bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 22.05.2018 | Vārda dienas: Emīlija

Priekā! Alkohols ir labs tavai veselībai - kā tas ir iespējams?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

315F4F6A00000578-3454813-A_team_of_researchers_in_Norway_have_added_to_the_scientific_evi-a-7_1455897153539

Jaunā pētījumā atklāts, ka alkohola lietošana mērenā daudzumā nāk par labu sirds veselībai.

Tiem, kas regulāri dzer vīnu, stipros alkoholiskos dzērienus vai alu, ir mazāka sirds mazspējas vai sirdstriekas iespējamība nekā tiem, kas dzer reti vai vispār nelieto alkoholu.

Zinātnieki ir secinājuši, ka trīs līdz piecas alkohola glāzes nedēļā ir daļa no sirdij veselīga dzīvesveida.

Lietojot alkoholu mērenā daudzumā, tas organisma veselībai sniedz lielāku ieguvumu nekā kaitējumu. Turklāt nav nozīmes, vai dzer vīnu, degvīnu vai alu.

Tomēr ir jābūt piesardzīgiem, jo alkohols paaugstina asinsspiedienu. Tāpēc labāk dzert mērenā daudzumā un salīdzinoši bieži.

Norvēģu un zviedru zinātnieki ir publicējuši divus pētījumus par saistību starp alkohola lietošanu un sirds veselību.

Jaunākais no tiem ir par sirds mazspēju, bet otrā apskatīts akūts miokarda infarkts. Abos pētījumos ir pierādīts, ka cilvēkiem, kas regulāri lieto alkoholu, ir labāka sirds un asinsvadu veselība nekā tiem, kas to lieto ļoti reti vai nelieto vispār.

Tiem, kas dzer trīs līdz piecas glāzes nedēļā, ir par 33% mazāka sirds mazspējas iespējamība.

Sirdstrieku gadījumā ar katru nākamo alkohola glāzi risks samazinās par 28%.

Pētnieki apgalvo, ka šādi rezultāti nav pārsteigums. Zinātnieki pārsvarā ir vienisprātis, ka trīs līdz piecas glāzes nedēļā var nākt par labu sirds veselībai.

315F500000000578-3454813-The_study_found_the_risk_of_heart_attack_lowered_by_28_per_cent_-a-8_1455897177219

Norvēģu zinātnieks  Imre Janszkis skaidro, ka “saikne starp alkoholu un sirds veselību ir pētīta daudzās valstīs, ieskaitot ASV un Dienvideiropas valstis, un visur secinājumi ir vieni un tie paši, tomēr alkohola lietošanas paradumi Norvēģijā ir stipri atšķirīgi nekā šajās valstīs. Francijā un Itālijā, piemēram, reti kurš cilvēks vispār nedzer.  Tāpēc rodas jautājums, vai iepriekšējiem pētījumu rezultātiem var pilnībā uzticēties, ja tos ietekmē arī citi faktori par tiem, kas alkoholu nelieto. Iespējams, tie ir cilvēki, kuriem agrāk ir bijušas problēmas ar alkoholu un viņi ir pilnībā pārstājuši to lietot.”

Tāpēc pētnieki vēlējās pārbaudīt šo teoriju norvēģu populācijas vidū, kur daudzi cilvēki dzer ļoti reti vai alkoholu nelieto vispār.

Pētījumā, kurā tika apskatīts miokarda infarkts, 41% dalībnieku atzina, ka alkoholu nelieto vai arī nedēļā izdzer mazāk nekā pusi no alkoholiskā dzēriena.

Abi jaunie pētījumi ir balstīti uz citu norvēģu zinātnieku pētījumu, kas veikts no 1995. gada līdz 1997. gadam. Pētot saikni starp sirds mazspēju un alkoholu bija iesaistīti  60 665 cilvēki, kas piedalījās arī iepriekšējā pētījumā.

Tajā laikā, starp 1995. un 1997. gadu, nevienam no dalībniekiem nebija konstatēta sirds mazspēja.  Līdz pētījuma beigām – 2008. gadā – 1 588 dalībniekiem attīstījās sirds mazspēja, un lielākais risks bija tiem, kas nekad nelietoja alkoholu vai arī tiem, kas bija saskārušies ar alkohola radītajām problēmām.

Jo biežāk dalībnieki normas robežās lietoja alkoholu, jo mazāks bija sirds mazspējas risks.

Tiem, kas mēnesī dzēra piecas un vairāk reizes, bija par 21% mazāks risks salīdzinājumā ar tiem, kas nelieto alkoholu, taču tiem, kas dzēra vienu līdz piecas reizes mēnesī, bija par 2% mazāks risks.

