bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 26.07.2017 | Vārda dienas: Ance, Anna, Annija
LatviaLatvija

Pūce: Augulis vēlas kompensēt savu neizdarību, «iegrābjoties» pensiju fondā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN- NEWS.RU

Latvijas attīstībai valdes priekšsēdētājs Juris Pūce

Šonedēļ izskanējusī satiksmes ministra Ulda Auguļa ideja par pensiju fonda novirzīšanu ceļu tīkla sakārtošanai ir nepamatota un absurda, savu viedokli pauž partija Latvijas attīstībai.

«Satiksmes ministrs, kurš tieši atbildīgs par finansējuma modeli valsts autoceļu uzturēšanai un atjaunošanai, nepieteica nevienu ilgtspējīgu šis nozares attīstības modeli, kad tika sagatavots 2017.gada budžets,» skaidro partijas Latvijas attīstībai vadītājs Juris Pūce.

Viņš norāda, ka satiksmes ministrs ir parūpējies, lai ar šo gadu pieaugtu nodokļi par auto, nepanākot nekādu uzlabojumu ceļu nozares finansēšanai. Arī ceļu būvei Eiropas Savienības fondu naudas izlietojums saplānots tā, lai divu nākamo gadu laikā tas izbeigtos. «Augulis nav darījis neko, lai šo situāciju mainītu.»

Jau ziņots, ka Augulis trešdien, 8.martā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma teica, ka autoceļu sakārtošanai varētu novirzīt pensiju fondu naudu. Augulis norādīja, ka tas būtu viens no risinājumiem, kur rast naudu ceļu sakārtošanai, taču tad būtu jābūt pilnīgi drošiem par to, ka otrā līmeņa pensiju fona ienesīgums nesamazināsies.

Augulis to skaidroja, ka pēdējo 25 gadu laikā autoceļu remontu deficīts ir uzkrājies četru miljardu eiro apmērā. «Šādu finansējumu valsts budžets nevar atļauties, jo tā būtu puse no visiem valsts gada izdevumiem.»

Savukārt Pūce uzsver, ka  Auguļa pārstāvētās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) programmā vairākas vēlēšanas pēc kārtas runāts par Valsts Autoceļu fonda atjaunošu. Par spīti tam Augulis nav veicis nepieciešamās darbības, lai šāds modelis tiktu iedibināts.

«Tagad ministrs nācis klajā ar ierosinājumu nolaupīt visiem Latvijas strādājošajiem daļu viņu ietaupījumu, lai kompensētu savu neizdarību,» skaidro Pūce, norādot, ka otrajā pensiju līmenī iemaksātā nauda ir konkrēta iedzīvotāja personisks īpašums. «Pensiju fondu līdzekļi plašākā apjomā būtu jāiegulda Latvijas ekonomikā, iespējams, arī infrastruktūras projektos, bet tikai tad, ja tas nes labu peļņu Latvijas strādājošajiem, kuru personisko naudu ieguldīs šajos projektos,» turpina Pūce.

Partija Latvijas attīstībai aicina satiksmes ministru piedāvāt jēgpilnu valsts autoceļu finansēšanas modeli, piemēram, atgriežoties pie idejas par degvielas akcīzes nodokļu ienākumu tiešu uzkrāšanu atsevišķā Valsts Autoceļu fondā.

Arī banku analītiķi komentējot Auguļa piedāvājumu norādīja, ka pensiju fondi nav naudas avots, no kura var pagrābties visām iespējamām vajadzībām.

Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks aģentūrai LETA sacīja, ja tiek veidoti investīciju projekti ceļu fonda attīstībai, kuros pensiju fondi var ieguldīt tajos iemaksātos līdzekļus, tad šāda iniciatīva noteikti ir apsverama, bet šādām investīcijām, protams, ir jābūt brīvprātīgām un ar atbilstošas peļņas iespējām. «Piespiedu veidā daļu no iemaksām pensiju fondos novirzīt šādām vajadzībām gan nav pieļaujams. Pensiju fondu nauda ir tās iemaksātāju personiskais īpašums un tāpēc ir neaizskarams,» uzsvēra Kazāks.

