bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 21.01.2017 | Vārda dienas: Agne, Agnese, Agnija
LatviaLatvija

Prokuratūra pārbauda Juraša «kukuļa lietu»

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: Zane Bitere / LETA

Saistībā ar pirms trīs nedēļām žurnālā «Ir» publicēto informāciju par vienu miljonu eiro liela kukuļa piedāvājumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Operatīvo izstrāžu daļas vadītājam Jurim Jurašam, prokuratūrā tiek veikta pārbaude, ceturtdien vēsta žurnāls «Ir».

Kā norāda žurnāls, uz Juraša paziņojumu, ka viņam pērn piedāvāts kukulis un KNAB vadība šo informāciju ignorējusi, tiesībsargājošās iestādes līdz šim reaģējušas miegaini. Jurašs pats nav aicināts ne uz vienu iestādi sniegt paskaidrojumu par notikušā apstākļiem, kas met ēnu uz KNAB un tā priekšnieku Jaroslavu Streļčenoku. Tāpēc 25.jūlijā Jurašs pats uzrakstījis iesniegumu prokuratūrai par iespējamu KNAB vadības vēršanos pret viņu ar nolūku slēpt savu bezdarbību.

Virsprokurors Ingemārs Masaļskis žurnālam apstiprināja, ka prokuratūra pārbaudīs dažādus iesniegumus saistībā ar šo lietu, tajā skaitā arī Juraša iesniegumā minēto. «Pārbaude ir sākta, un pārbaudes ietvaros viss tiks izvērtēts,» teica Masaļskis.

Žurnāls arī atklāj, ka Latvijas dzelzceļa vadības kukuļošanas lieta, kurā kukulis piedāvāts Jurašam, nav vienīgā pēdējo gadu laikā, kurā KNAB darbinieki informējuši vadību par kukuļa piedāvāšanu vai nodomiem to darīt, bet reakcijas nav bijis. «Vēl divi manas struktūrvienības darbinieki ir informējuši par iespējami plānotu koruptīvu noziedzīgu nodarījumu, un šie signāli atstāti bez jebkādas vērības. Vismaz neviens no šiem darbiniekiem par to nav informēts,» stāsta Jurašs.

«Ir» tikās ar vienu no šiem KNAB darbiniekiem, pēc kura lūguma nemin viņa vārdu publiski.«Personīgi arī es šādu ziņojumu esmu sniedzis biroja vadībai,» KNAB darbinieks stāsta par situāciju pirms aptuveni diviem gadiem.«Es noskaidroju pierādījumu avotus par vienas personas iespējamiem plāniem kukuļot KNAB amatpersonu. Nekavējoties par šīm ziņām sastādīju rakstveida dokumentu, adresētu biroja vadībai, bet nekāda reakcija uz to nav sekojusi,» stāsta KNAB darbinieks. KNAB Iekšējās drošības birojs neesot izrādījis nekādu interesi, tāpēc darbinieks pats bijis spiests «veikt neformālus pasākumus, lai vismaz tas [kukuļdošanas mēģinājums] nenotiktu». Šis KNAB darbinieks, līdzīgi kā Jurašs, gatavs detalizētu informāciju par notikušo atklāt prokuratūrai.

KNAB uz jautājumiem par šiem gadījumiem nesniedz atbildes pēc būtības un atteica «Ir» interviju ar Streļčenoku, kurš šonedēļ atgriezies no atvaļinājuma. KNAB priekšnieka vietniece Ilze Jurča sacīja: «KNAB viss notiek tā, kā prasa likums. Kā šāda rakstura informācija ir jāvērtē, tā arī tiek vērtēta, un, ja kādai personai ir šaubas par iestādes vadītāja iespējamo bezdarbību, šī persona nevis medijos gari un plaši izvērš diskusiju par iespējamo faktu slēpšanu, bet taisnā ceļā dodas pie uzraugošās institūcijas – pie prokurora.»

Lai gan likums aizliedz piešķirt valsts noslēpuma statusu un ierobežot pieejamību informācijai par korupciju un amatpersonu nelikumīgu rīcību, Jurašs pieļauj – KNAB mēģinās viņa atklātību izmantot, lai atņemtu speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu un apgrūtinātu turpmākas iespējas atrast darbu. Bez viņa piekrišanas viņam pašlaik esot atņemti visi klasificētie dokumenti, datortehnika. «Šobrīd izmisīgi tiek mēģināts atrast vismaz formāli kaut ko, lai man radītu nelabvēlīgas sekas. Tā ir vistīrākajā veidā atriebība, to var salīdzināt ar dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, jo esmu norādījis uz iestādes vadības bezdarbību,» komentē Jurašs, kura pēdējā darba diena KNAB būs 14.augustā.

