bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 17.10.2017 | Vārda dienas: Karīna, Gaits
LatviaLatvija

Pūce: Augulis vēlas kompensēt savu neizdarību, «iegrābjoties» pensiju fondā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN- NEWS.RU

Latvijas attīstībai valdes priekšsēdētājs Juris Pūce

Šonedēļ izskanējusī satiksmes ministra Ulda Auguļa ideja par pensiju fonda novirzīšanu ceļu tīkla sakārtošanai ir nepamatota un absurda, savu viedokli pauž partija Latvijas attīstībai.

«Satiksmes ministrs, kurš tieši atbildīgs par finansējuma modeli valsts autoceļu uzturēšanai un atjaunošanai, nepieteica nevienu ilgtspējīgu šis nozares attīstības modeli, kad tika sagatavots 2017.gada budžets,» skaidro partijas Latvijas attīstībai vadītājs Juris Pūce.

Viņš norāda, ka satiksmes ministrs ir parūpējies, lai ar šo gadu pieaugtu nodokļi par auto, nepanākot nekādu uzlabojumu ceļu nozares finansēšanai. Arī ceļu būvei Eiropas Savienības fondu naudas izlietojums saplānots tā, lai divu nākamo gadu laikā tas izbeigtos. «Augulis nav darījis neko, lai šo situāciju mainītu.»

Jau ziņots, ka Augulis trešdien, 8.martā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma teica, ka autoceļu sakārtošanai varētu novirzīt pensiju fondu naudu. Augulis norādīja, ka tas būtu viens no risinājumiem, kur rast naudu ceļu sakārtošanai, taču tad būtu jābūt pilnīgi drošiem par to, ka otrā līmeņa pensiju fona ienesīgums nesamazināsies.

Augulis to skaidroja, ka pēdējo 25 gadu laikā autoceļu remontu deficīts ir uzkrājies četru miljardu eiro apmērā. «Šādu finansējumu valsts budžets nevar atļauties, jo tā būtu puse no visiem valsts gada izdevumiem.»

Savukārt Pūce uzsver, ka  Auguļa pārstāvētās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) programmā vairākas vēlēšanas pēc kārtas runāts par Valsts Autoceļu fonda atjaunošu. Par spīti tam Augulis nav veicis nepieciešamās darbības, lai šāds modelis tiktu iedibināts.

«Tagad ministrs nācis klajā ar ierosinājumu nolaupīt visiem Latvijas strādājošajiem daļu viņu ietaupījumu, lai kompensētu savu neizdarību,» skaidro Pūce, norādot, ka otrajā pensiju līmenī iemaksātā nauda ir konkrēta iedzīvotāja personisks īpašums. «Pensiju fondu līdzekļi plašākā apjomā būtu jāiegulda Latvijas ekonomikā, iespējams, arī infrastruktūras projektos, bet tikai tad, ja tas nes labu peļņu Latvijas strādājošajiem, kuru personisko naudu ieguldīs šajos projektos,» turpina Pūce.

Partija Latvijas attīstībai aicina satiksmes ministru piedāvāt jēgpilnu valsts autoceļu finansēšanas modeli, piemēram, atgriežoties pie idejas par degvielas akcīzes nodokļu ienākumu tiešu uzkrāšanu atsevišķā Valsts Autoceļu fondā.

Arī banku analītiķi komentējot Auguļa piedāvājumu norādīja, ka pensiju fondi nav naudas avots, no kura var pagrābties visām iespējamām vajadzībām.

Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks aģentūrai LETA sacīja, ja tiek veidoti investīciju projekti ceļu fonda attīstībai, kuros pensiju fondi var ieguldīt tajos iemaksātos līdzekļus, tad šāda iniciatīva noteikti ir apsverama, bet šādām investīcijām, protams, ir jābūt brīvprātīgām un ar atbilstošas peļņas iespējām. «Piespiedu veidā daļu no iemaksām pensiju fondos novirzīt šādām vajadzībām gan nav pieļaujams. Pensiju fondu nauda ir tās iemaksātāju personiskais īpašums un tāpēc ir neaizskarams,» uzsvēra Kazāks.

Tāpat viņš atzīmēja, ka, piemēram, Polijā pirms pāris gadiem daļu pensiju fonda līdzekļu pēc būtības konfiscēja, kas noteikti nav pieļaujams, jo ne tikai mazina uzticību pensiju sistēmai, tajā skaitā palielina arī ēnu ekonomiku, bet, visticamāk, samazina arī nākotnes pensijas.

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norādīja, ka ministra piedāvājums raksturo pašreizējo politiku, kas nav saistāms ar kādu no konkrētiem politiķiem vai nozari, bet drīzāk ar sistēmu kopumā. «Tas ir vērojams gan veselības, gan arī citās jomās. Respektīvi, tiek meklēti un piedāvāti vieglākie īstermiņa risinājumi problēmām, kuras ilgtermiņā tikai padziļināsies,» viņš sacīja.

Gašpuitis arī norādīja, ka iedzīvotāju skaita sarukums ir viens no iemesliem, kas liek pastiprināti veikt strukturālās pārmaiņas, kas visupirms nozīmē precīzi noteikt prioritātes un pie tām turēties. «Uzturēt pašreizējo sistēmu – ceļi, veselības, izglītības sistēmu – pie esošajām tendencēm kļūs tikai sarežģītāk. Atliekot risinājumus, degradācija turpināsies un pensiju līdzekļi to nekādi neatrisinās. Tādēļ pensiju līdzekļi šādiem mērķiem nav novirzāmi, kaut, iespēja, ka tie tiktu vairāk ieguldīti Latvijas ekonomikā, ir atbalstāma. Šajā virzienā būtu bijis jau jābūt nozīmīgākām iestrādēm, lai šādas iespējas tiktu radītas,» viņš teica.

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš norādīja, ka šādi izteikumi par iedzīvotāju pensijuuzkrājumu izlietošanu ir jāvērtē ļoti piesardzīgi, jo no piedāvājuma nav skaidrs, kas ar šādu priekšlikumu vispār tiek domāts un vienlaikus tie liek apšaubīt pensiju sistēmas stabilitāti Latvijā. «Iedzīvotāju aptaujas Latvijā regulāri parāda to, ka uzticēšanās valsts institūcijām ir kritiski zemā līmenī, tādēļ stabila un paredzama pensiju sistēma ir ļoti svarīga, tajā skaitā arī lai radītu motivāciju iedzīvotājiem maksāt nodokļus,» viņš sacīja.

Āboliņš atzīmēja, ka pensiju fondu līdzekļu novirzīšana autoceļu sakārtošanai, pēc būtības, var nozīmēt tikai divas lietas, vai nu valsts aizņemas no pensiju fondiem, kas gan ne ar ko neatšķirtos no aizņemšanās finanšu tirgos, vai tiek piedāvāta iedzīvotāju pensiju uzkrājumu nacionalizēšana. Pēdējais gan nozīmētu pilnīgu pensiju sistēmas maiņu un absolūtu ticības zudumu pensiju sistēmai, brīdī, kad par prioritāti ir izvirzīta ēnu ekonomikas mazināšana. Vienlaikus no budžeta viedokļa šie izdevumi jebkurā gadījumā veidotu papildu deficītu, ko neļauj nedz Fiskālās disciplīnas likums, nedz Latvijas starptautiskās saistības pret Eiropas Savienību.

«Visbeidzot, ļoti dīvaini ir arī tas, ka par tādu tautsaimniecībai nozīmīgu jomu, kā autoceļu un veselības nozares finansēšanu tiek runāts pilnīgi atrauti no pašreiz topošās nodokļu stratēģijas, lai gan tieši valsts vajadzību sabalansēšana ar mūsu finansiālajām iespējām ir galvenais fiskālās politikas uzdevums. Tādēļ atbilde par to, cik un kādā apmērā mēs spēsim finansēt autoceļus, Latvijā būtu jādod pašreiz topošajai nodokļu stratēģijai,» pauda Āboliņš.

Savukārt “DNB Bankas” makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA sacīja, ka Latvijā nav iespējams iekārtot maksas ceļus, vismaz ne nozīmīgā apmērā, un tas nozares speciālistiem ir ļoti labi zināms jau sen. «Tātad ceļi nevar būt vieta, kur nākotnes pensionāri gūst atdevi no saviem ieguldījumiem. Ir pašsaprotami, ka no pensijufondiem nevar vienkārši pagrābties naudu, lai aizlāpītu budžeta iztrūkumu,» viņš teica.

Vienlaikus Strautiņš atzīmēja, ka Latvijā galēji bezatbildīgā veidā ir izveidoti un tiek saglabāti dažādi nodokļu «specrežīmi», it kā uzņēmējdarbības attīstībai. «Tie gan samazina nodokļu ieņēmumus, gan cilvēku iemaksas sociālās apdrošināšanas sistēmā, tātad gan palielinot viņu pašu riskus, gan samazinot resursus sociālās apdrošināšanas sistēmas šībrīža klientiem. Tie ne tikai grauj sociālās apdrošināšanas sistēmu un sabiedrības solidaritāti, bet arī deformē uzņēmējdarbības stimulus, tādējādi bremzējot darba ražīguma pieaugumu, līdz ar to netieši vēl vairāk samazinot nodokļu ieņēmumus. (..) Šis ir punkts, no kura sākt pārdomas par lielāku finansējumu ceļiem. Infrastruktūra ir jāapmaksā no nodokļu ieņēmumiem. Pensiju fondi nav naudas avots, no kura var pagrābties visām iespējamām vajadzībām,» viņš uzsvēra.

Tāpat DNB Bankas makroekonomikas eksperts atzīmēja, ka, runājot par lauku ceļiem dažos reģionos, ir jāuzdod jautājums – vai finansiāli izdevīgāk un stratēģiski gudrāk ir pārbūvēt ceļus, jo ar remontiem nepietiks, vai finansēt cilvēku pārcelšanos uz pilsētām?

«Nav ne mazāko šaubu, ka daudzviet cilvēku skaits krasi samazināsies arī tad, ja ceļi būs perfekti. Slikti ceļi ir tikai viens no daudziem apstākļiem, kas veicina strauju urbanizāciju. Novēršot vienu no faktoriem, bet nenovēršot pārējos (kas nav iespējams), nekas netiks atrisināts. Šie faktori ir iedzīvotāju skaits, blīvums un prasmju daudzveidība, kas nespēj ieinteresēt investorus, elektrības jaudas, attīstībā neieinteresēta un nekompetenta vietējā pārvalde, nepievilcīgi mājokļi, ražošanas telpu neesamība u.c. Var redzēt daudz pamestu māju arī pie labām šosejām. Līdz ar to it kā esošais ceļu darbu deficīts jeb parāds infrastruktūrai, ko rēķina miljardu miljardos, daļēji ir fikcija – nākotnē infrastruktūra būs pavisam citāda,» teica Strautiņš.

Ref:224.000.103.599


Pievienot komentāru

Traģiskajā Somālijas terora aktā vaino islāma ekstrēmistus

Austrumāfrikas valstī Somālijā noticis terora akts, kur, uzspridzinot sprāgstvielām piekrautu kravas mašīnu, nonāvēti ne mazāk kā 320 cilvēki.

Desmit pacientiem radušās komplikācijas pēc kataraktas operācijas Ventspils slimnīcā

Pašlaik vēl nenoskaidrotu iemeslu dēļ desmit pacientiem radušās medicīniska rakstura komplikācijas pēc acs kataraktas operācijas Ventspils slimnīcā.

Jau novembra beigās Ašeradens pametīs valdību

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens darbu valdībā atstās pēc 2018.gada budžeta pieņemšanas Saeimā, proti, novembra beigās, pirmdien, 16.oktobrī, norāda Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Katalonija palaiž garām ultimāta termiņu, Spānijas valdība sola rīkoties

Separātiskā Spānijas autonomā reģiona Katalonijas valdība nav Madrides prasītajā laikā precizējusi, vai tā ir deklarējusi Katalonijas neatkarību vai nav. Spānijas centrālā valdība turpina analizēt Barselonas atsūtīto vēstuli, vienlaikus solot rīkoties ceturtdien, 19.oktobrī.

Nepamatoti uzskaitīti veselības aprūpes pakalpojumi vairāku tūkstošu eiro apmērā

No jūlija sākuma līdz septembra beigām ārstniecības iestādēs, kuras sniedz valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, konstatēti nepamatoti uzskaitīti pakalpojumi 117 135 eiro apmērā un negodprātīgajiem mediķiem piemēroti līgumsodi 268 eiro apmērā.

Soda uzņēmumus, kas krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanas obligātajā iepirkumā

Nekā personīga žurnālisti atklājuši vairākus zaļās enerģijas ražotājus, kas krāpjas ar atļaujām. Raidījumā teikts, ka elektrības patērētājiem tas var izmaksāt desmitiem miljonu. Turklāt Latvenergo krāpniecību nespējot izskaidrot.

Nomaina Rīgas namu pārvaldnieka vadību

Rīgas namu pārvaldnieks valdes priekšsēdētāja amatā iecelts kādreizējais SIA Latio Namsaimnieks vadītājs Aivars Gontarevs, bet otru vakanto valdes locekļa vietu ieņems Ardis Pāvilsons.

Aizvadīts pirmais mobilo maksājumu mēnesis; iztērēti ap 200'000 eiro

Latvijā jau mēnesi samaksai par pirkumiem bankas kartes vietā var izmantot viedtālruni, aproci un uzlīmi. Šādu iespēju izmēģinājuši vairāki tūkstoši cilvēku. Kopumā pirkumi veikti teju 200 000 eiro vērtībā, tie izdarīti dažādās vietās visā Latvijā - pārtikas veikalos, ēdināšanas iestādēs, degvielas uzpildes stacijās, grāmatnīcās, sporta klubos un citviet.

Latvijas tūrisma mītnēs pieaudzis «gulētāju» skaits

Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs šogad astoņos mēnešos viesu pavadīto nakšu skaits pieaudzis par 12,2% salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu, sasniedzot 3,524 miljonus, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati

Antāne: Tranzīta nozare pēdējā laikā atrodas uz plāna ledus

«Tranzīta nozare pēdējā laikā atrodas uz plāna ledus, un šobrīd Krievijas lēmums par kravu pilnīgu novirzīšanu caur savām ostām liek šim ledum strauji plaisāt,» norāda Baltijas asociācija - transports un loģistika prezidente Inga Antāne.

Pēc seksuālas uzmākšanās skandāla Reivass atkāpjas no amata Igaunijas parlamentā

Bijušais Igaunijas premjerministrs Tāvi Reivass Taavi Rõivas, kuram tiek netieši pārmests, ka ārvalstu vizītes laikā viņš uzmācies sievietei, noliedzis, ka būtu tā rīkojies, tomēr nolēmis atkāpties no Rīgikogu priekšsēdētāja biedra amata.

Igaunijas pašvaldību vēlēšanās uzvar Centra partija

Igaunijas pašvaldību vēlēšanās, kas notikušas svētdien, 15.oktobrī, kopumā vislielāko atbalstu saņēmusi Centra partija, kura valda arī Igaunijas centrālajā varā. Tai par pusi procentpunkta iepalikuši neatkarīgo kandidātu saraksti.

Nokrišņu ietekmē gaidāma straujāka ūdens līmeņa paaugstināšanās Latvijas upēs

Virs Latvijas aizvadītajā nedēļā bija vairāki aktīvi cikloni, tādēļ daudzviet bija ilgstoši, vietām arī stipri nokrišņi. Augsne jau ir pārmitra no iepriekšējām lietavām, tādēļ ūdens nespēj infiltrēties tajā, kā rezultātā paaugstinās ūdens līmenis upēs. Daugavā aizvadītajā diennaktī ūdens līmenis paaugstinājās par diviem līdz 39 centimetriem.

