bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 18.02.2018 | Vārda dienas: Kintija, Kora
LatviaLatvija

Prognoze: Latvijas ekonomikas izaugsme šogad paātrināsies līdz pat 3,7%

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Uzsākot 2018.gada budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) atjaunojusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2017.-2020.gadam. Atbilstoši jaunajām prognozēm, Latvijas ekonomikas izaugsme šogad paātrināsies līdz pat 3,7%, bet 2018.gadā būs 3,4% līmenī.

Salīdzinot ar iepriekšējām prognozēm, kas bija pamatā Latvijas Stabilitātes programmas 2017.-2020.gadam sagatavošanai, iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognoze 2017.gadam ir paaugstināta par 0,5 procentpunktiem un 2018.gadam – par 0,1 procentpunktu.

FM pārstāvji skaidro, ka prognožu paaugstināšana saistīta ar spēcīgāku pasaules un Eiropas ekonomikas izaugsmi, kas stimulē Latvijas preču un pakalpojumu eksporta attīstību, ģeopolitiskās situācijas stabilizēšanos, kā arī ar straujāku Eiropas Savienības fondu līdzekļu ieplūdi, kas nodrošinājusi spēcīgāku investīciju aktivitātes atjaunošanos un būvniecības nozares kāpumu.

Savukārt atšķirībā no dažiem pēdējiem gadiem, kad ekonomikas izaugsmi balstīja galvenokārt privātais patēriņš, nākamajos gados arvien lielāka loma būs eksportam un investīcijām pamatkapitālā. Sagaidāms, ka Latvijas preču un pakalpojumu eksports 2017. un 2018.gadā palielināsies attiecīgi par 6,1% un 3,7%, bet investīciju pieaugums sasniegs 11,4% un 8,4%. Tajā pašā laikā privātā patēriņa nozīme ekonomikas izaugsmē nedaudz mazināsies, taču arī patēriņa pieauguma tempi saglabāsies salīdzinoši spēcīgi, veidojot 4,8% 2017.gadā un 3,1% 2018.gadā, prognozē eksperti.

Turklāt līdz ar naftas un citu izejvielu preču cenu pieaugumu pasaules tirgū, kā arī ņemot vērā plānotos akcīzes nodokļu paaugstinājumus, no 2017.gada Latvijā būs atsācies patēriņa cenu pieaugums, un gada vidējā inflācija 2017. un 2018.gadā būs 2,8% līmenī, pēc tam nākamajos divos gados pakāpeniski pazeminoties līdz 2,1% 2020.gadā.

Ekonomikas izaugsmei paātrinoties, gaidāms arī nedaudz straujāks bezdarba kritums, 2017.gadā bezdarba līmenim samazinoties līdz 8,9% un 2018.gadā – līdz 8,2% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Tas ir attiecīgi par 0,5 un 0,7 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējās FM prognozēs.

Savukārt nodarbināto iedzīvotāju skaits vidējā termiņā saglabāsies stabils un strādājošo skaita pieaugumu ierobežos darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās. Līdz ar straujāku ekonomikas izaugsmi straujāks kļūs arī darba samaksas pieaugums, ko ietekmēs arī sarūkošie darbaspēka resursi.

Pēc FM prognozēm, mēneša vidējā bruto darba samaksa 2017.gadā palielināsies par 6,5% līdz 915 eiro, un 2018.gadā – par 6,0% līdz 970 eiro. Prognozētais darba samaksas pieaugums gan 2017.gadam, gan 2018.gadam ir par vienu procentpunktu augstāks nekā iepriekšējās prognozēs.

Izstrādājot makroekonomisko rādītāju prognozes 2018.gada budžetam, FM izvērtēja iekšējās un ārējās vides riskus, kuriem īstenojoties, ekonomikas izaugsme var izrādīties straujāka vai lēnāka, nekā paredz pamata prognoze. Pozitīvie riski ir saistīti ar straujāku kreditēšanas pieaugumu Latvijā, kā arī straujāku investīciju attīstību, balstoties uz uzņēmumu pašu resursiem. Pozitīvie riski ietver arī straujāku, nekā prognozēts, izaugsmi Latvijas galvenajās ārējās tirdzniecības partnervalstīs un aktīvāku starptautiskās tirdzniecības attīstību.

Negatīvie riski savukārt īstermiņā ir mazāk izteikti nekā pozitīvie, tomēr to piepildīšanās var būtiski ietekmēt Latvijas ekonomikas attīstību vidējā termiņā. Negatīvie riski ir saistīti ar ģeopolitisko nenoteiktību, ilgstoši zemo investīciju līmeni Latvijā un lēnāku nekā plānots ES fondu līdzekļu plūsmu, kā arī produktivitātes pieaugumam neatbilstošu darba samaksas kāpumu, BNN vēsta ministrijā.

