bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 22.06.2018 | Vārda dienas: Ludmila, Laimdots, Laimiņš
LatviaLatvija

Prognoze: Latvijas ekonomikas izaugsme šogad paātrināsies līdz pat 3,7%

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Uzsākot 2018.gada budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) atjaunojusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2017.-2020.gadam. Atbilstoši jaunajām prognozēm, Latvijas ekonomikas izaugsme šogad paātrināsies līdz pat 3,7%, bet 2018.gadā būs 3,4% līmenī.

Salīdzinot ar iepriekšējām prognozēm, kas bija pamatā Latvijas Stabilitātes programmas 2017.-2020.gadam sagatavošanai, iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognoze 2017.gadam ir paaugstināta par 0,5 procentpunktiem un 2018.gadam – par 0,1 procentpunktu.

FM pārstāvji skaidro, ka prognožu paaugstināšana saistīta ar spēcīgāku pasaules un Eiropas ekonomikas izaugsmi, kas stimulē Latvijas preču un pakalpojumu eksporta attīstību, ģeopolitiskās situācijas stabilizēšanos, kā arī ar straujāku Eiropas Savienības fondu līdzekļu ieplūdi, kas nodrošinājusi spēcīgāku investīciju aktivitātes atjaunošanos un būvniecības nozares kāpumu.

Savukārt atšķirībā no dažiem pēdējiem gadiem, kad ekonomikas izaugsmi balstīja galvenokārt privātais patēriņš, nākamajos gados arvien lielāka loma būs eksportam un investīcijām pamatkapitālā. Sagaidāms, ka Latvijas preču un pakalpojumu eksports 2017. un 2018.gadā palielināsies attiecīgi par 6,1% un 3,7%, bet investīciju pieaugums sasniegs 11,4% un 8,4%. Tajā pašā laikā privātā patēriņa nozīme ekonomikas izaugsmē nedaudz mazināsies, taču arī patēriņa pieauguma tempi saglabāsies salīdzinoši spēcīgi, veidojot 4,8% 2017.gadā un 3,1% 2018.gadā, prognozē eksperti.

Turklāt līdz ar naftas un citu izejvielu preču cenu pieaugumu pasaules tirgū, kā arī ņemot vērā plānotos akcīzes nodokļu paaugstinājumus, no 2017.gada Latvijā būs atsācies patēriņa cenu pieaugums, un gada vidējā inflācija 2017. un 2018.gadā būs 2,8% līmenī, pēc tam nākamajos divos gados pakāpeniski pazeminoties līdz 2,1% 2020.gadā.

Ekonomikas izaugsmei paātrinoties, gaidāms arī nedaudz straujāks bezdarba kritums, 2017.gadā bezdarba līmenim samazinoties līdz 8,9% un 2018.gadā – līdz 8,2% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Tas ir attiecīgi par 0,5 un 0,7 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējās FM prognozēs.

Savukārt nodarbināto iedzīvotāju skaits vidējā termiņā saglabāsies stabils un strādājošo skaita pieaugumu ierobežos darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās. Līdz ar straujāku ekonomikas izaugsmi straujāks kļūs arī darba samaksas pieaugums, ko ietekmēs arī sarūkošie darbaspēka resursi.

Pēc FM prognozēm, mēneša vidējā bruto darba samaksa 2017.gadā palielināsies par 6,5% līdz 915 eiro, un 2018.gadā – par 6,0% līdz 970 eiro. Prognozētais darba samaksas pieaugums gan 2017.gadam, gan 2018.gadam ir par vienu procentpunktu augstāks nekā iepriekšējās prognozēs.

Izstrādājot makroekonomisko rādītāju prognozes 2018.gada budžetam, FM izvērtēja iekšējās un ārējās vides riskus, kuriem īstenojoties, ekonomikas izaugsme var izrādīties straujāka vai lēnāka, nekā paredz pamata prognoze. Pozitīvie riski ir saistīti ar straujāku kreditēšanas pieaugumu Latvijā, kā arī straujāku investīciju attīstību, balstoties uz uzņēmumu pašu resursiem. Pozitīvie riski ietver arī straujāku, nekā prognozēts, izaugsmi Latvijas galvenajās ārējās tirdzniecības partnervalstīs un aktīvāku starptautiskās tirdzniecības attīstību.

