bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 25.04.2018 | Vārda dienas: Līksma, Bārbala
LatviaLatvija

Pūce: Augulis vēlas kompensēt savu neizdarību, «iegrābjoties» pensiju fondā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN- NEWS.RU

Latvijas attīstībai valdes priekšsēdētājs Juris Pūce

Šonedēļ izskanējusī satiksmes ministra Ulda Auguļa ideja par pensiju fonda novirzīšanu ceļu tīkla sakārtošanai ir nepamatota un absurda, savu viedokli pauž partija Latvijas attīstībai.

«Satiksmes ministrs, kurš tieši atbildīgs par finansējuma modeli valsts autoceļu uzturēšanai un atjaunošanai, nepieteica nevienu ilgtspējīgu šis nozares attīstības modeli, kad tika sagatavots 2017.gada budžets,» skaidro partijas Latvijas attīstībai vadītājs Juris Pūce.

Viņš norāda, ka satiksmes ministrs ir parūpējies, lai ar šo gadu pieaugtu nodokļi par auto, nepanākot nekādu uzlabojumu ceļu nozares finansēšanai. Arī ceļu būvei Eiropas Savienības fondu naudas izlietojums saplānots tā, lai divu nākamo gadu laikā tas izbeigtos. «Augulis nav darījis neko, lai šo situāciju mainītu.»

Jau ziņots, ka Augulis trešdien, 8.martā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma teica, ka autoceļu sakārtošanai varētu novirzīt pensiju fondu naudu. Augulis norādīja, ka tas būtu viens no risinājumiem, kur rast naudu ceļu sakārtošanai, taču tad būtu jābūt pilnīgi drošiem par to, ka otrā līmeņa pensiju fona ienesīgums nesamazināsies.

Augulis to skaidroja, ka pēdējo 25 gadu laikā autoceļu remontu deficīts ir uzkrājies četru miljardu eiro apmērā. «Šādu finansējumu valsts budžets nevar atļauties, jo tā būtu puse no visiem valsts gada izdevumiem.»

Savukārt Pūce uzsver, ka  Auguļa pārstāvētās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) programmā vairākas vēlēšanas pēc kārtas runāts par Valsts Autoceļu fonda atjaunošu. Par spīti tam Augulis nav veicis nepieciešamās darbības, lai šāds modelis tiktu iedibināts.

«Tagad ministrs nācis klajā ar ierosinājumu nolaupīt visiem Latvijas strādājošajiem daļu viņu ietaupījumu, lai kompensētu savu neizdarību,» skaidro Pūce, norādot, ka otrajā pensiju līmenī iemaksātā nauda ir konkrēta iedzīvotāja personisks īpašums. «Pensiju fondu līdzekļi plašākā apjomā būtu jāiegulda Latvijas ekonomikā, iespējams, arī infrastruktūras projektos, bet tikai tad, ja tas nes labu peļņu Latvijas strādājošajiem, kuru personisko naudu ieguldīs šajos projektos,» turpina Pūce.

Partija Latvijas attīstībai aicina satiksmes ministru piedāvāt jēgpilnu valsts autoceļu finansēšanas modeli, piemēram, atgriežoties pie idejas par degvielas akcīzes nodokļu ienākumu tiešu uzkrāšanu atsevišķā Valsts Autoceļu fondā.

Arī banku analītiķi komentējot Auguļa piedāvājumu norādīja, ka pensiju fondi nav naudas avots, no kura var pagrābties visām iespējamām vajadzībām.

Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks aģentūrai LETA sacīja, ja tiek veidoti investīciju projekti ceļu fonda attīstībai, kuros pensiju fondi var ieguldīt tajos iemaksātos līdzekļus, tad šāda iniciatīva noteikti ir apsverama, bet šādām investīcijām, protams, ir jābūt brīvprātīgām un ar atbilstošas peļņas iespējām. «Piespiedu veidā daļu no iemaksām pensiju fondos novirzīt šādām vajadzībām gan nav pieļaujams. Pensiju fondu nauda ir tās iemaksātāju personiskais īpašums un tāpēc ir neaizskarams,» uzsvēra Kazāks.

Tāpat viņš atzīmēja, ka, piemēram, Polijā pirms pāris gadiem daļu pensiju fonda līdzekļu pēc būtības konfiscēja, kas noteikti nav pieļaujams, jo ne tikai mazina uzticību pensiju sistēmai, tajā skaitā palielina arī ēnu ekonomiku, bet, visticamāk, samazina arī nākotnes pensijas.

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norādīja, ka ministra piedāvājums raksturo pašreizējo politiku, kas nav saistāms ar kādu no konkrētiem politiķiem vai nozari, bet drīzāk ar sistēmu kopumā. «Tas ir vērojams gan veselības, gan arī citās jomās. Respektīvi, tiek meklēti un piedāvāti vieglākie īstermiņa risinājumi problēmām, kuras ilgtermiņā tikai padziļināsies,» viņš sacīja.

Gašpuitis arī norādīja, ka iedzīvotāju skaita sarukums ir viens no iemesliem, kas liek pastiprināti veikt strukturālās pārmaiņas, kas visupirms nozīmē precīzi noteikt prioritātes un pie tām turēties. «Uzturēt pašreizējo sistēmu – ceļi, veselības, izglītības sistēmu – pie esošajām tendencēm kļūs tikai sarežģītāk. Atliekot risinājumus, degradācija turpināsies un pensiju līdzekļi to nekādi neatrisinās. Tādēļ pensiju līdzekļi šādiem mērķiem nav novirzāmi, kaut, iespēja, ka tie tiktu vairāk ieguldīti Latvijas ekonomikā, ir atbalstāma. Šajā virzienā būtu bijis jau jābūt nozīmīgākām iestrādēm, lai šādas iespējas tiktu radītas,» viņš teica.

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš norādīja, ka šādi izteikumi par iedzīvotāju pensijuuzkrājumu izlietošanu ir jāvērtē ļoti piesardzīgi, jo no piedāvājuma nav skaidrs, kas ar šādu priekšlikumu vispār tiek domāts un vienlaikus tie liek apšaubīt pensiju sistēmas stabilitāti Latvijā. «Iedzīvotāju aptaujas Latvijā regulāri parāda to, ka uzticēšanās valsts institūcijām ir kritiski zemā līmenī, tādēļ stabila un paredzama pensiju sistēma ir ļoti svarīga, tajā skaitā arī lai radītu motivāciju iedzīvotājiem maksāt nodokļus,» viņš sacīja.

Āboliņš atzīmēja, ka pensiju fondu līdzekļu novirzīšana autoceļu sakārtošanai, pēc būtības, var nozīmēt tikai divas lietas, vai nu valsts aizņemas no pensiju fondiem, kas gan ne ar ko neatšķirtos no aizņemšanās finanšu tirgos, vai tiek piedāvāta iedzīvotāju pensiju uzkrājumu nacionalizēšana. Pēdējais gan nozīmētu pilnīgu pensiju sistēmas maiņu un absolūtu ticības zudumu pensiju sistēmai, brīdī, kad par prioritāti ir izvirzīta ēnu ekonomikas mazināšana. Vienlaikus no budžeta viedokļa šie izdevumi jebkurā gadījumā veidotu papildu deficītu, ko neļauj nedz Fiskālās disciplīnas likums, nedz Latvijas starptautiskās saistības pret Eiropas Savienību.

«Visbeidzot, ļoti dīvaini ir arī tas, ka par tādu tautsaimniecībai nozīmīgu jomu, kā autoceļu un veselības nozares finansēšanu tiek runāts pilnīgi atrauti no pašreiz topošās nodokļu stratēģijas, lai gan tieši valsts vajadzību sabalansēšana ar mūsu finansiālajām iespējām ir galvenais fiskālās politikas uzdevums. Tādēļ atbilde par to, cik un kādā apmērā mēs spēsim finansēt autoceļus, Latvijā būtu jādod pašreiz topošajai nodokļu stratēģijai,» pauda Āboliņš.

Savukārt “DNB Bankas” makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA sacīja, ka Latvijā nav iespējams iekārtot maksas ceļus, vismaz ne nozīmīgā apmērā, un tas nozares speciālistiem ir ļoti labi zināms jau sen. «Tātad ceļi nevar būt vieta, kur nākotnes pensionāri gūst atdevi no saviem ieguldījumiem. Ir pašsaprotami, ka no pensijufondiem nevar vienkārši pagrābties naudu, lai aizlāpītu budžeta iztrūkumu,» viņš teica.

Vienlaikus Strautiņš atzīmēja, ka Latvijā galēji bezatbildīgā veidā ir izveidoti un tiek saglabāti dažādi nodokļu «specrežīmi», it kā uzņēmējdarbības attīstībai. «Tie gan samazina nodokļu ieņēmumus, gan cilvēku iemaksas sociālās apdrošināšanas sistēmā, tātad gan palielinot viņu pašu riskus, gan samazinot resursus sociālās apdrošināšanas sistēmas šībrīža klientiem. Tie ne tikai grauj sociālās apdrošināšanas sistēmu un sabiedrības solidaritāti, bet arī deformē uzņēmējdarbības stimulus, tādējādi bremzējot darba ražīguma pieaugumu, līdz ar to netieši vēl vairāk samazinot nodokļu ieņēmumus. (..) Šis ir punkts, no kura sākt pārdomas par lielāku finansējumu ceļiem. Infrastruktūra ir jāapmaksā no nodokļu ieņēmumiem. Pensiju fondi nav naudas avots, no kura var pagrābties visām iespējamām vajadzībām,» viņš uzsvēra.

Tāpat DNB Bankas makroekonomikas eksperts atzīmēja, ka, runājot par lauku ceļiem dažos reģionos, ir jāuzdod jautājums – vai finansiāli izdevīgāk un stratēģiski gudrāk ir pārbūvēt ceļus, jo ar remontiem nepietiks, vai finansēt cilvēku pārcelšanos uz pilsētām?

«Nav ne mazāko šaubu, ka daudzviet cilvēku skaits krasi samazināsies arī tad, ja ceļi būs perfekti. Slikti ceļi ir tikai viens no daudziem apstākļiem, kas veicina strauju urbanizāciju. Novēršot vienu no faktoriem, bet nenovēršot pārējos (kas nav iespējams), nekas netiks atrisināts. Šie faktori ir iedzīvotāju skaits, blīvums un prasmju daudzveidība, kas nespēj ieinteresēt investorus, elektrības jaudas, attīstībā neieinteresēta un nekompetenta vietējā pārvalde, nepievilcīgi mājokļi, ražošanas telpu neesamība u.c. Var redzēt daudz pamestu māju arī pie labām šosejām. Līdz ar to it kā esošais ceļu darbu deficīts jeb parāds infrastruktūrai, ko rēķina miljardu miljardos, daļēji ir fikcija – nākotnē infrastruktūra būs pavisam citāda,» teica Strautiņš.

Ref:224.000.103.599


Pievienot komentāru

Latvija Preses brīvības indeksā – augšup par 4 vietām

Prese Latvijā kļuvusi brīvāka, taču šajā demokrātijas aspektā mediju videmūsu valstī turpina apalikt no Igaunijas un Ziemeļvalstīm, tā secinājusi franču starptautiskā organizācija Reportieri bez robežām tās sagatavotajā Pasaules Preses brīvības indeksā 2018.

Rīgā ģimenēm jārēķinās ar dārgākiem dzīves apstākļiem nekā citās Baltijas galvaspilsētās, tā bankā

Lai gan pēdējos gados mājsaimniecību rocība Latvijā turpinājusi augt, vairums ģimeņu joprojām lielāko daļu savu ieņēmumu atvēl pārtikas iegādei, kā arī mājokļa un transporta izdevumu segšanai, vēsta Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Lauksaimniecības produktu cenu līmenis pērn palielinājies par 11,6%

Lauksaimniecības cenu indekss pērn palielinājies par 11,6%, ko galvenokārt ietekmēja lopkopības produkcijas cenu indeksa kāpums par 25,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Augkopības produkcijas cenu indekss pieaudzis par 2,2%.

Badastreiku pieteikušais Gapoņenko cietumā atsācis ēst

Apcietinātais nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongress vadītājs Aleksandrs Gapoņenko otrdienas, 24.aprīļa, vakarā Rīgas Centrālcietumā atsācis ēst.

51% iedzīvotāju neiegādātos preces, kuru ražošana piesārņo vidi

Videi draudzīgs dzīvesveids Latvijā, tāpat kā citviet pasaulē, kļūst arvien populārāks, un «zaļā domāšana» arvien spēcīgāk ietekmē arī Latvijas iedzīvotāju ikdienas paradumus. Jau 53% Latvijas iedzīvotāju, ikdienā izvēloties preces un pakalpojumus, priekšroku dod zīmoliem, kuri saudzē vidi, liecina AS Latvijas Zaļais punkts veiktā zaļo zīmolu izpēte.

Starptautiskajā nopludināto e-pasta paroļu sarakstā atrod 215 000 igauņu paroļu

Starptautiskajā datubāzē, kur apkopotas internetā nopludinātas e-pasta kastīšu paroles, atrodamas arī paroles, ko, lai piekļūtu savām vēstulēm, lietojuši ap 215 000 Igaunijas interneta lietotāju.

Abu Meri: Parlamentārā izmeklēšanas komisija varētu būt instruments Rīgas domes sistemātiskās korupcijas apkarošanai

«Nila Ušakova politika Rīgas pašvaldībā ir ne tikai nedemokrātiska režīma stilā, bet tajā nepārtraukti notiek sistemātiska korupcija, kas nu jau kļuvusi par tradīciju. Ja nedēļu nav ziņots par kādu skandālu, tad tas jau šķiet ļoti ilgi. Tas ir iemesls, kāpēc domāju par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi, lai pētītu korupcijas jautājumus Rīgas domē,» intervijā ar BNN stāsta Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Hosams Abu Meri.

Latvijas karavīri un militārā tehnika piedalās mācībās Combined Resolve Vācijā

No 24.aprīļa līdz 12.maijam Vācijā, Hohenfelsā Latvijas karavīri un militārā tehnika piedalās militārajās mācības Combined Resolve, lai trenētu savietojamību un sadarbību, kā arī spēju plānot un veikt kopējus pilna spektra operāciju taktiskos uzdevumus daudznacionālā vidē.

Spānijas kūrortpilsētā aizliegs izīrēt dzīvokļus atpūtniekiem

Spānijas kūrotpilsētā Palmā, kas atrodas Vidusjūras salā Maljorkā, pašvaldība nolēmusi liegt dzīvokļu īpašniekiem izīrēt savus dzīvokļus atpūtniekiem, tā kļūstot par pirmo vietu Spānijā, kur iecerēts ieviest šādu ierobežojumu.

Dombrovskis aicina uzņēmumus sagatavoties visiem Brexit scenārijiem

Uzņēmumiem un uzraugiem būtu jāturpina darbs, lai sagatavotos visiem iespējamiem Brexit scenārijiem, piedaloties Lielbritānijā notiekošajā starptautiskajā finanšu servisu forumā City Week, norāda Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgus savienības jautājumos Valdis Dombrovskis.

Pasaules Brīvo latviešu apvienība iebilst pret luteriskās baznīcas tiesību monopolizāciju

Pasaules Brīvo latviešu apvienība kategoriski iebilst pret Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas pasludināšanu par vienīgo tiesību pārmantotāju luteriskajai baznīcai, kas darbojās Latvijā līdz 1940.gadam.

FKTK nemaina pretcikliskās kapitāla rezerves normu, atstājot to 0% apmērā

Ņemot vērā makroekonomiskos un finanšu sektora rādītājus, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome nolēmusi atstāt bez izmaiņām pretcikliskās kapitāla rezerves normu riska darījumiem, kuri noslēgti ar Latvijas iekšzemes klientiem, nosakot to 0% apmērā, informē FKTK.

WhatsApp Eiropā paaugstinās lietotāju vecuma slieksni līdz 16 gadiem

Iecienītās ziņapmaiņas lietojumprogrammas WhatsApp uzturētāji apņēmušies Eiropas Savienībā dzīvojošiem lietotājiem paaugstināt no 13 līdz 16 gadiem vecumu, no kura atļauts to lietot. Amerikāņu uzņēmums noteikumus maina, gatavojoties ES Vispārīgās datu aizsardzības regulas ieviešanai.

Valdība gatava dalībai izstādē Expo 2020 Dubai atvēlēt 4,8 miljonus eiro

Valdība ir gatava dalībai starptautiskajā izstādē Expo 2020 Dubai atvēlēt 4,8 miljonus eiro, otrdien pēc Ministru kabineta sēdes atzīmē premjers Māris Kučinskis.

Augstākā tiesa skata Kristovska prasību pret Ventspils domi

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 25.aprīlī skata divus Ventspils domes deputāta Ģirta Valda Kristovska prasījumus pret Ventspils domi. «Ņemot vērā to, ka lieta tiks skatīta mutvārdu procesā, kurā atbildētājs ir ne tikai Ventspils dome, bet arī VARAM un Pašvaldību savienība, tas būs unikāls, līdz šim nebijis notikums līdzšinējā Latvijas tiesu praksē,» saka Kristovskis.

Slovākijā nominē jaunu iekšlietu ministru, gatavojas mainīt policijas priekšnieku

Slovākijā, kur turpinās žurnālista Jāna Kuceka slepkavības izmeklēšana, pēc otrā iekšlietu ministra atkāpšanās šogad, valdošā partija amatam nominējusi savu pārstāvi. Opozīcijas acīs šāds solis nevairo cerības uz neatkarīgu slepkavības izmeklēšanu, kas metusi ēnu arī valstī valdošo polistko eliti.

Virza iniciatīvu par pabalstu pensionāru atraitņiem

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 24.aprīlī, nolēma iesniegt izskatīšanai Saeimā grozījumus pensiju likumā, kas paredz ieviest pabalstu pensionāru atraitņiem.

Aizturēts iespējamais bijušās prokurores Birutas Lozes slepkava

Valsts policija atradusi iepriekš meklēšanā izsludināto bijušo totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas prokurori Birutu Lozi mirušu ar vardarbīgas nāves pazīmēm. Aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir aizturēts 1967.gadā dzimis vīrietis, kuram tiesa piemērojusi drošības līdzekli – apcietinājumu, informē VP.

Nordea nedaudz palielinājusi Latvijas un Igaunijas šā gada IKP pieauguma prognozi

Nordea nedaudz palielinājusi Latvijas un Igaunijas šā gada iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi, vienlaikus samazinot IKP pieauguma prognozi Lietuvai, liecina jaunākais bankas ekonomikas apskats.

Eurostat: Latvijā ceturtajā ceturksnī – otrs mazākais valsts parāda kritums ES

Latvijā pērn ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada bijis otrs mazākais vispārējā valdības parāda kritums attiecībā pret iekšzemes kopproduktu Eiropas Savienībā, liecina otrdien publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat dati.

No jūlija OIK saruks līdz 22,68 eiro par megavatstundu

Elektroenerģijas kopējās obligātā iepirkuma un jaudas komponentes vidējā vērtība no šā gada 1.jūlija saruks no 25,79 eiro par megavatstundu līdz 22,68 eiro par megavatstundu, lēmusi valdība.

Mūrniece Tallinā: Jāstiprina ES un NATO sadarbība drošībā un aizsardzībā

Cieša Eiropas Savienības un NATO sadarbība aizsardzības jomā ir svarīgāka nekā jebkad agrāk, īpaši kiberdrošības un hibrīddraudu jomā. To otrdien, 24.aprīlī, uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece ES dalībvalstu parlamentu spīkeru sanāksmē Tallinā, sakot vienu no programmatiskajām uzrunām sesijā par ES drošību un aizsardzību.

Ar likumprojektu stiprinās konkrētākas transfertcenu dokumentācijas prasības

Ministru kabinets apstiprinājis grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām ar mērķi uzlabot transfertcenu dokumentācijas tiesisko regulējumu. Likumprojektā ietvertās transfertcenu dokumentācijas prasības būs konkrētākas, salīdzinot ar šobrīd spēkā esošajām.

Ukrainā pastiprinās karadarbība, ievainoti karavīri

Donbasa karā, kas jau piekto gadu nerimst Ukrainas austrumu Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Krievijas hibrīdspēki nedēļas pirmajās dienās jau veikuši 44 uzbrukumus un ievainojuši piecus ukraiņu karavīrus. Tā ziņo Ukrainas bruņotie spēki, tikmēr Krievijas Aizsardzības ministrija klusē par jaunākajiem notikumiem frontē.

Martā pieprasījums pēc hipotekārajiem kredītiem audzis par 53%

Martā bija vērojama īpaši liela interese par hipotekārajiem kredītiem ar valsts garantiju. Pagājušajā mēnesī gandrīz katrs otrais aizdevuma pieteikums mājokļa iegādei ir ar Altum garantiju. Īpaši lielu interesi izrāda ģimenes ar bērniem, vēsta banka Citadele.