bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 16.01.2018 | Vārda dienas: Lida, Lidija
LatviaLatvija

Radikālo islāmistu grupējumos iesaistījies arī Latvijas iedzīvotājs

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

BNN, Baltic news, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RULīdz šim ziņu par Latvijas iedzīvotāju iesaistīšanos islāmistu radikālos grupējumos nebija, tomēr nu arī Latvija ir starp tām valstīm, kuras iedzīvotāji karo teroristu rindās.

Drošības policijai ir zināms vismaz viens Latvijas iedzīvotājs, kurš jau vairākus mēnešus atrodas Sīrijā. Vēl vairāki ir interesējušies par šādu iespēju, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.

Daudzu Eiropas valstu drošībnieki uztraucas, ka aizvien vairāk mūsu reģiona iedzīvotāju dodas karot pie teroristiem Sīrijā un Irākā. Piemēram, no Zviedrijas konflikta zonā esot aptuveni 300 cilvēku. Dažus karotājus atklājusi arī Igaunijas drošības policija. Dānijā teroristi pat pamanījušies saņemt ievērojamus valsts pabalstus, laikā, kamēr ar ieročiem rokās karoja Tuvajos austrumos.

Dāņu karikatūrists Kurts Vester-gards pirms deviņiem gadiem publicēja pravieti Muhamedu izsmejošu zīmējumu, kas musulmaņu valstīs izraisīja milzu neapmierinātību. Tika dedzināti Dānijas karogi, uzbrukts dāņu vēstniecībām. Šo gadu laikā Dānija uzņēmusi daudz bēgļu no musulmaņu valstīm. Šogad vien no Sīrijas ieradušies 20 tūkstoši cilvēku. Tā ir aptuveni Tukuma izmēra pilsēta.

Socioloģiskajās aptaujās dāņi savas valsts drošībai kā galvenos min migrācijas draudus, kas līdzi nes arī radikālo islāmu un teroristu aktivitātes. Pieaugusi pašu dāņu vēlme karot Islāma valsts un citu radikālo grupējumu rindās, ko daudzi vietējie uztverot par sava veida eksotiku un piedzīvojumu.

«Dāņu drošības policijai ir zināms par simts dāņiem, kas ir piedalījušies Islāma valsts bruņotajās cīņās. 16 dāņi ir gājuši bojā, 28 ir atgriezušies atpakaļ no cīņām. Un šobrīd politiskajā dienaskārtībā ir – ko darīt? Kā aizkavēt dāņu radikalizēšanos, kā aizkavēt, ka viņi dodas uz Tuvo Austrumu konflikta rajoniem, vai arī Ziemeļāfrikā, lai kur arī tas nenotiktu. Viens šokējošs atklājums ir, ka Dānijas musulmaņi, kuri ir piedalījušies Islāma valsts karadarbībā, tajā pašā laikā saņēmuši dāņu sociālos pabalstus, kas ir diezgan iespaidīgi,» stāsta Latvijas vēstnieks Dānijā Kaspars Ozoliņš.

Latvijā līdz šim nebija ziņu par islāmistu radikāļu atbalstītājiem. Tomēr raidījumam zināms, ka vismaz viens Latvijas iedzīvotājs ir devies uz Sīriju un tur karo jau vairākus mēnešus. To apstiprina arī Drošības policija. «Drošības policijas rīcībā esošā informācija liecina, ka bruņotajā konfliktā Sīrijā ir iesaistījies viens Latvijas iedzīvotājs, kurš ir pievienojies grupējumiem, kas cīnās pret Sīrijas valdošo režīmu. Vienlaikus ir identificētas arī atsevišķas personas, kuras ir izrādījušas interesi iesaistīties šajā konfliktā. (…) Drošības policija arī aicina visus Latvijas iedzīvotājus, kuriem ir informācija par personu plāniem doties uz Sīriju vai citiem konfliktu reģioniem nolūkā iesaistīties tur vardarbīgās aktivitātēs, informēt par to Drošības policiju,» raidījumam norāda policijā.

Drošības policija un arī Iekšlietu ministrija pārmet likumu veidotājiem, ka nav izdarīts solītais, lai teroristu atbalstītājus no Latvijas varētu sodīt krimināli. Septembrī skaļi izskanēja ziņa par trim nacionālboļševikiem no Ludzas, kuri videointervijās internetā lepojās, ka karo pret Ukrainas karaspēku. Tolaik par nepieciešamību ātri mainīt likumus aktīvi izteicās premjere un citas augstākās amatpersonas. Bet joprojām plānotie grozījumi ir iestrēguši saskaņojumos starp vairākām ministrijām. Iekšlietu uzraugi pārmet Nacionālās apvienības vadītajai Tieslietu ministrijai nevēlēšanos rīkoties ātri un izlēmīgi.

«Es ļoti ceru, ka arī kriminālās atbildības jomā atbildīgā – Tieslietu ministrija – izrādīs aktīvāku politisko gribu šajā jautājumā, jo līdz šim iesaiste šajā politiskajā virzībā nav bijusi tik akūta un tik raita, kā mums gribētos. Jo mums un Drošības policijai šķiet, ka būtu diezgan steidzami un kvalitatīvi jāstrādā pie šīs likumdošanas,» teic Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa.

Iekšlietu ministrija iesaka mainīt Krimināllikumu, lai varētu krimināli sodīt Latvijas iedzīvotājus, kuri iesaistās bruņotos konfliktos ārvalstīs. Būtu jāierobežo arī iespēja izplatīt kara propagandu. Šobrīd radikāļi jaunos kaujiniekus vervē internetā, kur var uzzināt, kā sagatavoties braucienam, ar ko kontaktēties un kā nokļūt konflikta zonā. Pēc tam jauniņo jau uz vietas apmāca treniņnometnēs un sūta karot. Īpašu draudu viņi rada atgriežoties un cenšoties vervēt sekotājus.

«Lai mēs viņus varētu paturēt šeit un nelaist uz šīm valstīm – tās būtu tādas preventīvas darbības kā pasu aizturēšana, izceļošanas aizliegums vai kādas citas piespiedu darbības, kas viņiem liegtu doties uz to valsti, ja Drošības policija izlūkošanas veidā jau būtu uzzinājusi, ka tas, iespējams, notiks. Mēs vēlamies vērsties ne tikai pret to, ka viņi dodas, bet pret to, ka viņi vervē citus cilvēkus, piesaista finansējumu, un tā ir vēl viena no nepieciešamajām lietām, kas būtu jāattīsta,» skaidro Siliņa.

Bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe Freiberga sarunā ar raidījumu saka – vienlīdz bīstami Krievijas agresijai Ukrainā ir draudi, ko Eiropai rada musulmaņu teroristu grupējumi. Ja līdz šim tie Latvijai nav pievērsušies, tad viss var mainīties mūsu valstij kļūstot par prezidējošo Eiropas Savienībā. «Mums draudi, starp citu, nāk un potenciāli tie var nākt arī no musulmaņu pasaules, kas ir deklarējusi tādu kā svēto karu pret Eiropu. Šobrīd gan to fokusējot uz zināmām valstīm, kuras uzskata par pietiekami aktīvām Sīrijas un apkārtnes valstu situācijā, bet tad, kad būsim Eiropas prezidējošā valsts, mēs simboliski pārstāvēsim arī Eiropu, un jebkādi musulmaņu terorisma akti, kas būtu naidīgi Eiropai, potenciāli varētu arī šeit notikt,» saka bijusī Valsts prezidente.

Ref: 102.000.102.8799


Pievienot komentāru

Masu protesti Grieķiju neattur no aizdevuma reformu pieņemšanas

Grieķijas parlaments ir pieņēmis apjomīgu reformu kopumu, lai valsts no starptautiskiem aizdevējiem saņemtu nākamos miljardus eiro. Politiķiem pret reformām prasījuši balsot aptuveni 20 000 cilvēku, kuri balsojuma laikā piedalījušies demonstrācijā pie parlamenta.

Eksperts: Kailsals līdz šim vairumam dārza kultūru nevarētu būt vērā ņemami kaitējis

Līdz šim gaisa temperatūra Latvijā nav bijusi tik zema, lai kailsals vairumam dārza kultūru būtu vērā ņemami kaitējis, saka Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centra Augkopības nodaļas vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils.

Brexit: EP deputāti nobažījušies par Apvienotās Karalistes valdības prioritātēm

Eiropas Parlamenta deputāti atzīst, ka Brexit sarunās panākts progress, taču uzsver, ka sarunu sarežģītākā daļa vēl ir priekšā.

Pilnveidos regulējumu attiecībā uz emisiju kvotām un gaisa piesārņojumu

Izmaiņas likumā Par piesārņojumu paredz pienākumu kuģiem katru gadu veikt oglekļa dioksīda emisiju monitoringu un sniegt šo informāciju Eiropas Komisijai un Valsts vides dienestam. Jaunas prasības uzliktas arī degvielas piegādātājiem, un paredzēts, ka viņiem līdz 2020.gadam būs jānodrošina aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas uz vienu enerģijas vienību samazinājums vismaz par 6%.

Ogres novada pašvaldības budžeta tēriņi par teju 21 milj. eiro pārsniegs ieņēmumus

Ogres novada pašvaldības 2018.gada budžeta deficīts būs 20,99 miljoni eiro. Deficītu plānots segt ar 8,07 miljonu eiro pārpalikumu no 2017.gada budžeta un 16,96 miljonu lielu aizņēmumu.

Audžuģimenes saņems lielāku pabalstu

Pašvaldībām ir pienākums izmaksāt lielāku pabalstu par bērna uzturu, kurš ievietots audžuģimenē, pielīdzinot to divkāršam minimālo uzturlīdzekļu apmēram.

Precizēta patentmaksas režīma piemērošanas kārtība un profesiju saraksts

Apstiprinot Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam, valdība lēma pilnveidot arī patentmaksas režīmu un noteikt vienotu patentmaksas apmēru. Tiek plānots atteikties no pārāk detalizēta saimnieciskās darbības veidu sadalījuma, vienkāršot patentmaksu samaksu un piemērot samazinātās patentmaksas režīmu arī personām ar I un II grupas invaliditāti, vēsta Ekonomikas ministrijā.

Pērn ugunsgrēkos gāja bojā 80 cilvēki; mazākais skaits pēdējo gadu laikā

Pērn samazinājies izsaukumu skaits uz ugunsgrēku dzēšanu, bojāgājušo skaits, savukārt palielinājies glābšanas darbu skaits, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apkopotā statistika.

Čehijas prezidentu noskaidros duelī starp Zemanu-Drahošu

Čehijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā vairāk nekā pusi balsu nav spējis savāktcis neviens kandidāts, tādēļ janvāra beigās tiks rīkota balsojuma otrā kārta, kur čehu vēlētājiem būs jāizšķiras, vai atbalstīt pašreizējo eiroskeptisko prezidentu vai tomēr viņa vietā likt proeiropeisku akadēmiķi.

Valsts amatpersona savu amatu drīkstēs savienot ar darbu konsultatīvajā padomē

Valsts amatpersonas savu amatu varēs savienot ar darbu konsultatīvajās padomēs, darba grupās, komisijās, vēsta Saeimas Preses dienests.

Valdība plāno uzlabot antidopinga sistēmu Latvijā

Ministru kabineta sēdē apstiprināts Veselības ministrijas izstrādātais likumprojekts, kas paredz izmaiņas Sporta likumā ar mērķi uzlabot antidopinga sistēmu Latvijā. Grozījumi paredz Latvijas Nacionālās antidopinga padomes izveidi, kas darbotos kā konsultatīva institūcija ar antidopinga jomu saistītu jautājumu risināšanai.

Tikai 12% darbinieku pilnīgi pārzina savas organizācijas IT drošības politiku

Uzņēmumos visā pasaulē joprojām ir novērojams satraucošs informētības trūkums Informācijas tehnoloģijas drošības jautājumos, liecina Kaspersky Lab un B2B International veiktais pētījums.

Organizācija: Latvijā atgriežas daļa valsti pametušo patvēruma meklētāju

Pēdējo mēnešu laikā ir vērojama tendence, ka Latvijā atgriežas daļa to patvēruma meklētāju statusu ieguvušo cilvēku, kuri iepriekš izbrauca no valsts, informē biedrības Patvērums Drošā māja vadītāja Sandra Zalcmane.

Neskatoties uz pagaidu aizliegumu atrasties uz ledus, vecāki ved savus bērnus slidot

Aizvadītās nedēļas nogales svētdienā, 14.janvārī, Rīgas pašvaldības policijas videonovērošanas centra darbinieki caur kameras aci ievēroja, ka uz Uzvaras parka dīķa ledus slido divas personas. Ņemot vērā, ka no 10.janvāra ir spēkā aizliegums atrasties uz Rīgas ūdenstilpnēm, uz notikuma vietu nosūtīta tuvākā Rīgas pašvaldības policijas ekipāža.

Igaunijas pensiju fondi piesardzīgi par Sāremā tilta ieguldījumu ideju

Saistībā ar 500 miljonus eiro vērtu ieceri būvēt maksas tiltu no Igaunijas rietumu krasta līdz valsti lielākajai salai, Sāremā, un pieņēmumu, ka to varētu finansēt no igauņu pensiju fondiem, piesardzīgu attieksmi paudusi banka Swedbank.

Pētījums: cilvēki maldīgi uzskata, ka rīsi, rieksti un banāni ir pilngraudu produkti

Vairākums cilvēku (82%) uzskata, ka ikdienā ir veselīgi uzturā lietot pilngraudu produktus. Taču vienlaikus cilvēki maldīgi domā, ka rīsi, rieksti un banāni ir pilngraudu produkti, liecina Cereal Partners Worldwide veiktais pētījums.

Līdz ar salu uz grants autoceļiem atceļ transporta masas ierobežojumus

Iestājoties ziemai raksturīgiem laika apstākļiem un salam, uz grants autoceļiem tiek atcelti sakarā ar šķīdoni ieviesti autotransporta masas ierobežojumi, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

Novaturas: Vairāk nekā 61 000 Baltijas iedzīvotāju pavadīs vasaras atpūtu ārvalstīs

Tūroperators Baltijas valstīs Novaturas, kas 2018.gadā plāno debitēt Varšavas un Viļņas fondu biržās, ir novērojis rekordlielu klientu aktivitāti, salīdzinot ar iepriekšējā gada rādītājiem.

Aldaris: Bezalkoholiskā alus tirgus 2017.gadā pieaudzis par 9%

AS Aldaris 2017.gadu noslēdzis ar bezalkoholiskā alus kategorijas ievērojamu pieaugumu. Pieprasījums pēc bezalkoholiskā alus pieaudzis visā Latvijas tirgū kopumā - bezalkoholiskā alus tirgus 2017.gadā audzis par 9%, vēsta AS Aldaris pārstāvji.

Politiķe paziņo par ielaušanos e-veselības sistēmā; premjers informāciju neapstiprina

Pagājušajā ceturtdienā, 11.janvārī, e-veselības sistēmai «tika izdarīti traucējumi» un tajā ielauzušies ļaundari, Latvijas Radio paziņo Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča. Premjers Māris Kučinskis gan uzsver, ka informācija par iespējamo ielaušanos nav apstiprinājusies.

airBaltic pērn pārvadājusi vislielāko pasažieru skaits lidsabiedrības vēsturē

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 2017.gadā kopumā pārvadājusi 3 523 300 pasažierus jeb par 22% vairāk nekā pērn uz galamērķiem lidsabiedrības maršrutu tīklā Eiropā, Skandināvijā, Krievijā, NVS un Tuvajos Austrumos. Tas ir vislielākais pārvadāto pasažieru skaits lidsabiedrības vēsturē.

Iedzīvotāju skaits Igaunijā pieaug trešo gadu pēc kārtas

Igaunijas iedzīvotāju skaits audzis trešo gadu pēc kārtas. 1.janvārī tas sasniedzis 1 318 700, kas ir par 3 070 cilvēkiem vairāk nekā 2017.gada sākumā. Tā aplēsuši igauņu statistiķi, kuri gan brīdinājuši, ka aplēse balstīta uz sākotnējiem datiem, kas vēl varētu būtiski mainīties, jo nav ņemta vērā nereģistrētā imigrācija.

Bildēs: Gleznainās Rīgas ainavas

Gleznainās fotogrāfijās iemūžināts dzelzceļa tilts pār Daugavu, Rīgas panorāma, biedrības Latvijas karogs dāvinātais Latvijas valsts karogs, kurš uzstādīts 60 metrus augstā mastā uz AB dambja, viesnīca Radisson Blu Daugava, kā arī Latvijas Nacionālā bibliotēka. 

Pētījums: Latviju pametuši 100'000 cilvēku ar augstāko izglītību

No 2000. līdz 2016.gadam Latviju pametuši 100 000 iedzīvotāju ar augstāko izglītību, telekanāla LNT raidījumā 900 sekundes teica Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans.

Nacionālā apvienība rosina aizliegt «ofšoriem» piedalīties iepirkumos

Apvienības Visu Latvijai-Tēvzemei un brīvībai/LNNK Saeimas frakcija ir iesniegusi grozījumus Publisko iepirkumu likumā, piedāvājot aizliegt «ofšoriem» jeb zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs un teritorijās reģistrētiem uzņēmumiem piedalīties publiskajos iepirkumos.