Izstrādājot vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības scenāriju, FM informē, ka ir konsultējusies ar Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas ekspertiem. Atjaunotās makroekonomisko rādītāju prognozes ir apstiprinājusi Fiskālās disciplīnas padome, un tās ir saskaņotas ar Latvijas Banku un Ekonomikas ministriju.

Tāpat FM ziņojumā teikts, ka aktualizētās vispārējās valdības budžeta bilances prognozes 2017.gadam sagatavošanā ir ņemtas vērā atjaunotās nodokļu ieņēmumu prognozes, valsts pamatbudžeta septiņu mēnešu aktualizētais izdevumu plāns, valsts speciālā budžeta aktualizētā prognoze, kā arī pašvaldību un atvasināto publisko personu budžetu izpildes tendences šā gada pirmajā pusē.

Jāatzīmē, ka vispārējās valdības budžeta izpildi ietekmē iekasētie nodokļu ieņēmumi, tālākais izdevumu pieaugums valsts speciālajā budžetā un ES fondu finansējuma apguve, īpaši pašvaldību budžetos turpmākajos šī gada mēnešos.

2017.gadā vispārējās valdības budžeta deficīts tiek prognozēts 0,4% no IKP, kas ir par 0,4 procentpunktiem zemāks, salīdzinot ar Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam novērtēto deficīta līmeni, un par 0,7 procentpunktiem zemāks kā likumā Par valsts budžetu 2017.gadam apstiprinātais deficīta līmenis. 2017.gadā bilanci pamatā uzlabo lielāki valsts budžeta nodokļu ieņēmumi (0,3% no IKP), lielāki valsts budžeta pašu ieņēmumi un nenodokļu ieņēmumi (0,1% no IKP), kā arī zemākas iemaksas ES budžetā (0,2% no IKP).

Tiek prognozēts, ka vidējā termiņā (2018.-2020.gadā) ievērojami pieaugs valsts speciālā budžeta izdevumi pensiju un pabalstu izmaksu nodrošināšanai. Sākot ar 2018.gada 1.janvāri tiks veikta vecuma pensiju pārskatīšana atkarībā no personas apdrošināšanas stāža. Tāpat palielinoties slimības pabalsta saņēmēju vidējam vecumam, vidējā termiņā būs vērojams slimības pabalsta saņēmēju skaita pieaugums, kas veicinās speciālā budžeta izdevumu pieaugumu slimības pabalstu izmaksām.

Vidēja termiņa vispārējās valdības budžeta bilances prognozēs tiek plānots papildu finansējums prioritārajām nozarēm. Veselības reformas finansēšanai ir paredzēti finanšu līdzekļi, izmantojot pieejamās deficīta atkāpes 2017.-2019.gadā, paredzot, ka 2018.gadā papildu finansējums ir 113,4 miljoni eiro un 2019.gadā 149,9 miljoni eiro.

Vienlaikus veselības finansēšanai tiks novirzīti ieņēmumi no VSAOI likmes paaugstināšanas par 1 procentpunktu, kas attiecīgi 2018.gadā ir 85,3 miljoni eiro, 2019.gadā 99,6 miljoni eiro un 2020.gadā 105,5 miljoni eiro.

FM ziņojumā atzīmēts arī tas, ka vispārējās valdības budžeta bilances prognozēs pie nemainīgas valdības politikas šobrīd ir iekļauti izdevumi arī aizsardzības nozarei, nodrošinot, ka sākot ar 2018.gadu un turpmākajos gados  aizsardzības finansējums ir 2% apmērā no IKP.

Ņemot vērā pieejamās deficīta atkāpes reformām, ir noteikti fiskālie mērķi turpmākajiem trīs gadiem. Vispārējās valdības strukturālā budžeta deficīta mērķis 2018.gadā ir noteikts 1,2% no IKP, 2019.gadā 0,6% no IKP un 2020.gadā 0,4% no IKP. Attiecīgi turpmākajos trīs gados, izejot no strukturālās budžeta bilances mērķiem, scenārijs pie nemainīgas politikas paredz vispārējās valdības budžeta deficītu 2018.gadā 1,0% no IKP, 2019.gadā 0,9% no IKP, bet 2020.gadā tiek prognozēts budžeta pārpalikums 0,4% no IKP.

Ref: 225.000.103.1650


Pievienot komentāru

  1. kresiite teica:

    Iedzīvotāji, to gan nejūt, vienīgais, ko jūt cenu palielinājums!

    +1 0 -1 0

Latvijas Bankas prezidentam Rimšēvičam piemērots aizturētā statuss 

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs kriminālprocesa ietvaros ir piemērojis aizturētā statusu Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam.

Nedēļa Lietuvā. Valsti simtgadē sveic Baltijas reģiona valstu galvas

Uz Lietuvas Republikas simtgades svinīgo sagaidīšanu piektdien, 16.februārī, pulcējās tuvāko draudzīgo Eiropas valstu prezidenti. Par godu vēsturiskajam notikumam daudzās Lietuvas pilsētās skanēja baznīcu zvani.

BNN nedēļas apkopojums: Ašeradenam draud ar demisiju. Sprūda atbrīvošana pret pusmiljonu. ABLV Bank kukuļi

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Cīņa; Kritums; Nākotne; Jautājums; Apsūdzība; Komentārs.

LTV: KNAB veicis kratīšanu Latvijas Bankas prezidenta darbavietā un privātīpašumā

Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča darbavietā un privātīpašumā Langstiņos Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs piektdien, 16.februārī, veicis kratīšanu, liecina LTV Ziņu dienesta rīcībā esošā informācija.

Sprūds savācis rekordlielo drošības naudu un atbrīvots no apcietinājuma

Izspiešanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā apsūdzētajam bijušajam maksātnespējas administratoram Mārim Sprūdam izdevies divu dienu laikā savākt un iemaksāt pusmiljona eiro lielo drošības naudu, līdz ar to viņš tika atbrīvots no apcietinājuma un atstāja Rīgas Centrālcietumu.

Pērn iedzīvotāji Rimi nodevuši 13 tonnu izlietoto bateriju un mazās elektrotehnikas

Pagājušā gada laikā Rimi veikalos Latvijas iedzīvotāji pārstrādei nodevuši 13 tonnas izlietoto bateriju un mazās elektronikas, liecina Latvijas Zaļais punkts apkopotā informācija.

VARAM opozīcijas pusē; Ventspils domei jāpārskata daudzo komisiju nepieciešamība

Ventspils pilsētas domes opozīcijas deputāti šā gada sākumā vērsās ar iesniegumu atbildīgajā Vides un reģionālās attīstības ministrijā, lūdzot izvērtēt Ventspils pilsētas pašvaldības darbības likumību attiecībā uz komisiju un padomju izveidošanu un to locekļu iecelšanu. Kļuvis zināms, ka VARAM opozīcijas deputātu prasību atzinusi par pamatotu.

Eksperts: Eiropa neizbēgami sāk zaudēt savu pozīciju pasaulē

Eiropa neizbēgami sāk zaudēt savu pozīciju pasaulē kā liels ekonomikas centrs, Latvijas Universitātes forumu cikla Latvijas formula 2050. Attīstības scenāriji otrajā forumā Latvijas attīstības ārējie faktori teic LU asociētais profesors Daunis Auers.

BKUS nesteidz atbalstīt ideju par Ainažu pievienošanu slimnīcai

Lai varētu iesaistīt Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu bērnu psihoneiroloģiskās slimnīcas Ainaži pacientu veselības aprūpē, nepieciešami risinājumi vairākās jomās, pauž BKUS slimnīcas valdes locekle Zane Straume.

Skeletonists Martins Dukurs paliek bez Phjončhanas olimpisko spēļu medaļas

Planētas titulētākais skeletonists Martins Dukurs piektdien pieļāva rupjas kļūdas pēdējā braucienā un palika bez medaļas Phjončhanas olimpiskajās spēlēs, sacensības noslēdzot ceturtajā vietā, kamēr viņa brālis Tomass Dukurs ieņēma piekto vietu.

VID pērn ēdināšanas uzņēmumos konstatējis pārkāpumus 169 pārbaudēs

Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvalde pērn 212 ēdināšanas pakalpojumu uzņēmumiem veica 989 kontroles pasākumus, tajā skaitā tika veiktas 182 tematiskās pārbaudes 125 nodokļu maksātājiem.

Krievijas tūristi arvien biežāk izvēlas Sieviešu dienu svinēt Rīgā

Lai nodrošinātu ievērojami pieaugušo pieprasījumu autobusu biļetēm no Krievijas uz Latviju nedēļā, kad tiek svinēts 8.marts, autobusu pārvadātājs Lux Express nodrošinās papildreisus no Sanktpēterburgas uz Rīgu.

FKTK veiks papildizmeklēšanu ABLV Bank; bankai nav noteikti darbības ierobežojumi

Finanšu un kapitāla tirgus komisija dažu nedēļu laikā veiks papildizmeklēšanu ABLV Bank un atkarībā no tās rezultātiem pieņems lēmumus par banku, teic komisijas vadītājs Pēters Putniņš, vienlaikus informējot, ka komisija nav ABLV Bank noteikusi darbības ierobežojumus.