Profesors Janszkis norāda: “Es neiedrošinu cilvēkus nepārtraukti lietot alkoholu. Mēs pētījām tikai sirds veselību, un ir jāatzīmē, ka alkohols mazā daudzumā katru dienu var būt veselīgs sirdij. Tas nenozīmē, ka katru dienu ir jādzer alkohols, lai sirds būtu vesela.”

Pētnieki noskaidroja, ka, dzerot piecus un vairāk dzērienus nedēļā, palielinājās risks saslimt ar dažādām kardiovaskulārajām slimībām, kuru iznākums var būt letāls, tomēr, lietojot alkoholu mērenā daudzumā, šis risks bija mazāks. Bieža alkohola lietošana veicina arī aknu slimību attīstību, kas var izraisīt nāvi.

Avots: dailymail.co.uk

zeltene_logo_v1


Pievienot komentāru

DP: Esot brīvībā, Lindermans var kavēt izmeklēšanu lietā pret viņu

Drošības policija uzskata, ka aizdomās par nacionālā naida izraisīšanu un par masu nekārtību organizēšanu turētais prokrieviskais aktīvists Vladimirs Lindermans, atrodoties brīvībā, var kavēt pirmstiesas izmeklēšanu.

Cukerberga iztaujāšana EP par Facebook datu skandālu šovakar tiešraidē

Eiropas Parlamenta politisko grupu vadītāji otrdienas, 22.maija, vakarā iztaujās sociālā tīkla Facebook vadītāju Marku Cukerbergu par slepenu lietotāju datu vākšanu un izmantošanu politiskos nolūkos.

Ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars Latvijā līdz gada beigām var sarukt līdz 19%

Šā gada beigās ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars Latvijā varētu samazināties līdz 24%, bet, ja Latvijā neatgriezīsies patlaban iesaldētie ABLV Bank ārvalstu noguldījumi, tad līdz 19%,  Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē prognozē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes locekle, Regulējošo prasību un statistikas departamenta direktore Ludmila Vojevoda.

Ventspils brīvostas prasības pret Kālija parku izskatīšanu atliek līdz novembrim

Kurzemes rajona tiesa Ventspilī otrdien, 22.maijā, līdz 12.novembrim atlika tiesas sēdi, kurā plānots skatīt Ventspils brīvostas pārvaldes prasību lauzt ar AS Kālija parks noslēgtos zemes un piestātņu nomas līgumus, informē tiesā.

Pagarina satiksmes ierobežojumus Matīsa ielā

Saistībā ar tramvaju sliežu ceļa rekonstrukcijas darbiem no 24.maija līdz 30.maijam tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme Matīsa ielā, 50 m garā posmā no Brīvības ielas.

Latvijas PrivatBank auditētie zaudējumi pērn – 6,533 miljoni eiro; revidenta atzinums ar iebildi

Latvijas PrivatBank pagājušajā gadā strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 6,533 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, liecina bankas publiskotais gada pārskats. Savukārt PrivatBank grupas zaudējumi bija 5,378 miljoni eiro pretstatā peļņai 2016.gadā.

Plāno mainīt valsts materiālo rezervju administrēšanas sistēmu

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 22.maijā, konceptuāli atbalstīja jauna Valsts materiālo rezervju likuma projektu, kas paredz būtiski mainīt valsts materiālo rezervju administrēšanas sistēmu.

Konkursa pēdējā kārtā uz VID ģenerāldirektora amatu virza četrus pretendentus

Konkursa pēdējā kārtā uz Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatu virza četrus pretendentus, informē Valsts kancelejā.

Atbalsta iespēju izvēlēties, kas notiks ar 2.līmeņa pensijas kapitālu pēc cilvēka aiziešanas mūžībā

Saeimas Budžeta un finanšu komisija otrdien, 22.maijā, konceptuāli atbalstīja iespēju mantot valsts fondēto pensiju shēmā uzkrāto kapitālu shēmas dalībnieka nāves gadījumā. Deputāti par to vienojās, otrajā lasījumā skatot grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā.

Apstiprina 2018./2019.mācību gada valsts pārbaudes darbu norises laikus

Apstiprināti Ministru kabineta noteikumi, kas paredz diagnosticējošos darbus 3. un 6.klašu skolēniem organizēt 2019.gada janvārī un februārī.

AT: mātes kompānijas var būt atbildīgas par meitas kompāniju konkurences pārkāpumiem

Augstākā tiesa pieņēma spriedumu, ar kuru Latvijas konkurences tiesībās tiek nostiprināts, ka mātes sabiedrības var būt solidāri atbildīgas par meitas uzņēmumu īstenotajiem konkurences tiesību pārkāpumiem.

Bezdarba līmenis šī gada 1.ceturksnī Latvijā bijis 8,2%

Bezdarba līmenis Latvijā 2018.gada 1.ceturksnī bija 8,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir palielinājies par 0,1 procentpunktu, bet gada laikā – samazinājies par 1,2 procentpunktiem.

Šogad 1.ceturksnī Latvijā nodarbināti 63,5% iedzīvotāju

Šī gada 1. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 898,0 tūkstoši jeb 63,5% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Krimas-Krievijas tiltu Krimas tatāru līderis nopeļ kā neizdevīgu

Krimas pussalas pirmiedzīvotāju, Krimas tatāru, līderis, komentējot tilta uzcelšanu no pussalas uz Krieviju, vērtējis, ka ievērojamie līdzekļi, kas iztērēti būvdarbos, neatmaksāšoties.

«Pagarinātā normālā» darba laika atcelšana varētu prasīt līdz desmit miljonus eiro

Satversmes tiesas lēmums ar nākamo gadu Latvijā likvidēt «pagarināto normālo» darba laiku no budžeta papildus varētu prasīt līdz desmit miljonus eiro, Rīta panorāmā pieļauj Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Brīdina par krāpniekiem lauksaimniecības jomā; izkrāpti vairāki desmiti tūkstošu eiro

Šogad Valsts policija ir saņēmusi vairāku iedzīvotāju iesniegumus, kuri, vēloties iegādāties lauksaimniecības tehniku, kļuvuši par krāpšanas upuriem.

Somijā nokūst pēdējais sniegs; pārāk agri, teic meteorologi

Somijā, kur līdzīgi kā Baltijas valstīs laikapstākļi šogad maijā ir neierasti silti un saulaini, daudzus pārsteigusi sniega nokušana aiz ziemeļu polārā loka. Parasti Lapzemē pēdējais sniegs nokūst jūnija vidū.

MNA: Joprojām administratoru prakses vietās ir virkne pārkāpumu

Tāpat kā 2017.gadā, arī šogad Maksātnespējas administrācija pārbaudēs administratoru prakses vietās konstatē virkni pārkāpumu.

Bildēs: Kubā izvadīti pirmie aviokatastrofas upuri

Kubā notikušās aviokatastrofas upuru skaits šonedēļ sasniedzis 111 cilvēkus un tālajā Karību jūras salu valstī ir notikušas pirmās upuru bēres.

Cietuma vadītāja: Latvijā nepieciešams nomainīt novecojušo Sodu izpildes kodeksu

Latvijā nepieciešams jauns likums, kas nomainītu novecojušo Sodu izpildes kodeksu, Latvijas Radio atzīmē Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāja Ilona Spure.

Biržu indeksi lielākoties pieaug pēc ASV un Ķīnas izlīguma tirdzniecības jautājumos

Biržu indeksi pirmdien, 21.maijā, lielākoties pieaug pēc tam, kad ASV un Ķīna panāk izlīgumu tirdzniecības jautājumu strīdā.

Kaimiņš nosauc Saeimas balsojumu «atturēšanās speciālistus»

«Mani ievēlēja tāpēc, lai pieņemtu lēmumu, nevis, lai atturētos. Atturēties automātiski skaitās pie «pret». To, manuprāt, vajadzētu mainīt. Ir vai nu «par», vai nu «pret». Uzņēmējs, piemēram, normālā dabā nevar atturēties pieņemt lēmumu, savukārt Saeimā ir daudzi «atturēšanās speciālisti»,» saka Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš.

Turcijā mūža ieslodzījums 104 cilvēkiem par dalību apvērsuma mēģinājumā

Tiesa Turcijā ir piespriedusi 104 bijušām militārpersonām mūža ieslodzījumu par saistību ar 2016.gadā notikušo valsts apvērsuma mēģinājumu.

NVD: Šogad palielinājies valsts finansējums bērnu veselības aprūpē

Veikti vairāki uzlabojumi bērnu veselības aprūpē, ieviešot jaunus pakalpojumus un palielinot valsts finansējumu ambulatoro pakalpojumu sniegšanai, informē Nacionālais veselības dienests.

Muzeju nakts tradīcija turpinās – kopumā piedalās vairāk nekā 221 284 interesenti

Piedāvājot daudzveidīgas norises, četrpadsmitajā Muzeju naktī 204 ar kultūrvēsturisko mantojumu saistītas apskates vietas visos Latvijas reģionos vēra durvis bezmaksas apmeklējumiem. Līdz ar 122 akreditētajiem muzejiem Muzeju naktī šī gada 19.maijā iesaistījās arī 82 citas kultūras un valsts pārvaldes institūcijas.

Jaunākie komentāri