bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 20.01.2018 | Vārda dienas: Aļģirds, Orests, Oļģerts, Alģis
LatviaLatvija

Pūce: Augulis vēlas kompensēt savu neizdarību, «iegrābjoties» pensiju fondā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN- NEWS.RU

Latvijas attīstībai valdes priekšsēdētājs Juris Pūce

Šonedēļ izskanējusī satiksmes ministra Ulda Auguļa ideja par pensiju fonda novirzīšanu ceļu tīkla sakārtošanai ir nepamatota un absurda, savu viedokli pauž partija Latvijas attīstībai.

«Satiksmes ministrs, kurš tieši atbildīgs par finansējuma modeli valsts autoceļu uzturēšanai un atjaunošanai, nepieteica nevienu ilgtspējīgu šis nozares attīstības modeli, kad tika sagatavots 2017.gada budžets,» skaidro partijas Latvijas attīstībai vadītājs Juris Pūce.

Viņš norāda, ka satiksmes ministrs ir parūpējies, lai ar šo gadu pieaugtu nodokļi par auto, nepanākot nekādu uzlabojumu ceļu nozares finansēšanai. Arī ceļu būvei Eiropas Savienības fondu naudas izlietojums saplānots tā, lai divu nākamo gadu laikā tas izbeigtos. «Augulis nav darījis neko, lai šo situāciju mainītu.»

Jau ziņots, ka Augulis trešdien, 8.martā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma teica, ka autoceļu sakārtošanai varētu novirzīt pensiju fondu naudu. Augulis norādīja, ka tas būtu viens no risinājumiem, kur rast naudu ceļu sakārtošanai, taču tad būtu jābūt pilnīgi drošiem par to, ka otrā līmeņa pensiju fona ienesīgums nesamazināsies.

Augulis to skaidroja, ka pēdējo 25 gadu laikā autoceļu remontu deficīts ir uzkrājies četru miljardu eiro apmērā. «Šādu finansējumu valsts budžets nevar atļauties, jo tā būtu puse no visiem valsts gada izdevumiem.»

Savukārt Pūce uzsver, ka  Auguļa pārstāvētās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) programmā vairākas vēlēšanas pēc kārtas runāts par Valsts Autoceļu fonda atjaunošu. Par spīti tam Augulis nav veicis nepieciešamās darbības, lai šāds modelis tiktu iedibināts.

«Tagad ministrs nācis klajā ar ierosinājumu nolaupīt visiem Latvijas strādājošajiem daļu viņu ietaupījumu, lai kompensētu savu neizdarību,» skaidro Pūce, norādot, ka otrajā pensiju līmenī iemaksātā nauda ir konkrēta iedzīvotāja personisks īpašums. «Pensiju fondu līdzekļi plašākā apjomā būtu jāiegulda Latvijas ekonomikā, iespējams, arī infrastruktūras projektos, bet tikai tad, ja tas nes labu peļņu Latvijas strādājošajiem, kuru personisko naudu ieguldīs šajos projektos,» turpina Pūce.

Partija Latvijas attīstībai aicina satiksmes ministru piedāvāt jēgpilnu valsts autoceļu finansēšanas modeli, piemēram, atgriežoties pie idejas par degvielas akcīzes nodokļu ienākumu tiešu uzkrāšanu atsevišķā Valsts Autoceļu fondā.

Arī banku analītiķi komentējot Auguļa piedāvājumu norādīja, ka pensiju fondi nav naudas avots, no kura var pagrābties visām iespējamām vajadzībām.

Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks aģentūrai LETA sacīja, ja tiek veidoti investīciju projekti ceļu fonda attīstībai, kuros pensiju fondi var ieguldīt tajos iemaksātos līdzekļus, tad šāda iniciatīva noteikti ir apsverama, bet šādām investīcijām, protams, ir jābūt brīvprātīgām un ar atbilstošas peļņas iespējām. «Piespiedu veidā daļu no iemaksām pensiju fondos novirzīt šādām vajadzībām gan nav pieļaujams. Pensiju fondu nauda ir tās iemaksātāju personiskais īpašums un tāpēc ir neaizskarams,» uzsvēra Kazāks.