Negatīvie riski savukārt īstermiņā ir mazāk izteikti nekā pozitīvie, tomēr to piepildīšanās var būtiski ietekmēt Latvijas ekonomikas attīstību vidējā termiņā. Negatīvie riski ir saistīti ar ģeopolitisko nenoteiktību, ilgstoši zemo investīciju līmeni Latvijā un lēnāku nekā plānots ES fondu līdzekļu plūsmu, kā arī produktivitātes pieaugumam neatbilstošu darba samaksas kāpumu, BNN vēsta ministrijā.

Izstrādājot vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības scenāriju, FM informē, ka ir konsultējusies ar Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas ekspertiem. Atjaunotās makroekonomisko rādītāju prognozes ir apstiprinājusi Fiskālās disciplīnas padome, un tās ir saskaņotas ar Latvijas Banku un Ekonomikas ministriju.

Tāpat FM ziņojumā teikts, ka aktualizētās vispārējās valdības budžeta bilances prognozes 2017.gadam sagatavošanā ir ņemtas vērā atjaunotās nodokļu ieņēmumu prognozes, valsts pamatbudžeta septiņu mēnešu aktualizētais izdevumu plāns, valsts speciālā budžeta aktualizētā prognoze, kā arī pašvaldību un atvasināto publisko personu budžetu izpildes tendences šā gada pirmajā pusē.

Jāatzīmē, ka vispārējās valdības budžeta izpildi ietekmē iekasētie nodokļu ieņēmumi, tālākais izdevumu pieaugums valsts speciālajā budžetā un ES fondu finansējuma apguve, īpaši pašvaldību budžetos turpmākajos šī gada mēnešos.

2017.gadā vispārējās valdības budžeta deficīts tiek prognozēts 0,4% no IKP, kas ir par 0,4 procentpunktiem zemāks, salīdzinot ar Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam novērtēto deficīta līmeni, un par 0,7 procentpunktiem zemāks kā likumā Par valsts budžetu 2017.gadam apstiprinātais deficīta līmenis. 2017.gadā bilanci pamatā uzlabo lielāki valsts budžeta nodokļu ieņēmumi (0,3% no IKP), lielāki valsts budžeta pašu ieņēmumi un nenodokļu ieņēmumi (0,1% no IKP), kā arī zemākas iemaksas ES budžetā (0,2% no IKP).

Tiek prognozēts, ka vidējā termiņā (2018.-2020.gadā) ievērojami pieaugs valsts speciālā budžeta izdevumi pensiju un pabalstu izmaksu nodrošināšanai. Sākot ar 2018.gada 1.janvāri tiks veikta vecuma pensiju pārskatīšana atkarībā no personas apdrošināšanas stāža. Tāpat palielinoties slimības pabalsta saņēmēju vidējam vecumam, vidējā termiņā būs vērojams slimības pabalsta saņēmēju skaita pieaugums, kas veicinās speciālā budžeta izdevumu pieaugumu slimības pabalstu izmaksām.

Vidēja termiņa vispārējās valdības budžeta bilances prognozēs tiek plānots papildu finansējums prioritārajām nozarēm. Veselības reformas finansēšanai ir paredzēti finanšu līdzekļi, izmantojot pieejamās deficīta atkāpes 2017.-2019.gadā, paredzot, ka 2018.gadā papildu finansējums ir 113,4 miljoni eiro un 2019.gadā 149,9 miljoni eiro.

Vienlaikus veselības finansēšanai tiks novirzīti ieņēmumi no VSAOI likmes paaugstināšanas par 1 procentpunktu, kas attiecīgi 2018.gadā ir 85,3 miljoni eiro, 2019.gadā 99,6 miljoni eiro un 2020.gadā 105,5 miljoni eiro.

FM ziņojumā atzīmēts arī tas, ka vispārējās valdības budžeta bilances prognozēs pie nemainīgas valdības politikas šobrīd ir iekļauti izdevumi arī aizsardzības nozarei, nodrošinot, ka sākot ar 2018.gadu un turpmākajos gados  aizsardzības finansējums ir 2% apmērā no IKP.

Ņemot vērā pieejamās deficīta atkāpes reformām, ir noteikti fiskālie mērķi turpmākajiem trīs gadiem. Vispārējās valdības strukturālā budžeta deficīta mērķis 2018.gadā ir noteikts 1,2% no IKP, 2019.gadā 0,6% no IKP un 2020.gadā 0,4% no IKP. Attiecīgi turpmākajos trīs gados, izejot no strukturālās budžeta bilances mērķiem, scenārijs pie nemainīgas politikas paredz vispārējās valdības budžeta deficītu 2018.gadā 1,0% no IKP, 2019.gadā 0,9% no IKP, bet 2020.gadā tiek prognozēts budžeta pārpalikums 0,4% no IKP.

Ref: 225.000.103.1650


Pievienot komentāru

  1. kresiite teica:

    Iedzīvotāji, to gan nejūt, vienīgais, ko jūt cenu palielinājums!

Saeima ļauj KNAB uzsākt zaļzemnieka Kļaviņa mājas un auto kratīšanu

Saeimas deputāti deva atļauju uzsākt kratīšanu Zaļo un zemnieku savienības deputāta Askolda Kļaviņa deklarētajā dzīvesvietā un automašīnā.

Lietuvas asins plazmas korupcijas skandāls aizsniedzas līdz Latvijas veselības ministrei

Bijusī Lietuvas Nacionālā Asins centra vadītāja Joana Bikulčiene, kuru tur aizdomās par korupciju un neatļautu shēmu organizēšanu asins plazmas savākšanas jomā, šonedēļ saņēmusi sliktas vēstis no Latvijas, kur Lietuvas Īpašās izmeklēšanas dienests nopratinājis Latvijas veselības ministri Andu Čakšu.

Maršruts nedēļas nogalei: līgošana visā Latvijā

Nevienam nav noslēpums, ka šajā nedēļas nogalē visā Latvijā tiks sagaidīti Jāņi. Ja nu kādam vēl nav grandiozu plānu, kā pavadīt vienu no gada īsākajām naktīm, tad ir vērts ielūkoties BNN sagatavotajā maršrutā, kurš aizvedīs uz kādu zaļumballi visā Latvijā.

Protestētāji sadzirdēti – priekšlikums liegt nedzemdējušām sievietēm ziedot olšūnas noraidīts

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, atteicās no iepriekš atbalstītā nosacījuma, ka dzimumšūnas var ziedot tikai tās sievietes, kuras ir dzemdējušas. Tāpat kā līdz šim, par dzimumšūnu donoru varēs būt veseli cilvēki - vīrieši vecumā no 18 līdz 45 gadiem un sievietes vecumā no 18 līdz 35 gadiem. 

Atbalsta grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā

Saeimas deputāti ceturtdien, 21.jūnijā, galīgajā lasījumā kā steidzamus atbalstīja grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, kas pilnveido ar sankciju režīmiem saistīto regulējumu, lai efektīvi varētu piemērot un izpildīt nacionālās un starptautiskās sankcijas.

Mazinās administratīvo slogu ārvalstu studentiem un pētniekiem

Atvieglos administratīvo slogu ārvalstu studentiem un pētniekiem, kā arī viņus uzņemošajām izglītības un pētniecības iestādēm. To nosaka Saeimas trešajā lasījumā pieņemtie grozījumi Imigrācijas likumā.

Par tālruņa izmantošanu pie stūres piemēros naudas sodu līdz 100 eiro

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, trešajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas palielina administratīvo atbildību par atsevišķiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem.

Atbalsta Fizisko personu datu apstrādes likuma projektu

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, galīgajā lasījumā atbalstījusi Fizisko personu datu apstrādes likuma projektu. Grozījumi nosaka nacionālo regulējumu, lai sekmētu Eiropas Savienības Vispārīgās datu aizsardzības regulas piemērošanu.

Jaunzēlandes premjerministrei piedzimst meitiņa

Jaunzēlandiešu politiķe Džesinda Ārderna kļuvusi pār māti, atrodoties premjerministres amatā, kas tālajā Okeānijas valstī ir augstākā pozīcija pēc Jaunzēlandes formālās vadītājas, Lielbritānijas karalienes Elizabetes II. Sociāldemokrātiski un progresīvi noskaņotā politiķe gan nav pirmā premjerministre, kura dzemdējusi, būdama tik augstā amatā.

Ašeradens iztur neuzticības balsojumu

Saeima noraida opozīcijas deputātu pieprasījumu par ekonomikas ministra Arvila Ašeradena demisiju.

No aprobežojumiem atbrīvo valsts un pašvaldību zemes

Līdz ar izmaiņu stāšanos spēkā no iepriekš noteiktajiem aprobežojumiem tiks atbrīvotas zemes, kas valsts un pašvaldības īpašumā nonākušas valsts un pašvaldības funkciju īstenošanai.

Saeima par Latvijas Bankas padomes locekli apstiprina Mārtiņu Kazāku

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, par Latvijas Bankas padomes locekli apstiprinājusi Mārtiņu Kazāku, ziņo Saeimas Preses dienests.