Tāpat viņš atzīmēja, ka, piemēram, Polijā pirms pāris gadiem daļu pensiju fonda līdzekļu pēc būtības konfiscēja, kas noteikti nav pieļaujams, jo ne tikai mazina uzticību pensiju sistēmai, tajā skaitā palielina arī ēnu ekonomiku, bet, visticamāk, samazina arī nākotnes pensijas.

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norādīja, ka ministra piedāvājums raksturo pašreizējo politiku, kas nav saistāms ar kādu no konkrētiem politiķiem vai nozari, bet drīzāk ar sistēmu kopumā. «Tas ir vērojams gan veselības, gan arī citās jomās. Respektīvi, tiek meklēti un piedāvāti vieglākie īstermiņa risinājumi problēmām, kuras ilgtermiņā tikai padziļināsies,» viņš sacīja.

Gašpuitis arī norādīja, ka iedzīvotāju skaita sarukums ir viens no iemesliem, kas liek pastiprināti veikt strukturālās pārmaiņas, kas visupirms nozīmē precīzi noteikt prioritātes un pie tām turēties. «Uzturēt pašreizējo sistēmu – ceļi, veselības, izglītības sistēmu – pie esošajām tendencēm kļūs tikai sarežģītāk. Atliekot risinājumus, degradācija turpināsies un pensiju līdzekļi to nekādi neatrisinās. Tādēļ pensiju līdzekļi šādiem mērķiem nav novirzāmi, kaut, iespēja, ka tie tiktu vairāk ieguldīti Latvijas ekonomikā, ir atbalstāma. Šajā virzienā būtu bijis jau jābūt nozīmīgākām iestrādēm, lai šādas iespējas tiktu radītas,» viņš teica.

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš norādīja, ka šādi izteikumi par iedzīvotāju pensijuuzkrājumu izlietošanu ir jāvērtē ļoti piesardzīgi, jo no piedāvājuma nav skaidrs, kas ar šādu priekšlikumu vispār tiek domāts un vienlaikus tie liek apšaubīt pensiju sistēmas stabilitāti Latvijā. «Iedzīvotāju aptaujas Latvijā regulāri parāda to, ka uzticēšanās valsts institūcijām ir kritiski zemā līmenī, tādēļ stabila un paredzama pensiju sistēma ir ļoti svarīga, tajā skaitā arī lai radītu motivāciju iedzīvotājiem maksāt nodokļus,» viņš sacīja.

Āboliņš atzīmēja, ka pensiju fondu līdzekļu novirzīšana autoceļu sakārtošanai, pēc būtības, var nozīmēt tikai divas lietas, vai nu valsts aizņemas no pensiju fondiem, kas gan ne ar ko neatšķirtos no aizņemšanās finanšu tirgos, vai tiek piedāvāta iedzīvotāju pensiju uzkrājumu nacionalizēšana. Pēdējais gan nozīmētu pilnīgu pensiju sistēmas maiņu un absolūtu ticības zudumu pensiju sistēmai, brīdī, kad par prioritāti ir izvirzīta ēnu ekonomikas mazināšana. Vienlaikus no budžeta viedokļa šie izdevumi jebkurā gadījumā veidotu papildu deficītu, ko neļauj nedz Fiskālās disciplīnas likums, nedz Latvijas starptautiskās saistības pret Eiropas Savienību.

«Visbeidzot, ļoti dīvaini ir arī tas, ka par tādu tautsaimniecībai nozīmīgu jomu, kā autoceļu un veselības nozares finansēšanu tiek runāts pilnīgi atrauti no pašreiz topošās nodokļu stratēģijas, lai gan tieši valsts vajadzību sabalansēšana ar mūsu finansiālajām iespējām ir galvenais fiskālās politikas uzdevums. Tādēļ atbilde par to, cik un kādā apmērā mēs spēsim finansēt autoceļus, Latvijā būtu jādod pašreiz topošajai nodokļu stratēģijai,» pauda Āboliņš.

Savukārt “DNB Bankas” makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA sacīja, ka Latvijā nav iespējams iekārtot maksas ceļus, vismaz ne nozīmīgā apmērā, un tas nozares speciālistiem ir ļoti labi zināms jau sen. «Tātad ceļi nevar būt vieta, kur nākotnes pensionāri gūst atdevi no saviem ieguldījumiem. Ir pašsaprotami, ka no pensijufondiem nevar vienkārši pagrābties naudu, lai aizlāpītu budžeta iztrūkumu,» viņš teica.

Vienlaikus Strautiņš atzīmēja, ka Latvijā galēji bezatbildīgā veidā ir izveidoti un tiek saglabāti dažādi nodokļu «specrežīmi», it kā uzņēmējdarbības attīstībai. «Tie gan samazina nodokļu ieņēmumus, gan cilvēku iemaksas sociālās apdrošināšanas sistēmā, tātad gan palielinot viņu pašu riskus, gan samazinot resursus sociālās apdrošināšanas sistēmas šībrīža klientiem. Tie ne tikai grauj sociālās apdrošināšanas sistēmu un sabiedrības solidaritāti, bet arī deformē uzņēmējdarbības stimulus, tādējādi bremzējot darba ražīguma pieaugumu, līdz ar to netieši vēl vairāk samazinot nodokļu ieņēmumus. (..) Šis ir punkts, no kura sākt pārdomas par lielāku finansējumu ceļiem. Infrastruktūra ir jāapmaksā no nodokļu ieņēmumiem. Pensiju fondi nav naudas avots, no kura var pagrābties visām iespējamām vajadzībām,» viņš uzsvēra.

Tāpat DNB Bankas makroekonomikas eksperts atzīmēja, ka, runājot par lauku ceļiem dažos reģionos, ir jāuzdod jautājums – vai finansiāli izdevīgāk un stratēģiski gudrāk ir pārbūvēt ceļus, jo ar remontiem nepietiks, vai finansēt cilvēku pārcelšanos uz pilsētām?

«Nav ne mazāko šaubu, ka daudzviet cilvēku skaits krasi samazināsies arī tad, ja ceļi būs perfekti. Slikti ceļi ir tikai viens no daudziem apstākļiem, kas veicina strauju urbanizāciju. Novēršot vienu no faktoriem, bet nenovēršot pārējos (kas nav iespējams), nekas netiks atrisināts. Šie faktori ir iedzīvotāju skaits, blīvums un prasmju daudzveidība, kas nespēj ieinteresēt investorus, elektrības jaudas, attīstībā neieinteresēta un nekompetenta vietējā pārvalde, nepievilcīgi mājokļi, ražošanas telpu neesamība u.c. Var redzēt daudz pamestu māju arī pie labām šosejām. Līdz ar to it kā esošais ceļu darbu deficīts jeb parāds infrastruktūrai, ko rēķina miljardu miljardos, daļēji ir fikcija – nākotnē infrastruktūra būs pavisam citāda,» teica Strautiņš.

Ref:224.000.103.599


Pievienot komentāru

EK sāks juridisku procedūru pret Poliju par tieslietu reformu

Eiropas Komisijas paziņojusi, ka uzsākts juridisku procedūru pret Poliju saistībā ar aktuālu tiesu varas reformu, kas Eiropas Savienības izpildvaras vērtējumā valstī grauj tiesnešu neatkarību un attiecīgi arī ir pretrunā ES tiesību normām.

Citskovskis: Straujāku štata samazinājumu veicinātu pašvaldību iesaiste

 Lai panāktu straujāku valsts iestāžu štata samazinājumu, šajā procesā jāiesaistās arī pašvaldībām, savu uzskatu publiski paudis Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis. Kopumā Valsts kancelejas iecere paredz, ka valsts pārvaldē tiktu nodarbināti 5% no valstī nodarbinātajiem. Patlaban valsts pārvaldē strādā gandrīz 7% no visiem valstī nodarbinātajiem.

Rajevskis: Jaunajai politiskajai kustībai Par vajag līderus katrā reģionā

Jaunās politiskās kustības Par komanda ir laba, tomēr tai nepieciešami stipri un jaudīgi politiskie līderi, kas varētu «vilkt» šo partiju, norāda abiedrisko attiecību aģentūras Mediju tilts līdzīpašnieks politologs Filips Rajevskis.

Deputāti: Veselības aprūpes finansēšanas likums saliks visu «pa plauktiņiem»

Ar nākamo gadu par saimniecisko darbību un autoratlīdzībām valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 5% apmērā veiks pensiju 1.līmenī, trešdien, 26.jūlijā, nolēma Sociālo un darba lietu komisija, galīgajam lasījumam gatavojot grozījumus likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu.

Krievijas un Ķīnas flotes rīko mācības Baltijas jūrā

Krievijas un Ķīnas kara flotes šonedēļ rīko pirmās kopīgās militārās mācības Baltijas jūrā, kurām līdzi seko arī Baltijas valstis, Polija un Somija.

Turpina pieņemt darba devēju pieteikumus subsidēto darba vietu izveidei

Nodarbinātības valsts aģentūras darba devējiem piedāvā iespēju piesaistīt savam uzņēmumam vajadzīgos darbiniekus, izveidojot subsidētās darba vietas un nodarbinot NVA reģistrētos bezdarbniekus.

VVD vērsīsies policijā ar lūgumu sākt kriminālprocesu apsaimniekošanā Stigmās

Valsts vides dienests vērsīsies policijā ar lūgumu sākt kriminālprocesu par nelikumībām atkritumu apsaimniekošanā Ozolnieku novada Stigmās.

Zemnieku saeima: Liellopu gaļas nozare Latvijā nav pietiekami attīstījusies

Biedrība Zemnieku saeima uzskata, ka gaļas liellopu nozare Latvijā nav pietiekami attīstījusies un esošās saimniecības vēl nav pietiekami ekonomiski nostabilizējušās, daudzām no saimniecībām ir lielas kredītsaistības, kā rezultātā nozarei katrs atbalsts it ļoti svarīgs.

Vējonis piešķir NBS komandierim Ģenerālleitnanta pakāpi

Valsts prezidents Raimonds Vējonis ir piešķīris Nacionālo bruņoto spēku komandierim Leonīdam Kalniņam Ģenerālleitnanta militārā dienesta pakāpi.

Izveido jauno politisko kustību - Mēs par, kurā iestājas Vienotības aizgājušie politiķi 

Jaunajā politiskajā kustībā Mēs par apvienojušies pieci no partijas Vienotība aizgājušie Saeimas deputāti - Ilze Viņķele, Lolita Čigāne, Andrejs Judins, Aleksejs Loskutovs un Ints Dālderis. Partijā iesaistīsies arī fiziķis Vjačeslavs Kaščejevs, matemātiķis Andris Ambainis, mācītājs Juris Cālītis un citi sabiedrībā pazīstami cilvēki.

Saliedēts kolektīvs ir otra svarīgākā darbinieku motivācija aiz atalgojuma

Teju trešdaļai aptaujāto Latvijas iedzīvotāju galvenā motivācija darba vietā ir atalgojums, savukārt otru nozīmīgāko lomu spēlē saliedēts kolektīvs.

Atliek diskusijas par autoratlīdzību un algu vienlaicīgajiem saņēmējiem

Saeimas Budžeta un finanšu komisija trešdien, 26.jūlijā, vienojās uz nākamā gada valsts budžeta veidošanas un pieņemšanas laiku atlikt diskusiju par ierosinājumu noteikt pienākumu maksāt vismaz minimālo darba algu cilvēkiem, kuri šajā pašā darba vietā saņem arī autoratlīdzības.

Pūce: Latvijai Stambulas konvenciju jāratificē bez atrunām

Partija Latvijas attīstībai vērsusies pie Labklājības ministrijas, aicinot pēc iespējas ātrāk ratificēt Stambulas konvenciju bez labojumiem, ņemot vērā vardarbības satraucošos rādītājus Latvijā.

Vairāk nekā puse Latvijas uzņēmēju strādā arī nedēļas nogalē; noskaidrots pētījumā

Uzņēmēji darbam vidēji velta astoņas stundas un piecas minūtes dienā, un vairāk nekā puse jeb 58% Latvijas uzņēmēju strādā arī nedēļas nogalēs, liecina jaunākais Citadele Index pētījums, kurā katru ceturksni savu viedokli izsaka 750 Latvijas uzņēmumu īpašnieki un vadītāji.

Izsniegs sertifikātu personām, kas veic dzīvnieku mākslīgo apsēklošanu

Valdība atbalstījusi grozījumus, kas nosaka dzīvnieku vērtēšanas, pārraudzības un mākslīgās apsēklošanas speciālista apmācības, kā arī sertifikāta un apliecības izsniegšanas un anulēšanas kārtību.

Konkurences padome ļauj SIA Latvijas propāna gāze īpašnieku maiņu

Konkurences padome pieņēma lēmumu atļaut Areti International Group Limited iegādāties SIA Latvijas propāna gāze.

Krievijas pilsonim par drona palaišanu virs AM var piemērot sodu līdz pat 700 eiro

Civilās aviācijas aģentūra gaida informāciju no Valsts policijas saistībā ar tālvadības lidaparāta jeb drona palaišanu virs Aizsardzības ministrijas, uzsver CAA direktora pienākumu izpildītājs Māris Čerņonoks.

Veiks būtiskākās izmaiņas par jauno pedagogu darba samaksas modeli

Lai izvērtētu jauno pedagogu darba samaksas modeli, 2016./2017.mācību gada laikā Izglītības un zinātnes ministrija analizēja Valsts izglītības informācijas sistēmā apstiprinātās pedagogu tarifikācijas un pašvaldību iesniegtos pārskatus par finansējuma izlietojumu, un veica finanšu analīzi.

Lauksaimnieki: Graudaugu raža šogad solās būt pozitīva, pateicoties laika apstākļiem

Zemgalē labības kulšana sākās pirms nedēļas, un patlaban ziemas mieži jau gandrīz ir novākti. Savukārt citviet Latvijā graudu varētu sākt vākt tikai augustā, prognozē lauksaimnieki.

Igaunijā nav gaidāms būtisks nodokļu ieņēmumu kritums, uzskata ministrs

Atsaucoties uz Igaunijas Pārtikas ražotāju asociācijas pesimistisko prognozi, ka akcīzes nodokļa celšanas dēļ 2018.gadā valsts budžets zaudēs ieņēmumus 170 miljonu eiro apmērā, Igaunijas finanšu ministrs Tomass Tiniste skaidrojis šogad ir novērots ieņēmumu kāpums, kam vajadzētu turpināties arī nākamgad.

Mūrniece mudina ZZS apsvērt Dūklava jeb tā sauktā «Ļimoņčika» nomaiņu

«Politikā esot tā, ka iesaukas pielīpot, un, ņemot vērā, ka  Dūklavam pielipusi iesauka no šīm sarunām, ZZS būtu jāvērtē, kā šo situāciju risināt,» uzsver Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Papildina ĀCM likvidēšanas un draudu novēršanas kārtību

Turpmāk transporta operatoriem būs ar informatīviem plakātiem jāinformē savi klienti par to, ka no Latvijas teritorijas nav atļauts izvest, tostarp rokas bagāžā, mājas cūku un savvaļas cūku izcelsmes pārtikas produktus, ja šie pārtikas produkti ir marķēti ar rombveida identifikācijas marķējumu.

Akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai ir nevis jāpalielina, bet jāsamazina, tā Antāne

«Diemžēl, pieņemot lēmumu par akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanu dīzeļdegvielai, valdība nav izvērtējusi visus iespējamos riskus, ko tas var nest transporta un loģistikas nozarei un valsts ekonomikai kopumā,» BNN uzsver Biedrība Baltijas asociācija – Transports un Loģistika prezidente Inga Antāne.

Atklāj vairākas nelegālas komercprakses uztura bagātinātāju pārdošanā

Uzturētais aizdomīgo interneta vietņu saraksts pēdējā mēneša laikā ir papildināts ar četrām tīmekļvietnēm, kas pārdod uztura bagātinātājus, kas nav paziņoti un iekļauti Pārtikas un veterinārā dienesta uztura bagātinātāju reģistrā.

Lielbritānija plāno no 2040.gada aizliegt jaunus dīzeļa un benzīnmotora auto

Lielbritānija, cīnoties ar gaisa piesārņojumu, plāno noteikt, ka no 2040.gada valstī tiks aizliegtas jaunas dīzeļmotora un benzīnmotora vieglās automašīnas un mikroautobusi.