Tāpat viņš atzīmēja, ka, piemēram, Polijā pirms pāris gadiem daļu pensiju fonda līdzekļu pēc būtības konfiscēja, kas noteikti nav pieļaujams, jo ne tikai mazina uzticību pensiju sistēmai, tajā skaitā palielina arī ēnu ekonomiku, bet, visticamāk, samazina arī nākotnes pensijas.

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norādīja, ka ministra piedāvājums raksturo pašreizējo politiku, kas nav saistāms ar kādu no konkrētiem politiķiem vai nozari, bet drīzāk ar sistēmu kopumā. «Tas ir vērojams gan veselības, gan arī citās jomās. Respektīvi, tiek meklēti un piedāvāti vieglākie īstermiņa risinājumi problēmām, kuras ilgtermiņā tikai padziļināsies,» viņš sacīja.

Gašpuitis arī norādīja, ka iedzīvotāju skaita sarukums ir viens no iemesliem, kas liek pastiprināti veikt strukturālās pārmaiņas, kas visupirms nozīmē precīzi noteikt prioritātes un pie tām turēties. «Uzturēt pašreizējo sistēmu – ceļi, veselības, izglītības sistēmu – pie esošajām tendencēm kļūs tikai sarežģītāk. Atliekot risinājumus, degradācija turpināsies un pensiju līdzekļi to nekādi neatrisinās. Tādēļ pensiju līdzekļi šādiem mērķiem nav novirzāmi, kaut, iespēja, ka tie tiktu vairāk ieguldīti Latvijas ekonomikā, ir atbalstāma. Šajā virzienā būtu bijis jau jābūt nozīmīgākām iestrādēm, lai šādas iespējas tiktu radītas,» viņš teica.

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš norādīja, ka šādi izteikumi par iedzīvotāju pensijuuzkrājumu izlietošanu ir jāvērtē ļoti piesardzīgi, jo no piedāvājuma nav skaidrs, kas ar šādu priekšlikumu vispār tiek domāts un vienlaikus tie liek apšaubīt pensiju sistēmas stabilitāti Latvijā. «Iedzīvotāju aptaujas Latvijā regulāri parāda to, ka uzticēšanās valsts institūcijām ir kritiski zemā līmenī, tādēļ stabila un paredzama pensiju sistēma ir ļoti svarīga, tajā skaitā arī lai radītu motivāciju iedzīvotājiem maksāt nodokļus,» viņš sacīja.

Āboliņš atzīmēja, ka pensiju fondu līdzekļu novirzīšana autoceļu sakārtošanai, pēc būtības, var nozīmēt tikai divas lietas, vai nu valsts aizņemas no pensiju fondiem, kas gan ne ar ko neatšķirtos no aizņemšanās finanšu tirgos, vai tiek piedāvāta iedzīvotāju pensiju uzkrājumu nacionalizēšana. Pēdējais gan nozīmētu pilnīgu pensiju sistēmas maiņu un absolūtu ticības zudumu pensiju sistēmai, brīdī, kad par prioritāti ir izvirzīta ēnu ekonomikas mazināšana. Vienlaikus no budžeta viedokļa šie izdevumi jebkurā gadījumā veidotu papildu deficītu, ko neļauj nedz Fiskālās disciplīnas likums, nedz Latvijas starptautiskās saistības pret Eiropas Savienību.

«Visbeidzot, ļoti dīvaini ir arī tas, ka par tādu tautsaimniecībai nozīmīgu jomu, kā autoceļu un veselības nozares finansēšanu tiek runāts pilnīgi atrauti no pašreiz topošās nodokļu stratēģijas, lai gan tieši valsts vajadzību sabalansēšana ar mūsu finansiālajām iespējām ir galvenais fiskālās politikas uzdevums. Tādēļ atbilde par to, cik un kādā apmērā mēs spēsim finansēt autoceļus, Latvijā būtu jādod pašreiz topošajai nodokļu stratēģijai,» pauda Āboliņš.

