897153539

Jaunā pētījumā atklāts, ka alkohola lietošana mērenā daudzumā nāk par labu sirds veselībai.

Tiem, kas regulāri dzer vīnu, stipros alkoholiskos dzērienus vai alu, ir mazāka sirds mazspējas vai sirdstriekas iespējamība nekā tiem, kas dzer reti vai vispār nelieto alkoholu.

Zinātnieki ir secinājuši, ka trīs līdz piecas alkohola glāzes nedēļā ir daļa no sirdij veselīga dzīvesveida.

Lietojot alkoholu mērenā daudzumā, tas organisma veselībai sniedz lielāku ieguvumu nekā kaitējumu. Turklāt nav nozīmes, vai dzer vīnu, degvīnu vai alu.

Tomēr ir jābūt piesardzīgiem, jo alkohols paaugstina asinsspiedienu. Tāpēc labāk dzert mērenā daudzumā un salīdzinoši bieži.

Norvēģu un zviedru zinātnieki ir publicējuši divus pētījumus par saistību starp alkohola lietošanu un sirds veselību.

Jaunākais no tiem ir par sirds mazspēju, bet otrā apskatīts akūts miokarda infarkts. Abos pētījumos ir pierādīts, ka cilvēkiem, kas regulāri lieto alkoholu, ir labāka sirds un asinsvadu veselība nekā tiem, kas to lieto ļoti reti vai nelieto vispār.

Tiem, kas dzer trīs līdz piecas glāzes nedēļā, ir par 33% mazāka sirds mazspējas iespējamība.

Sirdstrieku gadījumā ar katru nākamo alkohola glāzi risks samazinās par 28%.

Pētnieki apgalvo, ka šādi rezultāti nav pārsteigums. Zinātnieki pārsvarā ir vienisprātis, ka trīs līdz piecas glāzes nedēļā var nākt par labu sirds veselībai.

315F500000000578-3454813-The_study_found_the_risk_of_heart_attack_lowered_by_28_per_cent_-a-8_1455897177219

Norvēģu zinātnieks  Imre Janszkis skaidro, ka “saikne starp alkoholu un sirds veselību ir pētīta daudzās valstīs, ieskaitot ASV un Dienvideiropas valstis, un visur secinājumi ir vieni un tie paši, tomēr alkohola lietošanas paradumi Norvēģijā ir stipri atšķirīgi nekā šajās valstīs. Francijā un Itālijā, piemēram, reti kurš cilvēks vispār nedzer.  Tāpēc rodas jautājums, vai iepriekšējiem pētījumu rezultātiem var pilnībā uzticēties, ja tos ietekmē arī citi faktori par tiem, kas alkoholu nelieto. Iespējams, tie ir cilvēki, kuriem agrāk ir bijušas problēmas ar alkoholu un viņi ir pilnībā pārstājuši to lietot.”

Tāpēc pētnieki vēlējās pārbaudīt šo teoriju norvēģu populācijas vidū, kur daudzi cilvēki dzer ļoti reti vai alkoholu nelieto vispār.

Pētījumā, kurā tika apskatīts miokarda infarkts, 41% dalībnieku atzina, ka alkoholu nelieto vai arī nedēļā izdzer mazāk nekā pusi no alkoholiskā dzēriena.

Abi jaunie pētījumi ir balstīti uz citu norvēģu zinātnieku pētījumu, kas veikts no 1995. gada līdz 1997. gadam. Pētot saikni starp sirds mazspēju un alkoholu bija iesaistīti  60 665 cilvēki, kas piedalījās arī iepriekšējā pētījumā.

Tajā laikā, starp 1995. un 1997. gadu, nevienam no dalībniekiem nebija konstatēta sirds mazspēja.  Līdz pētījuma beigām – 2008. gadā – 1 588 dalībniekiem attīstījās sirds mazspēja, un lielākais risks bija tiem, kas nekad nelietoja alkoholu vai arī tiem, kas bija saskārušies ar alkohola radītajām problēmām.

Jo biežāk dalībnieki normas robežās lietoja alkoholu, jo mazāks bija sirds mazspējas risks.

Tiem, kas mēnesī dzēra piecas un vairāk reizes, bija par 21% mazāks risks salīdzinājumā ar tiem, kas nelieto alkoholu, taču tiem, kas dzēra vienu līdz piecas reizes mēnesī, bija par 2% mazāks risks.

Profesors Janszkis norāda: “Es neiedrošinu cilvēkus nepārtraukti lietot alkoholu. Mēs pētījām tikai sirds veselību, un ir jāatzīmē, ka alkohols mazā daudzumā katru dienu var būt veselīgs sirdij. Tas nenozīmē, ka katru dienu ir jādzer alkohols, lai sirds būtu vesela.”