Microsoft ievieš jaunu programmu jaunuzņēmumu atbalstam

Microsoft atvēris jaunu atbalsta programmu jaunuzņēmumiem Microsoft for Startups, kas būs pieejama visā pasaulē, tostarp arī Latvijā.

Pētniece: Gadā varētu mantot valsts fondēto pensiju līdzekļus 6-7 milj. eiro apmērā

Ņemot vērā darbaspējīgā vecumā mirušo iedzīvotāju skaitu, šobrīd gadā viņu tuvinieki varētu mantot valsts fondēto pensiju līdzekļus sešu līdz septiņu miljonu eiro apmērā, intervijā Rīta panorāma teic Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte lektore, pētniece Līga Leitāne.

Atrod Igaunijas jūras ledus avārijas pēdējo upuri

Deviņas dienas pēc tam, kad Igaunijas dienvidrietumos, Baltijas jūras ledū ielūza mikroautobuss ar sešiem cilvēkiem, ir izdevies atrast pēdējā bojāgājušā līķi.

Jaunā partija Laiks Pārmaiņām Ventspilī dibina Kurzemes reģionālo nodaļu

Ventspilī ceturtdien, 15.februārī tika nodibināta politiskās partijas Laiks Pārmaiņām Kurzemes reģionālā nodaļa. Par tās vadītāju ievēlēja partijas valdes locekli Alīnu Rugini, BNN vēsta politiskais spēks.

Igaunijā vēlas vienkāršot iedzīvotāju ienākuma nodokli, ieviest 500 eiro neapliekamus ikmēneša ienākumus

Igaunijā būtu jāvienkāršo esošā iedzīvotāju ienākuma nodokļa iekasēšanas kārtība, uzskata divas Igaunijas valdības partijas un lielākais opozīcijas spēks, reformisti, tomēr domas dalās par to, kā saglabāt budžeta ieņēmumus esošajā līmenī. Opozīcijā strādājošā Reformu partija arī vēlas ieviest ienākumu apmēru, 6 000 eiro gadā, kas netiek aplikts ar nodokli un attiecas uz visiem pelnītājiem bez ierobežojuma.

Ievestā benzīna apmērs pērn sarucis par 8,8%

Latvijā ievestā motorbenzīna daudzums pagājušajā gadā samazinājies par 8,8% salīdzinājumā ar 2016.gadu, bet dīzeļdegviela ievesta par 6,1% mazāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pētījums: Kopējā laimes sajūta Latvijā rekordzema

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju jūtas laimīgi. Lai arī tas ir labs rādītājs, tomēr joprojām novērojams vispārējās laimes sajūtas kritums, liecina mobilo sakaru operatora Amigo un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS ceturtā Latvijas iedzīvotāju laimes mērījuma Amigo laimes indekss rezultāti.

Sārts: Tuvojoties vēlēšanām, bažas saistītas ar tālāku varas un tautas atdalīšanos

Saistībā ar rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām lielākās bažas ir par tālāku varas un tautas atdalīšanos, un uzticības līmeni starp šiem diviem elementiem, raidījumā 900 sekundes norāda NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.

Kases aparātu lietotājus aicina neuzķerties uz provokācijām

Saistībā ar CHD zīmola kases aparātiem publiskajā telpā sāk parādīties maldinoša informācija, kas uzņēmējos rada nepamatotu satraukumu. Visticamāk, tā tiek izplatīta apzināti, lai kāds savās biznesa interesēs izdarītu spiedienu uz Valsts ieņēmumu dienestu, BNN skaidro dienestā.

Instagram pakļaujas Krievijas interneta cenzora prasībām

Krievijas prezidenta vēlēšanu gaisotnē sociālais tīkls Instagram izpildījis Krievijas interneta cenzūras iestādes prasību un valsts teritorijā ir liedzis piekļuvi ierakstiem, kas saistīti ar pārmetumiem augsta līmeņa korupcijā, ko paudis krievu opozicionārs Aleksejs Navaļnijs.

Delna aicina nekavējoties izmeklēt apgalvojumus par bankas ABLV iesaisti naudas atmazgāšanā

Amerikas Savieno Valstu Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas ierosinājums piemērot sankcijas bankai ABLV par iesaistīšanos naudas atmazgāšanā un amatpersonu kukuļošanā nav pārsteigums un signalizē par akūtu nepieciešamību turpināt pilnveidot izmeklējošo un uzraugošo iestāžu spējas novērst naudas atmazgāšanu caur Latviju, uzskata Biedrība Sabiedrība par atklātību - Delna.