Savukārt “DNB Bankas” makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA sacīja, ka Latvijā nav iespējams iekārtot maksas ceļus, vismaz ne nozīmīgā apmērā, un tas nozares speciālistiem ir ļoti labi zināms jau sen. «Tātad ceļi nevar būt vieta, kur nākotnes pensionāri gūst atdevi no saviem ieguldījumiem. Ir pašsaprotami, ka no pensijufondiem nevar vienkārši pagrābties naudu, lai aizlāpītu budžeta iztrūkumu,» viņš teica.

Vienlaikus Strautiņš atzīmēja, ka Latvijā galēji bezatbildīgā veidā ir izveidoti un tiek saglabāti dažādi nodokļu «specrežīmi», it kā uzņēmējdarbības attīstībai. «Tie gan samazina nodokļu ieņēmumus, gan cilvēku iemaksas sociālās apdrošināšanas sistēmā, tātad gan palielinot viņu pašu riskus, gan samazinot resursus sociālās apdrošināšanas sistēmas šībrīža klientiem. Tie ne tikai grauj sociālās apdrošināšanas sistēmu un sabiedrības solidaritāti, bet arī deformē uzņēmējdarbības stimulus, tādējādi bremzējot darba ražīguma pieaugumu, līdz ar to netieši vēl vairāk samazinot nodokļu ieņēmumus. (..) Šis ir punkts, no kura sākt pārdomas par lielāku finansējumu ceļiem. Infrastruktūra ir jāapmaksā no nodokļu ieņēmumiem. Pensiju fondi nav naudas avots, no kura var pagrābties visām iespējamām vajadzībām,» viņš uzsvēra.

Tāpat DNB Bankas makroekonomikas eksperts atzīmēja, ka, runājot par lauku ceļiem dažos reģionos, ir jāuzdod jautājums – vai finansiāli izdevīgāk un stratēģiski gudrāk ir pārbūvēt ceļus, jo ar remontiem nepietiks, vai finansēt cilvēku pārcelšanos uz pilsētām?

«Nav ne mazāko šaubu, ka daudzviet cilvēku skaits krasi samazināsies arī tad, ja ceļi būs perfekti. Slikti ceļi ir tikai viens no daudziem apstākļiem, kas veicina strauju urbanizāciju. Novēršot vienu no faktoriem, bet nenovēršot pārējos (kas nav iespējams), nekas netiks atrisināts. Šie faktori ir iedzīvotāju skaits, blīvums un prasmju daudzveidība, kas nespēj ieinteresēt investorus, elektrības jaudas, attīstībā neieinteresēta un nekompetenta vietējā pārvalde, nepievilcīgi mājokļi, ražošanas telpu neesamība u.c. Var redzēt daudz pamestu māju arī pie labām šosejām. Līdz ar to it kā esošais ceļu darbu deficīts jeb parāds infrastruktūrai, ko rēķina miljardu miljardos, daļēji ir fikcija – nākotnē infrastruktūra būs pavisam citāda,» teica Strautiņš.

Ref:224.000.103.599


Pievienot komentāru

Čigāne: Izaugsmes laiks ir īstais brīdis reformām

Strukturālās reformas Latvijā jāveic bez liekas kavēšanās. Latvijai jāieklausās Eiropas Komisijas rekomendācijās un tās jāīsteno jau tagad, piektdien, 19.janvārī, pēc sēdes uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Pieaudzis policijas lēmumu skaits par varmākas nošķiršanu no upura

Pērn Valsts policija pieņēma 695 lēmumus par varmākas nošķiršanu no upura, kas ir par gandrīz četrām reizēm vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika pieņemti 184 šādi lēmumi, informē policijas pārstāve Kristīne Lāce-Štrodaha.

Mūrniece: Satversmes tiesas autoritāte var veicināt nepieciešamās reformas

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsver Satversmes tiesas autoritātes nozīmi tiesu sistēmai nepieciešamo reformu īstenošanā un uzticamības vairošanā. Turklāt diskusijas dalībnieki atzinuši, ka Satversmes tiesas un Saeimas sadarbība ir bijusi laba.