Pētnieki noskaidroja, ka, dzerot piecus un vairāk dzērienus nedēļā, palielinājās risks saslimt ar dažādām kardiovaskulārajām slimībām, kuru iznākums var būt letāls, tomēr, lietojot alkoholu mērenā daudzumā, šis risks bija mazāks. Bieža alkohola lietošana veicina arī aknu slimību attīstību, kas var izraisīt nāvi.

Avots: dailymail.co.uk

zeltene_logo_v1


Pievienot komentāru

BNN nedēļas apkopojums: Demogrāfiskie rādītāji Latvijā biedējoši. Spēļu zāļu slēgšana

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro, paredz Zemkopības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts, kas iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Latvijas delegācijas vadītāja: Starptautisko tiesību pamatvērtība ir cilvēks

Starptautisko tiesību lielākā vērtība ir cilvēks, tā neaizskaramais gods un cieņa. Šo un citu Eiropas vērtību kvalitatīva aizsardzība ir nesaraujami saistīta ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu kvalitāti, kuras pamatā ir tiesnešu profesionalitāte, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere.

VID piemēro nodokļu atbalsta kārtību par kopējo summu 7,06 miljoniem

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, VID saņemti jau 3 342 pieteikumi. Uz šī gada 19.oktobri pieņemti 1 181 lēmums par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 7 062 601,45 eiro, ziņo Valsts ieņēmumu dienests.

Profesors: Atņemot naudu zinātnei, valsts «šauj sev kājā»

Šobrīd publiskajā telpā būtiski aktualizējies jautājums par nepietiekamo finansējumu zinātnei. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis visai skarbi raksturojis situāciju: Latvija melojusi Eiropas Savienībai un Eiropas Komisijai par to, ka 2020.gadā finansējums zinātnei mūsu valstī sasniegs 1,5% no valsts iekšzemes kopprodukta.

Krāpšanās iespēju novēršanai veiks OIK saņēmēju auditu

Ekonomikas ministrija veiks obligātās iepirkuma komponentes saņēmēju auditu un ar jaunu regulējumu centīsies izskaust krāpniecības iespējas, informē ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Igaunijā celtnieku algu kāpums – galvenais celtniecības cenu indeksa virzītājs

Celtniecības cenu indekss Igaunijā 2017.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar periodu no aprīļa līdz jūnijam, kāpis par 0,9%, un par 1,7%, ja salīdzina ar pērnā gada trešo ceturksni, tā aplēsuši igauņu statistiķi.

Rail Baltic iepirkumi turpmāk tiks apstrādāti Elektronisko iepirkumu sistēmā

Līdz ar izmaiņām Latvijas Republikas Publisko iepirkumu likumā visi turpmākie RB RAIL AS administrētie Rail Baltica iepirkumi tiks apstrādāti, izmantojot bezmaksas elektronisko informācijas sistēmu un tās e-konkursu apakšsistēmu.

Latvijas budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro

Vispārējās valdības budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro jeb 0,04 % no iekšzemes kopprodukta. Tikmēr vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds gada beigās bija 10 091,6 milj. eiro jeb 40,6 % no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tartu atkāpjas mēra vietnieki, kuri aizturēti par iespējamu kukuļņemšanu

Igaunijas otrajā lielākajā pilsētā Tartu no mēra vietnieku amatiem atkāpušies Artjoms Suvorovs un Valvo Semilarskis, kuri šonedēļ aizturēti uz aizdomu pamata par kukuļņemšanu.

Vienota ostu tīkla izveidē Latvijā plānots ieguldīt 5,9 miljonus eiro

Rīgas plānošanas reģiona un Kurzemes plānošanas reģiona ostās tiek uzsākts nozīmīgs tūrisma projekts, kura mērķis ir izveidot vienotu jahtu ostu tīklu Latvijā un Igaunijā ar kvalitatīviem pakalpojumiem, kas ļautu nākotnē attīstīt burāšanas tūrismu un piesaistīt ārvalstu burātājus no Skandināvijas un citām valstīm.

Eksperte: Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels «izdegšanas» risks

Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels izdegšanas risks, intervijā Latvijas Radio sacījusi kādreizējā domnīcas Providus direktore, pilsoniskās sabiedrības eksperte Dace Akule.

Vides piesārņojums pasaulē saistīts ar katru sesto priekšlaicīgas nāves gadījumu

Vides piesārņojums 2015.gadā bijis saistīts ar kopumā deviņiem miljoniem priekšlaicīgas nāves gadījumu, secināts pētījumā, kas kā divus cilvēka veselībai kaitīgākos vides piesārņojuma veidus izcēlis kaitīgu vielu klātbūni gaisā un ūdenī.

Pasaules akciju tirgi izjutuši spiedienu

Pasaules akciju tirgi ceturtdien, 19.oktobrī, izjutuši spiedienu, Volstrītā apsīkstot šonedēļ pieredzētajam akciju cenu pieaugumam, bet biržas Eiropā saskārās ar krīzi Katalonijā.

Producents: Kinoindustrijā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku

Latvijā pēdējos gados sākusi veidoties kinoindustrija, un īpaši priecē tas, ka tajā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku, intervijā sacījis režisors un producents, kompānijas Film Angels Productions pārstāvis Jānis Kalējs.

Autovadītājiem jābūt īpaši uzmanīgiem, drīzumā uz ceļiem gaidāms «melnais ledus»

Autovadītājiem jābūt īpaši vērīgiem uz autoceļa un jāpielāgo braukšanas paradumus, ņemot vērā laika apstākļus un ceļa seguma īpašības. Meteorologi prognozē, ka jau šajās brīvdienās naktīs gaisa temperatūra var pazemināties zem nulles, kas nozīmē, ka no rīta autoceļi vietām var būt apledojuši un slideni.

Infektoloģe: Gripa nogalina bioloģiski trauslākos, tostarp bērnus un grūtnieces

Gripa ir bērnu un jaunu pieaugušo infekcija, taču tā nogalina bioloģiski trauslākos, pauž Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu vakcinācijas centra vadītāja infektoloģe Dace Zavadska.

Atvieglo investoru darbību starp Latviju un Vjetnamu

Parakstīts Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokols.

Maltas žurnāliste nogalināta ar «tālvadības ierīces detonētu» spridzekli

Maltas amatpersonas pavēstījušas, ka atklāts – žurnāliste Dafne Karuana Galicija nonāvēta, automašīnā, kurā viņa braukusi, palaižot spridzekli ar tālvadības ierīci.

Tuvākajās dienās ieplūdīs aukstāks gaiss, bet nokrišņu būs maz

Kaut arī tuvākajās dienās virs Latvijas dominēs augsta spiediena atzars, tomēr sestdien, 21.oktobrī, Latvijas dienvidu rajonos ir sagaidāmi īslaicīgi nokrišņi ciklona darbības rezultātā virs Polijas teritorijas. Jau tuvākajās dienās Latvijā ieplūdīs aukstākas gaisa masas un, gan dienām, gan naktīm kļūstot vēsākām, iespējams jau nākamnedēļ atsevišķās vietās sagaidīsim pirmo sniegu, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Kučinskis: Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus

Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus, ceturtdien, 19.oktobrī, tikšanās laikā ar Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru sacījis Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Farmaceite: Viltīgā osteoporoze - nešķiro ne vecumu, ne dzimumu

Kaulu trauslums, biežas traumas un nepilnvērtīgs uzturs, kā arī mazkustīgs dzīvesveids ir ideāla vide, lai veidotos pirmie aizmetņi nopietnām kaulu un locītavu saslimšanām. Tā kā mūsdienās šī problēma kļūst arvien aktuālāka, arī farmaceitiem bieži tiek uzdoti jautājumi saistībā ar kaulu sāpēm, norāda Euroaptiekas farmaceite Daina Bulmeistere.

Barometrs: Nepietiekams materiālais stāvoklis liedz ģimenes pieaugumu

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vēlamais bērnu skaits ģimenē būtu vismaz trīs, bet realitātē vismaz pagaidām visbiežāk ģimenēs ir divi bērni un mazāk. Par iemeslu visbiežāk atzīts nepietiekams materiālais stāvoklis, liecina Baltic International Bank Latvijas barometra aptauja. 

Skandināvi pārpērk tūrisma uzņēmumu Lietuvā, gaidāmas pārmaiņas arī Latvijā

Nīderlandes tiešsaistes ceļojumu organizācija Otravo paplašinās un iegādājas lietuviešu tiešsaistes ceļojumu aģentūru Interno Partneris, tādā veidā piesakot sevi Baltijas tirgū.

Zviedrijas ārlietu ministre: seksuāla uzmākšanās pastāv arī politiskā līmenī

Zviedrijas ārlietu ministre paudusi atbalstu aktuālai sociālo mediju kampaņai, kas pievērš uzmanību seksuālas izmantošanas un uzmākšanās gadījumiem visā pasaulē un aicinājusi arī poltiķus Zviedrijā pievērsties šīs problēmas risināšanai.