Jau vēstīts, ka jūlija vidū saistībā ar formālu biroja restrukturizāciju Jurašs saņēma darba uzteikumu KNAB un intervijā «Ir» atklāja, ka pērn oktobrī viņam piedāvāts miljonu eiro liels kukulis, lai tobrīd izmeklēšanā esošā Latvijas dzelzceļa vadības lieta no kukuļdošanas gadījuma pārvērstos par tirgošanos ar ietekmi, par ko paredzēts daudz maigāks sods. Par kukuļa piedāvājumu viņš oficiāli informējis Streļčenoku, bet nekāda rīcība, cik viņam zināms, nav sekojusi.

KNAB pērn augustā īstenoja vērienīgu operāciju, aizturot Latvijas dzelzceļa šefu Uģi Magoni, kurš automašīnā atgriezās no Igaunijas ar gandrīz pusmiljonu eiro skaidrā naudā. Magoni tur aizdomās par kukuļa pieņemšanu no igauņu uzņēmēja Oļega Osinovska saistībā ar dīzeļlokomotīvju iepirkumu LDz meitasuzņēmumā. Jūlijā prokuratūra sāka Magoņa un Osinovska kriminālvajāšanu.

Ref:103.000.103.200136


Pievienot komentāru

Valsts policijas inspektors 1,61 promiļu reibumā izraisīja ceļu satiksmes negadījumu

Valsts policijas Speciālo uzdevumu nodaļas inspektors trešdien, 17.janvārī, 1.61 promiļu reibumā izraisījis ceļu satiksmes negadījumu, notikumu vietu policists pameta ar kājām, vēsta valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica.

E-veselības funkcionalitātes pārbaudē konstatē virkni nepilnību

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pārbaudot Nacionālā veselības dienesta īstenotā e-veselības projekta funkcionalitāti, atklājusi virkni nepilnību. Pārbaudes rezultātā sniegtas vairāk nekā 20 rekomendācijas sistēmas ērtuma un lietojamības pilnveidošanai.

Nozare: Reklāma pozitīvi ietekmē visas Eiropas Savienības ekonomiku

Katram reklāmā ieguldītajam eiro ir septiņkārtīga ietekme uz valsts iekšzemes kopproduktu. Tātad - katrs ieguldītais eiro atnes septiņus eiro valsts IKP, uzsver Latvijas Reklāmas asociācija, norādot, ka reklāmas nozare veicina nodarbinātību un inovāciju visā Eiropas Savienībā.

VP: No ES fondiem Latvijā centušies izkrāpt vairāk nekā 20 miljonus

Aizvadītajā gadā par Eiropas Savienības fondu līdzekļu neatbilstošu izlietošanu kopumā uzsākusi 18 kriminālprocesus un novērsusi līdzekļu izkrāpšanu vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā, vēsta Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins.

Noraida Ventspils vicemēra prasību pret pensionāru par aizskarošiem izteikumiem

Augstākā tiesa pērn nogalē lēmusi, ka pensionāram Ivaram Jansonam nebūs jāmaksā Ventspils domes priekšsēdētāja vietniekam Jānim Vītoliņam kompensācija par godu un cieņu aizskarošiem izteikumiem, ziņo portāls Pietiek.com. Šis lēmums nav pārsūdzams.

CSP: Vairāk nekā puse uzņemto studentu mācās par personīgajiem līdzekļiem

Latvijas augstākās izglītības iestādēs 2016./2017. akadēmiskajā gadā studē 82,9 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Informācija autovadītājiem par dalītās atbildības negadījumiem

«Nosakot ceļu satiksmes negadījumā atbildīgo personu atbildības pakāpi, tiek ņemta vērā bīstamība, kas radīta, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus,» skaidro Ergo Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis.

Igaunijai šogad prognozē lēnāku – 2,2% - izaugsmi

Igaunijas tautsaimniecības izaugsme 2017.gadā būs lēnāka nekā gaidīts iepriekš, tā samazinot savu iepriekšējo Igaunijas ekonomikas prognozi šim gadam par 0,2% līdz 2,2%, pavēstījuši Swedbank ekonomisti.

Saeimas rudens sesijā administratīvi sodīti seši deputāti

Parlamenta rudens sesijā administratīvi tikuši sodīti seši Saeimas deputāti, liecina parlamentam sniegtā informācija.

Latvijai un Lietuvai sadarbojoties, pārtrauc divu noziedzīgu grupējumu darbību

Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde apturējusi divas organizētas personu grupas, kuras laikā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30.novembrim nodarīja ievērojamus zaudējumus valsts budžetam, īstenojot pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmas.