Pāvesta vizītes laikā Latvijā būs brīvdiena

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likumu, kas paredz noteikt par brīvdienu 24.septembri, kad Latviju apmeklēs pāvests Francisks.

Ungārija par palīdzību migrantiem paredz cietumsodu

Ungārijas Nacionālā Asambleja pieņēmusi tiesību aktu kopumu, kas paredz valstī ieviest cietumsodu par palīdzības sniegšanu nelegāliem imigrantiem un tiesības valstij atteikties no ārvalstu iedzīvotāju uzņemšanas.

Saeima atbalsta likumprojektu Likteņdārza attīstībai

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, trešajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja jauna likuma projektu Likteņdārza attīstībai, kas paredz nostiprināt zemes piederību Latvijas valstij.

Latvijā IKT speciālistu skaits ir krietni zem Eiropas Savienības vidējā līmeņa

Latvijā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju speciālistu skaits veido vien 2,2% no visiem strādājošajiem, kas ir ievērojami zem Eiropas Savienības vidējā līmeņa jeb 3,7%. No visām ES dalībvalstīm vēl mazāk nekā Latvijā IKT speciālistu ir tikai Rumānijā un Grieķijā.

Čakša apgalvo, ka Lietuvas izmeklētājus pamatā informējusi par Latvijas pieredzi

Latvijas veselības ministre Anda Čakša Lietuvas dienestus, kuri sākuši lietu par iespējamu korupciju Nacionālajā asins centrā, pamatā informējusi par Latvijas pieredzi un regulējumu asins plazmas savākšanā.

Igaunijā vēlas ražot mīnas un granātas

Igaunijas parlaments jūnijā pieņēmis jaunus noteikumus par militāro ieroču un munīcijas ražošanu valstī, kas papumidinājis igauņu uzņēmumu Eesti Arsenal nākt klajā ar ieceri būvēt rūpnīcu, kur tiktu ražotas mīnas, granātas un citas kara sprāgstvielas.

LLKC: Ražas dārzkopībā – cerības un realitāte

Nepietiekams agro dārzeņu, tostarp – jauno kartupeļu klāsts, kā arī ievērojami zemākas ražas visu uzglabājamo dārzeņu un augļu kategorijā, – tā situāciju pēc ilgstošā sausuma novērtē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils.

Saskaņa vērsīsies Satversmes tiesā, lai nepieļautu pāreju uz mācībām latviešu valodā

«Kāpēc reforma ir nerealizējama? Tādēļ, ka skolas nav gatavas kardinālām izmaiņām vienlaicīgi ar desmitiem citu reformu, kas satricinājušas visu vispārējās izglītības sistēmu valstī. Reformas ieviešana neizbēgami samazinās izglītības kvalitāti, ko mēs arī pierādīsim Satversmes tiesā.»

Laikapstākļu dēļ pieaug sausās zāles ugunsgrēku skaits

Laika posmā no 20.jūnija plkst. 6.30 līdz 21.jūnija plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma 102 izsaukumus – 63 uz ugunsgrēku dzēšanu un 25 uz glābšanas darbiem, bet 14 no izsaukumiem bija maldinājumi.

Uz eksāmenu laiku valstī izslēdz internetu – Alžīrijas pieeja

Lai nepieļautu špikošanu un krāpšanos vidusskolas eksāmenu laikā, Ziemeļāfrikas valsts Alžīrija ir nolēmusi izslēgt internetu visā tās teritorijā.

Kaimiņš un Tamužs nav atzīti par aizdomās turētajiem; visticamāk, Kaimiņu šodien atbrīvos

Kriminālprocesā par iespējamu nelikumīgu partijas KPV LV finansēšanu aizturētais Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš un uzņēmējs Viesturs Tamužs patlaban vēl nav atzīti par aizdomās turētajiem un abi atrodas policijas izolatorā, lai gan, visticamāk, Kaimiņu šodien atbrīvos.

Spirta ražošana Latvijā četros mēnešos samazinājusies par 13,4%

Latvijā saražotā spirta apmērs šogad pirmajos četros mēnešos samazinājies par 13,4%, liecina Valsts ieņēmumu dienesta apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Rinkēvičs: Latvija atbalstīs Ukrainas vēlmi veidot ciešākas attiecības ar ES

«Latvija turpinās atbalstīt Ukrainas vēlmi veidot ciešākas attiecības ar Eiropas Savienību,» uzsver Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Jaunākie komentāri