Kučinskis izvairās vērtēt Vienotības kandidātus ekonomikas ministra amatam

Premjers Māris Kučinskis pagaidām ļoti izvairīgi vērtē Vienotības iespējamos kandidātus ekonomikas ministra amatam.

Autovadītāj! Uz Rīgas apvedceļa pie Salaspils iespējama palēnināta satiksme

Rīgas apvedceļa (A4) posmā pie tilta pār Mazo Juglu pie Salaspils, kur turpinās remontdarbi un satiksme tiek organizēta pa vienu ceļa joslu satiksme ir palēnināta, īpaši virzienā uz Saulkalni. VAS Latvijas Valsts ceļi iesaka izmantot citus maršrutus.

Atkāpjas Samsung Electronics izpilddirektors, saskata «nebijušas grūtības»

Pasaulē otrajā lielākajā elektronikas ražošanas uzņēmumā Samsung Electronics atkāpies izpilddirektors Kvans Ohjuns, vēršot uzmanību uz sarežģījumiem smagnējā uzņēmuma pārvaldes sistēmā.

Raidījumā: KNAB 15 gados par korupciju politikā notiesāts vien Hlevickis Jūrmalgeitā

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbības 15 gadu laikā ar spēkā stājušos notiesājošu spriedumu politiķim beigusies tikai viena politiskās korupcijas lieta, secina Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Nedēļas sākums silts, pakāpeniski kļūs aukstāk

Nedēļas sākumā pāri Skandināvijai virzīsies vairāki cikloni, kas noteiks laikapstākļus Latvijā. Valsti vairākkārt šķērsos atmosfēras frontes, tādēļ gaidāms neliels lietus, taču brīžiem uzspīdēs saule, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteroloģijas centrs.

Vēlas samazināt akreditācijas maksājumus surdotulku programmai

Labklājības ministrija vērsīsies pie Izglītības un zinātnes ministrijas, lai rastu iespējas samazināt akreditācijas maksājumus surdotulku programmai.

Austrijas valdības grožus paredz 31 gadu vecajam Kurcam

Austrijas parlamenta vēlēšanās, kas aizvadītas svētdien, 15.oktobrī, uzvara tiek prognozēta labējā spārna Tautas partijai, un Austrijas valdības groži varētu iegult 31 gadu vecā Sebastiana Kurca (Sebastian Kurz) rokās, viņam tā kļūstot par pasaulē jaunāko premjerministru.

Nedēļa Lietuvā. Pirks norvēģu pretgaisa aizsardzības sistēmas

Lietuvas aizsardzības resors aizvadītajā nedēļā pavēstījis par plāniem iegādāties Norvēģijā ražotas vidējas distances pretgaisa aizsardzības sistēmas NASAMS, tā cerot aizpildīt vienu lielākajiem robiem valsts aizsardzībā.

BNN nedēļas apkopojums: Ašeradens citā amatā. Stagnācija korupcijas izkaušanā. Nekustamā īpašuma «burbulis» Baltijā

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne. 

Aicina pieteikties dienestam pastāvīgajā NBS apakšvienībā Latgalē

Nacionālie bruņotie spēki aicina pilsoņus pieteikties dienestam Latgales topošajā apakšvienībā, BNN informē dižkareive Ruta Surovcova.

Palīdzību pusaudžiem visbiežāk sniedz lūzumu un alkohola dēļ

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests bērniem visbiežāk sniedz palīdzību dažāda rakstura un veida lūzumu dēļ, saindēšanās ar alkoholu un narkotikām, kā arī dzīvnieku kodumu gadījumos, stāsta NMPD direktora vietniece Māra Dīriņa.

ANO Latvijā: Kodolatbruņošanās procesam jānotiek pakāpeniski

Ņujorkā Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstu debatēs, kas norisinājās ceturtdien, 12.oktobrī, par kodolatbruņošanos Latvijas vēstnieks ANO Jānis Mažeiks paudis stingru nosodījumu Ziemeļkorejas veiktajiem ballistisko raķešu un kodolizmēģinājumiem.

Jaunākie komentāri