Igaunijā vienojas likvidēt izdienas pensijas, virzīt pensiju reformēšanu

Igaunijas valdība nolēmusi likvidēt izdienas pensijas un turpināt virzīt ieceri par krasām pensiju sistēmas reformām, tostarp pensionēšanās vecuma piesaistīšanu vidējam statistiskam mūža ilgumam.

Ķīnas tautsaimniecība pērn augusi par 6,7%

Pasaulē otrā lielākā ekonomika 2016.gadā piedzīvojusi 6,7% izaugsmi, liecina Ķīnas oficiālie dati, kas rāda, ka pieaugums bijis lēnāks par 6,9% tempu, kāds tas bijis 2015.gadā, un lēnākais kopš 1990.gada.

KNAB veic pārbaudi par Jakrina apstiprināšanu Rīgas satiksmes valdē

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbaudīs, vai ar Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāja Emīla Jakrina apstiprināšanu SIA Rīgas satiksme valdes locekļa amatā nav pārkāpts labas pārvaldības princips un saskatāms amatpersonas interešu konflikts.

Itālijā meklē izdzīvojušos viesnīcā, kurai uzgāzusies lavīna

Itālijā šonedēļ notikušas virkne zemestrīču, kas izraisījušas arī lavīnu kalnos Abruco reģionā. Tā uzgāzusies uz viesnīcas ēkas, kur bojā gājuši divi cilvēki un zem gruvešiem un sniega atrodas vēl vairāk kā divdesmit.

Arī brīvdienās atkusnis mīsies ar salu; autovadītājiem jāuzmanās

Tuvākajās dienās laika apstākļi būs nepastāvīgi - gaidāmas gan mākoņainas debesis ar nelieliem nokrišņiem, gan debesu skaidrošanās un saules stari, ziņo Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Lietuva ar 14 apdraudējumu sarakstu papildina «Valsts Drošības stratēģiju»

Lietuvas Seims lielā vienprātībā šonedēļ pieņēmis papildināto «Valsts Drošības stratēģiju», kur uzskaitīti 14 būtiski iespējama apdraudējuma cēloņi un riska faktori. Drošības eksperts savukārt vērtē dokumenta saturs ir kā «kišmiš ar rozīnēm».

Tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošana

Norvēģu kompānija Orkla Confectionery & Snacks Latvija tuvākajā laikā ieguldīs daudzmiljonu eiro investīcijas jaunas un multifunkcionālas ražotnes būvniecībā Latvijā, uz kuru trīs gadu laikā tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošanas.

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu, ceturtdien, 19.janvārī, par kopīgu pieteikumu paziņoja abu pušu pārstāvji.

Loģistikas nozares padome vērtē 16+1 samita rezultātus

Eksperti lēš, ka loģistikas uzņēmumam konteinerkravas turpmāk varētu sniegt būtisku pienesumu nozarei, līdz ar to LDz Loģistika turpinot strādāt pie nākamā konteinervilciena organizēšanas no Ķīnas, kā arī sadarbības plāniem Baltkrievijas un Ķīnas industriālā parka Lielais akmens konteksta, BNN informē Satiksmes ministrijas pārstāve Ilze Greiškalna.

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauguši par 7,6%

2015.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2014.gadu, pieauga par 7,6%, sasniedzot 417 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina CSP veiktās aptaujas dati.

Atbalsta grozījumus, lai nebūtu jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi

Lai ierakstītu zemesgrāmatā valsts robežas joslas zemes vienības, vairs nebūs nepieciešams sagatavot zemes robežu plānu. Tas ļaušot būtiski ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, jo nebūs jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi, vēsta Saeimas Preses dienests.

Vācija prasa skaidru ASV dienaskārtību, sola palielināt aizsardzības tēriņus

Vācija solījusi palielināt aizsardzības tēriņus pēc tam, kad saskārusies ar jaunievēlētā Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa kritiku par NATO tēriņu sliekšņa neizpildi.

Pēc atkārtotiem kāpumiem piena cena Igaunijā sasniegusi 55 centus litrā

Igaunijā pēc ilgstoši zemām piena iepirkuma cenām, kādas tās bijušas arī Latvijā, nu divreiz novērota piena cenas paaugstināšanās, kas liecina arī par godīgākām piena iepirkuma cenām.

KP uzraugiem bažas par Latvijas Gāzes līguma noteikumiem

Konkurences padomei bažas AS Latvijas Gāze rīcību dabasgāzes tirgus atvēršanas gaidās. Ministru kabineta komitejas sēdei 23.janvārī Ekonomikas ministrija pieteikusi Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumu projektu.

LZA: Augstskolu reģionālās filiāles vajadzīgas, ja spēj ražot izglītotus speciālistus

Augstskolu reģionālajām filiālēm noteikti ir jēga, jo tās spēj ražot izglītotus speciālistus reģionu darba tirgus vajadzībām, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis.