bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 16.01.2017 | Vārda dienas: Lida, Lidija
LatviaLatvija

PV: Dīzeļvilcienu modernizācija noteiktos termiņos nav iespējama

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

 Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Tā kā patlaban esot skaidrs, ka uzņēmuma Pasažieru vilciens (PV) dīzeļvilcienu modernizācijas projekta realizētājs – pilnsabiedrība DMU vilcieni – nav spējis iekļauties līgumā noteiktajos termiņos, sākta alternatīvu scenāriju izstrāde, kas tiks piedāvāta Satiksmes ministrijai (SM), informē PV.

Patlaban scenāriju iespējamie varianti netiek izpausti.

Latvijas Televīzijas raidījums de facto iepriekš vēstīja, ka PV līdz šā gada beigām tomēr nesaņems par 22 miljoniem eiro modernizētus dīzeļvilcienus un projekta izgāšanās var nozīmēt arī 13 miljonu eiro Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda līdzekļu zaudēšanu, ko savulaik šim projektam piešķīra no iepriekš neveiksmīgi noritējušā jauno vilcienu iepirkuma.

Nu jau apritējuši teju divi gadi kopš PV parakstīja 22 miljonu eiro vērtu līgumu par sešu dīzeļvilcienu modernizāciju. Pirmajam vilcienam bija jābūt gatavam februārī. Bet šobrīd pasažieriem jau bija jābrauc visos sešos modernizētajos dīzeļvilcienos. Taču nav neviena.

Šobrīd sertifikācijas procesu, lai tajos droši varētu pārvadāt pasažierus, ir sācis tikai pirmais no modernizētajiem dīzeļvilcieniem. Šādas pārbaudes būs nepieciešamas vēl pieciem dīzeļvilcieniem, no kuriem tikai daļa ir modernizēta. Līdz ar to piegādātājiem – pilnsabiedrībai DMU vilcieni, kurā apvienojusies Daugavpils Lokomotīvju rūpnīca, Rīgas Vagonbūves rūpnīca (RVR), kā arī tai un PV piederošais VRC Zasulauks,- darbu pabeigšanai nepieciešams papildu laiks. «Ja mēs nedaudz palielinātu sertifikācijas apjomu, tad visiem būtu lielāka pārliecība par tā drošumu. Tā vai savādāk viss process būtu pabeigts nākamā gada pirmajā ceturksnī,» sola RVR valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts.

Visiem dīzeļvilcieniem bija jābūt gataviem šogad, lai PV nezaudētu 13 miljonu eiro finansējumu no ES Kohēzijas fonda. Šādā situācijā PV būs jāatrod finansējums citur, savukārt minētos 13 miljonus eiro Finanšu ministrija pārdalīs kādam citam projektam, kas realizēts laikus.

SM amatpersonas pagaidām atsakās publiski apstiprināt, ka 13 miljonu eiro atbalsts vilcieniem ir zaudēts. Tā kā avansa maksājumos izpildītājam ir samaksāti vairāk nekā astoņi miljoni, amatpersonas vēl cer, ka daļu summas tomēr izdotos atgūt no ES fondiem. SM valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš norāda, ka ‘«ir uzdots PV valdei izvērtēt tehniskos, ekonomiskos un juridiskos, kā arī finanšu aspektus, kādā veidā būtu organizējams darbs, tostarp arī ar Eiropas Komisiju, kas ir piešķīrusi šos finanšu līdzekļus, lai nodrošinātu līdz šim iztērētās naudas attiecināmību, jo daļa procesa ir izdarīta, daļa, protams, nav».

Noslēgtais līgums paredzot arī pilnsabiedrības DMU vilcieni atbildību. Jau kopš pirmā nepiegādātā vilciena februārī tiek rēķināta soda nauda. Šobrīd sasniegts tās maksimālais apmērs – 10% no līguma summas, kas ir apmēram 2,2 miljoni eiro. Turklāt ir iespējams, ka pilnsabiedrībai var nākties maksāt arī par zaudēto ES fondu naudu. Tas nozīmētu, ka zaudējumu apmērs un soda nauda kopumā varētu sasniegt pat 15,2 miljonus eiro – lielāko daļu no projekta izmaksām.

Savukārt RVR valdes priekšsēdētājs Kamarūts norāda, ka «mēs esam uzņēmēji, kas šajā projektā jau ieguldījuši vairāk nekā 20 miljonus eiro. Mēs neesam gatavi naudu dāvināt kādam. Kāpēc? Tāpēc, ka arī mums neviens to nav dāvinājis. Liela daļa šo līdzekļu ir piesaistīti, līdz ar to tie ir jāatdod. Ja mēs šobrīd uzdāvinām vilcienus un naudu nesaņemam, tad, visticamāk, šajā brīdī runāsim par to, ka visiem trim uzņēmumiem, kas piedalās procesā, iestāsies maksātnespēja».

RVR valdes priekšsēdētājs Kamarūts iepriekš skaidroja, ka dīzeļvilcienu modernizācija ir aizkavējusies, jo Vācijas kompānija Voith nav laikā piegādājusi pasūtīto produkciju, taču patlaban situācija normalizējas – pirmās piegādes ir veiktas un nav pamata uzskatīt, ka Latvija varētu zaudēt ES līdzfinansējumu šajā projektā.

Ref: 102.000.102.11393


Pievienot komentāru

Igaunijā novēro iedzīvotāju skaita pieaugumu

Igaunijā pērn par 0,14% jeb 1 850 cilvēkiem pieaudzis iedzīvotāju skaits, tā sākotnējā aplēsē par iedzīvotāju skaitu janvāra sākumā salīdzinājumā ar pērnā gada sākumu noskaidrojusi Igaunijas statistikas pārvalde.

Nordea: No Baltijas valstīm regulatora prasības bankām visstingrākās ir Latvijā

No trim Baltijas valstīm regulatora prasības bankām ir visstingrākās Latvijā tās banku tirgus specifikas dēļ, taču uzrauga prasības nav neadekvātas, intervijā vēsta Nordea bankas vadītājs Latvijā Jānis Buks.

Somijā izmēģina pabalsta vietā bezdarbniekiem maksāt iztikas minimumu

Somijā 2 000 bezdarbnieku izvēlēti tam, lai sociālajā jomā izmēģinātu jauninājumu – reģistrētajiem bezdarbniekiem nemaksāt bezdarbnieka pabalstu, bet tā vietā maksāt iztikas minimumu.

Atklāj, ka Lembergam bijis kopīgs ofšors ar Putina padomnieku

1994.gadā Ventspils mērs Aivars Lembergs devās uz Maskavu, lai parakstītu dokumentu, ar kuru kļuva par ofšora Solvolub līdzīpašnieku. Lielākais uzņēmuma līdzīpašnieks tobrīd bija Krievijas uzņēmējs Boriss Titovs, kurš pašlaik strādā pie Krievijas prezidenta Vladimira Putina. Tā Lembergs ieguva daļas Ventspils uzņēmumā Ventamonjaks, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.

Serbijas-Kosovas vilciena strīdā Belgrada pauž militārus draudus

Serbija brīdinājusi, ka tā aizsargās «katru sprīdi» no teritorijas, ko tā uzskata par savu kaimiņvalstī Kosovā.

Šonedēļ Latvijā gaidāms atkusnis; dauzviet veidosies apledojums

Darba nedēļas pirmajās dienās atmosfēras spiediens paaugstināsies, tomēr mākoņi izklīdīs tikai brīžiem un teritorijas lielākajā daļā pa laikam gaidāms arī neliels sniegs, slapjš sniegs. Pūšot lēnam vējam, vietām veidosies dūmaka un sarma, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Nedēļa Lietuvā. Landsberģis iesaka uzaicināt ciemos Krievijas parlamentāriešus

Lietuvas Atmodas kustības līderis un atjaunotās Lietuvas valsts pirmais galva Vītauts Landsberģis ieteicis uzaicināt Krievijas parlamentāriešus uz 1991.gada 13.janvāra valsts apvērsuma mēģinājuma piemiņas pasākumiem, norādot, ka tas būtu humāns un loģisks solis.

Vējonis mudina Reiznieci-Ozolu stingrāk pievērsties «aplokšņu algu» problēmai

«Jāizveido nodokļu politika, kas mazinās iedzīvotāju sociālo nevienlīdzību, stimulēs uzņēmējdarbības veidošanu un veicinās sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei», uzsvēra Valsts prezidents Raimonds Vējonis, piektdien tiekoties ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu.

ES aicina Itāliju atbildēt par iespējamu Fiat krāpšanos ar auto izmešiem

Eiropas Komisija vērsusies pie Itālijas valdības ar aicinājumu sniegt pierādījumus saistībā ar Vācijas valdības pārmetumiem, ka autobūves uzņēmums Fiat Chrysler savos dīzeļauto iebūvējis neatļautas ierīces, kas izplūdes gāzēs uzrāda nepatiesu izmešu daudzumu.

Trukšņa amatu pārņem Sproģe

Jūrmalas domes priekšsēdētājam Gatim Truksnim atkāpjoties no amata, tai pašā dienā, piektdien, 13.janvārī, viņa vietā ievēlēta līdzšinējā vietniece Rita Sproģe.

Truksnis kārtējo reizi atkāpsies no Jūrmalas domes priekšsēdētāja amata; ZZS no partijas neizslēdz

Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis piektdien, 13.janvārī, pašvaldības ārkārtas sēdē paziņos par atkāpšanos no amata, informēja Latvijas Zaļās partijas nodaļas vadītājs Jānis Lediņš.

Igaunijas ostu uzņēmuma kukuļošanas lieta tiesā nonāks šogad

Krimināllieta par kukuļošanu Igaunijas valsts ostu pārvaldes uzņēmumā Tallina Sadam, kas prasījusi igauņu izmeklētājiem sadarboties ar Polijas, Turcijas un Norvēģijas tiesībsargājošām iestādēm, tiesā nonāks 2017.gada pirmajā pusē, tā pavēstījusi Igaunijas ģenerālprokurore.

Igaunija savā prezidentūrā iestāsies par aizsargātu, inovatīvu un digitālu ES

Igaunijas valdība apstiprinājusi politiskās prioritātes šogad gaidāmajā valsts pirmajā prezidentūrā Eiropas Savienībā. Gatavojoties prezidentūrai, kas Igaunijai sāksies 2017.gada jūlijā, Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass norādījis: «Mums jāatrod saskares punkti un iespējams dalībvalstīm būt vienotām un jāsaglabā Eiropas Savienības spēja pieņemt lēmumus».

Rention: Apvienojoties uzņēmumiem tiks atvieglota īres un citu maksājumu izpilde

Uzsākot sadarbību ar SIA Corvin Real Estate, mājokļu pārvaldības sistēmā Rention tiks apvienotas un vienkāršotas tādas darbības, kā apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu līgumu parakstīšana, īres un citu maksājumu izpilde, kā arī rēķinu izrakstīšana, skaitītāju rādījumu nodošana, deklarāciju sastādīšana, vēsta Rention pārstāvji.

Aptauja: Vairākums iedzīvotāju aktivitātes veselības uzlabošanai veic neregulāri

Sākoties jaunam gadam, liela daļa iedzīvotāju Jaunā gada apņemšanos saista ar esošo paradumu maiņu. Daļa plāno atmest smēķēšanu, citi solās vairāk sportot un vēl kāds apņēmies sākt ēst veselīgāk. Tomēr aptauja rāda, ka lielākā daļa jeb 67% aptaujāto aktivitātes savas veselības uzlabošanai veic neregulāri, tāpec ir izveidots tests, kas sniegs ieteikumus velesīgam dzīves veidam ikdienai.

Ungārijā notiesā operatori-migrantu klupinātāju

Tiesa Ungārijā piespriedusi trīs gadu ilgu nosacītu brīvības atņemšanu televīzijas operatorei, kura tikusi nofilmēta brīdī, kad spērusi migrantiem un klupinājusi tos pie Ungārijas robežas ar Serbiju.

AM: Sabiedroto spēku izvietošana Latvijā var kļūt par «karstu kartupeli»

Sabiedroto spēku izvietošana Latvijā var kļūt par «karstu kartupeli» Krievijas informatīvajā kampaņā, šādu viedokli Latvijas Ārpolitikas institūta publikācijā Latvijas ārējā un drošības politika. Gadagrāmata 2017, paudis Aizsardzības ministrijas Aizsardzības politikas departamenta Aizsardzības politikas un stratēģijas nodaļas vadītājs Mārtiņš Vargulis.

Vitol un Helios kļūs par Vivo Energy vienīgajiem īpašniekiem

Helios Investment Partners un Vitol, kas ir AS Ventspils nafta īpašnieks, ir apstiprinājuši, ka pārņems 20% no Shell piederošajām Vivo Energy akcijām 250 miljonu dolāru vērtībā. Pēc darījuma noslēgšanas Vitol un Helios kļūs par Vivo vienīgajiem īpašniekiem, vēsta Vitol uzņēmuma pārstāvji.

Trampa piedāvātie drošības resoru vadītāji kritiski pret Putinu un Kremli

Jaunievēlētā Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa piedāvātie aizsardzības ministra un Centrālās Izlūkošanas aģentūras priekšnieka kandidāti to oficiālās iztaujāšanas reizē par Krievijas prezidentu Vladimira Putina rīcību un politiku izteikušies visai kritiski.

Jūrmalā pensionāriem piešķirs 50 eiro pabalstu veselības aprūpes pakalpojumiem

Ceturtdien, 12.janvārī, Jūrmalas pilsētas domes sēdē deputāti apstiprināja saistošos noteikumus par Jūrmalas pilsētas pašvaldības pabalstu veselības aprūpes pieejamības palielināšanai pensijas vecuma cilvēkiem. Piešķirot 50 eiro pabalstu gadā veselības aprūpes pakalpojumiem.

Brīvdienās un nākamajā nedēļā atkal pakāpeniski pastiprināsies sals

Piekdien, 13.janvārī teritorijas lielākajā daļā gaidāms atkusnis, brīvdienās atkal piesals, tomēr gaisa temperatūra nebūs zemāka par -4…-6 grādiem pēc Celsija, ziņo Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Grībauskaite rosina vērsties pret «mūžīgiem» valsts uzņēmumu vadītājiem

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite nākusi klajā ar priekšlikumu noteikt laika ierobežojumu darba attiecībām ar valsts un pašvaldību uzņēmumu vadītājiem. Iecerei atbalstu paudusi arī «Zemnieku un zaļo savienības» vadītā koalīcija, uzskatot, ka solis ļautu cīnīties pret korupciju.

Vējonis: Latvijas banku sektoram jāturpina pārmaiņas, lai veicinātu uzticību nozarei

Latvijas finanšu sektoram, tajā skaitā komercbankām, jāseko Rietumu valstu finanšu sistēmu pastāvīgajām pārmaiņām, lai veicinātu uzticību nozarei un nodrošinātu Latvijas kā starptautiska finanšu centra attīstību,» ceturtdien, 12.janvārī tiekoties ar Latvijas Komercbanku asociācijas vadību, uzsvēra Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Kučinskis: Rail Baltica projekts ir Baltijas valstu kopīgā stratēģiskā interese

Ministru prezidents Māris Kučinskis ceturtdien, 12.janvārī, Rīgā tikās ar Lietuvas premjerministru Sauļu Skverneli, lai tikšanas laikā izrunātu vairākus abām pusēm interesējošus jautājumus.

Breivīks «cenšas no cietuma izplatīt savu ideoloģiju»

Norvēģijas tiesībsargājošās iestādes, kas atzītas par vainīgām «necilvēcīgā» rīcībā pret masu slepkavu Andersu Bēringu Breivīku, apstrīdot šo spriedumu tiesā, norādījušas, ka viņa turēšana vieninieka kamerā vajadzīga, lai nepieļautu viņa mēģinājumus no cietuma izplatīt tā ideoloģiju.