Lursoft: Pērn uzņēmumiem piemēroto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%

Pagājušajā gadā juridiskām personām reģistrēti 13 779 jauni nodrošinājumi un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pērn reģistrēto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Latvenergo krimināllietā vairāki apsūdzētie varēs neapmeklēt sēdes

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien, 19.janvārī, sākot skatīt apjomīgo Latvenergo kukuļošanas pamata krimināllietu pret 12 apsūdzētajiem, atļāva vairākiem no viņiem uz turpmākajām tiesas sēdēm neierasties.

Apdrošinātājs: Divkāršojies atlīdzību skaits par ziemas sporta veidos gūtajām traumām

Pēdējo trīs gadu laikā atlīdzību skaits par traumām, kas gūtas, nodarbojoties ar ziemas sporta aktivitātēm, palielinājies vairāk nekā divas reizes, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta dati.

VUGD atgādina: Šobrīd atrasties uz ledus ir ļoti bīstami

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina ikvienam, ka ziemas periodā ielūzt ledū un noslīkst ne tikai makšķernieki, bet arī cilvēki, kas, piemēram, pastaigājas vai slidinās pa ledu. Tāpēc VUGD aicina iedzīvotājus nedoties uz ledus, jo tas ir bīstami un var apdraudēt cilvēka veselību un dzīvību.

Ukrainas lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, uzskata FM

Ukrainas 2017.gada pēdējās dienās pieņemtais lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, norāda Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

KP: Iepirkumu rīkotāji var visātrāk pamanīt karteļu pazīmes

Konkurences padome vērš uzmanību uz iepirkumu rīkotāju iespējām pirmajiem pamanīt aizdomīgas sakritības pretendentu piedāvājumos, kas var liecināt par iespējamām uzņēmumu aizliegtām vienošanām. Šādos gadījumos iepirkumu rīkotājiem ir būtiski nepalikt vienaldzīgiem, bet gan par sakritībām ziņot KP.

Lielu izmaksu dēļ mākslīgā ledus slidotavu Bauskā šogad neierīkos

Mākslīgā ledus slidotava, kas Bauskā darbojās pagājušajā ziemā, šogad pilsētā lielu izmaksu dēļ netiks ierīkota.

Alkohola pārdevējus Igaunijā pārbaudīs mazie «policisti»

Lai atrastu pārdevējus, kuri nepilngadīgajiem nelikumīgi pārdod alkoholu vai tabakas izstrādājumus, policija Igaunijā turpmāk drīkstēs darbā iesaistīt nepilngadīgos, kuru uzdevums būs mēģināt nopirkt neatļautās preces.

Patēriņam Latvijā nodoto cigarešu skaits pērn 11 mēnešos samazinājies par 1,4%

Pagājušā gada 11 mēnešos patēriņam Latvijā kopumā nodoti 1,757 miljardi cigarešu, kas ir par 25,642 miljoniem cigarešu jeb 1,4% mazāk nekā 2016.gada 11 mēnešos.

PVD: Biodrošības prasībām Latvijā neatbilst 5-6% mājas cūku novietņu

 Biodrošības prasībām patlaban neatbilst 5-6% no kopējā mājas cūku novietņu skaita Latvijā un tas nozīmē, ka vairums cūkkopju attiecīgās prasības ievēro, norāda Pārtikas un veterinārā dienesta Novietņu uzraudzības daļas vadītāja Maija Irbe.

Ekonomists: Svarīgākajai reformai jānotiek cilvēku galvās

«No biznesa skolā mācītajām psiholoģijas gudrībām man vislabāk palikusi prātā iekšējās/ārējās kontroles punkta ideja. Ir cilvēki, kuri tic, ka viņi paši nosaka savu likteni, un ir tādi, kuri domā, ka to nosaka ārēji spēki. Man ir ļoti lielas aizdomas, ka Latvijā cilvēki savas veiksmes vai neveiksmes izskaidro ar ārējiem apstākļiem daudz lielākā mērā nekā Šveicē vai citā ilgāk brīvību baudījušā valstī,» komentē Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Valsts kontroliere: Budžeta plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā

Latvijas valsts un pašvaldību budžetu plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā, Rīta panorāmā pauž Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa.

Pērn 11 mēnešos Latvijā saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu

Pērnā gada 11 mēnešos Latvijā saražoti 51,52 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2016.gada 11 mēnešiem, pērn saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu, liecina VID apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Sola lielākas algas strādājošajiem un atbalstu Latvijas rūpniecībai

«Ekonomikas ministrijas prioritātes 2018.gadā ir lielākas algas strādājošajiem un atbalsts Latvijas rūpniecībai. Latvijas simtgades gadā ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir jāsajūt gan valsts, gan savas personīgās labklājības celšanās,» sola ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. 

Tallinas-Helsinku tuneļa iecerei trūkst ambīciju, tā «Dusmīgo putnu» izstrādātājs

Kamēr Somija un Igaunija kaļ plānus zemūdens tunelim starp Tallinu un Helsinkiem, ko varētu īstenot 2030.gados, somu datorspēļu veidotājs Tallinā iepazīstinājis ar ieceri, kas paredz šādu būvi pabeigt jau 2024.gadā.

Skycop: Aviopasažieriem ir tiesības zināt, kas slēpjas aiz iemesla «ārkārtas apstākļi»

Patērētāju uzraudzības biedrības Wich? datu analīze atklāj, ka Lielbritānijā vidēji katrs ceturtais lidojums, kas sasniedz savu galamērķi, ir kavējies. «Ārkārtas apstākļi» kļuvuši par aviosabiedrību iecienītāko attaisnojumu, lai izvairītos no kompensāciju izmaksāšanas, taču patiesā kavēšanās iemesls esot citādāks

Ždanoka biedē krievvalodīgos vēlētājus teju zem Kubas revolūcijas saukļiem

Politiķe Tatjana Ždanoka, atgriežoties Latvijas politikā, plāno organizēt spēcīgu pilsonisko pretošanos iecerētajām izglītības reformām, cilvēkus pulcējos zem saukļiem Tagad vai nekad vai Tēvzeme vai nāve, kas izmantots Kubas revolūcijā.

ASV biržu indeksi krītas pēc bažām par valdības darba apturēšanu

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi ceturtdien, 18.janvārī, kritās un saruka arī ASV dolāra vērtība, jo investoru noskaņojumu ietekmēja bažas par iespējamu ASV valdības darba apturēšanu.

Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu ieviest maksu tikai par receptes izrakstīšanu

Veselības ministre Anda Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu piemērot samaksu tikai par receptes izrakstīšanu, bet varētu rosināt diskusiju par attālinātās konsultācijas apmaksu.

Latvenergo: Pēdējos trīs gados elektroenerģijas cena kritusies par 30%

Pēdējos gados Latvijā ir strauji kritusies elektroenerģijas cena. No 2014. līdz 2017.gadam vidējā elektrības cena Nord Pool biržā ir kritusies par 30%, ļaujot samazināt galalietotāju izmaksas, vēsta AS Latvenergo.

«Agresorvalsts» Krievija: Ukraina «aprok» Minskas nolīgumus par konflikta izbeigšanu

Saistībā ar Ukrainas austrumos notiekošo karu tās Augstākā rada pieņēmusi Donbasa reintegrācijas likumprojektu, kur Krievija atzīta par agresorvalsti, uz ko Maskava atbildējusi, ka Ukraina šādi vēršas pret Minskas miera nolīgumiem.

EY pētījums: Par komercbanku prioritātēm pasaulē kļūst kiberdrošība

Gada laikā banku prioritātes mainījušās no reputācijas un darbības risku vadības uz datu drošības jautājumiem, secina Jaunākais EY banku nozares vispasaules pētījums EY Global Banking Outlook 2018.